Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) abonents - telekomunikāciju pakalpojumu lietotājs, ar kuru telekomunikāciju uzņēmums noslēdz telekomunikāciju pakalpojumu līgumu par konkrētu tehnisko līdzekļu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam un telekomunikāciju pakalpojumu saņemšanu;

2) ierobežotie nacionālie resursi telekomunikācijās – nacionālais radiofrekvenču spektrs un nacionālās numerācijas telpa;

3) individuālā licence – speciāla atļauja noteikta veida uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē vai telekomunikāciju tīkla izveidošanai un ekspluatācijai, kurā noteiktas individuālas saistības, prasības un tiesības telekomunikāciju uzņēmumiem un kas dod pieeju ierobežotajiem nacionālajiem resursiem telekomunikācijās;

4) īpašā piekļuve – pieslēguma noteikumi publiskajam telekomunikāciju tīklam, kas nodrošināti telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un kas var atšķirties no parastajiem abonentu pieslēguma noteikumiem;

5) Nacionālās numerācijas plāns – identifikācijas sistēma, kas nosaka abonentu, telekomunikāciju pakalpojumu, kā arī pieslēguma punktu numerācijas struktūru un formātu;

6) numurs – publisko un privāto telekomunikāciju tīklu abonentam, telekomunikāciju pakalpojumam, kā arī telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktam piešķirtais numurs vai adrese atbilstoši Nacionālās numerācijas plānam;

7) numerācijas diapazons – vienāda formāta nepārtraukts numuru apgabals numerācijas telpā;

8) privātais telekomunikāciju tīkls - fiziskajai vai juridiskajai personai piederošs telekomunikāciju tīkls, kas izveidots un tiek ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību nodrošināšanai;

9) publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls - telekomunikāciju tīkls vai telekomunikāciju tīkla daļa, kas nodrošina telekomunikāciju signālu pārraidi starp tīkla pieslēguma punktiem, kas atrodas fiksētās vietās un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu;

10) publiskais telekomunikāciju tīkls - fiziskajai vai juridiskajai personai vispārējai lietošanai paredzēts telekomunikāciju tīkls vai tīkla daļa, kuru izmanto, lai sniegtu telekomunikāciju pakalpojumus;

11) publiskā telekomunikāciju tīkla operators - juridiska persona, kas izveidota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurai saskaņā ar šo likumu, starptautiskajiem līgumiem, citiem normatīvajiem aktiem un individuālajās licencēs iekļautajiem noteikumiem ir piešķirtas tiesības publiskā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, ekspluatācijai, attīstībai un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai;

12) publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkts - publiskā telekomunikāciju tīkla daļa, kas paredzēta telekomunikāciju gala iekārtas vai cita telekomunikāciju tīkla pieslēgšanai un ir telekomunikāciju tīkla piederības un apkalpošanas dalījuma robeža starp publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, citu publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru vai operatīvās darbības subjektu;

13) radiokomunikāciju līdzekļi - viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, ieskaitot papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

14) starpsavienojums - fiziskie un loģiskie dažādu publisko telekomunikāciju tīklu savienojumi, kas ļauj viena publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem sazināties ar cita publiskā telekomunikāciju tīkla abonentiem vai piekļūt telekomunikāciju pakalpojumiem, kurus sniedz cits publiskā telekomunikāciju tīkla uzņēmums;

15) telekomunikācijas - informācijas pārraides process, ko organizē, lietojot tehniskās iekārtas, kuru darbība pamatojas uz elektrisko procesu un elektromagnētisko svārstību (radio un gaismas viļņu) izmantošanu;

16) telekomunikāciju gala iekārtas – iekārtas (telefona aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli u.c.), kas paredzētas tiešai pieslēgšanai publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktiem vai sadarbībai ar publisko telekomunikāciju tīklu, pieslēdzot tam tieši vai netieši, lai nosūtītu, apstrādātu vai saņemtu informāciju (runas, datus, attēlus);

17) telekomunikāciju pakalpojumi – pakalpojumi, arī regulējamie sabiedriskie pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi un/vai maršrutizāciju publiskajos telekomunikāciju tīklos;

18) telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana - telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšana komerciālos nolūkos;

19) telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kura sniedz telekomunikāciju pakalpojumus saskaņā ar šā likuma prasībām, izmantojot citas juridiskas personas publisko telekomunikāciju tīklu vai tā daļu;

20) telekomunikāciju pakalpojumu tirgus – viena noteikta telekomunikāciju pakalpojuma veids, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko teritoriju;

21) telekomunikāciju tīkls - tehnisko un tehnoloģisko līdzekļu (iekārtu, būvju, ekspluatācijas un vadības sistēmas) kopums, kas nodrošina telekomunikāciju signālu pārraidi starp diviem vai vairākiem tīkla pieslēguma punktiem;

22) telekomunikāciju uzņēmums - publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kurš likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis individuālo licenci vai vispārējo atļauju sniegt telekomunikāciju pakalpojumus;

23) universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonds – fonds, kura naudas līdzekļus izmanto universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanai;

24) universālais telekomunikāciju pakalpojums – noteiktajām kvalitātes normām atbilstošs minimālais telekomunikāciju sabiedrisko pakalpojumu apjoms, kas pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem;

25) vispārējā atļauja – regulatora izsniegta atļauja uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju nozarē, kurā ir noteiktas prasības un tiesības telekomunikāciju uzņēmumiem, kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus.

Likuma mērķis ir veicināt telekomunikāciju attīstību visā valsts teritorijā, noteikt tiesiskās attiecības telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā un nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju interešu aizsardzību atvērta tirgus ekonomikas apstākļos.

(1) Šis likums nosaka telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku un valsts institūciju tiesības, pienākumus un atbildību, kas saistīta ar telekomunikāciju sektora regulēšanu, telekomunikāciju tīklu izveidošanu, pārvaldi un ekspluatāciju, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kā arī radiofrekvenču spektra un numerācijas piešķiršanas un lietošanas valsts kontroli un uzraudzību.

(2) Šis likums attiecas arī uz televīzijas un skaņas izplatīšanai nepieciešamajiem publiskajiem telekomunikāciju tīkliem. Apraides – televīzijas un skaņas pārraides programmu veidošanas un sākotnējās izplatīšanas, kas paredzēta publiskai uztveršanai, - nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums.

(1) Jebkura juridiska vai fiziska persona saskaņā ar šā likuma prasībām ir tiesīga dibināt telekomunikāciju uzņēmumu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus.

(2) Telekomunikāciju uzņēmums sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, saņemot individuālo licenci vai vispārējo atļauju likumā noteiktajā kārtībā, bet regulējamos sabiedriskos pakalpojumus sniedz, saņemot attiecīgo regulatora licenci likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

(1) Valsts pārvaldi telekomunikāciju nozarē savas kompetences ietvaros veic Satiksmes ministrija.

(2) Telekomunikāciju nozari šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktās kompetences ietvaros regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators). Regulatora kompetences ietvaros pieņemtie lēmumi un izdotie administratīvie akti ir saistoši telekomunikāciju uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijai telekomunikāciju jomā ir šādi uzdevumi:

1) izstrādāt, īstenot un pārskatīt telekomunikāciju nozares attīstības politiku, kurā ir noteikti nozares mērķi atbilstoši sabiedrības interesēm un to sasniegšanas līdzekļi telekomunikāciju sektorā, lai:

a) apmierinātu telekomunikāciju pakalpojumu sabiedrisko pieprasījumu un veicinātu jaunu telekomunikāciju pakalpojumu veidošanu;

b) veicinātu konkurences attīstību telekomunikāciju pakalpojumu tirgū;

c) veicinātu universālā telekomunikāciju pakalpojuma pieejamību;

2) izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, instrukcijas un citus tiesību aktus par radiokomunikāciju līdzekļu un telekomunikāciju gala iekārtu ievešanas, projektēšanas, būves, uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtību, kā arī par to izmantošanas ierobežojumiem vai aizliegumiem;

3) izstrādāt un pilnveidot telekomunikāciju nozari regulējošu normatīvo aktu projektus un citus tiesību aktus, kā arī kontrolēt to izpildi;

4) organizēt telekomunikāciju gala iekārtu un radiokomunikāciju līdzekļu atbilstības novērtēšanu;

5) organizēt Latvijas nacionālo telekomunikāciju standartu izstrādi un starptautisko telekomunikāciju standartu adaptāciju;

6) izstrādāt, izdot, publicēt un īstenot Nacionālās numerācijas plāna regulēšanas noteikumus;

7) organizēt radiofrekvenču spektra izmantošanas kontroli un uzraudzību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegt frekvenču lietošanas atļaujas;

8) veikt universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonda turētāja funkcijas;

9) pārstāvēt valsti starptautiskajās telekomunikāciju organizācijās.

Satiksmes ministrijai ir tiesības saņemt no regulatora nepieciešamo informāciju par regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem telekomunikāciju jomā.

(1) Regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā veic šādas funkcijas:

1.  pēc ministriju pieprasījuma sagatavo atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuros reglamentēta regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana telekomunikāciju jomā;

2) kontrolē telekomunikāciju uzņēmumu sniegto regulējamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti telekomunikāciju jomā;

3) nosaka regulējamo sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku telekomunikāciju jomā;

4) izsniedz vispārējās atļaujas un regulējamo sabiedrisko pakalpojumu licences telekomunikāciju uzņēmumiem;

5) nosaka publisko telekomunikāciju tīklu starpsavienojumu pamatnoteikumus un starpsavienojumu tarifu aprēķināšanas metodiku;

6) kontrolē universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību izpildi;

7) savas kompetences ietvaros apkopo informāciju par telekomunikāciju nozari.

(2) Regulatora funkciju izpildi nodrošina regulatora izpildinstitūcijas telekomunikāciju nozares struktūrvienība.

Regulators savas kompetences ietvaros ir tiesīgs:

1) pieprasīt un netraucēti saņemt no telekomunikāciju uzņēmumiem informāciju (arī tādu informāciju, kas satur komercnoslēpumu), kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus;

2) apsekot telekomunikāciju uzņēmumus, ja nepieciešams, pieaicinot neatkarīgus ekspertus;

3) pārraudzīt telekomunikāciju standartu ievērošanu.

Telekomunikāciju tīkli ir publiski un privāti.

Privāto telekomunikāciju tīklu atļauts lietot tikai privātā telekomunikāciju tīkla īpašnieka vajadzībām. Telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana, izmantojot privātos telekomunikāciju tīklus, ir aizliegta.

Privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku pienākumi ir:

1) ievērot publisko telekomunikāciju tīklu pieslēguma noteikumus;

2) ievērot ar publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem noslēgtā telekomunikāciju pakalpojumu līguma noteikumus.

Privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku tiesības ir:

1) pieslēgt privāto tīklu publiskajiem telekomunikāciju tīkliem kā publiskā telekomunikāciju tīkla telekomunikāciju gala iekārtu;

2) savstarpēji vienojoties, pieslēgt privāto telekomunikāciju tīklu citiem privātajiem telekomunikāciju tīkliem;

3) pretendēt uz radiofrekvenču spektra izmantošanu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanas publiskajiem telekomunikāciju tīkliem tehniskos noteikumus nosaka Latvijas nacionālie standarti. Privāto telekomunikāciju tīklu pieslēgšanas komerciālos noteikumus nosaka publiskā telekomunikāciju tīkla operators, un tie nevar būt diskriminējoši, salīdzinot ar publiskā telekomunikāciju tīkla operatora sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem citiem lietotājiem līdzīgos apstākļos.

(1) Telekomunikāciju tīklu ierīkošanu un būvniecību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot to ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem.

(3) Zemūdens kabeļus jūras akvatorijā ierīko saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu". Telekomunikāciju tīklu ierīkošanu aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju. Kārtību, kādā telekomunikāciju tīklu ierīkošanai izmantojamas elektropārvades līnijas, autoceļu un dzelzceļu aizsargjoslas, nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(1) Kārtību, kādā telekomunikāciju uzņēmumi atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nodarītos zaudējumus sakarā ar telekomunikāciju tīklu ierīkošanu, ekspluatāciju vai attīstību, nosaka, pusēm vienojoties. Ja puses nevar vienoties, strīdu izskata tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, ekspluatācijas vai attīstības darbu pabeigšanas telekomunikāciju uzņēmumam ir pienākums sakārtot nekustamo īpašumu.

(3) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju telekomunikāciju uzņēmums nesakārto attiecīgo īpašumu, īpašuma teritoriju ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no telekomunikāciju uzņēmuma ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

Publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru pienākumi ir:

1) ievērot un izpildīt individuālās licences nosacījumus, veicot uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē;

2) noteikt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumus;

3) noslēgt telekomunikāciju pakalpojumu līgumu ar katru abonentu vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un nodrošināt tajā paredzēto noteikumu izpildi;

4) saskaņā ar šā likuma normām nodrošināt ziņu par telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju saņemtajiem pakalpojumiem konfidencialitāti;

5) pēc operatīvās darbības subjektu rakstiska pieprasījuma ierīkot publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktu likumos noteiktajos gadījumos;

6) nodrošināt nediskriminējošus publisko telekomunikāciju tīklu pieslēgšanas tehniskos un komerciālos noteikumus;

7) sniegt informāciju par starpsavienojumiem citiem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem;

8) nodrošināt telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem operatīvo dienestu (ugunsdzēsības, policijas, medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienesta) bezmaksas izsaukšanu.

Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības:

1) noteikt piedāvāto telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, kuri netiek regulēti saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

2) noteikt telekomunikāciju pakalpojumu samaksas kārtību par laikus nesamaksātajiem rēķiniem;

3) noteikt publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktus;

4) pretendēt uz ierobežoto nacionālo resursu lietošanu telekomunikācijās.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju pienākumi ir:

1) veicot uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikāciju nozarē, ievērot un izpildīt visus vispārējās atļaujas nosacījumus;

2) noteikt telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumus;

3) noslēgt telekomunikāciju pakalpojumu līgumu ar katru abonentu un nodrošināt tajā paredzēto noteikumu izpildi;

4) nodrošināt ziņu par telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju saņemtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem konfidencialitāti.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības:

1) noteikt piedāvāto telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, kuri netiek regulēti saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

2) noteikt telekomunikāciju pakalpojumu samaksas kārtību par laikus nesamaksātajiem rēķiniem.

Publiskā telekomunikāciju tīkla operatora un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka savstarpējais līgums.

(1) Abonentam ir tiesības izvēlēties publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju.

(2) Publiskā telekomunikāciju tīkla operators vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs un abonents slēdz telekomunikāciju pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(3) Telekomunikāciju pakalpojumu līgumi tiek noslēgti rakstiski.

(4) Telekomunikāciju pakalpojumu līgumos ietver šādu informāciju:

1) telekomunikāciju pakalpojuma apraksts;

2) publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punkta vieta, abonentam piešķirtais telekomunikāciju pakalpojums, numurs vai adrese, telekomunikāciju pakalpojumu saņemšanas un rēķina piegādes adrese;

3) telekomunikāciju pakalpojumu samaksas kārtība;

4) abonentam sniegto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes prasības;

5) publiskā telekomunikāciju tīkla vai telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas noteikumi;

6) strīdu atrisināšanas un klienta pretenziju iesniegšanas kārtība;

7) abonenta piekrišana vai nepiekrišana ar abonentu saistītās informācijas publicēšanai vai izmantošanai komerciālos nolūkos;

8) līguma izbeigšanas vai telekomunikāciju pakalpojuma pārtraukšanas nosacījumi.

(1) Telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem ir tiesības noteiktajā kārtībā un apjomā saņemt telekomunikāciju pakalpojumus no telekomunikāciju uzņēmumiem.

(2) Abonentu attiecības ar telekomunikāciju uzņēmumu nosaka noslēgtais telekomunikāciju pakalpojumu līgums.

(3) Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības nomāt līnijas no publiskā telekomunikāciju tīkla operatora, pamatojoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem.

(4) Abonenti drīkst pieslēgt publiskajam telekomunikāciju tīklam tikai sertificētas telekomunikāciju gala iekārtas.

(1) Telekomunikāciju uzņēmumiem un to darbiniekiem aizliegts izpaust ziņas par telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem bez viņu piekrišanas, kā arī ziņas par informāciju, kuru pārraida, izmantojot telekomunikāciju tīklus, vai var iegūt, sniedzot telekomunikāciju pakalpojumus, ja telekomunikāciju uzņēmums vai to darbinieki nav šīs informācijas adresāti.

(2) Tipogrāfiski publicējamos vai datorizētā veidā uzglabājamos publiski pieejamos abonentu sarakstos drīkst uzglabāt tikai šādu informāciju: abonenta numurs, vārds un uzvārds, adrese, ja abonents ir tam piekritis, noslēdzot attiecīgu līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu.

(3) Pieslēgties telekomunikāciju tīkliem, lai pārtvertu informāciju, ir atļauts operatīvās darbības subjektiem Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Telekomunikāciju uzņēmumi nodrošina jebkuras informācijas konfidencialitāti par telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem un abonentiem, kas sakarā ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu tiem ir pieejama, arī informāciju par telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu.

(2) Telekomunikāciju uzņēmumi drīkst atklāt telekomunikāciju tīklos pārraidāmo ziņojumu formātu, ziņojumu saturu un informāciju par ziņojumu nosūtītāju un saņēmēju, ziņojumu nosūtīšanas laiku un to pārraides veidu tikai ar ziņojuma nosūtītāja atļauju, izņemot gadījumus, kas paredzēti citos normatīvajos aktos.

(3) Telekomunikāciju uzņēmumi bez iepriekšējas saskaņošanas ar abonentiem drīkst uzglabāt un apstrādāt šādu informāciju:

1) informāciju, kas ļauj identificēt abonenta telekomunikāciju pieslēguma punkta numuru un pieslēguma punkta adresi;

2) abonenta adresi;

3) uzskaites informāciju, kas ļauj aprēķināt maksu par sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem;

4) abonenta pārraidīto ziņojumu vai runas saņēmēja adresi vai numuru;

5) abonenta pārraidītās informācijas apjomu, laiku un ilgumu;

6) informāciju par abonenta iemaksāto avansu vai veiktajām maksājuma daļām;

7) informāciju par abonentiem noteiktajiem telekomunikāciju pakalpojumu ierobežojumiem;

8) telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja brīdinājuma paziņojumus abonentiem.

(4) Abonentiem ir tiesības bez maksas pieprasīt savu personas datu izslēgšanu no publicējamiem vai datorizētiem publiski pieejamiem abonentu sarakstiem. Telekomunikāciju uzņēmums bez minēto personu piekrišanas nedrīkst nodot datus par viņām trešajām personām.

(1) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir pienākums sarunu ceļā panākt vienošanos par publisko telekomunikāciju tīklu savstarpējo savienošanu un noslēgt starpsavienojumu līgumu ar citiem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem. Starpsavienojums nodrošina telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu tīklu abonentiem abos virzienos.

(2) Vienvirziena darbības starpsavienojumu atļauts ierīkot, tikai pamatojoties uz rakstisku regulatora lēmumu.

(3) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori sniedz regulatoram informāciju par starpsavienojumiem un īpašās piekļuves līgumiem.

(4) Īpašās piekļuves līgumus slēdz publiskā telekomunikāciju tīkla operators ar telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un nosaka tajā īpašus tehniskos un komerciālos pieslēguma noteikumus publiskajam telekomunikāciju tīklam. Publisko telekomunikāciju tīklu operatori izskata visus telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju pieprasījumus attiecībā uz īpašo tīkla piekļuvi.

(5) Starpsavienojuma līgumus slēdz divi publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuri ir vienojušies savstarpēji savienot savus telekomunikāciju tīklus. Šajā līgumā nosaka visus tehniskos, komerciālos un citus starpsavienojuma noteikumus.

(6) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem, kuriem ir dominējošais stāvoklis starpsavienojumu pakalpojumu tirgū, ir pienākums savienot savu publisko telekomunikāciju tīklu ar citiem publiskajiem telekomunikāciju tīkliem. Lēmumu par publiskā telekomunikāciju tīkla operatora dominējošo stāvokli pieņem regulators.

(7) Publisko telekomunikāciju tīklu operatori, kuri dominē starpsavienojumu pakalpojumu tirgū, var atteikties noslēgt starpsavienojuma līgumu, tikai

pamatojoties uz rakstisku regulatora lēmumu, kas pieņemts, izskatot katru šādu gadījumu atsevišķi.

(8) Regulatoram ir tiesības pieņemt publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem saistošus lēmumus starpsavienojumu un īpašās piekļuves jomā, ja puses nevar vienoties.

(9) Publisko telekomunikāciju tīklu starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumus sastāda trīs eksemplāros. 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vienu līguma eksemplāru iesniedz regulatoram.

(10) Starpsavienojumu un īpašās piekļuves tehniskos noteikumus nosaka Latvijas nacionālie standarti.

(1) Starpsavienojumu vai īpašās piekļuves tarifiem jābūt nediskriminējošiem visos starpsavienojumu vai īpašās piekļuves līgumos, kurus noslēdzis publiskā telekomunikāciju tīkla operators ar citiem publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem vai telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. Starpsavienojumu vai īpašās piekļuves tarifi tiek balstīti uz izmaksām, un tie var būt atšķirīgi dažādu kategoriju starpsavienojumu vai īpašās piekļuves līgumos. Tarifi par starpsavienojumu pakalpojumiem un īpašās piekļuves pakalpojumiem tiek detalizēti atdalīti un attiecināti tikai uz sniegtajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, lai netiktu subsidēti citi telekomunikāciju pakalpojumi un starpsavienojuma vai īpašās piekļuves pieprasītājam nebūtu jāmaksā par to, kas nav saistīts ar pieprasītajiem telekomunikāciju pakalpojumiem.

(2) Visas ar abu virzienu darbības starpsavienojumu saistītās kopējās izmaksas abu publisko tel ekomunikāciju tīklu robežās sedz abu tīklu operatori vienlīdzīgās daļās, ja puses nevienojas citādi.

(3) Visas ar vienvirziena darbības starpsavienojumu saistītās izmaksas uzņemas segt publiskā telekomunikāciju tīkla operators, kurš ir pieprasījis veidot vienvirziena darbības starpsavienojumu, ja puses nevienojas citādi.

(4) Starpsavienojumu un īpašās piekļuves izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar regulatora noteiktu detalizētu izmaksu aprēķināšanas metodiku.

(1) Regulators nosaka, kuru starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumu daļas nav publicējamas. Padarot starpsavienojumu un īpašās piekļuves līgumus publiski pieejamus, regulators nodrošina, lai netiktu izpausta informācija, kurā ietverti pušu komercnoslēpumi.

(2) Publiskā telekomunikāciju tīkla operators 10 dienu laikā pēc regulatora lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" starpsavienojuma līguma daļas, ko noteicis regulators.

(1) Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai nodrošinātu telekomunikāciju tīklu aizsardzību pret bojājumiem, gar telekomunikāciju tīklu līnijām tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas režīmu reglamentē Aizsargjoslu likums.

(3) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem atļauts savā telekomunikāciju tīkla aizsargjoslā veikt visus ekspluatācijai nepieciešamos darbus, par to iepriekš rakstiski brīdinot zemes īpašnieku vai valdītāju.

(4) Juridiskās un fiziskās personas telekomunikāciju tīklu aizsargjoslā ievēro attiecīgā telekomunikāciju uzņēmuma likumīgās prasības.

(1) Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko telekomunikāciju tīklu izveidošanai, ekspluatācijai, attīstībai un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai.

(2) Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Telekomunikāciju tīklus pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nevar liegt publisko telekomunikāciju tīklu līniju, kabeļu un iekārtu uzstādīšanai un ekspluatācijai izmantot namīpašuma kāpņu telpas, fasādi, bēniņu un pagrabu koplietojuma telpas.

(5) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nevar liegt nekustamā īpašuma lietotājam ierīkot publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktu telekomunikāciju tīklu nekustamā īpašuma teritorijā. Savukārt nekustamā īpašuma lietotājs to nevar liegt savam apakšīrniekam. Nekustamā īpašuma lietotājam vai apakšīrniekam pašam jāsedz visi tiešie zaudējumi, kas nodarīti trešajām personām, ierīkojot telekomunikāciju tīklu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās telekomunikāciju līnijas, kabeļus un iekārtas uzstāda, kā arī publiskā telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktus ierīko, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

(1) Satiksmes ministrija izstrādā Nacionālās numerācijas plānu un pārvalda to saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem un standartiem.

(2) Numerācijas resursu un Nacionālās numerācijas plāna veidošanas mērķus un metodes, numerācijas piešķiršanas, lietošanas, rezervēšanas, atteikuma un piešķirtās numerācijas izņemšanas no apgrozības kārtību nosaka Nacionālās numerācijas plāna regulēšanas instrukcija, kuru izdod satiksmes ministrs.

(3) Satiksmes ministrija piešķir publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem numerācijas diapazonus, īsos kodus (īsais kods – ciparu kombinācija, kura tiek izmantota publiskajos telekomunikāciju tīklos kā sākuma daļa izsaucamā numura sastādīšanas secībā vai kā publisko tīklu abonentu pieejas kods privātajiem tīkliem vai īpašajiem pakalpojumiem) un īsos numurus (īsais numurs – numurs, kura formāts ir mazāks par numura standarta formātu (informācijas vai operatīvo dienestu īsie numuri), pieeja kuriem ir nepieciešama jebkuram telekomunikāciju pakalpojumu lietotājam), telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem - numerācijas diapazonus un īsos kodus, nodrošinot nediskriminējošus pieejas nosacījumus numerācijas resursiem un vienādus numerācijas formātus visiem telekomunikāciju tīkliem un telekomunikāciju pakalpojumiem. Īso kodu kategorijā ir iekļauti visi telekomunikāciju tīklu identifikācijas un signalizācijas punktu kodi.

(1) Telekomunikāciju uzņēmumiem ir tiesības pretendēt uz numerācijas piešķiršanu, rezervēšanu vai izmantojamās numerācijas maiņu, ievērojot šā likuma, citu normatīvo aktu, kā arī Nacionālās numerācijas plāna regulēšanas noteikumus.

(2) Telekomunikāciju tīkla abonentam ir tiesības saglabāt piešķirto numuru, mainot pieslēguma punkta vietu, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, ja tas ir tehniski iespējams.

(3) Telekomunikāciju uzņēmumi, privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieki un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji iegūst numerācijas lietošanas tiesības, tās saņemot.

(4) Ja numerācijas diapazona daļas lietotājs zaudē numerācijas lietošanas tiesības, piešķirtais numerācijas diapazons nonāk Satiksmes ministrijas rīcībā.

Uzņēmējdarbību (komercdarbību) telekomunikācijas nozarē ierobežo šajā likumā noteiktajā kārtībā, nosakot, ka tās veikšanai ir nepieciešama vispārējā atļauja vai individuālā licence.

(1) Standartizācija telekomunikāciju nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu.

(2) Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartu adaptāciju veic standartizācijas tehniskās komitejas.

(1) Telekomunikāciju gala iekārtu un radiokomunikāciju līdzekļu atbilstības novērtēšanas kārtību nosaka likums "Par atbilstības novērtēšanu" un citi normatīvie akti.

(2) Nesertificētu telekomunikāciju gala iekārtu realizācija un pieslēgšana publiskajiem telekomunikāciju tīkliem ir aizliegta.

(3) Nesertificētu radiokomunikāciju līdzekļu realizācija un lietošana ir aizliegta.

(1) Radiofrekvenču spektra izmantošanu kontrolē un uzrauga Satiksmes ministrija, kura izstrādā radiofrekvenču spektra izmantošanas plānus atbilstoši starptautiskajām normām, izskata radiofrekvenču lietošanas pieprasījumus un izsniedz frekvenču lietošanas atļaujas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Radiofrekvenču spektru fiziskajām un juridiskajām personām atļauts izmantot tikai pēc frekvenču lietošanas atļaujas saņemšanas.

(1) Vispārējās atļaujas un individuālās licences uzņēmējdarbībai (komercdarbībai) telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai izsniedz, lai regulētu:

1) telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu un noteiktu telekomunikāciju uzņēmumu saistības universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanā;

(2) Individuālajās licencēs nosaka konkrētas saistības un tiesības, kā arī pieeju ierobežotiem nacionāliem resursiem telekomunikācijās.

(3) Vispārējās atļaujas telekomunikāciju uzņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz regulators saskaņā ar šo likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(4) Individuālās licences telekomunikāciju uzņēmumiem izsniedz Satiksmes ministrija.

(1) Individuālās licences tiek izsniegtas uz 15 gadiem.

(2) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms individuālās licences derīguma termiņa beigām telekomunikāciju uzņēmums var iesniegt pieteikumu licences pagarināšanai uz nākamo licences darbības laiku.

Individuālā licence ir nedalāma, un tā nevar tikt nodota, pārdota, dāvināta, iznomāta vai citā veidā atsavināta par labu citai juridiskai vai fiziskai personai bez Satiksmes ministrijas piekrišanas.

Valsts nodevas apmēru par individuālo licenču izsniegšanu nosaka Ministru kabinets. Individuālo licenci izsniedz tikai pēc tam, kad ir samaksāta valsts nodeva, kura tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

(1) Individuālajā licencē obligāti jāiekļauj šāda informācija un nosacījumi:

1. licences izsniedzējs;
2. licences saņēmējs;
3. licences izdošanas datums un darbības laiks;

4) uzņēmējdarbības (komercdarbības) veidi telekomunikāciju nozarē, kuru veikšanai licence izsniegta, un licences darbības teritorija;

5) telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes minimālās prasības;

6) informācijas aizsardzības noteikumi;

7) piemērojamie standarti un reglamentējošie dokumenti;

8) nepārvaramas varas apstākļi;

9) numerācijas diapazona piešķiršana un lietošana;

10) radiofrekvenču lietošanas nosacījumi;

11) universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību apjoms;

12) finansu ieguldījums universālā telekomunikāciju pakalpojuma nodrošināšanā;

13) neatliekamās palīdzības operatīvo dienestu bezmaksas izsaukumu nodrošināšana;

14) īpaši tehniskie nosacījumi telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai invalīdiem;

15) starpsavienojumu un īpašās piekļuves nodrošināšanas saistības;

16) informācijas sniegšana Satiksmes ministrijai, regulatoram un citām valsts institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17) informācijas sniegšana par abonentiem.

(2) Citas informācijas iekļaušana licencē nav atļauta.

(3) Individuālajā licencē iekļautie nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem telekomunikāciju uzņēmumiem un būt pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Izsniedzamo individuālo licenču skaitu var ierobežot vienīgi, lai nodrošinātu efektīvu radiofrekvenču spektra lietošanu. Numerācijas diapazona trūkuma dēļ individuālo licenču skaitu ierobežo uz laiku, lai izdarītu grozījumus Nacionālās numerācijas plānā un radītu brīvus numerācijas diapazonus, indeksus vai kodus.

(1) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību apjomu un sniegšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(2) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību apjomu regulators iekļauj publiskā telekomunikāciju tīkla operatora sabiedrisko pakalpojumu licencē.

(3) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma saistību izpildi kontrolē regulators.

Universālā telekomunikāciju pakalpojuma izmaksu noteikšanas un aprēķināšanas metodiku nosaka regulators.

(1) Ministru kabinets var izveidot universālā telekomunikāciju pakalpojuma fondu, kas ir valsts pamatbudžeta sastāvdaļa.

(2) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonda turētājs un fonda lietošanas rīkotājs ir Satiksmes ministrija.

Telekomunikāciju uzņēmumiem, kuriem konkrētā tirgus daļa ir lielāka par 25 procentiem, jāveic maksājumi valsts budžetā universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonda nodrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(1) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonda līdzekļus atļauts izlietot universālā telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanai telekomunikāciju pakalpojumu tirgos, kur universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšana publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram rada zaudējumus.

(2) Universālā telekomunikāciju pakalpojuma fonda līdzekļus var izmantot, lai finansētu abonentu pieslēgumus publiskajiem telekomunikāciju tīkliem, taksofonu pakalpojumus, nodrošinātu telekomunikāciju pakalpojumus invalīdiem un telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem ar īpašām sociālām vajadzībām, ja to noteicis regulators.

1. Līdz 2003.gada 1.janvārim Latvijā:

1.1. ir tikai viens publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls un viens publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operators;

1.2. var būt spēkā tikai viena licence publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, ekspluatācijai, attīstībai un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai.

2. Šā likuma pārejas noteikumu 1.punktā minētajam publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatoram ir ekskluzīvas tiesības:

2.1. līdz 2003.gada 1.janvārim:

2.1.1. pārvaldīt, ekspluatēt un attīstīt publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu Latvijā;

2.1.2. veikt uzņēmējdarbību (komercdarbību), sniedzot telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem Latvijā balss telefonijas pakalpojumus (balss telefonijas pakalpojums – publiski pieejams telekomunikāciju pakalpojums, kas komerciālos nolūkos nodrošina runas signālu pārraidi starp publiskajam telekomunikāciju tīklam vai telekomunikāciju tīkliem pieslēgtām telekomunikāciju gala iekārtām reālā laika mērogā) publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā un starp publiskajiem fiksētajiem telekomunikāciju tīkliem, nomāto līniju, kā arī publisko taksofonu pakalpojumus, izņemot tos telekomunikāciju pakalpojumus, kuri ietverti publisko mobilo radiotelekomunikāciju tīklu izveidošanas licencēs;

2.2. līdz 2003.gada 1.janvārim nodot šā likuma pārejas noteikumu 2.1.2.apakšpunktā minēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu citām juridiskajām personām uz līguma pamata, līgumu reģistrējot Satiksmes ministrijā.

3. Šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā minētās publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora ekskluzīvās tiesības neattiecas uz publisko mobilo radiotelekomunikāciju tīklu licencēs ietvertajiem pakalpojumiem.

4. Šā likuma 13.panta 2.punkts un 47.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

5. Līdz regulatora izveidošanai tam paredzētās funkcijas savas kompetences ietvaros veic Satiksmes ministrija un Telekomunikāciju tarifu padome, kura izveidota saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.

6. Satiksmes ministrija sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz vai pārreģistrē visiem telekomunikāciju uzņēmumiem licences šajā likumā noteiktajā kārtībā.

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

7.1. Augstākās Padomes 1992.gada 6.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas principiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42./43.nr.);

7.2. Augstākās Padomes 1993.gada 4.maija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par telekomunikācijām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.);

7.3. likums "Par telekomunikācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.).

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.martā.