Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” attiecīgie panti vai to daļas

nr

Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā iesniegtie priekšlikumi otrajam lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri”( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 7. nr.; 1997, 4., 20. nr.; 1998, 15., 23. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri”( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 7. nr.; 1997, 4., 20. nr.; 1998, 15., 23. nr.) šādus grozījumus:

Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā (13.panta trešā daļa).

Līdz tam laikam ir spēkā maksimālie īres maksas apmēri, kas noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmumu nr.311 "Par īres maksas maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību".

Grozījumi likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13.panta otrajā daļā stājas spēkā mēnesi pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās.

(23.01.97. likuma "Pārejas noteikumi")

1.

Izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pašvaldību domes (padomes) nosaka īres maksas maksimālo līmeņu skalu.”

Daļēji atbalstīts, skatīt

atbildīgās

komisijaspriekšlik.

11. pantam

4.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs.

Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa piekrišanu.

2.

Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Par īrnieku, apakšīrnieku, viņu ģimenes locekļiem un citām personām, kas tiek iemitinātas dzīvoklī kopā ar īrnieku, var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

Noraidīt

5.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanas nosacījumi

Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks.

Valstij un pašvaldībām piederošās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Dzīvojamās telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

Fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās dzīvojamās telpas pēc īpašnieka ieskata izīrē jebkurai personai, kas atbilst šā likuma 4.pantā otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Ja īpašnieks (fiziskā persona) slēdz īres līgumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā, kuru aizņem viņš pats, līgumam piemērojami šā likuma VII nodaļas noteikumi.

1. 5. pantā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valstij un pašvaldībām piederošās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas vai valsts uzņēmējsabiedrības lēmuma pamata slēdz valdītājs.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Izīrējot atbrīvojušos dzīvojamo telpu (telpas) kopējā dzīvoklī, kas atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, pirmtiesības īrēt atbrīvojušos telpu (telpas) ir citiem šā dzīvokļa īrniekiem, kuriem nav īres maksas vai komunālo maksājumu parādu.

Kopējais dzīvoklis šā likuma izpratnē ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.”

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Izteikt 5. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Valstij vai pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs.”;

papildināt 5. panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata.”

Izslēgt 5. panta trešajā daļā vārdus “pēc īpašnieka ieskata”.

Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Izīrējot atbrīvojušos dzīvojamo telpu (telpas) valsts un pašvaldību dzīvoklī, kuru apdzīvo vairāki īrnieki (kopējā dzīvoklī, pirmtiesības īrēt atbrīvojušos telpu (telpas) ir šajā dzīvoklī jau dzīvojošiem īrniekiem. Šajā gadījumā priekšrocība tiek piedāvāta tiem īrniekiem, kas dzīvo šajā telpā (telpās) visilgāko laiku.

Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Ja kopējā dzīvoklī, kas atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, to vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kuram nav īres maksas un komunālo maksājumu parādu, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.”

Izteikt 5. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“Kopējais dzīvoklis ir dzīvoklis, kura dzīvojamās telpas tiek lietotas uz divu vai vairāku īres līgumu pamata un kura palīgtelpas atrodas īrnieku kopējā lietošanā.”

Papildināt 5. pantu ar jaunu daļu:

“Viendzīvokļa mājā, kura atrodas valsts kopīpašumā ar tādu fizisku personu, kura vai kuras ģimenes locekļi dzīvo šajā mājā, līdzīpašniekam - fiziskai personai - ir tiesības uz īres līguma pamata lietot arī valstij piekrītošo mājas daļu.”

Atbalstīt

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīts daļēji

Noraidīt

1. 5. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Valstij vai pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ja kopējā dzīvoklī, kas atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, šo telpu vai telpas vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kuram nav īres maksas un komunālo maksājumu parādu, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.

Kopējais dzīvoklis ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kurā esošās palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.”

6.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņi

Dzīvojamās telpas īres līgumu var noslēgt, pusēm vienojoties, uz noteiktu laiku vai arī nenorādot termiņu.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, īrniekam pēc līguma termiņa izbeigšanās ir tiesības atjaunot līgumu.

Izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc šā termiņa izbeigšanās;

3) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

4) dzīvojamā telpā jāveic kapitālremonts.

Izīrētāja atteikumu atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.

9.

10.

11.

Aizstāt 6. panta otrajā daļā vārdus “atjaunot līgumu” ar vārdiem “uz līguma pagarināšanu.”

Aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tikai tiesā”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“2. Aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tikai tiesā”.

mainīt likumprojekta turpmāko pantu numerāciju.

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

2. Aizstāt 6. panta ceturtajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tikai tiesā”.

9.pants. Īrnieka ģimenes locekļi, viņu tiesības un pienākumi

Par īrnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstamas viņa īrētajā dzīvojamā telpā šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā iemitinātie laulātie vai radinieki, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar īrnieku un kam ar viņu ir kopīga saimniecība.

Kopā ar īrnieku dzīvojošajiem viņa ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par īres līguma saistībām.

Ja personas vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, tām saglabājas tādi paši pienākumi un tiesības kā īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

12.

13.

14.

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Par īrnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē atzīstamas viņa īrētajā dzīvojamā telpā šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā iemitinātie laulātie, radinieki un citas personas, kas dzīvo kopā ar īrnieku.

Papildināt 9. pantu ar ceturto daļu:

“Īrnieka bijušie ģimenes locekļi un citas personas, kas dzīvo kopā ar īrnieku un nepilda īres līgumā noteiktos pienākumus, var tikt pēc īrnieka iniciatīvas izlikti no dzīvokļa ar tiesas lēmumu.”

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“9. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Īrnieka laulātais un uz svainības pamata dzīvojamā telpā iemitinātās personas pēc laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu zaudē īrnieka ģimenes locekļa statusu.”

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Jautājumus par dzīvojamās telpas lietošanas kārtību un līdzdalību dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, kārto vienošanās ceļā. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa.”

Noraidīt

Atbalstīt daļēji,

skatīt atbildīgās

komisijas

priekšlik.

10.pantā

Atbalstīt

mainīt

likumpr.

pantu numerā-ciju

3. 9. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Īrnieka laulātais un uz svainības pamata dzīvojamā telpā iemitinātās personas pēc laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu zaudē īrnieka ģimenes locekļa statusu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Jautājumus par dzīvojamās telpas lietošanas kārtību un līdzdalību dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, kārto vienošanās ceļā. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa.”

10.pants. Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Īrniekam likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā, ja tam piekrīt visi tajā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi, savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darba nespējīgos vai nepilngadīgos brāļus, māsas un darba nespējīgos pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes.

Nepilngadīgo bērnu (arī adoptēto) iemitināšanai viņu vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav vajadzīga.

Citu personu iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešama visu tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu, kā arī izīrētāja piekrišana.

Personas, kas īrnieka dzīvojamā telpā iemitinājušās kā aizbildņi vai aizgādņi, bet nav īrnieka ģimenes locekļi, patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.

2. Papildināt 10. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.”

15.

16.

17.

Aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus “otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem” ar vārdiem “otrās daļas nosacījumiem”.

Izteikt likumprojekta 2. pantu kā 4. pantu jaunā redakcijā.

Papildināt 10. pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitināto ģimenes locekļu, kā arī personu, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, ja šīs personas:

1) nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos pienākumus;

2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īrnieku;

3) apdraud viņa dzīvību;

4) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu.

Šā panta sestās daļas 1. punkta noteikums nav attiecināms uz tiem īrnieka ģimenes locekļiem, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īrnieka pienākums, uz īrnieka ģime nes locekļiem, kuri iesaukti obligātajā valsts dienestā, kā arī uz obligātajā valsts dienestā iesauktajām personām, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet pirms iesaukšanas obligātajā valsts dienestā dzīvojušas attiecīgajā dzīvojamā telpā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

skatīt

otrā las. aili

Atbalstīt

4. Papildināt 10. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4. panta otrās daļas nosacījumiem.

Īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitināto ģimenes locekļu, kā arī personu, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, ja šīs personas:

1) nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos pienākumus;

2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īrnieku;

3) apdraud viņa dzīvību;

4) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu.

Šā panta sestās daļas 1. punkta noteikums nav attiecināms uz tiem īrnieka ģimenes locekļiem, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īrnieka pienākums, uz īrnieka ģimenes locekļiem, kuri iesaukti obligātajā valsts dienestā, kā arī uz obligātajā valsts dienestā iesauktajām personām, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet pirms iesaukšanas obligātajā valsts dienestā dzīvojušas attiecīgajā dzīvojamā telpā.”

