Teksts LP0238

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par augu šķirņu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus "Lauksaimniecības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Zemkopības ministrija" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Ministru Padome" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā);

vārdus "oficiālais biļetens" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Valsts sēklu inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Sēklu valsts inspekcija" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs

(1) Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk – Padome) tiek izveidota saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augu šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes, apstiprina Ministru kabinets.

(4) Zemkopības ministrijas Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs (turpmāk – Šķirņu centrs) pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences par selekcionāra tiesību nodošanu;

6) kārto Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistru;

7) veic citas funkcijas, kas noteiktas šajā likumā un Šķirņu centra nolikumā."

3. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Reģistrēšanai Latvijā pieteiktajām jaunajām šķirnēm Šķirņu centrs organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) metodiku. Par šķirnes pārbaudi jāmaksā nodeva."

4. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, tad Šķirņu centrs iekļauj šķirni Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

5. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Selekcionāra tiesības nozīmē, ka neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu un ka, ievērojot šā likuma 27.pantā minētās prasības, nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja šādām darbībām ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu:

1) ražošanai un pavairošanai;

2) sagatavošanai līdz izsējas kondīcijai šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai citam realizācijas veidam;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto mērķu īstenošanai;

7) ja šķirnes sēklas materiāls atkārtoti nepieciešams citas šķirnes sēklas materiāla ražošanai, izmantojot šīs šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu šādai ražošanai, vai lai saražoto materiālu piedāvātu pārdošanai vai citu veidu darījumiem pavairošanas nolūkā."

6. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai īpašumā vai lietošanā esošos laukos no pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska) iegūtās ražas produktus.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. – dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. – lucerna, Pisum sativum L. – zirņi, Vicia faba L. – lauka pupas, Vicia sativa L. – sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L.– auzas, Hordeum vulgare L. – mieži, Secale cereale L. – rudzi, X Triticosecale Wittm. – tritikāle, Triticum aestivum L.emend. Fiori et Paol. – mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. – cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. – kartupeļi;

4) eļļas un šķiedraugi: Brassica napus L.(partim.) – ripsis, Brassica rapa L. (partim.) – rapsis, Linum usitatissimum L.– lini, izņemot šķiedras linus.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kas noteikta saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku, nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ievērojot šā panta trešās daļas prasības, par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā šķirnes selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāru tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz tam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, Sēklu valsts inspekcija un rajona lauksaimniecības departaments.

(6) Selekcionāra tiesības nav spēkā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes izmantošanu:

1) darbībām, kas veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) eksperimentālos nolūkos;

3) selekcijas nolūkos, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likuma 26.panta otrās daļas nosacījumi.

(7) Selekcionāra tiesības netiek attiecinātas uz darbībām ar aizsargājamās šķirnes vai šā likuma 26.panta otrās daļas 2.punktā minēto šķirņu sēklas materiālu, vai jebkuru šādas šķirnes augu daļu, kas iegūta tieši no materiāla, kuru pats selekcionārs vai citas personas ar viņa atļauju pārdod vai citādi izplata Latvijā, ja vien šīs darbības mērķis nav:

1) šo šķirni pavairot;

2) izvest šķirnes sēklas materiālu, kas atļauj pavairot šķirni valstī, kurā attiecīgās augu ģints vai sugas šķirnes netiek aizsargātas, izņemot gadījumus, kad izvestais materiāls tiek pārstrādāts patēriņam.

28.pants. Selekcionāra tiesību darbības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas ar dienu, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz 25.kalendāra gada beigām vai vīnogulāju un koku sugu gadījumā – līdz 30.kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Specifisku ģinšu vai sugu gadījumā Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem."

7. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

(1) Latvijā visu augu šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic kompetenta atbilstības novērtēšanas institūcija saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Šķirņu centrā reģistrēta licence."

8. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts."