Likumprojekts

Šā likuma mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(1) Šis likums nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību un regulēšanas sistēmas izveidošanas un darbības pamatprincipus.

(2) Valsts var regulēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuru kā uzņēmējdarbību veic šādās nozarēs (turpmāk - valsts regulējamās nozares):

1) enerģētika;

2) telekomunikācijas;

3) pasts;

4) dzelzceļa transports;

5) pasažieru pārvadājumi.

(3) Pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām - komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuru kā uzņēmējdarbību attiecīgo pašvaldību administratīvajā teritorijā veic šādās nozarēs (turpmāk - pašvaldību regulējamās nozares):

1) sadzīves atkritumu apsaimniekošana;

2) ūdensapgāde un kanalizācija;

3) pasažieru pārvadājumi.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs - attiecīgās pašvaldības saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi (turpmāk - sabiedriskie pakalpojumi), kuru sniegšanu regulē saskaņā ar šo likumu, ir tādu preču ražošana un pakalpojumu sniegšana, kas valsts regulējamās nozarēs un pašvaldību regulējamās nozarēs (turpmāk - regulējamās nozares) tiek veikta ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū šā likuma izpratnē.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tāds uzņēmējs (komersants), kurš ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk - lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu veic saskaņā ar šo likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde, kas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs veic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde - regulators.

(2) Regulators patstāvīgi veic ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kuri ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(1) Valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde, kas uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā valsts regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(2) Ministru kabinets valsts regulējamās nozarēs izveido vienotu regulatoru - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk - komisija), un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde.

(3) Komisijas lēmējinstitūcija ir padome. Padome komisijas vārdā pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kuri ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(4) Ministru kabinets uz pieciem gadiem ieceļ amatā komisijas priekšsēdētāju, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs (turpmāk - priekšsēdētājs), un četrus padomes locekļus. Ministru kabinets amatpersonu pretendentus izraugās konkursa kārtībā. Konkursu organizē un priekšlikumus par amatpersonu pretendentiem sagatavo Ekonomikas ministrija.

(5) Ministru kabinets pēc rotācijas principa katru gadu nomaina vienu padomes locekli. Pēc rotācijas procedūras uzsākšanas atbrīvotos padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti, bet viena un tā pati persona nevar ieņemt šo amatu ilgāk par desmit gadiem.

(6) Ja padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, Ministru kabinets ieceļ amatā citu padomes locekli.

(7) Komisijas darbību finansē no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem šajā likumā noteiktajā apmērā vai citiem līdzekļiem saskaņā ar nozares speciālo likumu.

(8) Komisija ir juridiskā persona. Komisijai ir nošķirta manta, patstāvīga bilance un norēķinu konts Valsts kasē.

(1) Pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar šo likumu un likumu "Par pašvaldībām" veic attiecīgās pašvaldības izveidota institūcija - regulators.

(2) Pašvaldības regulators savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā pašvaldību regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgās pašvaldību regulējamās nozares speciālie normatīvie akti.

(3) Uz pašvaldības regulatora darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas reglamentē regulatora darbību, uzdevumus, tiesības, pienākumus un kompetenci sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, izņemot tarifu aprēķināšanas metodikas noteikšanu.

(4) Pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets (projektu izstrādā par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija) pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, bet tarifus nosaka pašvaldības regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Komisija un pašvaldības regulators (turpmāk - regulators) veic šādas funkcijas:

1) aizstāv lietotāju intereses;

2) nosaka sabiedrisko pakalpojumu tarifu (turpmāk - tarifi) aprēķināšanas metodiku, izņemot pašvaldības regulatoru;

3) nosaka tarifus, ja nozares speciālie likumi neparedz citu kārtību tarifu noteikšanā;

4) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

5) kā obligātā iepriekšēja ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus un citus strīdus par jautājumiem, kas ar šo likumu nodoti regulatora kompetencē, izņemot strīdus par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

6) sekmē konkurenci regulējamās nozarēs un uzrauga sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, noteiktām kvalitātes un vides aizsardzības prasībām, tehniskajiem noteikumiem, standartiem, kā arī līgumu noteikumiem;

7) informē sabiedrību par savu darbību, kā arī par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

8) veic citas nozares speciālajos likumos noteiktās funkcijas.

(2) Regulators pieņem lēmumus, ņemot vērā valsts politiku regulējamās nozarēs.

(3) Regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir viņa rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību.

(1) Regulators, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesīgs pieprasīt un netraucēti saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Regulators izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(3) Regulatora priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga saskaņā ar likumu sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(4) Komisija likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā pilnvaro pašvaldības izpildīt centralizētās siltumapgādes regulēšanas funkciju un var pilnvarot pašvaldības izpildīt citu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju valsts regulējamās nozarēs, ja attiecīgās pašvaldības tam piekrīt. Šādu pilnvarojumu komisija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā.

(5) Pašvaldībām nodoto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs organizē attiecīgā pašvaldība kārtībā, kāda šajā likumā ir noteikta komisijai attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs. Komisijas nodotās funkcijas attiecīgā pašvaldība veic par līdzekļiem, kas komisijas budžetā paredzēti nodotās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas izpildei.

(1) Regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju veikšanā.

(2) Komisija nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem savu funkciju veikšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā.

(3) Pašvaldības regulators nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem savu funkciju veikšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā.

(4) Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par nelikumīgiem pēc būtības var atzīt tikai tiesa. Regulators atceļ savus lēmumus un izdotos administratīvos aktus, kurus par nelikumīgiem pēc būtības atzinusi tiesa, ar tiesas sprieduma stāšanos spēkā.

(1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību.

(2) Zaudējumus, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tieši nodarīti ar regulatora nelikumīgu lēmumu, atlīdzina likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā tādā apmērā, kas atbilst regulatora locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēram, un šādu zaudējumu atlīdzību regresa kārtībā piedzen no regulatora locekļiem.

(3) Regulatora loceklim, stājoties amatā, jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Regulatora locekļu civiltiesiskās atbildības minimālās summas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(4) Regulatora loceklis, kurš ir balsojis pret nelikumīgu regulatora lēmumu, ja šāda balsojuma pietiekams pamatojums ir atzīmēts regulatora attiecīgās sēdes protokolā vai rakstisks pamatojums pievienots protokolam, izdarot par to attiecīgu ierakstu protokolā, ir atbrīvojams no zaudējumu atlīdzības piedziņas regresa kārtībā.

(1) Regulatora pieņemtie lēmumi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā ir atklāti, un tie tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Regulators sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus lietotājiem un veic citas darbības, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, izskaidrotu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret to.

(1) Komisija reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniedz Ministru kabinetā rakstisku pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finansu pārskatu.

(2) Pašvaldību regulators reizi gadā līdz 1.jūnijam iesniedz attiecīgajā pašvaldībā rakstisku pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu finansu pārskatu.

(1) Regulators veic patērētāju tiesību aizsardzību un sadarbojas ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kuras izveidotas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā un veic patērētāju tiesību aizsardzību regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības un kontroles iestādēm.

(2) Pārstāvis no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai citas kompetentas un pilnvarotas valsts iestādes, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzība un kontrole attiecīgajā regulējamā nozarē, ir tiesīgs piedalīties regulatora sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja regulatora sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu licence (turpmāk - licence) dod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiesības uzņemties līdzīgas saistības vienlaikus pret vairākiem lietotājiem licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk - licences darbības zona) un nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt šiem lietotājiem sabiedriskos pakalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par regulatora noteiktajiem tarifiem.

(2) Regulators nosaka kārtību, kādā izsniedz licences sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī kārtību, kādā izsniegtās licences nosacījumi tiek grozīti vai izsniegtās licences tiek anulētas, ja šāda kārtība nav noteikta nozares speciālajos likumos.

(3) Regulators uz noteiktu laiku izsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam atsevišķu licenci katram sabiedrisko pakalpojumu veidam.

(4) Regulatora lēmumus par licenču izsniegšanu, piešķirto licenču anulēšanu, atteikumu piešķirt licenci, kā arī par grozījumiem licences nosacījumos, ja tie attiecas uz sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences termiņu vai licences darbības zonu, 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Regulators uzrauga licences nosacījumu izpildi un sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem.

(1) Licencē norāda sabiedriskā pakalpojuma veidu, licences darbības termiņu un licences darbības zonu kā ģeogrāfisku teritoriju, un tajā tiek ietverti arī tie speciālie nosacījumi, kurus paredz regulējamās nozares speciālie normatīvie akti.

(2) Licences nosacījumiem jābūt objektīvi pamatotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iesniedz regulatoram pamatotu ierosinājumu grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt licenci tādā pašā kārtībā, kādu regulators ir noteicis licences pieprasījuma iesniegšanai.

