Spēkā esošā likuma pantu un to daļu redakcijas

(dok. nr.1169)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.; 1997, 5., 23., 24.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 1999, 18.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2.,14.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības - pilsētu, pagastu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības.

1. Papildināt 2.panta 1.punktā pēc vārda “pilsētu” ar vārdiem “novadu un”.

1. Papildināt 2.panta 1.punktu pēc vārda “pilsētu” ar vārdiem “novadu un”.

5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi. Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministru kabineta noteiktā institūcija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministru kabineta noteiktajai institūcijai.

Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.

2. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija” ar vārdiem “vai tās priekšsēdētājs”;

izslēgt trešo daļu.

2. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija” ar vārdiem “vai tās priekšsēdētājs”;

izslēgt trešo daļu.

10.pants. Pašvaldības pēc savstarpējas vienošanās var nodot cita citai atsevišķu to kompetencē esošo funkciju izpildi. Lēmumu par funkciju izpildes nodošanu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome). Pamatojoties uz šo lēmumu, tiek noslēgts rakstveida līgums, kurā paredzēti funkciju izpildes finansēšanas avoti.

Par šā panta pirmajā daļā minēto funkciju izpildi ir atbildīga un to izpildi uzrauga tā dome (padome), kurai ar likumu uzdots pildīt šīs funkcijas.

Citām pašvaldībām nevar deleģēt funkcijas, kas ir attiecīgās domes (padomes) ekskluzīvajā kompetencē un noteiktas šā likuma 21.pantā, kā arī šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā pašvaldībām nodotās funkcijas.

Pagastu padomes un pilsētu domes var deleģēt rajona padomei un rajona padome var deleģēt pagastu padomēm un pilsētu domēm funkciju izpildi, nosakot tās finansēšanas kārtību, ja par to lēmumu pieņēmušas visas attiecīgā rajona pašvaldības. Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.

1.

Aizstāt likuma 10.panta ceturtajā daļā vārdus “Pagastu padomes un pilsētu domes” un “pagastu padomēm un pilsētu domēm” attiecīgi ar vārdiem “Vietējo pašvaldību domes (padomes)” un “vietējo pašvaldību domēm (padomēm)”.

Atbalstīt, papild. likumproj. ar jaunu pantu, mainīt turpm. pantu numerāc.

3. Aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdus “Pagastu padomes un pilsētu domes” un “pagastu padomēm un pilsētu domēm” attiecīgi ar vārdiem “Vietējo pašvaldību domes (padomes)” un “vietējo pašvaldību domēm (padomēm)”.

14.pants. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā

ir tiesības:

1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;

3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;

4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;

5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:

1) izstrādāt attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu teritorijas attīstības plānu);

2)... 8)...

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.

2.

3.

4.

Izslēgt 14.panta 3.punktā vārdus: “nodokļu likmēm un”.

Izteikt 14.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“izstrādāt attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānu - pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kā arī nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību;”.

Izteikt likuma 14.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību;”.

Noraidīt

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.4

Atbalstīt

4. Izteikt 14.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību;”.

15.pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

5.

6.

Izteikt 15.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;”.

Papildināt likuma 15.panta 7.punktu:

pēc vārdiem “maznodrošinātām ģimenēm” ar vārdiem “ietverot palīdzību bērna nodrošināšanai ar atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti”.

Atbalstīt

Noraidīt

5. 15.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;”;

8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;

3. 15.pantā:

papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus”;

papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus”;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

13) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;

14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu.

7.

8.

9.

Papildināt likuma 15.panta 9.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“nodrošināt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar dzīvošanai derīgām dzīvojamām telpām.”

Izteikt 15.panta 13.punktu šādā redakcijā:

“13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;”.

Aizstāt likuma 15.panta pirmās daļas 17.punktā vārdus “pilsētas domes (pagasta padomes)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības domes (padomes)”.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

“13) saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;”;

aizstāt pirmās daļas 17.punktā vārdus “pilsētas domes (pagasta padomes)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības domes (padomes)”;

papildināt pirmo daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.”;

papildināt pirmo daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.”;

Šā panta 1. - 18.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības, 18. - 21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 21.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta 1.-18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. -21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 23.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.”

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1.-18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. -21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 23.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.”

4. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 19. - 21.pantā un IV, V, VI un XII nodaļu nosaukumā un tekstā vārdus “pilsētas dome (pagasta padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā).

10.

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

“4. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 19.- 21.pantā, IV, VI un XII nodaļas nosaukumā un tekstā, kā arī V un VII nodaļas tekstā vārdus “pilsētas dome (pagasta padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā).”

Atbalstīt

6. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 19.- 21.pantā, IV,VI un XII nodaļas nosaukumā un tekstā, kā arī V un VII nodaļas tekstā vārdus “pilsētas dome (pagasta padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā).

18.pants. Pašvaldības pilsētas domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti.

Pilsētas domē (pagasta padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka "Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums".

Pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos pilsētas domes (pagasta padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti saņem atlīdzību.

5. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Pašvaldības domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti.

Pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.”

11.

12.

13.

Aizstāt likumprojekta 5.pantā grozījumu likuma 18.panta pirmajā daļā vārdus “Pašvaldības domi (pagasta padomi) ar vārdiem “Vietējās pašvaldības domi (padomi).”

Aizstāt likumprojekta 5.pantā grozījumu likuma 18.panta otrajā daļā vārdus “Pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē” ar vārdiem “Vietējās pašvaldības domē (padomē)”.

Aizstāt likumprojekta 5.pantā grozījumu likuma 18.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “domes (padomes)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības domes (padomes).

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

7. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Vietējās pašvaldības domi (padomi) veido vēlēti deputāti.

Vietējās pašvaldības domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos vietējās pašvaldības domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu vietējās pašvaldības domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.”

19.pants. Jaunievēlētās pilsētas domes (pagasta padomes) pirmo sēdi sasauc pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Ar jaunievēlētās pilsētas domes (pagasta padomes) pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās pilsētas domes (pagasta padomes) pilnvaras.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem, aizklāti balsojot. Ikvienam pilsētas domes (pagasta padomes) deputātam ir tiesības izvirzīt kandidatūru pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amatam.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsīm.

Ja neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu.

Ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vēlēšanas.

14.

Papildināt likuma 19.panta pirmo daļu pēc vārdiem “sasauc pilsētas” ar vārdu “novada”.

Atbalstīt

8. Papildināt 19.panta pirmo daļu pēc vārdiem “sasauc pilsētas” ar vārdu “novada”.

20.pants. Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisiju.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu, ievērojot šā likuma 19.panta piektās un sestās daļas noteikumus.

6. Izslēgt 20.pantā vārdus “kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisija”.

15.

16.

Izteikt 20.panta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 73. pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisiju (revidentu).”

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

“6. Aizstāt 20.pantā vārdus “pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisiju” ar vārdiem “un pastāvīgās komitejas”.

Noraidīt

Atbalstīt

9. Aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus “pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisiju” ar vārdiem “un pastāvīgās komitejas”.

21.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai pilsētas dome (pagasta padome) var:

1) apstiprināt pašvaldības nolikumu;

2) apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3) apstiprināt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);

4) lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;

7) noteikt pilsētas vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

8) ... 27)...

Šā panta pirmās daļas 9., 18., 21., 24. un 27.punktā minēto jautājumu izskatīšanu Rīgas Dome var deleģēt Rīgas Domes izveidotai pašvaldības institūcijai.

7. 21.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “saimniecisko un publisko gada pārskatu”;

papildināt 7.punktu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”.

17.

18.

Aizstāt likumprojekta 7.pantā grozījumu likuma 21.panta pirmajā daļā vārdus “saimniecisko un publisko gada pārskatu” ar vārdiem “kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu”.

Izteikt 21.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apstiprināt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu;”.

Atbalstīt

Atbalstīt

10. 21.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “kā arī saimniecisko un gada publisko pārskatu”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apstiprināt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu;”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”.

23.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) darba organizāciju nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu.

8. Izslēgt 23.pantā vārdus “un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu”.

11. Izslēgt 23.pantā vārdus “un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu”.

24.pants. Pašvaldības nolikumā jāparedz:

1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;

2) pašvaldības teritoriālais dalījums;

3) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka tiesības, pienākumi un atbildība;

4) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas, to skaitliskais sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi;

5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;

6) kārtība, kādā pilsētas dome (pagasta padome) un tās komitejas apspriež pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;

7) citi pašvaldības darbības jautājumi.

9. Papildināt 24.panta 3.punktu pēc vārda “vietnieka” ar vārdiem “kā arī izpilddirektora”.

12. Papildināt 24.panta 3.punktu pēc vārda “vietnieka” ar vārdiem “kā arī izpilddirektora”.

26.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes ir atklātas.

Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas pilsētas domes (pagasta padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21.panta 2.- 8.punktā un 12.- 23.punktā.

Uz pilsētas domes (pagasta padomes) sēdēm, pamatojoties uz pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti.

Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, revīzijas komisijas lēmumiem, kā arī pilsētas domes (pagasta padomes) atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņas līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.

Pilsētas dome (pagasta padome) nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta piektajā daļā minēto dokumentu publiska pieejamība.

10. Izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdus “revīzijas komisijas lēmumiem”.

13. Izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdus “revīzijas komisijas lēmumiem”.

28.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa deputātu;

2) revīzijas komisija - šā likuma 71.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

3) Ministru kabineta pilnvarots ministrs;

4) Ministru kabinets.

Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno pilsētas domes (pagasta padomes) lēmuma projekts.

Sasaucot pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 49. un 65.pantā paredzētos gadījumus.

11. Izslēgt 28.panta pirmās daļas 2.punktu.

19.

Izteikt 28.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) revīzijas komisija (revidents) - šā likuma 73.pantā paredzētajos gadījumos;”.

Noraidīt

14. Izslēgt 28.panta pirmās daļas 2.punktu.

12. Papildināt likumu ar 28.1.pantu šādā redakcijā:

“28.1.pants. Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.

Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.”

20.

21.

