Likumprojekts

Likumā lietoti šādi termini:

1) apliecinājums – Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības veikšanas likumību un ir uzskatāms par šīs darbības veikšanas atļauju;

2) bonitāte – augšanas apstākļu labumu raksturojošs lielums, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

3) galvenās cirtes vecums – mazākais mežaudzes valdošās sugas vecums, kad var uzsākt meža izciršanu galvenajā cirtē;

4) kritiskais šķērslaukums – šķērslaukuma lielums, kad nav iespējama mežaudzes normāla attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

5) meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

6) meža atjaunošana - meža sēšana un stādīšana, kā arī meža dabiskās atjaunošanas veicināšana meža zemēs;

7) meža bojājums - koku augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

8) meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana nemeža zemēs;

9) meža ilgtspējīga apsaimniekošana - mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju izpildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

10) meža inventarizācija – informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

11) meža monitorings - pastāvīgu novērojumu sistēma meža fizioloģiskā stāvokļa, vides stāvokļa un vides piesārņojuma ietekmes novērtēšanai;

12) Meža reģistrs - informācijas sistēma, kurā apkopo un uztur informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

13) meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti - atsevišķi koki, mežaudzes un meža sēklu plantācijas;

14) meža reproduktīvais materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

15) mežaudze – mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

16) minimālais šķērslaukums - šķērslaukuma mazākais lielums, kuru sasniedzot ir iespējama mežaudzes produktīva attīstība;

17) neproduktīva mežaudze – mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt krājas pieauguma, sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

18) plantāciju meži – uz nemeža zemes īpašiem mērķiem izveidotas un Meža reģistrā reģistrētas mežaudzes;

19) šķērslaukums – augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 m augstumā no sakņu kakla viena hektāra platībā;

20) valdaudze – mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 % no audzes vidējā augstuma;

21) valdošā koku suga – koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.

Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, garantējot visiem meža īpašniekiem (valdītājiem) vienādas tiesības un nosakot vienādus pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību. Meža īpašnieka (valdītāja) saimnieciskā patstāvība var tikt ierobežota tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(1) Mežs ir ekosistēma ar visiem dzīvajiem un nedzīvajiem komponentiem, kurā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņu metru augstumu un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 % no zemes platības visās tā attīstības stadijās.

(2) Šā likuma izpratnē par mežu netiek uzskatītas atsevišķi no meža novietotas līdz 0,1 ha lielas kokiem apaugušas platības, augļu koku stādījumi un mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, kā arī augļu dārzi, parki, kapsētas un meža koku sēklu plantācijas.

(3) Meža zeme ir zeme, kas apklāta ar mežu vai kuras lietošanas mērķis ir mežsaimniecība.

Meža īpašnieks (valdītājs) ir persona, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskā valdījumā.

(1) Personai ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā var ierobežot pašvaldība šādos gadījumos:

1) pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma - meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs;

2) pēc meža īpašnieka (valdītāja) ierosinājuma - meža ugunsdrošības un meža atjaunošanas interesēs.

(3) Katram, kas ierosina ierobežot personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā, ir pienākums norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem un publicēt attiecīgu informāciju vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot meža teritoriju un konkrētos ierobežojumus.

(4) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai pēc šā panta trešajā daļā noteikto prasību izpildes.

Personas pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, necirst un nebojāt kokus un krūmus, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus vai citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

(1) Kokus mežā cērt šādās cirtēs:

1) galvenajā cirtē - pieaugušu koku ciršana koksnes galvenās ražas novākšanai, arī kailcirtē, ja iestigotā cirsmā mežaudze tiek nocirsta gada laikā un pēc tās nepieciešama meža atjaunošana;

2) kopšanas cirtē - koku ciršana paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;

3) neproduktīvo mežaudžu cirtē - normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nocērtot neproduktīvas mežaudzes;

4) citā cirtē - koku ciršana meža infrastruktūras (piemēram, būvju, krautuvju, meža ceļu, stigu) izveidošanai un uzturēšanai.

(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā noteikto.

Koku ciršanas kārtību ārpus meža un nemeža zemē nosaka Ministru kabinets.

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja mežaudzes valdošā koku suga ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu (tabula).

Tabula

(2) Galvenā cirte ir aizliegta šādos gadījumos:

1) ja meža valdītājs nav atjaunojis mežu vismaz 80 % apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē;

2) ja vienā valdījumā esošajos mežos galvenajai cirtei pieguļošajās platībās mežaudze nav atzīta par atjaunotu un apmežojums nav sasniedzis vismaz trīs gadu vecumu.

(1) Kopšanas cirte ir atļauta šādos gadījumos:

1) ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu;

2) ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.

(2) Ja tiek cirsti nebojāti koki, pēc kopšanas cirtes mežaudzes šķērslaukums nedrīkst būt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu un tā kļūs par neproduktīvu mežaudzi, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

(1) Koku ciršanas uzsākšanai uz meža zemes ir nepieciešams Valsts meža dienesta izdots ciršanas apliecinājums, izņemot gadījumus, ja mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem.

(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās vai to tiešu draudu gadījumos (snieglauze, vējlauze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu izņēmuma kārtā var uzsākt pēc mutiskas paziņošanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja konkrētā meža īpašnieka (valdītāja) valdījumā esošajā mežā nav veikta meža inventarizācija un īpašumam (valdījumam), kas ir lielāks par 10 hektāriem, nav izstrādāts arī meža apsaimniekošanas plāns, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirtes (arī kailcirtes) izveidošanas kārtību, cirtes izpildes kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.

Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

Meža nekoksnes vērtības ir šādas:

1) materiālās vērtības - ķermeniskas lietas, kas saistītas ar mežu un, tās iegūstot, tiek atdalītas no meža;

2) nemateriālās vērtības - mežam piemītošās rekreatīvās un vidi stabilizējošās īpašības.

Meža nekoksnes materiālo vērtību izmantošana ir meža īpašnieka (valdītāja) tiesības, izņemot gadījumus, ja šajā likumā, dabas aizsardzības un sugu un biotopu aizsardzības normatīvajos aktos noteikts citādi.

Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus pašpatēriņam personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks (valdītājs) nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta trešās daļas noteikumiem.

Meža atjaunošanai (sējot vai stādot) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.

Valsts meža dienests uztur meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.

Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu. Meža īpašnieks (valdītājs) mežu atjaunot var ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām.

Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, meža reproduktīvā materiāla kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

1) atjaunot mežaudzi ar sēšanu vai stādīšanu ne vēlāk kā trīs gadu laikā, bet ar dabiskās atjaunošanas veicināšanu - ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.

Meža ieaudzēšana ir zemes īpašnieka (valdītāja) tiesības, ja vien to neierobežo normatīvie akti.

Kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu (piemēram, kociņu skaits, augstums, izvietojums), kā arī meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants

(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja pēc ieaudzēšanas ne vēlāk kā trīs gadu laikā to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.

(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktais par koku ciršanu un meža atjaunošanu.

(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

Plantāciju mežu ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Meža īpašniekam (valdītājam) un personām, kas glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir šādi pienākumi:

1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību mežā;

2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par atklātajiem meža bojājumiem;

3) veikt darbības, kas ierobežo meža bojājumu izplatību.

Ārkārtas situācijās (piemēram, meža kaitēkļu un slimību masveida savairošanās) Valsts meža dienests var uzdot šā likuma 27.pantā minētajām personām:

1) pārtraukt vai atlikt koku visu veidu ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

3) iznīcināt slimību inficēto vai kukaiņu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

Ārkārtas situācijas (piemēram, meža kaitēkļu un slimību masveida savairošanās) izsludināšanas kārtību un meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā gada laikā attiecīgajā īpašumā (valdījumā) esošajā meža zemē notikušajām izmaiņām:

1) par darbībām, kuru veikšanai nepieciešams apliecinājums;

2) par meža bojājumiem;

3) par meža atjaunošanu;

4) par meža ieaudzēšanu;

5) par atjaunoto mežaudžu kopšanu.

(2) Meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir tā īpašumā (valdījumā) esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un meža īpašumam (valdījumam), kas ir lielāks par 10 hektāriem, izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu – dokumentu, kurā definēti konkrētā meža īpašuma (valdījuma) apsaimniekošanas mērķi un paredzētas meža apsaimniekošanas darbības, - un šos materiālus iesniegt Valsts meža dienestā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks (valdītājs).

Meža īpašniekam (valdītājam) ir tiesības saņemt no Meža reģistra visu informāciju, kas attiecas uz tā īpašumā (valdījumā) esošo mežu.

Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks (valdītājs) ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam (valdītājam) jāievēro:

1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga pieejamība;

2) šā likuma 36.pantā noteiktās prasības;

3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana.

Meža īpašniekam (valdītājam) meža apsaimniekošanas plāns ir priekšnoteikums valsts subsīdiju saņemšanai.

Valsts subsidējamās mežsaimnieciskās darbības un to ikgadējo programmu budžeta ietvaros nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu var veikt personas, kam ir noteikta profesionālā kvalifikācija.

(2) Profesionālās kvalifikācijas prasības, kas nepieciešamas meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Meža inventarizācijas un meža apsaimniekošanas plānošanas saturu un veikšanas kārtību, Meža reģistra uzturēšanas kārtību un meža īpašnieka (valdītāja) sniedzamās informācijas apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

1) nodrošināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) saglabāt meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

3) pasargāt virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

4) saglabāt būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.

Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža fizioloģiskā stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta.

(2) Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ikvienam meža īpašniekam (valdītājam) ir tiesības saņemt kompensāciju par tā īpašumā (valdījumā) neiegūtajiem labumiem, ja neiegūšanas cēlonis ir meža lietošanas tiesību aprobežojumi, kas nav noteikti šajā likumā.

(2) Kompensācijas apjoma noteikšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža īpašniekam (valdītājam) no Valsts meža dienesta vai (ja attiecīgais īpašums (valdījums) atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuras uzraudzībai ir izveidota administrācija) no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas, kuras uzraudzībā atrodas konkrētais īpašums (valdījums), jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:

1) koku ciršanai;

2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju būvei vai rekonstrukcijai, ja tā var ietekmēt mežu;

3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;

4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;

5) minerālmēslu, herbicīdu un pesticīdu lietošanai meža zemēs un plantāciju mežos.

2. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Valsts meža dienestā informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.
1. Apliecinājums izsniedzams mēneša laikā pēc meža īpašnieka (valdītāja) rakstiskā pieteikuma saņemšanas. Pieteikumā iekļaujama Ministru kabineta noteiktā informācija plānotās darbības veikšanai.

(4) Apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim.

(5) Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(1) Apliecinājumu neizsniedz šādos gadījumos:

1) ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

2) ja meža īpašnieks (valdītājs) pieteikumā nav uzrādījis Valsts meža dienestam nepieciešamo informāciju plānotās darbības veikšanai;

3) ja meža īpašnieks (valdītājs) nav iesniedzis šā likuma 30.pantā minēto informāciju;

4) ja meža īpašnieks (valdītājs) nav iesniedzis inventarizācijas informāciju par tā īpašumā (valdījumā) esošo mežu attiecīgās mežniecības teritorijā.

(2) Ja apliecinājums netiek izsniegts, Valsts meža dienests vai attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija, kuras uzraudzībā atrodas konkrētais īpašums (valdījums), meža īpašniekam (valdītājam) to paziņo rakstiski mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, norādot atteikuma iemeslus.

Meža zemes transformācijai nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

(1) Ja meža zemi transformē, meža īpašnieka (valdītāja) pienākums ir atlīdzināt zaudējumus par dabīgās meža vides iznīcināšanu.

(2) Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Meža nozarē valsts funkcijas veic:

1) Zemkopības ministrija - izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību un iespējamo līdzdalību;

2) Valsts meža dienests - piemēro normatīvos aktus un nodrošina to ievērošanas kontroli visos mežos neatkarīgi no to īpašnieka (valdītāja);

3) valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" - Zemkopības ministrijas uzdevumā apsaimnieko valsts mežu un nodrošina sabiedrības akceptēto valsts meža ekoloģisko un sociālo funkciju veikšanu, valsts meža vērtības saglabāšanu un vairošanu, kā arī ienākumus meža īpašniekam – valstij.

