2000

 

 

 

 

 

 

 

2000. gada 29.februārī LR Saeimas Prezidijam

"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

 

 

Ierosinām grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju (Latvijas Vēstnesis, Nr. 2/3,5.01.2000), izsakot minētajā likumā sadaļas "Pārejas noteikumi" 20. punkta septīto apakšpunktu šādā redakcijā:

"20. ...

7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu kopīpašniekiem ir apmaksājama latos, bet dzīvokļu īrnieku grupai ir apmaksājama privatizācijas sertifikātos."

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju"

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir nepieciešams, lai precizētu un uzlabotu kopīpašuma izbeigšanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā.

Var paredzēt, ka reti kurš kopīpašnieks piekritīs sadales projektam (projektus sagatavos VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra") un vēlēsies iegūt valsts un pašvaldības daļu izsoles kārtībā.

Likumā noteiktā kārtība paredz, ka dzīvokļu īpašnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldību īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu privatizācijas sertifikātos. Taču pārsniegums (starpība) starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu dzīvokļu īrniekiem jāapmaksā jau latos nevis privatizācijas sertifikātos.

Nebūtu pamatoti piedāvāt iedzīvotājiem (dzīvokļu īrniekiem) izpirkt dzīvokli par izsolē nosolīto cenu, maksājot virsvērtību naudā. Iedzīvotāju līdzekļi ir ierobežoti, dzīvokļu īrnieki nav spējīgi konkurēt ar nama līdzīpašnieku. Bieži līdzīpašnieku pārstāv bagātas nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas.

Tādēļ likumprojektā paredzēts, ka dzīvokļu īrnieku grupa visu apmaksu, tajā skaitā arī starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu, veic privatizācijas sertifikātos.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšana ļauj tuvināt samērā lielu iedzīvotāju daļu (ap 60000 īrnieku 700 kopīpašnieku ēkās) vispārējiem nosacījumiem, par kādiem dzīvokļu īrnieki privatizē īrētās dzīvojamās platības valsts un pašvaldību namos.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda ir likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta iecere var tikt īstenota ar esošo institūciju starpniecību un jaunu institūciju veidošana nav nepieciešama.