Aizstāt likumprojekta 12.pantā likuma 28.1panta pirmajā daļā vārdus “pašvaldības domes (padomes)” un “domes (padomes) deputātu” attiecīgi ar vārdiem “vietējās pašvaldības domes (padomes)” un “vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu”.

Papildināt likumprojekta 12.pantā likuma 28.1panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uz iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu un ārkārtas sēdes sasaukšanas procedūru attiecināmi arī šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

15. Papildināt likumu ar 28.1.pantu šādā redakcijā:

“28.1pants. Ja vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa vietējās pašvaldības domes (padomes) deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi. Uz iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu un ārkārtas sēdes sasaukšanas procedūru attiecināmi arī šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi.

Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.”

33.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

1) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs;

2) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas vai revīzijas komisija;

3) pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti;

4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.

Lēmumu projekti iesniedzami pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam.

Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi pilsētas domes (pagasta padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.

13. Izslēgt 33.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai revīzijas komisija”.

22.

23.

Izteikt 33.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) pašvaldības domes (padomes) komitejas vai revīzijas komisija (revidents);”.

Papildināt 33. panta ceturto daļu aiz vārda: “pašvaldības” ar vārdiem: “revīzijas komisiju un citām pašvaldības”.

Noraidīt

Noraidīt

16. Izslēgt 33.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai revīzijas komisija”.

35.pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējo sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.

Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo pilsētas domes (pagasta padomes) nākamās sēdes dienu.

14. Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

17. Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

36.pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no visiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.

Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru šā likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

15. Izslēgt 36.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

18. Izslēgt 36.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

38.pants. Pilsētu domju (pagastu padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, revīzijas komisiju locekļu un izpilddirektoru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja amatu vai viņa vietnieka vai rajona padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.

16. Izslēgt 38.panta pirmajā daļā vārdus “revīzijas komisijas locekļu”.

24.

25.

26.

Izteikt 38.panta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pašvaldības domju (padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, revīzijas komisiju locekļu (revidentu) un izpilddirektoru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.”

Aizstāt likumprojekta 16.pantā likuma 38.panta grozījumos vārdu “komisijas” ar vārdu “komisiju”.

Papildināt likuma 38.panta otro daļu pēc vārdiem “Rajona pilsētas domes” ar vārdiem “novada domes”.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

19. 38.pantā:

izslēgt panta pirmajā daļā vārdus “revīzijas komisiju locekļu”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Rajona pilsētas domes” ar vārdiem “novada domes”.

43.pants. Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pilsētas (pagasta) teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

6) par sanitārās tīrības uzturēšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas (pagasta) teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par dzīvojamo māju (dzīvokļu) pārveidošanu par nedzīvojamām mājām (nedzīvojamām telpām) atbilstoši pašvaldības teritoriālās attīstības plānam;

13) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

Pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

17. 43.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Pilsētas dome” ar vārdiem “novada dome”;

aizstāt pirmās daļas 1., 9. un 11.punktā vārdus “pilsētas (pagasta)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pagasta” ar vārdu “novada”;

papildināt otro daļu pirms vārdiem “pagasta padome” ar vārdiem “Novada dome”.

27.

28.

29.

Izteikt likumprojekta 17.pantā grozījumus likuma 43.panta pirmās daļas pirmajā teikumā šādā redakcijā:

“aizstāt pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdus “Pilsētas dome un pagasta padome” ar vārdiem “Vietējās pašvaldības dome (padome)”.

Aizstāt likumprojekta 17.pantā grozījumos likuma 43.panta pirmās daļas 1., 9. un 11.punktā vārdus “vietējās pašvaldības” ar vārdiem “pilsētas, novada vai pagasta”.

Izteikt likumprojekta 17.pantā grozījumus likuma 43.panta otrajā daļā šādā redakcijā:

“papildināt otro daļu pirms vārdiem “Pagasta padome” ar vārdiem “Novada dome un”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

20. 43.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdus “Pilsētas dome un pagasta padome” ar vārdiem “Vietējās pašvaldības dome (padome)”;

aizstāt pirmās daļas 1., 9. un 11.punktā vārdus “pilsētas (pagasta)” ar vārdiem “pilsētas, novada vai pagasta”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pagasta” ar vārdu “novada”;

papildināt otro daļu pirms vārdiem “Pagasta padome” ar vārdiem “Novada dome un”.

45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44.panta 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

18. Papildināt 45.panta trešo daļu pēc vārdiem “Rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”.

21. Papildināt 45.panta trešo daļu pēc vārdiem “Rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”.

46.pants. Pilsētu domju un pagastu padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai pilsētas dome (pagasta padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai - instrukcijas.

Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.

Pilsētas domes (pagasta padomes) ieteikumi izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.

19. Papildināt 46.panta ceturto daļu pēc vārda “ieteikumi” ar vārdiem “un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu”.

30.

Aizstāt likuma 46.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsētu domju un pagastu padomju” ar vārdiem “Vietējo pašvaldību domju (padomju)”.

Atbalstīt

22. 46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Pilsētu domju un pagastu padomju” ar vārdiem “Vietējo pašvaldību domju (padomju)”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “ieteikumi” ar vārdiem “un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu”.

65.pants. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, pilsētas dome (pagasta padome), aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu;

2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs;

3) revīzijas komisija.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējā sēde. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

Jautājuma izskatīšanu sēdē vada pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

20. Izslēgt 65.panta pirmās daļas 3.punktu.

31.

Papildināt 65. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3)revīzijas komisija (revidents).”

Noraidīt

23. Izslēgt 65.panta pirmās daļas 3.punktu.

67.pants. Pašvaldībās, kurās netiek iecelts izpilddirektors, viņa pienākumus veic pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs.

21. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.”

24. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.”

69.pants. Pašvaldības izpilddirektors:

1) ...3)...

4) ierosina pilsētas domei (pagasta padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus;

5)... 6)...

7) organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta, teritorijas apbūves ģenerālplāna projekta (teritorijas attīstības plāna projekta) un budžeta projekta izstrādāšanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

22. 69.pantā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “vadītājus” ar vārdiem “pieņem un atbrīvo no darba domes (padomes) darbiniekus”;

papildināt 7.punktu pēc vārdiem “budžeta projekta izstrādāšanu” ar vārdiem “kā arī saimnieciskā un publiskā gada pārskata sagatavošanu”.

32.

33.

34.

35.

Izteikt likumprojekta 22.pantā grozījumus likuma 69.panta pirmās daļas 4.punktā šādā redakcijā:

“papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekus”.

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma 69.panta pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;”.

Izteikt 69.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu”.

Izteikt 69.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu”.

Daļēji atbalstītsskat. priekšl. nr.33

Atbalstīt

Daļēji atbalstītsskat. priekšl. nr.35

Atbalstīt

25. 69.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem “domes (padomes) nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba vietējās pašvaldības domes (padomes) darbiniekus;”;

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;”.

VIII nodaļa

REVĪZIJAS KOMISIJA

23. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību darbības kontrole”.

36.

Izteikt likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa

Vietējās pašvaldības finansu un saimnieciskās darbības kontrole”.

Atbalstīt

26. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa

Vietējās pašvaldības finansu un saimnieciskās darbības kontrole”.

70.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā pilsētas domē (pagasta padomē), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē revīzijas komisiju. Revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaitu nosaka pilsētas dome (pagasta padome), taču tas nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par septiņiem, bet Rīgas pašvaldības revīzijas komisijā ir 15 locekļi.

Revīzijas komisijā nedrīkst ievēlēt attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātus, tās izveidoto valžu un komisiju locekļus un pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kā arī personas, kuras ar pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Šie noteikumi neattiecas uz pagastu un rajona pilsētu, izņemot rajonu centru, revīzijas komisijām.

Uz revīzijas komisijas locekļiem attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

Revīzijas komisijas locekļus pilsētas dome (pagasta padome) ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu.

Ja kāds no revīzijas komisijas locekļu kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja atkārtotā balsošanā revīzijas komisijas locekļa kandidāts nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, izvirzāma jauna kandidatūra.

71.pants. Revīzijas komisija:

1) kontrolē pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbauda pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolē, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm;

4) piedalās Valsts kontroles rīkotajās pašvaldību mantas un finansu

līdzekļu revīzijās.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā katrā pašvaldības iestādē veic šā panta pirmajā daļā paredzēto revīziju. Par tās rezultātiem revīzijas komisija ziņo nākamajā pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē pēc revīzijas, vienlaikus rakstveidā iesniedzot pilsētas domei (pagasta padomei) priekšlikumus par konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu. Lai sniegtu ziņojumu par revīzijas rezultātiem un ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, revīzijas komisija var pieprasīt sasaukt pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi.

Revīzijas komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāžu darbinieki.

Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komisija ar ievēlēto komisijas locekļu balsu vairākumu.

Uz revīzijas komisijas darba organizāciju attiecināmi šā likuma 19.panta trešās - sestās daļas, 25.panta pirmās un otrās daļas, 26.panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 29.-32.panta, 34. - 35.panta, 37.panta, 40.panta pirmās daļas un 58.panta noteikumi.

72.pants. Revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir tiesības:

1) iepazīties ar pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai;

2) saņemt no pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar revīziju.

Revīzijas komisijas locekļi savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.

24. Izteikt 70., 71., 72., 73. un 74.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina finansu revīziju veikšanu, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

71.pants. Finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

72.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.

Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;

2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības teritorijā,

b) privātajām investīcijām pašvaldības teritorijā,

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību attīstības plāna apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta vai audita atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;

7) Valsts kontroles revīzijas slēdzieniem un pašvaldības domes (padomes) veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;

8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

Aizstāt likumprojekta 24.pantā vārdus “pašvaldības dome (padome) (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome) (attiecīgā locījumā).

Aizstāt likumprojekta 24.pantā likuma 72.panta grozījumos otrās daļas 4.punkta a un b apakšpunktos vārdus “pašvaldības teritorijā” ar vārdiem “pašvaldības administratīvajā teritorijā”.

Aizstāt likumprojekta 24.pantā likuma 72.panta grozījumos otrās daļas 4.punkta c apakšpunktā vārdus “attīstības plāna” ar vārdiem “teritorijas attīstības plāna”.

Aizstāt likumprojekta 24.pantā likuma 72.panta grozījumos otrās daļas 4.punkta c apakšpunktā vārdus “attīstības plāna” ar vārdiem “pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma”.

Izslēgt likumprojekta 24.pantā likuma 72.panta grozījumos otrās daļas 5.punktā vārdus “vai audita”.

Aizstāt likumprojekta 24.pantā likuma 72.panta grozījumos otrās daļas 7.punktā vārdu “”slēdzieniem” ar vārdu “atzinumiem”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

27. Izteikt 70. - 74.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Vietējās pašvaldības dome (padome) nodrošina finansu revīziju veikšanu, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

71.pants. Finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

72.pants. Vietējās pašvaldības dome (padome) nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.

Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;

2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā,

b) privātajām investīcijām pašvaldības administratīvajā teritorijā,

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;

7) Valsts kontroles revīzijas atzinumiem un vietējās pašvaldības domes (padomes) veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;

8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.

73.pants. Finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanai revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus. Uzaicināto auditorfirmu vai zvērinātu revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldības budžetā šim nolūkam paredzēto apropriāciju.

73.pants. Pašvaldības dome (padome) var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.

43.

44.

45.

46.

Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

73.pants. Pašvaldības, kuras iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000, dome (padome) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā pašvaldības domē (padomē), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē revīzijas komisiju.

Revīzijas komisijā ievēlamo locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par pusi no pašvaldībā ievēlamo deputātu skaita, bet Rīgas pašvaldības revīzijas komisijā ir 15 locekļi.”

Pašvaldībās, kurās ir mazāk par 5000 iedzīvotājiem, ievēl revidentu.

Revīzijas komisijā (par revidentu) nedrīkst ievēlēt attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātus, tās izveidoto valžu un komisiju locekļus un pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kā arī personas, kuras ar pašvaldības domes (padomes) deputātiem ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

Uz revīzijas komisijas locekļiem (revidentu) attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

Revīzijas komisijas locekļus (revidentu) pašvaldības dome (padome) ievēlē ar klātesošo pašvaldības domes (padomes) deputātu balsu vairākumu.

Ja kāds no revīzijas komisijas locekļu (revidenta) kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja atkārtotā balsošanā revīzijas komisijas locekļa (revidenta) kandidāts nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, izvirzāma jauna kandidatūra.

Revīzijas komisija (revidents):

1) kontrolē pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprināt ajam budžetam un tāmēm;

2) pārbauda pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu darbības likumību un lietderību;

3. kontrolē, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm;
4. izskata iedzīvotāju sūdzības par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu darbību.

Revīzijas komisija (revidents) ne retāk kā reizi gadā katrā pašvaldības iestādē veic revīziju. Par tās rezultātiem revīzijas komisija ziņo nākamajā pašvaldības domes (padomes) sēdē pēc revīzijas, vienlaikus rakstveidā iesniedzot pašvaldības domei (padomei) priekšlikumus par konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu. Lai sniegtu ziņojumu par revīzijas rezultātiem un ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, revīzijas komisija var pieprasīt sasaukt pašvaldības domes (padomes) ārkārtas sēdi.

Revīzijas komisijas loceklim (revidentam), veicot revīziju, ir tiesības:

1) iepazīties ar pašvaldības domes (padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai;

2) saņemt no pašvaldības domes (padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar revīziju.

Revīzijas komisija no saviem locekļiem ar ievēlēto komisijas locekļu balsu vairākumu ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats var būt algots. Par šajā pantā paredzēto pienākumu pildīšanu revīzijas komisijas loceklis (revidents) saņem atlīdzību tādā pašā apmērā kā attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti par savu pienākumu pildīšanu.

Revīzijas komisijas locekļi (revidents) savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.

Revīzijas komisijas (revidenta) organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāžu darbinieki.

Uz revīzijas komisijas (revidenta) darba organizāciju attiecināmi šā likuma 19.panta trešās - sestās daļas, 25.panta pirmās un otrās daļas, 26.panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 29.-32.panta, 34. - 35.panta, 37.panta, 40.panta pirmās daļas un 58.panta noteikumi.

Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

“Pašvaldības dome (padome) Ministru kabineta noteiktā kārtībā izveido revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.”

Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

“Pašvaldības dome (padome) izveido revīzijas komisiju Ministru kabineta noteiktā kārtībā, kura darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.”

Aizstāt likumprojekta 24.pantā likuma 73.panta grozījumos vārdus “Pašvaldības dome (padome)” un “domes (padomes)” attiecīgi ar vārdiem “Vietējās pašvaldības dome (padome)” un “vietējās pašvaldības domes (padomes)”.

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

73.pants. Vietējās pašvaldības dome (padome) var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar vietējās pašvaldības domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.

74.pants. Revīzijas komisijas locekli no pienākumu pildīšanas var atbrīvot pilsētas dome (pagasta padome), ja to pieprasa:

1) pats revīzijas komisijas loceklis;

2) tās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti, kuri izvirzījuši revīzijas komisijas locekli darbam revīzijas komisijā;

3) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu.

Revīzijas komisijas loceklis šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos ir atcelts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

74. pants. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.”

74. pants. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.”

75.pants. Revīzijas komisija no saviem locekļiem ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats var būt algots. Par piedalīšanos revīzijas komisijas sēdēs, kā arī par revīzijas veikšanu revīzijas komisijas loceklis saņem atlīdzību tādā pašā apmērā kā attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti par savu pienākumu pildīšanu.

Revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā vai darba laikā. Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, revīzijas komisijas loceklim par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo savam darba devējam. Ja revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē darba laikā, par šo laika posmu darba alga viņam netiek maksāta.

Ja revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

25. Izslēgt 75.pantu.

28. Izslēgt 75.pantu.

76.pants. Pašvaldību ekonomiskais pamats ir īpašums un manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības valdījumā un lietojumā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no:

1) juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;

2) valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;

3) kredītiem;

4) vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;

5) pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;

6) ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības;

7) juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai;

8) citiem ieņēmumiem.

47.

Aizstāt likuma 76.panta pirmajā rindkopā vārdus “īpašums un manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības valdījumā un lietojumā, kā arī finansu resursi” ar vārdiem “manta, tajā skaitā finansu resursi”.

Atbalstīt

29. Aizstāt 76.panta pirmajā rindkopā vārdus “īpašums un manta, kas atrodas attiecīgās pašvaldības valdījumā un lietojumā, kā arī finansu resursi” ar vārdiem “manta, tajā skaitā finansu resursi”.

78.pants. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.

Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:

1)..9)..

Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.

Pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

26. Aizstāt 78.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsētu un pagastu” ar vārdu “vietējām”.

30. Aizstāt 78.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsētu un pagastu” ar vārdu “Vietējām”.

81.pants. Visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi.

Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā, ja par to lēmumu ir pieņēmusi republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome. Republikas pilsētas domes priekšsēdētājam rajona padomē, kad tā lemj par funkciju veikšanu, ir tādas pašas tiesības kā rajona pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā vai izslēgt no tās, ja republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome lēmumu par to ir pieņēmusi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms budžeta gada sākuma. Minētais lēmums triju dienu laikā paziņojams Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

Attiecīgo pilsētas vai pagasta pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai - viņa prombūtnes laikā - domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

48.

49.

50.

Papildināt likuma 81.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pagastu padomju priekšsēdētāji” ar vārdiem “novadu domju priekšsēdētāji”.

Papildināt likuma 81.panta otro daļu pēc vārdiem “rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”.

Aizstāt likuma 81.panta trešajā daļā vārdus “pilsētas vai pagasta” ar vārdu “vietējo”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

31. 81.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pagastu padomju priekšsēdētāji” ar vārdiem “novadu domju priekšsēdētāji”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pilsētas vai pagasta” ar vārdu “vietējo”.

82.pants. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.

Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu.

27.Papildināt 82.panta otro daļu pēc vārdiem“padomes lēmumiem” ar vārdiem “kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu”.

51.

Papildināt likuma 82.panta pirmo daļu pēc vārdiem “rajona pilsētu” ar vārdu “novadu”.

Atbalstīt

32. 82.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “rajona pilsētu” ar vārdu “novadu”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem“padomes lēmumiem” ar vārdiem “kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu”.

82.1 pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai padome var:

1) apstiprināt padomes nolikumu;

2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3)... 21)....

Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.

28. Papildināt 82.1panta 2. punktu pēc vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “un gada publisko pārskatu”.

52.

Izteikt likumprojekta 28.pantu šādā redakcijā:

“28. Aizstāt 82.1panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un pārskatus par budžeta izpildi” ar vārdiem “pārskatus par budžeta izpildi un gada publisko pārskatu”.

Atbalstīt

33. Aizstāt 82.1panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un pārskatus par budžeta izpildi” ar vārdiem “pārskatus par budžeta izpildi un gada publisko pārskatu”.

83.pants. Rajona padomes pirmo sēdi sasauc iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēnesi pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Ar jaunās rajona padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās rajona padomes pilnvaras. Iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs līdz jaunā rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada rajona padomes sēdi un paraksta padomes lēmumu par priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem. Ministru kabineta pilnvarotam ministram ir tiesības atstādināt rajona padomes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas šā likuma 93.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Rajona padomes priekšsēdētājs:

1) vada rajona padomes darbu un sēdes;

2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsti un pašvaldībām, iestādēm, uzņēmumiem, kā arī starptautiskajām organizācijām un ārvalstu pašvaldībām;

3) veic citus rajona padomes nolikumā noteiktos pienākumus.

Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē amatā un var atbrīvot no amata tādā pašā kārtībā kā rajona padomes priekšsēdētāju.

Rajona padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgu nosaka padome.

53.

Aizstāt likuma 83.panta otrajā daļā vārdus “pagastu padomju un pilsētu domju” ar vārdiem “vietējo pašvaldību domju (padomju)”.

Atbalstīt

34. Aizstāt 83.panta otrajā daļā vārdus “pagastu padomju un pilsētu domju” ar vārdiem “vietējo pašvaldību domju (padomju)”.

85.1 pants. Rajona pašvaldības rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu uzrauga šajā nolūkā izveidota rajona pašvaldības revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu nosaka rajona padome.

Revīzijas komisiju rajona padome ievēlē no pilsētu domju un pagastu padomju revīzijas komisiju priekšsēdētājiem. Revīzijas komisijas locekli var atcelt rajona padome, ja par viņa atcelšanu nobalso vismaz divas trešdaļas no rajona padomes locekļiem.

Uz rajona pašvaldības revīzijas komisijas darbību attiecināmi arī šā likuma 71.- 73. un 75.panta noteikumi.

29. Izteikt 85.1pantu šādā redakcijā:

“85.1.pants. Uz rajona pašvaldības darbību attiecināmi arī šā likuma VIII nodaļas noteikumi.”

35. Izteikt 85.1pantu šādā redakcijā:

“85.1pants. Uz rajona pašvaldības darbību attiecināmi arī šā likuma VIII nodaļas noteikumi.”

XII nodaļa

PILSĒTAS DOMES (PAGASTA PADOMES), TĀS PRIEKŠSĒDĒTĀJA UN REVĪZIJAS KOMISIJAS ATLAIŠANA

30. Izslēgt XII nodaļas nosaukumā vārdus “un revīzijas komisijas”.

54.

Izteikt likumprojekta 30.pantu šādā redakcijā:

“36. Aizstāt XII nodaļas nosaukumā vārdus “tās priekšsēdētāja un revīzijas komisijas atlaišana” ar vārdiem “un tās priekšsēdētāja atlaišana”.

Atbalstīt

36. Aizstāt XII nodaļas nosaukumā vārdus “tās priekšsēdētāja un revīzijas komisijas atlaišana” ar vārdiem “un tās priekšsēdētāja atlaišana”.

91.pants. Saeima var atlaist pilsētas domi (pagasta padomi), ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;

3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas vai nav izveidojusi revīzijas komisiju;

4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

Saeima var atlaist revīzijas komisiju, ja tā:

1) nepilda vai pārkāpj likumus vai Ministru kabineta noteikumus;

2) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās revīzijas komisijas locekļu kopskaita.

31. 91.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai nav izveidojusi revīzijas komisiju”;

izslēgt otro daļu.

37. 91.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai nav izveidojusi revīzijas komisiju”;

izslēgt otro daļu.

92.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) vai revīzijas komisija tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

Likumprojektu par pilsētas domes (pagasta padomes) vai revīzijas komisijas atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.

Saeima, pieņemot likumu par pilsētas domes (pagasta padomes) atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām pilsētas domes (pagasta padomes) vē lēšanām. Ja līdz kārtējām pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās pilsētas domes (pagasta padomes) funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pilsētas dome (pagasta padome).

Saeima, pieņemot likumu par revīzijas komisijas atlaišanu, nosaka termiņu, kādā pilsētas domei (pagasta padomei) jāievēlē jauna revīzijas komisija.

32. 92.pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisija” (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

38. 92.pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisija” (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

96.pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos noteiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

33. Papildināt 96.pantu pēc vārdiem “rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām”.

39. Papildināt 96.pantu pēc vārdiem “rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām”.

34. Papildināt likumu ar 100.pantu šādā redakcijā:

“100.pants. Vietējās pašvaldības kopīgu uzdevumu risināšanai var izveidot sadarbības apvienības, pieņemot lēmumus par sadarbības apvienības izveidošanu un noslēdzot sadarbības līgumu.

Pašvaldības, kuras apvienojušās sadarbības apvienībā, izveido sadarbības apvienības padomi, deleģējot tajā pārstāvjus no attiecīgo domju (padomju) deputātiem, un pieņem padomes nolikumu. Sadarbības apvienības padome, atbilstoši pašvaldību deleģētajiem finansu resursiem, apstiprina sadarbības apvienības budžetu, tā saskaņā ar nolikumu var izveidot sadarbības apvienības iestādes un uzņēmumus, iecelt to vadītājus.”

55.

Izslēgt likumprojekta 34.pantā, kas paredz papildināt spēkā esošo likumu ar 100.pantu, vārdus “un uzņēmumus”.

Daļēji atbalstīt, skat. priekšl. nr.56

56.

Izteikt likumprojekta 34.pantu šādā redakcijā:

“ 40. Papildināt likumu ar 100.pantu šādā redakcijā:

“100.pants. Sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu. Lai noslēgtu sadarbības līgumu, katra pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu.

Sadarbības līgumā norāda:

1) sadarbības mērķi;

2) sadarbības formu;

3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā;

4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes (padomes) šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu;

5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību;

6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes (padomes) uzskata par nepieciešamiem.

Sadarbības padome nevar pieņemt lēmumus, kas ir pašvaldības domes (padomes) ekskluzīvā kompetencē.”

Atbalstīt

40. Papildināt likumu ar 100.pantu šādā redakcijā:

“100.pants. Sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu. Lai noslēgtu sadarbības līgumu, katra pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu.

Sadarbības līgumā norāda:

1) sadarbības mērķi;

2) sadarbības formu;

3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā;

4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes (padomes) šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu;

5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību;

6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes (padomes) uzskata par nepieciešamiem.

Sadarbības padome nevar pieņemt lēmumus, kas ir pašvaldības domes (padomes) ekskluzīvā kompetencē.”

Pārejas noteikumi

13. Šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojamās rajona padomes pirmo sēdi ne vēlāk kā līdz 1997.gada 15.decembrim sasauc 1994.gada 29.maijā ievēlētās (turpmāk - līdzšinējās) rajona padomes priekšsēdētājs. Līdz ar jaunizveidotās rajona padomes sanākšanu izbeidzas līdzšinējās rajona padomes pilnvaras.

35. Izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu, 14.punkta 1.apakšpunktu, 15., 16. un 17.punktu.

41. Pārejas noteikumos:

izslēgt 13.punktu, 14.punkta 1.apakšpunktu, 15., 16. un 17.punktu;

14. Jaunizveidotā rajona padome:

1) mēneša laikā pēc tās sanākšanas pārņem līdzšinējās rajona pašvaldības finansu līdzekļus, īpašumus, saistības, iestādes un uzņēmumus.

Likumos noteiktajos gadījumos ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta;

2) turpina uzturēt rajona pašvaldības pārziņā esošās iestādes un pārzināt rajona pašvaldības uzņēmumus, līdz tie tiek nodoti pagastu vai pilsētu pašvaldībām vai citiem tiesību subjektiem vai tiek reorganizēti.

Ārstniecības, izglītības, kultūras, bērnu un sociālo iestāžu darbības pārtraukšana pieļaujama tikai tad, ja attiecīgie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti citā iestādē vai citādā veidā;

3) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību, līdz šo funkciju pārņem valsts;

4) veic citos likumos rajonu pašvaldībām noteiktās funkcijas līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos likumos, ja atbilstoši šā likuma 15.pantam attiecīgā funkcija nav nododama pagasta vai pilsētas pašvaldībai.

15. Jaunizveidotā rajona padome 1997.gadā darbojas līdzšinējās rajona padomes apstiprinātā budžeta ietvaros, bet ar 1998.gada 1.janvāri - saskaņā ar pašas apstiprināto budžetu

16. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim izdod noteikumus par vispārējās izglītības, ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, veco ļaužu pansionātu un citu bērnu un sociālās palīdzības iestāžu finansēšanas kārtību ar to pagastu un pilsētu starpniecību, kuru iedzīvotājiem šajās iestādēs tiek sniegti pakalpojumi.

17. Rajona padomes statusa maiņa pati par sevi nav pamats līdzšinējās rajona padomes darbinieku atlaišanai no darba.

57.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Grozījumi likuma 5.pantā, 20.panta pirmajā daļā (par revīzijas komisijas ievēlēšanu), 21.panta pirmās daļas 2.punktā (par gada publisko pārskatu), 26.panta piektajā daļā (par revīzijas komisijas lēmumu publisko pieejamību), 28.panta pirmās daļas 2.punktā, 33.panta pirmās daļas 2.punktā (par revīzijas komisijas lēmumu projektu iesniegšanu), 35.panta otrajā daļā (par revīzijas komisijas priekšsēdētāju), 36.panta otrajā daļā (par revīzijas komisijas priekšsēdētāju), 38.panta pirmajā daļā (par revīzijas komisijas locekļiem), 65.panta pirmās daļas 3.punktā, 69.panta pirmās daļas 7.punktā (par gada publisko pārskatu), VIII nodaļas nosaukumā un tekstā, 82.panta otrajā daļā (par gada publisko pārskatu), 82.1.panta pirmās daļas 2.punktā (par gada publisko pārskatu), 85.1.pantā, XII nodaļas nosaukumā (par revīzijas komisijas atlaišanu), 91.panta pirmajā un otrajā daļā (par revīzijas komisiju) un 92.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā (par revīzijas komisiju) stājas spēkā 2001.gada 11.martā.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Grozījumi likuma 5.pantā, 20.panta pirmajā daļā (par revīzijas komisijas ievēlēšanu), 21.panta pirmās daļas 2.punktā (par gada publisko pārskatu), 26.panta piektajā daļā (par revīzijas komisijas lēmumu publisko pieejamību), 28.panta pirmās daļas 2.punktā, 33.panta pirmās daļas 2.punktā (par revīzijas komisijas lēmumu projektu iesniegšanu), 35.panta otrajā daļā (par revīzijas komisijas priekšsēdētāju), 36.panta otrajā daļā (par revīzijas komisijas priekšsēdētāju), 38.panta pirmajā daļā (par revīzijas komisijas locekļiem), 65.panta pirmās daļas 3.punktā, 69.panta pirmās daļas 7.punktā (par gada publisko pārskatu), VIII nodaļas nosaukumā un tekstā, 82.panta otrajā daļā (par gada publisko pārskatu), 82.1.panta pirmās daļas 2.punktā (par gada publisko pārskatu), 85.1.pantā, XII nodaļas nosaukumā (par revīzijas komisijas atlaišanu), 91.panta pirmajā un otrajā daļā (par revīzijas komisiju) un 92.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā (par revīzijas komisiju) stājas spēkā 2001.gada 11.martā.”