Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. darbības ar jonizējošā starojuma avotiem - cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, pārvietošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem vai dabīgajiem jonizējošā starojuma avotiem tādos procesos, kuros tiek izmantotas radionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašības;
2. jonizējošais starojums - enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar vai mazāks par 100 nanometriem vai viļņa svārstību frekvence vienāda ar vai lielāka par 3 × 1015 herciem). Tas ir gamma starojums, rentgenstarojums, korpuskulārais starojums un jebkāds cits starojums, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;
3. jonizējošā starojuma avoti - ierīces, radioaktīvas vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem materiāliem radīt radioaktīvas vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gamma starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas;
5. kodoliekārta – reaktors, kritiskais stends, kodolmateriālu apstrādes un izotopu atdalīšanas iekārta, kā arī vieta, kurā tiek izmantots nozīmīgs kodolmateriālu daudzums (efektīvais kilograms), vai kodolmateriālu glabātava, kas atrodas ārpus to izmantošanas vietām;
4. kodolmateriāli - rūdas, no kurām ķīmiskos vai fizikālos procesos var iegūt urānu vai toriju, urāns, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, urāns 233, ar urānu 233 vai ar urānu 235 bagātināts urāns, torijs metāliskā veidā, sakausējuma veidā, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, plutonijs, izņemot tādu plutonija izotopu maisījumu, kurā plutonija 238 koncentrācija ir lielāka par 80 %, kā arī citi materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties mijiedarbībā ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu;
6. operators – fiziska vai juridiska persona, kurai ir atļauja vai speciālā atļauja (licence) veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;
7. radiācijas drošība un kodoldrošība - organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu bezavārijas izmantošanai, kā arī darbinieku, iedzīvotāju un vides aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;
9. radioaktīva viela - viela, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus - izotopus, kuri atompārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kas pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kura nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;
8. radioaktīvie atkritumi - turpmāk neizmantojami materiāli, ierīces un priekšmeti, kas satur vai uz kuru virsmas ir radioaktīvas vielas;
10. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti - kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kuros veic darbus ar augstas aktivitātes radioaktīvajām vielām.

1. Šā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.
2. Likums nosaka drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem, izvirzot īpašas prasības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, kā arī nosaka pienākumu sadali starp valsts iestādēm radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

1. Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojumu dozu, kas nepārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo dozu;

2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz darbības negatīvo ietekmi vai radītos zaudējumus;

3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izvēlēti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteikto ekvivalentās dozas limitu gada laikā;

4) darbinieki, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti videi, citai personai un tās mantai;

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem var veikt tikai pēc atļaujas vai speciālas atļaujas (licences) saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

2. Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai īpaši aizsargājamo dabas objektu tiešā tuvumā.
3. Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

(1) Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošībā un kodoldrošībā veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs (turpmāk – Centrs).

(2) Centra nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Centra galvenās funkcijas ir:

1) sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī;

2) veikt radiācijas drošības uzraudzību un kontroli;

3) izsniegt speciālas atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4) apkopot, analizēt un iesniegt Radiācijas drošības padomē informāciju par radiācijas drošības situāciju valstī, galvenajiem starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem;

5) informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanā;

6) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu izpēti un novērtējumu;

7) veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

8) koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā;

9) sagatavot nacionālos ziņojumus starptautiskajām organizācijām, konvenciju un līgumu sekretariātiem un Eiropas Savienības Komisijai par jautājumiem, kas ir Centra kompetencē, piedalīties šo jautājumu apspriešanā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

10) izvērtēt situāciju, kas saistīta ar starptautisko institūciju prasību un rekomendāciju ieviešanu Latvijā, un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos vai par jaunu normatīvo aktu izstrādi;

11) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību;

12) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, un iedzīvotāju apstarošanu;

13) veidot un aktualizēt datu bāzes par starojuma avotiem, radioaktīvajām vielām un kodolmateriāliem;

14) veidot un uzturēt reģistru par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai strādā darba vietās ar paaugstinātu dabisko radiāciju;

15) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību saskaņā ar konvencijas "Par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu" prasībām.

1. Centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.
2. Centrs var aizliegt veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja ir pierādījumi, ka tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, arī tādos gadījumos, ja attiecīgajām darbībām nav nepieciešama atļauja vai speciālā atļauja (licence).
3. Centram ir tiesības sadarboties ar starptautiskām organizācijām ar radiācijas drošību saistīto jautājumu risināšanā.

1. Centra inspektoriem ir tiesības pārbaudīt vietas, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un ņemt paraugus uzraudzības mērķiem nepieciešamā daudzumā. Šādu paraugu ņemšana netiek uzskatīta par zaudējumu nodarīšanu.
2. Lai kontrolētu šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildi radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, Centra inspektoriem ir tiesības:

1) pieņemt lēmumus un dot atzinumus par situāciju radiācijas drošībā un kodoldrošībā;

2) izdot administratīvus aktus vadītājiem un operatoriem, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, lai nepieļautu vai novērstu radiācijas drošības un kodoldrošības prasību pārkāpumus un paaugstinātu radiācijas drošības līmeni;

3) sastādīt protokolus (aktus) par pārbaudes rezultātiem;

4) izskatīt materiālus par radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības.

8.pants. Radiācijas drošības padome

1. Radiācijas drošības padome (turpmāk – Padome) ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes darbību organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
2. Padomes darbības mērķis ir konsultēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Centru un Labklājības ministriju, kā arī citas iestādes un institūcijas par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību.
3. Padome saskaņo Centra sagatavotos priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
4. Padomes sastāvu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Padomes sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī Centra direktors.

1. Labklājības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību.
2. Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Sanitāro robežinspekciju un Centru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes uz valsts robežas, lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.
3. Iekšlietu ministrijas pilnvarotās institūcijas pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kurās tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Šādas pārbaudes notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību un gatavību rīcībai avārijā, veicot darbus ar jonizējošā starojuma avotiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas savas kompetences ietvaros nodrošina radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī piedalās radioekoloģiskos pētījumos.

1.  Jebkurai uzņēmējdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav uzņēmējdarbība, – atļauja uzsākt un veikt šādas darbības noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.
2. Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanas kārtību;

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība tās nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Centrs, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi Komisija speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanai darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk - Komisija). Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas fiziskajai vai juridiskajai personai.

(4) Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisijas sastāvā nepieciešams iekļaut vismaz vienu Padomes locekli.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.

1. Lai izsniegtu speciālo atļauju (licenci) tādas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kurā izmanto kodoliekārtas, augstas radioaktivitātes vielas vai radioaktīvos atkritumus, vai speciālo atļauju (licenci) būtisku pārmaiņu veikšanai valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos, Centrs:

1) konsultējas ar Padomi;

2) konceptuāli saskaņo iespēju piešķirt speciālo atļauju (licenci) attiecīgajai uzņēmējdarbībai ar to pašvaldību, kuras teritorijā atrodas vai ir ieplānots valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts;

3) informē iedzīvotājus par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ministru kabinets nosaka valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanas vai to būtisku pārmaiņu publiskās apspriešanas kārtību.

(1) Pirms uzsāktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko šo darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieprasījumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai. Pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas tās pieprasītājs tiek atzīts par operatoru un ir atbildīgs par radiācijas drošību un kodoldrošību operatora kontrolētajā zonā.

(2) Operators nodrošina, lai tie jonizējošā starojuma avoti, kas nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiktu padarīti nekaitīgi.

(3) Operators nodrošina, lai darbinieki, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (pastāvīgi nodarbinātie strādnieki un viesstrādnieki, kas attiecīgas darbības veic īslaicīgi) operatora kontrolētajā zonā, ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.

(4) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets, nodrošinot, lai informāciju par viesstrādnieku apstarošanu varētu izmantot arī ārvalstnieku mītnes valstīs.

(5) Lai aizsargātu darbiniekus pret jonizējošo starojumu, operators viņus nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.

(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarota persona, kurai ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu apstarošanas dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus.

(2) Darbu vadītājs:

1) nodrošina radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti;

2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas;

3) nekavējoties informē Centru par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

4) nodrošina, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu savākti, izolēti, uzglabāti, apstrādāti un, ja nepieciešams, apglabāti, neradot risku darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

5) nodrošina, lai darbinieki, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti un prastu veikt aizsardzības pasākumus, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;

6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās;

7) nodrošina, lai darbus ar jonizējošā starojuma avotiem veiktu tikai tie darbinieki, kuriem pēc obligātās veselības pārbaudes atļauts ar tiem strādāt.

1. Darbu vadītājs ir atbildīgs, lai Centrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru kompetencē ietilpst radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi, tiktu nodrošināti ar informāciju par radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem objektā.
2. Darbu vadītājs tieši vai ar masu informācijas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem.
3. Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu informācijas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.

1. Darbu vadītājs ziņo Centram par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.
2. Ja kādam darbiniekam darba vietā jonizējošais starojums nodarījis kaitējumu avārijas vai cita negadījuma dēļ, darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to Centram un Valsts darba inspekcijai.

(1) Ja apstarošanas dozas var pārsniegt kādu no iedzīvotājiem noteiktajiem dozu limitiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma potenciāli kaitīgo iedarbību;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju apstarošanai ar jonizējošo starojumu;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) ir pienākums lietot drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības;

2) aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.

(3) Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:

1) nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;

2) pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.

1. Personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem ar jonizējošo starojumu saistītās darbībās drīkst iesaistīt tikai mācību nolūkā, un efektīvā doza šiem mācekļiem vai studentiem nedrīkst pārsniegt 6 milizīvertus gadā.
2. Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā, izņemot gadījumus, ja grūtniece piekrīt strādāt darbu ar jonizējošā starojuma avotiem un darba devējs nodrošina viņai tādus darba apstākļus, ka ekvivalentā doza, ko saņem auglis, nepārsniedz kopējās apstarošanas dozas limitu iedzīvotājiem - 1 milizīvertu visā atlikušajā grūtniecības periodā, un nodrošina, lai tiktu novērsts jebkāds risks, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību un veselību.
3. Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem.

Ja vietā, kur notiek darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, nepieciešams atrasties darbiniekam, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šā darbinieka kopējā apstarošanas doza nepārsniedz dozas limitu iedzīvotājiem - 1 milizīvertu gadā. Ja šīs prasības nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgā darbinieka darbu veikt tikai tiem darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem.

Ja paredzams, ka vietā, kur notiek darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

Jebkurai juridiskajai un fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt Centram papildus pārbaudīt radiācijas drošības un kodoldrošības situāciju jebkurā operatora kontrolētajā zonā. Paraugu ņemšanas un analīžu izdevumus sedz papildu pārbaužu pieprasītājs.

Ministru kabinets nosaka jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības.

1. Uzņēmējs, kurš ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

1) ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;

2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu ir latviešu valodā, īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;

3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa atbilstoši šā likuma 24.pantā noteiktajām prasībām;

4) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

2. Radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1. Ministru kabinets apstiprina drošības datu lapas paraugu, kā arī nosaka drošības datu lapas aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtību.
2. Drošības datu lapā iekļaujama radioaktīvajai vielai vai jonizējošā starojuma avotam atbilstoša informācija:

1) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota identifikācija un ziņas par ražotāju, importētāju vai citu personu, kas piegādā radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

2) radioaktīvās vielas vai jonizējošā starojuma avota bīstamības raksturojums;

3) pirmās palīdzības pasākumu apraksts;

4) avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts;

5) uzglabāšanas un lietošanas prasības;

6) darba drošības pasākumu prasības;

7) drošas transportēšanas prasības;

8) informācija par galvenajiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo radioaktīvo vielu vai jonizējošā starojuma avotu;

9) cita no drošības, cilvēku dzīvības un veselības vai vides aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.

Uzņēmējs, kurš uzstāda vai remontē iekārtas, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, drīkst tās uzstādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts aizsardzības aprīkojums un veikti citi pasākumi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī ievēroti darba aizsardzības noteikumi.

Kārtību, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1. Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus:

1) ja tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;

2) ja nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kas ievesti no Latvijas Republikas, tad ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

2.  Pirms izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti ar radioaktīvajiem atkritumiem.
3. Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.
4. Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.
5. Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.

1. Ja operatora īpašumā vai valdījumā ir iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu, bet tās nesatur radioaktīvas vielas un nav nepieciešamas turpmākām darbībām, vai arī to drošība vairs neatbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām, operators šīs iekārtas padara nekaitīgas un paziņo par to Centram.
2. Ministru kabinets nosaka radioaktīvas vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu likvidēšanas kārtību.

1. Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību radītos zaudējumus cilvēku veselībai, videi un īpašumam. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.
2. Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide vai būves, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides un būvju attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.
3. Operators neatlīdzina zaudējumus, ja tie radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Tas neattiecas uz gadījumiem, kurus saskaņā normatīvajiem aktiem operatoram vajadzēja paredzēt un veikt atbilstošus piesardzības pasākumus.
4. Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 80 miljoniem latu.

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide.

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumā, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus jonizējošā starojuma avotus.

1. Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.) 4., 6., 7., 9., 23., 25. un 27.pantu, ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

2. Ministru kabinets divpadsmit mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 9.panta otrajā un trešajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 13.panta ceturtajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 22.pantā, 23.panta otrajā daļā, 24.panta pirmajā daļā, 26.pantā, 27.panta trešajā un ceturtajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteiktās normas.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un atļaujas ir spēkā līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.).