Likumprojekts

Šī likuma mērķis ir noteikt valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes darbību.

(1) Šis likums nosaka ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – preten-dents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz specializētā valsts civildienesta (diplomātiskā un konsulārā dienesta, tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ierēdņiem attiecas šī likuma IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un šī likuma 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šī likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(3) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

(1) Valsts civildienesta ierēdnis (turpmāk - ierēdnis) ir persona, kas ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un institūcijās, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, tiesā vai prokuratūrā ir atbildīga par nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanu, nozares darbības koordināciju, finansu resursu sadali vai kontroli, normatīvo aktu izstrādi vai to ievērošanas kontroli, administratīvo aktu izdošanu vai ar indivīda tiesībām saistītu lēmumu sagatavošanu vai pieņemšanu.

(2) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk – ministrs), valsts ministrs, parlamentārais sekretārs, tiesnesis, prokurors, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļi nav ierēdņi.

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā koordinē, pārrauga un īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes pamatfunkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību un novērst ierēdņu prettiesisku rīcību;

5) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem. Likumā noteiktajos gadījumos patstāvīgi ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas, uzlikt disciplinārsodus;

6) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šī likuma prasībām;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzturēt, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla vienotās uzskaites sistēmu;

8) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

9) organizēt pretendentu konkursus, ieteikt pretendentus vakantajiem ministriju valsts sekretāru un citiem ierēdņu amatiem;

10) piešķirt ierēdņa statusu;

11) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas pamatfunkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu.

Valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē (turpmāk – ierēdņa amats) atbilstoši amatā veicamajām funkcijām un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amatu nosaukumiem un aprakstiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs, ministrijā – ministrijas valsts sekretārs.

Uz ierēdņa amatu var pretendēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) kuras pārvalda latviešu valodu un amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās svešvalodas;

3) kurām ir augstākā izglītība;

4) kuras nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kuras nav sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitētas;

6) kuras nav atbrīvotas no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras nav atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā;

8) kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

9) kuras nav vai nav bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

10) kuras nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieki (personas, kuras ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Izņēmumus nosaka Ministru kabinets.

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu - Pārvalde;

2) uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu - attiecīgā ministrija (ministra sekretariāts);

3) uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgā iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ uz nenoteiktu laiku.

(1) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijās, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu - ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs);

3) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem - attiecīgās iestādes administratīvais vadītājs.

(2) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuru profesionālā sagatavotība vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam - iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram - iecelšanai ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam - iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(3) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas.

(4) Atkārtots pretendentu konkurss tiek izsludināts, ja konkursā nav pieteicies neviens pretendents, ja saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu pretendentu profesionālā sagatavotība neatbilst amata aprakstā izvirzītajām prasībām vai neviens no pretendentu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem Ministru prezidentu, ministru vai iestādes vadītāju neapmierina.

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, rīkojumā norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja, ministrijas valsts sekretāra amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai jauna konkursa izsludināšanu, informējot par to personu, kura ieņem attiecīgo amatu, un Pārvaldi.

(3) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, var noteikt pārbaudes termiņu, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(4) Pretendentam, kas pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, nosaka sešu mēnešu pārbaudes termiņu.

(5) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram nosakāms pārbaudes termiņš, ieceļ amatā, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj pēc pārbaudes pozitīva novērtējuma.

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina amatā konkursa kārtībā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstisku apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Pārvalde par neatbilstību informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus un kura pēc informācijas saņemšanas atlaiž pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

"Apsolos būt uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt man uzticētos dienesta pienākumus pēc labākās apziņas un pārliecības, ievērot Satversmi, likumus, valdības lēmumus un priekšniecības likumīgos rīkojumus."

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu – Ministru prezidents.

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, likumus un citus normatīvos aktus;

2) būt lojālam likumīgi ievēlētai valdībai neatkarīgi no savas politiskās pārliecības un īstenot valsts politiku sabiedrības interesēs;

3) apzinīgi, izrādot personīgo iniciatīvu, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības likumību. Ierēdņa pienākums ir atteikties no nelikumīga uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē, ja speciālajā likumā nav noteikts citādi, bet pēc tās – tiesā.

(1) Ierēdnim ir aizliegts realizēt savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, kad, pildot amata pienākumus, konkrētajā jautājumā pastāv arī ierēdņa vai viņa radinieku mantiskās vai citas personīgās intereses.

(2) Ierēdnis rakstiski ziņo tiešajam priekšniekam par iespējām nokļūt interešu konflikta situācijā. Ja ierēdnis nokļūst interešu konflikta situācijā, viņam ir pienākums nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju un par to rakstiski ziņot amatpersonai, kuras tiešā pakļautībā viņš ir.

