Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

“Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(reģ. nr. 377)

Spēkā esošā likuma pantu un to daļu redakcijas

Saeimā 1.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

(dok. nr.1169)

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

 

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

     

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

 

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.; 1997, 5., 23., 24.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 1999, 18.nr.) šādus grozījumus:

1.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta ievaddaļā skaitļus iekavās “1999, 18.” ar skaitļiem “2000, 2., 14”.

Atbalstīt

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr.; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2.,14.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības - pilsētu, pagastu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības.

 

 

2.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 2.panta 1.punktā aiz vārda “pilsētu” ar vārdiem “novadu un”.

Atbalstīt,

papildināt proj. ar jaunu pantu, mainīt turpmāko numerāciju

1. Papildināt 2.panta 1.punktā pēc vārda “pilsētu” ar vārdiem “novadu un”.

5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi. Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministru kabineta noteiktā institūcija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministru kabineta noteiktajai institūcijai.

Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija” ar vārdiem “vai tās priekšsēdētājs”.

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 5.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

2. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “tās priekšsēdētājs vai revīzijas komisija” ar vārdiem “vai tās priekšsēdētājs”;

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu.

14.pants. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā

ir tiesības:

1) veidot pašvaldību iestādes, uzņēmumus un ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

2) iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības;

3) ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas;

4) iesniegt prasības tiesā un sūdzības administratīvajās iestādēs;

5) saņemt informāciju no valsts iestādēm.

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums:

1) ... 8)...

Savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošus noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 14.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pieprasīt valsts mērķdotāciju bērnu sociālo jautājumu risināšanai;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 15.panta 6.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“(organizēt vientuļo invalīdu nodrošināšanu ar viņiem nepieciešamajiem transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar nokļūšanu medicīnas iestādēs)”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 15.panta 7.punktā pēc vārdiem “maznodrošinātām ģimenēm” ar vārdiem “ietverot palīdzību bērna nodrošināšanai ar atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti”, pēc vārdiem “audzināšanas iestādēs” ar vārdiem “atbilstošu uzturu, apģērbu un pajumti”, pēc vārdiem “sociāli mazaizsargātām personām” ar vārdu “bērniem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;

 

 

15.pantā:

papildināt 8.punktu aiz vārda “lietas” ar vārdiem “kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus”;

     

3. 15.pantā:

papildināt pirmās daļas 8.punktu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus”;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

13) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;

14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu.

 

 

 

 

 

8.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 15.panta 9.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“nodrošināt bāreņus un bez vecāku aizgādnības palikušos bērnus ar dzīvošanai derīgām dzīvojamām telpām”.

 

 

Noraidīt

 
 

papildināt pantu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22) veikt pašvaldības teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.”;

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumprojektā vārdus “22) veikt pašvaldības teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;” ar vārdiem “22) veikt visu (reģistrēto un nereģistrēto) attiecīgajā pašvaldības teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā 15.panta 22.punktā vārdu “pašvaldības” ar vārdiem “attiecīgajā administratīvajā”.

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pirmo daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22) veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;

 

 

 

 

 

 

 

23) īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.”;

Šā panta 1. - 18.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības, 18. - 21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 21.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.

 

aizstāt panta otrajā daļā vārdus “Šā panta 1. - 18.punktā” ar vārdiem “Šā panta 1. - 18.., 22. un 23.punktā”.

 

 

11.

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

13.

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumus 15.panta otrajā daļā šādā redakcijā: “aizstāt otrajā daļā vārdu un skaitļus “1. - 18..punktā” ar vārdiem un skaitļiem “1. - 18., 22. un 23.punktā “ un vārdu un skaitļus “1. - 21.punktā” ar vārdu un skaitļiem “1. - 23.punktā””.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 15.panta otrajā daļā aiz vārdiem “rajonu pilsētu” ar vārdu “novads”.

