Spēkā esošā redakcija

Grozījumi

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "nodokļu inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde" (attiecīgā locījumā).

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - nodoklis) ir nodoklis, ar ko

apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1) algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;

2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;

3) nodokļa par ienākumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, no individuālā darba (turpmāk - saimnieciskā darbība), no īpašuma un citiem avotiem.

2. Izteikt 1.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem."

3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

1) ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā;

2) ienākums no neatkarīgiem profesionāliem pakalpojumiem, kas Latvijas Republikas rezidentiem vai nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā sniegti Latvijas Republikā vai ārpus tās;

3) izpildītājmākslinieku, sportistu un treneru ienākums no viņu profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikā;

4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē;

5) ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības;

6) ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības likvidācijas - tādā apmērā, kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi;

3. 3.panta trešajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās;

3) ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona;";

7) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma;

8) ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā;

9) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas.

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;";

papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"71) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā;";

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto likmi;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā."

1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

1) (maksātāja) algas nodokli - darba devējs;

2) no ienākumiem, kas noteikti šā likuma 17.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, - to izmaksātājs;

3) no šā likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu - maksātājs.

4. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja maksātāju nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs - , algas nodokli - darba devējs vai maksātājs."

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

2) fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, ja par šo ienākumu ir nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākumi no tā uzņēmuma ienākuma, par kuru ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis;

5. 9.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka – ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, izņemot dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;";

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem kredītiestādēs;

papildināt 3.punktu pēc vārdiem "un depozītiem" ar vārdiem "Latvijas Republikā reģistrētās";

6) ienākumi no valsts un pašvaldību parādzīmēm;

papildināt 6.punktu pēc vārdiem "ienākumi no" ar vārdu "Latvijas";

8) mācību iestāžu un Ministru kabineta apstiprināto fondu izmaksātās stipendijas;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) stipendijas, kas ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā no budžeta vai Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem izmaksāta naudas summa personai, kura vispārēju vai izvēlētu mācību (studiju) programmu apgūst mācību iestādē;";

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;

papildināt 10.punktu pēc vārdiem "starptautiskos konkursos" ar vārdiem "un starptautiskās sacensībās";

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumus no pārdošanai izgatavotu un iegādātu izstrādājumu pārdošanas;

izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, ienākumu no nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kuri ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, un ienākumu no personāla akciju atpirkšanas;";

22) subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

"22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta pirmās daļas 2. un 19.punkta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidentiem."

1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības (arī no uzņēmuma līguma un individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, advokātu un notāru darbības) tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

6. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"1.1 Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī darbību uzņēmuma līguma izpildei, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības darbību.

1.2 Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa vai konsultatīvā darbība, inženiera vai arhitekta darbība.";

3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

4) pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) summas, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pamatlīdzekļu nolietojums, kuru aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu;";

7) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbiniekiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu", ja darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

aizstāt trešās daļas 7.punktā vārdus "atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu"" ar vārdiem "atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam";

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai, pēc saskaņošanas ar savas dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi.";

5. Maksātājam jāveic likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākumu gūšanu saistīto izdevumu uzskaite. Maksātāja tiesības uz to, lai no apliekamā ienākuma tiktu izslēgti ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie izdevumi, pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodokļu inspekcijai.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Maksātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, fiziskajai personai nav tiesību piemērot šā panta devītās un desmitās daļas noteikumus."

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots.

3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.

7. Papildināt 12.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļu maksātāja apgādībā, tam izmantojot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus."

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju - puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

8. 13.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punkta "b" un "e" apakšpunktā vārdus "vispārējās un speciālās izglītības iegūšanu" ar vārdiem "vispārējās, profesionālās, augstākās un speciālās izglītības iegūšanu";

3) personām, kurām pensija piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" un likumam par izdienas pensijām militārpersonām un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;".

1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku - (nodokļa) maksātāju.

2. Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši šā likuma 15.pantā noteiktajai likmei.

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

1) Latvijas Republikā dzīvojošām personām pamatdarba vietā (vietā, kur iesniegta grāmatiņa) - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu;

2) Latvijas Republikas rezidentiem papildu darba vietā (vietā, kur ir iesniegta karte) - kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīta par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātā sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) summa;

3) Latvijas Republikas nerezidentiem - kalendārā mēneša ienākums.

4. Summu, kas aprēķināta kā starpība starp šā panta trešās daļas 3.punktā noteikto apliekamo ienākumu un summu, kas vienāda ar 20 mēneša neapliekamajiem minimumiem, personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, apliek atbilstoši papildlikmei.

8. Darba devējs iesniedz nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas izziņu par summām, kas izmaksātas personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, par atskaitījumiem, kas izdarīti no šīm summām, un samaksāto nodokli.

