Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

 

 

GROZĪJUMI LATVIJAS KRIMINĀLPROCESA KODEKSĀ

(reģ.nr.380)

 

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija

(ar redakcionāliem labojumiem)

2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

     

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

23.5 pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības robežas

Ārvalsts izdoto personu nevar saukt pie kriminālatbildības un notiesāt,

kā arī nodot trešajai valstij par noziedzīgu nodarījumu, kuru tā izdarījusi pirms izdošanas un par kura izdarīšanu tā nav izdota, ja nav saņemta tās valsts piekrišana, kas personu izdevusi.

(1993.gada 27.aprīļa likumu redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar

1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; 1998, 23.nr.)

 

1.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“1. 23.5 pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņi”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais, notiesātais no ārvalsts izdots ar kādu citu nosacījumu, tas ir jāievēro.

Laiks, kādā persona ārvalstī atrodas apcietinājumā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā, bet tiek ieskaitīts brīvības atņemšanas soda termiņā.

 

Pieņemt

1. 23.5 pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un drošības līdzekļa — apcietinājuma termiņi”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ Ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais no ārvalsts izdots ar kādu citu nosacījumu, tas ir jāievēro.

Laiks, ko persona ārvalstī pavada apcietinājumā, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā, bet tiek ieskaitīts brīvības atņemšanas soda termiņā.”

68.pants. Drošības līdzekļu piemērošana

Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais,

būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs

patiesības noskaidrošanu krimināllietā, vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā

arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem.

1. Izteikt 68.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja ir pietiekams pamats varbūtībai, ka apsūdzētais vai tiesājamais, būdams brīvībā, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā, apdraudēs vai ietekmēs krimināllietā liecinošās personas vai izdarīs noziedzīgu darbību, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildīšanu, izziņas izdarītājam, prokuroram un tiesai (tiesnesim) ir tiesības piemērot apsūdzētajam vai tiesājamam vienu no šajā kodeksā paredzētajiem drošības līdzekļiem.”

 

 

2.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta esošo 1.pantu šādā redakcijā:

“1. Papildināt 68.pantu pēc vārdiem “traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā” ar vārdiem “arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas,”.

 

Pieņemt

2. Papildināt 68.pantu pēc vārdiem “traucēs patiesības noskaidrošanu krimināllietā” ar vārdiem “arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas”.

69.pants. Drošības līdzekļu veidi

Drošības līdzekļi ir:

1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu;

2) personisks galvojums;

3) drošības nauda;

4) nodošana policijas uzraudzībā;

5) mājas arests;

6) apcietinājums;

7) militārpersonas nodošana karaspēka daļas pavēlniecības pārraudzībā;

8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā.

(1994.gada 22.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1998, 23.nr.)

 

 

 

3.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 69.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pienākums uzturēties policijas noteiktā dzīvesvietā;”

uzskatīt līdzšinējo 6.-8.punktu attiecīgi par 7.-9.punktu.”

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

_______

72.pants. Apstākļi, kas ņemami vērā, izraugoties drošības līdzekli

Izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties

vienu no drošības līdzekļiem, izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa

(tiesnesis) ņem vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma smagumu, apsūdzētā vai

tiesājamā personību, varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais izvairīsies

no izmeklēšanas un tiesas vai traucēs patiesības noskaidrošanu, kā arī

apsūdzētā vai tiesājamā nodarbošanos, vecumu, veselības stāvokli, ģimenes

stāvokli un citus apstākļus.

2. Izteikt 72.panta tekstu šādā redakcijā:

“ Izlemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu un izraugoties vienu no drošības līdzekļiem, izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa (tiesnesis) ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, apsūdzētā vai tiesājamā personību, varbūtību, ka apsūdzētais vai tiesājamais izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas, traucēs patiesības noskaidrošanu, apdraudēs vai ietekmēs krimināllietā liecinošās personas, kā arī apsūdzētā vai tiesājamā nodarbošanos, vecumu, veselības stāvokli, ģimenes stāvokli un citus apstākļus.”