Atbildīgā komisija

Izteikt grozījumus 15.panta otrajā daļā šādā redakcijā:

“Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta 1. - 18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. - 21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 23.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta 1.-18., 22. un 23.punktā noteiktās funkcijas pilda rajonu pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības, 18. -21.punktā noteiktās funkcijas - rajonu pašvaldības, bet 1. - 23.punktā noteiktās funkcijas - republikas pilsētu pašvaldības.”

   

 

 

 

14.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Aizstāt III nodaļas nosaukumā un 19. - 21.pantā un IV, V, VI un XII nodaļu nosaukumos un tekstā vārdus “pilsētas dome (pagasta padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

Atbalstīt

4. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 19. - 21.pantā un IV, V, VI un XII nodaļu nosaukumā un tekstā vārdus “pilsētas dome (pagasta padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vietējās pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā).

 

18.pants. Pašvaldības pilsētas domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti.

Pilsētas domē (pagasta padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka "Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums".

Pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos pilsētas domes (pagasta padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti saņem atlīdzību.

 

 

 

 

15.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Pašvaldības domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti.

Pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka "Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums".

Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Pašvaldības domi (pagasta padomi) veido vēlēti deputāti.

Pilsētas domē, novada domē un pagasta padomē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

Domes (padomes) deputātu tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu".

Par piedalīšanos domes (padomes) un komiteju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu domes (padomes) deputāti saņem atlīdzību.”

20.pants. Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja ievēlēšanas no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ievēlē priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgās komitejas, kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisiju.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu, ievērojot šā likuma 19.panta piektās un sestās daļas noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 20.pantā vārdus “kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

6. Izslēgt 20.pantā vārdus “kā arī šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā - revīzijas komisija”.

21.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai pilsētas dome (pagasta padome) var:

1) apstiprināt pašvaldības nolikumu;

2) apstiprināt pašvaldības budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3) apstiprināt pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas apbūves ģenerālplānu (teritorijas attīstības plānu);

4) lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru;

 

7) noteikt pilsētas vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

8) ... 27)...

Šā panta pirmās daļas 9., 18., 21., 24. un 27.punktā minēto jautājumu izskatīšanu Rīgas Dome var deleģēt Rīgas Domes izveidotai pašvaldības institūcijai.

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 21.panta 2.punktu aiz vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “saimniecisko un publisko gada pārskatu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 21.panta 7.punktu aiz vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

7. 21.pantā:

papildināt 2.punktu pēc vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “saimniecisko un publisko gada pārskatu”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt 7.punktu pēc vārda “pilsētas” ar vārdu “novada”.

 

23.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) darba organizāciju nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu.

 

 

 

19.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 23.pantā vārdus “un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu”.

 

 

Atbalstīt

8. Izslēgt 23.pantā vārdus “un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu”.

24.pants. Pašvaldības nolikumā jāparedz:

1) pašvaldības pārvaldes struktūra, kā arī izpilddirektora, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu savstarpējās tiesiskās attiecības;

2) pašvaldības teritoriālais dalījums;

3) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja un viņa vietnieka tiesības, pienākumi un atbildība;

4) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas, to skaitliskais sastāvs, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi;

5) kārtība, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) un pastāvīgo komiteju sēdēs;

6) kārtība, kādā pilsētas dome (pagasta padome) un tās komitejas apspriež pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu projektus un jautājumus, kuri attiecas uz pašvaldības iestāžu darbību;

7) citi pašvaldības darbības jautājumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 24.panta 3.punktu pēc vārda “vietnieka” ar vārdiem “kā arī izpilddirektora”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 24.panta 3.punktu pēc vārda “vietnieka” ar vārdiem “kā arī izpilddirektora”.

26.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdes ir atklātas.

Pašvaldības nolikumā var norādīt jautājumus, kuru izskatīšanai rīkojamas pilsētas domes (pagasta padomes) slēgtas sēdes. Slēgtas sēdes nevar rīkot jautājumos, kas minēti šā likuma 21.panta 2.- 8.punktā un 12.- 23.punktā.

Uz pilsētas domes (pagasta padomes) sēdēm, pamatojoties uz pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumu, var uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai arī personas, kuras nav pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti.

Pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem, priekšsēdētāja rīkojumiem, revīzijas komisijas lēmumiem, kā arī pilsētas domes (pagasta padomes) atklāto sēžu protokoliem jābūt publiski pieejamiem, lai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošās vai strādājošās personas, kā arī masu saziņas līdzekļu žurnālisti varētu bez maksas iepazīties ar šiem dokumentiem.

Pilsētas dome (pagasta padome) nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šā panta piektajā daļā minēto dokumentu publiska pieejamība.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdus “revīzijas komisijas lēmumiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdus “revīzijas komisijas lēmumiem”.

 

28.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas. Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa deputātu;

2) revīzijas komisija - šā likuma 71.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

3) Ministru kabineta pilnvarots ministrs;

4) Ministru kabinets.

Iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno pilsētas domes (pagasta padomes) lēmuma projekts.

Sasaucot pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi, priekšsēdētājs nosaka sēdes norises laiku, vietu un izsludina darba kārtību.

Pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot šā likuma 49. un 65.pantā paredzētos gadījumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 28.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Izslēgt 28.panta pirmās daļas 2.punktu.

   

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt likumu ar 28.1.pantu šādā redakcijā:

“28.1.pants. Ja pašvaldības priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu var ierosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu. Šādu ārkārtas sēdi sasauc pirmais iesnieguma par ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstītājs, kurš arī vada šo sēdi.

Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta ārkārtas sēdes vadītājs.”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“12. Papildināt likumu ar 28.1.pantu šādā redakcijā:

“28.1.pants. Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.

Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.””

 

 

 

Atbalstīt,

redakc. precizējot, sk.priekšl. nr.24

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar 28.1.pantu šādā redakcijā:

“28.1.pants. Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.

Sēdes vadītājam ir pienākums informēt Ministru kabineta pilnvaroto ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Ārkārtas sēde noturama šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā sēdē pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.”

 

33.pants. Pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

1) pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs;

2) pilsētas domes (pagasta padomes) komitejas vai revīzijas komisija;

3) pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti;

4) ārkārtas sēdes ierosinātājs.

Lēmumu projekti iesniedzami pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājam.

Lēmumu projektu iesniegšanu reglamentē pašvaldības nolikums, kurā jāparedz kārtība, kādā lēmumu projekti izskatāmi pilsētas domes (pagasta padomes) pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm vai to darbiniekiem.

Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka komiteju, kurā tas izskatāms.

 

 

 

 

 

25.

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 33.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai revīzijas komisija”.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 33.panta ceturto daļu pēc vārda “izskatāms” ar vārdiem “kā arī nodod to juristam atzinumam par lēmuma projekta atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

13. Izslēgt 33.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai revīzijas komisija”.

35.pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējo sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām sasauc atkārtotu sēdi, ja nepieciešams, papildinot sēdes darba kārtību.

Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru triju dienu laikā pēc dienas, kurā vajadzēja notikt atkārtotai sēdei, kā arī paziņo pilsētas domes (pagasta padomes) nākamās sēdes dienu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

36.pants. Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi nav ieradusies vairāk nekā puse no visiem pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā nākamajā dienā sasauc atkārtotu ārkārtas sēdi, negrozot sēdes darba kārtību.

Ja uz pilsētas domes (pagasta padomes) atkārtotu ārkārtas sēdi nav ieradies šā likuma 34.pantā minētais pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu skaits, pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs informē par to Ministru kabineta pilnvaroto ministru šā likuma 35.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 36.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Izslēgt 36.panta otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs”.

38.pants. Pilsētu domju (pagastu padomju) priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu, revīzijas komisiju locekļu un izpilddirektoru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Rajona pilsētas domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja amatu vai viņa vietnieka vai rajona padomes pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu.

 

 

29.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 38.panta pirmajā daļā vārdus “revīzijas komisijas locekļu”.

 

Atbalstīt

 

16. Izslēgt 38.panta pirmajā daļā vārdus “revīzijas komisijas locekļu”.

43.pants. Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pilsētas (pagasta) teritorijas apbūvi;

2) par publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

3) par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem;

4) par sabiedrisko kārtību;

5) par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu;

6) par sanitārās tīrības uzturēšanu;

7) par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;

8) par sabiedriskā transporta lietošanu;

9) par pilsētas (pagasta) teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

10) par mājdzīvnieku uzturēšanu;

11) par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību;

12) par dzīvojamo māju (dzīvokļu) pārveidošanu par nedzīvojamām mājām (nedzīvojamām telpām) atbilstoši pašvaldības teritoriālās attīstības plānam;

13) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

Pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.

 

30.

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 43.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Pilsētas dome” ar vārdiem “novada dome”.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Aizstāt 43.panta pirmās daļas 1., 9. un 11.punktā vārdus “pilsētas (pagasta)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības”.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 43.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pagasta” ar vārdu “novada”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 43.panta otro daļu pirms vārdiem “pagasta padome” ar vārdiem “Novada dome”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

17. 43.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Pilsētas dome” ar vārdiem “novada dome”;

aizstāt pirmās daļas 1., 9. un 11.punktā vārdus “pilsētas (pagasta)” ar vārdiem “vietējās pašvaldības”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pagasta” ar vārdu “novada”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt otro daļu pirms vārdiem “pagasta padome” ar vārdiem “Novada dome”.

45.pants. Saistošie noteikumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, izņemot šā likuma 44.panta 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus, kad saistošie noteikumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rajona pilsētu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 45.panta trešo daļu aiz vārdiem “Rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18. Papildināt 45.panta trešo daļu pēc vārdiem “Rajona pilsētu domju” ar vārdiem “novadu domju”.

46.pants. Pilsētu domju un pagastu padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Pašvaldības iestāžu darbības reglamentēšanai pilsētas dome (pagasta padome) izdod nolikumus, bet pašvaldības iestāžu vadītāju un citu amatpersonu darbības reglamentēšanai - instrukcijas.

Instrukcijas un nolikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Instrukcijas pret parakstu izsniedzamas attiecīgās iestādes vadītājam, citai amatpersonai vai darbiniekam.

Pilsētas domes (pagasta padomes) ieteikumi izliekami redzamā vietā pilsētas domes (pagasta padomes) ēkā vai pie tās un, ja iespējams, publicējami vietējā laikrakstā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 46.panta ceturto daļu aiz vārda “ieteikumi” ar vārdiem “un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Papildināt 46.panta ceturto daļu pēc vārda “ieteikumi” ar vārdiem “un lēmumi par maksas pakalpojumu noteikšanu”.

65.pants. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, pilsētas dome (pagasta padome), aizklāti balsojot, var atbrīvot viņu no amata, ja to pieprasa:

1) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu;

2) Ministru kabineta pilnvarotais ministrs;

3) revīzijas komisija.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

Gadījumos, kad saņemts priekšlikums par pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata, priekšsēdētājam ir jāsasauc pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja šajā laikā nav paredzēta pilsētas domes (pagasta padomes) kārtējā sēde. Ja pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs noteiktā laikā sēdi nav sasaucis, to dara priekšsēdētāja vietnieks.

Jautājuma izskatīšanu sēdē vada pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 65.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20. Izslēgt 65.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

67.pants. Pašvaldībās, kurās netiek iecelts izpilddirektors, viņa pienākumus veic pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs.

 

 

 

37.

 

 

 

 

38.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 67.pantu.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“21. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.””

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

Atbalstīt

21. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, domes (padomes) priekšsēdētājs var veikt arī izpilddirektora pienākumus.”

 

 

 

68.pants. Pēc pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja priekšlikuma pilsētas dome (pagasta padome) ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības

iestāžu un uzņēmumu darbu. Izpilddirektors nedrīkst būt pilsētas domes (pagasta padomes) deputāts, izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu.

