Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu likumā

(reģ.nr.462, dok.nr.1443; dok.nr.1928)

Likuma attiecīgo pantu (pantu daļu) spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam

 

Grozījumi Augstskolu likumā

     

Grozījumi Augstskolu likumā

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augstākā izglītība - izglītības pakāpe, kurā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

2) augstskolas licencēšana - tiesību iegūšana izglītības iestādei uzsākt studiju programmu īstenošanu un savā vārdā izsniegt izglītības dokumentu pēc studiju programmas apguves;

3) augstskolas akreditācija - izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

4) imatrikulācija - personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

5) promocija - doktora grāda piešķiršana;

6) habilitācija - habilitētā doktora grāda piešķiršana par ieguldījumu zinātnē un zinātniskās kvalifikācijas celšanas darbā.

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

2) augstskolas akreditācija — augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

 

 

 

3) augstskolas filiāle — augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;

5) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 1. pantā:

-papildināt pantu ar jaunu punktu: ‘’akadēmiskā stunda - studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Pliners

1.pantā:

papildināt terminu“Augstskolas filiāle” pēc vārdiem “studiju programmas” ar vārdiem “vai patstāvīgi akreditētas filiālē īstenojamas programmas”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 1. panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akadēmiskā stunda — studiju darba laika vienība, kuras ilgums ir 45 minūtes;

2) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā pamatota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, kā arī sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

3) augstskolas akreditācija — augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā tai piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) augstskolas filiāle — akreditētas augstskolas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas akreditētas studiju programmas;

 

 

 

 

5) augstskolas pārstāvniecība — augstskolas izveidota struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par augstskolu, pārstāvēt augstskolas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Augstskolas pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas;

6) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“ kontaktstunda - akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;””

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 1. pantā:

- papildināt 6. punktu aiz skaitļa ‘’40’’ ar vārdu ‘’akadēmisko’’;

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7) kontaktstunda - akadēmiskā personāla un studējošo tieša saskarsme, kura tiek īstenota studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai atbilstoši studiju programmas plānam un kuras ilgums ir viena akadēmiskā stunda;

 

 

 

 

 

 

8) kredītpunkts — studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai), kurā līdz 50 procentiem stundu paredzēts kontaktstundām;

 

7) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 studiju stundas nedēļā;

8) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 studiju stundas nedēļā;

9) promocija — doktora grāda piešķiršana;

10) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai vai augstskolas koledžai īstenot noteiktu studiju programmu.”

6.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 1. pantā:

aizstāt 7. un 8. punktā vārdus ‘’studiju stundas’’ ar vārdiem ‘’akadēmiskās stundas’’;

 

 

Atbalstīt

9) nepilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

10) pilna laika studijas — studiju veids, kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40 akadēmiskās stundas nedēļā;

11) promocija — doktora grāda piešķiršana;

12) studiju programmas licencēšana — tiesību piešķiršana augstskolai vai augstskolas koledžai īstenot noteiktu studiju programmu.”

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir akadēmiskas vai profesionālas, kā arī akadēmiskas un profesionālas augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurās studējošajiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi. Augstākās izglītības iegūšanai augstskolās studijas tiek plānotas ne mazāk kā četrus gadus ilgai studiju programmai.

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

7.

Deputāts L.Muciņš

Aizstāt 3. panta pirmajā daļā vārdu “iestādes” ar vārdu “institūcijas”.

Neatbalstīt

2. Izteikt 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(2) Augstskolas saistībā ar zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu īsteno studiju programmas. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas - zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija.

8.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas – doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.”

Atbalstīt

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes; tajās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti galvenajās zinātņu nozarēs; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; pastāv vairākas habilitācijas padomes un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi un nosaukumi; galvenajās zinātņu nozarēs universitātes izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības institūtus (centrus, observatorijas u.c.), kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs;

2) profesionālās augstskolas; tajās studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās, tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi; profesionālo augstskolu uzdevums ir dot iespēju iegūt plašu, profesionālu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību;

3) pārējās augstskolas; tajās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības un mākslas nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var pastāvēt habilitācijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskolas var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības institūtus (centrus, observatorijas u.c.).

(4) Latvijas Republikā iestādes, kuras veic izglītības un mācību darbu, savā nosaukumā vārdus "universitāte", "akadēmija" un "augstskola" var ietvert tikai pēc izglītības un zinātnes ministra apstiprinātas licences saņemšanas.

(3) Var būt šāda tipa augstskolas:

1) universitātes — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti universitātes galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; pastāv promocijas padomes universitātes galvenajos virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs universitāte izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs;

2) universitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var pastāvēt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs universitātes tipa augstskola var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības iestādes;

3) neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās; tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi.

(4) Augstskolas tipu saskaņo ar Augstākās izglītības padomi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu “augstskola” tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu “akadēmija” vai “universitāte” drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

9.

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

Juridiskais birojs

Likumā paredzētajā 3. panta trešās daļas 3. punktā ierosinām aizstāt vārdus ‘’profesionāli orientētās’’ ar vārdu ‘’profesionālās’’.

Deputāts J.Gaigals

Izteikt likuma 3.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas – augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti universitātes galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumi tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes universitātes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs universitāte izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātnisko projektos, forumos un konferencēs, augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neunversitātes tipa augstskolas – augstskolās, kurās stud ijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās, pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos, var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības iestādes.

(4)Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Latvijas augstskolu Rektoru padomes atzinumiem.”

LSDSP frakcija

Izteikt 3. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā"

“ (3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

  1. universitātes tipa augstskolas – augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti universitātes galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumi tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes universitātes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs universitāte izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātnisko projektos, forumos un konferencēs, augstskola izdod zinātniskos rakstus;
  2. neunversitātes tipa augstskolas – augstskolās, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās, pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos, var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības iestādes.

(4) Augstskolas tipu nosaka Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Latvijas augstskolu Rektoru padomes atzinumiem."

Atbildīgā komisija

Izteikt 3.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“ (3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas – augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs; augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot pētniecības iestādes.

(4)Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.””

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Aizstāt 3. panta piektajā daļā vārdu “iestāde” ar vārdu “institūcija”.

Atbalstīt,

iestrādāts atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

Atbalstīt

precizētā atbildīgās komisijas redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā atbildīgās komisijas redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti augstskolas darbības galvenajiem virzieniem atbilstošajās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības iestādes, kuras veic starptautiski atzīta līmeņa zinātniskos pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs; augstskola izdod zinātniskos rakstus;

2) neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs vai mākslas jomās; studijas notiek profesionālās studiju programmās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var būt promocijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskola var izveidot pētniecības iestādes.

(4) Augstskolas tipu nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar augstskolas priekšlikumiem, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes atzinumiem.

(5) Izglītības iestāde savā nosaukumā drīkst lietot vārdu “augstskola” tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Augstskola savā nosaukumā vārdu “akadēmija” vai “universitāte” drīkst lietot tikai tad, ja augstskolas satversme apstiprināta šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp augstskolu vadību un akadēmisko personālu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolu autonomija izpaužas tiesībās:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi, veidot personālsastāvu;

2) patstāvīgi noteikt:

a) studiju saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām,

f) citas šajā likumā nostiprinātās tiesības un pienākumus.

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas izglītības iestādes ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Augstskolai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) veidot augstskolas personālsastāvu;

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;

 

 

 

 

 

4) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un mērķiem.”

14.

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

Deputāts L.Muciņš

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdu “iestādes” ar vārdu “institūcijas”.

Deputāts J.Gaigals

Izteikt 4.panta 1.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

4.(1.) “augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām.”

LSDSP frakcija

Papildināt 4. panta pirmo daļu ar vārdiem šādā redakcijā:

"4. pants. Augstskolu autonomija.

4. (1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 4. panta trešās daļas 4. punktā vārdu “mērķiem’’ aizstāt ar vārdu “uzdevumiem’’.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli labojumi

 

Atbalstīt

 

 

 

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes iestādes ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(3) Augstskolai ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi;

2) veidot augstskolas personālsastāvu;

3) patstāvīgi noteikt:

a) studiju programmu saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

4) veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar tās dibinātāju un šajā likumā noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem.”

5.pants. Augstskolu uzdevumi

(1) Augstskolas nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu.

. . . . . . . . . . . . .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(7) Universitātes uzdevumi un darba kritēriji ir šādi:

1) universitātes galvenais uzdevums ir piedāvāt plašu vispārējo akadēmisko izglītību;

2) universitāte veicina un īsteno studiju un pētniecības darba nedalāmību. Universitātē līdztekus studiju programmu apguvei tiek veikts zinātnisks darbs pēc dažādiem projektiem dažādās laboratorijās un institūtos;

3) universitātes studiju programmu kvalitāte novērtējama ar starptautisku ekspertu palīdzību; studējošo sasniegumi izvērtējami daudzpusīgos studiju programmu gala eksāmenos mutvārdos un rakstveidā;

4) universitāte ar īpašām programmām un finansiāli atbalsta izcilus pētniekus, akadēmisko personālu un studējošos. Tā veicina akadēmiskā personāla un studējošo iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

4. Papildināt 5.panta pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus un piešķir finansu līdzekļus to īstenošanai.”

18.

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 4. pantā izslēgt vārdus ‘’un piešķir finansu līdzekļus to īstenošanai’’.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Svītrot 2. lasījumā iekļauto papildinājumu likuma 5. panta pirmajā daļā:

“Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus un piešķir finansu līdzekļus to īstenošanai”.

LSDSP frakcija

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"5. pants. Augstskolu uzdevumi

5. (1) Augstskolas nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.”;

izslēgt septīto daļu.”

Atbalstīt

 

 

 

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolu dibinātāji nosaka augstskolai īstenojamos uzdevumus. Augstskolas to autonomijas ietvaros nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu. Augstskolas nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.”;

izslēgt septīto daļu.

6.pants. Akadēmiskā brīvība

. . . . . . . . .

(2) Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

1) izvēlēties augstskolu, fakultāti (nodaļu);

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

3) klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

4) sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.

 

 

5. 6.pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;”;

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.’’

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt 6.panta otrās daļas 5.punktā vārdu “vai” ar vādu “un”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

4. 6.pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;”;

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.’’

7.pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām ir juridiskās personas statuss. Valsts dibinātās augstskolas ir pašpārvaldes iestādes.

. . . . . . . . . . .

6. 7.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

23.

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas ir publisko tiesību autonomi pašpārvaldes subjekti.”

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Saglabāt likuma 7. panta pirmo daļu spēkā esošajā redakcijā, neizslēdzot teikumu: “Valsts dibinātās augstskolas ir pašpārvaldes iestādes”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

5. Izslēgt 7.panta pirmās daļas otro teikumu.

(3) Personām, kas apguvušas valsts akreditētu studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

papildināt trešo daļu ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par Latvijas valsts ģerboni””.

25.

Deputāts J.Pliners

7. panta 3. daļu atstāt spēkā esošā redakcijā

Atbalstīt

 

8.pants. Augstskolu dibināšanas kārtība

(1) Augstskolas var dibināt gan Latvijas valsts, gan arī juridiskās personas.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Universitāšu satversmes apstiprina Saeima. Pārējo augstskolu satversmes apstiprina Ministru kabinets.

(4) Ja augstskolu dibina juridiskā persona, tai ir nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence. Licencēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministrs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Augstskolu dibināšana, reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola var atvērt augstskolas filiāles un pārstāvniecības saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Augstskolas filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Augstskolas filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(5) Ārvalstu juridiskās personas var dibināt Latvijas Republikā augstskolas vai atvērt ārvalstīs akreditētu augstskolu filiāles un pārstāvniecības saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

(6) Ikviena augstskola, tās filiāle, kā arī ārvalstī akreditētas augstskolas filiāle (turpmāk — filiāle) mēneša laikā no tās dibināšanas vai atvēršanas dienas reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Filiāles reģistrāciju nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju iesniedz augstskolas pilnvarota persona. Iesniegumam pievienojams augstskolas apstiprināts filiāles darbības nolikums. Iesniegumā par filiāles reģistrāciju norādāmas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju ārvalstī (filiālei, kuru atvērusi ārvalstī akreditēta augstskola);

5) filiāles telpu platība, tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

(9) Augstskola tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(10) Augstskolas filiāle var tikt izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra:

1) pamatojoties uz augstskolas pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra.”

26.

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

Deputāts L.Muciņš

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas publiskas, kā arī privātas (fiziskas un juridiskas) personas.”

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

8.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Universitāšu satversmes apstiprina Saeima. Pārējo augstskolu satversmes apstiprina Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto līdz desmito daļu par atbilstoši piekto līdz vienpadsmito daļu.

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 8. pantā izteikt pirmo, ceturto, piekto un sesto daļu precizētā redakcijā:

“(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā - filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā -pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Ikviena augstskola un filiāle, mēneša laikā no tās dibināšanas vai atvēršanas dienas reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Gaigals

Izteikt likuma 8.panta 9. daļu šādā redakcijā:

“Augstskola tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 8.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Izglītības un zinātnes ministrija izslēdz augstskolu no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.””

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas 37. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli labojumi

6. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Augstskolu dibināšana, reģistrācija un darbības uzsākšana

(1) Augstskolas var dibināt valsts, pašvaldības, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Pašvaldību augstskolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares ministriju, dibina pašvaldības.

(4) Akreditēta augstskola (arī ārvalstī akreditēta augstskola) var atvērt augstskolas filiāles (turpmāk šajā pantā — filiāle) un pārstāvniecības (turpmāk šajā pantā — pārstāvniecība), ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

(5) Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina augstskolas koleģiāla pārstāvības institūcija. Filiāles vai pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgās augstskolas izdotas pilnvaras pamata.

(6) Ikviena augstskola un filiāle mēneša laikā no tās dibināšanas vai atvēršanas dienas reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Filiāles reģistrāciju nodrošina augstskola, kura to atvērusi. Iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju iesniedz augstskolas pilnvarota persona. Iesniegumam pievienojams augstskolas apstiprināts filiāles darbības nolikums. Iesniegumā par filiāles reģistrāciju norādāmas šādas ziņas:

1) filiāles nosaukums, tās juridiskā adrese;

2) tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi filiāli;

3) augstskolas lēmums par filiāles atvēršanu;

4) dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju ārvalstī (filiālei, kuru atvērusi ārvalstī akreditēta augstskola);

5) filiāles telpu platība, tehniskais aprīkojums;

6) filiāles finansējuma avoti un kārtība.

(8) Augstskola, kā arī filiāle uzsāk savu darbību ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

 

 

 

 

 

 

(9) Izglītības un zinātnes ministrija izslēdz augstskolu no Izglītības iestāžu reģistra, pamatojoties uz pieteikumu par augstskolas darbības izbeigšanu.

 

 

 

(10) Augstskolas filiāli var izslēgt no Izglītības iestāžu reģistra:

1) pamatojoties uz augstskolas pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja augstskola, kura atvērusi filiāli, tiek izslēgta no Izglītības iestāžu reģistra.”

9.pants. Augstskolu akreditācija

. . . . . . . . .

(2) Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

31.

 

 

32.

Deputāts L.Muciņš

Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus “Juridisko personu” ar vārdiem “Citu personu”.

Atbildīgā komisija

9.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdus “Juridisko personu dibināto”;

papildināt daļu pēc vārdiem “Ministru kabinetā” ar vārdiem “vai attiecīgi Saeimā”.

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

7. 9.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdus “Juridisko personu dibināto”;

papildināt daļu pēc vārdiem “Ministru kabinetā” ar vārdiem “vai attiecīgi Saeimā”.

10.pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

8. 10.pantā:

izslēgt pirmajā daļā pēc vārdiem “Republikas Satversmi” vārdus “Latvijas Republikas”;

 

 

   

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, adrese un juridiskais statuss;

. . . . . . . . . . . .

8) citi būtiski noteikumi, kuri nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;”;

papildināt otro daļu ar jaunu 8.punktu šādā redakcijā:

“8) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;’’;

uzskatīt līdzšinējo 8. punktu par 9. punktu;

       

(3) Augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes satversmi un tās grozījumus pieņem universitātes koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima.

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

Deputāts J.Gaigals

Izteikt likuma 10.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“ (3) Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. “

LSDSP frakcija

Izteikt 10. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“ (3) Neunversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima."

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas 37. priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas 37. priekšlikumā

 

(4) Augstskolu saimniecisko darbību pārbauda neatkarīga auditoru komisija ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudes izdevumi tiek segti no augstskolas saimnieciskās darbības ienākumiem.

izslēgt ceturto daļu;

 

 

   

(5) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai viņa norādītajā termiņā.

 

 

 

 

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai” ar vārdiem “vai nepilnību novēršanai”.

35.

Deputāts J.Pliners

10. panta 5. daļu ierosinām izteikt šādā redakcijā:

” Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš nosūta augstskolai priekšlikumus savest satversmi saskaņā ar likumiem. Viena mēneša laikā no priekšlikumu saņemšanas dienas augstskolai jāizdara grozījumi satversmē un jāiesniedz tie Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai Ministru kabinetā.”

Neatbalstīt

 
   

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 8. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

‘’(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu ‘’Par zinātnisko darbību’’, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes satversmi un tās grozījumus pieņem koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima.

(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.””

Atbildīgā komisija

Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

‘’(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu ‘’Par zinātnisko darbību’’, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas Satver smes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.””

 

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu ‘’Par zinātnisko darbību’’, šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, augstskolas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai iecelšanas kārtība;

5) augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas, kā arī to darbības pamatnoteikumi;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Universitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Neuniversitātes tipa augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas satversmes sapulce un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.”

11.pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Priekšlikumam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Lēmumu par licences anulēšanu juridiskās personas dibinātai augstskolai pieņem izglītības un zinātnes ministrs. Licence tiek anulēta, ja augstskola:

1) neievēro Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasības;

2) neatbilst akreditācijas prasībām.

(3) Licences anulēšanas gadījumā augstskola tiek likvidēta vai pārveidota par tādu izglītības iestādi, kurai nav augstskolas statusa.

(4) Lēmumu par juridiskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 11. panta otro un trešo daļu.

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

Deputāts J.Gaigals

Izteikt likuma 11. panta 1.daļu šādā redakcijā: “(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma un attiecīgās augstskolas (augstskolu) Satversmes darbības apturēšanas attiecīgi Saeimā vai Ministru kabinetā uz reorganizācijas vai likvidācijas laiku.”

LSDSP frakcija

Izteikt 11. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"11. pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

11.(1.) lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma un attiecīgās augstskolas (augstskolu) Satversmes darbības apturēšanas attiecīgi Saeimā vai Ministru kabinetā uz reorganizācijas vai likvidācijas laiku. Priekšlikumam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums."

 

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Uzskatīt 11. panta ceturto daļu par otro daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par citu personu dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.”

Deputāts L.Muciņš

Papildināt 11. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmums par augstskolas reorganizāciju stājas spēkā pēc tam, kad augstskolas satversmē likumā noteiktajā kārtībā izdarīti attiecīgi grozījumi un tā apstiprināta likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

(2) Lēmumu par pašvaldības, citas juridiskās personas, kā arī fiziskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās

komisijas

redakcijā.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Izteikt 11. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

(2) Lēmumu par pašvaldības, citas juridiskās personas, kā arī fiziskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.”

12.pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) satversmes sapulce;

2) senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

10. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) satversmes sapulce;

2) senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

43.

 

 

 

Deputāte I. Ūdre

Papildināt 12.pantu ar 6.punktu:

“6) kanclers-dibinātāja pārstāvis.”

 

Neatbalstīt

10. Izteikt 12. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) satversmes sapulce;

2) senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

(2) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkcijas, kā arī pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību nosaka augstskolas satversme.

(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības, vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — augstskolas satversmes sapulce. Valsts dibinātās universitātēs un universitātes tipa augstskolās dibinātāja intereses finansu un saimnieciskajos jautājumos pārstāv augstskolas kanclers.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.”

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Gaigals

Izteikt likuma 12. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“ (2.) Pašvaldību, juridisko un fizisko personu dibinātās augstskolās augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības, vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos – augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija.”

LSDSP frakcija

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

"12. pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas

12.(2) Pašvaldību, juridisko un fizisko personu dibinātās augstskolās augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības, vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos – augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija.’’

Atbildīgā komisija

Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — augstskolas satversmes sapulce.”

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās

komisijas

redakcijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās

komisijas

redakcijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — augstskolas satversmes sapulce.

 

 

(3) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī to pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.”

13.pants. Satversmes sapulce

. . . . . . . . . . .

(3) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars - par 10 procentiem

11. Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “par 10 procentiem” ar vārdiem “ne mazāks par 15 procentiem”.

     

11. Aizstāt 13.panta trešajā daļā vārdus “par 10 procentiem” ar vārdiem “ne mazāks par 15 procentiem”.

15. pants. Senāts

. . . . . . . . . .

(4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 10 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

12. Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā skaitli "10" ar skaitli "15".

47.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdu “universitātes” ar vārdiem “universitātes tipa augstskolas” un skaitli "10" ar skaitli "15".

Atbalstīt

12. Aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdu “universitātes” ar vārdiem “universitātes tipa augstskolas” un skaitli "10" ar skaitli "15".

17.pants. Rektors

(1) Rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

13. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās - profesoru vai personu ar doktora grādu.";

48.

 

 

 

 

 

 

 

 

49.

Deputāts J.Gaigals

Svītrot likuma 17.panta 1.daļā trešo teikumu:

Ierosinu svītrot papildinājumu 17.(1.) trešo teikumu “Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās – profesoru vai personu ar doktora grādu”.

LSDSP frakcija

Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"17. pants. Rektors

17.(1) Rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas."

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Rektora atcelšanu var ierosināt senāts vai padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no augstskolas satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Ja Ministru kabinets neapstiprina ievēlēto personu rektora amatā, augstskola divu mēnešu laikā organizē jaunas rektora vēlēšanas. Ministru kabineta noraidītais rektora amata kandidāts jaunās vēlēšanās nepiedalās. Ja rektora pilnvaras ir izbeigušās, rektora pienākumus izpilda augstskolas senāta apstiprināta persona — profesors vai persona ar doktora grādu.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus "atzinuma noklausīšanās" ar vārdu ’’priekšlikuma’’;

50.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.

 

 

52.

Deputāts L.Muciņš

Papildināt 17. panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets var atteikt apstiprināt rektoru amatā, ja tas ievēlēts pārkāpjot šā likuma un augstskolas satversmes noteikumus.”

Uzskatīt līdzšinējo otro teikumu attiecīgi par trešo teikumu.

Deputāts L.Muciņš

Izslēgt 17. panta otrās daļas trešo teikumu.

Deputāts J.Pliners

17. panta 2. daļu ierosinām izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ja augstskolas dibinātāji ir fiziskās vai juridiskās personas, tās rektoru ievēlē satversmes sapulce. Rektora kandidatūru rakstveidā jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības uzlikt veto uz izvēlēto kandidatūru, šajā gadījumā augstskola divu mēnešu laikā organizē jaunas rektora vēlēšanas, kurās nepiedalās atraidīta kandidatūra.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

(4) Augstskolas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) šā likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu;

2) augstskolas finansiālo darbību;

3) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) augstskolas darbības atbilstību augstskolas satversmei.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Augstskolas rektors:

1) ir amatpersona, uz kuru gulstas vispārēja atbildība par augstskolas darbību;

2) atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;

3) izdod ar augstskolas darbību saistītus rīkojumus;

4) pieņem darbā un atbrīvo no darba augstskolas akadēmisko un vispārējo personālu, izsludina konkursus uz ieņemamiem amatiem;

5) atbild par augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

6) rūpējas par augstskolā īstenotās augstākās izglītības, zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

7) apstiprina Uzņemšanas komisiju, ieskaita augstskolā studējošo sarakstā un atskaita no tā studējošos;

8) veic citus augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”

53.

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

55.

Deputāts J.Gaigals

Likuma 17.panta 4.daļu papildināt :

”9) personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību”.

LSDSP frakcija

Izteikt 17. panta ceturtās daļas devīto punktu šādā redakcijā:

"17. pants. Rektors

17. (4)

9) personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību”.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

(2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru vēlē profesoru, citās augstskolās – profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

(3) Rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru beigām. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(4) Dibinot valsts augstskolu, Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Rektora neapstiprināšanas gadījumā augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtoti ievēlēta rektora apstiprināšanai augstskolas dibinātājs ieceļ rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātā persona atkārtoti rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Rektora atcelšanai pēc senāta ierosinājuma nepieciešams satversmes sapulces absolūts balsu vairākums.

(7) Rektora atcelšanas gadījumā augstskolas dibinātājs ieceļ rektora vietas izpildītāju uz laiku līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.”

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas 61. priekšlikumā

 

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas 61. priekšlikumā

 

 

 

Daļēji atbalstīt, iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā

 

 
   

56.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

(2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru ievēlē profesoru, neuniversitātes tipa augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

(3) Dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(4) Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

(7) Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Rektors

(1) Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu.

(2) Rektoru augstskolas satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātes tipa augstskolās par rektoru ievēlē profesoru, neuniversitātes tipa augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds.

(3) Dibinot augstskolu, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai.

(4) Kārtējās rektora vēlēšanas augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

(5) Augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, augstskola divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabinetā neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās nepiedalās.

(6) Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

(7) Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlēta rektora apstiprināšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. Kanclers

(1) Kanclers īsteno valsts dibinātā universitātē un universitātes tipa augstskolā finansiālo un saimniecisko darbību.

(2) Kancleru ieceļ amatā uz astoņiem gadiem atklāta konkursa kārtībā Izglītības un zinātnes ministrija. Kanclera amata kandidātam izvirzāmas tās pašas obligātās prasības, kādas tiek izvirzītas 1.kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amata pretendentam. Kanclera amata kandidatūra saskaņojama ar augstskolas senātu.

(3) Darba līgumu ar kancleru slēdz izglītības un zinātnes ministrs, precīzi

nosakot tajā kanclera amata pienākumus, atbildību, nosacījumus atbrīvošanai no amata un citus šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus nosacījumus. Augstskolas kancleram izvirzāmos darba līguma nosacījumus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot tos ar augstskolas senātu.

(4) Augstskolas kanclers, ievērojot šajā likumā, citos likumos un normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī augstskolas satversmi, nodrošina:

1) finansējumu augstskolas profesionālai un nepārtrauktai darbībai;

2) no valsts budžeta augstskolai piešķirto finansu līdzekļu, kā arī augstskolas pašas saimnieciskās darbības rezultātā iegūto līdzekļu, ziedojumu un dāvinājumu likumīgu, mērķtiecīgu un ekonomisku izmantošanu;

3) finansu disciplīnas ievērošanu;

4) augstskolas darbībai nepieciešamos darba apstākļus, infrastruktūru, drošību;

5) informācijas apmaiņu ar valsts un pašvaldību institūcijām;

6) citu ar augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību saistītu uzdevumu izpildi.

(5) Kanclers ir tiesīgs rīkoties ar augstskolas finansu līdzekļiem un mantu augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

(6) Kanclera prombūtnes gadījumā viņa pienākumus izpilda izglītības un zinātnes ministrs.

(7) Kanclera amatalga atbilst 1.kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatalgai.

(8) Kanclers amata pienākumu pildīšanas laikā ir atbildīgs par savu darbību izglītības un zinātnes ministram un augstskolas senātam. Kanclers ir atbildīgs par savu amata pienākumu pildīšanas laikā veikto finansiālo un saimniecisko darbību vēl trīs gadus pēc darba līguma termiņa izbeigšanās.

(9) Kancleru atbrīvo no ieņemamā amata izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar darba līguma nosacījumiem. Kanclera atbrīvošanu no amata pirms darba līguma termiņa izbeigšanās var ierosināt arī augstskolas senāts, ja tam ir likumīgs pamats.”

57.

 

58.

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Lausks

Izslēgt likuma 171.pantu.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 2. lasījumā pieņemto priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu 171. pantu “Kanclers”.

Deputāte I Ūdre

171.panta otrajā, trešajā un pārējās daļās vārdu kopas “Izglītības un zinātnes ministrija” aizstāt ar : “Dibinātājs (valsts dibinātās augstskolās Izglītības un zinātnes ministrija).”

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 171.pantu šādā redakcijā:

“171.pants. Rektora kompetence

Augstskolas rektors:

  1. atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;
  2. atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
  3. nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta finansu līdzekļu, kā arī citu līdzekļu likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;
  4. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
  5. veic citus augstskolas satversmē un citos augstskolas normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“171.pants. Rektora kompetence

Rektors:

  1. atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;
  2. atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
  3. nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;
  4. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

5) veic citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“171.pants. Rektora kompetence

Rektors:

    1. atbild par augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;
    2. atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;
    3. nodrošina augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību;
    4. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

5) veic citus šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.”

18.pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, augstskolas satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

(2) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(3) Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību.

(4) Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem senātam.

15. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei.

(2) Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

(3) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(4) Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams augstskolas senātam.”

     

15. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei.

(2) Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

(3) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(4) Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams augstskolas senātam.”

20.pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka augstskolas satversme. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Latvijas Republikas augstskolās galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, fakultātes (nodaļas). Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai katrai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

(2) Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē, to uzdevumus un funkcijas nosaka saskaņā ar augstskolas satversmi.

16. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar augstskolas satversmi.

(2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas senāts. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē augstskolas senāta apstiprināti noteikumi, spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti. Struktūrvienību apakškonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot līdzekļus un mērķfinansējumu. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas var veidot struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.”

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumā paredzētajā 20. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “augstskolas senāta apstiprināti noteikumi un spēkā esoši likumi un citi normatīvie akti” ar vārdiem “citi likumi un normatīvie akti, kā arī augstskolas senāta apstiprināti noteikumi ’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcionāli labojumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Izteikt 20., 21. un 22. pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar augstskolas satversmi.

(2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas senāts. Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē citi likumi un normatīvie akti, kā arī augstskolas senāta apstiprināti noteikumi. Struktūrvienību apakškonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot finansu līdzekļus un mērķfinansējumu. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas var veidot struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

21.pants. Augstskolas struktūrvienību patstāvība

(1) Augstskolas struktūrvienībām var būt un var arī nebūt juridiskās personas statuss.

(2) To augstskolas struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskās personas statusa, tiek noteiktas ar senāta apstiprinātu nolikumu. Tām ir tiesības atvērt subkontus. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē augstskolas senāta apstiprināti noteikumi un spēkā esošie likumdošanas akti. Struktūrvienību subkonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot līdzekļus un mērķfinansējumu, tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) To augstskolas struktūrvienību darbību, kurām ir juridiskās personas statuss, reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti un nolikums, kuru pēc akceptēšanas augstskolas senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

17. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Augstskolas dibinātās iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

(1) Augstskola savā satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus.

(2) Augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.”

63.

 

 

 

 

 

64.

Deputāts L.Muciņš

Izslēgt 21. panta pirmajā daļā vārdus “un uzņēmums

(uzņēmējsabiedrība)” un otrajā daļā vārdus “vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)”.

Deputāts L.Muciņš

Papildināt 21. pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Augstskolas iestādēm ir juridiskas personas statuss.

(4) Augstskolas iestādēm nav savas mantas.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

21. pants. Augstskolas dibinātās iestādes un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

(1) Augstskola savā satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus.

(2) Augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiskā persona, ievērojot šā likuma un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

       

22.pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums ar juridiskās personas tiesībām

(1) Augstskolas sastāvā var iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus) ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskās personas tiesībām, ja tās piedalās studiju programmu realizēšanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas. Šīs augstskolas struktūrvienības valsts bezpeļņas zinātniskajos vai mācību uzņēmumos, kuriem ir juridiskās personas tiesības, darbojas uz līgumu pamata.

 

(2) Lēmumu augstskolas sastāvā iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu ar juridiskās personas tiesībām, vai zinātnisko iestādi ar juridiskās personas tiesībām pieņem augstskolas senāts pēc šīs iestādes domes ierosinājuma. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām fakultātēm notiks akadēmiskā sadarbība. Lēmums tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskā iestāde ar juridiskās personas tiesībām pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību". Šā uzņēmuma statūtus un ievēlēto vai iecelto direktoru (vadītāju) apstiprina augstskolas senāts. Uzņēmuma pārstāvību augstskolas vēlētajās vadības institūcijās nosaka augstskolas satversme.

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskajā vai mācību uzņēmumā ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskajā iestādē ar juridiskās personas tiesībām direktoram (vadītājam) šāda uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

(5) Šādi uzņēmumi vai zinātniskās iestādes ar juridiskās personas tiesībām var kļūt par patstāvīgu augstskolas struktūrvienību uz izglītības un zinātnes ministra apstiprināta līguma pamata.

18. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts integrācijas līgums.

 

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām struktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība. Lēmums tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi.

 

 

 

 

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”.

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.”

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Izslēgt 22. pantā vārdus “valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 22. panta pirmajā daļā izslēgt vārdu ‘’integrācijas’’

Atbildīgā komisija

Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām struktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.”

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

22.pants. Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

 

 

 

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām struktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.

 

 

 

 

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”.

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.”

25.pants. Augstskolu koledžas

Augstskolu pakļautībā profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot augstskolu struktūrvienības - koledžas, kurās mācību laiks ir īsāks nekā četri gadi. To studiju programmas nodrošina speciālās profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Šo studiju rezultātā iegūtā izglītība ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru. Šo izglītību nevar pielīdzināt augstākajai izglītībai, un tai nevar piešķirt šā likuma 59.pantā minēto profesionālo kvalifikāciju. Augstskolu koledžu izveidošanu un darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

19. Izteikt 25. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Ministru kabinets. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

68.

 

 

 

 

69.

 

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Aizstāt 25. pantā vārdus “kurām ir patstāvīgas juridiskas personas tiesības” ar vārdiem “kurām var būt juridiskas personas tiesības”.

Deputāts J.Pliners

25. panta 1. daļā izslēgt vārdus “un apstiprina Ministru kabinets”.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus “un apstiprina Ministru kabinets” ar vārdiem “un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt

 

Atbalstīt

17. Izteikt 25. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu.

(2) Augstskolu koledžu pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu, tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

28.pants. Profesori

(1) Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senātā pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

20. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā.";

71.

 

 

 

 

 

 

 

72.

Deputāts J.Gaigals

Likuma 28.pantā svītrot:

“Profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā.”

 

Deputāts O.Zvejsalnieks

Izteikt 28.panta 1.daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Profesora amatā atbilstoši augstskolas satversmei var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzi docenta, asociētā profesora vai profesora amatā."

Neatbalstīt

 

 

Redakcionāli labojumi

 

 

 

Neatbalstīt

18. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.”;

(2) Profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta nosacījumiem atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šā līguma projektu saskaņo ar izglītības un zinātnes ministru.

 

73.

 

 

 

 

74.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 28.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 28.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts dibinātajās augstskolās šis līgums stājas spēkā pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors atbilstoši profesora štata vietas nosaukumam iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītojošo darbu.

(4) Profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

2) pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

3) doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

5) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

 

aizstāt trešajā daļā vārdus “štata vietas nosaukumam’’ ar vārdiem “amata nosaukumam’’.

75.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 20. pantu aiz vārdiem ‘’trešajā daļā’’ ar vārdiem ‘’ un ceturtās daļas 2.un 3. punktā’’.

Atbalstīt

aizstāt trešajā daļā un ceturtās daļas 2.un 3. punktā vārdus “štata vietas nosaukumam’’ ar vārdiem “amata nosaukumam’’.

29.pants. Profesoru štata vietas

21. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “štata vietas’’ ar vārdu “amati’’;

     

(1) Profesoru štata vietu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares augstskolā, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Profesoru skaits atbilst augstskolā pārstāvēto zinātnes vai mākslas apakšnozaru skaitam.

(2) Ja augstskolā ir brīva profesora štata vieta, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata vietu attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “štata vieta” attiecīgā locījumā ar vārdu “amats’’ (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “priekšlikumus” ar vārdiem “studējošo skaitu un finansējumu”.

76.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

77.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 29.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Profesoru amatus un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.”

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Profesoru amati valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.”

30.pants. Asociētie profesori

(1) Par asociēto profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personas ar habilitētā doktora vai - pirmo reizi - ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Atkārtota ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu vai atbilst mākslas augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālajās augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar doktora grādu un vismaz piecu gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē.

(2) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta nosacījumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesī bas vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītojošo darbu atbilstoši asociētā profesora štata vietas nosaukumam.

(4) Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;

4) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

22. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Asociētie profesori

(1) Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

(2) Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3) Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar atbilstošu augstāko izglītību un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē.

(4) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

(5)  Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) studiju darba nodrošināšana un vadīšana.”

78.

Atbildīgā komisija

Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Asociētie profesori

(1) Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

(2) Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3)  Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

(4) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

(5)  Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) studiju darba nodrošināšana un vadīšana.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Asociētie profesori

(1) Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

(2) Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3)  Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

(4) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

(5)  Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) studiju darba nodrošināšana un vadīšana.”

31.pants. Asociēto profesoru štata vietas

23. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “štata vietas’’ ar vārdu “amati’’;

     

21. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “štata vietas’’ ar vārdu “amati’’;

(1) Asociēto profesoru štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka pati augstskola.

(2) Ja augstskolā ir brīva asociētā profesora štata vieta, augstskolas senāts pieņem lēmumu par to, vai, kad un kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora štata vietu un kādai atalgojuma kategorijai, ievērojot funkcijas un uzdevumus, atbilst attiecīgā štata vieta.

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “štata vieta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “amats” (attiecīgā locījumā).

 

79.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 23. pantu ar vārdiem:

‘’aizstāt otrajā daļā vārdus ‘’ir brīva’’ ar vārdiem ‘’ir brīvs’’.

 

Atbalstīt

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “štata vieta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “amats” (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir brīva” ar vārdiem ‘’ir brīvs’’ .

32.pants. Docenti

(1) Docentu štata vietu skaitu nosaka pati augstskola.

(2) Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3) Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai institūta padome, ja šo institūciju locekļu kvalifikācija atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā docentu ievēlēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.

(4) Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta štata vietas nosaukumam.

(5) Docentu galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam;

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

24. 32.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus “štata vieta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “amats” (attiecīgā locījumā);

izslēgt otrajā daļā vārdus “habilitētos doktorus vai’’.

80.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 24. pantu šādā redakcijā:

‘’32. pantā:

aizstāt pirmajā daļā, ceturtajā daļā un piektās daļas 1. punktā vārdus ‘’štata vieta’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdu ‘’amats‘’ (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

‘’(2) Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.’’”

