24

30.05.00

Likumprojekts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"(Reģ.nr.425) 3.lasījumam.

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā).

     

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā).

6.pants. Pensiju fonda dibinātāji (akcionāri)

(2) Par atklāta pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai:

1) banka, ja tai Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā ir atļauts pieņemt fizisko personu noguldījumus;

2) Latvijas Republikā reģistrēta dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

2. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) banka, ja tai Latvijas Republikā ir atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus;”.

     

2. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) banka, ja tai Latvijas Republikā ir atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus;”.

20.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanu, ieskaitot jaunos ieguldījumus un no tiem saņemtos ienākumus, drīkst veikt tikai uzņēmējsabiedrība - banka, kurai ir Latvijas Bankas izsniegta licence un Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurai Latvijas Banka atļāvusi piesaistīt fizisko personu noguldījumus, kā arī apdrošināšanas akciju sabiedrība, kurai ir Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas izsniegta licence dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai, vai arī brokeru vai ieguldījumu sabiedrība, kurai ir Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegta licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū. Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā.

(3) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likuma prasībām un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas licencētiem pensiju plāniem.

(4) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(5) Līdzekļu pārvaldītājam Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Banku, ir jānogulda drošības nauda - ne mazāk kā 50 000 latu, kas pēc tiesas sprieduma izlietojama zaudējumu atlīdzināšanai pensiju fondam un pensiju plānu dalībniekiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(6) Līdzekļu pārvaldītājam Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas noteiktajā kārtībā vienmēr jātur pašu aktīvi, kas nepieder pensiju fondam, un ekvivalenti vismaz viena procenta apmērā no visu to pensiju fondu aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais līdzekļu pārvaldītājs. Tā šo aktīvu daļa, kas pārsniedz šā panta piektajā daļā norādīto summu, pārvaldītājam jātur valsts vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības rezultātā.

(7) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilstu likuma prasībām un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas licencētā pensiju plāna noteikumiem.

3. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus, ieskaitot jaunos noguldījumus un no tiem saņemtos ienākumus, drīkst pārvaldīt tikai šādas uzņēmējsabiedrības:

1) banka, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci banku operāciju veikšanai un starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurai ir atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai;

3) brokeru sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū;

4) ieguldījumu sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai.

(2) Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likuma prasībām un Finansu un kapitāla tirgus komisijas licencētiem pensiju plāniem.

(5) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(6) Līdzekļu pārvaldītājam Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Banku, ir jānogulda drošības nauda — ne mazāk par 50 000 latu, kas pēc tiesas sprieduma izlietojama pensiju fonda un pensiju plānu dalībnieku zaudējumu atlīdzināšanai, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ.

(7) Līdzekļu pārvaldītājam Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā vienmēr jātur pašu aktīvi, kas nepieder pensiju fondam un ir ekvivalenti vismaz vienam procentam no visu to pensiju fondu aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais līdzekļu pārvaldītājs. Tā šo aktīvu daļa, kas pārsniedz šā panta sestajā daļā norādīto summu, pārvaldītājam jātur valsts vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ.

(8) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilstu likuma prasībām un Finansu un kapitāla tirgus komisijas licencētā pensiju plāna noteikumiem.”

     

3. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju fondā uzkrātā pensiju kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus, ieskaitot jaunos noguldījumus un no tiem saņemtos ienākumus, drīkst pārvaldīt tikai šādas uzņēmējsabiedrības:

1) banka, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci banku operāciju veikšanai un starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū un kurai ir atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci dzīvības apdrošināšanas operāciju veikšanai;

3) brokeru sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū;

4) ieguldījumu sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai.

(2) Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā reģistrējami Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Pensiju fonda līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fonda aktīviem atbilstoši likuma prasībām un Finansu un kapitāla tirgus komisijas licencētiem pensiju plāniem.

(5) Slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs (akcionārs) nedrīkst būt saistīti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

(6) Līdzekļu pārvaldītājam Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Latvijas Banku, ir jānogulda drošības nauda — ne mazāk par 50 000 latu, kas pēc tiesas sprieduma izlietojama pensiju fonda un pensiju plānu dalībnieku zaudējumu atlīdzināšanai, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ.

(7) Līdzekļu pārvaldītājam Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā vienmēr jātur pašu aktīvi, kas nepieder pensiju fondam un ir ekvivalenti vismaz vienam procentam no visu to pensiju fondu aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais līdzekļu pārvaldītājs. Tā šo aktīvu daļa, kas pārsniedz šā panta sestajā daļā norādīto summu, pārvaldītājam jātur valsts vērtspapīros, kuri tiek kotēti Latvijā reģistrētu fondu biržu oficiālajos sarakstos, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti līdzekļu pārvaldītāja vai tā darbinieku krāpšanas, zādzības vai nolaidības dēļ.

(8) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilstu likuma prasībām un Finansu un kapitāla tirgus komisijas licencētā pensiju plāna noteikumiem.”

21.pants. Pensiju fonda līdzekļu turētājs

(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi bankas - kredītiestādes, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums un kuras saņēmušas Latvijas Bankas atļauju piesaistīt fizisko personu noguldījumus.

4. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi bankas — kredītiestādes, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums un kuras ir saņēmušas atļauju Latvijas Republikā piesaistīt fizisko personu noguldījumus.’

     

4. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pensiju fonda līdzekļus var turēt vienīgi bankas — kredītiestādes, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums un kuras ir saņēmušas atļauju Latvijas Republikā piesaistīt fizisko personu noguldījumus.’

 

 

25.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu darbības pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likuma

prasībām, Finansu ministrijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas

norādījumiem un atbilstoši savai kompetencei.

(2) Pensiju fonda gada pārskata sastādīšanas noteikumus izdod Ministru

kabinets. Desmit dienas pirms tā apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru

pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām šis

gada pārskats jāiesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai un Valsts

ieņēmumu dienestam. Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai cita

persona, kurai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir piešķīrusi šīs

tiesības.

 

1

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

“5. 25.pantā:

pirmajā daļā vārdu “norādījumiem” aizstāt ar vārdiem “normatīvajiem noteikumiem”;

otrajā daļā vārdu “sastādīšanas” aizstāt ar vārdu “normatīvos” .”

Atbalstīt

5. 25.pantā:

pirmajā daļā vārdu “norādījumiem” aizstāt ar vārdiem “normatīvajiem noteikumiem”;

otrajā daļā vārdu “sastādīšanas” aizstāt ar vārdu “normatīvos” .

28.pants. Privāto pensiju fondu darbības valsts uzraudzība

(1) Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kas ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija un darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un šo likumu.

(6) Lai izpildītu šajā likumā, citos likumos vai Ministru kabineta

noteikumos Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai paredzētos uzdevumus,

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga izdot pensiju fondiem

saistošus rīkojumus un norādījumus. Pensiju fondiem saistošie rīkojumi un

norādījumi tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.”

 

2

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5.pantu uzskatīt par 6.pantu un izteikt šādā redakcijā:

“6. 28.pantā:

pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

(1) Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.;

 

sestajā daļā vārdus “saistošus norādījumus” aizstāt ar vārdiem “normatīvus noteikumus un rīkojumus”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

6. 28.pantā:

pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

(1) Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.;

 

 

sestajā daļā vārdus “saistošus norādījumus” aizstāt ar vārdiem “normatīvus noteikumus un rīkojumus”.

   

3

Finansu ministrs E.Krastiņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu šādā redakcijā:

“6. Aizstāt 8.,22.,25.,28.pantā vārdus “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā)”.

Atbalstīt

7. Aizstāt 8.,22.,25.,28.pantā vārdus “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā)”.

 

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

     

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.