Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Šī likuma mērķis ir noteikt valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes darbību.

1.

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“Šī likuma mērķis ir noteikt valstij lojāla, speciāli sagatavota civildienesta tiesisko statusu, kas veic stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes funkciju realizēšanu.”

Noraidīt

Šī likuma mērķis ir noteikt valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes darbību.

(1) Šis likums nosaka ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz specializētā valsts civildienesta (diplomātiskā un konsulārā dienesta, tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ierēdņiem attiecas šī likuma IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un šī likuma 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šī likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(3) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Papildināt 2.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz pretendentu, kas iecelts ierēdņa amatā, attiecas visi šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības, kas noteikti attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni (turpmāk - ierēdnis).”;

attiecīgi mainīt turpmāko panta daļu numerāciju.

Aizstāt 2.panta otrajā daļā vārdus iekavās “(diplomātiskā un konsulārā dienesta, tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta)” ar vārdiem “(3.panta otrā daļa)”.

Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles”.

Papildināt 2.panta otro daļu pēc vārdiem “attiecas šī likuma” ar vārdiem “I nodaļa”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Šis likums nosaka ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz pretendentu, kas iecelts ierēdņa amatā, attiecas visi šajā likumā noteiktie pienākumi un tiesības, kas noteikti attiecībā uz valsts civildienesta ierēdni (turpmāk - ierēdnis).

(3) Uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šī likuma I nodaļa, IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un šī likuma 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šī likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(4) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

(1) Valsts civildienesta ierēdnis (turpmāk - ierēdnis) ir persona, kas ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un institūcijās, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, tiesā vai prokuratūrā ir atbildīga par nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanu, nozares darbības koordināciju, finansu resursu sadali vai kontroli, normatīvo aktu izstrādi vai to ievērošanas kontroli, administratīvo aktu izdošanu vai ar indivīda tiesībām saistītu lēmumu sagatavošanu vai pieņemšanu.

(2) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk – ministrs), valsts ministrs, parlamentārais sekretārs, tiesnesis, prokurors, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļi nav ierēdņi.

Izslēgt 3.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “valsts civildienesta”.

Izslēgt 3.panta pirmajā daļā vārdus iekavās “(turpmāk - ierēdnis)”.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdu “un“ ar vārdu “vai”.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “esošajās valsts pārvaldes iestādēs un institūcijās” ar vārdu “esošajā valsts pārvaldes iestādē”.

Izslēgt 3.panta pirmajā daļā “Valsts kontrolē, tiesā vai prokuratūrā”.

Papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un ieslodzījuma vietu pārvaldē.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Izslēgt 3.panta otro daļu.

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs un parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.”

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs un parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr. 12.)

Atbalstīt

Noraidīt

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.15.)

Atbalstīt

(1) Ierēdnis ir persona, kas ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā vai pārraudzībā esošajā valsts pārvaldes iestādē, Valsts kancelejā, ir atbildīga par nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanu, nozares darbības koordināciju, finansu resursu sadali vai kontroli, normatīvo aktu izstrādi vai to ievērošanas kontroli, administratīvo aktu izdošanu vai ar indivīda tiesībām saistītu lēmumu sagatavošanu vai pieņemšanu.

(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un ieslodzījuma vietu pārvaldē.

(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk - ministrs), valsts ministrs un parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā koordinē, pārrauga un īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes pamatfunkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību un novērst ierēdņu prettiesisku rīcību;

5) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem. Likumā noteiktajos gadījumos patstāvīgi ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas, uzlikt disciplinārsodus;

6) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šī likuma prasībām;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzturēt, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla vienotās uzskaites sistēmu;

8) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

9) organizēt pretendentu konkursus, ieteikt pretendentus vakantajiem ministriju valsts sekretāru un citiem ierēdņu amatiem;

10) piešķirt ierēdņa statusu;

11) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

Izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus “koordinē, pārrauga un”.

Aizstāt 4.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “pamatfunkcijas” ar vārdu “funkcijas”.

Izslēgt 4.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “un novērst ierēdņu prettiesisku rīcību”.

Izteikt 4.panta otrās daļas 5.punkta otro teikumu kā jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) likumā noteiktajos gadījumos ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas;”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Izteikt 4.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) izskatīt ierēdņu sūdzības par pieņemtajiem lēmumiem un piemērotajiem disciplinārsodiem, pastāvīgi ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas, piemērot disciplinārsodus, kā arī atcelt nelikumīgos lēmumus;”.

Papildināt 4.panta otro daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) likumā noteiktajos gadījumos uzlikt disciplinārsodus;”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Papildināt 4.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“8) atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;”.

Aizstāt 4.panta 7.punktā vārdu “uzturēt” ar vārdu “izveidot”.

Izslēgt 4.panta 9.punktā vārdus “ministriju valsts sekretāru un citiem”.

Izteikt 4.panta 9.punktu kā 12. un 13.punktus šādā redakcijā:

“12)šajā likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

13) ieteikt pretendentus vakantajiem ierēdņu amatiem;”.

Papildināt 4.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) nodrošināt centralizētu ierēdņu karjeras plānošanu valsts civildienestā;”.

Papildināt 4.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) nodrošināt centralizētu karjeras plānošanu;”.

Papildināt 4.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“16) nodrošināt vienotu ierēdņu karjeras plānošanu;”.

Papildināt 4.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13)pieteikt pretendentus uz vakantajiem ierēdņu amatiem.”

Papildināt 4.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13)pieteikt pretendentus uz vakantajiem ierēdņu amatiem.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt, mainīt turpmāko punktu numerāciju

Daļēji atbalstīt (skat. atbild. kom. sagatavotās 4.panta otrās daļas redakciju)

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt (skat. priekšl.nr. 28.)

Daļēji atbalstīt (skat. priekšl.nr. 28.)

Atbalstīt

Noraidīt

Noraidīt

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes funkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību;

5) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem;

6) likumā noteiktajos gadījumos ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas;

7) likumā noteiktajos gadījumos uzlikt disciplinārsodus;

8) atcelt valsts pārvaldes iestāžu nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā;

9) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šī likuma prasībām;

10) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla vienotās uzskaites sistēmu;

11) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

12)šajā likumā noteiktajos gadījumos organizēt pretendentu konkursus;

13) ieteikt pretendentus vakantajiem ierēdņu amatiem;

14) piešķirt ierēdņa statusu;

15) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā;

16) nodrošināt vienotu ierēdņu karjeras plānošanu.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas pamatfunkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu.

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas pamatfunkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu.

Iecelšana ierēdņa amatā

Iecelšana ierēdņa amatā

Valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē (turpmāk – ierēdņa amats) atbilstoši amatā veicamajām funkcijām un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amatu nosaukumiem un aprakstiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs, ministrijā – ministrijas valsts sekretārs.

31.

34.

Izslēgt 6.panta nosaukumā un tekstā vārdus “valsts civildienesta”.

Izslēgt 6.pantā vārdus iekavās “(turpmāk - ierēdņa amats)”.

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdņu amatus iestādē, atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amata paraugaprakstiem, pēc attiecīgās iestādes vadītāja priekšlikuma, nosaka Pārvalde.”

Papildināt 6.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ierēdņu amatus iestādē, atbilstoši amatā veicamajiem pienākumiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amata paraugaprakstiem, pēc attiecīgās iestādes vadītāja priekšlikuma, nosaka Pārvalde.

(2) Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.

Uz ierēdņa amatu var pretendēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) kuras pārvalda latviešu valodu un amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās svešvalodas;

3) kurām ir augstākā izglītība;

4) kuras nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kuras nav sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitētas;

6) kuras nav atbrīvotas no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras nav atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā;

8) kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

9) kuras nav vai nav bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

10) kuras nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieki (personas, kuras ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Izņēmumus nosaka Ministru kabinets.

42.

Aizstāt 7.pantā vārdu “personas” ar vārdiem “persona” un atbilstoši pārveidot turpmāko panta tekstu.

Izteikt 7.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kura pārvalda latviešu valodu;”.

Izteikt 7.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3)kurai ir vismaz vidējā izglītība;”.

Izteikt 7.panta 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5) kuras nav sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitētas, vai kurām ir noņemta vai dzēsta sodāmība;”.

Papildināt 7.panta 8.punktu ar vārdiem “ja persona pati to atzīst vai šis fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu.”

Papildināt 7.panta 9.punktu ar vārdiem “ja persona pati to atzīst vai šis fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu.”

Izslēgt 7.panta 10.punkta pēdējo teikumu.

Izteikt 7.panta 10.punkta otro teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets var noteikt izņēmumus.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir vismaz vidējā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus.

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu - attiecīgā ministrija (ministra sekretariāts);

3) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ uz nenoteiktu laiku.

43.

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Pretendentu konkursa uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludināšana

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā valsts pārvaldes iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu (izņemot valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc valsts pārvaldes iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ.”

Atbalstīt

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā valsts pārvaldes iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu (izņemot valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu) atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc valsts pārvaldes iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ.

(1) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijās, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu - ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs);

3) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes administratīvais vadītājs.

(2) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuru profesionālā sagatavotība vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(3) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas.

(4) Atkārtots pretendentu konkurss tiek izsludināts, ja konkursā nav pieteicies neviens pretendents, ja saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu pretendentu profesionālā sagatavotība neatbilst amata aprakstā izvirzītajām prasībām vai neviens no pretendentu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem Ministru prezidentu, ministru vai iestādes vadītāju neapmierina.

47.

Izslēgt 9.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “administratīvais”.

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām atbilstoši kritērijiem izvērtē pretendentu vērtēšanas komisija , kuru izveido:

1) konkursam uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu - Pārvaldes priekšnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijās, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās valsts pārvaldes iestādes administratīvais vadītājs.”

Izteikt 9.panta ceturto daļu kā jaunu 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Atkārtots pretendentu konkurss

Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursā nav pietiecies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) neviens no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem neapmierina attiecīgo 9.panta otrajā daļā minēto amatpersonu.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam - Pārvalde;

2) pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuri vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.

(5) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas.

(6) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu Pārvaldē septiņu dienu laikā kopš brīža, kad viņam tas ir kļuvis zināms.”

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.47.)

Atbalstīt, mainīt turpmāko pantu numerāciju

Atbalstīt

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz valsts pārvaldes iestādes vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam - Pārvalde;

2) pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuri vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(4) Attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā.

(5) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas.

(6) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt attiecīgās amatpersonas lēmumu Pārvaldē septiņu dienu laikā kopš brīža, kad viņam tas ir kļuvis zināms.

Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursā nav pietiecies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) neviens no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem neapmierina attiecīgo 9.panta otrajā daļā minēto amatpersonu.

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, rīkojumā norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja, ministrijas valsts sekretāra amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai jauna konkursa izsludināšanu, informējot par to personu, kura ieņem attiecīgo amatu, un Pārvaldi.

(3) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, var noteikt pārbaudes termiņu, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(4) Pretendentam, kas pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, nosaka sešu mēnešu pārbaudes termiņu.

(5) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram nosakāms pārbaudes termiņš, ieceļ amatā, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj pēc pārbaudes pozitīva novērtējuma.

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pretendentu iestādes vadītāja, ministrijas valsts sekretāra amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem pamatotu lēmumu par termiņa pagarināšanu vai jauna konkursa izsludināšanu, informējot par to personu, kura ieņem attiecīgo amatu, un Pārvaldi.”

Izslēgt 10.panta trešo daļu.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to Pārvaldi un personu, attiecībā uz kuru lēmums ir pieņemts.

(3) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikta pārbaude, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj, ja pēc pārbaudes laika beigām attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona atzīst pretendentu par piemērotu attiecīgajam amatam.

(4) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudi, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.”

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.50.)

Noraidīt

Atbalstīt

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to Pārvaldi un personu, attiecībā uz kuru lēmums ir pieņemts.

(3) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram noteikta pārbaude, amatā ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj, ja pēc pārbaudes laika beigām attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona atzīst pretendentu par piemērotu attiecīgajam amatam.

(4) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudi, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(5) Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina amatā konkursa kārtībā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstisku apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Pārvalde par neatbilstību informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus un kura pēc informācijas saņemšanas atlaiž pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina amatā konkursa kārtībā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstisku apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Pārvalde par neatbilstību informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus un kura pēc informācijas saņemšanas atlaiž pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

"Apsolos būt uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt man uzticētos dienesta pienākumus pēc labākās apziņas un pārliecības, ievērot Satversmi, likumus, valdības lēmumus un priekšniecības likumīgos rīkojumus."

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

53.

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

“Apsolos vienmēr iestāties par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku, pildīt man uzticētos dienesta pienākumus pēc labākās sirdsapziņas un pārliecības, ievērot Satversmi, likumus un valdības lēmumus un kalpot vispārējām valsts un sabiedrības interesēm, nodrošinot stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”

Papildināt 12.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ievērot Satversmi” ar vārdiem “Latvijas republikai saistošos starptautiskos līgumus”.

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“ (1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

“Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.””

Noraidīt

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.53.)

Atbalstīt

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

“Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu – Ministru prezidents.

54.

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Ierēdņa kvalifikācijas eksāmeni un statusa piešķiršana

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu - Ministru prezidents.

(3) Pretendents pēc pārbaudes termiņa izturēšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kārto Pārvaldes izveidotajā ierēdņu kvalifikācijas eksāmena komisijā ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas ierēdņu kvalifikācijas eksāmena komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde.

(5) Pēc ierēdņa kvalifikācijas eksāmena Pārvalde pieņem lēmumu par ierēdņa statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu.”

Noraidīt

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu – Ministru prezidents.

Ierēdņa vispārīgie pienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, likumus un citus normatīvos aktus;

2) būt lojālam likumīgi ievēlētai valdībai neatkarīgi no savas politiskās pārliecības un īstenot valsts politiku sabiedrības interesēs;

3) apzinīgi, izrādot personīgo iniciatīvu, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

59.

Papildināt 14.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “ievērot Satversmi” ar vārdiem “Latvijas republikai saistošos starptautiskos līgumus”.

Papildināt 14.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “ievērot Satversmi” ar vārdiem “starptautiskos līgumus”.

Izteikt 14.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgajai valdībai;”.

Izteikt 14.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam valdībai;”.

Papildināt 14.panta pirmās daļas 3.punktu aiz vārdiem “izrādot personīgo iniciatīvu” ar vārdiem “un darbojoties sabiedrības interesēs”.

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.56.)

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt (skatīt priekšl. nr.58.)

Atbalstīt

Atbalstīt

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, starptautiskos līgumus, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personīgo iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības likumību. Ierēdņa pienākums ir atteikties no nelikumīga uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē, ja speciālajā likumā nav noteikts citādi, bet pēc tās – tiesā.

61.

Papildināt 15.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “apstrīdēt saņemto” ar vārdiem “nelikumīgo”.

Izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdus “ja speciālā likumā nav noteikts citādi”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības likumību. Ierēdņa pienākums ir atteikties no nelikumīga uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto nelikumīgo rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē, bet pēc tās – tiesā.

(1) Ierēdnim ir aizliegts realizēt savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, kad, pildot amata pienākumus, konkrētajā jautājumā pastāv arī ierēdņa vai viņa radinieku mantiskās vai citas personīgās intereses.

(2) Ierēdnis rakstiski ziņo tiešajam priekšniekam par iespējām nokļūt interešu konflikta situācijā. Ja ierēdnis nokļūst interešu konflikta situācijā, viņam ir pienākums nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju un par to rakstiski ziņot amatpersonai, kuras tiešā pakļautībā viņš ir.

(3) Ierēdnim ir aizliegts ietekmēt citus ierēdņus un amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus, veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz ierēdni, viņa radiniekiem vai citām fiziskām un juridiskām personām, no kurām ierēdnis vai viņa radinieki gūst mantiska vai cita rakstura labumus.

(4) Ierēdnim ir aizliegts par amata pienākumu pildīšanu vai apzinātu nepildīšanu pieņemt dāvanas vai citus mantiska rakstura labumus.

(5) Ierēdnim ir atļauts savienot savu amatu ar citu amatu vai darbu, ja tas netraucē ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un ir saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra atļauja.

(6) Ierēdnim, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, kā arī rīkoties ar valsts mantu vai finansu līdzekļiem, izņemot policistus, robežsargus un ierēdņus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3) citu darbu valsts vai pašvaldības iestādē un institūcijā, ja par to saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidenta atļauja.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, viņa vietniekiem un pārvalžu direktoriem, Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekiem ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas un citi ierobežojumi

Ierēdņu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.”

Izslēgt 16.panta piekto daļu.

Izslēgt 16.panta sestajā daļā vārdus “ izņemot policistus, robežsargus un ierēdņus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Ierēdņu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Ierēdņa amata pienākumi

Ierēdņa amata pienākumi

Ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā – ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā – Ministru prezidents. Ierēdņa amata nosaukumam atbilstošos pamatpienākumus un atbildību, kā arī ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Attiecīgais ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazīstināts ar to.

66.

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1)Ierēdņa amata pamatpienākumus, kā arī ierēdņa amata apraksta saturu un tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā - ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā - Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazinies ar to.”

Izteikt 19.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1)Ierēdņa amata paraugaprakstu, kā arī ierēdņa amata apraksta saturu un tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā - ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā - Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazinies ar to.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

(1)Ierēdņa amata paraugaprakstu, kā arī ierēdņa amata apraksta saturu un tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Attiecīgā ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā - ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā - Ministru prezidents.

(3) Ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazinies ar to.

