Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Atbildīgās komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija trešajam lasījumam

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi likumā par ostām

Grozījumi likumā “Par ostām”

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību, kā arī kuģošanas drošību ostā.

1. Izslēgt 1. pantā vārdus “kā arī kuģošanas drošību ostā”.

1. Izslēgt 1. pantā vārdus “kā arī kuģošanas drošību ostā”.

2.pants. Ostas jēdziens

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

3.pants. Ostas robežu noteikšana

2. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Ostas robežu noteikšana

1.

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Ostas robežas noteikšana

Daļēji atbalstīt

2. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Ostas robežu noteikšana

Ostas robežas, iekļaujot tajās arī teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvajai attīstībai, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības un ostas pārvaldes ieteikuma.

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, kā arī valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības , ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.”

2.

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, iekļaujot ostas robežās arī valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības un ostas pārvaldes, un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma”.

Aizstāt 3.pantā vārdus “kā arī” ar vārdiem “tai skaitā”.

Atbalstīt

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.”

4.pants. Nekustamais īpašums ostā

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk - ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk - akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei ar Satiksmes ministrijas lēmumu, bet pašvaldības zemi - ar attiecīgās

pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

3. 4. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, uz kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.”;

3. 4. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.”;

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums, ja tās iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “peldošās navigācijas iekārtas un ierīces” ar vārdiem “navigācijas iekārtas un ierīces”;

3.

Izteikt 4. panta ceturtās daļas pirmos divus teikumus šādā redakcijā:

“Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā.”

Atbalstīt

izteikt ceturtās daļas pirmos divus teikumus šādā redakcijā:

“(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā.”;

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām

nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu un ja katrs šāds līgums vai servitūts iepriekš akceptēts Latvijas Ostu padomē. Ostas zemes nomas maksas maksimālo apmēru katrā ostā nosaka Ministru kabinets.

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.”;

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

(8) Citās ostās, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, zemes nomas līgumu slēdz, ievērojot šā likuma 24.pantu.

izslēgt astoto daļu.

izslēgt astoto daļu.

Otrā nodaļa

Ostas pārvalde

5.pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

6.pants. Ostas noteikumi

(1) Ostas noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot ar pašvaldību. Ostas noteikumos jānorāda:

4. Izteikt 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs.”

4. Izteikt 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs.”

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā - kārtība, kādā sniedzama

informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;

4) kuģu stāvēšanas noteikumi - stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;

5) vides aizsardzības noteikumi ostā;

6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

10) ostā ņemamās maksas;

11) citas ostas darbību reglamentējošas normas.

(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

7.pants. Ostas pārvaldes funkcijas

5. 7. pantā:

5. 7. pantā:

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) kopīgi ar ostas kapteiņa dienestu izstrādā un iesniedz Satiksmes ministrijai apstiprināšanai ostas noteikumus;

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nosaka ostas maksas un maksimālos tarifu robežlīmeņus 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

7) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.”;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.”;

8) nodrošina ziemas navigāciju ostā, ja osta nav slēgta ledus dēļ.

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un at tiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju, kā arī navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos;”;

5.

Izteikt 7. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko valdījumā nodoto akvatoriju un īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā”.

Izteikt 7. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju”.

Atbalstīt

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju;”;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā

finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā

atbilstoši ostas attīstības programmai;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem lietošanā vai nomā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "lietošanā vai nomā" ar vārdu "valdījumā".

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "lietošanā vai nomā" ar vārdu "valdījumā".

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet

kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā

kārtībā.

8.pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada

ostas pārvaldnieks.

(3) Ostas valdi izveido attiecīgās pilsētas dome šādā sastāvā: valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs jāiekļauj pašvaldību iestāžu amatpersonas un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas; tajās var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

6. 8.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ostas valdē var iekļaut arī pārstāvjus no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.";

9.

Izteikt 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome (padome) šādā sastāvā: valdes priekšsēdētājs (pašvaldības vadītājs) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs jāiekļauj pašvaldību iestāžu amatpersonas un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas, kā arī Latvijas attīstības aģentūras amatpersonas; tajās var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu”.

Izteikt 8. panta trešās daļas 3. teikumu šādā redakcijā:

“Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā”.

Aizstāt 8. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “ir četras attiecīgās pašvaldības” ar vārdiem “jāiekļauj pašvaldību”.

8.panta trešās daļas otrā lasījuma redakcijā aizstāt vārdus “ministrijas valsts amatpersonai” ar vārdiem “ministrijas valsts amatpersonai vai pārstāvim”

Atbalstīt

6. 8.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai vai pārstāvim, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.";

10.

Papildināt 8. panta trešo daļu pirms vārda “deviņi” ar vārdu “vismaz”.

Atbalstīt

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde pēc saskaņošanas ar Satiksmes

ministriju.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”;

11.

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.”

Neatbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”;

(5) Jautājumus, kuros ostas pārvalde nevar pieņemt lēmumu vai kuros konkrētu lēmumu apstrīd vismaz trīs no šā panta trešajā daļā minētajiem valsts institūciju pārstāvjiem, izlemj Satiksmes ministrija.

izslēgt piekto daļu.

izslēgt piekto daļu.

9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

7. Izslēgt 9. pantu.

Ostas valdes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

13.

Papildināt likumprojektu ar 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu, pašvaldības amatpersonu, kā arī valdes locekļu Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos ierobežojumus, un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.”

Papildināt likumprojektu ar 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi.”

Atbalstīt

7. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbību, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi.”

10.pants. Latvijas Ostu padome

(1) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm.

8. 10. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(l) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.";

14.

Aizstāt 10. panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas valsts” ar vārdu “valsts”.

Atbalstīt

8. 10. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(l) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.";

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;

padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība;

aizstāt otrajā daļā vārdus "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība" ar vārdiem "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija";

aizstāt otrajā daļā vārdus "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība" ar vārdiem "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija";

papildināt otro daļu ar vārdiem "Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis".

papildināt otro daļu ar vārdiem "Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis".

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu;

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

2) koordinēt ostu darbību, specializāciju un attīstību;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu att īstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.”

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.”

6) dot atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Trešā nodaļa

Ostas pārvaldes finansu līdzekļi

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas maksām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7.pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties

uzņēmējsabiedrību darbībā.

10. Papildināt 12.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus."

10. Papildināt 12.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus."

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskās darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

Ceturtā nodaļa

Ostas maksas un valsts nodeva, to sadalījums

11. Izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ostas maksas, to sadalījums. Maksa par pakalpojumiem”

11. Izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ostas maksas, to sadalījums. Maksa par pakalpojumiem”.

13.pants. Ostas maksas

12. 13. pantā:

12. 13. pantā:

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu.

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu.

Šo maksu daļas vai visas maksas var apvienot vienā ostas maksā.”;

17.

Papildināt 13. panta pirmo daļu ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

“8) kravas maksu;

9) loču maksu;

10) pasažieru maksu”.

Izteikt 13. panta pirmās daļas otro rindkopu kā šā panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minēto maksu daļas vai maksas var apvienot vienā ostas maksā”.

Izslēgt 13. panta pirmās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu;

8) kravas maksu;

9) loču maksu;

10) pasažieru maksu.”;

(2) Ostas maksu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot ar pašvaldību.

Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas vienā maksā. Ostas pārvaldes pieņemtos lēmumus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un to tarifus nosaka ostas pārvalde.”

18.

Izteikt likumprojekta 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde, un tie stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde, un tie stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

14.pants. Ostas maksu sadalījums

13. 14. pantā:

13. 14. pantā:

(1) Ostas maksas ieņēmumi tiek sadalīti šādā kārtībā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētajām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētajām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un ledus maksu saņem ostas

pārvalde; tonnāžas maksu ostas, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu, nosaka saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

“1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus un loču maksas saņem ostas pārvalde. Piestātnes maksu saņem ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu. Sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs;”;

22.

