Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (reģ. nr. 522)

Likumprojektā kā priekšlikumi 3. lasījumam iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts reģ. nr. 657, dok. nr.2198

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (dok. nr. 1757)

 

 

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta

trešajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

 

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

 

2)...14);

15) dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kā arī viendzīvokļa māju nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;”.

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 1. punktu šādā redakcijā:

1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu 1. panta 15. punktā.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1. Izteikt 1. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“ 1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;”.

 

 

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala domājamo daļu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29. panta otro daļu un likuma "Par zemes reformu pilsētās" 21. panta otro daļu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.A

 

 

MK likumprojekts reģ. nr. 657

Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" un Dzelzceļa likuma 15. pantu, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.”

 

MK likumprojekts reģ. nr. 657

Izteikt 7. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.panta otro daļu, likuma "Par zemes reformu pilsētās" 21.panta otro daļu un Dzelzceļa likuma 15. pantu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.”

Atbildīgā komisija

Izslēgt 7. panta trešajā daļā vārdus

“29. panta otro daļu un” un “21. panta otro daļu”.

 

 

Atbalstīt

precizētā

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

2. 7. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.”

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais

dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto kopējo dzīvokli var privatizēt šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli. Šādā gadījumā īrnieks saglabā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja vien vienošanās neparedz citādi.

 

 

 

5.

 

6.

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izdarīt šādus grozījumus likuma 14. pantā:

izslēgt panta pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, ja nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.”;

izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt kā vienu veselu, ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.”;

papildināt 14. pantu ar jaunu daļu pēc trešās daļas šādā redakcijā:

“ Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli kā vienu veselu, vai atsakās no tā privatizācijas, var privatizēt kopējā dzīvokļa daļu, atbilstoši īrētajām dzīvojamām telpām, kā kopīpašuma domājamo daļu.”

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

18.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa

(1) Ikvienu neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - iznomātā neapdzīvojamā telpa), piedāvā privatizēt šīs telpas nomniekam.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomnieks var privatizēt iznomāto neapdzīvojamo telpu, ja:

1) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim likumā noteiktajā kārtībā noslēgts attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta neapdzīvojamās telpas nomas maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem;

3) pienācīgi izpildītas citas neapdzīvojamās telpas nomas līgumā paredzētās saistības;

4) nomaksāti nodokļi.

(3) Neapdzīvojamās telpas, kuras nomnieks atsakās privatizēt vai nav tiesīgs privatizēt vai par kuru lietošanu nav noslēgts nomas līgums, publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kam ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.

(4) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta trešajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas - jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2000. gada 1. janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2000. gada 1. novembrim”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

3. Aizstāt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2000. gada 1. janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2000. gada 1. novembrim”.

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6.pantā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

(6) Ja atsevišķas kopējā dzīvokļa dzīvojamās telpas nav izīrētas, kopējā dzīvokļa īrnieks (īrnieki) un viņa ģimenes locekļi privatizē visu kopējo dzīvokli šajā pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

10.

 

11.

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N. Pēterkops

Izdarīt šādus grozījumus likuma 20. pantā:

izslēgt 20. panta pirmo daļu;

izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, ja nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.”

izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt kā vienu veselu, ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.”

papildināt 20. pantu ar jaunu daļu pēc trešās daļas šādā redakcijā:

“ Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli kā vienu veselu, vai atsakās no tā privatizācijas, var privatizēt kopējā dzīvokļa daļu, atbilstoši īrētajām dzīvojamām telpām kā kopīpašuma domājamo daļu.”

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

27.pants. Privatizācijas objekta vērtības un izsoles sākotnējās cenas noteikšana

(1) Privatizācijas komisija nosaka privatizācijas objekta vērtību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Šā likuma 7.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido:

1) celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas);

2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu;

3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem;

4) tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja.

(3) Šā likuma 8.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido:

1)celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas);

2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu;

3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem.

(4) Dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas (izņemot neapdzīvojamās telpas) izsoles sākotnējā cena ir ekvivalenta attiecīgā objekta vērtībai, kas noteikta, ievērojot šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus.

(5) Neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) izsoles sākotnējo cenu nosakot, tās viena kvadrātmetra vērtība nedrīkst būt zemāka par divkāršu viena kvadrātmetra vidējo vērtību attiecīgajā dzīvojamā mājā.

(6) Maksa par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem ir ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai, iegādājoties to īpašumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 27.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu.”

Papildināt 27.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

4. Papildināt 27. panta ceturto un piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu.”

34. pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.novembrim.

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 34. panta trešajā daļā vārdus un skaitļus “bet ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. novembrim” ar vārdiem “bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

5. Aizstāt 34. panta trešajā daļā vārdus un skaitļus “bet ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. novembrim” ar vārdiem “bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām”.

 

 

34.1 pants. Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.

(2) Paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu jānorāda:

1) tās personas vārds un uzvārds vai tās juridiskās personas nosaukums, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

2) privatizācijas objekts, tā adrese un platība;

3) tā zemesgabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja;

4) termiņš, līdz kuram jānoslēdz pirkuma līgums, un vieta, kur saņemama informācija par pirkuma līguma slēgšanas kārtību;

5) sekas, kas iestājas, ja pirkuma līgums netiek noslēgts paziņojumā norādītajā termiņā.

(3) Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu uzskatāms par saņemtu no brīža, kad persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar savu parakstu apliecinājusi, ka šo paziņojumu saņēmusi..

2. 34.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

” (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.”;

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

”1) tās personas vārds un uzvārds vai tās juridiskās personas nosaukums, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

” (3) Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu uzskatāms par saņemtu no brīža, kad persona, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar savu parakstu apliecinājusi, ka šo paziņojumu saņēmusi.”

 

 

 

 

 

17.

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 2. pantu - grozījumu 34.1 pantā.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kura vēlas pirkt piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, mēneša laikā pēc publiskā piedāvājuma publicēšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par piedalīšanos izsolē. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(2) Zemes īpašnieks, kurš, izmantojot šā likuma 21.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, vēlas pirkt publiskā piedāvājumā norādīto privatizācijas objektu, iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu divu nedēļu laikā pēc piedāvājuma publicēšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(3) Ja 37.panta pirmās daļas 6.punktā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.

(4) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteicies tikai viens pretendents, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu.

(5) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteikušies vairāki pretendenti, kam ir vienādas tiesības pirkt privatizācijas objektu, tiek rīkota atklāta izsole.

(6) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, privatizācijas komisija pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu privatizācijas objekta pārdošanu izsolē, mainot tā sākotnējo cenu.

(7) Pēc šā panta sestajā daļā minētā termiņa izbeigšanās privatizācijas komisija reizi trijos mēnešos publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to privatizācijas objektu sarakstu, kuri, ievērojot šajā likumā noteikto privatizācijas kārtību, ir piedāvāti privatizācijai, bet nav privatizēti. Ikviena šā likuma 6.pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga pirkt publiski piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, iesniedzot privatizācijas komisijai privatizācijas pieteikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 38. panta septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 38. panta septīto daļu.

41.pants. Pirkuma līguma slēgšana

(1)...

(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.

3. Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.”

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 3. pantu - grozījumu 41. pantā.

 

Atbalstīt

 

42.pants. Pirkuma līguma saturs

(1) ...(2)

(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

4. Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

 

 

 

 

 

20.

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto likumprojekta 4. pantu - grozījumu 42. pantā.

 

 

Atbalstīt

 

 

43.pants. Pirkuma maksas noteikšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 27.pantu pirkuma maksu nosaka privatizācijas komisija, ievērojot šā panta ceturtās daļas noteikumus, izņemot tos gadījumus, kad privatizētais objekts iegūts atklātā izsolē.

(2) Izsolē iegūta objekta pirkuma maksa ir augstākā nosolītā cena.

(3) Pirkuma maksu nosaka latos un attiecīgi privatizācijas sertifikātos atbilstoši to nominālvērtībai.

(4) Nosakot pirkuma maksu, privatizācijas komisija ņem vērā šādus apstākļus:

1) ja persona privatizē dzīvokli dzīvojamā mājā, kuras celtniecībā vai kapitālremontā tā ir ieguldījusi līdzekļus vai darbu un var to dokumentāri pierādīt, attiecīgais ieguldījums ieskaitāms pirkuma maksā;

2) ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības dzīvokļa īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par dzīvokļa īres tiesībām;

3) ja mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nomnieks privatizē nomāto telpu, ar objekta uzlabošanu saistītie izdevumi ieskaitāmi pirkuma maksā, ja šie izdevumi izdarīti ar iznomātāja rakstveida piekrišanu.

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

Atbildīgā komisija

Papildināt 43. panta ceturtās daļas 3. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nomniekam pieteikums privatizācijas komisijai par šajā punktā minēto izdevumu aprēķināšanu jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas paziņojums, vai vienlaikus ar pieteikumu par mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai .”;

Atbildīgā komisija

Papildināt 43. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesības uz pirkuma maksas samazināšanu ir arī šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. 43. pantā:

papildināt ceturtās daļas 3. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nomniekam pieteikums privatizācijas komisijai par šajā punktā minēto izdevumu aprēķināšanu jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas paziņojums, vai vienlaikus ar pieteikumu par mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesības uz pirkuma maksas samazināšanu ir arī šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības.”