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu neatkarīgi no Ministru kabineta locekļu vai iestādes vadītāja maiņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt v alsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz augstākas kvalifikācijas kategorijas vakantajiem ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

67.

Aizstāt 21.panta 1.punktā vārdus “neatkarīgi no Ministru kabineta locekļu vai iestādes vadītāja maiņas” ar vārdu “izņemot”.

Atbalstīt

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu, izņemot, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz augstākas kvalifikācijas kategorijas vakantajiem ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(1) Ierēdnis saņem mēneša algu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēneša algai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmiju, pabalstus un piemaksas.

(1) Ierēdnis saņem mēneša algu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēneša algai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmiju, pabalstus un piemaksas.

(1) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu.

(2) Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3) Ierēdņa nāves gadījumā viens viņa ģimenes loceklis papildus likumos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

(4) Ierēdnis saņem pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

69.

Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēneša algu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.”

Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

(1)Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā.

(2)Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3)Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem, un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēneša algu apmērā.

(4)Ierēdnis saņem pabalstu mēneša algas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.”

Atbalstīt, izteikt kā jaunu 25.pantu (skatīt atbild.kom. sagatavoto25.panta redakciju)

Atbalstīt

(1)Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā.

(2)Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3)Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēneša algas apmērā. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem, un viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu 24 mēneša algu apmērā.

(4)Ierēdnis saņem pabalstu mēneša algas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēneša algu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

71.

Papildināt projektu ar 23.1pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Pabalsts ceļu izdevumu segšanai

Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā vietā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem pabalstu ceļu izdevumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Papildināt projektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

(1)Pārceļot ierēdni uz citu administratīvo teritoriju, viņam atlīdzina ceļa izdevumus sakarā ar šo pārcelšanu.

(2)Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

(1)Pārceļot ierēdni uz citu administratīvo teritoriju, viņam atlīdzina ceļa izdevumus sakarā ar šo pārcelšanu.

(2)Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

Ierēdnis saņem pabalstu, ja tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vienas mēneša algas apmērā.

72.

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Ierēdnis saņem pabalstu, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vai ierēdņu skaita samazināšanu, vienas mēneša algas apmērā.”

Atbalstīt

Ierēdnis saņem pabalstu, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vai ierēdņu skaita samazināšanu, vienas mēneša algas apmērā.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

(1) Pēc ierēdņa pieprasījuma iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam mēneša algu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā 5 gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā mācību gada maksas daļu, ko segusi iestāde.

(1) Pēc ierēdņa pieprasījuma iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam mēneša algu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā 5 gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā mācību gada maksas daļu, ko segusi iestāde.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

73.

Papildināt 28.panta trešo daļu ar vārdiem “mēneša algas apmērā”.

Atbalstīt

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēneša algas apmērā .

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēneša algu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēneša algu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēneša algas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, ir nepieciešams, līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēneša algas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, ir nepieciešams, līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

74.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Garantijas ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu

Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības šā likuma 42.panta 1.punkta “k” un “l” apakšpunktā minētajos gadījumos, Pārvalde viņam nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.”

Atbalstīt

Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības šā likuma 42.panta 1.punkta “k” un “l” apakšpunktā minētajos gadījumos, Pārvalde viņam nodrošina tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu.

(1) Iestādes vadītājs vai viņa izveidota vērtēšanas komisija katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2) Ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs) vai viņa izveidota vērtēšanas komisija. Ministrijas valsts sekretāra, ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz pretendentu un ierēdņu novērtēšanas komisijas sarakstu, ko apstiprinājis Ministru kabinets.

(3) Novērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu, ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas, pakāpes un prēmijas piešķiršanu un citiem lēmumiem, kas saistīti ar ierēdņa civildienesta gaitu.

75.

76.

Izslēgt 31.panta ceturtajā daļā vārdus “par ierēdņa statusa piešķiršanu”.

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

(1)Iestādes vadītājs, izveidojot vērtēšanas komisiju, katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2)Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks.

(3)Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu vai pārcelšanu amatā, pakāpes piešķiršanu.”

Noraidīt

Atbalstīt

(1)Iestādes vadītājs, izveidojot vērtēšanas komisiju, katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2)Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks.

(3)Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu vai pārcelšanu amatā, pakāpes piešķiršanu.

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti sešās amata kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas piešķir ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpi. Vienā ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijā maksimālais pakāpju skaits ir piecas kvalifikācijas pakāpes. Pakāpes noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti sešās amata kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas piešķir ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpi. Vienā ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijā maksimālais pakāpju skaits ir piecas kvalifikācijas pakāpes. Pakāpes noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(1) Ierēdni civildienesta interesēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var pārcelt citā augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu laiku vai atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā iestādē vai citā iestādē ar attiecīgo iestāžu vadītāju rīkojumu tajā pašā vai citā apdzīvotā vietā, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, ierēdnim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

79.

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierēdni civildienesta interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.”

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā amatā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Noraidīt

(1) Ierēdni civildienesta interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, ierēdnim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

Ierēdni ar viņa piekrišanu iestādes vadītājs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, ja viņa zināšanas, prasmes, pieredze un īpašības pēc iestādes iekšējā konkursa atzītas par visatbilstošākajām vakantā amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

81.

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants Paaugstināšana amatā

Ierēdni civildienesta interesēs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.”

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants Paaugstināšana amatā

Ierēdni civildienesta interesēs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Ierēdni civildienesta interesēs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, tajā pašā iestādē ar iestādes vadītāja lēmumu, bet citā iestādē - ar Pārvaldes lēmumu.

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam;

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums;

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu;

h) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu;

j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums;

k) sakarā ar ievēlēšanu Saeimas vai pašvaldības deputāta amatā;

l) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

m) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

84.

Izteikt 38.panta 1.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) sakarā ar pārbaudes termiņa neizturēšanu vai ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu;”.

Izteikt 38.panta 1.punkta k) apakšpunktu šādā redakcijā:

“k) sakarā ar ievēlēšanu Saeimas deputāta vai pašvaldības deputāta algotā amatā. Pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām viņam saglabājas tiesības pretendēt uz līdzvērtīgu ierēdņa amatu.”

Izteikt 38.panta 1.punkta “k” apakšpunktu šādā redakcijā:

“k) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē;”.

Noraidīt

Daļēji atbalstīt,

skat.74. un 84.priekšl.

Atbalstīt

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam;

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums;

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu;

h) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu;

j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums;

k) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē;

l) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

m) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

86.

Papildināt projektu ar 38.1pantu šādā redakcijā:

“38.1pants Lietu nodošana

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības, nodod ar amatu saistītos lietvedība dokumentus, materiālus un iesniedz norēķinu par viņam uzticēto valsts mantu.”

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“43.pants Lietu nodošana

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod ar amatu saistītos lietvedība dokumentus, materiālus un iesniedz norēķinu par viņam uzticēto valsts mantu.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Ierēdnis, ar kuru tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš tiek pārcelts citā amatā, nodod ar amatu saistītos lietvedība dokumentus, materiālus un iesniedz norēķinu par viņam uzticēto valsts mantu.

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotā uzskaites sistēmā.

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotā uzskaites sistēmā.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

2. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas. Ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem amatus, kas pēc likuma stāšanās spēkā nav ierēdņu amati, iestādes vadītājs par amatu statusa maiņu paziņo rakstiski un, ja viņi tam piekrīt, noslēdz darba līgumus. Ar ierēdņu kandidātiem, kuri nepiekrīt darba līgumu noslēgšanai, iestādes vadītājs pēc mēneša no paziņojuma par amata statusa maiņu saņemšanas dienas izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot pabalstu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

2. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas. Ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem amatus, kas pēc likuma stāšanās spēkā nav ierēdņu amati, iestādes vadītājs par amatu statusa maiņu paziņo rakstiski un, ja viņi tam piekrīt, noslēdz darba līgumus. Ar ierēdņu kandidātiem, kuri nepiekrīt darba līgumu noslēgšanai, iestādes vadītājs pēc mēneša no paziņojuma par amata statusa maiņu saņemšanas dienas izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot pabalstu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā personas, kas likuma stāšanās dienā kā ierēdņu kandidāti saskaņā ar šo likumu ieņem iestādes vadītāja un viņa vietnieku amatus, ierēdņa statusa iegūšanai kārto valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Kārtību, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni, nosaka Ministru kabinets noteikumos, kas izdoti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai. Ierēdņiem, kas likuma spēkā stāšanās dienā ieņem iestādes vadītāja amatu, šī likuma 10.panta otrajā daļā noteikto termiņu nosaka no likuma spēkā stāšanās brīža.

Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Atbalstīt

4. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

5. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu ministrijā, Valsts kancelejā, ministra pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, šī likuma 7.panta 3.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, bet ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs - ar 2008.gada 1.janvāri.

88.

Izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.