Iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
Projekts 2. lasījumam 23.05.2000
P R I E K Š L I K U M I
likumprojektam Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā
(reģ. nr. 529; dok.nr. 1795)
Spēkā esošā likuma redakcija (1) |
1. lasījuma redakcija (2) |
Nr. p.k. (3) |
Iesniegtie priekšlikumi (4) |
Komisijas atzinums (5) |
Komisijas ierosinātā 2.lasījuma redakcija (6) |
|
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā |
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā |
|||||
Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995,21.nr.; 1996, 15.; 1997, 7.nr; 1998, 7.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā tekstā vārdus tieslietu ministrs (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks (attiecīgā locījumā). |
Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995,21.nr.; 1996, 15.nr; 1997, 7.nr; 1998, 7.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus tieslietu ministrs (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks (attiecīgā locījumā). |
|||||
1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) reliģiskā darbība - nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu,izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību; |
|
|||||
2) reliģiskās konfesijas (turpmāk - konfesijas) pasaules reliģiju paveidi, kuriem ir sava mācība (Svētie raksti (dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas; |
1.
2. |
Deputāte A. Prēdele Izteikt likuma 1. panta 2. punktu šādā redakcijā: 2) konfesijas - atsevišķi kristietības virzieni, kam ir savs ticības apliecinājums, mācība un kulta tradīcijas.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likuma 1. panta 2. punktu šādā redakcijā: 2) reliģiskās konfesijas - pasaules reliģiju virzieni, kam ir savs ticības apliecinājums, mācība, dogmātika un kulta tradīcijas. |
Atbalstīt daļēji
Atbalstīt |
2. 1.pantā : izteikt 2.punktu šādā redakcijā: 2) reliģiskās konfesijas pasaules reliģiju virzieni, kam ir savs ticības apliecinājums, mācība un dogmatika, kā arī kulta tradīcijas;;
|
||
3) reliģisko organizāciju amatpersonas - šo organizāciju vēlēto institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļi, kā arī garīgais personāls; 4) reliģisko organizāciju garīgais personāls (turpmāk - garīgais personāls) - arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, priesteris, diakons, rabīns un citi; 5) rituāla priekšmeti - priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un tās nodrošināšanai; 6) kristīgās ticības mācība - noteiktu kristīgo konfesiju uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma; 7) ticības mācība - noteiktu reliģisko uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma. |
3. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt likuma 1. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: 8) kapelāni - garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos un citur, kur esošās personas nevar izmantot parasto garīdznieka aprūpi. |
Atbalstīt |
papildināt pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: 8) kapelāni - garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe. |
||
2. pants. Likuma mērķis (1) Reliģisko organizāciju likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kā arī starptautiskos līgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā, regulē sabiedriskās attiecības, kas veidojas, īstenojot apziņas brīvību un veicot reliģisko organizāciju darbību. |
2. Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus konstitucionālo likumu Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi. |
3. Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus konstitucionālo likumu Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi. |
||||
5. pants. Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati (1) Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas. Valsts institūcijām ir laicīgs raksturs, un reliģiskās organizācijas valsts funkcijas veic tikai likumos paredzētajos gadījumos. (2) Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā. (3) Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību. (4) [Izslēgta ar 17.06.96. likumu]. (5) Valsts un reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības kārto Tieslietu ministrija, kas pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamo palīdzību organizatorisko, juridisko un citu jautājumu risināšanā. (6) Valsts institūcijas uzrauga un kontrolē reliģisko organizāciju darbības atbilstību likumdošanas aktiem. [<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.96. likumu, kas stājas spēkā no 17.07.96.] |
3. Aizstāt 5., 8., 9., 14.,17. un 18. pantā vārdus Tieslietu ministrija (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Reliģisko lietu pārvalde(attiecīgā locījumā). |
4. |
Deputāts M. Mitrofānovs Papildināt likuma 5. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: (7) Valsts un atsevišķu konfesiju attiecības var regulēt speciālie likumi. |
Noraidīt |
4. Aizstāt 5., 8., 9., 14.,17. un 18. pantā vārdus Tieslietu ministrija (attiecīgā locījumā) ar vārdiem Reliģisko lietu pārvalde(attiecīgā locījumā). |
|
4. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā: 5.1 pants. Reliģisko lietu pārvalde
|
5. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā: 5.1 pants. Reliģisko lietu pārvalde
(4)Reliģisko lietu pārvaldi vada priekšnieks, kuru pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets un kurš atbild par pārvaldes darbu un tās funkciju izpildi. |
|||||
7. pants. Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība (1) Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 10 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam draudzē var iestāties tikai ar vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju. Draudžu vēlētās institūcijās, izņemot to garīgo personālu, var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus. (2) Desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu). Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 8. panta ceturtajā daļā norādītajām reliģiskajām organizācijām. (3) Vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu). |
5.
6. |
Deputāts M. Mitrofānovs Izslēgt likuma 7. panta pirmās daļas pēdējo teikumu.
Deputāts M. Mitrofānovs Papildināt likuma 7. panta trešo daļu ar vārdiem: izņemot gadījumus, kas ir noteikti ar speciāliem likumiem par atsevišķām konfesijām. |
Atbalstīt
Noraidīt |
6.Izslēgt 7. panta pirmās daļas pēdējo teikumu. |
||
9. pants. Reliģisko organizāciju, garīgā personāla mācību iestāžu, klosteru, misiju un diakonijas iestāžu reģistrācijai iesniedzamie dokumenti (2) Iesniegumam par draudzes reģistrāciju jāpievieno: 1) statūti (satversme, nolikums); 2) draudzes dibinātāju saraksts (personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts); 3) izraksts no sapulces protokola par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu. (3) Iesniegumam par reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrāciju jāpievieno: 1) statūti (satversme, nolikums); 2) draudžu - reliģiskās savienības (baznīcas) dibinātāju saraksts, ko apstiprina draudžu vadītāji; 3) izraksts no konferences (sinodes) protokola par reliģiskās savienības (baznīcas) nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu. (4) Iesniegumam par diecēzes reģistrāciju jāpievieno: 1) statūti (satversme, nolikums); 2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmums par diecēzes izveidošanu; 3) informācija par vadības sastāvu. (5) Iesniegumam par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes reģistrāciju jāpievieno: 1) statūti (satversme, nolikums); 2) reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes lēmums par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes izveidošanu; 3) informācija par vadības sastāvu. |
5. 9.pantā: papildināt panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu.; papildināt panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu.; papildināt panta ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu.; papildināt panta piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu. |
7.
8. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Redakcionāli precizēt likumprojekta 5. pantu un izteikt to šādā redakcijā: Papildināt 9.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu.
Tieslietu ministrs V. Birkavs Izteikt likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā: 2) draudzes dibinātāju saraksts (personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods, attieksme pret savu personas datu apstrādāšanu un paraksts); |
Atbalstīt
Noraidīt |
7. Papildināt 9.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: 4) dokuments par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevas nomaksu.
|
|
10. pants. Reliģisko organizāciju statūti (satversme, nolikums) (1) Reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda: 1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no citu Latvijas Republikā jau reģistrētu reliģisko organizāciju nosaukuma; 2) reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus; 3) mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi; 4) reliģiskās organizācijas struktūra, vadības un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence; 5) reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta; 6) draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi; 7) reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansu līdzekļi; 8) reliģiskās organizācijas likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.
|
9.
10. |
Tieslietu ministrs V. Birkavs Izteikt 10. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: 1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no valsts un pašvaldību institūciju, masu saziņas līdzekļu, uzņemējsabiedrību (uzņēmumu), sabiedrisko organizāciju un to apvienību, Latvijas Republikā jau reģistrētu reliģisko organizāciju nosaukuma;.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt 10. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: 1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrētu uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) iestāžu un organizāciju nosaukuma;. |
Atbalstīt daļēji
Atbalstīt |
8.Izteikt 10. panta pirmās daļas 1. punk tu šādā redakcijā: 1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrētu uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu), iestāžu un organizāciju nosaukuma;. |
||
14. pants. Reliģisko organizāciju darbība (1) Reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem (satversmi, nolikumu), bet citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar darba likumdošanas aktiem. (2) Reliģiskās organizācijas darbojas, pamatojoties uz attiecīgās konfesijas kanoniskajiem noteikumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu). (3) Reliģisko darbību publiskās vietās var veikt tikai reliģiskās organizācijas ar pašvaldību piekrišanu. Veicot reliģisko darbību, nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus. (4) Ārvalstu garīdzniekus vai misionārus reliģiskās darbības veikšanai Latvijas Republikā var uzaicināt tikai reliģiskās organizācijas, noformējot viņiem uzturēšanās atļaujas likumos noteiktajā kārtībā. (5) Reliģisko darbību slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos reliģiskās organizācijas var veikt, ja to vēlas tajos esošās personas. Paredzētā pasākuma laiks un vieta jāsaskaņo ar attiecīgo iestāžu administrāciju. Reliģisko organizāciju darbība Nacionālo bruņoto spēku formējumos notiek, ievērojot Aizsardzības ministrijas izstrādātos noteikumus. |
11. |
Tieslietu ministrs V. Birkavs Papildināt 14. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā: Kapelāni Latvijas Republikā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu. |
Atbalstīt |
9. Papildināt 14. panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā: Kapelāni Latvijas Republikā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu. |
||
6. Pārejas noteikumos : izslēgt 4.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā: 7. Līdz 2000.gada 1.jūlijam jāuzsāk Reliģisko lietu pārvaldes darbība. |
10. Pārejas noteikumos : izslēgt 4.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā: 7. Līdz 2000.gada 1.jūlijam Reliģisko lietu pārvalde uzsāk darbību. |
|||||