11.pants. Dzīvokļa īres maksa

Dzīvokļa īres maksu, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus, nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

Pašvaldību dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajās dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas valdītājs, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Denacionalizētajās mājās un mājās, kas atgūtas likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" paredzētajā kārtībā, attiecībā uz īrniekiem, kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamās telpas līdz māju denacionalizācijai (atdošanai to īpašniekiem), īres maksa nosakāma, pusēm rakstveidā vienojoties, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Dzīvokļa īres maksā var iekļaut:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus (mājas apkope un kārtējais remonts, apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodokli;

4) atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) pārvaldes izdevumus;

6) maksu par pakalpojumiem, kurus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem izīrētājs sniedz īrniekam.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) neietilpst dzīvokļa īres maksā, ja šos komunālos pakalpojumus nesniedz izīrētājs.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju.

3. 11. pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja dzīvoklis, kas atrodas pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts līdz 1999. gada 1. septembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Ja neizīrēts dzīvoklis, kas atrodas pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts pēc 1999. gada 1. septembra, dzīvokļa īres maksu brīvi nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā

Ja dzīvoklis, kas atrodas valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā, tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts līdz 1999. gada 1. septembrim, dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas īpašnieks (valdītājs), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību. Ja neizīrēts dzīvoklis, kas atrodas valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautā dzīvojamā mājā tiek izīrēts un īres līgums tiek noslēgts pēc 1999. gada 1. septembra, dzīvokļa īres maksu brīvi nosaka dzīvojamās mājas īpašnieks (valdītājs).”

18.

19.

20.

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Dzīvokļa īres maksa

Dzīvokļa īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

Ja dzīvoklis izīrēts un īres līgums noslēgts līdz 2000. gada 1.jūlijam, īres maksa var pārsniegt pašvaldības noteikto maksimālo līmeni tikai ar īrnieka piekrišanu.

Pie dzīvokļiem, kuri ir izīrēti līdz 2000. gada 1. jūlijam tiek pieskaitīti arī dzīvokļi, uz kuriem pēc 2000. g. 1. jūlija tiek pārformēti īres līgumi sakarā ar dzīvokļa apmaiņu, ģimenes apvienošanos, dzīvokļa kapitālo remontu vai īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņu.

Ja dzīvoklis tiek izīrēts pēc 2000. g. 1. jūlija, īres maksu nosaka izīrētājs pēc vienošanās ar īrnieku, ierakstot to īres līgumā.

Dzīvokļa īres maksā jāiekļauj:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi (mājas apkope un kārtējais remonts, apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodoklis;

4) atskaitījumi ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) pārvaldes izdevumi.

Komunālos pakalpojumus, izņemot gāzes, elektroenerģijas piegādi un sakaru pakalpojumus, īrniekam sniedz izīrētājs, un par šiem pakalpojumiem īrnieks norēķinās ar izīrētāju, ja cita kārtība pēc savstarpējas vienošanās nav paredzēta īres līgumā. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem neietilpst īres maksā.”

Izteikt likuma 11. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldību dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka tās pašvaldības dome (padome). kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja.

Valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajās dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas īpašnieks (valdītājs).”

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 3. pantu kā 5. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Dzīvokļa īres maksa

Īres maksu veido dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi un peļņa.

Slēdzot īres līgumu, ja dzīvoklis pieder valstij, pašvaldībai, citām juridiskām un fiziskām personām, īres maksu nosaka, pusēm vienojoties.

Pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgā dzīvokļa valdītājs.

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

5. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Dzīvokļa īres maksa

Īres maksu veido dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi un peļņa.

Slēdzot īres līgumu, ja dzīvoklis pieder valstij, pašvaldībai, citām juridiskām un fiziskām personām, īres maksu nosaka, pusēm vienojoties.

Pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgā dzīvokļa valdītājs.”

21.

Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 pants. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Maksu par komunālajiem pakalpojumiem veido maksa par apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, asenizāciju, gāzi, elektroenerģiju, liftu, kolektīvo televīzijas antenu, kabeļtelevīziju, radiotranslāciju, telefonu un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu un kurus izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs tieši vai ar izīrētāja starpniecību sniedz īrniekam.

Īrnieks ir tiesīgs:

1)patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju.

Par to, ka tiek palielināta maksa par komunālajiem pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku, norādot paaugstināšanas iemeslus un detalizētu finansiālo pamatojumu.

Izīrētājs un komunālo pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus tikai likumā vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta komunālo pakalpojumu pārtraukšanas vai nesniegšanas kārtība, izīrētājs nav tiesīgs pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav attiecīgo komunālo maksājumu parādu.

Pārtraukt vai nesniegt komunālo pakalpojumu var tikai tad, ja maksas parāds pārsniedz attiecīgā dzīvokļa trīskāršu mēneša vidējo maksu par attiecīgo komunālo pakalpojumu, un ja komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdinājis īrnieku. Vidējā maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam.”

Atbalstīt,

likumprojekts

papildināts ar jaunu pantu

6. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 pants. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Maksu par komunālajiem pakalpojumiem veido maksa par apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, asenizāciju, gāzi, elektroenerģiju, liftu, kolektīvo televīzijas antenu, kabeļtelevīziju, radiotranslāciju, telefonu un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu un kurus izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs tieši vai ar izīrētāja starpniecību sniedz īrniekam.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju.

Par to, ka tiek palielināta maksa par komunālajiem pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku, norādot paaugstināšanas iemeslus un detalizētu finansiālo pamatojumu.

Izīrētājs un komunālo pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus tikai likumā vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta komunālo pakalpojumu pārtraukšanas vai nesniegšanas kārtība, izīrētājs nav tiesīgs pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav attiecīgo komunālo maksājumu parādu.

Pārtraukt vai nesniegt komunālo pakalpojumu var tikai tad, ja maksas parāds pārsniedz attiecīgā dzīvokļa trīskāršu mēneša vidējo maksu par attiecīgo komunālo pakalpojumu, un ja komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdinājis īrnieku. Vidējā maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam.”

12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksu par šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzētajiem pakalpojumiem īrnieks maksā normatīvajos aktos vai līgumā noteiktajos termiņos.

Maksājumu parādus piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

Komunālo pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav komunālo maksājumu parādu.

22.

23.

Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu apmaksas kārtība

Dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksājumu termiņš nevar būt mazāks par 20 dienām no rēķina piestādīšanas dienas.

Izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pārtraukt vai savlaicīgi nesniegt komunālo pakalpojumu to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav parādu par attiecīgo komunālo maksājumu.

Par komunālo maksājumu parādiem, ja tie pārsniedz 2 mēnešus, īrnieka dzīvoklim var tikt pārtraukta attiecīgo pakalpojumu sniegšana, izņemot centralizēto apkuri un ūdens piegādi.

Īrnieks var rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem apmaksāt daļēji, norādot, kādi konkrēti maksājumi tiek veikti. Neapmaksātā daļa veido īrnieka parādu. Izīrētājs nedrīkst pārcelt uzskaitē maksājumu uz cita pakalpojuma apmaksu vai arī segt uzskaitē īrnieka iepriekšējos parādus no kārtējiem maksājumiem bez īrnieka piekrišanas.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“7. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar īres līgumu izīrētājs sniedz īrniekam, kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kurus īrniekam sniedz citas personas, kārtojama līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu parādus piedzen tiesa.””

Atbalstīts daļēji -

skatīt atbild.. komisijas

priekšlik.

111 un 12. pantam

Atbalstīt

7. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar īres līgumu izīrētājs sniedz īrniekam, kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kurus īrniekam sniedz citas personas, kārtojama līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu parādus piedzen tiesa.”

4. Papildināt likumu ar 12. 1 pantu šādā redakcijā: “12. 1 pants. Drošības nauda un īres maksas avanss

Lai nodrošinātu, ka īrnieks pēc īres līguma izbeigšanās dzīvojamo telpu nodod izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī un nepaliek parādā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, slēdzot īres līgumu, puses var vienoties, ka īrnieks iemaksā izīrētājam drošības naudu un īres maksas avansu. Ja ir panākta vienošanās par drošības naudas un īres maksas avansa iemaksu, īres līgumā jāparedz to apmērs un termiņš, kādā drošības nauda un īres maksas avanss tiek atmaksāts, kā arī gadījumi, kuros drošības naudu patur izīrētājs. Visos citos gadījumos drošības nauda atmaksājama dienā, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās drošības naudas, kā arī īres maksas avansa apmērs katrs atsevišķi nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmēru.

Īres maksas avanss netiek atmaksāts tikai tad, ja īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksas avanss netiek atmaksāts tādā apmērā, kādā īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Pārējā īres maksas avansa summa tiek atmaksāta īrniekam dienā, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Drošības naudu un īres maksas avansu nevar prasīt no šā likuma 28.1 pantā minētajām trūcīgajām personām, kurām dzīvojamā telpa tiek izīrēta valsts vai pašvaldību dzīvojamā mājā.”

24.

25.

26.

Izslēgt 12. 1 pantu.

Izslēgt 12. 1 pantu.

Aizstāt 12.1 panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “dienā, kad” ar vārdiem “nākamajā dienā pēc tam, kad” un izteikt likumprojekta līdzšinējo 4. pantu kā 8. pantu.

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

8. Papildināt likumu ar 12. 1 pantu šādā redakcijā:

“12. 1 pants. Drošības nauda un īres maksas avanss

Lai nodrošinātu, ka īrnieks pēc dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās dzīvojamo telpu nodod izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī un nepaliek parādā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, puses, slēdzot īres līgumu, var vienoties, ka īrnieks iemaksā izīrētājam drošības naudu un īres maksas avansu. Ja ir panākta vienošanās par drošības naudas un īres maksas avansa iemaksu, īres līgumā jāparedz to apmērs un termiņš, kādā drošības nauda un īres maksas avanss tiek atmaksāts, kā arī gadījumi, kuros drošības naudu patur izīrētājs. Visos citos gadījumos drošības nauda atmaksājama nākamajā dienā pēc tam, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās drošības naudas, kā arī īres maksas avansa apmērs katrs atsevišķi nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmēru.

Īres maksas avanss netiek atmaksāts tikai tad, ja īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksas avanss netiek atmaksāts tādā apmērā, kādā īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Pārējā īres maksas avansa summa tiek atmaksāta īrniekam nākamajā dienā pēc tam, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Drošības naudu un īres maksas avansu nevar prasīt no šā likuma 36.1 pantā minētajām trūcīgajām personām, kurām dzīvojamā telpa tiek izīrēta valsts vai pašvaldību dzīvojamā mājā.”

13.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas kārtība

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam vienojoties.

Par to, ka tiek paaugstināta dzīvokļa īres maksa, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina sešus mēnešus iepriekš, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš. Ja dzīvokļa īres maksa tiek paaugstināta saskaņā ar grozījumiem likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē īres maksas noteikšanas kārtību, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina vienu mēnesi iepriekš. Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā likuma 11.panta sestajā daļā minētajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem īrnieks rakstveidā jābrīdina mēnesi iepriekš, ja līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš.

Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.

Strīdus, kas rodas sakarā ar īres līguma grozīšanu, izšķir likumā noteiktajā kārtībā.

27.

28.

29.

30.

31.

Papildināt 13. panta otro daļu pēc vārda “jābrīdina” ar vārdu “ vismaz”.

Papildināt 13. panta otro daļu ar teikumu:

“Iepriekšminētie īres maksas noteikšanas ierobežojumi neattiecas uz īrniekiem, kuri īres līgumus uz brīvajiem dzīvokļiem privātpersonām vai īpašniekiem piederošajās mājās noslēguši pēc šo māju denacionalizācijas vai atdošanas likumīgajiem īpašniekiem, bet pārējos gadījumos uz īrniekiem, kuriem brīvi dzīvokļi izīrēti pēc 1999. gada 1. septembra.”

Izteikt 13. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nosaka, ievērojot šā likuma un Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.”

Aizstāt 13. panta ceturtajā daļā un 33. panta otrajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesa”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu:

“9. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas

noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai likumā vai īres līgumā paredzētajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta īres maksas paaugstināšanas kārtība un izīrētājs nevar vienoties ar īrnieku par to, izīrētājs var prasīt īres maksas paaugstināšanu tikai tad, ja īres līgumā noteiktā īres maksa nesedz dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi ietver:

1) nepieciešamos dzīvojamās mājas apkopes un kārtējā remonta izdevumus;

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodokli;

4) normatīvajos aktos noteiktos atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) nepieciešamos pārvaldes un apkalpojošā personāla izdevumus.

Par to, ka tiek paaugstināta īres maksa, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība un cits termiņš. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un detalizēts finansiālais pamatojums, atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem.

Atbalstīt

Noraidīt.

Noraidīt

Atbalstīts/visā tekstā/

Atbalstīt

9. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai likumā vai īres līgumā paredzētajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta īres maksas paaugstināšanas kārtība un izīrētājs nevar vienoties ar īrnieku par to, izīrētājs var prasīt īres maksas paaugstināšanu tikai tad, ja īres līgumā noteiktā īres maksa nesedz dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi ietver:

1) nepieciešamos dzīvojamās mājas apkopes un kārtējā remonta izdevumus;

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodokli;

4) normatīvajos aktos noteiktos atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) nepieciešamos pārvaldes un apkalpojošā personāla izdevumus.

Par to, ka tiek paaugstināta īres maksa, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība un cits termiņš. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un detalizēts finansiālais pamatojums, atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem.

14.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana sakarā ar īrnieka maiņu

Ja personas, kas dzīvo vienā dzīvoklī un lieto dzīvojamās telpas pēc atsevišķiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā dzīvoklī. Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs dzīvoklis pašvaldības noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņas gadījumā ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdus “vienā dzīvoklī” ar vārdiem “kopējā dzīvoklī”.

Izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja personas, kas dzīvo kopējā dzīvoklī un dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.”

Izslēgt 14. panta otrās daļas pirmo teikumu.

Izteikt 14. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā dzīvoklī, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības vai pašvaldības dzīvojamā mājā.”

Izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pilngadīgam ģimenes loceklim, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesības bez jebkādiem ierobežojumiem pārformēt dzīvojamās telpas īres līgumu uz savu vārdu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.”

Izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.”

Papildināt 14. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Īrnieka ģimenes loceklis, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā un pilda īres līgumā noteiktos pienākumus, ir tiesīgas prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar tām iepriekšējā īrnieka vietā, ja īrnieks ilgstoši nepiedalās dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi nav attiecināmi uz īrnieku, kurš iesaukts obligātajā valsts dienestā vai kura uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums.”

Atbalstīt

papildi-nāt lik.pr.

ar jaunu pantu

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

10. Izteikt 14. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja personas, kas dzīvo kopējā dzīvoklī un dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā dzīvoklī, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības vai pašvaldības dzīvojamā mājā. Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs dzīvoklis pašvaldības noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Īrnieka ģimenes loceklis, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā un pilda īres līgumā noteiktos pienākumus, ir tiesīgas prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņām iepriekšējā īrnieka vietā, ja īrnieks ilgstoši nepiedalās dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi nav attiecināmi uz īrnieku, kurš iesaukts obligātajā valsts dienestā vai kura uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums.”

15.pants. Dzīvojamās telpas apmaiņas nosacījumi un kārtība

Īrniekam ir tiesības apmainīt aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs.

39.

40.

Izslēgt 15. pantā vārdus “un izīrētājs”.

Papildināt 15. pantu ar otro daļu:

“Izīrētājam ir tiesības atteikt īrniekam dzīvokļa apmaiņu, ja ir ievēroti šā likuma nosacījumi”

Noraidīt

Noraidīt

16.pants. Dzīvojamās telpas piespiedu apmaiņa

Ja starp personām, kuras uz viena dzīvojamās telpas īres līguma pamata īrē dzīvojamās telpas, nav panākta vienošanās par dzīvojamās telpas

apmaiņu, jebkuram no viņiem ir tiesības, ja izīrētājs piekrīt, likumā noteiktajā kārtībā prasīt aizņemtās dzīvojamās telpas piespiedu apmaiņu pret dzīvojamām telpām dažādās vietās.

41.

42.

Aizstāt 16. pantā, 24. panta sestajā daļā, 28. pantā, 34. panta ceturtajā daļā un 44. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tiesas ceļā”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“11. Aizstāt 16. pantā, 24. panta sestajā daļā, 28. pantā, 34. panta ceturtajā daļā un 44. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tiesas ceļā”.”

Atbalstīt

Atbalstīt

11. Aizstāt 16. pantā, 24. panta sestajā daļā, 28. pantā, 34. panta ceturtajā daļā un 44. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “tiesas ceļā”.

17.pants. Dzīvojamās telpas apakšīres pamatnosacījumi

Īrniekam ir tiesības nodot apakšīrē visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu vai tās daļu tikai ar izīrētāja un kopā ar īrnieku dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišanu. Dzīvojamās telpas apakšīres līguma priekšmets var būt dzīvojamā telpa gan bez dzīvokļa iekārtas, gan mēbelēta.

Ja īrnieks un visi viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, bet dzīvojamo telpu viņš ir nodevis apakšīrē, īrnieks paliek atbildīgs izīrētājam saskaņā ar īres līgumu.

Apakšīrniekam nav tiesību apakšīrē saņemtās dzīvojamās telpas izīrēt tālāk.

43.

44.

Izslēgt 17. panta pirmās daļas otro teikumu.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“12. Izslēgt 17. panta pirmās daļas otro teikumu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

12. Izslēgt 17. panta pirmās daļas otro teikumu.

21. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdu par dzīvojamās telpas apakšīres līguma izbeigšanu un apakšīrnieka, kā arī viņa ģimenes locekļu izlikšanu izšķir likumā noteiktajā kārtībā pēc īrnieka vai viņa ģimenes locekļu prasības, bet 20 panta otrās daļas 1. punktā paredzētajos gadījumos - arī pēc izīrētāja un citu šajā mājā dzīvojošo personu prasības.

45.

Aizstāt 21. pantā vārdus “izšķir likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “izšķir tiesa”.

Atbalstīt

papildināt likumpr. ar jaunu pantu

13. Aizstāt 21. pantā vārdus “izšķir likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “izšķir tiesa”.

23.pants. Dienesta dzīvojamo telpu īres pamatprincipi

Dienesta dzīvojamās telpas (telpas dienesta viesnīcā vai dienesta dzīvoklī) nodod lietošanā uz dienesta dzīvojamo telpu īres līguma pamata

vienīgi sakarā ar darba attiecībām vai uz mācību laiku.

Dienesta dzīvojamo telpu īres attiecības regulē šā likuma nosacījumi, izņemot VI, VII nodaļu un 39. pantu.

Dienesta dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, kuri iemitināti dienesta dzīvojamā telpā saskaņā ar dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu, dzīvojamo telpu iepriekšējā dzīvesvietā var nodrosēt.

46.

47.

Izslēgt 23. pantā vārdus “un 39. pantu”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“12. Izslēgt 23. pantā vārdus un skaitli “un 39. pantu”.”

Atbalstīt

Atbalstīt

14. Izslēgt 23. pantā vārdus un skaitli “un 39. pantu”.

5. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām ir noteiktas sociālās garantijas

Šajā likumā noteiktās sociālās garantijas ir šādām īrnieku kategorijām:

1) īrniekiem - trūcīgām personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;

2) īrniekiem - trūcīgām personām, ja ar tām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja to ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

48.

49.

50.

51.

Izslēgt 28. 1 pantu.

Izteikt 28.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Persona (ģimene) ir trūcīga, ja tā par tādu atzīta saskaņā ar likumu “Par sociālo palīdzību.”

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 5. pantu kā 15. pantu un tā pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“15. Papildināt likumu ar 28.1 , 28.2 , 28.3 28.4 , 28.5 28.6 , 28.7 un 28.8 pantu šādā redakcijā: “

Pārcelt 1. lasījumā pieņemto 28.1 pantu uz X1 nodaļu un 2. lasījumā izteikt to kā 36.1 pantu. /Skatīt attiecīgi 36.1 panta redakciju!/

Noraidīt

Noraidīt

Atbalstīt

Atbalstīt

15. Papildināt likumu ar

28.1 , 28.2 , 28.3 , 28.4 , 28.5 28.6 , 28.7 un 28.8 pantu šādā redakcijā:

29.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu, izmanto to mērķiem, kādiem tā nav paredzēta, kā arī pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai vienā mājā ar viņiem neiespējamu.

Šajos gadījumos prasību likumā noteiktajā kārtībā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā vai dzīvoklī dzīvojošās personas;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos pakalpojumus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un dzīvojamās telpas īres līgumu vai nepilda citus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu, un ja pirms prasības celšanas tiesā īrnieku brīdina par nenomaksāšanu vismaz mēnesi iepriekš;

3) [izslēgts ar 14.10.98. likumu];

4) ja dzīvojamā telpā, kuru aizņem īrnieks, nepieciešams kapitālremonts, kuru izīrētājs nevar izdarīt, īrniekam lietojot šīs telpas, izņemot gadījumus, kad lēmumu par kapitālremonta veikšanu un īrnieku izlikšanu pieņēmusi attiecīgās pašvaldības institūcija šā likuma 30.panta pirmās daļas 4.punkta minētajā gadījumā;

5) ja izīrētā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai;

6) ja īrnieks izīrēto dzīvojamo telpu vai tās daļu nodod apakšīrē bez izīrētāja piekrišanas.

....................................................................

Šā panta 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet šā panta 4. un 5.punktā paredzētajos gadījumos izīrētāja pienākums ir rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sešus mēnešus iepriekš.

...................................................................

Šā panta 5.punktā norādītais izlikšanas pamats nav piemērojams denacionalizētajos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.

..............................................................

Ja īrnieks pēc pieteikuma iesniegšanas īrestiesai ir nomaksājis dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, īrestiesa var lietvedību šajā lietā izbeigt.

...................................................................

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta 1.-2. punktā paredzētos iemeslus īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

6. Izteikt 29. pantu un 29.1 pantu šādā redakcijā:

“29. pants. Īres līguma izbeigšana, ja īrnieks bojā dzīvojamo telpu

Ja īrnieks vai apakšīrnieks, viņu ģimenes locekļi un citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņiem, bojā vai posta dzīvojamo māju (telpu) vai arī citas būves un telpas, kas īrnieka lietošanā nodotas saskaņā ar īres līgumu, vai arī izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai pārkāpj īres līguma vai dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu ar viņiem vienā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu, izīrētājs var celt prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Šādos gadījumos prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā vai dzīvoklī dzīvojošas personas.”

52.

53.

54.

55.

56.

57.

Izslēgt likuma 29. pantu.

Iekļaut 1. lasījumā pieņemto likumprojekta 6. pantu likumprojekta otrā lasījuma 15. pantā.

* Papildināt 29. panta nosaukumu pēc vārda “telpu” ar vārdiem “vai māju”.

* izslēgt 29. panta pirmajā daļā vārdus “vai apakšīrnieks” un “īres līguma vai”;

* aizstāt vārdus “posta dzīvojamo māju” ar vārdiem “ posta dzīvojamo telpu vai māju”;

* papildināt pēc vārdiem “izliekot īrnieku” ar vārdiem “kopā ar viņa ģimenes locekļiem”.

Aizstāt likuma 29.panta pirmās daļas 1. punkta otrajā teikumā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesā”.

Izslēgt 29. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu, otrajā daļā izslēgt vārdus “un 3”, trešajā daļā vārdus “ trīs un vairāk” un aizstāt ceturtajā daļā vārdus “nevar” ar vārdu “var”.

Izslēgt likuma 29. panta ceturto daļu.

Atbalstīt

/skat. lik.pr. 16. pantu/

Atbalstīt

/skatīt 2. lasījuma aili 28.1 p. /

Atbalstīt

/skatīt

atbildīgās

komisijas priekšlik.

28.1 p. /

Atbalstīt

/skatīt

atbildīgās

komisijas priekšlik.

28.1 p. /

Nav izskatāms

/neatbilst

koncepcijai/

Atbalstīt

“28.1 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, gadījumā, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu ar tām vienā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmajā daļā paredzētos iemeslus dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

58.

59.

Papildināt 29. pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

“Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts šā panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, pašvaldība ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu ģimenēm, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto līmeni un kuras oficiāli ir atzītas par trūcīgām.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.”

Papildināt likumu ar 28. 1 pantu šādā redakcijā:

“ 28. 1 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi.

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, gadījumā, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu ar viņiem vienā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmajā daļā paredzētos iemeslus dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

Iekļauts

28.2 pantā

/skatīt otrā lasījuma aili/

Atbalstīt,

/skatīt otrā lasījuma aili/

“29.1 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādiem

Ja dzīvojamās telpas īres maksas parāda summa pārsniedz trīskāršu mēneša vidējo īres maksu (vidējo maksu aprēķinot pēdējo divpadsmit mēnešu periodam) vai parāda summa par komunālajiem pakalpojumiem pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo maksu par komunālajiem pakalpojumiem (vidējo maksu aprēķinot pēdējo divpadsmit mēnešu periodam), lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot komunālos pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dzīvojamās telpas īres līgumu, un ja vismaz mēnesi iepriekš īrnieks ir brīdināts par prasības celšanu tiesā par izlikšanu no dzīvojamās telpas īres maksas vai komunālo maksājumu parādu dēļ, izīrētājs var celt prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

60.