(2) Regulators var grozīt izsniegtās licences nosacījumus šādos gadījumos:

1) ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu;

2) ja citādi nav iespējams nodrošināt ekonomiski pamatotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā;

3) pēc sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pamatota ierosinājuma, kas iesniegts atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Regulators var anulēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izsniegto licenci šādos gadījumos:

1)  sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atzīts par likvidējamu vai maksātnespējīgu;

4) pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ierosinājumu, kas iesniegts atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.

(4) Par licences nosacījumu grozīšanu regulators rakstiski brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz 30 dienas iepriekš.

(5) Par licences anulēšanu regulators rakstiski brīdina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vismaz sešus mēnešus iepriekš.

(6) Ja licence tiek anulēta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neatmaksā saskaņā ar šā likuma 29. un 30.pantu veikto maksājumu.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus, reizē iesniedzot pamatojumu tarifu aprēķina projektā minētajām tarifu veidojošajām izmaksām.

(2) Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos un noteiktā kārtībā aprēķinātos tarifu projektus 90 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas.

(3) Regulators pieņem lēmumu par papildu informācijas nepieciešamību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifu izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai. Šādā gadījumā regulators nosūta sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam paziņojumu par pieņemto lēmumu un pieprasa papildu informāciju vai dokumentus.

(4) Regulators, ja nepieciešams, tarifu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.

(5) Regulators izvērtētos tarifus apstiprina vai noraida šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc to izskatīšanas.

(6) Ja tarifus noraida, regulators 10 dienu laikā sniedz motivētu noraidījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(7) Regulators katru gadu līdz janvāra beigām informē Finansu ministriju par prognozējamo tarifu maiņu.

Regulators nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja aprēķinātos tarifus tādā apmērā, lai no lietotājiem saņemtie tarifu maksājumi segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, pamatotas infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas, darba algu maksājumus, administratīvos izdevumus un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas rentabilitāti.

(1) Valsts regulējamās nozarēs regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.

(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Valsts regulējamās nozarēs šādu kārtību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet pašvaldību regulējamās nozarēs - attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc kārtības noteikšanas.

(3) Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji publicē informāciju par aprēķināto tarifu projektiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc to iesniegšanas regulatoram vai pašvaldībai, kura ir pilnvarota izpildīt regulatora funkciju valsts regulējamā nozarē.

(4) Pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji informāciju par aprēķināto tarifu projektiem publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc to iesniegšanas regulatoram.

(5) Valsts regulējamās nozarēs regulatora noteiktos tarifus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu noteikšanu.

(6) Pašvaldību regulējamās nozarēs un tajos gadījumos, kad pašvaldība ir pilnvarota noteikt tarifus valsts regulējamās nozarēs, apstiprinātos tarifus publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā 10 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu noteikšanu.

(7) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā regulatora administratīvajā aktā noteiktajā dienā, taču ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību visā licences darbības laikā atbilstoši licences nosacījumiem licences darbības zonā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādā laikposmā nevar nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, tad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlīdzina lietotājiem nodarītos zaudējumus saskaņā ar līguma nosacījumiem vai ar regulatora lēmumu, ja netiek ievēroti līguma nosacījumi.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulatora noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai nav izpildījuši citas saistības ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošanu, ja tādējādi izmainās licencē ietvertie nosacījumi, valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var uzsākt pēc regulatora un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs - pēc regulatora un pašvaldības rakstiskas atļaujas saņemšanas. Šādas atļaujas tiek sniegtas laikposmā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu.

(2) Regulators saskaņā ar izsniegto atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošanai izdara attiecīgu grozījumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences nosacījumos.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību var apturēt, pārtraukt vai izbeigt valsts regulējamās nozarēs pēc regulatora un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstiskas atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs - pēc regulatora un attiecīgās pašvaldības rakstiskas atļaujas saņemšanas.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc to lietotāju un citu personu pamatota pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas pieļauj pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iespēju.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata rakstisko sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē šāda pieprasījuma pamatotību un nepieciešamās izmaksas pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un 30 dienu laikā pēc rakstiskā pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 30 dienu laikā pēc rakstiskā pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu atteikumu, ja pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, un informē par to regulatoru.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar pieprasītāju, lai viņš sedz tos papildu izdevumus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju regulatora noteiktajā laikā un kārtībā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību, kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos, kā arī iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības dokumentiem.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina regulatoram iespēju veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildei nepieciešamo pārbaudi un kontroli, kā arī pieeju iekārtām un mēraparātiem, ievērojot drošības prasības.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var vienlaikus sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus regulējamā nozarē.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja grāmatvedībā jābūt atsevišķai katra sabiedrisko pakalpojumu veida uzskaitei, lai sniegtu regulatoram informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem regulējamā nozarē un pārskatu par tā uzņēmējdarbību kopumā.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var veikt uzņēmējdarbību ārpus regulējamām nozarēm brīvas konkurences apstākļos (turpmāk - uzņēmējdarbība), kura šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā jānodala no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību konkurences un brīvā tirgus apstākļos vai cita veida darbību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību.

(1) Regulators pieņem lēmumu par nepieciešamību pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonu:

1) sešus mēnešus iepriekš, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiks anulēta licence;

2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības termiņš un attiecīgais pakalpojumu sniedzējs nevēlas turpināt tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence;

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus un drošus sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Pēc regulatora lēmuma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licences darbības zonas pārņemšanu, attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, uz laiku ieceļ atbildīgo personu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem tādu pasākumu īstenošanai, lai piesaistītu uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) pārņemt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Persona, kura ir atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, informē regulatoru vai pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīga izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

Regulatora darbību finansē no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai, un tos maksā visi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumu likmi latos atsevišķi katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam nosaka regulators, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu un nepieciešamajiem izdevumiem regulatora uzturēšanai.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumu likme gadā nepārsniedz 0,2 % no sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījuma.

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumi valsts regulējamās nozarēs iemaksājami komisijas kontā un izmantojami vienīgi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai valsts regulējamās nozarēs.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumi pašvaldību regulējamās nozarēs iemaksājami attiecīgās pašvaldības budžetā, un šī iemaksa tiek izlietota vienīgi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai pašvaldību regulējamās nozarēs.

(1) Regulators kā obligātā iepriekšēja ārpustiesas instance izskata no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošos strīdus un citus strīdus par jautājumiem, kas ar šo likumu nodoti regulatora kompetencē, izņemot strīdus par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(2) Strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju par parāda piedziņu no lietotāja par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem izskata tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Iesniedzējs rakstiski sniedz regulatoram ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību vēršas iesniedzējs, norādot šīs personas adresi. Iesniedzējs pievieno iesniegumam visus tam pieejamos materiālus un dokumentus par strīda jautājumu.

(2) Regulators izskata strīdu, nodrošinot atklātumu un tiesības lietas dalībniekiem un ieinteresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu nepieciešamo informāciju savu interešu aizsardzībai un objektīvai strīda izskatīšanai.

(3) Regulators, ja nepieciešams, var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos, kā arī pieprasīt nepieciešamos dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju objektīvai strīda izskatīšanai.

(4) Ja nepieciešams, regulators var pieaicināt visus lietas dalībniekus vai to pārstāvjus piedalīties sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku vai to pārstāvju klātbūtnes.

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk ne vēlāk kā divas nedēļas pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu regulators paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Regulators izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izskatīšanu šādos termiņos:

1) mēneša laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds nav komplicēts un tā izskatīšana neprasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu;

2) triju mēnešu laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds ir komplicēts un prasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu, kā arī citas darbības strīda taisnīgai un objektīvai izskatīšanai.

(1) Regulators pieņem lēmumu lietā par strīda izšķiršanu, kas stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, un triju dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas to izsūta lietas dalībniekiem.

(2) Regulatora lēmumu lietā par strīda izšķiršanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā desmit dienu laikā pēc tā pieņemšanas persona, kuras tiesiskās intereses ierobežo šis lēmums.

(3) Ja regulatora lēmums lietā par strīda izšķiršanu netiek apstrīdēts un pārsūdzēts tiesā, tā izpilde tiek nodrošināta par strīdā iesaistīto pušu līdzekļiem.

(1) Komisijas sastāvā ir padome, kurā ietilpst šajā likumā noteiktajā kārtībā ieceltais priekšsēdētājs un četri locekļi, un izpildinstitūcija, kas ir pakļauta padomei un veic tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai padomes sēdē un īstenotu padomes pieņemto lēmumu un izdoto administratīvo aktu izpildi.

(2) Izpildinstitūcijas struktūrā katrai valsts regulējamai nozarei ir atbilstoša struktūrvienība, kā arī citas nepieciešamās struktūrvienības.

Par padomes locekli var iecelt Latvijas Republikas pilsoni, kuram ir atbilstoša augstākā izglītība un kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(1) Par padomes locekli vai šī amata kandidātu nevar būt personas:

1) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās Padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2) kuras sodītas par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kuras notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu un kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana.