46. pants. Pirkums uz nomaksu

(1) Pircējs var samaksāt pirkuma maksu, izdarot periodiskus maksājumus 5 gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(2) Pirmais maksājums - ne mazāk kā 30 procenti no pirkuma maksas - pircējam jāizdara mēneša laikā no dienas, kad privatizācijas komisija pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu. Līdz 2000.gada 31.decembrim jāsamaksā ne mazāk kā 70 procenti no visas pirkuma maksas un visa privatizācijas sertifikātos maksājamā pirkuma maksas daļa.

(3) Pirkuma maksas nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu uz privatizētajiem objektiem ar šo likumu tiek piešķirtas ķīlas tiesības. Nostiprinot uz līguma pamata īpašuma tiesības, vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas apmērā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 46. panta otrās daļas otro teikumu

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

8. Izslēgt 46. panta otrās daļas otro teikumu

XI nodaļa

Privatizētā objekta īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība

 

 

24.

Atbildīgā komisija

Izteikt likuma XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XI nodaļa. Privatizētās dzīvojamās mājas pārvaldīšana

 

Atbalstīt

9. Izteikt XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI nodaļa.

Privatizētās dzīvojamās mājas pārvaldīšana

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem kopapsaimniekošanas sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus;

3) slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(2) Pašvaldība piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli tās īpašumā esošajai mājas daļas platībai.

(3) Valsts dzīvojamās mājas valdītājs piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli tā valdījumā esošajai mājas daļas platībai.

(4) Visi privatizēto objektu īpašnieki piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.

(5) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti.

(6) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā to sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā - pašvaldība, ja līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki.

(7) Ja dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārņemšanas pieteikuma saņemšanas dienas.

(8) Līdz brīdim, kad tiek izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

 

 

 

 

 

 

 

 

25.

Atbildīgā komisija

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus;

3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

 

 

(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpējo līgumu pilnvarotā persona ar nodošanas pieņemš anas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(3) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai.

 

 

 

Atbalstīt

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus;

3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

 

 

(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotā persona ar nodošanas - pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(3) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai.

 

51.pants. Privatizētā objekta īpašnieka atbildība

Privatizētā objekta īpašnieks ir atbildīgs par to saistību ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar pirkuma līgumu vai vienošanās aktu un kuras paredz šis likums, citi spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 51. pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu un dzīvojamā mājā privatizēti ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā - pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā privatizēti ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem.

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēti mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Atbalstīt

51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu un dzīvojamā mājā privatizēti ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā - pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā privatizēti ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem.

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēti mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

 

   

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējais līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējais līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpējo līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41. pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas aktu.

(7) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

 

 

 

 

 

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējais līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējais līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpējo līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41. pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo dzīvokļa īpašumu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas- pieņemšanas aktu.

(7) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

52.pants. Rīcība ar privatizēto objektu

Rīcību ar privatizēto objektu, tā lietošanas ierobežojumus, kā arī pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību regulē citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

       

52.pants. Rīcība ar privatizēto objektu

Rīcību ar privatizēto objektu, tā lietošanas ierobežojumus, kā arī pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību regulē citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

 

53.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības

(1) Privatizētā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas īpašnieks valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, iegūst saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un trešo daļu.

(2) Uz 99 gadiem iegūtās zemes nomas tiesības var pārdot, mainīt vai citādi atsavināt, ja tiek pārdots, mainīts vai citādi atsavināts privatizētais dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja, neattiecinot uz šo gadījumu Civillikuma 2115.panta noteikumus.

 

 

 

 

(3) Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Persona, kura privatizācijas rezultātā ieguvusi zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu.

 

 

(5) Par zemes gabala lietošanu, kas nodots nomā uz 99 gadiem, tiek slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu.

       

 

53.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības

(1) Tā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, privatizētā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas īpašnieks iegūst saskaņā ar šā likuma 7. panta pirmo un trešo daļu.

(2) Uz 99 gadiem iegūtās zemes nomas tiesības var pārdot, mainīt vai citādi atsavināt, ja tiek pārdots, mainīts vai citādi atsavināts privatizētais dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja, neattiecinot uz šo gadījumu Civillikuma 2115.panta noteikumus.

 

(3) Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Persona, kura privatizācijas rezultātā ieguvusi zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu.

(5) Par nomā uz 99 gadiem nodota zemes gabala lietošanu tiek slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus.

 

27.

Atbildīgā komisija

Izteikt 54. pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus.

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.”

Atbalstīt

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus.