 

 

Atbalstīt

22. 32. pantā:

aizstāt pirmajā daļā, ceturtajā daļā un piektās daļas 1. punktā vārdus ‘’štata vieta’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdu ‘’amats‘’ (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.”

33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru štata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.

(3) Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora štata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome. Noteikumus un procedūru šādam vērtējumam izstrādā Augstākās izglītības padome.

. . . . . . . . . .

(6) Jaundibinātā augstskolā asociēto profesoru štata vietu sarakstu uz sešiem gadiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

25. 33.pantā:

aizstāt pirmajā, trešajā un sestajā daļā vārdus “štata vieta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “amats” (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “paplašinātā habilitācijas’’ ar vārdu “profesoru’’;

 

 

 

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Augstākās izglītības padome apstiprina to nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 25. pantā ierosinām aizstāt vārdus ‘’izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: ’’Augstākās izglītības padome apstiprina to nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes.’’’’ ar vārdiem ‘’izslēgt trešās daļas otro teikumu.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23. 33.pantā:

aizstāt pirmajā, trešajā un sestajā daļā vārdus “štata vieta” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “amats” (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “paplašinātā habilitācijas’’ ar vārdu “profesoru’’;

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

 

34.pants. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšana

(1) Profesora vai asociētā profesora štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē paplašinātā habilitācijas padome.

(2) Docenta, lektora vai asistenta štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē fakultātes dome vai institūta padome.

26. 34. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē nozares profesoru padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” ;

aizstāt otrajā daļā vārdus “štata vietas’’ ar vārdu “amata’’.

     

24. 34. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē nozares profesoru padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” ;

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “štata vietas’’ ar vārdu “amata’’.

3 5.pants. Paplašinātā habilitācijas padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, attiecīgā habilitācijas padome tiek paplašināta tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares habilitētie doktori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā attiecīgajā augstskolā. Padomes sastāvā studējošo viedokli pārstāv studējošo pašpārvalde, kurai ir balsstiesības.

(2) Ja augstskolai attiecīgajā zinātnes nozarē nav habilitācijas padomes, vairākas augstskolas kopīgi izveido atbilstošu paplašināto habilitācijas padomi, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(3) Ārvalstu profesori, kas iekļauti paplašinātās habilitācijas padomes sastāvā, var piedalīties tās darbā neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(4) Paplašinātās habilitācijas padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

27. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Nozares profesoru padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu uz profesora vai asociētā profesora amatu, augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir ne mazāk kā pieci atbilstoši šā likuma 33.panta noteikumiem ievēlēti augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares profesori. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā attiecīgajā augstskolā.

(2) Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, vairākas augstskolas kopīgi izveido šādu profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.

(4) Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(5) To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, apstiprina Augstākās izglītības padome.

(6) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 35. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus ‘’attiecīgās štata vietas ievirzei’’ ar vārdiem ‘’attiecīgā amata ievirzei’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Redakcionāli labojumi

25. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Nozares profesoru padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu uz profesora vai asociētā profesora amatu, augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir ne mazāk kā pieci atbilstoši šā likuma 33.panta noteikumiem ievēlēti augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares profesori. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā šajā augstskolā.

(2) Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, vairākas augstskolas kopīgi izveido šādu profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.

(4) Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, tās darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(5) To nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes, apstiprina Augstākās izglītības padome.

(6) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome.”

36.pants. Lektori

(1) Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Mākslas specialitātēs un profesionālajos priekšmetos lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Lektorus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem.

. . . . . . . . . . . .

28. 36.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "habilitētā doktora";

aizstāt vārdus "profesionālajos priekšmetos" ar vārdiem "profesionālajās studiju programmās".

     

26. 36.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "habilitētā doktora";

aizstāt vārdus "profesionālajos priekšmetos" ar vārdiem "profesionālajās studiju programmās".

39.pants. Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls

Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs. Katra augstskola ar sava senāta lēmumu apstiprina prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29. Aizstāt 39.panta otrajā teikumā vārdu “desmit” ar vārdu “septiņu”.

     

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27. Aizstāt 39.panta otrajā teikumā vārdu “desmit” ar vārdu “septiņu”.

40.pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori

(1) Ja augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

30. Aizstāt 40. panta pirmajā daļā vārdus “ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta” ar vārdiem “brīvs vai uz laiku brīvs amats’’.

83.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 40. panta pirmajā daļā vārdus “ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta” ar vārdiem “ ir brīvs vai uz laiku brīvs amats.’’

Atbalstīt

28. Aizstāt 40. panta pirmajā daļā vārdus “ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta” ar vārdiem “ir brīvs vai uz laiku brīvs amats’’.

42.pants. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi

. . . . . . . . . .

(2) Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas disertācijas (seši mēneši) sagatavošanai.

. . . . . . . . . .

31. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai."

     

29. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai."

43.pants. Vispārējais augstskolas personāls

Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu), nosaka augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

32. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Vispārējais augstskolas personāls

(1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

(2) Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, kanclers, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

(3) Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls, nosaka augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

84.

 

 

 

 

 

 

85.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 32. pantā aizstāt vārdus ‘’saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem’’ ar vārdiem ‘’ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus’’

Atbildīgā komisija

Izteikt 43.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

(2) Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

(3) Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls, nosaka augstskola, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.’’

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

30. Izteikt 43.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējais augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

(2) Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

(3) Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls, nosaka augstskola, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.’’

44.pants. Augstskolās studējošie Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistranti;

4) rezidenti medicīnā;

5) doktorandi.

 

 

33. Izteikt 44.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) maģistra studiju programmās studējošie (maģistranti);”.

86.

Atbildīgā komisija

Izteikt 44.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);”.

Atbalstīt

31. Izteikt 44.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);”.

45.pants. Tiesības studēt augstskolā

(1) Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās, nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

. . . . . . . . . . . . .

34. 45.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus “personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi” ar vārdiem “personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase”;

 

 

 

izslēgt vārdu “vispārējo”.

     

32. 45. panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus “personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi” ar vārdiem “personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase”;

 

 

 

izslēgt vārdu “vispārējo”.

46.pants. Uzņemšana un imatrikulācija

(1) Imatrikulācija augstskolā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma.

(2) Uzņemšanas noteikumi sastāv no divām daļām:

1) no Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, kas attiecas uz visām Latvijas augstskolām;

2) no augstskolas senāta noteikumiem, kas nosaka:

a) kādi mācību priekšmeti un kādā apjomā ir jāapgūst, lai varētu uzsākt studijas katrā no studiju programmām,

b) iestājpārbaudījumu apjomu un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtību,

c) ja nepieciešams, papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai arī citu iepriekšēju nosacījumu izpildi.

(3) Ja reflektantu skaits ir lielāks par augstskolas izsludināto studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

(4) Jau esošajām augstskolām trīs gadus iepriekš, bet jaundibinātajām augstskolām - tās dibinot, jāpaziņo, kādi mācību priekšmeti reflektantiem jāapgūst vidējās izglītības apjomā, lai iestātos konkrētajā augstskolā.

(5) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Latvijas Republikas Valodu likums.

35. 46.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums.’’

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

89.

Deputāts O.Zvejsalnieks

Papildināt likuma 46.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Augstskola uzsākot darbību vai jaunu studiju programmu ir tiesīga uzņemt studējošos jaunajās studiju programmās tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai."

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 35. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’35. Izteikt 46. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.””

Atbildīgā komisija

Izteikt 46. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, - piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

(6) Reflektantu reģistrācija un uzņemšana studiju programmās uzsākama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad vidējās izglītības iestādēs beidzies mācību gads, un precīzu uzņemšanas sākuma termiņu katru gadu nosaka Izglītības un zinātnes ministrs.’’

Daļēji

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt,

iekļauts

atbildīgās komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33. Izteikt 46. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstskola ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi, kurus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un augstskolas, ievērojot šā likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

(3) Uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, un apstiprina Ministru kabinets.

(4) Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

(5) Par to, kādas vidējās izglītības programmas atbilst konkrētās studiju programmas profilam, kādi centralizētie eksāmeni vidējās izglītības apjomā jākārto, kā arī to, kādas ir papildu prasības, lai iestātos konkrētā studiju programmā, augstskolas paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām, kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, - piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

(6) Reflektantu reģistrācija un uzņemšana studiju programmās uzsākama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad vidējās izglītības iestādēs beidzies mācību gads, un precīzu uzņemšanas sākuma termiņu katru gadu nosaka Izglītības un zinātnes ministrs.’’

48.pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

(1) Valsts licencētu augstskolu sekmīgus pilnā laika studējošos, arī maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc.

(2) Obligātā valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām iestāties valsts licencētajās augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas vai uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, doktorantūrā) pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas pabeigšanas.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei valsts licencēto augstskolu sarakstu.

(4) Valsts licencētās augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei sekmīgo pilnā laika studējošo sarakstus.

(5) Ārpus Latvijas to studējošo personu sarakstu, uz kurām attiecināmi šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi, Obligātā valsts dienesta pārvaldei šā panta trešajā daļā norādītajā termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija.

(6) Sekmīgiem augstskolu studentiem, ja viņi ir labprātīgi izteikuši vēlēšanos dienēt un šādam dienestam piekritusi Aizsardzības ministrija, ir tiesības pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta.

36. 48.pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā, ceturtajā un sestajā daļā vārdu “sekmīgie” (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt piekto daļu;

 

 

 

 

 

 

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par piekto daļu.

90.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 36. pantu šādā redakcijā:

“48. pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā, ceturtajā un sestajā daļā vārdu “sekmīgs” (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “valsts licencēta” (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.”

