Likumprojekts

Likumprojekts

 

 

Lauku atbalsta dienesta likums

 

I nodaļa

Lauku atbalsta dienesta struktūra un funkcijas

1.pants. Lauku atbalsta dienests

(1) Lauku atbalsta dienests (turpmāk – Dienests) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju valstī, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un veic citas ar lauksaimniecības un lauku politikas realizāciju saistītas funkcijas.

(2) Dienests sastāv no Dienesta centrālā aparāta un teritoriālajām struktūrvienībām – reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm (turpmāk tekstā – Pārvalde), kas pilda Dienesta funkcijas noteiktā teritorijā.

(3) Pārvaldei ir juridiskas personas statuss.

(4) Dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

2.pants. Dienesta funkcijas

(1) Dienests savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:
1) ievieš administratīvo, finanšu un tehniskās vadības sistēmu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta realizēšanai;
2) administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai (pieņem un izvērtē pieteikumus (projektus) atbalsta saņemšanai, pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu, lemj par atbalsta izmaksu vai neizmaksu un veic tā uzskaiti un kontroli);

3) veido, uztur un aktualizē integrētās informācijas sistēmas lauksaimniecības un lauku politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai un nodrošina Zemkopības ministriju ar nepieciešamām pārraudzības un kontroles datorsistēmām;

4) pieprasa reģistru un datu bāzu uzturēšanai nepieciešamo informāciju no fiziskām un juridiskām personām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, speciālās atļaujas (licences), apliecinājumus un citus dokumentus;

6) kontrolē un uzrauga meliorācijas sistēmu ekspluatāciju, saglabāšanu un hidromelioratīvo būvniecību, veic valsts meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un ierīču ekspluatāciju, meliorācijas sistēmu projektēšanas un būvniecības noteikumu un normatīvu ievērošanu atbilstoši hidromelioratīvās būvniecības speciālajiem būvnoteikumiem, izsniedz būvatļaujas;

7) kārto meliorācijas kadastru un izpilda melioratīvās hidrometrijas darbu;

8) nodod vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu būves un ierīces zemes īpašnieku īpašumā;

9) sniedz atzinumus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos;

10) veic uzraudzību par lauksaimniecības un agroservisa uzņēmumu privatizācijas norisi un Dienesta bilancē esošā valsts īpašuma saglabāšanu;

11) pārstāv nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses tiesā;

12) iesniedz prasības tiesā par zaudējumu piedziņu, kas radušies sakarā ar valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta izlietošanu neatbilstoši normatīvajiem aktiem;

13) sniedz atskaites, pārskatus un informāciju zemkopības ministram, Finansu ministrijai un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

(2) Privāto un publisko tiesību jomā Dienestam ir juridiskās personas statuss.

(3) Dienests, pildot tam noteiktās funkcijas, sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un citām ieinteresētajām institūcijām, kā arī ar iedzīvotājiem. Eiropas Savienības atbalsta jomā Dienests sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas Komisijas institūcijām.

(4) Dienests, pildot tam noteiktās funkcijas, var izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvās un metodiskās institūcijas.

(5) Dienests ir atbrīvots no tiesas izdevumiem prasībās par to zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, pārkāpjot valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta nosacījumus un spēkā esošos normatīvos aktus, ja šos zaudējumus piedzen par labu valstij.

3.pants. Dienesta finansēšana

Dienesta finanšu līdzekļus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi par Dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi;

3) dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu neatmaksājamā tehniskā palīdzība.

4. pants. Zemkopības ministra kompetence

Zemkopības ministrs lauksaimniecības un lauku politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta jomā:

1) nosaka kārtību, kādā tiek administrēti valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumi attiecīgajā gadā;

2) nosaka kārtību, kādā Dienests iesniedz Zemkopības ministrijai lauksaimniecības un lauku politikas veidošanai nepieciešamo informāciju.

 

II nodaļa

Dienesta amatpersonas un darbinieki, to pienākumi un tiesības

5.pants. Dienesta amatpersonas un darbinieki

(1) Dienestu vada direktors, kuru, pēc zemkopības ministra ieteiktās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā, amatā ieceļ un no amata atbrīvo zemkopības ministrs.

(2) Dienesta amatpersonas, kas atbild par Dienesta funkciju izpildi, šā likuma izpratnē ir Dienesta direktors, direktora vietnieks, Dienesta centrālā aparāta struktūrvienību vadītāji, Pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji.

(3) Dienesta centrālā aparāta amatpersonas, darbiniekus un Pārvalžu vadītājus amatā ieceļ un no amata atbrīvo direktors.

(4) Pārvaldes amatpersonas un darbiniekus amatā ieceļ un no amata atbrīvo attiecīgās Pārvaldes vadītājs.