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.”

59.pants. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kompetence

(1) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

2) apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4) sniegt bezmaksas konsultācijas;

5) ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi;

6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

7) ...11)

(2) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir tiesības:

1) ierosināt pašvaldību domēm (padomēm) atcelt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai to priekšsēdētājus, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi;

2) noteikt termiņus, kādos pašvaldību domēm (padomēm) atcelto dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai to priekšsēdētāju vietā jāieceļ dzīvojamo māju privatizācijas komisijas citā sastāvā vai citi priekšsēdētāji;

3) izdot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām metodiskos norādījumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;

4) pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;

5) veikt citas šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas;

6) piedalīties dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanā pēc dzīvojamo māju privatizācijas.

 

5. Izteikt 59. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nodot valsts viendzīvokļa mājas, daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;”.

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto grozījumu 59. panta 6. punktā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 59. panta pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12) apkopot un uzturēt informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 59. panta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu privatizēt attiecīgo pašvaldību dzīvojamās mājas.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. 59. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12) apkopot un uzturēt informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu privatizēt attiecīgo pašvaldību dzīvojamās mājas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

67.pants. Dzīvojamo māju priva tizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana privatizācijas fondos

(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas.

(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas. Lēmumu par šo līdzekļu sadalījumu starp Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ierosinājuma.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(4) Visi līdzekļi, kas iegūti šā likuma 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošajās mājās esošos neizīrētos dzīvokļus, ieskaitāmi Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ienākumos un izmantojami attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 67. panta ceturto daļu pēc vārdiem “kas iegūti šā likuma” ar vārdiem “15. panta piektajā daļā, 21. panta piektajā daļā un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt 67. panta ceturto daļu pēc vārdiem “kas iegūti šā likuma” ar vārdiem “15. panta piektajā daļā, 21. panta piektajā daļā un”.

XV.1 nodaļa

Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

6. Izteikt XV 1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XV 1 nodaļa

Viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”

 

32.

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā

pieņemtā likumprojekta 6. pantu

 

Atbalstīt

 

73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju".

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz viendzīvokļa mājām, kā arī tām dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. Izteikt 73.1 pantu šādā redakcijā:

“73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

(4) Viendzīvokļa mājas, kā arī dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

33.

Atbildīgā komisija

Izteikt otrajā lasījumā

pieņemtā likumprojekta 7. pantu kā 12. pantu

šādā redakcijā:

“12. Izteikt 73.1 panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

Atbalstīt

12. Izteikt 73.1 panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.”

73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

8. Izteikt 73.2 pantu šādā redakcijā:

“73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.”

 

34.

Atbildīgā komisija

Izslēgt otrajā lasījumā

pieņemtā likumprojekta 8. , 9., 10. 11., 12. un 13. pantu

Atbalstīt

 

73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(9) Maksājumus par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

9. Izteikt 73.3 pantu šādā redakcijā:

“73.3 pants. Kārtība, kādā viendzīvokļa mājas, dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39. panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(9) Maksājumus par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

N. Pēterkops

Izteikt 73.3 panta astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Kopējais dzīvoklis iegūstams īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai kā viens vesels objekts.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

73.5 pants. Maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta

maksa par dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli šā likuma 47.panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas

fondos šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

10. Izteikt 73.5 pantu šādā redakcijā:

“73.5 pants. Maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis vai viendzīvokļa māja tiek nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli vai viendzīvokļa māju šā likuma 47. panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43. panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot viendzīvokļa mājas, dzīvokļus, un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.

11. Izteikt 73.7. pantu šādā redakcijā:

“73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.”

     

73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.

12. Izteikt 73.8. pantu šādā redakcijā:

“73.8 pants. Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa mājas īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa mājas īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajām viendzīvokļa mājām, kā arī reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.”

 

 

     

 

 

 

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(5) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(6) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(7) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.

(9) Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.

13. Izteikt 73.9.pantu šādā redakcijā:

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(5) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(6) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(7) Darījumi, kurus slēdz viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.

(9) Ja persona, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.”

       

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

(3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.

(6) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

(7) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi, kā arī sociālās dzīvojamās mājas.

(8) Neapdzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek privatizēti saskaņā ar citiem likumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts P. Salkazanovs

Papildināt 74. panta piekto daļu pēc vārdiem “neizīrētās dzīvojamās mājas” ar vārdiem “un neizīrētie dzīvokļi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VARAM parlamentārais sekretārs A. Jirgens

Izteikt 74. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Neapdzīvojamās ēkās esošos dzīvokļus var nodot privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu.”