(3) Ierēdnim ir aizliegts ietekmēt citus ierēdņus un amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus, veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz ierēdni, viņa radiniekiem vai citām fiziskām un juridiskām personām, no kurām ierēdnis vai viņa radinieki gūst mantiska vai cita rakstura labumus.

(4) Ierēdnim ir aizliegts par amata pienākumu pildīšanu vai apzinātu nepildīšanu pieņemt dāvanas vai citus mantiska rakstura labumus.

(5) Ierēdnim ir atļauts savienot savu amatu ar citu amatu vai darbu, ja tas netraucē ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un ir saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra atļauja.

(6) Ierēdnim, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, kā arī rīkoties ar valsts mantu vai finansu līdzekļiem, izņemot policistus, robežsargus un ierēdņus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3) citu darbu valsts vai pašvaldības iestādē un institūcijā, ja par to saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidenta atļauja.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, viņa vietniekiem un pārvalžu direktoriem, Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekiem ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā – ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā – Ministru prezidents. Ierēdņa amata nosaukumam atbilstošos pamatpienākumus un atbildību, kā arī ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Attiecīgais ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazīstināts ar to.

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu neatkarīgi no Ministru kabineta locekļu vai iestādes vadītāja maiņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz augstākas kvalifikācijas kategorijas vakantajiem ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(1) Ierēdnis saņem mēneša algu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēneša algai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmiju, pabalstus un piemaksas.

(1) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu.

(2) Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3) Ierēdņa nāves gadījumā viens viņa ģimenes loceklis papildus likumos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

(4) Ierēdnis saņem pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

Ierēdnis saņem pabalstu, ja tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vienas mēneša algas apmērā.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

(1) Pēc ierēdņa pieprasījuma iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam mēneša algu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā 5 gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā mācību gada maksas daļu, ko segusi iestāde.

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēneša algu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēneša algas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, ir nepieciešams, līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

(1) Iestādes vadītājs vai viņa izveidota vērtēšanas komisija katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2) Ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs) vai viņa izveidota vērtēšanas komisija. Ministrijas valsts sekretāra, ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz pretendentu un ierēdņu novērtēšanas komisijas sarakstu, ko apstiprinājis Ministru kabinets.

(3) Novērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu, ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas, pakāpes un prēmijas piešķiršanu un citiem lēmumiem, kas saistīti ar ierēdņa civildienesta gaitu.

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti sešās amata kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas piešķir ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpi. Vienā ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijā maksimālais pakāpju skaits ir piecas kvalifikācijas pakāpes. Pakāpes noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(1) Ierēdni civildienesta interesēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var pārcelt citā augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu laiku vai atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā iestādē vai citā iestādē ar attiecīgo iestāžu vadītāju rīkojumu tajā pašā vai citā apdzīvotā vietā, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, ierēdnim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

Ierēdni ar viņa piekrišanu iestādes vadītājs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, ja viņa zināšanas, prasmes, pieredze un īpašības pēc iestādes iekšējā konkursa atzītas par visatbilstošākajām vakantā amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par at stādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam;

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums;

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu;

h) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu;

j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums;

k) sakarā ar ievēlēšanu Saeimas vai pašvaldības deputāta amatā;

l) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

m) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotā uzskaites sistēmā.

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

2. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas. Ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem amatus, kas pēc likuma stāšanās spēkā nav ierēdņu amati, iestādes vadītājs par amatu statusa maiņu paziņo rakstiski un, ja viņi tam piekrīt, noslēdz darba līgumus. Ar ierēdņu kandidātiem, kuri nepiekrīt darba līgumu noslēgšanai, iestādes vadītājs pēc mēneša no paziņojuma par amata statusa maiņu saņemšanas dienas izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot pabalstu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā personas, kas likuma stāšanās dienā kā ierēdņu kandidāti saskaņā ar šo likumu ieņem iestādes vadītāja un viņa vietnieku amatus, ierēdņa statusa iegūšanai kārto valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Kārtību, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni, nosaka Ministru kabinets noteikumos, kas izdoti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai. Ierēdņiem, kas likuma spēkā stāšanās dienā ieņem iestādes vadītāja amatu, šī likuma 10.panta otrajā daļā noteikto termiņu nosaka no likuma spēkā stāšanās brīža.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

5. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu ministrijā, Valsts kancelejā, ministra pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, šī likuma 7.panta 3.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, bet ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs - ar 2008.gada 1.janvāri.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.