Likumprojekts “Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"”

Likumprojekts “Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"”

(Reģ.nr. 336)

Spēkā esošā redakcija

Grozījumi

 

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Nodokļa maksātāji

(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību speciālajos budžetos, un bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie pensiju fondi.

1. 2.panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus "speciālā budžetā, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa" ar vārdiem "valsts budžetā";

izslēgt vārdu "speciālajos".

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un likumu "Par apdrošināšanu".

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus vai izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

2. 3.pantā:

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

(8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.";

(9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neieturēt nodokli no šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja tiek atļauts neieturēt nodokli saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, tad attiecībā uz maksājumiem ir piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

papildināt devīto daļu aiz vārdiem "ir tiesības" ar vārdu "atļaut".

4.pants. Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums

3. Papildināt 4.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, kā arī citiem nodokļa maksātājiem, uz kuriem nav attiecināms likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likums vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un kuri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība, kas tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu."

6.pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana

(1) Uzņēmumu apliekamo ienākumu palielina par:

1) uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par saskaņā ar šā likuma 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu;

2) soda naudām un līgumsodiem izmantoto summu;

4. 6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "līgumsodiem" ar vārdiem "naudas sodiem";

3) neatlīdzinātajām iztrūkumu un izlaupījumu summām valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī no budžeta finansētās institūcijās;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām uzņēmumos, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir vairāk par 50 %, kā arī no budžeta finansētās institūcijās;";

(4) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina:

2) par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā;";

 

papildināt ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) par nokavējuma naudas (kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem) samazinājuma summām, kura taksācijas periodā samazināta, pamatojoties uz Finansu ministrijas lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam un līdz trijiem gadiem, vai dzēsta saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.panta otro un trešo daļu.";

 

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu, kurš saistīts ar līdzdalību meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā, kas norādīts peļņas un zaudējumu aprēķinā, izņemot gadījumus, ja meitas vai saistītais uzņēmums ir nerezidents vai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Mātes uzņēmuma vai saistītā uzņēmuma - ieguldījuma izdarītāja - līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu ņem vērā tādā apmērā, kādā meitas uzņēmumam vai saistītajam uzņēmumam, kura kapitālā izdarīts ieguldījums, ir piemērotas minētajos likumos noteiktās nodokļa atlaides.";

(6) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt (ievērojot šā panta septītajā daļā minētos nosacījumus) par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu" un (ievērojot šā panta trīspadsmitās daļas nosacījumus) privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam par privātajiem pensiju fondiem.

(7) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par darbinieku dzīvības apdrošināšanas prēmiju un papildpensijas apdrošināšanas maksājumiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu", ja šā darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus "likums "Par apdrošināšanu"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums" (attiecīgā locījumā);

papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šie nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nesniedz atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam izveidotās apdrošināšanas sabiedrības.";

(8) Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu palielina par procentu maksājumu summu, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, kuru aprēķina, Valsts statistikas komitejas noteikto vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs taksācijas perioda pēdējā mēnesī reizinot ar uzņēmuma paša kapitālu taksācijas perioda sākumā. Summas, kas pārsniedz taksācijas perioda pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, var iekļaut turpmāko pēctaksācijas periodu apliekamā ienākuma samazinājumā, ja attiecīgajā pēctaksācijas periodā kopējā procentu maksājumu summa nepārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu summu. Šie noteikumi nav attiecināmi uz procentu maksājumiem par aizņēmumiem Latvijas Republikā reģistrētās bankās.

aizstāt astotajā daļā vārdus "Valsts statistikas komitejas" ar vārdiem "Centrālās statistikas pārvaldes";

izteikt astotās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

"Šie noteikumi ir attiecināmi uz procentu maksājumiem, izņemot procentu maksājumus par aizņēmumiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī uz samaksātajām (piedzītajām) nodokļu pamatparādu palielinājuma un nokavējuma naudas summām."

10.pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie zaudējumi

(3) Nosakot apliekamo ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.

5. Papildināt 10.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kura 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām."

11.pants. Dividenžu aplikšana ar nodokli

Nosakot iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina par to dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, izņemot dividendes no:

1) iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

2) ārvalstu uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, fiziskajām personām un citām personām (nerezidentiem).

6. Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Nosakot iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā norādīto dividenžu summu, kura saņemama no citiem maksātājiem, izņemot gadījumus, ja dividendes ir saņemamas no nerezidenta vai uzņēmuma, kuram piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

(2) Uzņēmumam, kura gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā norādītas dividendes, kas saņemamas no nerezidenta vai uzņēmuma, kuram piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, apliekamajā ienākumā iekļauj no nerezidenta saņemamo dividenžu summu un to dividenžu daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma atlaides un atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli."

13.pants. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

(1) Aprēķinot apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka šādā kārtībā:

1) pamatlīdzekļus sadala četrās kategorijās un nosaka pārskata perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija Nolietojuma likme Pamatlīdzekļa veids

1 5 procenti Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi

2 10 procenti Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās

iekārtas, jūras un upju flotes transport- līdzekļi, flotes un

ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas

3 25 procenti Skaitļošanas iekārtas, informāciju sistēmas,

datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas

iekārtas

4 20 procenti Visi pārējie pamatlīdzekļi

7. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos:

Kategorija Nolietojuma likme Pamatlīdzekļa veids

1 5 % Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi

2 10 % Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas,

jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes

un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās

iekārtas

3 25 % Skaitļošanas iekārtas, informāciju sistēmas, datoru

programmprodukti un datu uzkrāšanas

iekārtas

4 20 % Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos

5 7,5 % Naftas izpētes un ieguves platformas kopā

ar to funkcionēšanai nepieciešamajām

iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām,

naftas izpētes un ieguves kuģi

2) pamatlīdzekļu uzskaiti kārto:

a) attiecībā uz ēkām, to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā vai tiek izmantoti tikai daļēji, - par katru pamatlīdzekli atsevišķi,

b) attiecībā uz visiem pārējiem pamatlīdzekļiem - kopā par visu kategoriju;

2) pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam saskaņā ar šo pantu kārto:

a) ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem, naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem, kā arī pamatlīdzekļiem, kas netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā vai tiek izmantoti tikai daļēji, - par katru pamatlīdzekli atsevišķi;

b) šās daļas 9.punktā minētajiem pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti laikposmā, kad attiecīgajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, - atsevišķi no pārējiem attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļiem;

c) pārējiem pamatlīdzekļiem - par visu kategoriju kopā;".

14.pants. Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana

 

8. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kura īpašnieks pirmstaksācijas periodā par tā ienākumiem maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu saimnieciskās darbības zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", segt hronoloģiskā secībā no uzņēmuma apliekamā ienākuma, kas noteikts saskaņā ar šo likumu, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā zaudējumu pārnešanas periodā, t.i., no trīs pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar to taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" radās tiesības segt zaudējumus.";

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

papildināt sesto daļu ar šāda satura tekstu:

"Šī panta 1.1 daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.";

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja uzņēmums veic naftas izpētes un ieguves darbus un tā kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi sastāda vairāk nekā 80 %, šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma."

15.pants. Atlaižu piemērošana

Katra nodokļa atlaide tiek piemērota nodoklim, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma I un II nodaļas normām.

9. Papildināt 15.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja uzņēmums - nodokļa maksātājs - izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai citiem Latvijas Republikas likumiem, šajā nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas, izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar šā likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu."

23.pants. Nodokļa avansa maksājumi

(1) Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara šādus nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas ir vienāda ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā nodokļa, kurš bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts, ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu;

2) par taksācijas perioda pārējiem mēnešiem:

a) bāzējoties uz aprēķināto pirmstaksācijas perioda nodokli bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļa atlaižu piemērošanas un ņemot vērā Valsts statistikas komitejas noteikto kopējo pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Valsts statistikas komitejas noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu. Ikmēneša maksājumus nosaka, starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, un par laiku no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu dalot ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām,

b) ja maksātāja neto apgrozījums laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laika posmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumi par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem jānosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļu atlaižu piemērošanas) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā, c) ja laikā no taksācijas perioda sākuma līdz pirmstaksācijas perioda gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas mēnesim maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu struktūra, Valsts ieņēmumu dienests pēc maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas var noteikt citu avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Šajā gadījumā avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc "a" apakšpunktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā apakšpunktā minētās metodes, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

10. 23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam (ieskaitot) izdara šādus nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā:

1) par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", - summu, kas ir vienāda ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā nodokļa, kurš bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu;

2) par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā – summu, kas noteikta, dalot starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, kura ir koriģēta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu, un saskaņā ar šīs daļas 1.punktu samaksāto nodokļa summu ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām. Nosakot pirmstaksācijas perioda nodokļa summu, neņem vērā šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteiktās atlaides.";

 

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Valsts ieņēmumu dienests pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma, sākot ar mēnesi, kurā Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemts nodokļa maksātāja iesniegums, var noteikt citu nodokļa avansa maksājumu apmēru šādos gadījumos:

1) ja nodokļa maksātāja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu, kā arī prognozējama tā turpmāka samazināšanās, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka, iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa (bez šā likuma 17., 19. un 20.pantā noteikto nodokļu atlaižu piemērošanas) un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā;

2) ja nodokļa maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un izdevumu (ieņēmumu vai izdevumu) struktūra, - nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Ja maksātāja aprēķinātā avansa maksājumu summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokli, kas aprēķināts, ņemot vērā taksācijas perioda galīgos norēķinus, starpība starp avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās metodes, un avansa maksājumu, kas aprēķināts pēc šajā punktā minētajām metodēm, katru mēnesi tiek uzskatīta par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus, ņem vērā saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu taksācijas periodam paredzētos nodokļa atvieglojumus. Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā zaudē tiesības uz nodokļa atvieglojumiem saskaņā ar minētajiem likumiem, avansa maksājumu samazinājumu summa, kas aprēķināta kā starpība starp avansa maksājumu summu saskaņā ar šā panta pirmās vai 1.1 daļas noteikumiem, un avansa maksājumu summu, kas noteikta, ņemot vērā nodokļa atvieglojumus saskaņā ar minētajiem likumiem, ir uzskatāma par nokavēto nodokļu maksājumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām."

24.pants. Nodokļa ieturēšana

(2) Summas izmaksātājam ir jāveic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam un naudas saņēmējam, ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests.

11. 24.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "ja to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests".

 

26.pants. Atbildība

Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", "Par bankām" un "Par apdrošināšanu" noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētā atbildība.

12. 26.pantā:

aizstāt vārdus ""Par bankām" un "Par apdrošināšanu"" ar vārdiem "Kre-dītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā";

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"."

 

13. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Likuma atsevišķu normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi."

 

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.