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 74. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas ēkās, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz 1995. gada 25. jūlijam un šajā datumā attiecīgajai ēkai bija dzīvojamās mājas statuss. Pārējos gadījumos neapdzīvojamās ēkās esošos dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas var privatizēt, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. 74. pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas” ar vārdiem “un neizīrētie dzīvokļi”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas ēkās, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz 1995. gada 25. jūlijam un šajā datumā attiecīgajai ēkai bija dzīvojamās mājas statuss. Pārējos gadījumos neapdzīvojamās ēkās esošos dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas var privatizēt, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.”

77.pants. Ierobežojumi rīcībai ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz 2000.gada 31.decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) Atsavināmo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā pirkt dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai arī mākslinieka darbnīcas nomniekam. Piekrišana pirkšanai iesniedzama mēneša laikā no piedāvājuma izsūtīšanas dienas.

(3) Izīrētu dzīvokli, izīrētu viendzīvokļa māju vai iznomātu mākslinieka darbnīcu var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu vai arī mākslinieka darbnīcas

nomnieka rakstveida piekrišana.

(4) Atsavināšanai paredzēto dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu un neprivatizēto dzīvojamo māju novērtēšanu organizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

39.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus “līdz 2000. gada 31. decembrim” ar vārdiem “līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām”.

 

Atbalstīt

 

14. Aizstāt 77. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “līdz 2000. gada 31. decembrim” ar vārdiem “līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām”.

Pārejas noteikumi

1....19.

 

 

 

       

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašums, ir šāda:

1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"(turpmāk- Nekustamā īpašuma aģentūra), kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, līdz 2000.gada 1.aprīlim izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) ...7).

 

 

40.

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 20. punkta 1. apakšpunktā vārdus un skaitļus “līdz 2000. gada 1. aprīlim”.

 

 

Atbalstīt

15. Pārejas noteikumos:

izslēgt 20. punkta 1. apakšpunktā vārdus un skaitļus “līdz 2000. gada 1. aprīlim”;

22. Valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu valdītāji līdz 2001. gada 1. aprīlim sagatavo nodošanai pieņemšanas un nodošanas aktus un dzīvojamo māju dokumentāciju.

 

41.

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 22. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2001. gada 1. aprīlim”.

 

Atbalstīt

izslēgt 22. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2001. gada 1. aprīlim”;

23. Pilsētu un pagastu pašvaldības līdz 2001. gada 1. jūlijam:

1) pārņem no valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju valdītājiem visu nepieciešamo dokumentāciju;

2) uzsāk no valsts pārņemto dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu apsaimniekošanu.

Triju mēnešu laikā pēc valsts dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu pārņemšanas pilsētu un pagastu pašvaldības nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda.

 

 

 

42.

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 23. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2001. gada 1. jūlijam”.

 

 

Atbalstīt

izslēgt 23. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2001. gada 1. jūlijam”;

24. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai tās tiesību un saistību pārņēmējs pēc 2001. gada 1. janvāra nodrošina:

1) valsts īpašumā esošo dzīvoj amo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju nodošanu attiecīgo pašvaldību īpašumā;

2) pārraudzību pār privatizēto dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanā;

3) valsts dzīvojamo māju privatizācijas objektu pirkuma un ķīlas līgumos paredzēto atlikto maksājumu kontroli.

 

 

43.

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumu 24. punktu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu.”

 

 

Atbalstīt

 

papildināt 24. punktu ar 4. apakšpunktu šādā redakcijā:

“4) dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu.” ;

25. Ministru kabinets apstiprina kārtību un apjomus, kādos pēc 2001. gada 1. janvāra dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtos līdzekļus piešķir:

1) pašvaldībām 80 procentu apmērā tām piederošo dzīvojamo māju un dzīvokļa īpašumu apsaimniekošanai un sadala proporcionāli to dzīvojamo māju un dzīvojamo māju neprivatizēto daļu kopplatībai, kuru attiecīgā pašvaldība pārņēmusi no valsts;

2) ar privatizēto dzīvojamo māju rekonstrukcijas projektiem saistīto valsts atbalsta pasākumu finansēšanai;

3) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai tās tiesību un saistību pārņēmējam likumā noteikto funkciju veikšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

Atbildīgā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 25. punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K. Leiškalns

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets līdz 2000. gada 31. oktobrim izskata jautājumu par to dzīvokļu (mākslinieku darbnīcu) privatizāciju, kas atrodas neapdzīvojamās ēkās, ja dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai - 1995. gada 25. jūlijam.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2000. gada 1. novembrī.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts daļēji, /skat.

atbildīgās komisijas priekšlik 74. pantam

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

izslēgt 25. punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2000. gada 1. novembrī.

 

 

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš