LIKUMPROJEKTA

LIKUMPROJEKTA

"Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Likumprojekts “Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"” izstrādāts, lai:

– precizētu likumā “Par vērtspapīriem” lietotās normas un terminoloģiju;

– precizētu vērtspapīru tirgus dalībnieku loku, kuri pakļauti Vērtspapīru tirgus komisijas uzraudzībai un regulācijai;

– nodrošinātu īpašumtiesību uz vērtspapīriem pāreju darījumos ar vērtspapīriem atbilstoši starptautiskajai pieredzei;

– veicinātu integrēšanos kopējā Baltijas tirgū;

– veiktu likuma "Par vērtspapīriem" VIII nodaļas "Atbildība" sakārtošanu.

Ar likumprojektu tiek paplašināta definīcija “vērtspapīru tirgus dalībnieki”, iekļaujot tajā arī fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitāriju, kā arī jebkuras personas, kas veic šajā likumā regulētās darbības, lai tādējādi šī definīcija atbilstu likuma "Par vērtspapīriem" pārējām normām.

Ir svarīgi likumā precīzi noteikt, ka pašvaldību publisko piedāvājumu, kas notiek saskaņā ar pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas projektu, kā arī valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūras” vērtspapīru publisko piedāvājumu, kas notiek saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūras” apstiprinātajiem noteikumiem, neregulē likums “Par vērtspapīriem”. Tomēr attiecībā uz tiem pastāv prasība, ka šādi vērtspapīri ir jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komisijā.

Ir paredzēts likumā definēt vairākus jaunus terminus, tas ir būtisks notikums, vērtspapīru darījums, vērtspapīru darījumu norēķinu konts, iekšējā informācija un vērtspapīru kods, kā arī veikt atsevišķu jau likumā esošo terminu precizēšanu. Tas ir nepieciešams, lai atvieglotu likuma izmantošanu praksē.

Lai izveidotu īpašumtiesību uzskaites sistēmu, kas samazina risku investoriem, izslēdz kļūdas akcionāru uzskaitē un novērš likumā “Par vērtspapīriem” pastāvošo pretrunu attiecībā uz īpašuma tiesību pāreju, tiek noteikts, ka īpašumtiesības uz vērtspapīriem pāriet ar brīdi, kad vērtspapīri ir iegrāmatoti vērtspapīru ieguvēju vērtspapīru kontā.

Likumprojekts paredz legalizēt tā saucamo nominālo turētāju (nominee), kas rada iespēju īpašuma tiesības Latvijā emitētiem vērtspapīriem reģistrēt ārpus Latvijas robežām. Tāpat tas dod iespēju ieguldījumu un pensiju fonda aktīvus vērtspapīru kontos pie konta turētājiem iegrāmatot atsevišķi no šo fondu pārvaldītajiem aktīviem.

Lai nodrošinātu ieguldījumu aizsardzību, ir nepieciešams noteikt, ka kreditoru prasības pret banku vai brokeru sabiedrību nevar tikt dzēstas ar klientam piederošajiem vērtspapīriem, kuru turēšanu klienti ir uzticējuši bankai vai brokeru sabiedrībai, kā arī šādu saistību dzēšanai nav pieļaujams izmantot klientu vērtspapīru darījumu norēķinu kontā esošos naudas līdzekļus.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem fondu biržai un Latvijas Centrālajam depozitārijam ir tiesības izstrādāt un pieņemt vērtspapīru tirgus dalībniekiem saistošus noteikumus, kā arī to, ka šo iepriekšminēto sabiedrību valdes sēdēs tiek pieņemti lēmumi, kas ir nozīmīgi visam vērtspapīru tirgum, tad Vērtspapīru tirgus komisijai kā ieguldītāju interešu aizstāvim jābūt informētam par šādiem valdes sēdēs apskatāmajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jau to sākotnējās izpētes un pieņemšanas stadijā. Sakarā ar iepriekšminēto ir nepieciešams likumā “Par vērtspapīriem” iekļaut normas, kuras paredzētu, ka Vērtspapīru tirgus komisijai ir tiesības bez balsstiesībām piedalīties fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija valdes sēdēs.

Nepieciešams noteikt, ka emitenta amatpersonas un darbinieki, kā arī personas, kurām uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar emitentu vai Vērtspapīru tirgus komisijas padomes, valdes locekļi, darbinieki un personas, kurām uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar Vērtspapīru tirgus komisiju, kā arī fondu biržas padomes un valdes locekļi, darbinieki un personas, kurām uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar biržu, ieguldījumu konsultanti un citi vērtspapīru tirgus profesionālie speciālisti, vai Centrālā depozitārija padomes, valdes locekļi un darbinieki, kā arī personas, kurām saskaņā ar pilnvarojumu vai uzdevuma līgumu vai arī uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar Centrālo depozitāriju, nedrīkst izpaust, izmantot vai nodot trešajām personām ar vērtspapīru tirgu saistītu informāciju, kura nav publicēta masu vai citos informācijas, sakaru vai saziņas līdzekļos vai kuras atklāšana varētu kaitēt ieguldītāju vai citu vērtspapīru tirgus dalībnieku interesēm, ne tikai nolūka gūt jebkādu mantisku vai nemantisku labumu sev vai citai personai, bet arī gadījumā, ja šāda nolūka nav.

Lai Vērtspapīru tirgus komisija varētu izvērtēt visu fondu biržas vai Latvijas Centrālā depozitārija izstrādāto dokumentu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pirms šādi dokumenti kļūst saistoši vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kā arī, lai radītu sistēmu, kas paredzētu šādu dokumentu obligātu apstiprināšanu Vērtspapīru tirgus komisijā, kas tādejādi piešķirtu šādiem dokumentiem normatīvu raksturu, nepieciešams iestrādāt likumā prasību, ka visiem dokumentiem, kurus izdod fondu birža vai Latvijas Centrālais depozitārijs un kuri regulē ar vērtspapīru tirgu saistītās darbības, ir nepieciešams Vērtspapīru tirgus komisijas padomes apstiprinājums.

Lai bankām un brokeru sabiedrībām nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas vērtspapīru tirgū, likumprojekts paredz iestrādāt likumā normu, kas ļauj veikt darījumus vērtspapīru publiskajā apgrozībā ārpusbiržas tirgū arī bankām, kuras ir saņēmušas licenci starpniekdarbības veikšanai vērtspapīru publiskajā apgrozībā. Līdz šim likums šādas tiesības paredz tikai brokeru sabiedrībām.

Ņemot vērā to, ka likumā nav precīzi un sīki noteiktas bankām un brokeru sabiedrībām izvirzāmās prasības licences starpniekdarbības veikšanai saņemšanai, kā arī ir atšķirīgas brokeru sabiedrībām un bankām izvirzāmās prasības, nepieciešams atsevišķi gan bankai, gan brokeru sabiedrībai precīzi noteikt tās prasības, kas attiecīgi tām ir jāizpilda, lai tās varētu saņemt licenci starpniekdarbības veikšanai vērtspapīru publiskajā apgrozībā.

Lai Vērtspapīru tirgus komisija varētu operatīvi veikt vērtspapīru tirgus dalībnieku veikto darījumu likumības pārbaudi un līdz ar to nodrošināt arī ieguldītāju īpašuma tiesību aizsardzību, ir nepieciešams precīzi noteikt, ka Vērtspapīru tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no tirgus dalībniekiem informāciju ne tikai par vērtspapīru kontiem, bet arī par vērtspapīru darījumu norēķinu kontiem, tas ir par naudas kontiem, no kuriem naudas līdzekļi tiek izmantoti vai paredzēti izmantot norēķiniem par vērtspapīru darījumiem.

Likumprojekts paredz iestrādāt normas, kas nosaka kārtību, kādā var tik publiskota informācija par banku un brokeru sabiedrību ārpusbiržas tirgū veikto darījumu kopējiem apjomiem, lai radītu iespēju vērtspapīru tirgus dalībniekiem iegūt informāciju ne tikai par fondu biržā veikto darījumu kopējiem apjomiem, bet arī par tiem darījumu apjomiem, kas tiek veikti ārpusbiržas tirgū.

Ņemot vērā to, ka pašreizējās tiesību normas paredz Vērtspapīru tirgus komisijai tiesības uzlikt soda naudas, bet nepastāv reāls mehānisms, kā tās piedzīt, ja sodītā juridiskā persona tās nemaksā, ir nepieciešamas iestrādāt likumā normas, kas paredzētu, ka Vērtspapīru tirgus komisijai ir tiesības bezstrīdu piedziņas kārtībā piedzīt pašas uzliktās soda naudas.

Likuma nodaļā "Atbildība" noteikta konkrētu lēmumu pieņemšanas un to realizācijas kārtība, kā arī Vērtspapīru tirgus komisijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.

Tāpat ir precizētas likuma nodaļā "Atbildība" iekļautās sankcijas. Spēkā esošā likuma vairākos pantos ir paredzētas prasības, kas ir jāizpilda bankām, brokeru sabiedrībām, emitentiem, brokeriem un citiem tirgus dalībniekiem, tai pat laikā, ja tirgus dalībnieki šīs prasības nepilda, likums neparedz par šādiem pārkāpumiem piemērot sankcijas. Lai novērstu šādu situāciju likumprojekta atbildības daļa ir izstrādāta tā, lai par jebkura likuma panta pārkāpumu atbildības daļa paredzētu iespēju piemērot sankcijas.

Vērtspapīru tirgus ir būtiska finansu tirgus sastāvdaļa, kurā var apgrozīties liela apjoma finansu līdzekļi un līdz ar to var tikt veikti negodīgi vai manipulatīvi darījumi, kuri to veicējiem var nest peļņu, nebaidoties par sankcijām, kuras viņiem par to veikšanu var piemērot, jo tajās ietverto soda naudu apjomi ir salīdzinoši niecīgi ar iegūto peļņu. Lai novērstu šādu situāciju likumprojektā iestrādātas normas, kas paredz atbildības daļā sankcijas ne tikai attiecībā uz juridiskām, bet arī attiecībā uz fiziskām personām, kuras ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem var tikt sodītas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas paredz naudas sodu līdz 250 latiem par vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu neievērošanu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību

Nosakot īpašumtiesību uz vērtspapīriem pāreju to nodošanas brīdī, tiek izveidota sistēma, kas samazina riskus investoriem, kā arī izslēdz kļūdas akcionāru uzskaitē.

Ņemot vērā to, ka Baltijā tiek strādāts pie vērtspapīru tirgus likumdošanas harmonizēšanas un tālākas šo tirgu integrācijas, šādas normas ieviešana ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienotu īpašumtiesību uz vērtspapīriem pārejas sistēmu visos Baltijas tirgos, jo Igaunija un Lietuva jau ir pārgājušas uz šādu sistēmu.

Bez tam šādu sistēmu ir ieviesušas arī Polija un citas Austrumeiropas valstis, kā arī tā pastāv pasaules attīstītajos vērtspapīru tirgos, t.sk. ASV.

Tā saucamā nominālā turētāja (nominee) ieviešana ir ļoti būtiska ārvalstu turētājbankām, caur kurām Latvijā var ienākt ārvalstu lielo investoru naudas līdzekļi, jo tā ļauj Latvijā emitētiem vērtspapīriem reģistrēt īpašuma tiesības ārpus Latvijas robežām.

Likuma “Par vērtspapīriem” atbildības nodaļa paredz skaidru kārtību, kā un kādas sankcijas var piemērot Vērtspapīru tirgus komisija un kāda ir Vērtspapīru tirgus komisijas pieņemto lēmumu (par sankciju piemērošanu) pārsūdzēšanas kārtība.

Precizētā atbildības nodaļa, kā arī citas likumprojektā skaidrāk un precīzāk formulētās normas radīs priekšnoteikumus, gan vietējo, gan ārvalstu ieguldītāju papildus iesaistīšanai Latvijas vērtspapīru tirgū, jo tiks novērstas daudzas neskaidrības, kas rada pārpratumus ieguldītājos un kavē viņus pieņemt lēmumus.

Būtiskas izmaiņas, kas var palielināt ieguldītāju aktivitāti vērtspapīru tirgū, ir novērstā nevienlīdzība, ka tikai brokeru sabiedrībām bija tiesības veikt darījumus vērtspapīru publiskajā apgrozībā ārpusbiržas tirgū, bet bankām šāda iespēja bija liegta, kuras, kā zināms, apkalpo lielāko daļu klientu vērtspapīru tirgū. Piedāvātie grozījumi tagad ļauj veikt darījumus vērtspapīru publiskajā apgrozībā ārpusbiržas tirgū arī bankām, kuras ir saņēmušas licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Precizētā likuma atbildības daļa, ļauj vērtspapīru tirgus dalībniekam skaidrāk izprast, kā un kur var pārsūdzēt Vērtspapīru tirgus komisijas saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” pieņemto lēmumu par sankciju piemērošanu, kas nodrošinās vērtspapīru tirgus dalībniekam lielāku drošību un pārliecību par Vērtspapīru tirgus komisijas pieņemto lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

 

Budžeta un finansu (nodokļu)

komisijas priekšsēdētāja A.Poča