Spēkā esošā redakcija

Grozījumi

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2.nr.) šādus grozījumus:

(1) Tiesības saņemt sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti, bet kopumā - ne mazāk kā 60 mēnešus.

1. 5.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu:

1) sakarā ar invaliditāti vai vecumu ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti, bet kopumā - ne mazāk kā 60 mēnešus;

2) sakarā ar apgādnieka zaudējumu ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesības saņemt pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuru aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot bērnus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju."

Valstij ir pienākums:

1) nodrošināt valsts sociālos pabalstus un valsts programmas;

2) nodrošināt valsts līdzekļu daļu pašvaldību sociālajos pabalstos;

3) uzturēt bērnus, kuru vecāki nav zināmi;

4) izveidot un uzturēt invalīdu valsts arodapmācības un profesionālās rehabilitācijas centrus;

5) izveidot un uzturēt šādas sociālās aprūpes valsts iestādes:

a) pansionātus bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem,

b) pansionātus personām ar garīga rakstura traucējumiem,

c) pansionātus un centrus neredzīgām pieaugušām personām,

d) bērnu bāreņu aprūpes centrus,

e) citus specializētus centrus;

6) nodrošināt sociālo palīdzību bezpajumtniekiem, kuru pēdējā dzīvesvieta nav pierādāma;

2. 6.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošināt iespēju saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus šādās sociālās aprūpes institūcijās:

a) pansionātos un centros bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem;

b) pansionātos un centros personām ar garīga rakstura traucējumiem;

c) pansionātos un centros neredzīgām pieaugušām personām;

d) bērnu bāreņu aprūpes centros;

e) citos specializētajos centros;";

7) nodrošināt sociālo palīdzību bērniem, kuru uzturēšanai nav iespējams piedzīt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus.

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošināt iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušiem bērniem."

(2) Sociālās palīdzības pakalpojumus sniedz sociālās palīdzības institūcijās vai mājās atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām.

3. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets nosaka prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem un kārtību, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā noteiktos valsts pienākumus un pārrauga šā panta ceturtajā daļā minēto sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību.

(4) Pašvaldības pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos pašvaldību pienākumus."

(1) Sociālās palīdzības institūciju darbības pamatvirziens ir sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšana.

(2) Valsts un pašvaldību pienākumus sociālās palīdzības institūciju izveidošanā un uzturēšanā nosaka šā likuma 6. un 7. pants.

(3) Valsts uzturēto sociālās palīdzības institūciju darbību pārzina un kontrolē Labklājības ministrija. Pašvaldību uzturēto sociālās aprūpes iestāžu darbību atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām pārzina un kontrolē tā pašvaldība, kura attiecīgo iestādi izveidojusi.

(4) Pašvaldības ir tiesīgas slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām par sociālās palīdzības institūciju izveidošanu.

11.pants. Aprūpe mājās

(1) Pašvaldība nodrošina aprūpi mājās personām, kurām ir objektīvas grūtības sevis aprūpēšanā:

1) pensijas vecuma personām;

2) personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem.

(2) Pašvaldība ir tiesīga slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām par to, ka tās organizēs šā panta pirmajā daļā minētajām personām aprūpi mājās.

4. Izslēgt 10. un 11.pantu.

17.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

(1) Ministru kabinets nosaka valsts sociālo pabalstu apmēru, ja likumā nav noteikts citādi, un valsts sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka bērna kopšanas pabalsta apmēru par bērnu līdz pusotra gada vecumam un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem.

(3) [Izslēgta ar 17.12.98. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.99.].

(4) [Izslēgta ar 17.12.98. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.99.].

(5) Ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, nosaka Ministru kabinets. Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks.

(6) Ģimenes valsts pabalsts par bērniem, kuri piedzimuši 1999.gada 1.janvārī un vēlāk, ir 20 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu. Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo - 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 1,8 reizes lielāks.

(7) No 2000.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par otro bērnu ģimenē ir 2 reizes, par trešo - 2,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem - 3 reizes lielāks.

5. Izslēgt 17.panta septīto daļu.

(1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personām, kuras nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas, ja persona:

1) nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kuru sasniedzot tiek piešķirta vecuma pensija. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;

2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku;

3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (viena pabalsta apmērā) piešķir uz laiku līdz pilngadības sasniegšanai.