 

4.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt 72.pantu pēc vārdiem “traucēs patiesības noskaidrošanu” ar vārdiem “ arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas”.

 

Pieņemt

3. Papildināt 72.pantu pēc vārdiem “traucēs patiesības noskaidrošanu” ar vārdiem “arī apdraudot vai ietekmējot krimināllietās liecinošās personas”.

   

 

 

5.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā:

“4. Papildināt ar 75-3.pantu šādā redakcijā:

“75.3 pants. Pienākums uzturēties policijas noteiktā dzīvesvietā

Pienākums uzturēties policijas noteiktā dzīvesvietā nozīmē, ka piespiedu kārtā tiek ierobežota personas brīvība pārvietoties, uzliekot tai par pienākumu dzīvot policijas noteiktajā pagaidu uzturēšanās vietā un aizliedzot uzturēties savā pastāvīgajā dzīvesvietā bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas, kā arī nosakot, ka tai ir aizliegts sazināties un satikties ar lēmumā minētajām personām. Drošības līdzekli - pienākumu uzturēties policistu noteiktā dzīvesvietā, drīkst piemērot tikai ar tiesneša lēmumu, kas pieņemts uz prokurora vai izziņas izdarītāja uzrādīto materiālu pamata.

Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildīšanai policijas iestādei pēc personas dzīvesvietas.””

 

Noraidīt

 

 

 

_______

104.pants. Cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvji

Kā cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvji lietā var

piedalīties: advokāti, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tuvi radinieki un likumiskie pārstāvji.

Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez

attaisnojoša iemesla pēc izziņas izdarītāja vai prokurora aicinājuma,

izziņas izdarītājam un prokuroram ir tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt

to tiesai, lai tiesnesis izlemtu jautājumu par cietušā, civilprasītāja un

civilatbildētāja pārstāvju saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Ja cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvji neierodas bez

attaisnojoša iemesla pēc tiesneša vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata

lietu, var uzlikt cietušā, civilprasītāja un civilatbildētāja pārstāvjiem

naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.

3. Papildināt 104.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Ja lietā aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais ir kāds no nepilngadīgā cietušā vecākiem, audžu vecākiem, adoptētājiem, aizbildņiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, vai cita persona, kura var ietekmēt likumiskā pārstāvja objektivitāti, nepilngadīgā cietušā intereses kriminālprocesā pārstāv zvērināts advokāts vai viņa palīgs. Pēc bērnu tiesību aizsardzības institūcijas vai sabiedriskās organizācijas pārstāvja motivēta lūguma procesa virzītājam jālemj par advokāta pieaicināšanu arī citos gadījumos, kad nepilngadīgā cietušā interešu aizsardzība ir apgrūtināta.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LR Tieslietu ministrija:

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“Ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais ir kāds no nepilngadīgā cietušā vecākiem, audžu vecākiem, adoptētājiem, aizbildņiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, vai cita persona, kura var ietekmēt likumiskā pārstāvja objektivitāti, nepilngadīgā cietušā intereses kriminālprocesā var pārstāvēt advokāts, bērna tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis, kā arī citas iestādes, organizācijas, kuras darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem, pārstāvis. Bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvim, kā arī citas iestādes, organizācijas, kuras darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem, pārstāvim ir tiesība procesa virzītajam iesniegt motivētu lūgumu par advokāta, bērna tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvja, kā arī citas iestādes, organizācijas, kuras darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu nepilngadīgajiem, pārstāvja pieaicināšanu arī citos gadījumos, kad nepilngadīgā cietušā interešu aizsardzība ir apgrūtināta. “