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 36. pantā izslēgt vārdus ‘’uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par piekto daļu’’.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

34. 48. pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā, ceturtajā un sestajā daļā vārdu “sekmīgs” (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “valsts licencēta” (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

 

 

50.pants. Studējošo tiesības

(1) Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību;

5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Pliners

50. panta 1. daļas 10. punktu izteikt šādā redakcijā:

”10) augstskolas noteiktajā kārtībā dzīvot dienesta viesnīcā. Studējošiem valsts akreditētajās augstskolās studēt veselībai nekaitīgā vidē un saņemt sociālos atvieglojumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, arī atlaides pilsētas un starppilsētu sabiedriskajā transportā, studējošo un studiju kredītu, atlaides veselības aprūpē, valsts garantētas sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības, bezdarba un invaliditātes gadījumā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

(2) Augstskolu studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv Tieslietu ministrijā reģistrētas studējošo sabiedriskās organizācijas.

37. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.”

 

 

 

 

 

 

 

35. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.”

51.pants. Studējošo skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu katrā augstskolā nosaka Augstākās izglītības padome, saskaņojot to ar izglītības un zinātnes ministru. Studējošo skaitu juridisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

38. Papildināt 51.pantu pēc vārdiem “katrā augstskolā” ar vārdiem “piešķirtā budžeta ietvaros”.

93.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95.

Deputāts M.Vītols

Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Studējošo skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu katrā augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studējošo skaitu juridisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Studējošo skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu katrā augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studējošo skaitu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.”

 

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36. Izteikt 51. un 52. pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Studiju vietu skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Studiju vietu skaitu pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

52.pants. Mācību maksa un stipendijas

(1) Mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko augstskolas noslēgušas ar studējošajiem.

(2) To studentu apmācību, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Kārtību, kādā mācību maksu un stipendijas sedz valsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

39. Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Noteikts studiju vietu skaits augstskolās tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Imatrikulācija valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz juridiskās vai fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, kurus augstskolas noslēgušas ar studējošajiem. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu iegādei;

3) iestādes aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

96.

 

 

 

 

 

97.

 

 

 

 

 

 

98.

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

101.

 

 

 

 

 

102.

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 52. pantā:

- pirmajā daļā aizstāt vārdu ‘’Imatrikulācija’’ ar vārdu ‘’Uzņemšana’’;

Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs O.Spurdziņš

Izslēgt paredzētajā likuma 52. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “ieskaitāmi augstskolas speciālā budžeta kontā un”.

Deputāts J.Pliners

52. panta 2. daļu pēc vārda “ieskaitāmi” papildināt ar vārdiem “valsts vai pašvaldību”.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 52.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;”;

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 52. pantā:

- otrās daļas 3. punktā izslēgt vārdu ‘’iestādes’’;

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 52. pantā:

- trešajā daļā aizstāt vārdus ‘’normatīvajos aktos’’ ar vārdiem ‘’Ministru kabineta’’.

Atbildīgā komisija

Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

54.pants. Studējošo pašpārvaldes tiesības

. . . . . . . . . .

(2) Studējošajiem augstskolas senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido augstskolas senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

. . . . . . . . . .

40.Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas senātā, fakultātes domē un citās vadības institūcijās studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc atliekošā veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido attiecīgi augstskolas senāts, fakultātes dome vai cita vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.”

103.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

104.

Deputāts P.Salkazanovs

Izteikt 54.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc atliekošā veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido atbilstošā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina atbilstošā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 54.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.””

Atbalstīt atbildīgās komisijas

precizētā redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37. Izteikt 54. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.”

   

105.

Deputāts P.Salkazanovs

Papildināt likumu ar 541.pantu šādā redakcijā:

“541.pants Studentu pārstāvniecības organizācija.

Attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām paust visu studentu viedokli un tos pārstāvēt ir tiesīga studentu organizācija, kurā apvienojušās vairāk nekā puse visu augstskolu studentu pašpārvalžu un tajā apvienojušās pašpārvaldes pārstāv vairāk nekā pusi pilna laika klātienē studējošo.”

Neatbalstīt

 

55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas darbību nosaka speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu daļu apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, arī tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus;

 

 

 

 

 

 

 

 

41. 55.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmiskās izglītības studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;”;

106.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

107.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 55.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas un attiecīga līmeņa profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanai nepieciešamās prasības.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Pliners

Izslēgt 55. panta 1. daļas 3. punktā teikumu: “Akadēmiskās izglītības studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas...”

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

(2) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai atsevišķi augstskolas profesori, katedras, fakultātes, institūti un citas akadēmiskās un zinātniskās struktūrvienības.

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akadēmiskās izglītības studiju programmas paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās izglītības studiju programmas, kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu;

108.

 

 

109.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

110.

 

 

 

 

 

 

 

 

111.

Deputāts O.Zvejsalnieks

Izslēgt 2.lasījumā pieņemto 55.panta jauno otro daļu.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 2. lasījumā pieņemto priekšlikumu - papildināt likuma 55. pantu ar jaunu otro daļu:

“(2) Akadēmiskās izglītības studiju programmas paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošiem...”.

Deputāts J.Pliners

55. panta 2. daļā izmainīt teikumu: “Akadēmiskās izglītības studiju programmas paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem”, pēc “250” rakstot: “studējošajiem, un tam jābūt sasniegtam četru gadu laikā pēc licences saņemšanas”.

Deputāts J.Pliners

izslēgt 55. panta 2. daļā teikumu: “Akadēmiskās izglītības studiju programmas, kuras paredzētas...”.

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

(3) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par piekto daļu;

112.

Deputāts O.Zvejsalnieks

Uzskatīt likuma 55.panta 3.daļu par ceturto un papildināt 55.pantu ar jaunu 3.daļu šādā redakcijā:

"(3) Ikviena jauna studiju programma licencējama Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā."

 

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas

redakcijā

 

(4) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(5) Studiju programmas likvidācijas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai augstskolā.

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ikviena studiju programma licencējama Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.’’;

uzskatīt līdzšinējo ceturto un piekto daļu attiecīgi par sesto un septīto daļu;

113.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 2. lasījumā pieņemto priekšlikumu papildināt likuma 55. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ikviena jauna studiju programma, kuru augstskola paredz ieviest pēc šo Augstskolu likuma grozījumu spēkā stāšanās, licencējama Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 
 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Lai uzsāktu jaunas studiju programmas īstenošanu, augstskolai jāsaņem licence studiju programmai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas vai akreditācijas programmas ierakstāmas Izglītības programmu reģistrā.”

114.

Deputāts J.Pliners

55. panta 8. daļā termiņu “divu gadu laikā” nomainīt ar “divu - trīs gadu laikā”.

 

Neatbalstīt

 
   

115.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

116.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 41. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’41. Izteikt 55. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

(2)  Akadēmiskās izglītības studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās izglītības studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai atsevišķi augstskolas profesori, katedras, fakultātes, institūti un citas akadēmiskās un zinātniskās struktūrvienības.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6)  Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

(8) Studiju programmas likvidācijas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai augstskolā.””

Atbildīgā komisija

Izteikt 55. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

(2)  Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6)  Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.”

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < /P>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38. Izteikt 55. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

(2)  Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6)  Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas akreditāciju.

(8) Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā.”

56.pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas notiek saskaņā ar attiecīgajā augstskolā apstiprinātajām studiju programmām.

(2) Šis likums nereglamentē studiju atšķirības (studiju saturu, formu, apjomu, pārbaudījumos izvirzāmās prasības un citas atšķirības), kas saistītas ar katras konkrētās augstskolas specifisko darbības jomu (medicīnas, sporta, mākslas, policijas, aizsardzības un citas speciālās augstskolas). Īpašas prasības studijām tiek izstrādātas atbilstoši attiecīgo valsts institūciju vajadzībām, un šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā.

42. Izteikt 56. panta pirmo daļu šādā redakcijā :

“(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.”

117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 42. pantu šādā redakcijā:

‘’56. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

‘’(3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums.””

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39. 56. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Studijas augstskolā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums.”

57.pants. Studiju ilgums

(1) Studiju programmas, kuru apgūšanas rezultātā iegūst augstāko izglītību, nedrīkst būt īsākas par četriem gadiem. Studiju saturam un apjomam, kā arī pārbaudījumos izvirzāmajām prasībām klātienes un neklātienes studijās jābūt vienādām.

(2) Bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai akadēmiskā augstskola piedāvā bakalaura un maģistra studiju programmas kādā zinātnes nozarē vai tās apakšnozarē. Akadēmiskās izglītības studiju programmas maģistra vai tam pielīdzināta akadēmiskā grāda iegūšanai līdz ar bakalaura grāda iegūšanu paredzētas no piecu līdz septiņu gadu ilgām studijām.

(3) Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota trim gadiem.

 

43. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Studiju ilgums

(1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir divi līdz trīs gadi.

(2) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmu ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(3) Piektā līmeņa augstākās profesionālās izglītības ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas vai augstskolas programmas apguves.

118.

 

 

119.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

121.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Pliners

No 57. panta 1. daļas izslēgt terminu “pilna laika”.

Deputāts J.Gaigals

Likuma 57.panta 1.daļas 3.teikumu izteikt sekojošā redakcijā:

“Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir līdz trīs gadiem ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem”.

LSDSP frakcija

Izteikt 57.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"57. pants. Studiju ilgums

57. (1) “Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir līdz trīs gadiem ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 57.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem”. “

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Studiju ilgums (1) Augstskolās tiek īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

(4) Augstākā profesionālā izglītība ir lietišķajā zinātnē sakņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Augstāko profesionālo izglītību iegūst pēc vismaz četrus gadus ilgām studijām.

(5) Augstāko profesionālo izglītību ieguvušie, kuriem ir bakalaura grāds, ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai akadēmiskā augstskolā.

(4) Personas, kas ieguvušas augstāko profesionālo izglītību, kuras programmu akadēmiskā daļa ietver bakalaura grāda iegūšanai nepieciešamo zināšanu minimumu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistrantūrā.

(5) Studiju programmas saturam un satura apjomam, kā arī sasniegumu vērtēšanai ir jābūt vienādai pilna laika un nepilna laika studijās.”

122.

 

 

 

 

 

123.

Juridiskais birojs

- aizstāt ceturtajā daļā vārdus ‘’augstāko profesionālo izglītību’’ ar vārdiem ‘’profesionālo augstāko izglītību’’.

Deputāts J.Pliners

57. panta 4. daļu papildināt pēc vārda “izglītību” ar : “ne mazāk kā četru gadu garumā vai...”

( tālāk pēc teksta).

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 
   

124.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

125.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 57.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Piektā līmeņa augstākās profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi . Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.”

Atbildīgā komisija:

Izteikt 57.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.”

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un nepilna laika studijās ir vienāda.”

58.pants. Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi

(1) Akreditētām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

. . . . . . . .

 

126.

 

 

 

 

 

 

 

 

127.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

58.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “akreditētām” ar vārdu “akadēmiskajām”;

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 58. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

41. 58.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “akreditētām” ar vārdu “akadēmiskajām”;

 

 

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana.”

59.pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

 

         

2) augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.

44. 59.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) augstāko profesionālo kvalifikāciju.”;

128.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

129.

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt 59.panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) ceturtā un piektā līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.”;

Atbildīgā komisija

Izteikt 59.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.”

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42. 59. pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.”;

(2) Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

. . . . . . . . . .

aizstāt otrajā daļā vārdus “Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju” ar vārdiem “Augstāko profesionālo kvalifikāciju”.

130.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 59.panta otrajā daļā vārdus “Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju” ar vārdiem “Profesionālo kvalifikāciju”.

Atbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdus “Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju” ar vārdiem “Profesionālo kvalifikāciju”.

63.pants. Doktora grāda un habilitētā doktora grāda piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc doktorantūras programmas apguves un disertācijas aizstāvēšanas piešķir promocijas padome vai habilitācijas padome. Habilitētā doktora grādu piešķir habilitācijas padome, pamatojoties uz to publicēto zinātnisko darbu aizstāvēšanu, kuri veikti pēc doktora grāda iegūšanas.

(2) Doktora grāda vai habilitētā doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību".

45. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Doktora grāda piešķiršana

 (1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome.

 (2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums “Par zinātnisko darbību”.”

131.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt likuma 63. pantu šādā redakcijā:

“63. pants. Doktora grāda piešķiršana.

Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums “Par zinātnisko darbību”.”

Neatbalstīt

43. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

“63.pants. Doktora grāda piešķiršana

 (1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome.

 (2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums “Par zinātnisko darbību”.”

65.pants. Augstākās izglītības padomes statuss

(1) Augstākās izglītības padome ir patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz augstāko izglītību.

(2) Augstākās izglītības padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Augstākās izglītības padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

 

132.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 65.panta pirmo daļu.

Atbalstīt

44. Izslēgt 65.panta pirmo daļu.

66.pants. Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība

(1) Augstākās izglītības padomi deviņu locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Radošo savienību padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Tirdzniecības un rūpniecības kameras; augstākās izglītības jomu padomē pārstāv pa vienam deleģētam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētajām rektoru, augstskolu profesoru un studējošo organizācijām. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs.

(2) Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.

(3) Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

(5) Kā pastāvīgs padomdevējs Augstākās izglītības padomes sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvis.

 

133.

 

 

134.

 

 

 

 

135.

 

 

 

 

136.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

137.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Gaigals

Likuma 66.pantā 1.daļā svītrot :

“radošo savienību padomes pārstāvi”;

Deputāts J.Gaigals

66.panta 1.daļā papildināt:

“mākslas augstskolu asociācijas pārstāvis”.

 

Deputāts J.Pliners

66. panta 1. daļā minētajam sarakstam pievienot: Latvijas Nevalstisko Augstskolu Asociāciju.

Deputāts O.Zvejsalnieks

Izteikt likuma 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstākās izglītības padomi deviņu locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, 541. pantā minētās studentu pārstāvības organizācijas un juridisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs.

Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo biedrību pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo biedrību kompetencē esošos jautājumus.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 66.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

iestrādāts

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45. Izteikt 66. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstākās izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē esošos jautājumus.”

68.pants. Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks

Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi.

 

138.

 

 

 

 

139.

Deputāts P.Salkazanovs

Papildināt 68. pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Studentu pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 68. pantu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras.”

Atbalstīt

precizētā atbildīgās komisijas

redakcijā

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

46. Papildināt 68. pantu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

“Studējošo pārstāvja pilnvaru laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras.”

69.pants. Augstākās izglītības padomes lēmumi

. . . . . . . . . .

(2) Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību, tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar šo likumu pieņemtie Augstākās izglītības padomes lēmumi ir saistoši valsts institūcijām un augstskolām.

 

140.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 69.panta otrajā daļā vārdus “valsts institūcijām un”.

Atbalstīt

47. Izslēgt 69. panta otrajā daļā vārdus “valsts institūcijām un”.

70.pants. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas

Augstākās izglītības padome:

1) izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan juridisko personu dibināto augstskolu attīstību, un veicina visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;

. . . . . . . .

8) sniedz Ministru kabinetam vērtējumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;

. . . . . . . . .

10) sagatavo un savas kompetences ietvaros realizē zinātnes un augstākās izglītības integrācijas programmas;

. . . . . . . . .

141.

 

 

 

 

 

142.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

143.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 70.panta 1.punktā vārdus “gan juridisko personu” ar vārdiem “gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

70.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;”;

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

izslēgt 10. punktu;

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

48. 70.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “gan juridisko personu” ar vārdiem “gan pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu”;

 

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;”;

izslēgt 10. punktu.

75.pants. Informācijas sniegšana

(1) Augstskolu un valsts institūciju sadarbības veicināšanai augstskolas regulāri sniedz informāciju par savu darbību. Informācijā ietverami dati par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem.

46. Izteikt 75. pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Pārskats par augstskolas darbību

(1) Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas bibliotēkā.

     

49. Izteikt 75. pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Pārskats par augstskolas darbību

(1) Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un glabājams augstskolas bibliotēkā.

(2) Informācija iesniedzama Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās iesniegšanas formu, konkrēto apjomu un regularitāti nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

(2) Augstskola reizi gadā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai atsevišķu pārskatu, kas ietver datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem.

(3) Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamā pārskata formu un iesniegšanas termiņu nosaka Ministru kabinets.”

144.

 

 

 

 

 

145.

Juridiskais birojs

Ierosinām paredzētajā likuma 75. panta otrās daļas trešajā punktā aizstāt vārdu ‘’uzņemto’’ ar vārdu ‘’imatrikulēto”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 75. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskola Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem.”;

izslēgt trešo daļu.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

(2) Augstskola Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem.”

77.pants. Augstskolu finansu resursi

(1) Augstskolas finansē to dibinātāji. Valsts augstskolu finansu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko augstskolas gūst, veicot darbību savās satversmēs noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem ienākumiem augstskolas rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus. Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam.

. . . . . . . . . .

47. Papildināt 77.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus.”

146.

 

 

 

 

147.

Deputāts J.Pliners

77. panta 1. daļas otrajā teikumā pēc vārdiem “finansu līdzekļus” papildināt ar vārdiem ”un to izlietošanas kontroli”.

Atbildīgā komisija:

77. pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus un to izlietošanas kontroli.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto teikumu.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

50. 77.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus un to izlietošanas kontroli.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto teikumu.

 

 

78.pants. Valsts finansējums

(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:

1) no valsts pamatbudžeta izglītībai - optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;

2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.

(2) Valsts finansiāli un materiāli nodrošina augstskolas tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

(3) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām juridisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām, arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām, par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas bezpeļņas organizācijām, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu. [<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 24.01.97.]

 

148.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

149.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

150.

 

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

15. Papildināt 78. pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolu īpašums ir atsevišķs publisks īpašums. Augstskolu īpašums izmantojams tikai augstskolas satversmē noteikto mērķu sasniegšanai.”

Uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

78. panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus “ juridisko personu” ar vārdiem “ pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu” ;

izslēgt otrajā teikumā vārdus “arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts L.Muciņš

Papildināt 78. pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lai atsavinātu vai apgrūtinātu augstskolu nekustamo īpašumu, jāsaņem augstskolas dibinātāja piekrišana.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51. 78. panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus “ juridisko personu” ar vārdiem “ pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu” ;

izslēgt otrajā teikumā vārdus “arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām”.

79.pants. Studējošo kreditēšana

(1) Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu no Ministru kabineta dibinātā Studiju fonda.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Valsts kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

48. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79.pants. Studējošo un studiju kreditēšana

(1) Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt:

1) uz studiju kredītu — aizdevumu no valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) uz valsts kredītu studējošajiem — aizdevumu no valsts budžeta līdzekļiem studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un valsts kredīts studējošajiem, nosaka Ministru kabinets.”

151.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

152.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

153.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

154.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

155.

Deputāts V.Lausks

Papildināt likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā “ 79.panta pirmo daļu :

“Studējošie var izmantot kredītu no valsts budžeta līdzekļiem, ja kredīta ņēmējs kļūst par darbinieku pamatdarba vietā vai pašvaldību iestādēs īpašu atbalstāmo reģionu teritorijā, kā arī privātos uzņēmumos un organizācijās, kas reģistrētas un darbojas īpaši atbalstāmo reģionu teritorijā, dzēšot par katru nostrādāto gadu attiecīgajā gadā atmaksājamo kredīta daļu.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

Izteikt paredzētajā 79.pantā

pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) uz studiju kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) uz studējošo kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.”;

Atbildīgā komisija

Izteikt 79. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.”

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs J.Esta

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru kabinets.”

