Teksts LP0522

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (reģ. nr. 522)

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (dok. nr. 1757)

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta

otrajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)...14)

15) dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

1. Izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:

“15) viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - darbību kopums, kas jāveic, lai valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kā arī viendzīvokļa māju nodotu īpašumā šajā likumā norādītajām personām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;”.

1. Izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā:

13.pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) ...(3)

(4) Ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

Deputāts V. Lauskis

Papildināt 13. panta ceturto daļu, 14. panta piekto daļu, 19. panta ceturto daļu, 20. panta piekto daļu un 73.3 panta ceturto daļu pēc vārdiem “6. pantā norādītā persona” ar tekstu-

“kurai ar īrnieku vai viņa ģimenes locekļiem ir radniecība, kas nodibina mantojuma tiesības”.

Noraidīt

34.1 pants. Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.

(2) Paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu jānorāda:

1) tās personas vārds un uzvārds vai tās juridiskās personas nosaukums, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

2) privatizācijas objekts, tā adrese un platība;

3) tā zemesgabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja;

4) termiņš, līdz kuram jānoslēdz pirkuma līgums, un vieta, kur saņemama informācija par pirkuma līguma slēgšanas kārtību;

5) sekas, kas iestājas, ja pirkuma līgums netiek noslēgts paziņojumā norādītajā termiņā.

(3) Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu uzskatāms par saņemtu no brīža, kad persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar savu parakstu apliecinājusi, ka šo paziņojumu saņēmusi..

2. Papildināt 34.1 panta pirmo daļu, otrās daļas 1. punktu un trešo daļu pēc vārda “kura” ar vārdiem “viendzīvokļa māju”.

Atbildīgā komisija

Redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu un izteikt to šādā redakcijā:

“2. 34.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:” (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.”;

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

”1) tās personas vārds un uzvārds vai tās juridiskās personas nosaukums, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

” (3) Paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu uzskatāms par saņemtu no brīža, kad persona, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar savu parakstu apliecinājusi, ka šo paziņojumu saņēmusi.”

Atbalstīt

2. 34.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

” (1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.”;

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

41.pants. Pirkuma līguma slēgšana

(1)...

(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.

3. Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija slēdz, pamatojoties uz apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai vai Valsts zemes dienesta izziņu.”

3. Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā:

42.pants. Pirkuma līguma saturs

(1) ...(2)

(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

4. Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, pirkuma maksa ir šā likuma 73.5 vai 73.6 pantā noteiktajā kārtībā privatizācijas komisijas lēmumā norādītā maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.”

4. Izteikt 42. panta trešo daļu šādā redakcijā:

59.pants. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kompetence

(1) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

2) apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4) sniegt bezmaksas konsultācijas;

5) ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi;

6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

5. Izteikt 59. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nodot valsts viendzīvokļa mājas, daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

5. Izteikt 59. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nodot valsts viendzīvokļa mājas, daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

XV.1 nodaļa

Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

6. Izteikt XV 1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XV 1 nodaļa

Viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”

6. Izteikt XV 1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XV 1 nodaļa

Viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”

73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju".

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz viendzīvokļa mājām, kā arī tām dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. Izteikt 73.1 pantu šādā redakcijā:

“73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

(4) Viendzīvokļa mājas, kā arī dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940. gada 21. jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

7. Izteikt 73.1 pantu šādā redakcijā:

“73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama viendzīvokļa māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās.

73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

8. Izteikt 73.2 pantu šādā redakcijā:

“73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Valsts viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet pašvaldības viendzīvokļa māju, kā arī daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.”

8. Izteikt 73.2 pantu šādā redakcijā:

“73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.

(9) Maksājumus par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

9. Izteikt 73.3 pantu šādā redakcijā:

“73.3 pants. Kārtība, kādā viendzīvokļa mājas, dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai mākslinieka darbnīcas nomnieks iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.

(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Lēmumu par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

1) dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.

(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39. panta noteikumus.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.

(9) Maksājumus par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks vai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.”

9. Izteikt 73.3 pantu šādā redakcijā:

“73.3 pants. Kārtība, kādā viendzīvokļa mājas, dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(3) Lēmumu par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

73.5 pants. Maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta

maksa par dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli šā likuma 47.panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas

fondos šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

10. Izteikt 73.5 pantu šādā redakcijā:

“73.5 pants. Maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Maksu par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis vai viendzīvokļa māja tiek nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli vai viendzīvokļa māju šā likuma 47. panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43. panta ceturtās daļas noteikumus.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot viendzīvokļa mājas, dzīvokļus, un mākslinieku darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, ieskaitāmi privatizācijas fondos šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā.”

10. Izteikt 73.5 pantu šādā redakcijā:

“73.5 pants. Maksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.

(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.

11. izteikt 73.7. pantu šādā redakcijā:

“73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam vai nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.”

11. izteikt 73.7. pantu šādā redakcijā:

“73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.

12. Izteikt 73.8. pantu šādā redakcijā:

“73.8 pants. Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

(1) Viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa mājas īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa mājas īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.

(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajām viendzīvokļa mājām, kā arī reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.”

12. Izteikt 73.8. pantu šādā redakcijā:

“73.8 pants. Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz

dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(5) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(6) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(7) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.

(9) Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.

13. Izteikt 73.9.pantu šādā redakcijā:

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Persona, kura ieguvusi viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.

(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.

(4) Ja viendzīvokļa māja, dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.

(5) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(6) Viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(7) Darījumi, kurus slēdz viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot viendzīvokļa māju, dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas viendzīvokļa mājas, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.

(9) Ja persona, kura viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.”

13. Izteikt 73.9.pantu šādā redakcijā:

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto viendzīvokļa māju, dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1)...(3)

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

Deputāts K. Leiškalns

Izteikt 74. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, izņemot dzīvokļus šādās mājās, par kuru lietošanu īres līgums noslēgts līdz 1995. gada 25. jūlijam un ir spēkā. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.”

Noraidīt

Pārejas noteikumi

1. ...19.

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašums, ir šāda:

1) ...6);

7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājuma latos.”

Deputāts A. Kalniņš

Izteikt likuma Pārejas noteikumu 20. punkta 7. apakšpunktu šādā redakcijā:

“7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu kopīpašniekiem ir apmaksājuma latos, bet dzīvokļu īrnieku grupai ir apmaksājama sertifikātos.”

Noraidīt

Valsts pārvaldes un pašvaldības

komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš