Attiecīgo pantu spēkā esošā

redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Priekšlikumi 3. lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam ar redakcionāliem labojumiem

1

2

3.

4.

5

6

Izdarīt likumā ,,Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par policiju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.) šādus grozījumus:

6.pants. Atklātums policijas darbībā

Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas, kā arī materiālus, kuri pārkāpj

nevainības prezumpciju.

1. Izteikt 6. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

,,Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izziņas iestādes priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju.”

1. Izteikt 6.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izziņas iestādes priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju.”

9.pants. Policijas darbības pamatprincipi

2. Izteikt 9. panta nosaukumu šādā redakcijā:

,,9. pants. Policijas darbinieka vispārīgie pienākumi.”

2. Izteikt 9.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“9.pants. Policijas darbinieka vispārīgie pienākumi”.

10.pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi

15) likumā noteiktajā kārtībā noformēt dokumentus pilsonības jautājumos;

3. Izslēgt 10. panta 15. punktu.

3. Izslēgt 10.panta 15. punktu.

11.pants. Policijas darbinieka papildpienākumi

8) vides aizsardzības un muitas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei - to likumīgajā darbībā.

4. Aizstāt 11. panta 8. punktā vārdus ,,Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei” ar vārdiem ,,Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei”.

4. Aizstāt 11. panta 8.punktā vārdus “Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei” ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei”.

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

6) aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas,

administratīvā aresta, apcietinājuma vai atrašanās piespiedu ārstēšanās iestādē;

5. 12. panta pirmajā daļā;

izslēgt 6. punktā vārdus ,,vai atrašanās piespiedu ārstēšanas iestādē”;

5. 12. panta pirmajā daļā:

izslēgt 6.punktā vārdus “vai atrašanās piespiedu ārstēšanas iestādē”;

16) jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai apdraudēta citu personu dzīvība;

jebkurā diennakts laikā iekļūt iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un personām piederošās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja

nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu

dzīvība, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās personām, iestādēm,

uzņēmumiem un organizācijām piederošajās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos un ar prokurora sankciju vai tiesas (tiesneša)

lēmumu;

izslēgt 16. punkta ceturtajā rindkopā vārdus ,,prokurora sankciju vai”;

1.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izteikt likuma 12. panta pirmās daļas 16. punkta ceturto rindkopu šādā redakcijā:

,,Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās personām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām piederošajās telpās ir pieļaujama tikai likumos noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai”;

Pieņemt

izteikt 16. punkta ceturto rindkopu šādā redakcijā:

“Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās personām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām piederošās telpās ir pieļaujama tikai likumos noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai;”;

23) ekonomisko noziegumu novēršanai un atklāšanai, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tiek gatavoti vai izdarīti šādi noziegumi:

pārbaudīt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju mantas iegādes likumību un tās uzglabāšanas drošumu ražošanas, transportēšanas un realizācijas vietās, šajā nolūkā apmeklēt uzņēmumus, iestādes un organizācijas un kopā ar

īpašnieku, viņa pārstāvjiem vai pilnvarotām personām, bet, ja tās izvairās - kopā ar pašvaldību pārstāvjiem apsekot ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas dienesta telpas un teritorijas, kā arī

transportlīdzekļus; pārbaudīt pie amatpersonām, materiāli atbildīgajām personām un kravu pārvadātājiem dokumentus par materiālajām un citām vērtībām, ja nepieciešams, šo personu klātbūtnē salīdzināt noliktavas,

ražošanas un citas telpas, transportlīdzekļos esošo preču, izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas atbilstību dokumentiem, kā arī pieprasīt no šīm personām paskaidrojumus gadījumos, ja ir pārkāpts likums;

pieprasīt nepieciešamos dokumentus, izdarīt kontrolpirkumus, ņemt

izejvielu, pusfabrikātu un produkcijas paraugus; līdz inventarizācijas uzsākšanai, dokumentu izņemšanai vai apskates izdarīšanai aizzīmogot kases telpas, kā arī dokumentu, naudas, preču un materiālo vērtību glabāšanas vietas, veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu to saglabāšanu;

veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi

patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus;

pieprasīt no attiecīgajām amatpersonām iestāžu, uzņēmumu un organizāciju

ražošanas, finansiālās un saimnieciskās darbības inventarizāciju, revīziju vai pārbaudi un tautsaimniecības speciālistu piedalīšanos šajos pasākumos;

aizstāt 23. punktā vārdus ,,ekonomisko noziegumu” ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā” un vārdu ,,noziegumi” ar vārdiem ,,noziedzīgi nodarījumi”.

2.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Papildināt likuma 12. panta pirmās daļas 23. punkta pirmo un trešo rindkopu aiz vārdiem ,,uzņēmumu” un ,,uzņēmumus” ar vārdu ,,uzņēmējsabiedrības” attiecīgā locījumā.

Pieņemt

aizstāt 23. punktā vārdus “ekonomisko noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā” un vārdu “noziegumi” — ar vārdiem “noziedzīgi nodarījumi”;

papildināt 23. punkta pirmo un trešo rindkopu pēc vārda “uzņēmums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

13.pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus,

stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu

atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos

tarnsportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:

Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud

citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izdara bruņotu pretošanos.

6. Izslēgt 13. panta pirmajā un trešajā daļā vārdus ,,durkļus, dunčus, zobenus”.

6. Izslēgt 13.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “durkļus, dunčus, zobenus”.

14.pants. Policijas darbinieka tiesības pielietot šaujamieroci

Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas

nepieciešamības situācijā, lai:

5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

7. Aizstāt 14. panta trešās daļas 5. punktā vārdus ,,smaga nozieguma” ar vārdiem ,,smaga vai sevišķi smaga nozieguma”.

7. Aizstāt 14.panta trešās daļas 5.punktā vārdus “smaga nozieguma” ar vārdiem “smaga vai sevišķi smaga nozieguma”.

15.pants. Policijas struktūra un pakļautība

Policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas un pašvaldības policijas.

Valsts policija un Drošības policija katra savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības

policija - attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Valsts policija un Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas

pārraudzībā esošas iestādes. Valsts policija darbojas saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu. Drošības policija darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Pašvaldības policija ir iekļauta attiecīgās pašvaldības sastāvā, bet darba organizācijas jautājumos sadarbojas ar Valsts policiju.

8. Papildināt 15. pantu ar ceturto šāda satura daļu;

,,Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm reglamentiem”.

Panta ceturto daļu uzskatīt par piekto.

8. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Policijas sastāvdaļa ir arī Latvijas Policijas akadēmijas policijas ierindas un komandējošais sastāvs, kas darbojas saskaņā ar akadēmijas Satversmi un reglamentiem, kas noteikti Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

17.pants. Kārtības policija

Kārtības policija sastāv no Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes, tai pakļautiem Ceļu policijas un apvienības "Apsardze"

dienestiem, teritoriālo, transporta un imigrācijas policijas iestāžu kārtības policijas apakšvienībām, kā arī policijas iecirkņiem, un tās

uzdevums ir garantēt sabiedrisko kārtību, apkarot noziedzību un apsargāt atsevišķus objektus.

9. Aizstāt 17. pantā vārdus ,,Kārtības policijas pārvaldes” ar vārdiem ,,Galvenās kārtības policijas pārvaldes”.

9. Aizstāt 17. pantā vārdus “Kārtības policijas pārvaldes” ar vārdiem “Galvenās kārtības policijas pārvaldes”.

18. pants.

Kriminālpolicija

Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst smagu un bīstamu noziegumu novēršana un atklāšana, to personu meklēšana, kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts, kā arī kriminālistikas speciālistu piedalīšanās nodrošināšana izmeklēšanas darbībās.

10. Aizstāt 18. panta otrajā daļā vārdus ,,smagu un bīstamu noziegumu” ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu”.

10. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “smagu un bīstamu noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.

19.pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības var izveidot pašvaldības policiju.

Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

5) Valsts policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.

11. Papildināt 19. panta otrās daļas 5. punktu aiz vārdiem ,,Valsts policijas” ar vārdiem ,,un Drošības policijas”.

11. Papildināt 19.panta otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Valsts policijas” ar vārdiem “un Drošības policijas”.

20.pants. Valsts policijas centrālā aparāta un tam pakļauto apakšvienību kompetence

Valsts policijas centrālais aparāts:

8) organizē policijas darbību sevišķi smagu noziegumu novēršanā un atklāšanā, bīstamu noziedznieku meklēšanā;

12. 20 pantā:

izslēgt pirmās daļas 8. punktu;

12. 20. pantā:

izslēgt pirmās daļas 8. punktu;

Kārtības policijas un kriminālpolicijas pārvaldes nodaļas:

2) vada smagu un bīstamu noziegumu atklāšanu un novēršanu, noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanu;

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus ,,smagu un bīstamu noziegumu” ar vārdiem ,,noziedzīgu nodarījumu”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “smagu un bīstamu noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”;

Instrukcijas par policijas pilnvaru nošķiršanu Valsts policijas ietvaros izdod iekšlietu ministrs.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus ,,iekšlietu ministrs” ar vārdiem ,,Valsts policijas priekšnieks”.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “iekšlietu ministrs” ar vārdiem “Valsts policijas priekšnieks”.

21. pants. Kārtība, kādā policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata.

Valsts policijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs vadošajos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

13. 21. pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem ,,Valsts policijas” ar vārdiem ,,un Drošības policijas”;

13. 21.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Valsts policijas” ar vārdiem “un Drošības policijas”;

Rajonu un republikas pilsētu policijas pārvalžu, nodaļu un iecirkņu priekšniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs pēc Valsts policijas priekšnieka un pašvaldību ieteikuma no policijas vidējā un vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un darba stāžs policijā nav mazāks par pieciem gadiem.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

,,Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts policijas darbinieku un Drošības policijas darbinieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”;

Policijas iecirkņu inspektorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata kārtības policijas nodaļas (pārvaldes) priekšnieks pēc saskaņošanas ar pašvaldībām no policijas ierindas un komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir atbilstoša arodizglītība.

Kārtību, kādā ieceļ un atbrīvo no amata citas policijas ierindas un komandējošā sastāva personas, nosaka iekšlietu ministrs.

izslēgt trešo un ceturto daļu.

izslēgt trešo un ceturto daļu.

23. pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas

darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez

riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu

pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību

apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti

statūti.

3.

Saeimas deputāts J.Čevers

Izslēgt 23. panta 5. rindkopā teikumu:

,, Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta”.

Noraidīt

26. pants. Policijas darbinieku darba laiks un darba samaksa

Pensiju policijas darbiniekiem piešķir saskaņā ar nolikumu par izdienas pensijām un citiem normatīvajiem aktiem par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām.

14. Aizstāt 26. panta ceturtajā daļā vārdus ,,nolikumu par izdienas pensijām” ar vārdiem ,,likumu ,,Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

14. Aizstāt 26. panta ceturtajā daļā vārdus “nolikumu par izdienas pensijām” ar vārdiem “likumu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

31. pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi.

Policijas dienestā parasti ieskaita personas, kuras beigušas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmiju.

15. Izteikt 31. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

,,Policijas dienestā parasti pieņem personas, ieskaitot par kadetiem Valsts policijas, Drošības policijas izglītības iestādēs vai Latvijas Policijas akadēmijā”.

4.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekta 15. pantā:

izteikt 31. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,Policijas dienestā parasti pieņem personas, kuras beigušas Iekšlietu ministrijas izglītības iestādes vai Policijas akadēmiju”.

Pieņemt

15. Izteikt 31.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Policijas dienestā parasti pieņem personas, kuras beigušas Iekšlietu ministrijas izglītības iestādes vai Latvijas Policijas akadēmiju.

Personas, kuras pieņemtas policijas dienestā un nav ieguvušas profesionālo izglītību akadēmijā, obligāti nosūta uz mācībām Latvijas republikas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs, kur tās iziet elementāro tiesisko, fizisko, tehnisko un kaujas apmācību.

Personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti jānorīko uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet nepieciešamo dienestam tiesisko un profesionālo sagatavošanu.”

Personas, kuras pieņemtas dienestā policijā un nav apguvušas pamata profesionālo sagatavošanu, nav pielaižamas pie dienesta pienākumu pildīšanas, bet obligāti norīkojamas uz mācībām Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs, kur tās iziet dienestam nepieciešamo tiesisko un profesionālo sagatavošanu.”

Darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar:

16. Papildināt 31. panta sesto daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

,,11) policijas kadetu, ja tas noteiktajā laikā neiegūst policijas kārtībniekam nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju”.

5.

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Izslēgt likumprojekta 16. pantu.

Pieņemt

....................................................

17. Aizstāt 3., 10. un 11. pantā, 12. panta pirmās daļas 7., 13., 14., 22., 28. un 29. punktā, 18. panta trešajā daļā, 20. panta otrās daļas 1. punktā, 28. panta pirmajā daļā un 31. panta sestajā daļā vārdu ,,noziegums” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem ,,noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

16. Aizstāt 3., 10. un 11.pantā, 12.panta pirmās daļas 7., 13., 14., 22., 28. un 29. punktā, 18. panta trešajā daļā, 20.panta otrās daļas 1. punktā, 28.panta pirmajā daļā un 31.panta sestajā daļā vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

Pārejas noteikums

Likuma 12. panta 1., 2., 4., 17., 18., 24., 26., 27., un 29. punkts, 13., 14., 22., un 23. pants, 24. panta otrā un ceturtā daļa, 25. panta pirmā, piektā un sestā daļa, 26., 27. un 28. pants, 31. panta ceturtā un sestā daļa, 32. un 33. pants, 35. panta pirmā un trešā daļa un 39. pants attiecināms arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem līdz brīdim, kad stājas spēkā Kriminālsodu izpildes likums.

18. Aizstāt pārejas noteikumā vārdus ,,Kriminālsodu izpildes likums” ar vārdiem ,,Ieslodzījuma vietu likums”.

17. Aizstāt pārejas noteikumā vārdus “Kriminālsodu izpildes likums” ar vārdiem “Ieslodzījuma vietu likums”.