(2) Valsts ar tās institūcijām un finansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un sekmē privātās mežsaimniecības attīstību.

(1) Valsts meža zeme ir:

1) Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju;

2) pārējā valsts meža zeme, uz kuru nav atjaunotas īpašuma tiesības vai kura nav nodota lietošanā fiziskajām personām pēc 1990.gada 21.novembra zemes reformas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts meža īpašums saglabājams veidā, kas nodrošina tā efektīvu apsaimniekošanu.

(3) Valsts meža zemes atsavināšana atļauta tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

(1) Koku ciršanas maksimālo apjomu (kubikmetros) sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem nosaka Saeima.

(2) Pārējiem meža īpašniekiem (valdītājiem) koku ciršanas apjomu regulē Ministru kabineta noteiktā koku ciršanas kārtība.

(1) Zinātniskie meži ir meži ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.

(2) Ieņēmumi no zinātniskajiem mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanas mērķa nodrošināšanai saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu.

Zinātniskos mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

Uz zinātniskajiem mežiem neattiecas:

1) koku ciršanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi;

3) jaunas mežaudzes izveidošanas noteikumi;

4) meža aizsardzības noteikumi.

Valsts meža zemi zinātniskām vajadzībām piešķir un zinātnisko mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zinātniskie meži tiek reģistrēti Meža reģistrā.

Meža īpašnieks (valdītājs) ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi, izņemot gadījumu, ja cita persona uzņēmusies atbildību ar līgumu vai veikusi darbības pretēji meža īpašnieka (valdītāja) gribai.

(1) Zaudējumu apjoma noteikšanas kārtību, ja tie radušies, pārkāpjot šajā likumā noteikto, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja vainīgā persona ir meža īpašnieks (valdītājs), no tās piedzen zaudējumus par labu valstij. Piedzītie naudas līdzekļi izmantojami kaitējuma seku novēršanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ja vainīgā persona nav meža īpašnieks (valdītājs), no tās piedzen zaudējumus par labu meža īpašniekam (valdītājam).

1. Ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē:

1. likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);
2. likums "Par valsts meža izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.);
3. likums "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1998, 3.nr.).

2. Līdz 2000.gada 1.septembrim zemkopības ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un iesniedz tos Ministru kabinetā.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi Nr.132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu";

2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi Nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi";

3) 1995.gada 21.marta noteikumi Nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi";

4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.98 "Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa "Ziemassvētku kauju vietas" izveidošanu";

5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi Nr.241 "Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem";

6) 1996.gada 13.augusta noteikumi Nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos";

7) 1996.gada 13.augusta noteikumi Nr.326 "Noteikumi par maksu, kāda nosakāma par meža resursu ieguves un izvešanas atļaujām";

8) 1996.gada 20.augusta noteikumi Nr.332 "Valsts mežierīcības organizācijas kārtība";

9) 1996.gada 20.augusta noteikumi Nr.334 "Meža monitoringa organizācijas kārtība";

10) 1996.gada 9.decembra noteikumi Nr.449 "Galvenās cirtes noteikumi";

11) 1996.gada 9.decembra noteikumi Nr.450 "Starpcirtes noteikumi";

12) 1998.gada 24.novembra noteikumi Nr.440 "Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi".

4. Valsts meža dienestam līdz 2002.gada 1.janvārim izveidot Meža reģistru. Līdz tā izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze "Meža fonds".

5. Ar šā likuma stāšanos spēkā Valsts meža dienesta pienākumu pārmantotāja attiecībā uz valsts mežu apsaimniekošanu, meža resursu realizāciju valsts mežos un meža atjaunošanu valsts mežos ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" kļūst par Valsts meža dienesta saistību pārmantotāju:

1) mežizstrādes līgumiem, kas noslēgti līdz 1998.gada 28.maijam saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumiem Nr.335 "Noteikumi par kārtību, kādā noslēdzami ilgtermiņa mežizstrādes līgumi";

2) pirkuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 25.augusta noteikumiem Nr.319 "Cirsmu un atsevišķu koku izsoles noteikumi";

3) meža atjaunošanas darbiem, kas garantēti ar drošības naudu saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi";

4) medību platības nomas līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumiem Nr.251 "Medību noteikumi".

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.