61.

62.

Izslēgt 29.1 , 29.2 29.3 29.4 29.5 29.6 pantu.

Izteikt 29.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja īrnieks, kurš ir parādā īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā noteiktajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par viņa izlikšanu tiek atlikta uz trim mēnešiem, kuru laikā pašvaldība tam ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Aizstāt vārdu “brīdināts” ar vārdiem ”rakstveidā brīdināts”.

Noraidīt

Atbalstīt

precizētā redakcijā,

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšlik.

28.2 pantam -

(5,7) daļu

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.28.2 pantam/

28.2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar īres maksas un maksas par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem parādiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja dzīvojamās telpas īres maksas parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo īres maksu, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā īres maksa tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam;

2) ja maksas par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo maksu par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja saņemt minētos pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā maksa par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam.

...............................................................................................

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

..................................................................................................

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētos iemeslus īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

.................................................................................................

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Ja īrnieks, kurš ir parādā īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem, pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā noteiktajām īrnieku kategorijām, to var izlikt tikai tad, ja pašvaldība tam ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.”

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

.........................................................................................

Visos gadījumos, kad, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtots paziņojums pašvaldībai nosūtāms pēc tam, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

........................................................................................

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

..........................................................................................

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.

63.

Papildināt likumu ar 28. 2 pantu šādā redakcijā:

“ 28. 2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar īres maksas un maksas par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem parādiem.

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja dzīvojamās telpas īres maksas parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo īres maksu, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā īres maksa tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam;

2) ja maksas par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo maksu par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja saņemt minētos pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā maksa par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētos iemeslus īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu un īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo t elpu vai sociālo dzīvokli.

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

Visos gadījumos, kad, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtots paziņojums pašvaldībai nosūtāms pēc tam, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.”

Atbalstīt

skatīt otrā

lasījuma

aili

7. Papildināt likumu ar 29.2 , 29.3 , 29.4 , 29.5 un 29.6 pantu šādā redakcijā:

“29.2 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māju paredzēts nojaukt

Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta sakarā ar to, ka saskaņā ar būvtehnisko ekspertīzi tā ir atzīta par dzīvošanai bīstamu un draud sagrūt, īres līgums izbeidzams, pašvaldībai ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

..........................................

Visos pārējos gadījumos, ja māja tiek nojaukta, izīrētājam ir jāierāda īrniekam cita ne mazāk labiekārtota un līdzvērtīga dzīvojamā telpa.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.

Ja dzīvojamā māja īpašnieka vainas dēļ ir kļuvusi dzīvošanai bīstama un draud sagrūt, pašvaldība var prasīt no īpašnieka to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

64.

65.

66.

67.

Iekļaut likumprojekta līdzšinējo 7. pantu likumprojekta 15. pantā un izteikt 1. lasījumā pieņemto 29.2 , 29.3 , 29.4 , 29.5 un 29.6 pantu attiecīgi kā 28.3 , 28.4 , 28.5 , 28.6 pantu.

29.2 pantā:

* pirmajā daļā aizstāt vārdus “Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta” ar vārdiem” “Ja dzīvojamo māju paredzēts nojaukt”;

* otrajā daļā izslēgt vārdus “ne mazāk labiekārtota un”;

Papildināt 29.2 pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga apmēra ziņā un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas administratīvās vietas robežās.”;

Aizstāt līdzšinējā trešajā daļā vārdus “šajā pantā paredzētajā kārtībā” ar vārdiem “šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos” un papildināt pēc vārda “brīdināms” ar vārdu “rakstveidā”;

* izteikt līdzšinējo trešo un ceturto daļu kā ceturto un piekto daļu”.

Atbalstīt

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.283 pantam

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.283 pantam

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.283 pantam

28.3 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māju paredzēts nojaukt

Ja dzīvojamo māju paredzēts nojaukt tādēļ, ka, pamatojoties uz būvtehniskās ekspertīzes atzinumu, tā atzīta par lietošanai bīstamu vai draud sagrūt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

.............................................................

Ja dzīvojamā māja paredzēta nojaukšanai citu iemeslu dēļ, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja izīrētājs ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

..............................................................

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas vai pagasta administratīvās teritorijas robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

Ja dzīvojamā māja kļuvusi dzīvošanai bīstama vai draud sagrūt īpašnieka (izīrētāja) vainas dēļ, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

68.

Papildināt likumu ar 28.3 pantu šādā redakcijā:

“28.3 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māju paredzēts nojaukt

Ja dzīvojamo māju paredzēts nojaukt tādēļ, ka, pamatojoties uz būvtehniskās ekspertīzes atzinumu, tā atzīta par lietošanai bīstamu vai draud sagrūt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja dzīvojamā māja paredzēta nojaukšanai citu iemeslu dēļ, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja izīrētājs ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas vai pagasta administratīvās teritorijas robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

Ja dzīvojamā māja kļuvusi dzīvošanai bīstama vai draud sagrūt īpašnieka (izīrētāja) vainas dēļ, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. “

Atbalstīt,

/skatīt

otrā lasījuma

aili/

“29.3 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māja (telpa) tiek pārbūvēta vai pārveidota par nedzīvojamo

Ja dzīvojamai mājai (telpai) nav nepieciešams kapitālais remonts, bet tā tiek pārbūvēta vai pārveidota par nedzīvojamo, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, izliekot īrnieku no attiecīgās dzīvojamās telpas, ierādot tam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

69.

70.

29.3 pantā:

* pirmajā daļā aizstāt vārdus “ tā tiek pārbūvēta vai pārveidota” ar vārdiem “to paredzēts pārbūvēt vai pārveidot” un

aizstāt vārdus “tiesas ceļā, izliekot īrnieku no attiecīgās dzīvojamās telpas, ierādot tam citu ne mazāk labiekārtotu un” ar vārdiem “ierādot īrniekam citu”;

* otrajā daļā aizstāt vārdu “kārtībā” ar vārdu “gadījumā” un vārdu “brīdināms” papildināt ar vārdu “rakstveidā.”

Apvienot 1. lasījumā pieņemto 29. 3 pantu ar 29.4 pantu un izteikt tos kā 28.4 pantu.

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.284 pantam

Atbalstīt

/skatīt 284

pantu/

28.4 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja mājai nepieciešams kapitālais remonts

Ja dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt, un remontu nav iespējams veikt, īrniekiem turpinot dzīvot šajā mājā, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem:

1) bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, izņemot gadījumu, kad:

a) dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēts citādi,

“29.4 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar kapitālo remontu

Izbeigt īres līgumu sakarā ar to, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, un izlikt īrnieku tiesas ceļā izīrētājs var, ja tas tiesai iesniedz:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinumu, kas apliecina, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts;

2) kapitālā remonta projektu un kapitālā remonta izmaksas tāmi;

3) dokumentus, kas apliecina, ka namīpašniekam ir nepieciešamie finansu līdzekļi kapitālā remonta veikšanai saskaņā ar tāmi.

Ja saskaņā ar kapitālā remonta projektu dzīvojamā telpa tiek pārbūvēta par nedzīvojamo vai arī tā tiks izmantota kā nedzīvojamā telpa, izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu un izlikt īrnieku, ierādot tam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

...........................................................

Pārējos gadījumos izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu un izlikt īrnieku, neierādot tam citu dzīvojamo telpu, izņemot gadījumus, kad īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām vai arī dzīvojamā māja pieder valstij vai pašvaldībai. Šiem īrniekiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu ierāda attiecīgā pašvaldība.

.............................................................

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

71.

72.

73.

29.4 pantā:

* izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Izbeidzot īres līgumu sakarā ar to, ka dzīvojamai telpai nepieciešams kapitālais remonts, izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinums, kas apliecina, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts;

2) likumā un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprināts dzīvojamās mājas pārbūves projekts;

3) kapitālā remonta izmaksas tāme;

4) dokumenti, kas apliecina, ka namīpašniekam ir kapitālam remontam nepieciešamie izmaksu tāmē uzrādītie finansu līdzekļi.”

* otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“Ja dzīvojamo telpu, kurai nepieciešams kapitālais remonts, saskaņā ar pārbūves projektu paredzēts pārbūvēt par neapdzīvojamo telpu, izīrētājs ir tiesīgs izbeigt īres līgumu, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.”

* trešajā daļā precizēt terminu “pārējos gadījumos”.