6. 18.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "kuras nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas" ar vārdiem "kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā apmēru samazinot par summu, kas atbilst saņemamās pensijas apmēram, piešķir personai, kurai piešķirta likumā "Par valsts pensijām" noteiktā vecuma pensija, kuras apmērs mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja persona par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju un šīs personas apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem."

(1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personām, kuras audzina bērnu.

(2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

1) nav vecāks par 15 gadiem;

2) ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šajā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu.

(3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

7. Izteikt 20.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu."

(1) Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Šo pabalstu piešķir par katru bērnu, kurš dzīvo aizbildņa ģimenē. Aizbildnim, kas ir bērna taisnās līnijas radinieks, brālis vai māsa, šo pabalstu izmaksā palielinātā apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni bērnam, ja aizbilstamais dzīvo aizbildņa ģimenē.

9. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un kurai ir izsniegts ārstu ekspertu komisijas atzinums vai tās bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums par specializētā transporta līdzekļa nepieciešamību.

(2) Tiesības uz pabalstu rodas no dienas, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem invalīdam izsniegts ārstu ekspertu komisijas atzinums vai bērnam invalīdam - ārstējošā ārsta atzinums par specializētā transporta līdzekļa nepieciešamību.

(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu. Sešu mēnešu periodu aprēķina, skaitot no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam vai no 1. jūlija līdz 31. decembrim, kas seko pēc dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte.

10. Izteikt 23.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no tās dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, par šo periodu pabalstu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu."

(1) Šā likuma 18.panta pirmās daļas 3.punktā, 20., 23., 24. un 31. pantā

minētos pabalstus par bērnu piešķir bērna mātei.

11. 26.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "18.panta pirmās daļas 3.punktā";

(3) Ar aizbildnības vai aizgādnības iestādes īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

aizstāt trešajā daļā vārdus "aizbildnības vai aizgādnības iestādes" ar vārdiem "bāriņtiesas vai pagasttiesas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma 18.panta pirmās daļas 3.punktā minēto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušai nepilngadīgai personai un izmaksā viņas mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu faktiski audzina bērnu."

(6) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

12. Izteikt 27.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības."

32.pants. Pašvaldību sociālo pabalstu veidi

(1) Pašvaldību sociālie pabalsti ir šādi:

1) trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

2) dzīvokļa pabalsts;

3) pabalsts aprūpei;

4) apbedīšanas pabalsts;

5) pabalsts pensionāram vieniniekam.

(2) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus.

13. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldību sociālie pabalsti ir šādi:

1) trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

2) dzīvokļa pabalsts;

3) pabalsts aprūpei;

4) apbedīšanas pabalsts."

Pārejas noteikumi

1. Pāreja uz šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā minēto dienas aprūpes centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu finansēšanu no pašvaldību budžetiem notiek pakāpeniski. Šo dienas aprūpes centru izveidošanas gadā valsts budžeta un pašvaldību budžetu proporcija to uzturēšanas izdevumos ir 80:20, darbības pirmajā gadā - 60:40, otrajā gadā - 40:60, trešajā gadā - 20:80; turpmākajos gados izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punktā vārdus "7.panta otrās daļas 5.punktā" ar vārdiem "7.panta pirmās daļas 8.punktā";

3. Likuma 17.panta otrā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, bet trešā daļa - ar 1996.gada 1.augustu.

6. Ministru kabinets izdod šādus normatīvos aktus:

1) noteikumus par pasākumiem pārejai uz sociālās nodrošināšanas un sociālās palīdzības pabalstu finansēšanu no Sociālās palīdzības fonda - līdz Sociālās palīdzības fonda darbības uzsākšanai;

2) noteikumus par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšanu un izmaksu - līdz 1996.gada 1.janvārim;

3) noteikumus par iedzīvotāju īpašuma novērtēšanas kārtību, saņemot sociālās palīdzības pabalstus, - līdz 1996.gada 1.janvārim;

4) noteikumus par kārtību, kādā personas izmeklējamas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā, un šīs komisijas nolikumu;

5) noteikumus par sociālās aprūpes iestāžu akreditācijas un licencēšanas kārtību - līdz 1996.gada 1.janvārim.

izslēgt 3. un 6.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas reģionālajām pašvaldībām tiek nodotas šā likuma 6.panta 5.punkta "b" apakšpunktā noteiktās funkcijas.

10. Likuma 18.panta piektā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā."