Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

( dok. nr. 1466)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi likumā par ostām

Grozījumi likumā par ostām

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību, kā arī kuģošanas drošību ostā.

1. Izslēgt 1. pantā vārdus “kā arī kuģošanas drošību ostā”.

1. Izslēgt 1. pantā vārdus “kā arī kuģošanas drošību ostā”.

2.pants. Ostas jēdziens

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

3.pants. Ostas robežu noteikšana

1.

Izteikt likuma 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Ostas robežu noteikšana

Atbalstīt

2. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Ostas robežu noteikšana

Ostas robežas, iekļaujot tajās arī teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvajai attīstībai, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības un ostas pārvaldes ieteikuma.

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, kā arī valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības , ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.”

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, kā arī valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības , ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.”

4.pants. Nekustamais īpašums ostā

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk - ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk - akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei ar Satiksmes ministrijas lēmumu, bet pašvaldības zemi - ar attiecīgās

pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

2.

Izteikt likuma 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, kur izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.”

precizēts

3. 4. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, uz kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.”;

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums. Tās ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums, ja tās iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

3.

Aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus “peldošās navigācijas iekārtas un ierīces” ar vārdiem “navigācijas iekārtas un ierīces”.

Atbalstīt

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “peldošās navigācijas iekārtas un ierīces” ar vārdiem “navigācijas iekārtas un ierīces”;

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām

nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu un ja katrs šāds līgums vai servitūts iepriekš akceptēts Latvijas Ostu padomē. Ostas zemes nomas maksas maksimālo apmēru katrā ostā nosaka Ministru kabinets.

2. Izteikt 4. panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas maksimālo apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.”

5.

Izteikt likuma 4. panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas maksimālo apmēru katrā ostā nosaka ostas valde, ņemot vērā 24. panta noteikumus”.

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 4. panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.”

Atbalstīt

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.”;

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

(8) Citās ostās, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, zemes nomas līgumu slēdz, ievērojot šā likuma 24.pantu.

6.

Izslēgt 4. panta astoto daļu.

Atbalstīt

izslēgt astoto daļu.

Otrā nodaļa

Ostas pārvalde

5.pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

6.pants. Ostas noteikumi

(1) Ostas noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot ar pašvaldību. Ostas noteikumos jānorāda:

3. Izteikt 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ostas noteikumus apstiprina satiksmes ministrs.”

7.

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs.”

Atbalstīt

4. Izteikt 6. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs.”

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā - kārtība, kādā sniedzama

informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;

4) kuģu stāvēšanas noteikumi - stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;

5) vides aizsardzības noteikumi ostā;

6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

10) ostā ņemamās maksas;

11) citas ostas darbību reglamentējošas normas.

(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

7.pants. Ostas pārvaldes funkcijas

4. 7. pantā:

5. 7. pantā:

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

8.

Papildināt likuma 7. panta pirmo daļu pirms vārda “iestāde” ar vārdu “pašvaldības”.

Neatbalstīt

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) kopīgi ar ostas kapteiņa dienestu izstrādā un iesniedz Satiksmes ministrijai apstiprināšanai ostas noteikumus;

1) nosaka ostas maksas un maksimālos tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

9.

Izteikt likumprojekta 4. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem.”

Atbalstīt

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nosaka ostas maksas un maksimālos tarifu robežlīmeņus 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī nodrošina kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas organizēšanu;

10.

Izslēgt likumprojekta 7. panta otrās daļas 6. punktā vārdus “kā arī nodrošina kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas organizēšanu”.

precizēts

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

7) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar satiksmes ministra apstiprināto kārtību.";

Izteikt likumprojekta 4. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošina ziemas navigāciju ostā, saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas noteikto kārtību.”

Izteikt likumprojekta 4. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) nodrošina ziemas navigāciju ostā, saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.”

Atbalstīt

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.”;

13.

Papildināt likuma 7. panta otrās daļas 7. punktu ar tekstu šādā redakcijā “un piedalās piesārņojuma likvidēšanā jūrā.”

(iestrādāts likuma 7. panta otrās daļas 6. punktā)

8) nodrošina ziemas navigāciju ostā, ja osta nav slēgta ledus dēļ.

14.

Izteikt likuma 7. panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošina ziemas navigāciju ostā, saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas noteikto kārtību.”

(iestrādāts Atbildīgās komisijas redakc. nr. 12)

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

3) lai nodrošinātu kuģošanu ostā un tās drošību, apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, peldošās navigācijas iekārtas un ierīces, akvatoriju;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju;";

15.

Izteikt likuma 7. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju, kā arī navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos.”

Atbalstīt

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju, kā arī navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos;”;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā

finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā

atbilstoši ostas attīstības programmai;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem lietošanā vai nomā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "lietošanā vai nomā" ar vārdu "valdījumā".

aizstāt trešās daļas 8.punktā vārdus "lietošanā vai nomā" ar vārdu "valdījumā".

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet

kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā

kārtībā.

8.pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

16.

Izslēgt 8. panta pirmajā daļā vārdus “ostas valdes”.

Neatbalstīt

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada

ostas pārvaldnieks.

Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada.”

Papildināt 8. panta otrās daļas otro teikumu pēc vārda “pārvaldnieks” ar vārdiem “un ostas konsultatīvā padome.”

Neatbalstīt

(3) Ostas valdi izveido attiecīgās pilsētas dome šādā sastāvā: valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Venstpils ostu valdēs jāiekļauj pašvaldību iestāžu amatpersonas un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas; tajās var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

5. 8.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai vai pārstāvim, kurus norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona vai pārstāvis, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ostas valdē var iekļaut arī pārstāvjus no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.";

21.

Izteikt 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas konsultatīvo padomi izveido attiecīgā pilsētas dome no pašvaldības amatpersonām, ostā strādājošo operatoru pārstāvjiem un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonām.”

Izteikt likuma 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas valdi izveido attiecīgās pilsētas dome šādā sastāvā: valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs jāiekļauj pašvaldību iestāžu amatpersonas un Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas attīstības aģentūras valsts amatpersonas; tajās var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu.”

Svītrot no likumprojekta 5. panta vārdus “vai pārstāvis” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

6. 8.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ostas valdē var iekļaut arī pārstāvjus no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.";

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde pēc saskaņošanas ar Satiksmes

ministriju.

24.

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ attiecīgā pilsētas dome pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.”

Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde saskaņojot ar Satiksmes ministriju.”

Izteikt likuma 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”;

(5) Jautājumus, kuros ostas pārvalde nevar pieņemt lēmumu vai kuros konkrētu lēmumu apstrīd vismaz trīs no šā panta trešajā daļā minētajiem valsts institūciju pārstāvjiem, izlemj Satiksmes ministrija.

aizstāt piektajā daļā vārdus "Satiksmes ministrija" ar vārdiem "satiksmes ministrs".

25.

Izslēgt 8. panta piekto daļu.

Atbalstīt

izslēgt piekto daļu.

9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

26.

Izslēgt 9. pantu.

Atbalstīt

7. Izslēgt 9. pantu.

Ostas valdes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

10.pants. Latvijas Ostu padome

(1) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm.

6. 10. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(l) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.";

8. 10. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(l) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.";

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;

padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība;

aizstāt otrajā daļā vārdus "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība;" ar vārdiem "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas mazo ostu asociācija;";

aizstāt otrajā daļā vārdus "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība" ar vārdiem "citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas mazo ostu asociācija";

papildināt otro daļu ar vārdiem "Latvijas ostu asociācijas pārstāvis".

papildināt otro daļu ar vārdiem "Latvijas ostu asociācijas pārstāvis".

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

27.

Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;

padomes locekļi:

viens pārstāvis no Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas;

Latvijas ostu asociācijas pārstāvis;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

satiksmes ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

divi saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvji.”

Neatbalstīt

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu;

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

2) koordinēt ostu darbību, specializāciju un attīstību;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām."

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu;

28.

Papildināt likumprojekta 11. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.”

Atbalstīt

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.”

6) dot atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

Trešā nodaļa

Ostas pārvaldes finansu līdzekļi

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas maksām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7.pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties

uzņēmējsabiedrību darbībā.

8. Papildināt 12.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus."

10. Papildināt 12.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus."

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskās darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

Ceturtā nodaļa

Ostas maksas un valsts nodeva, to sadalījums

29.

Izteikt likuma ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ostas maksas, to sadalījums. Maksa par pakalpojumiem.”

Atbalstīt

11. Izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ostas maksas, to sadalījums. Maksa par pakalpojumiem”

13.pants. Ostas maksas

12. 13. pantā:

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

30.

Izteikt likuma 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

Daļēji atbalstīt

1) tonnāžas maksu;

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu.

6) ledus maksu;

7) kravas maksu;

8) loču maksu;

9) pasažieru maksu;

10) piestātnes maksu.

Šo maksu daļas vai visas maksas var tikt apvienotas vienā ostas maksā.”

31.

Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu.

Šo maksu daļas vai visas maksas var tikt apvienotas vienā ostas maksā.”

precizēts

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu.

Šo maksu daļas vai visas maksas var apvienot vienā ostas maksā.”;

(2) Ostas maksu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot ar pašvaldību.

Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas vienā maksā. Ostas pārvaldes pieņemtos lēmumus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

32.

Izteikt likuma 13. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un to tarifus nosaka ostas pārvalde.”

Atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un to tarifus nosaka ostas pārvalde.”

14.pants. Ostas maksu sadalījums

13. 14. pantā:

(1) Ostas maksas ieņēmumi tiek sadalīti šādā kārtībā:

33.

Izteikt likuma 14. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:”

precizēts

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētajām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un ledus maksu saņem ostas

pārvalde; tonnāžas maksu ostas, izņemot Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu, nosaka saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

9. 14.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "kanāla, mazo kuģu" ar vārdiem "kanāla, sanitāro, mazo kuģu";

34.

Izteikt likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksas saņem Ostas pārvalde. Piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem Ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu.”

Izteikt likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksas saņem Ostas pārvalde. Piestātnes maksu saņem Ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu. Sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs.”

Atbalstīt

“1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas un loču maksas saņem ostas pārvalde. Piestātnes maksu saņem ostas pārvalde vai piestātņu operators saskaņā ar ostas valdes lēmumu. Sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs;”;

2) sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs.

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sanitārā maksa tiek izmantota atkritumu un piesārņoto ūdeņu savākšanas un utilizācijas pakalpojumu sniedzēju darba samaksai saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu ar ostas pārvaldi."

35.

Izslēgt likumprojekta 9. panta otro punktu

Atbalstīt

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības

fondā un izmantojami maksājumiem starptautiskajām jūrniecības un zvejniecības organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvija, bet pēc šo saistību izpildīšanas - arī citiem mērķiem atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

36.

Izslēgt likuma 14. panta trešo daļu.

Izteikt likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

Atbalstīt

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.”

15.pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus pakalpojumiem, ko sniedz kuģiem ostā:

10. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde apstiprina tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

14. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde apstiprina tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) aģenta maksu;

1) aģenta pakalpojumi;

37.

Izslēgt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 1. punktu.

Atbalstīt

2) maksu par piestātnes izmantošanu;

2) piestātnes izmantošana;

38.

Izslēgt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 2. punktu.

Atbalstīt

3) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

3) tauvošanas darbu izpilde;

1) tauvošanas darbu izpilde;

4) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana;

2) atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana;

5) pasažieru maksu;

5) pasažieru pakalpojumi;

39.

Izslēgt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 5. punktu.

Atbalstīt

6) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

6) ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošana;

3) ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošana;

7) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

7) ugunsdzēsēju pakalpojumi;

4) ugunsdzēsēju pakalpojumi;

8) maksu par jahtu stāvvietu.

8) jahtu stāvvietu izmantošana;

Izslēgt likumprojekta 10. panta pirmās daļas 8. punktu

Atbalstīt

9) loča pakalpojumi.";

5) loča pakalpojumi.";

40.

Izteikt likuma 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus pakalpojumiem, ko sniedz kuģiem ostā:

1) aģenta maksu;

2) maksu par tauvošanos darbu izpildi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

6) maksu par jahtu stāvvietu.”

(iestrādāts likumprojekta 10. panta pirmās daļas redakcijā)

(2) Pakalpojumu maksas konkrēto apmēru nosaka pakalpojumu sniedzējs un kuģa pārstāvis, savstarpēji vienojoties.

41.

Izslēgt likuma 15. panta otro daļu.

Atbaslstīt

izslēgt otro daļu;

(3) Maksas tarifus par loču pakalpojumiem nosaka Satiksmes ministrija, un maksu saņem šā pakalpojuma sniedzējs.

izslēgt trešo daļu.

izslēgt līdzšinējo trešo daļu un papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

42.

Papildināt likumu ar jaunu 3., 4. un 5. daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces veic seši valsts pilnvarnieki, kurus ieceļ satiksmes ministrs, un kuras sastāvā jāiekļauj - trīs Satiksmes ministrijas valsts amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks, Ventspils ostas pārvaldnieks.”

Neatbalstīt

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.”

15.1 pants. Valsts nodeva

43.

Izslēgt likuma 15.1. pantu.

Atbalstīt

15. Izslēgt 15.1. pantu.

Kuģošanas drošības nodrošināšanai Latvijas Republikā noteikta valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva), kuras likmes nosaka Ministru kabinets. Šo nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā. Latvijas Jūras administrācija saņem dotāciju no valsts pamatbudžeta valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Piektā nodaļa

11. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu un 16. un 17.pantu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

16. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu un 16. un 17.pantu šādā redakcijā:

"Piektā nodaļa

Kuģošanas drošības kontrole ostā

Kuģošana ostā

Kuģošana ostā

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

16.pants. Kuģošana un tās kontrole

Kuģu kustības operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic ostas kapteinis.