6.pants. Dienesta amatpersonu pienākumi

Dienesta amatpersonu pienākums ir nodrošināt Dienestam noteikto funkciju izpildi un normatīvo aktu ievērošanu, pārtraukt un novērst nelikumīgas darbības Dienesta kompetencē esošajos jautājumos.

7.pants. Dienesta direktors

Dienesta direktors:

1) ir atbildīgs par Dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) vada un pārrauga centrālā aparāta un Pārvalžu darbu;

3)izstrādā iekšējās kontroles sistēmu un ir atbildīgs par iekšējā audita sistēmas darbu;

4) nosaka Dienesta amatpersonu un darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību;

5) apstiprina Dienesta struktūru un centrālā aparāta štatu sarakstu;

6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Dienesta intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienai centrālā aparāta amatpersonai un darbiniekam, kā arī Pārvalžu vadītājiem;

7) izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Zemkopības ministrijai Dienesta valsts budžeta pieprasījuma projektu un administrē Dienesta budžetu;

8) izskata sūdzības par centrālā aparāta struktūrvienību amatpersonu un Pārvalžu vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;

9) nosaka Pārvalžu darbības teritoriju un apstiprina to nolikumus;

10) pieņem lēmumu par valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu;

11) ir atbildīgs par valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu, likumīgu izmaksu un to uzskaiti;

12) iesniedz prasības tiesā par zaudējumu piedziņu.

8.pants. Pārvaldes vadītājs

Pārvaldes vadītājs:

1) vada Pārvaldes darbu un atbild par tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) apstiprina Pārvaldes iekšējo struktūru un štatu sarakstu;

3) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus;

4) iesniedz prasības tiesā nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju interesēs;

5) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Pārvaldes intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus Pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

6) pieņem lēmumu par pieteikumu (projektu) atbilstību valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas prasībām;

7) ir atbildīgs par valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu un valsts atbalsta likumīgu izmaksu un to uzskati.

9.pants. Dienesta amatpersonu un darbinieku tiesības

Uzraugot valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta regulējošos normatīvos aktus, pildot Dienestam noteiktās funkcijas, Dienesta amatpersonas savas kompetences ietvaros:

1) pārbauda dabā, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

2) aptur vai aizliedz to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus,

3) pieņem lēmumus, sniedz atzinumus un izdod rīkojumus un priekšrakstus, izskata materiālus par Dienesta kompetencē esošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

4) pieprasa un saņem bez maksas no juridiskajām un fiziskajām personām rakstveida informāciju, kā arī iepazīstas ar attiecīgajiem dokumentiem.

III nodaļa

Dienesta amatpersonu lēmumu izpilde un to pārsūdzēšanas kārtība

10.pants. Dienesta amatpersonu prasību izpilde

Dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi un dotie norādījumi likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti Dienesta kontrolei un uzraudzībai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras pretendē un kurām piešķirts valsts atbalsts un Eiropas Savienības atbalsts.

11.pants. Dienesta amatpersonu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus var pārsūdzēt rakstveidā 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas šādā kārtībā:

1) Pārvaldes amatpersonu pieņemtie lēmumi un izdotie rīkojumi pārsūdzami attiecīgās Pārvaldes vadītājam;

2) Pārvalžu vadītāju pieņemtie lēmumi un izdotie rīkojumi pārsūdzami Dienesta direktoram;

3) Dienesta direktora pieņemtie lēmumi un izdotie rīkojumi pārsūdzami tiesā.

IV nodaļa

Dienesta akreditācija un sertifikācija

12.pants. Dienesta akreditācija

(1) Dienestu akreditē to funkciju veikšanai, kuras nepieciešamas Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai. Akreditācija šā likuma izpratnē ir Dienesta atbilstības izvērtēšana saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem Dienesta akreditācijas kritērijiem.
(2) Lēmumu par Dienesta akreditāciju pieņem Finansu ministrija.
(3) Par Dienesta akreditācijas lēmuma pieņemšanu Finansu ministrija paziņo zemkopības ministram un attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

13.pants. Sertifikācija

(1) Finansu ministrija konkursa kārtībā izvēlas sertificējošo institūciju, kas veic Dienesta ārējo auditu un izvērtē Dienesta atbilstību akreditācijas kritērijiem, sastādot attiecīgu atzinumu. Sertificējošā institūcija šā likuma izpratnē ir neatkarīga trešā persona, kura apliecina Dienesta atbilstību akreditācijas kritērijiem.
(2) Sagatavoto atzinumu, sertificējošā institūcija iesniedz Finansu ministrijai, zemkopības ministram un attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.
(3) Sertificējošās institūcijas atzinums ir par pamatu tam, lai Finansu ministrija pieņemtu lēmumu par akreditācijas piešķiršanu Dienestam.
	(4) Sertificējošā institūcija veic ikgadēju ārējo auditu Dienesta sastādītajam gada pārskatam, iesniedzot ziņojumu Finansu ministrijai, zemkopības ministram un attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

 

 

 

14.pants. Pagaidu akreditācija

(1) Gadījumā, ja Dienests pilnībā vai daļēji neizpilda kādu no akreditācijas kritērijiem, Finansu ministrija var piešķirt Dienestam pagaidu akreditāciju, nosakot termiņu atklāto trūkumu novēršanai.

(2) Ja Dienests noteiktajā termiņā šos trūkumus nenovērš, Finansu ministrija anulē Dienestam piešķirto pagaidu akreditāciju un informē zemkopības ministru un Eiropas Savienības institūcijas.

 

Pārejas noteikumi

1. Dienests ir Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Lauku atbalsta dienesta tiesību un saistību pārņēmējs.

2. Ministru kabinetam nodrošināt, ka Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde ar šā likuma spēkā stāšanos tiek nodota Lauku atbalsta dienestam.

 

Likumprojekta

LAUKU ATBALSTA DIENESTA LIKUMS

anotācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Jāpaskaidro:

  1. pašreizējā situācija – jāpamato kādēļ neapmierina spēkā esošā tiesību normu sistēma
  2. likumprojekta koncepcija – jāpaskaidro kādēļ šis likums nepieciešams

1.a.)Saskaņā ar 1999.gada 3.novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.504 “Par Lauku atbalsta dienestu”, ar 2000.gada 1.janvāri Zemkopības ministrijas pakļautībā ir izveidota valsts civiliestāde Lauku atbalsta dienests (LAD), kas Latvijā būs SAPARD programmas ieviešanas institūcija. Pieņemot likumprojektu LAD būs pārraudzības iestādes statuss.

1.b.)Lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansēto pirmsiestāšanās pasākumu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) programmas uzsākšanu un sekmīgu realizāciju Latvijai ir jāizpilda virkne Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību attiecībā uz programmu administrējošām institūcijām. Ir jāizveido Eiropas Savienības prasībām atbilstoša akreditēta SAPARD ieviešanas un maksājumu aģentūra, kura ir dibināta pamatojoties uz tiesību aktu, kas tai piešķir maksimālu patstāvību un neatkarību ES līdzfinansēto programmu finansu resursu administrēšanā.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Jāanalizē ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju,
  2. eksporta attīstību,
  3. nodarbinātību,
  4. investīciju pieplūdi

Jāpaskaidro vai likums var ietekmēt apkārtējo vidi

2.a) Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību .

2.b) Likumprojekts šo jomu neskar.

2.c) Likumprojekts šo jomu neskar.

2.d)Realizējot SAPARD programmu, Latvijas tautsaimniecībai ik gadus ir iespējams saņemt reālu ES atbalstu Ls milj.13,8 apmērā, bet periodā no 2000. - 2006.gadam attiecīgi Ls milj.100,7. Kopējais SAPARD programmas sabiedriskais finansējums prognozējams Ls milj. 133,4, bet privātais ieguldījums orientējoši Ls milj. 97,0.

Īstenojot SAPARD programmu, 2000.-2006. gadā lauksaimniecības nozarē investīciju veidā ir iespējams piesaistīt Ls milj.230,0, kas ievērojami veicinās lauksaimniecības nozares attīstību, modernizāciju un palielinās lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju .

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu

Jāpaskaidro:

  1. vai likums prasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus,
  2. vai likums samazinās valsts budžeta ieņēmumus,
  3. vai likums nākotnē palielinās valsts budžeta izdevumus

3.a) Lauku atbalsta dienests ir izveidots reorganizējot Zemkopības ministrijas Centrālo aparātu un pievienojot rajonu lauksaimniecības departamentus kā dienesta teritoriālās struktūrvienības. Līdz šā gada 1.aprīlim, optimizējot 26 rajonu lauksaimniecības departamentu struktūru, tiek veidotas 9 reģionālās lauksaimniecības pārvaldes.

Kopējais LAD štata vienību skaits 2000.gadā ir plānots 405, no tā Centrālajā aparātā 39, bet teritoriālajās struktūrvienībās 366.

Papildus valsts budžeta finansējums dienesta izveidošanai 2000.gadā netika piešķirts. Finansu resursi Ls tūkst.1991,8 LAD darbības uzsākšanai tika rasti veicot strukturālas izmaiņas Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmās.

Lauku atbalsta dienestam jākvalificējas kā Maksājumu aģentūrai, ievērojot vispārējos principus un minimālās prasības šādu dienestu izveidei, tā akreditācijai un sertifikācijai. Tādēļ Lauku atbalsta dienesta kā maksājumu aģentūras sertifikācijai 2000. gadā papildus vēl nepieciešams orientējoši Ls tūkst.100.

3.b) Likumprojekts šo jomu neskar.

3.c)Lai nodrošinātu sekmīgu ES piešķirto līdzekļu administrēšanu iestājoties Eiropas Savienībā, pēc ES ekspertu atzinuma, LAD centrālajā struktūrā jāstrādā 120-150 augsti kvalificētiem darbiniekiem. 2001. gadā LAD centrālās iestādes administratīvai kapacitātei papildus nepieciešama vēl 41 štata vienība un Ls tūkst. 435.5 budžeta finansējuma.

Bez tam atbilstoši ES prasībām veicamās ikgadējās dienesta sertifikācijas izdevumu segšanai papildus orientējoši nepieciešams Ls tūkst. 48.

Ievērojot to, ka papildus līdzekļu vajadzība maksimāli nepieciešama Dienesta izveidošanas un ES piešķirto līdzekļu administrēšanas uzsākšanas gadā, vidēja termiņa periodā no 2002. gada līdz 2004.gadam Dienesta darbības nodrošināšanai nav prognozēts būtisks līdzekļu pieaugums, salīdzinot ar 2001. gadā nepieciešamo līdzekļu apjomu.

Valsts investīciju programmas ietvaros 2000.gadā ir uzsākta investīciju projekta “Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide” īstenošana. Šī projekta ietvaros investīcijas tiek virzītas lauksaimniecības integrētās administratīvās un kontroles sistēmas izveidei, kas ir nepieciešama ES finansēto maksājumu administrēšanai. LAD un tā teritoriālo struktūrvienību informātikas sistēmu attīstībai 2001.gadā minimāli nepieciešamais investīciju apjoms ir Ls tūkst.408.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Jāpaskaidro:

kādi grozījumi sakarā ar likuma pieņemšanu būs jāizdara citos tiesību aktos

Ar likumprojekta pieņemšanu nav nepieciešami būtiski grozījumi citos tiesību aktos.

Pēc likumprojekta pieņemšanas ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par LAD akreditācijas kritērijiem.

Jāizdara grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 11.janvāra noteikumos Nr.17 “ Zemkopības ministrijas nolikums” .

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām

Jāpaskaidro:

  1. atbilstība saistībām pret ES (no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību)
  2. kādā mērā likumprojekts atbilst Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē, vai tā pieņemšana atrisina tekstuālu atbilstību Kopienu acquis (tiesību pieredzes uzkrājumam), kāds stāvoklis jāpanāk, lai šī atbilstība izpaustos praktiski,
  3. atbilstība nākotnē paredzamām saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām saistībām

5.a)Likumprojekts ir saskaņā ar Eiropas Padomes Nolikumu Nr.1258/1999 un Eiropas Komisijas Nolikumu Nr.1663/95, kas nosaka vispārējos principus un minimālās prasības maksājumu aģentūru izveidošanai, to akreditācijai un sertifikācijai. Minēto prasību izpilde sniedz Eiropas Komisijai nepieciešamo pārliecību par vietējai administrācijai uzticēto funkciju sekmīgu izpildi un piešķirto finansu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Lauksaimniecības Vadības un Garantiju fonda (ELVGF) Garantiju daļas izmaksas, kas ir SAPARD programmas līdzfinansējuma avots no ES puses, pieprasa Maksājumu aģentūras izveidošanu katrā dalībvalstī (kandidātvalstī), un tas ir izšķirošs kritērijs ES finansējuma piešķiršanai. Notikušajās divpusējās likumdošanas salīdzināšanas sanāksmēs īpaša uzmanība tika pievērsta maksājumu aģentūras izveidošanai, kas nodrošinātu ES pirmsstrukturālo pasākumu ieviešanu pirmsiestāšanās periodā un ES lauksaimniecības atbalsta instrumentu realizēšanu pēc Latvijas iestāšanās ES. Kā būtiska nepilnība tika minēta Latvijas institūciju nepietiekamā administratīvā kapacitāte.

5.b) Likumprojekts ir saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesībām attiecīgajā nozarē, un tā pieņemšana veicina tekstuālu atbilstību Kopienas acquis.

5.c) Likumprojekts nav pretrunā ar nākotnē paredzamām saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Jāpaskaidro:

  1. kā iecerēta izpildes kontrole no valsts puses (vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas),
  2. vai ir sagatavoti likumpamatoto normatīvo aktu projekti, ja likums paredz tiesību deleģēšanu kādai citai institūcijai,
  3. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses (kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likumprojekts ierobežo indivīdu)

6.a)Likumprojekta pieņemšanas rezultātā netiks radītas jaunas valsts institūcijas.

Ar šo likumprojektu tiek paplašinātas Lauku atbalsta dienesta funkcijas , palielināta tā neatkarība, tiesības un atbildība nacionālā un ES atbalsta administrēšanā.

6.b) Likumprojekts šo jomu neskar.

6.c) Likumprojekts šo jomu neskar.