Deputāts M.Vītols

Papildināt 79. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“ (3) Kārtību, kādā studējošie saņem valsts galvojumu kredītam no kredītiestādēm, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52. Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“79.pants. Studējošo un studiju kreditēšana

(1) Akreditētās studiju programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu — aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.

 

 

 

 

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru kabinets.”

80.pants. Augstskolu uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

4) veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtoslīdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.

49. Papildināt 80. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai citai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi saistītie izdevumi tiek segti no augstskolas saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem.”

156.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

157.

Atbildīgā komisija

Izteikt 80.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola.”

Deputāts O.Zvejsalnieks

Izteikt 2.lasījumā pieņemtās 80.panta 2.daļas trešo (pēdējo) teikumu šādā redakcijā:

"Ar pārbaudi saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem."

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

53. Papildināt 80. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.”

85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko un zinātnisko grādu un diplomu atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vidējo vispārējo izglītību apliecinošu dokumentu atzīšanu uz ekspertīzes rezultātu pamata veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais diploms atbilst augstākajai izglītībai Latvijā;

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai diplomu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai diploms neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Diploma ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais diploms. Latvijas izglītības dokumenti pēc ārvalstīs iegūtā diploma atzīšanas netiek izsniegti.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā diploma, akadēmiskā vai zinātniskā grāda atzīšanu, sedz diploma īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības.

 

 

 

 

 

 

(6) Zinātnisko grādu ekspertīzi veic habilitācijas padome.

 

 

50. 85.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“85.pants. Ārvalstīs iegūto grādu un diplomu akadēmiskā atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto grādu un diplomu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas centrs.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas pēdējo teikumu;

 

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “atzīšanu” ar vārdu “ekspertīzi”;

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs iegūtā grāda vai diploma atzīšanu studiju turpināšanai. Augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības.”;

izslēgt sesto daļu.

158.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 50. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’50. Izteikt 85. pantu šādā redakcijā:

‘’85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments atbilst kādam Latvijā piešķirtajam augstākās izglītības dokumentam (turpmāk šajā pantā - diploms);

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai izglītības dokuments neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi, sedz izglītības dokumenta īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju turpināšanai. “”

Atbalstīt

54. Izteikt 85. un 86. pantu šādā redakcijā:

“85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments atbilst kādam Latvijā piešķirtajam augstākās izglītības dokumentam (turpmāk šajā pantā — diploms);

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai izglītības dokuments neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta ekspertīzi, sedz izglītības dokumenta īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju turpināšanai.

86.pants. Ārvalstu augstskolas Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā var atvērt, ja:

1) attiecīgā augstskola savā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta);

2) Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs ir devis atļauju filiāles dibināšanai.

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles iegūst tiesības izsniegt Latvijā atzītus izglītības dokumentus pēc šo filiāļu akreditācijas vispārējā kārtībā. Ārvalstu augstskolas filiāle, kas atvērta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, var Latvijā darboties arī bez akreditācijas, bet tādā gadījumā tās izsniegtie diplomi tiek pielīdzināti ārvalstīs iegūtai augstākajai izglītībai un Latvijā tiek atzīti saskaņā ar šā likuma 85.panta noteikumiem.

51. Izteikt 86.pantu šādā redakcijā:

“86.pants. Ārvalstu augstskolu darbība Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolas Latvijā var veidot filiāles vai kontaktpunktus.

(2) Ārvalsts augstskolas filiāli Latvijā var atvērt, ja:

1) attiecīgā augstskola savā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta);

2) tā ir licencēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ārvalsts augstskolas kontaktpunkta atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja no Izglītības un zinātnes ministrijas.

(4) Ārvalsts augstskolas kontaktpunkts Latvijā var veikt tikai šādas darbības:

1) ārvalsts augstskolas reklamēšanu;

2) informācijas un mācību līdzekļu izdali;

3) dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās.

(5) Ja ārvalsts augstskolas filiāle, kas izpildījusi šā panta otrās daļas nosacījumus, Latvijas Republikas teritorijā īsteno studiju programmas, tās diplomi Latvijā tiek atzīti saskaņā ar šā likuma 85.panta noteikumiem, Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.”

159.

 

 

 

 

 

160.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

161.

Deputāts J.Pliners

Aizstāt 86. pantā vārdu “kontaktpunkts” ar vārdu “konsultatīvais punkts”.

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 51. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’Izteikt 86. pantu šādā redakcijā:

“86.pants. Ārvalstu augstskolu darbība Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolas Latvijā var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ja attiecīgā augstskola savā valstī ir akreditēta (valstiski atzīta).

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Studijas ārvalstu augstskolas filiālē notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā licencētām studiju programmām.

(3) Ārvalsts augstskolas filiāles izsniegtie diplomi Latvijā tiek atzīti, ievērojot šā likuma 85.panta noteikumus un saskaņā ar Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.

(4) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja no Izglītības un zinātnes ministrijas.

(5) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecība Latvijā var veikt tikai šādas darbības:

1) ārvalsts augstskolas reklaamēšanu;

2) informācijas un mācību līdzekļu izplatīšanu;

3) dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās.””

Atbildīgā komisija

Izteikt 86. pantu šādā redakcijā:

“86.pants. Ārvalstu augstskolu darbība Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolas Latvijā var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ja attiecīgā augstskola savā valstī ir akreditēta (valstiski atzīta).

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Studijas ārvalstu augstskolas filiālē notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.

(3) Ārvalsts augstskolas filiāles izsniegtie diplomi Latvijā tiek atzīti, ievērojot šā likuma 85.panta noteikumus un saskaņā ar Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.

(4) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja no Izglītības un zinātnes ministrijas.

(5) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecība Latvijā var veikt tikai šādas darbības:

1)ārvalsts augstskolas reklamēšanu;

2)informācijas un mācību līdzekļu izplatīšanu;

3) dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

precizētā

atbildīgās komisijas

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

86.pants. Ārvalstu augstskolu darbība Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolas Latvijā var atvērt filiāles un pārstāvniecības, ja attiecīgā augstskola savā valstī ir akreditēta (valstiski atzīta).

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā darbojas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Studijas ārvalstu augstskolas filiālē notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā akreditētām studiju programmām.

(3) Ārvalsts augstskolas filiāles izsniegtie diplomi Latvijā tiek atzīti, ievērojot šā likuma 85.panta noteikumus un saskaņā ar Lisabonas konvenciju un Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un UNESCO dokumentiem transnacionālās izglītības jomā.

(4) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja no Izglītības un zinātnes ministrijas.

(5) Ārvalsts augstskolas pārstāvniecība Latvijā var veikt tikai šādas darbības:

1)ārvalsts augstskolas reklamēšanu;

2)informācijas un mācību līdzekļu izplatīšanu;

3) dokumentācijas pārsūtīšanu uz attiecīgo ārvalsts augstskolu un saņemšanu no tās.”

XII nodaļa

Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

87.pants. Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes integrācija tiek veikta saskaņā ar atsevišķi izstrādātiem projektiem. Atbilstoši šiem projektiem augstskolu studiju programmu nodrošināšanā piedalās zinātnisko iestāžu struktūrvienību zinātnieki, saskaņā ar vispārējiem noteikumiem konkursa kārtībā iegūstot augstskolas pastāvīgā personāla statusu.

(2) Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija notiek uz noslēgtu līgumu pamata. Šo līgumu noslēgšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

52. Izslēgt 87.pantu.

 

162.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 52. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’52. Izslēgt XII nodaļu.’’

Atbalstīt

55. Izslēgt XII nodaļu.

Pārejas noteikumi 1. Augstskolas triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo savas satversmes (statūtus) ar šā likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai.

2. Augstskolas sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo visus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

4. Augstskolām, kurām Latvijas Republikas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprinātas satversmes, līdz akreditācijai ir tiesības izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta otrās daļas nosacījumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

6. Izglītības un zinātnes ministrs divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finansu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.

9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā specifika.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 24.01.97.]

53. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.”;

izslēgt 2., 4., 6., 7., 9. un 10.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 3., 5., 8. un 11.punktu attiecīgi par 2., 3., 4. un 5.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. Ja studiju programma neatbilst 55.panta un 78.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, studiju programma tiek reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijā, ja iesniegumam pievienots Augstākās izglītības padomes atzinums par nepieciešamību īstenot šo studiju programmu.

7. Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Kultūras ministriju izstrādā Ministru kabineta noteikumus par augstskolu gada statistisko un finansiālo pārskatu. Līdz 2000.gada 1.septembrim izglītības un zinātnes ministrs iesniedz šos noteikumus Ministru kabinetam apstiprināšanai.

8. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

9. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

10. Likuma 55.panta ceturtā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.”

163.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 53. pantu izteikt šādā redakcijā:

‘’53. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.”;

izslēgt 2., 4., 6., 7., 9. un 10.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 11.,12.,13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“11. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

12. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

13. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

14. Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Kultūras ministriju izstrādā projektu Ministru kabineta noteikumiem par Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamā augstskolu gada pārskata formu un iesniegšanas termiņu un līdz 2000. gada 1. septembrim iesniedz to Ministru kabinetam.””

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 53. pantu šādā redakcijā:

“53. Pārejas noteikumos:

izteikt 1., 2., 4. un 6. punktu šādā redakcijā:

“1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru Kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.”

“4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.”

“6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

“12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46. panta trešā daļa), uzsāk 2004. gadā.

13. Līdz 2001. gada 1. aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004. gadam.

14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.”

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56. Pārejas noteikumos:

izteikt 1., 2., 4. un 6. punktu šādā redakcijā:

“1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru Kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.”

“4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.”

“6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

“12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46. panta trešā daļa), uzsāk 2004. gadā.

13. Līdz 2001. gada 1. aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004. gadam.

14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

   

165.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Līdz 2001. gada 1. jūlijam Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.”

Atbalstīt

Pārejas noteikums

Līdz 2001. gada 1. jūlijam Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.