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgās sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sertifikātu izsniegšanas kārtību.

44.

Izslēgt likumprojekta 16. panta otrajā daļā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par sertifikātu izsniegšanas kārtību.”

Atbalstīt

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgās sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.

17.pants. Ostas kapteinis

17.pants. Ostas kapteinis

17.pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūras kodekss un šis likums.

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumi noteikti Latvijas Jūrniecības noteikumos (Jūras kodeksā) (turpmāk – Jūras kodekss), šajā likumā, Nolikumā par ostas kapteiņa dienestu, kuru izstrādā Jūras administrācija kopīgi ar ostu pārvaldēm un apstiprina satiksmes ministrs, un citos normatīvajos aktos.

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumi noteikti Latvijas Jūrniecības noteikumos (Jūras kodeksā) (turpmāk – Jūras kodekss), šajā likumā, Nolikumā par ostas kapteiņa dienestu, kuru izstrādā Latvijas Jūras administrācija kopīgi ar ostu pārvaldēm un apstiprina satiksmes ministrs, un citos normatīvajos aktos.

(2) Ostas kapteinis ir tieši pakļauts Latvijas Jūras administrācijai.

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

46.

Izslēgt likuma 17. panta otro daļu.

Neatbalstīt

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

47.

Izteikt likumprojekta 17. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Latvijas Jūras kodeksa noteiktajā kārtībā:

1) ja kuģis nav derīgs kuģošanai saskaņā ar 1974. gada Konvenciju par cilvēku dzīvības drošību jūrā vai pārkāpti iekraušanas un apgādes noteikumi saskaņā ar Starptautiskās kravu kodeksu, vai nav ievērotas prasības attiecībā uz apkalpes sastāvu, vai arī citi trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, jūras tīrību vai uz kuģa esošo cilvēku dzīvību;

2) ja kuģu dokumenti neatbilst noteiktām prasībām;

3) ja nav samaksātas ostas nodevas un maksa par pakalpojumiem, kā arī ja nav muitas, robežsardzes un citu ostas dienestu atļaujas;

4) ja ir tiesas, policijas vai vides aizsardzības institūciju aizliegums.”

Neatbalstīt

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Ostas kapteinim ir tiesības aizliegt kuģim iziet no ostas šādos gadījumos:

(4) Kuģu arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu."

49.

Izteikt likuma 17. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(4) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Latvijas Jūras kodeksa un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā: “

izteikt likuma 17. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(4) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Latvijas Jūras kodeksa noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

(4) Kuģu arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

1) ja kuģis nav derīgs kuģošanai saskaņā ar 1974.gada Konvenciju par

cilvēku dzīvības drošību jūrā vai pārkāpti iekraušanas un apgādes noteikumi saskaņā ar Starptautiskās jūras organizācijas Bīstamo kravu kodeksu, vai nav ievērotas prasības attiecībā uz apkalpes sastāvu, vai arī ir citi trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, jūras tīrību vai uz kuģa esošo cilvēku dzīvību;

2) ja kuģa dokumenti neatbilst noteiktām prasībām;

3) ja nav samaksātas ostas nodevas un maksa par pakalpojumiem, kā arī ja nav muitas, robežapsardzības un citu ostas valsts dienestu atļaujas;

4) ja ir tiesas, policijas, vai vides aizsardzības institūciju aizliegums.

(5) Izdevumi, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, jāsedz kuģa īpašniekam.

50.

Izslēgt likuma 17. panta piekto daļu.

precizēts

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.”

(6) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi, ja pret to tiek izvirzīta prasība sakarā ar vispārēju avāriju, kravas pārvadājuma līguma neievērošanu, glābšanas darbiem, kuģu sadursmi vai ja ostai nodarīts kaitējums. Kuģa

aizturēšana iespējama arī tad, ja osta izvirza prasības sakarā ar ostas būvju vai cita ostas īpašuma bojājumiem. Tādā gadījumā kuģi var aizturēt tik ilgi, līdz kuģa vai kravas īpašnieks dod attiecīgas garantijas, ka zaudējumu atlīdzinās.

51.

Izslēgt likuma 17. panta sesto daļu.

Atbalstīt

(7) Kuģa aizturēšana sakarā ar minētajām prasībām tiek veikta saskaņā ar 1952.gada Konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju. Par zaudējumiem, kas rodas nepamatotas kuģa aizturēšanas dēļ, atbild personas, pēc kuru pieprasījuma kuģis aizturēts.

52.

Izteikt likuma 17. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Kuģa arestu ostā nosaka Starptautiskā konvencija “Par kuģu arestu” un Latvijas Jūras kodekss.”

(iestrādāts likumprojekta teksta redakcijā)

(8) Ostas pārvaldes amatpersonām aizliegts iejaukties ostas kapteiņa rīcībā.

53.

Izslēgt likuma 17. panta astoto daļu.

Atbalstīt

Sestā nodaļa

Uzņēmējdarbība ostā

18.pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

12.  Aizstāt 18.pantā vārdus "likumdošanas aktiem" ar vārdiem "likumiem un citiem normatīvajiem aktiem".

17.  Aizstāt 18.pantā vārdus "likumdošanas aktiem" ar vārdiem "likumiem un citiem normatīvajiem aktiem".

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi ir tikai valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

13. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības pirkt ostas zemi – neatkarīgi no tās īpašnieka – ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot."

55.

Izteikt 19. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības pirkt ostas zemi neatkarīgi no tās īpašnieka, ir tikai valstij vai pašvaldībai Ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot. Atsevišķos gadījumos Ostas pārvaldei ir tiesības atļaut fiziskām personām piederošo zemi atsavināt citām fiziskām personām.”

Papildināt likuma 19. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Atsevišķos gadījumos ostas pārvaldei ir tiesības atļaut fiziskām personām piederošo zemi atsavināt citām fiziskām personām.”

Neatbalstīt

18. Izteikt 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesības pirkt ostas zemi – neatkarīgi no tās īpašnieka – ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot."

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par

samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

Septītā nodaļa

Ostu attīstības fonds

20.pants. Ostu attīstības fonda mērķis

56.

Izteikt likuma 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis

precizēts

19. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis un uzdevumi

Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt ostu plānveidīgai attīstībai un to rekonstrukcijai paredzētos papildu līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas ostu konkurētspēju, kā arī Latvijas Republikas piedalīšanos starptautiskajās jūrniecības un zvejniecības organizācijās.

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, valsts interešu ostu attīstībā un to prestiža celšanā.

(2) Fonda uzdevumi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) ostu popularizēšana un reklāma;

3) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.”

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu.

(2) Ostu attīstības fonda uzdevumi ir šādi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) ostu popularizēšana un reklāma;

3) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.”

21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

57.

Izteikt likuma 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Neatbalstīt

Ostu attīstības fondā ieskaita finansu līdzekļus no:

Ostu attīstības fondā ieskaita:

1) ostas maksu atskaitījumiem;

1) ostu pārvalžu iemaksas;

2) valsts asignējumiem;

2) valsts budžeta līdzekļus;

3) mērķa ziedojumiem;

3) citas iemaksas.”

4) citiem ienākumiem.

22.pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

14. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija."

58.

Izteikt likuma 22. pantu šādā redakcijā:

“22. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

Neatbalstīt

20. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija."

Par ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu lemj Latvijas Ostu padome. Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa, kura nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Par ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu lemj Ostu pārvalde”.

Astotā nodaļa

59.

Izslēgt likuma 8. nodaļu.

Neatbalstīt

Papildu nosacījumi mazajām ostām

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24.pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus, ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. Ostas noteikumos paredzētā kārtība, kādā ostas tiek izmantotas zivsaimniecības vajadzībām, saskaņojama ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi.

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

60.

Izslēgt likuma 26. pantu.

Neatbalstīt

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valsts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Zemkopības

ministrijas) pārstāvi un vienādās proporcijās pašvaldības un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.

27.pants. Nodevas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas maksas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai.

Pārejas noteikumi

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas,

kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un

būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4.pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas

uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un

tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996.gada 31.decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais

līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta

nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997.gada 31.decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994.gada 1.augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994.gada 1.oktobrim nodod ostu

pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

6. Pēc Latvijas Jūras administrācijas saimniecisko funkciju nodalīšanas

un nodošanas ostu pārvaldēm kopā ar finansēšanas avotu (maksa par loču pakalpojumiem) valdības garantētās kredīta saistības kuģu satiksmes vadības sistēmas aparatūras iegādei nododamas attiecīgajām ostu pārvaldēm.

63.

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. 2000. un 2001. gados 1,5 (viens komats pieci) procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un tos var izlietot atsevišķu ostu attīstībai.

2. 2000. gadā maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek aprēķināta tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem tarifiem kā bāku nodeva 1999. gadā un tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

3. Latvijas Jūras administrācija 2000. gadā tiek dotēta no valsts pamatbudžeta.”

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

64.

Likums stājas spēkā 2000. gada 1. martā.

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.