* ceturtajā daļā pēc vārda “brīdināms” papildināt ar vārdu “rakstveidā.”

Izteikt 28.4 pantu šādā redakcijā:

“28.4 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja mājai nepieciešams kapitālais remonts

Ja dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt, un remontu nav iespējams veikt īrniekiem turpinot dzīvot šajā mājā, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem:

1) bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, izņemot gadījumus, kad:

a) dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēts citādi,

b) īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām,

c) attiecīgā dzīvojamā telpa atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā mājā.;

2) ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja kapitālā remonta rezultātā īrnieka īrēto dzīvojamo telpu saskaņā ar būvprojektu paredzēts pārbūvēt par neapdzīvojamo telpu vai viesnīcu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šā panta pirmās daļas 1. punkta ‘’b’’ un ‘’c’’ apakšpunktos minētajos gadījumos, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā telpa, nodrošina īrnieku ar citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinums, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt;

2) likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts dzīvojamās mājas pārbūves projekts;

3) kapitālā remonta izmaksu tāme;

4) dokumenti, kas apliecina, ka namīpašniekam ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu tāmē uzrādītie finansu līdzekļi.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamai mājai nepieciešamu kapitālo remontu, īrniekam ir tiesības prasīt ar līguma izbeigšanu saistīto zaudējumu atlīdzību, ja izrādījies, ka kapitālais remonts nav bijis nepieciešams. “

Atbalstīt precizētā redakcijā

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.284 pantam

(4) daļa

Atbalstīt precizētā redakcijā

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.284 pantam-

(1) daļu

Atbalstīt

Atbalstīt

b) īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām,

c) attiecīgā dzīvojamā telpa atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā mājā.;

2) un ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja kapitālā remonta rezultātā īrnieka īrēto dzīvojamo telpu saskaņā ar būvprojektu paredzēts pārbūvēt par neapdzīvojamo telpu vai viesnīcu.

..............................................

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šā panta pirmās daļas 1. punkta ‘’b’’ un ‘’c’’ apakšpunktos minētajos gadījumos, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā telpa, nodrošina īrnieku ar citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

..............................................

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

................................................

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinums, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt;

2) likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts dzīvojamās mājas pārbūves projekts;

3) kapitālā remonta izmaksu tāme;

4) dokumenti, kas apliecina, ka namīpašniekam ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu tāmē uzrādītie finansu līdzekļi.

.................................................

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamai mājai nepieciešamu kapitālo remontu, īrniekam ir tiesības prasīt ar līguma izbeigšanu saistīto zaudējumu atlīdzību, ja izrādījies, ka kapitālais remonts nav bijis nepieciešams.

“29.5 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja lietošanai

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētāja un viņa ģimenes locekļu dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Īrniekus, kas pieder pie kādas no šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, var izlikt tikai tad, ja pašvaldība tiem ierāda citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

...........................................................

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama dzīvojamās mājas pārvaldnieka dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, ierādot īrniekam citu labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

.................................................

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajā dzīvojamā mājā, un dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvošanai, pašvaldība ierāda īrniekam citu ne mazāk labiekārtotu un līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1.oktobrim, bet gadījumos, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 1999. gada 1.oktobra, mēneša laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas. Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

74.

75.

29.5 pantā:

* aizstāt panta nosaukumā vārdu “lietošanai” ar vārdu “dzīvošanai”;

* izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “tiesas ceļā”;

* izslēgt otrajā daļā vārdus “labiekārtotu un” un trešajā daļā vārdus “ne mazāk labiekārtotu un”;

* papildināt trešajā daļā pēc vārda “brīdināms” ar vārdu “rakstveidā.”

Papildināt likumu ar 28.5 pantu šādā redakcijā:

“28.5 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam dzīvošanai

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Īrniekus, kas pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, var izlikt tikai tad, ja pašvaldība viņiem ierāda citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, un dzīvojamā telpa nepieciešama bijušajam īpašniekam (mantiniekam) dzīvošanai, pašvaldība ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis iesniegumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1.jūlijam, bet gadījumos, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2000. gada 1.jūlija, - mēneša laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas. Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.”

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšl.285 pantam/

Atbalstīt

28.5 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam dzīvošanai

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Īrniekus, kas pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, var izlikt tikai tad, ja pašvaldība viņiem ierāda citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, un dzīvojamā telpa nepieciešama bijušajam īpašniekam (mantiniekam) dzīvošanai, pašvaldība ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis iesniegumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1.jūlijam, bet gadījumos, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2000. gada 1.jūlija, - mēneša laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas. Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

“29.6 pants. Īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, izīrētājs var izbeigt īres līgumu tiesas ceļā, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.”

76.

77.

78.

Papildināt 29.6 panta nosaukumā un tekstā pēc vārda “apakšīrē” ar vārdiem “vai citu personu lietošanā”.

Aizstāt 29.6 panta pirmajā daļā vārdus “īres līgumu tiesas ceļā, izliekot īrnieku” ar vārdiem “dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem.”

Papildināt likumu ar 28.6 pantu šādā redakcijā:

“28.6 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.”

Noraidīt

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšlik.

28.6 pantam/

Atbalstīt

28.6 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.

79.

Papildināt likumu ar 28.7 pantu šādā redakcijā:

“28.7 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, kuras īres līguma nosacījumi būtiski neatšķiras no līdzšinējā īres līguma nosacījumiem, un kompensējot īrniekam izdevumus, kas radušies sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā paredzētajā gadījumā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.”

Atbalstīt

28.7 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, kuras īres līguma nosacījumi būtiski neatšķiras no līdzšinējā īres līguma nosacījumiem, un kompensējot īrniekam izdevumus, kas radušies sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā paredzētajā gadījumā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

80.

Papildināt likumu ar 28.8 pantu šādā redakcijā:

“28.8 pants. Tiesību uz dzīvojamo telpu zaudēšana

Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nepilda pienākumus saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un izīrētājam nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa pēc izīrētāja prasības var atzīt, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu. Šādā gadījumā prasību tiesā var iesniegt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums par to, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.”

Atbalstīt

28.8 pants. Tiesību uz dzīvojamo telpu zaudēšana

Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nepilda pienākumus saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un izīrētājam nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa pēc izīrētāja prasības var atzīt, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu. Šādā gadījumā prasību tiesā var iesniegt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums par to, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.”

29.1 pants. Tiesību zaudēšana uz dzīvojamo telpu

Ja īrnieks vai viņa ģimenes loceklis dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu, likumā noteiktajā kārtībā var atzīt, ka viņš ir zaudējis tiesības uz dzīvojamo telpu.

Pieteikumu vai prasību likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt dzīvojamā telpā dzīvojošais īrnieks vai viņa ģimenes loceklis.

81.

82.

Izslēgt likuma 29.1 pantu.

Aizstāt likuma 29.1 panta pirmajā daļā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesa” un otrajā daļā vārdus “Pieteikumu vai prasību likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Prasību tiesā”.

Atbalstīt

skatīt 2. lasījuma aili,

16. pantu

Atbalstīt

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšlik.

28.8 pantam/

30.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu, ne mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts pēc izīrētāja iniciatīvas, izīrētājs vai attiecīgā pašvaldība īrniekam ierāda citu, ne mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu šādos gadījumos:

1) ja māju, kurā atrodas dzīvojamā telpa, paredzēts nojaukt vai pārbūvēt par neapdzīvojamu sakarā ar valsts vai sabiedrības vajadzībām un lēmumu par iedzīvotāju izlikšanu pieņēmusi pašvaldība;

2) ja māja (dzīvojamā telpa) draud sagrūt un attiecīgā pašvaldības institūcija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izlikšanu;

3) ja īrnieks izliekams no denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota namīpašuma sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, kā arī ja nepieciešams veikt mājas kapitālremontu - pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību atjaunošanas;

3.1) ja īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kuru izīrētājs ieguvis īpašumā lauksaimniecības uzņēmuma vai zvejnieku kolhoza privatizācijas rezultātā saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, kā arī ja nepieciešams veikt mājas kapitālo remontu, - pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību iegūšanas;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvojamā telpa, paredzēts kapitāli remontēt, esošo īres līgumu pēc mājas remonta nav iespējams turpināt un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju pārvietošanu uz citu pastāvīgu dzīvesvietu;

5) ja dzīvojamā telpa, kurā dzīvo īrnieks, nepieciešama kā dienesta dzīvojamā telpa sētniekam vai namiķim (mājas meistaram).

Šajā pantā minētajos gadījumos izīrētājam jābrīdina īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sešus mēnešus iepriekš.

Īrniekam ierādāmajai dzīvojamai telpai jāatrodas tās pašas apdzīvotās vietas robežās.

8. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. pants. Kārtība, kādā izliekams īrnieks, ar kuru kopā dzīvo nepilngadīgs bērns

Ja tiesa ir pieņēmusi prasības pieteikumu par tāda īrnieka izlikšanu, ar kuru kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns , tai ir pienākums triju dienu laikā paziņot par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai).

Atkārtots paziņojums nosūtāms arī tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu par šā īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.”

83.

84.

85.

Izteikt likumprojekta 8. pantu šādā redakcijā:

“8. Izslēgt 30. pantu.”

Izslēgt 30. panta 3. punktā un 3.1) punktā vārdus

”pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību iegūšanas”;

uzskatīt likumprojekta 30. pantu par likuma 31. pantu.

Likumprojektā paredzēto 30. pantu izteikt kā 32.1 pantu šādā redakcijā:

“32.1 pants. Kārtība, kādā izliekams īrnieks un viņa nepilngadīgie ģimenes locekļi

Lietās par īrnieku un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas, tiesa trīs dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums bāriņtiesai (pagasttiesai) nosūtāms tad, kad tiesa taisījusi spriedumu lietā par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas.”

Atbalstīt

skatīt

2. las. aili,

16. pantu

Atbalstīts

daļēji

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšlik.

36.2 pantam/

Atbalstīt

precizētā

redakcijā

/skatīt atbildīgās komisijas

priekšlik.

36.2 pantam/

31.pants. Īrnieka izlikšana, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar citu īrnieka ģimenes locekli

Izīrētājs var prasīt īrnieka atzīšanu par tiesības zaudējušu uz dzīvojamo telpu un viņa izlikšanu, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu ar citu īrnieka ģimenes locekli, ja īrniekam atņemtas vecāku tiesības un tiesa viņa kopdzīvi ar bērniem atzinusi par neiespējamu.

9. Izslēgt 31., 32., 33., 34., 35. un 36. pantu.

86.

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 9. pantu kā 16. pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt 29., 29.1, 30., 31., 32., 33., 34. un 35. pantu.”

Atbalstīt

16. Izslēgt 29., 29.1, 30., 31., 32., 33., 34. un 35. pantu.

32.pants. Īrnieka izlikšana, ierādot citu dzīvojamo telpu

Personām, kuras izliek no dzīvojamām telpām šā likuma 29. pantā paredzētajos gadījumos, izīrētājs var ierādīt citu dzīvojamo telpu.

X NODAĻA

DZĪVOJAMĀS TELPAS ĪRES LĪGUMA GROZĪŠANA VAI IZBEIGŠANA SAKARĀ AR MĀJAS KAPITĀLREMONTU

33.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas vai izbeigšanas nosacījumi sakarā ar mājas kapitālremontu

Gadījumos, kad jāizdara mājas (neatkarīgi no tās īpašuma veida) kapitālremonts un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par īrnieku pārvietošanu sakarā ar to, ka remontu nevar veikt, īrniekiem dzīvojot mājā, īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem izīrētājs vai attiecīgā pašvaldība ierāda citu

dzīvojamo telpu.

Strīdus, kas radušies sakarā ar īrnieku pārvietošanu, izšķir likumā noteiktajā kārtībā.

87.

Saglabāt likuma 33. pantu esošajā redakcijā.

Noraidīt

34.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības, ja pēc mājas kapitālremonta īrētā dzīvojamā telpa būtiski nav pārveidota

Ja īrētā dzīvojamā telpa pēc mājas kapitālremonta būtiski nav pārveidota, izīrētāja pienākums ir ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu,

neizbeidzot remontējamās dzīvojamās telpas īres līgumu.

Ja īrnieks uz kapitālremonta laiku pārvietots citā dzīvojamā telpā, viņš maksā dzīvojamās telpas īri un kārto maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem tikai par to dzīvojamo telpu, kas viņam piešķirta uz remonta laiku.

Personai, kura pārcēlusies uz citu dzīvojamo telpu sakarā ar kapitālremontu, nav pienākums remontēt uz laiku aizņemto dzīvojamo telpu.

Ja īrnieks atsakās iemitināties uz kapitālremonta laiku viņam ierādītajā dzīvojamā telpā, izīrētājs var prasīt viņa pārvietošanu likumā noteiktajā kārtībā.

Līdzējiem vienojoties, izīrētājs var ierādīt īrniekam aizņemtās dzīvojamās telpas vietā pastāvīgai

dzīvošanai atbilstoša lieluma labiekārtotu dzīvokli.

88.

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā vārdus “citu dzīvošanai derīgu” ar vārdiem “ne mazāk labiekārtotu”

Atbalstīts

daļēji

/skatīt 28.3 28.4

pantu/

35.pants. Dzīvojamās telpas īres līguma regulētās attiecības, ja īrētā dzīvojamā telpa pēc kapitālremonta būtiski pārveidota

Ja īrētā dzīvojamā telpa pēc kapitālremonta būtiski pārveidota (palielināta, samazināta, pārplānota), izīrētājs, līdzējiem vienojoties, var ierādīt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, bet pēc kapitālremonta - citu atbilstoša lieluma dzīvokli izremontētajā mājā vai arī ierādīt pastāvīgai dzīvošanai aizņemtās dzīvojamās telpas vietā citu atbilstoša lieluma un labiekārtojuma dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.

89.

Izslēgt 35. pantā vārdus “uz kapitālremonta laiku citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, bet pēc kapitālremonta”

Atbalstīts

daļēji

/skatīt 28.4

pantu/

36.pants. Īrnieka tiesības atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu pēc mājas kapitālremonta

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar nepieciešamību kapitāli remontēt dzīvojamo telpu uz šā likuma 29.panta 4.punktā noteiktā pamata, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bijušajam īrniekam ir tiesības prasīt, lai tiek atjaunots dzīvojamās telpas īres līgums par šīs dzīvojamās telpas lietošanu pēc kapitālremonta pabeigšanas.

90.

91.

Saglabāt likuma 36. pantu esošajā redakcijā.

Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

“36. pants. Īrnieka tiesības noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar nepieciešamību kapitāli remontēt dzīvojamo telpu, pamatojoties uz šā likuma 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, īrniekam pēc telpas kapitālā remonta pabeigšanas ir pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu par šīs dzīvojamās telpas lietošanu pēc kapitālā remonta pabeigšanas, ja vien izīrētājs un īrnieks nav vienojušies citādi. Īrnieka pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu ir spēkā mēnesi pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta pabeigšanas.”

Atbalstīt

precizējot

redakciju

Atbalstīt

17. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

“36. pants. Īrnieka tiesības noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar nepieciešamību kapitāli remontēt dzīvojamo telpu, pamatojoties uz šā likuma 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, īrniekam pēc telpas kapitālā remonta pabeigšanas ir pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu par šīs dzīvojamās telpas lietošanu pēc kapitālā remonta pabeigšanas, ja vien izīrētājs un īrnieks nav vienojušies citādi. Īrnieka pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu ir spēkā mēnesi pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta pabeigšanas.”

92.

Papildināt likumu ar X 1 nodaļu šādā redakcijā:

“ X 1 nodaļa. Garantijas trūcīgiem īrniekiem un īrniekiem, kuru ģimenē ir nepilngadīgi bērni

36. 1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām ir noteiktas sociālās garantijas

Šā likuma 28.2, 28.4, 28.5 un 36.3 pantā paredzētās sociālās garantijas sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas ir šādām īrnieku kategorijām:

1) īrniekiem - trūcīgām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;

2) īrniekiem - trūcīgām personām, ja ar tām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja to ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

Atbalstīt

18. Papildināt likumu ar X 1 nodaļu šādā redakcijā:

“ X 1 nodaļa. Garantijas trūcīgiem īrniekiem un īrniekiem, kuru ģimenē ir nepilngadīgi bērni

36. 1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām ir noteiktas sociālās garantijas

Šā likuma 28.2, 28.4, 28.5 36.3 pantā paredzētās sociālās garantijas sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas ir šādām īrnieku kategorijām:

1) īrniekiem - trūcīgām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;

2) īrniekiem - trūcīgām personām, ja ar tām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja to ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

93.

Papildināt likumu ar 36.2 pantu šādā redakcijā:

“36.2 pants. Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja ir ierosināta civillieta par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums bāriņtiesai (pagasttiesai) nosūtāms tad, kad tiesa taisījusi spriedumu lietā par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas.

Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākums ir kontrolēt, kā trūcīgām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek piešķirta dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa.”

Atbalstīt

36.2 pants. Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja ir ierosināta civillieta par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums bāriņtiesai (pagasttiesai) nosūtāms tad, kad tiesa taisījusi spriedumu lietā par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas.

Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākums ir kontrolēt, kā trūcīgām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek piešķirta dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa.

94.

Papildināt likumu ar 36.3 pantu šādā redakcijā:

“36.3 pants. Pašvaldību pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskas vai fiziskas personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, tās īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu un 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Atbalstīt

36.3 pants. Pašvaldību pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.”

37.pants. Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka vai viņa ģimenes locekļu pagaidu prombūtnē

Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, viņiem ir tiesības uz dzīvojamās telpas īres attiecību saglabāšanu, ja viņi izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu.

95.

Papildināt 37. pantu ar teikumu:

“Prombūtnē esošiem īrniekiem vai viņu ģimenes locekļiem, kuri saskaņā ar šā likuma 11. panta ceturtās daļas nosacījumiem bauda tiesības uz īres maksas noteikšanas ierobežojumiem, ir tiesības uz dzīvojamās telpas saglabāšanu sešus mēnešus. Tiesa var atzīt par attaisnotu arī ilgāku prombūtnes periodu.”

Noraidīt

40.pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanā un remontēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietošanas kārtībā atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem.

Izīrētājam jānodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšana atbilstoši pastāvošajām sanitārajām un tehniskajām prasībām, kā arī jāveic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālremonts.

Par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā, atbild izīrētājs.

Ja izīrētājs ar īrnieku savstarpēji saskaņotajos termiņos neizpilda pienākumus attiecībā uz dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontu, dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) īrniekam ir tiesības veikt remontu pašam uz izīrētāja rēķina un atskaitīt remonta izdevumus no turpmākās īres maksas.

Zaudējumi, kas radušies īrniekam izīrētāja vainas dēļ, atlīdzināmi likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā.

10. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“40. pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (telpas) remontēšanā un uzturēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības no tās saņemt.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās dēļ, kā arī veic tās kapitālremontu.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (telpai) nepieciešams kapitālremonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (telpa) neatbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām, izīrētājs un īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz samērīgu īres maksas samazinājumu.

Zaudējumi, kas radušies dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu.”

96.

Aizstāt 40. panta

trešajā daļā vārdu ”samērīgu” ar vārdu “attiecīgu”.

Atbalstīt

19. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

“40. pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (telpas) remontēšanā un uzturēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās dēļ, kā arī veic tās kapitālo remontu.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (telpa) neatbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām, izīrētājs un īrnieks, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.

Zaudējumi, kas radušies dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu.”

43. pants. Dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) pārbūvēšanas un pārplānošanas kārtība

Īrniekam ir tiesības pārbūvēt vai pārplānot īrēto dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) tikai ar izīrētāja piekrišanu. Pašvaldībām un valstij piederošās mājas izīrētāja atteikumu pārbūvēt vai pārplānot dzīvojamo telpu īrnieks var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

97.

98.

Aizstāt 43. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesā.”

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“20. Aizstāt 43. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

20. Aizstāt 43. pantā vārdus “likumā noteiktajā kārtībā” ar vārdu “tiesā”.

45. pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietoši strīdi likumā noteiktajā kārtībā tiek izskatīti īrestiesā un tiesā.

99.

100

Izslēgt 45. pantu.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“21. Izslēgt 45. pantu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

21. Izslēgt 45. pantu.

101.

102.

103.

Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa Īres valdes

46. pants. Īres valdes statuss

Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu var izveidot īres valdes, kuras veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

Īres valdei var būt juridiskās personas tiesības.

Īres valdi uztur un finansē attiecīgā pašvaldība.

Īres valdes darbību atbilstoši šā likuma noteikumiem reglamentē pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums.

........................................................................................................................

Papildināt likumu ar 47. pantu šādā redakcijā:

47. pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un ne mazāk kā divi īres valdes locekļi. Īres valdes locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome (padome).

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus amatā ievēlē un no amata atceļ pašvaldības dome (padome).

Īres valdes locekļus ievēlē vienādā skaitā no īrnieku un namīpašnieku (izīrētāju) vidus.

Papildināt likumu ar 48. pantu šādā redakcijā:

48. pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldību izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus namīpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iecelt administratoru dzīvojamās mājas apsaimniekošanai;

4) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

22. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa Īres valdes

46. pants. Īres valdes statuss

Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu var izveidot īres valdes, kuras veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

Īres valdei var būt juridiskās personas tiesības.

Īres valdi uztur un finansē attiecīgā pašvaldība.

Īres valdes darbību atbilstoši šā likuma noteikumiem reglamentē pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums.

......................................................................

47. pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un ne mazāk kā divi īres valdes locekļi. Īres valdes locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome (padome).

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus amatā ievēlē un no amata atceļ pašvaldības dome (padome).

Īres valdes locekļus ievēlē vienādā skaitā no īrnieku un namīpašnieku (izīrētāju) vidus.

48. pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldību izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus namīpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iecelt administratoru dzīvojamās mājas apsaimniekošanai;

4) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

104.

Papildināt likumu ar 49. pantu šādā redakcijā:

49. pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48. pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kas reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.”

Atbalstīt

49. pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48. pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kas reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.”

Pārejas noteikums

Ministru kabinets līdz 1999. gada 1. oktobrim izstrādā noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem - trūcīgām personām.

105.

Aizstāt pārejas noteikumā vārdus un skaitļus “līdz 1999. gada 1. oktobrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2000. gada 1. jūlijam”.

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2000. gada 1. jūlijam izstrādā noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem - trūcīgām personām.

106.

Papildināt pārejas noteikumus ar 2. punktu šādā redakcijā:

“2. Ja dzīvoklis, kas pieder valstij, pašvaldībai vai valsts uzņēmējsabiedrībai, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz 2001. gada 1. jūlijam, īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu.”

Atbalstīt

2. Ja dzīvoklis, kas pieder valstij, pašvaldībai vai valsts uzņēmējsabiedrībai, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz 2001. gada 1. jūlijam, īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu

107.

Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz namīpašuma denacionalizācijai (atdošanai likumīgajiem īpašniekiem), īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu uz laika periodu līdz 2005. gada 1. janvārim šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu.

Atbalstīt

3. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz namīpašuma denacionalizācijai (atdošanai likumīgajiem īpašniekiem), īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu uz laika periodu līdz 2005. gada 1. janvārim šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu.

108.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā (likumīgajiem īpašniekiem atdotā) dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums noslēgts līdz dzīvojamās mājas denacionalizācijai (atdoša nai likumīgajiem īpašniekiem), sākot ar 2007. gada 1. janvāri īres maksā var iekļaut arī 10 procentus peļņu.”

Atbalstīt

4. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā (likumīgajiem īpašniekiem atdotā) dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums noslēgts līdz dzīvojamās mājas denacionalizācijai (atdošanai likumīgajiem īpašniekiem), sākot ar 2007. gada 1. janvāri īres maksā var iekļaut arī 10 procentus peļņu.

109.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“5. Lēmumus par šā likuma pārejas noteikumu 2. un 3. punkta piemērošanu pašvaldību domes (padomes) pieņem līdz 2001. gada 1. jūlijam. Līdz minēto lēmumu pieņemšanai ir spēkā visi iepriekš noteiktie īres maksas ierobežojumi.”

Atbalstīt

5. Lēmumus par šā likuma pārejas noteikumu 2. un 3. punkta piemērošanu pašvaldību domes (padomes) pieņem līdz 2001. gada 1. jūlijam. Līdz minēto lēmumu pieņemšanai ir spēkā visi iepriekš noteiktie īres maksas ierobežojumi

110.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“6. Pašvaldību domes (padomes), kā arī valsts institūcijas un valsts uzņēmējsabiedrības, kuru īpašumā (valdījumā) ir dzīvokļi un kuras saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem ir tiesīgas izīrēt dzīvokļus, līdz 2001. gada 1. jūlijam nosaka diferencētu īres maksu izīrējamajiem dzīvokļiem. “

Atbalstīt

6. Pašvaldību domes (padomes), kā arī valsts institūcijas un valsts uzņēmējsabiedrības, kuru īpašumā (valdījumā) ir dzīvokļi un kuras saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem ir tiesīgas izīrēt dzīvokļus, līdz 2001. gada 1. jūlijam nosaka diferencētu īres maksu izīrējamajiem dzīvokļiem.