Izpilddirektors nodrošina pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darba nepārtrauktību pilsētas domes (pagasta padomes) nomaiņas gadījumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 68.panta pirmajā daļā vārdus “izņemot šā likuma 67.pantā paredzēto gadījumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

69.pants. Pašvaldības izpilddirektors:

1) organizē pilsētas domes (pagasta padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

2) dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

3) sagatavo priekšlikumus pilsētas domei (pagasta padomei) par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

4) ierosina pilsētas domei (pagasta padomei) iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus;

5) iesniedz pilsētas domei (pagasta padomei) priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

6) pilsētas domes (pagasta padomes) noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

7) organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta, teritorijas apbūves ģenerālplāna projekta (teritorijas attīstības plāna projekta) un budžeta projekta izstrādāšanu;

8) veic citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumos.

Uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 69.panta 6.punktu aiz vārdiem “un fiziskajām personām” ar vārdiem “pieņem un atbrīvo no darba domes (padomes) pārvaldes darbiniekus”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 69.panta 4.punktu pēc vārda “vadītājus” ar vārdiem “pieņem un atbrīvo no darba domes (padomes) darbiniekus”.

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 69.panta 7.punktu aiz vārdiem “budžeta projekta izstrādāšanu” ar vārdiem “kā arī saimnieciskā un publiskā gada pārskata sagatavošanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, sk.priekšl.

nr. 41

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

22. 69.pantā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “vadītājus” ar vārdiem “pieņem un atbrīvo no darba domes (padomes) darbiniekus”;

papildināt 7.punktu pēc vārdiem “budžeta projekta izstrādāšanu” ar vārdiem “kā arī saimnieciskā un publiskā gada pārskata sagatavošanu”.

VIII nodaļa

REVĪZIJAS KOMISIJA

 

43.

Atbildīgā komisija

Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību darbības kontrole”

Atbalstīt

23. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību darbības kontrole”.

 

70.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) uz savu pilnvaru laiku no attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem attiecīgajā pilsētas domē (pagasta padomē), proporcionāli no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam ievēlē revīzijas komisiju. Revīzijas komisijā ievēlējamo locekļu skaitu nosaka pilsētas dome (pagasta padome), taču tas nedrīkst būt mazāks par trijiem un lielāks par septiņiem, bet Rīgas pašvaldības revīzijas komisijā ir 15 locekļi.

Revīzijas komisijā nedrīkst ievēlēt attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātus, tās izveidoto valžu un komisiju locekļus un pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, kā arī personas, kuras ar pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Šie noteikumi neattiecas uz pagastu un rajona pilsētu, izņemot rajonu centru, revīzijas komisijām.

Uz revīzijas komisijas locekļiem attiecināmas šā likuma 38.panta prasības.

Revīzijas komisijas locekļus pilsētas dome (pagasta padome) ievēlē ar klātesošo pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu balsu vairākumu.

Ja kāds no revīzijas komisijas locekļu kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja atkārtotā balsošanā revīzijas komisijas locekļa kandidāts nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, izvirzāma jauna kandidatūra.

71.pants. Revīzijas komisija:

1) kontrolē pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbauda pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolē, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pilsētas domes (pagasta padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm;

4) piedalās Valsts kontroles rīkotajās pašvaldību mantas un finansu

līdzekļu revīzijās.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā katrā pašvaldības iestādē veic šā panta pirmajā daļā paredzēto revīziju. Par tās rezultātiem revīzijas komisija ziņo nākamajā pilsētas domes (pagasta padomes) sēdē pēc re vīzijas, vienlaikus rakstveidā iesniedzot pilsētas domei (pagasta padomei) priekšlikumus par konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu. Lai sniegtu ziņojumu par revīzijas rezultātiem un ierosinātu konstatēto nelikumību un trūkumu novēršanu, revīzijas komisija var pieprasīt sasaukt pilsētas domes (pagasta padomes) ārkārtas sēdi.

Revīzijas komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāžu darbinieki.

Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē revīzijas komisija ar ievēlēto komisijas locekļu balsu vairākumu.

Uz revīzijas komisijas darba organizāciju attiecināmi šā likuma 19.panta trešās - sestās daļas, 25.panta pirmās un otrās daļas, 26.panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 29.-32.panta, 34. - 35.panta, 37.panta, 40.panta pirmās daļas un 58.panta noteikumi.

 

44.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“24. Izteikt 70., 71., 72., 73. un 74.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina finansu revīziju veikšanu, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

71.pants. Finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

 

72.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.

Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;

2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un tā paredzētajām izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības teritorijā;

b) privātajām investīcijām pašvaldības teritorijā;

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību attīstības plāna apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta vai audita atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;

7) Valsts kontroles revīzijas slēdzieniem un pašvaldības domes (padomes) veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;

8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.

73.pants. Pašvaldības dome (padome) var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.

 

 

Atbalstīt

24. Izteikt 70., 71., 72., 73. un 74.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina finansu revīziju veikšanu, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finansu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finansu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši pašvaldības domes (padomes) lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

71.pants. Finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

 

72.pants. Pašvaldības dome (padome) nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu.

Pašvaldības gada publiskais pārskats ietver informāciju par:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;

2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības teritorijā,

b) privātajām investīcijām pašvaldības teritorijā,

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību attīstības plāna apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta vai audita atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;

7) Valsts kontroles revīzijas slēdzieniem un pašvaldības domes (padomes) veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;

8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Pašvaldības gada publiskajam pārskatam var pievienot arī citu informāciju.

 

72.pants. Revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir tiesības:

1) iepazīties ar pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami revīzijas veikšanai;

2) saņemt no pilsētas domes (pagasta padomes), pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar revīziju.

Revīzijas komisijas locekļi savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma.

   

74. pants. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.”

 

73.pants. Pašvaldības dome (padome) var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar domes (padomes) apstiprinātu nolikumu.

74. pants. Valsts kontrole savas kompetences ietvaros uzrauga pašvaldību rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu.”

73.pants. Finansu revīziju veikšanai un revīzijas pārskatu sagatavošanai revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus. Uzaicināto auditorfirmu vai zvērinātu revidentu darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot pašvaldības budžetā šim nolūkam paredzēto apropriāciju.

   

 

   

74.pants. Revīzijas komisijas locekli no pienākumu pildīšanas var atbrīvot pilsētas dome (pagasta padome), ja to pieprasa:

1) pats revīzijas komisijas loceklis;

2) tās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības deputāti, kuri izvirzījuši revīzijas komisijas locekli darbam revīzijas komisijā;

3) vismaz viena trešdaļa pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu.

Revīzijas komisijas loceklis šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos ir atcelts, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

   

 

 

   

75.pants. Revīzijas komisija no saviem locekļiem ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Pašvaldības revīzijas komisijas priekšsēdētāja amats var būt algots. Par piedalīšanos revīzijas komisijas sēdēs, kā arī par revīzijas veikšanu revīzijas komisijas loceklis saņem atlīdzību tādā pašā apmērā kā attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputāti par savu pienākumu pildīšanu.

Revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā vai darba laikā. Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, revīzijas komisijas loceklim par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo savam darba devējam. Ja revīzijas komisijas loceklis savas pilnvaras realizē darba laikā, par šo laika posmu darba alga viņam netiek maksāta.

Ja revīzijas komisijas loceklim, veicot revīziju, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

 

 

 

 

 

 

45.

Atbildīgā komisija

Izslēgt 75.pantu.

 

Atbalstīt

25. Izslēgt 75.pantu.

 

78.pants. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.

Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:

1)..9)..

Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē.

Pirmpirkuma tiesību realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Aizstāt 78.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsētu un pagastu” ar vārdu “vietējām”.

 

 

 

Atbalstīt

 

26. Aizstāt 78.panta pirmajā daļā vārdus “Pilsētu un pagastu” ar vārdu “vietējām”.

82.pants. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.

Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu.

 

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 82.panta otro daļu aiz vārdiem “padomes lēmumiem” ar vārdiem “kā arī ziņojuma par gada pārskata publicēšanu.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 82.panta otro daļu pēc vārdiem “padomes lēmumiem” ar vārdiem “kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu”.

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, sk. priekšl. nr. 48

 

 

Atbalstīt

 

 

 

27.Papildināt 82.panta otro daļu pēc vārdiem“padomes lēmumiem” ar vārdiem “kā arī gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu”.

82.1 pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai padome var:

1) apstiprināt padomes nolikumu;

2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3)... 21)....

Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 82.1panta otro punktu aiz vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “un publisko gada pārskatu”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

28. Papildināt 82.1panta 2. punktu pēc vārdiem “budžeta izpildi” ar vārdiem “un gada publisko pārskatu”.

 

85.1 pants. Rajona pašvaldības rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu uzrauga šajā nolūkā izveidota rajona pašvaldības revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu nosaka rajona padome.

Revīzijas komisiju rajona padome ievēlē no pilsētu domju un pagastu padomju revīzijas komisiju priekšsēdētājiem. Revīzijas komisijas locekli var atcelt rajona padome, ja par viņa atcelšanu nobalso vismaz divas trešdaļas no rajona padomes locekļiem.

Uz rajona pašvaldības revīzijas komisijas darbību attiecināmi arī šā likuma 71.- 73. un 75.panta noteikumi.

 

 

 

50.

Atbildīgā komisija

Izteikt 85.1pantu šādā redakcijā:

“85.1.pants. Uz rajona pašvaldības darbību attiecināmi arī šā likuma VIII nodaļas noteikumi.”

 

 

Atbalstīt

29. Izteikt 85.1pantu šādā redakcijā:

“85.1.pants. Uz rajona pašvaldības darbību attiecināmi arī šā likuma VIII nodaļas noteikumi.”

XII nodaļa

PILSĒTAS DOMES (PAGASTA PADOMES), TĀS PRIEKŠSĒDĒTĀJA UN REVĪZIJAS KOMISIJAS ATLAIŠANA

 

 

 

51.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt XII nodaļas nosaukumā vārdus “un revīzijas komisijas”.

 

 

Atbalstīt

 

30. Izslēgt XII nodaļas nosaukumā vārdus “un revīzijas komisijas”.

 

91.pants. Saeima var atlaist pilsētas domi (pagasta padomi), ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;

2) atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;

3) divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas vai nav izveidojusi revīzijas komisiju;

4) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās pilsētas domes (pagasta padomes) deputātu kopskaita.

Saeima var atlaist revīzijas komisiju, ja tā:

1) nepilda vai pārkāpj likumus vai Ministru kabineta noteikumus;

2) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās revīzijas komisijas locekļu kopskaita.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 91.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai nav izveidojusi revīzijas komisiju”.

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 91.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31. 91.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai nav izveidojusi revīzijas komisiju”;

izslēgt otro daļu.

92.pants. Pilsētas dome (pagasta padome) vai revīzijas komisija tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.

Likumprojektu par pilsētas domes (pagasta padomes) vai revīzijas komisijas atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.

Saeima, pieņemot likumu par pilsētas domes (pagasta padomes) atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanām. Ja līdz kārtējām pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanas nenotiek.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās pilsētas domes (pagasta padomes) funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pilsētas dome (pagasta padome).

Saeima, pieņemot likumu par revīzijas komisijas atlaišanu, nosaka termiņu, kādā pilsētas domei (pagasta padomei) jāievēlē jauna revīzijas komisija.

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 92.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisija” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt 92.panta piekto daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

32. 92.pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai revīzijas komisija” (attiecīgā locījumā);

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt piekto daļu.

96.pants. Pašvaldību sabiedriskā organizācija, kurā likumā un tās statūtos no teiktajā kārtībā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām pilsētu pašvaldībām, vairāk nekā puse no visām rajonu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām pagastu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt 96.pantu aiz vārdiem “rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām”.

 

 

Atbalstīt

 

33. Papildināt 96.pantu pēc vārdiem “rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām”.

   

 

57.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Papildināt likumu ar 100.pantu šādā redakcijā:

“Vietējās pašvaldības kopīgu uzdevumu risināšanai var izveidot sadarbības apvienības, pieņemot lēmumus par sadarbības apvienības izveidošanu un noslēdzot sadarbības līgumu.

Pašvaldības, kuras apvienojušās sadarbības apvienībā, izveido sadarbības apvienības padomi, deleģējot tajā pārstāvjus no attiecīgo domju (padomju) deputātiem, un pieņem padomes nolikumu. Sadarbības apvienības padome, atbilstoši pašvaldību deleģētajiem finansu resursiem, apstiprina sadarbības apvienības budžetu, tā saskaņā ar nolikumu var izveidot sadarbības apvienības iestādes un uzņēmumus, iecelt to vadītājus.”

 

 

Atbalstīt

34. Papildināt likumu ar 100.pantu šādā redakcijā:

“100.pants. Vietējās pašvaldības kopīgu uzdevumu risināšanai var izveidot sadarbības apvienības, pieņemot lēmumus par sadarbības apvienības izveidošanu un noslēdzot sadarbības līgumu.

Pašvaldības, kuras apvienojušās sadarbības apvienībā, izveido sadarbības apvienības padomi, deleģējot tajā pārstāvjus no attiecīgo domju (padomju) deputātiem, un pieņem padomes nolikumu. Sadarbības apvienības padome, atbilstoši pašvaldību deleģētajiem finansu resursiem, apstiprina sadarbības apvienības budžetu, tā saskaņā ar nolikumu var izveidot sadarbības apvienības iestādes un uzņēmumus, iecelt to vadītājus.”

Pārejas noteikumi

13. Šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojamās rajona padomes pirmo sēdi ne vēlāk kā līdz 1997.gada 15.decembrim sasauc 1994.gada 29.maijā ievēlētās (turpmāk - līdzšinējās) rajona padomes priekšsēdētājs. Līdz ar jaunizveidotās rajona padomes sanākšanu izbeidzas līdzšinējās rajona padomes pilnvaras.

 

 

 

 

58.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

35. Izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu, 14.punkta 1.apakšpunktu, 15., 16. un 17.punktu.

 

14. Jaunizveidotā rajona padome:

1) mēneša laikā pēc tās sanākšanas pārņem līdzšinējās rajona pašvaldības finansu līdzekļus, īpašumus, saistības, iestādes un uzņēmumus.

Likumos noteiktajos gadījumos ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta;

2) turpina uzturēt rajona pašvaldības pārziņā esošās iestādes un pārzināt rajona pašvaldības uzņēmumus, līdz tie tiek nodoti pagastu vai pilsētu pašvaldībām vai citiem tiesību subjektiem vai tiek reorganizēti.

Ārstniecības, izglītības, kultūras, bērnu un sociālo iestāžu darbības pārtraukšana pieļaujama tikai tad, ja attiecīgie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti citā iestādē vai citādā veidā;

3) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību, līdz šo funkciju pārņem valsts;

4) veic citos likumos rajonu pašvaldībām noteiktās funkcijas līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos likumos, ja atbilstoši šā likuma 15.pantam attiecīgā funkcija nav nododama pagasta vai pilsētas pašvaldībai.

 

 

 

 

 

 

59.

 

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt pārejas noteikumu 14.punkta 1.apakšpunktu.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

15. Jaunizveidotā rajona padome 1997.gadā darbojas līdzšinējās rajona padomes apstiprinātā budžeta ietvaros, bet ar 1998.gada 1.janvāri - saskaņā ar pašas apstiprināto budžetu

 

 

60.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt pārejas noteikumu 15.punktu.

 

Atbalstīt

 

 

16. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim izdod noteikumus par vispārējās izglītības, ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, veco ļaužu pansionātu un citu bērnu un sociālās palīdzības iestāžu finansēšanas kārtību ar to pagastu un pilsētu starpniecību, kuru iedzīvotājiem šajās iestādēs tiek sniegti pakalpojumi.

 

61.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt pārejas noteikumu 16.punktu.

 

Atbalstīt

 

 

17. Rajona padomes statusa maiņa pati par sevi nav pamats līdzšinējās rajona padomes darbinieku atlaišanai no darba.

 

 

62.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš

Izslēgt pārejas noteikumu 17.punktu.

 

Atbalstīt