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“ 3. Papildināt 104.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Procesa virzītājs pieņem lēmumu par nepilngadīgā cietušā pārstāvja - advokāta pieaicināšanu, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta pirmajā daļā minētie pārstāvji vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis iesniedzis motivētu lūgumu. Šādos gadījumos advokāta darba samaksas izdevumus sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem.;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo daļu par trešo, ceturto daļu.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

4. 104.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Procesa virzītājs pieņem lēmumu par nepilngadīgā cietušā pārstāvja — advokāta pieaicināšanu, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta pirmajā daļā minētie pārstāvji vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis iesniedzis motivētu lūgumu. Šādos gadījumos advokāta darba samaksas izdevumus sedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

105.pants. Likumiskie pārstāvji

Likumiskie pārstāvji krimināllietā ir: apsūdzētā vai cietušā vecāki,

adoptētāji, aizbildņi, aizgādņi un to iestāžu, organizāciju un personu

pārstāvji, kuru aizbildnībā vai apgādībā atrodas apsūdzētais vai cietušais.

Likumiskie pārstāvji piedalās krimināllietā šai kodeksā paredzētajā

kārtībā.

Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc izziņas

izdarītāja vai prokurora aicinājuma, izziņas izdarītājam un prokuroram ir

tiesības sastādīt protokolu un nosūtīt to tiesai, lai tiesnesis izlemtu

jautājumu par likumiskā pārstāvja saukšanu pie likumā paredzētās

atbildības.

Ja likumiskais pārstāvis neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesneša

vai tiesas aicinājuma, tiesa, kas izskata lietu, var uzlikt likumiskajam

pārstāvim naudas sodu līdz divām minimālajām mēnešalgām.

4. Papildināt 105.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Ja par likumisko pārstāvi atzīta persona neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs atceļ lēmumu par šīs personas atzīšanu par likumisko pārstāvi un pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

LR Tieslietu ministrija:

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

“Ja šī panta pirmajā daļā norādītās personas, kuras ar procesa virzītāju pieņemtu lēmumu krimināllietā atzītas par likumisko pārstāvi, neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi”.

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 4.pantu redakcijā:

“4. Papildināt 105.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“ Ja par likumisko pārstāvi atzīta persona neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs atceļ lēmumu par šīs personas atzīšanu par likumisko pārstāvi un pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi.”;

“uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu par trešo, ceturto un piekto daļu”.

 

 

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

5. 105.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ja par likumisko pārstāvi atzīta persona neievēro pārstāvamā likumiskās intereses, procesa virzītājs atceļ lēmumu par šīs personas atzīšanu par likumisko pārstāvi un pieņem lēmumu par citas personas atzīšanu par likumisko pārstāvi.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu.

106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo

aizsardzību

Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam,

aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamam un notiesātajam, kas liecina

krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, kurus apdraudot var ietekmēt aizsargājamo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1998.gada 14.oktobra likumu - Ziņotājs,

1998, 23.nr.)

5. Izteikt 106.2 pantu šādā redakcijā:

,, 106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību

Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamajam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo personu liecības.”

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt likumprojekta 5.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālo procesuālo aizsardzību var noteikt nepilngadīgajiem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 161., 162.,166.(3), 172. un 174.pantā.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt likumprojekta 5.pantā vārdus “personu liecības”.

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

6. Izteikt 106.2 pantu šādā redakcijā:

“106.2 pants. Personas, kurām ir tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību

Tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamajam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo.”

106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības

Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt pastiprināt aizsardzības

pasākumus, atlīdzināt sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību

nodarītos materiālos zaudējumus, kā arī jebkurā laikā atteikties no šīs

aizsardzības.

Aizsargājamai personai ir tiesības pieaicināt pārstāvi - advokātu, kuram

ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to

piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un

kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un

sūdzības.

6. Izteikt 106.9 pantu šādā redakcijā:

,, 106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības

Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā laikā atteikties no aizsardzības, kā arī pieaicināt pārstāvi - advokātu, kuram ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības.”

 

12.

 

 

13.

LR Tieslietu ministrija:

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojekta 6.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“ Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt atlīdzināt sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu.”

 

 

 

Noraidīt

 

 

Pieņemt

 

 

 

7. Izteikt 106.9 pantu šādā redakcijā:

“106.9 pants. Speciāli procesuāli aizsargājamās personas tiesības

Aizsargājamajai personai ir tiesības jebkurā laikā atteikties no aizsardzības, kā arī pieaicināt pārstāvi — advokātu, kuram ir tiesības pārstāvēt aizsargājamās personas intereses, kopā ar to piedalīties pirmstiesas izmeklēšanas darbībās, iztiesāšanā, apelācijas un kasācijas instances tiesās, pieteikt noraidījumus, iesniegt lūgumus un sūdzības.

Aizsargājamai personai ir tiesības pieprasīt, lai tiek atlīdzināts sakarā ar aizsardzību vai tās nepietiekamību dzīvībai vai veselībai nodarītais kaitējums.”

122.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētās

personas aizturēšanas kārtība

…..

Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā izziņas iestādei par aizturēšanu jāpaziņo arī viņa vecākiem vai personām, kas vecākus aizstāj, izņemot gadījumus, kad šīs personas ir noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieces.

7. Izteikt 122.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“ Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, par aizturēšanu jāpaziņo vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Gadījumos, ja aizturētā nepilngadīgā vecāki vai personas, kas vecākus aizstāj, ir noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieces, par nepilngadīgā aizturēšanu ir jāpaziņo bāriņtiesai/pagasttiesai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. Ja nepilngadīgais aizturētais ir ārvalsts pilsonis, tad par to paziņo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai.”

 

 

14.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Aizstāt likumprojekta 7.pantā skaitli “24” ar skaitli “3”.

 

 

 

Noraidīt

8. Izteikt 122.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgā aizturēšanas gadījumā procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, par aizturēšanu jāpaziņo nepilngadīgā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja aizturētā nepilngadīgā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, ir noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki, par nepilngadīgā aizturēšanu ir jāpaziņo bāriņtiesai/pagasttiesai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. Ja nepilngadīgais aizturētais ir ārvalsts pilsonis, par aizturēšanu paziņo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai.”

160.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

Nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, vai, pēc izziņas izdarītāja vai prokurora ieskata, nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, pieaicina pedagogu vai psihologu.

Vajadzības gadījumā pieaicina arī vecākus vai citus nepilngadīgā likumiskos pārstāvjus.

Pirms nopratināšanas šīm personām izskaidro viņu tiesības un pienākumus

un ieraksta to nopratināšanas protokolā.

Minētās personas ir klāt pratināšanas laikā un ar izziņas izdarītāja vai

prokurora atļauju var uzdot lieciniekam jautājumus. Pēc nopratināšanas šīs

personas var iepazīties ar nopratināšanas protokolu un izdarīt tajā rakstveida piezīmes par protokola pareizumu un pilnīgumu. Minētās personas paraksta nopratināšanas protokolu.

Liecinieku, kas nav sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, nebrīdina par

atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu.

8. Papildināt 160. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“ Ja psihologs vai pedagogs, kas pieaicināts 14 gadus nesasniegušas liecinošās personas nopratināšanā, atzīst atkārtotu nopratināšanu par to pašu faktu par kaitīgu mazgadīgā psihei, viņš par to informē procesa virzītāju. Šādā gadījumā atkārtota nopratināšana iespējama tikai uz tiesneša lēmuma pamata.

Šā panta piektajā daļā paredzētā kārtība attiecināma arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības vai seksuālās izmantošanas.”

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 160.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja liecinieka, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, atkārtota nopratināšana par tiem pašiem faktiem saskaņā ar bērnu psihologa slēdzienu var kaitēt bērnam, liecinieka atkārtota nopratināšana nav pieļaujama, bet sākotnējās liecības, kas ir sniegtas likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē var nolasīt tiesas sēdē.”