9. 17.pantā:

izslēgt 17.panta ceturto un astoto daļu;

10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;

3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju;

4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

5) pensijas;

6) metāllūžņu pārdošanas ienākumi;

papildināt desmito daļu pēc vārdiem "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdiem "ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības";

7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi savu individuālo darbu vai individuālo uzņēmumu, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību, izņemot lauksaimnieciskās ražošanas produkciju;

8) uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību dāvinājumi naudā un citās lietās;

9) slimības pabalsti;

10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu;

11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus.

izteikt desmitās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;

8) dāvinājumi naudā un citās lietās;";

papildināt desmito daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) dividendes, izņemot dividendes, par kurām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu;

13) procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu.";

11. Uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz dokumentu un nosūta par to paziņojumu nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi (iestādes, organizācijas) par summām, kas personām izmaksātas, neieturot no tām nodokli, ja šīs ienākuma summas saistītas ar personu saimniecisko darbību, nosūta paziņojumu nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas par personām kalendārajā mēnesī izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā un divpa-
dsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli, kā arī par personām izmaksātajām summām, kas kalendārajā mēnesī izmaksātas, neieturot nodokli, maksātājam izsniedz izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta par to paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam.";

papildināt pantu ar 11.1 daļu šādā redakcijā:

"11.1 Ja šā panta vienpadsmitajā daļā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gada mēnesī nepārsniedz 50 latu, paziņojums par šo maksātāju nosūtāms par citu periodu pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi."

1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā veic maksātājs.

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu, vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.

10. 19.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "līdz katra mēneša 15.datumam" ar vārdiem "līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam";

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, nodokļu inspekcija triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību. Šā likuma 20.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos pēc saīsinātās ienākumu deklarācijas pārbaudes nodokļu inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā maksātājam starpību starp laika posmā no kalendārā gada sākuma nomaksāto un aprēķināto nodokļa summu 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

11. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru" ar vārdiem "četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru";

3. Ārvalstu nodokļa maksātājam nav jāiesniedz deklarācija, izņemot gadījumu, ja viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7., 8. un 9.punktā minētos ienākumus.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, ja viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 5., 7., 7.1, 8., 9. un 10.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā."

1. Nodokļu inspekcija pārbauda iesniegtajā deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēja paziņojumu par algas nodokli un nodokļa kartēm, ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, apsekošanas, pārbaužu un citu inspekcijas rīcībā esošo informāciju.

2. Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas, pēc nodokļu inspekcijas novērtējuma, ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, vai paziņojis par deklarācijas neiesniegšanu vai iesniedzis saīsināto deklarāciju saskaņā ar šā likuma 20.panta nosacījumiem, bet, pēc nodokļu inspekcijas novērtējuma, viņa izdevumu līmenis pārsniedz ienākumu apjomu, kas dod tiesības izmantot minētajā pantā noteiktos atvieglojumus attiecībā uz ienākumu deklarēšanu, nodokļu inspekcijai ir tiesības noteikt maksātājam nodokļa summu atbilstoši savam vērtējumam par to, cik lielam ienākumu līmenim atbilst analoģiska apjoma un rakstura izdevumi.

3. Ja maksātājam saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības neiesniegt deklarāciju, bet atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai viņam piemērojams netiešais nodokļa aprēķins, pamatojoties uz šā panta otrās daļas noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt, lai maksātājs iesniedz deklarāciju.

12. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata

1. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajam ziņām, apsekošanas, pārbaužu rezultātiem un citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.

2. Ja nodokļa maksātājs iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķina pamata atbilstoši maksātā ja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par nodokļa maksātāja darbību (arī nodokļa maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

3. Ja nodokļa maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests rakstiski brīdina nodokļa maksātāju par šā panta otrajā daļā paredzēto nodokļa summas noteikšanu uz aprēķinu pamata un maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā termiņā iesniedz:

1) papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk - papildu deklarācija);

2) taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) taksācijas gada ienākumu deklarācijas precizējumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un īpašuma pieaugumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatas un citu valsts reģistru datus, kā arī nodokļa maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par nodokļa maksātāja ienākumiem un izdevumiem. Par nodokļa maksātāja pierādījumiem nodokļa summas apstrīdēšanai ir atzīstami tikai tie maksātāja ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumenti (iesniegtie dokumentu noraksti), kas uzrādīti (iesniegti) reizē ar gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas precizējumu un papildu deklarāciju.

5. Valsts ieņēmumu dienests, precizējot maksātāja ienākumu lielumu, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (arī kredītiestādēm), ārvalstu uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām, iestādēm un citām personām visu nepieciešamo informāciju par maksātāja darījumiem, ienākumiem, izmaksātajām summām, nodotajām vērtībām, īpašumiem un citām lietām, kas nepieciešama apliekamā ienākuma lieluma precizēšanai. Iegūtā informācija ir konfidenciāla un izmantojama apliekamā ienākuma lieluma un maksājamā nodokļa apmēra precizēšanai, to ir aizliegts nodot citām personām, izņemot izmeklēšanas institūcijas un tiesas pēc to pieprasījuma likumos noteiktajos gadījumos.

6. Ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu Valsts ieņēmumu dienests nosaka, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datus par attiecīgo periodu, ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru.

7. Budžetā maksājamo nodokļa summu un samaksas termiņus nosaka Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ko pieņem, pamatojoties uz pārbaudes datiem par attiecīgo taksācijas periodu.

8. Kārtību, kādā uz aprēķinu pamata Valsts ieņēmumu dienests nosaka apliekamā ienākuma lielumu un kādā Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzama informācija par maksātāja ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu, nosaka Ministru kabinets."

1. Iekšzemes nodokļa maksātāja (rezidenta) nodokļa summa tiek iemaksāta budžetā, pamatojoties uz šā likuma 26.panta nosacījumiem.

2. Nodokļa summas, ko iemaksājušas šā likuma 2.panta 2.punktā minētās personas, tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā pēc darba devēja vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

13. Papildināt 25.panta otro daļu pēc vārdiem "darba devēja" ar vārdiem "(ienākuma izmaksātāja)".

Maksātājam ir šādas tiesības:

1) iesniegt nodokļu inspekcijai motivētu prasību sadalīt taksācijas gadam noteikto apliekamo ienākumu pa iepriekšējiem gadiem, ja minētais ienākums gūts vairāku gadu darba rezultātā;

2) pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, kā arī šā likuma 20. panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā pieprasīt, lai nodokļu inspekcija kompensē pārmaksāto nodokļa summu;

14. 30.pantā:

izslēgt 2.punktu;

3) pieprasīt, lai nodokļu inspekcija atmaksā rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas atmaksāt pārmaksāto vai rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;".

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu, nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.

2. Termiņā ieturētās, bet šā likuma 17.panta piektajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksātās nodokļa summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei visā kavējuma periodā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

15. 31.pantā:

papildināt otro un trešo daļu pēc vārdiem "17.panta piektajā" ar vārdu "desmitajā";

3. Par termiņā ieturēto, bet šā likuma 17.panta piektajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,1 procenta apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "0,1 procenta apmērā" ar skaitli un vārdiem "0,05 procentu apmērā".

31.2 pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs), pārkāpdams šā likuma prasības, nav ieturējis nodokli no visa personas apliekamā ienākuma un izmaksājis bez nodokļa ieturēšanas summas, no kurām atbilstoši šim likumam nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, viņam ir jāsamaksā nodokļa iztrūkstošā summa un soda nauda nodokļa iztrūkstošās summas apmērā.

16. 31.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "darba devējs (ienākuma izmaksātājs)" ar vārdiem "līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai)";

2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta piektās un divpadsmitās daļas noteikumiem.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "17.panta piektās" ar vārdu "desmitās".

3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda piecu latu apmērā par katru personu, kurai kalendārajā mēnesī bija izmaksāts ienākums, neuzrādot to pārskatā.

17. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) uzliek soda naudu
100 latu apmērā. Par katru personu, kurai kalendārajā mēnesī bija izmaksāts ienākums un kura nav uzrādīta iesniegtajā pārskatā, darba devējam (ienākumu izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda piecu latu apmērā."

Maksātājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanas gadījumā tiek uzlikta soda nauda triju procentu apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav ieturēts nodoklis, ja deklarācija nav iesniegta visa pēctaksācijas gada laikā, kad tas atbilstoši šā likuma prasībām bija jādara.

18. Izteikt 32.1 pantu šādā redakcijā:

"32.1 pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros:

1) par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos līdz 30 dienām - 10 latu;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes atgādinājuma saņemšanas, ka deklarācija nav iesniegta 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām:

a) ja deklarācija tiek iesniegta 30 dienu laikā, - 25 latus;

b) ja deklarācija tiek iesniegta pēc 30 dienām, - 50 latu;

3) par deklarācijas neiesniegšanu visa pēctaksācijas gada laikā - 3 % apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāk kā 100 latu.

2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, pirms grāmatiņas dublikāta izsniegšanas jāsamaksā soda nauda desmit latu apmērā. Soda nauda nav jāmaksā, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā."

Šā likuma izpildes nodrošināšanai nepieciešamos lēmumus pieņem Ministru kabinets vai Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās kompetences ietvaros.

19. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. Dokumentārais nodrošinājums

1. Šā likuma atsevišķu normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai pārskatu un paziņojumu veidlapas, kā arī metodiskos norādījumus nodokļa aprēķināšanai izstrādā un apstiprina Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās kompetences ietvaros."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.