Izteikt 14. panta pirmās daļas 1. punkta otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Piestātnes un pasažieru maksu saņem ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu. sanitāro maksu saņem ostas pārvalde, piestātņu operators vai pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar ostas valdes lēmumu”.

Izslēgt 14. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “un loču”.

Izteikt 14. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“(1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksas saņem ostas pārvalde. Piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu.”

Izteikt 14. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“(1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.”

Atbalstīt

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde;”

23.

Izteikt 14. panta pirmās daļas 1. punkta otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar ostas pārvaldes apstiprinātiem tarifu robežlīmeņiem”.

Neatbalstīt

2) sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs.

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības

fondā un izmantojami maksājumiem starptautiskajām jūrniecības un zvejniecības organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija, bet pēc šo saistību izpildīšanas - arī citiem mērķiem atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.”

24.

Izslēgt 14.panta trešo daļu.

Neatbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.”

15.pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus pakalpojumiem, ko sniedz kuģiem ostā:

14. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde apstiprina tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

25.

Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanos darbu izpildi;

2) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

3) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

4) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem”.

Atbalstīt

14. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanos darbu izpildi;

2) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

3) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

4) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.”;

1) aģenta maksu;

2) maksu par piestātnes izmantošanu;

3) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

1) tauvošanas darbu izpilde;

4) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

2) atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana;

5) pasažieru maksu;

6) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

3) ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošana;

7) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

4) ugunsdzēsēju pakalpojumi;

8) maksu par jahtu stāvvietu.

5) loča pakalpojumi.";

(2) Pakalpojumu maksas konkrēto apmēru nosaka pakalpojumu sniedzējs un kuģa pārstāvis, savstarpēji vienojoties.

izslēgt otro daļu;

26.

Papildināt likumprojekta 15. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atbalstīt

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”;

(3) Maksas tarifus par loču pakalpojumiem nosaka Satiksmes ministrija, un maksu saņem šā pakalpojuma sniedzējs.

izslēgt līdzšinējo trešo daļu un papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.”

29.

Izslēgt 15. panta trešajā daļā vārdus “pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma.”

Izslēgt 15. panta trešo daļu.

Izteikt 15. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) 1)Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

2) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

3) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši valsts pilnvarnieki, kurus ieceļ satiksmes ministrs, un kuras sastāvā jāiekļauj - trīs Satiksmes ministrijas valsts amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks, Ventspils ostas pārvaldnieks”.

Neatbalstīt

izslēgt trešo daļu;

30.

Papildināt 15. pantu ar 4. un 5. daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce sastāv no sešiem valsts pilnvarniekiem, kurus ieceļ satiksmes ministrs: no trim Satiksmes ministrijas valsts amatpersonām, no Rīgas ostas pārvaldnieka, no Liepājas ostas pārvaldnieka, no Ventspils ostas pārvaldnieka”.

Neatbalstīt

31.

Papildināt 15. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kas pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar savstarpēju vienošanos starp ostas pārvaldi un pakalpojumu sniedzēju par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.”.

Atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kas pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar savstarpēju vienošanos starp ostas pārvaldi un pakalpojumu sniedzēju par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.”.

15.1 pants. Valsts nodeva

15. Izslēgt 15.1. pantu.

33.

Neizslēgt no likuma 15.1. pantu. Pamatojums - likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11. pantā ir noteikts, ka valsts nodevu objekts ir valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva). Šie likuma grozījumi bija pieņemti 1999. gada 25. novembrī un, pamatojoties uz šo likumu, 1999. gada 1. decembrī tika grozīts “Likums par ostām”, iekļaujot tajā 15.1. pantu, kurā norādīts, ka šī nodeva ir valsts nodeva un to iemaksā valsts pamatbudžetā, bet Latvijas Jūras administrācija saņem dotāciju no valsts pamatbudžeta, valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Likuma grozījumi stājās spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Ši panta izslēgšana nozīmē, ka ostu pārvaldes iekasēs navigācijas maksu, bet Latvijas Jūras administrācija paliks bez finansējuma.”

Izslēgt likumprojekta otrā lasījuma 15. pantu.

Atbalstīt

15. Izslēgt no otrajā lasījumā izskatītā likumprojekta 15. pantu.

Kuģošanas drošības nodrošināšanai Latvijas Republikā noteikta valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva), kuras likmes nosaka Ministru kabinets. Šo nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā. Latvijas Jūras administrācija saņem dotāciju no valsts pamatbudžeta valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Piektā nodaļa

16. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu un 16. un 17.pantu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

16. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu un 16. un 17.pantu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

Kuģošanas drošības kontrole ostā

Kuģošana ostā

Kuģošana ostā

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

Kuģu kustības operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic ostas kapteinis.

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgās sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.

17.pants. Ostas kapteinis

17.pants. Ostas kapteinis

17.pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūras kodekss un šis likums.

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumi noteikti Latvijas Jūrniecības noteikumos (Jūras kodeksā) (turpmāk – Jūras kodekss), šajā likumā, Nolikumā par ostas kapteiņa dienestu, kuru izstrādā Latvijas Jūras administrācija kopīgi ar ostu pārvaldēm un apstiprina satiksmes ministrs, un citos normatīvajos aktos.

34.

Izteikt 17. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) (turpmāk - Jūras kodekss), šis likums un citi normatīvie akti”.

Atbalstīt

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) (turpmāk - Jūras kodekss), šis likums un citi normatīvie akti.

(2) Ostas kapteinis ir tieši pakļauts Latvijas Jūras administrācijai.

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

35.

Izteikt likuma 17. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā”.

Atbalstīt

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Ostas kapteinim ir tiesības aizliegt kuģim iziet no ostas šādos gadījumos:

(4) Kuģu arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

Redakcionāli precizēts

(4) Kuģa arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

1) ja kuģis nav derīgs kuģošanai saskaņā ar 1974.gada Konvenciju par

cilvēku dzīvības drošību jūrā vai pārkāpti iekraušanas un apgādes noteikumi saskaņā ar Starptautiskās jūras organizācijas Bīstamo kravu kodeksu, vai nav ievērotas prasības attiecībā uz apkalpes sastāvu, vai arī ir citi trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, jūras tīrību vai uz kuģa esošo cilvēku dzīvību;

2) ja kuģa dokumenti neatbilst noteiktām prasībām;

3) ja nav samaksātas ostas nodevas un maksa par pakalpojumiem, kā arī ja nav muitas, robežapsardzības un citu ostas valsts dienestu atļaujas;

4) ja ir tiesas, policijas, vai vides aizsardzības institūciju aizliegums.

(5) Izdevumi, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, jāsedz kuģa īpašniekam.

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.”

36.

Izslēgt 17. panta piekto daļu.

Neatbalstīt

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.”

(6) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi, ja pret to tiek izvirzīta prasība sakarā ar vispārēju avāriju, kravas pārvadājuma līguma neievērošanu, glābšanas darbiem, kuģu sadursmi vai ja ostai nodarīts kaitējums. Kuģa

aizturēšana iespējama arī tad, ja osta izvirza prasības sakarā ar ostas būvju vai cita ostas īpašuma bojājumiem. Tādā gadījumā kuģi var aizturēt tik ilgi, līdz kuģa vai kravas īpašnieks dod attiecīgas garantijas, ka zaudējumu atlīdzinās.

(7) Kuģa aizturēšana sakarā ar minētajām prasībām tiek veikta saskaņā ar 1952.gada Konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju. Par zaudējumiem, kas rodas nepamatotas kuģa aizturēšanas dēļ, atbild personas, pēc kuru pieprasījuma kuģis aizturēts.

(8) Ostas pārvaldes amatpersonām aizliegts iejaukties ostas kapteiņa rīcībā.

Sestā nodaļa

Uzņēmējdarbība ostā

18.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

17.  Aizstāt 18.pantā vārdus "likumdošanas aktiem" ar vārdiem "likumiem un citiem normatīvajiem aktiem".

17.  Aizstāt 18.pantā vārdus "likumdošanas aktiem" ar vārdiem "likumiem un citiem normatīvajiem aktiem".

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi ir tikai valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

18. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības pirkt ostas zemi – neatkarīgi no tās īpašnieka – ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot."

18. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības pirkt ostas zemi – neatkarīgi no tās īpašnieka – ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot."

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par

samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

Septītā nodaļa

Ostu attīstības fonds

20.pants. Ostu attīstības fonda mērķis

19. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis un uzdevumi

19. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis un uzdevumi

Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt ostu plānveidīgai attīstībai un to rekonstrukcijai paredzētos papildu līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas ostu konkurētspēju, kā arī Latvijas Republikas piedalīšanos starptautiskajās jūrniecības un zvejniecības organizācijās.

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu.

(2) Ostu attīstības fonda uzdevumi ir šādi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) ostu popularizēšana un reklāma;

3) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.”

37.

Papildināt 20. panta pirmās daļas redakciju ar jaunu otro punktu šādā redakcijā:

“2) valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās.”

Atbalstīt

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu.

(2) Ostu attīstības fonda uzdevumi ir šādi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās;

3) ostu popularizēšana un reklāma;

4) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.”

21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

38.

Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Atbalstīt

20. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Ostu attīstības fondā ieskaita finansu līdzekļus no:

Ostu attīstības fondā ieskaita:

Ostu attīstības fondā ieskaita:

1) ostas maksu atskaitījumiem;

1) ostu pārvalžu iemaksas;

1) ostu pārvalžu iemaksas;

2) valsts asignējumiem;

2) valsts asignējumus;

2) valsts asignējumus;

3) mērķa ziedojumiem;

3) mērķa ziedojumus;

3) mērķa ziedojumus;

4) citiem ienākumiem.

4) citas iemaksas”.

4) citas iemaksas.”

22.pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

20. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija."

39.

Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“22. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Latvijas ostu padome”.

Neatbalstīt

21. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija."

Par ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu lemj Latvijas Ostu padome. Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa, kura nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Astotā nodaļa

Papildu nosacījumi mazajām ostām

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24.pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus, ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.

40.

Izslēgt 24. panta pirmajā daļā vārdus “ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.”

Atbalstīt

22. Izslēgt 24. panta pirmajā daļā vārdus “ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.”

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

41.

Izslēgt 25. panta otro teikumu.

Atbalstīt

23. Izslēgt 25. panta otro teikumu.

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. Ostas noteikumos paredzētā kārtība, kādā ostas tiek izmantotas zivsaimniecības vajadzībām, saskaņojama ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi.

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

42.

Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Atbalstīt

24. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

“26. pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valsts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Zemkopības

ministrijas) pārstāvi un vienādās proporcijās pašvaldības un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonu, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.”

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.”

27.pants. Nodevas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas maksas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai.

Pārejas noteikumi

43.

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. 2000. un 2001. gados 1,5 (viens komats pieci) procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un tos izlieto ostu attīstībai.

2. 2000. gada maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek aprēķināta pēc tādiem pašiem izcenojumiem, kā bāku nodeva 1999. gadā un tā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

3. Latvijas Jūras administrācija 2000. gadā tiek finansēta no valsts pamatbudžeta”.

Neatbalstīt

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas,

kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un

būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4.pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas

uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un

tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996.gada 31.decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais

līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta

nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997.gada 31.decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994.gada 1.augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994.gada 1.oktobrim nodod ostu

pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

6. Pēc Latvijas Jūras administrācijas saimniecisko funkciju nodalīšanas

un nodošanas ostu pārvaldēm kopā ar finansēšanas avotu (maksa par loču pakalpojumiem) valdības garantētās kredīta saistības kuģu satiksmes vadības sistēmas aparatūras iegādei nododamas attiecīgajām ostu pārvaldēm.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.