(2) Padomes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā, nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(3) Padomes loceklis nevar būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts vai ieņemt vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(4) Padomes loceklis trīs gadus pēc padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašnieks vai akcionārs, vai darbinieks, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus un rīkoties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mantu vai finansu līdzekļiem.

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kura noteikta, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus, jānovērš visi likumā attiecībā uz viņu noteiktie ierobežojumi.

(1) Padomes loceklis savā pilnvaru termiņā ir neatceļams, un viņu var atcelt no amata vienīgi šajā pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Ministru kabinets padomes locekli atceļ no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām vienīgi šādos gadījumos:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) attiecīgā persona vairāk kā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt savus amata pienākumus;

3) ir atklājies vai iestājies kāds no šā likuma 38.pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

(1) Priekšsēdētājs ir arī padomes loceklis un ir atbildīgs par likumā noteikto regulatora funkciju izpildi.

(2) Priekšsēdētājs:

1) vada un organizē komisijas darbu un pārstāv komisiju;

2) vada padomes sēdes;

3) ir komisijas finansu līdzekļu rīkotājs, nosaka budžeta izdevumu tāmi un reizi ceturksnī sniedz padomei informāciju par budžeta izpildi;

4) dod tiešus rīkojumus izpildinstitūcijas darbiniekiem.

(3) Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, iepriekšējais priekšsēdētāja norīkotais padomes loceklis.

(4) Atsevišķus priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots padomes loceklis.

(5) Priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs.

(2) Priekšsēdētājam jāsasauc padomes sēde, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā četri tās locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība jāizziņo visiem tās locekļiem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes.

(5) Darba kārtībai pievienojamas padomes sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas rakstiski. Sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un lēmumus paraksta priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti, un balsošanas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi "par", "pret" vai "atturas".

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, var protokolā ierakstīt savu viedokli par izskatāmo jautājumu vai izdarīt protokolā atzīmi par sava viedokļa rakstiska pamatojuma pievienošanu sēdes protokolam.

(1) Padome nosaka komisijas iekšējās darba organizācijas kārtību un izpildinstitūcijas struktūru.

(2) Padome apstiprina nolikumu, kurā reglamentē komisijas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtību, nosaka padomes sēdē izskatīšanai paredzēto lēmumu projektu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību.

(1) Priekšsēdētājam, padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem, kā arī komisijas darbībā pieaicinātajām personām ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas vai citu ar regulatora funkciju izpildi saistītu informāciju, kura viņām kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus vai citādi, par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai to uzņēmējdarbību kopumā.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī komisijas darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas vienīgi ar priekšsēdētāja atļauju izpaust informāciju, kas viņām, pildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību vai uzņēmējdarbību kopumā un kura saskaņā ar likumu ir atklāta.

Padome kārtējā gada budžeta līdzekļu ietvaros nosaka priekšsēdētāja un padomes locekļu algu, kā arī izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu.

(1) Par padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku ietekmēšanu vai kavēšanu realizēt viņiem likumā noteiktās tiesības, par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību, vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības, kas jāuzrāda, pildot dienesta pienākumus.

1. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.februārim:

1) nosaka sabiedrisko pakalpojumu veidus, kurus nepieciešams regulēt valsts regulējamās nozarēs;

2) izveido Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā;

3) izdod noteikumus, kurus paredzēts izdot saskaņā ar šo likumu.

2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2001.gada 1.martam pārņem no Energoapgādes regulēšanas padomes un Dzelzceļa administrācijas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi attiecīgajās valsts regulējamās nozarēs.

3. Pašvaldības līdz 2001.gada 1.februārim nodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas uzsākšanu pašvaldību regulējamās nozarēs.

4. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms šā likuma stāšanās spēkā, ir spēkā līdz attiecīgās licences darbības termiņa beigām.

5. Tie tarifi, kuri saskaņā ar šo likumu ir pielīdzināmi sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, ir spēkā līdz to noteiktā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stājas spēkā saskaņā ar šo likumu noteiktie sabiedrisko pakalpojumu tarifi.

6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

7. Laikposmā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbību finansē šādā kārtībā:

1) no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim izdevumus 100 % apmērā sedz no valsts budžeta;

2) no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim izdevumus 50 % apmērā sedz no valsts budžeta un 50 % apmērā - no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem.

8. Sākot ar 2003.gada 1.janvāri, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbību pilnā apmērā finansē no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem.

9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija telekomunikāciju regulēšanu uzsāk ar 2003.gada 1.janvāri.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.