LR Tieslietu ministrija:

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“Ja psihologs vai pedagogs, kas pieaicināts 14 gadus nesasniegušas personas nopratināšanā, atzīst atkārtotu nopratināšanu par to pašu faktu par kaitīgu mazgadīgā psihei, viņa pienākums ir informēt par to procesa virzītāju.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“8. Papildināt 160. pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja ar psihologa atzinumu konstatēts, ka 14 gadus nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai nepieciešamos gadījumos piedaloties psihologam. Ja procesa virzītājs nepiekrīt psihologa atzinumam, viņš nosaka tiesu psiholoģisko ekspertīzi.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības vai seksuālas izmantošanas.”

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.

17

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 160.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja ar psihologa atzinumu konstatēts, ka 14 gadus nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai nepieciešamos gadījumos, piedaloties psihologam. Ja procesa virzītājs nepiekrīt psihologa atzinumam, viņš nosaka tiesu psiholoģisko ekspertīzi.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības vai seksuālas izmantošanas.”

163.pants. Konfrontēšana

Izziņas izdarītājam vai prokuroram ir tiesība izdarīt tādu personu

konfrontēšanu, kuru liecībās ir svarīgas pretrunas. Vienlaikus konfrontēt var tikai divas personas, kas agrāk nopratinātas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1994.gada 22.jūnija likumu - Ziņotājs,

1994, 15.nr.)

9. Papildināt 163.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“160.panta piektās un sestās daļas nosacījumi attiecās arī uz nopratināšanu konfrontēšanas laikā”.

 

18.

 

 

 

19.

 

 

 

20.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt likumprojekta 9.pantā vārdus “un sestās”.

LR Tieslietu ministrija:

Izslēgt likumprojekta 9.pantā vārdus “un sestās”.

 

Pieņemt

 

 

 

Noraidīt

 

 

Noraidīt

 

 

 

______

285.pants. Cietušā un liecinieka liecību nolasīšana

Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var

nolasīt, kā arī nopratināšanas protokolam pievienotos viņu liecību skaņu ierakstus var atskaņot šādos gadījumos:

1) ja ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā;

2) ja cietušais vai liecinieks aizmirsis kaut kādus lietas apstākļus;

3) ja cietušais vai liecinieks nav klāt tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ,

kas izslēdz iespēju ierasties tiesā;

4) ja liecinieks vai cietušais izvairās no ierašanās tiesā vai atsakās

liecināt.

…..

10. Papildināt 285.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“ 5) ja ar psihologa atzinumu šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minētās personas nevar piedalīties vai tikt nopratinātas tiesas sēdē.”

 

 

 

21.

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt likumprojekta 10.pantā vārdus “un sestajā”.

 

LR Tieslietu ministrija:

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“5) ja tiesa (tiesnesis), pamatojoties uz psihologa vai pedagoga atzinumu, nolemj, ka šā kodeksa 160.panta piektajā daļā minētās personas nevar piedalīties vai tikt nopratinātas tiesas sēdē.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“10. Papildināt 285.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja ar psihologa vai tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minētās personas nevar piedalīties vai tikt nopratinātas tiesas sēdē.”

 

 

Noraidīt

 

 

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.

23

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

10. Papildināt 285.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja ar psihologa vai tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minētās personas nevar piedalīties vai tikt nopratinātas tiesas sēdē.”

   

 

 

24.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar sadaļu “Pārejas noteikums” šādā redakcijā:

“Ministru kabinetam līdz 2000.gada 1.martam noteikt kārtību, kādā tiek segti advokāta - cietušā pārstāvja darba samaksas izdevumi.”

 

Pieņemt

Pārejas noteikums

Ministru kabinetam līdz 2000.gada 1.martam noteikt kārtību, kādā tiek segti cietušā pārstāvja — advokāta darba samaksas izdevumi.