Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi

likumprojekta “Rīgas brīvostas likums” otrajam lasījumam

Pirmā lasījuma redakcija

(dok. nr. 616)

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

1

2

3

4

5

         

Rīgas brīvostas likums

     

Rīgas brīvostas likums

I nodaļa

     

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

     

Vispārīgie noteikumi

 

1.

(Juridiskais birojs)

Visā likumprojekta tekstā lietot vienotu terminoloģiju “ostas pārvalde” (attiecīgā locījumā) un “ostas valde” (attiecīgā locījumā);

aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdus “uzņēmējsabiedrība (uzņēmums)” attiecīgā locījumā ar vārdiem “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” attiecīgā locījumā.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 
 

2.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(Juridiskais birojs)

Aizstāt visā likumprojektā vārdus “brīvā muitas zona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvā zona” (attiecīgā locījumā);

aizstāt visā likumprojektā vārdus “Muitas kodekss” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Muitas likums” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

 

1. pants. Likumā lietotie termini

3.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

“1. pants. Likumā lietotie termini

Atbalstīt

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

   

1) brīvās muitas zonas režīms - šā likuma izpratnē: nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorijas ieguvušas brīvo muitas zonu statusu Brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;

4.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

4) brīvā zona - norobežota brīvostas teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm;

Neatbalstīt

Redakcionāli labots

1) brīvostas teritorija - Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām;

2) licencēta uzņēmējsabiedrība - šā likuma izpratnē: uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas noslēgusi ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmusi Ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

5.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

3) licencēta uzņēmējsabiedrība - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēgusi ar brīvostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmusi brīvostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

Atbalstīt

Redakcionāli labots

2) Ostas pārvalde - saskaņā ar likumu “Par ostām” izveidotā Rīgas ostas pārvalde;

3) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija - šā likuma izpratnē: teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

6.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

5) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija - teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

Atbalstīt

3) licencēta uzņēmējsabiedrība - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis Ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

4) ostas klienti - šā likuma izpratnē: kravu saņēmēji, nosūtītāji un citi, kuri uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un brīvostā esošo uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) pakalpojumus, bet kuriem Brīvostā nav teritorijas ar brīvās muitas zonas statusu;

7.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

6) ostas klienti - kravu saņēmēji, nosūtītāji un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto brīvostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savu teritoriju.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

4) brīvās zonas režīms - šā likuma izpratnē: nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;

5) īpaši muitas kontroles pasākumi - šā likuma izpratnē: Ministru kabineta noteikti īpaši muitas kontroles pasākumi atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam;

8.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

1) brīvostas teritorija - Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām;

Atbalstīt

5) licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija - teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

6) Ostas pārvalde - saskaņā ar Latvijas Republikas “Likumu par ostām” izveidotā Rīgas ostas pārvalde.

9.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

2) brīvostas pārvalde - saskaņā ar likumu “Par ostām” izveidotā Rīgas ostas pārvalde;

Atbalstīt

Redakcionāli labots

6) ostas klienti - kravu saņēmēji, nosūtītāji un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savas teritorijas.

2. pants. Likuma mērķis

     

2. pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk - Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

     

Šis likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk - Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3. pants. Brīvostas teritorija, struktūra un darbības pamatnoteikumi

10.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Izteikt 3. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“3. pants. Uzņēmējdarbības pamatnoteikumi brīvostā.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

3. pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības pamatnoteikumi.

(1) Brīvosta ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām.

11.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Izslēgt 3. panta pirmo daļu.

Atbalstīt

 

(2) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas nav saņēmušas atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās muitas zonas režīmā.

 

   

Redakcionāli labots

(1) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā.

(3) Šajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpašie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmējsabiedrībām ( uzņēmumiem), kas noslēgušas ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas atļauju šādai darbībai, kā arī Brīvostas pārvaldei. Norādīto uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) teritorijas ir brīvās muitas zonas.

12.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izslēgt 3. panta trešo daļu.

Neatbalstīt

Redakcionāli labots

(2) Šajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpašie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas noslēguši ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši atļauju šādas darbības veikšanai, kā arī Ostas pārvaldei. Minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) teritorijas ir brīvās zonas.

(4) Ievest preces un citus priekšmetus Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas un izvest tos no minētajām zonām uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā, likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

13.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Aizstāt 3. panta ceturtajā daļā vārdus “preces un citus priekšmetus” ar vārdu “preces”;

svītrot vārdus “Latvijas Republikas”.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(3) Ievest preces Brīvostā esošajās brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvest tās no minētajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Muitas likumā, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(5) Ja no brīvajām muitas zonām tiek izvestas preces, kas Brīvostā esošajās brīvajās muitas zonās radītas no jauna vai pārstrādes rezultātā, un šo preču no jauna pievienotā vērtība atbilst 40 procentiem vai pārsniedz 40 procentus no preces kopējās vērtības, tad šīs preces ir atzīstamas par Latvijas izcelsmes precēm.

14.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izslēgt 3. panta piekto daļu.

Atbalstīt

 

4. pants. Zemes tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā

   

Redakcionāli labots

4. pants. Ar zemi saistītās tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā.

(1) Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

     

(1) Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

     

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Zemi Brīvostā, kas pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pašvaldībai.

   

Redakcionāli labots

(3) Zemi, kas Brīvostā pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pašvaldībai.

(4) Ar šo likumu par labu Ostas pārvaldei tiek dibināts personālservitūts uz fizisko un juridisko personu zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fizisko un juridisko personu zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kas darbojas Brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

   

Redakcionāli labots

(4) Ar šo likumu par labu Ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas Brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

   

Redakcionāli labots

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiek atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

     

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiek atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā pantā 4. punktā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

15.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Aizstāt 4. panta septītajā daļā vārdus “ar šajā pantā 4. punktā” ar vārdiem “ ar šī panta ceturtajā daļā”.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šā panta ceturtajā daļā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

     

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemes grāmatā ar šo likumu nodibinātās servitūta tiesības.

   

Redakcionāli labots

(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā ar šo likumu nodibinātās servitūta tiesības.

II nodaļa

     

II nodaļa

Brīvostas pārvaldīšanas organizācija

     

Brīvostas pārvaldīšanas organizācija

5. pants. Brīvostas pārvaldīšana

     

5. pants. Brīvostas pārvaldīšana

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde (tekstā - Ostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka šis likums, “Likums par ostām”, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

   

Redakcionāli labots

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde (turpmāk - Ostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka šis likums, “Likums par ostām”, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.

16.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izslēgt 5. panta otrās daļas otro teikumu.

Neatbalstīt

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.

6. pants. Brīvostas valde

   

Redakcionāli labots

6. pants. Ostas valde

(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo “Likuma par ostām” 8. pantā noteiktajā kārtībā.

     

(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo “Likuma par ostām” 8. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

     

(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

III nodaļa

17.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Izteikt III nodaļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot tālāko pantu numerāciju:

“III nodaļa

Atbalstīt

Redakcionāli labots

III nodaļa

Muitas režīms Brīvostā

Muitas režīms Brīvostā

 

Muitas režīms brīvostā

   

7. pants. Muitas iestāžu darbība Brīvostā

18.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

7. pants. Preču ievešana brīvajās zonās un izvešana no brīvajām zonām.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

7. pants. Preču ievešana brīvajās zonās un izvešana no tām.

Muitas iestādes Brīvostā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

 

 

Preču ievešanas kārtību brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvešanu no brīvajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju regulē šis likums, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

 

 

Kārtību, kādā preces ievedamas brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvedamas no brīvajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju, regulē šis likums, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

8. pants. Preču izvešana no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas

19.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

8. pants. Preču uzskaite brīvostā

Atbalstīt

Redakcionāli

8. pants. Preču uzskaite Brīvostā

Precēm, kas no licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas (brīvajām muitas zonām) tiek izvestas uz Latvijas Republikas pārējo muitas teritoriju, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču ievešanu no ārvalstīm (importu), atbilstošas ievedmuitas nodokļa likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

 

 

 

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina to teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti.

labots

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina savā teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti.

9. pants. Preču ievešana licenc ētas uzņēmējsabiedrības teritorijā

20.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

9. pants. Fizisko personu pakļautība muitai

Atbalstīt

9. pants. Fizisko personu pakļautība muitai

Precēm, kas tiek ievestas Brīvostas teritorijā esošas licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā (brīvajā muitas zonā) no Latvijas Republikas pārējās muitas teritorijas, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm (eksportu), kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus.

 

Fiziskās personas, ieejot brīvajā zonā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.”

 

Fiziskās personas, ieejot brīvajā zonā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

10. pants. Preču uzskaite Brīvostā

       

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina to teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

 

 

       

11. pants. Fizisko personu pakļautība muitai

       

Fiziskās personas, ieejot licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

       

IV nodaļa

     

IV nodaļa

Uzņēmējdarbība Brīvostā

     

Uzņēmējdarbība Brīvostā

12. pants. Uzņēmējdarbības noteikumi Brīvostā

   

Redakcionāli labots

10. pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības noteikumi.

(1) Preču (kravu) kraušanas, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās muitas zonas režīmā veic uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kuras reģistrētas Latvijas Republikā, ir noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā un saņēmušas atļauju šādas darbības veikšanai.

   

Redakcionāli labots

(1) Preču (kravu) kraušanas, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās zonas režīmā veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri reģistrēti Latvijas Republikā, ir noslēguši līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmuši atļauju šādas darbības veikšanai.

(2) Ostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.

     

(2) Ostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.

(3) Citas uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas atrodas Brīvostas teritorijā, bet nav noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas darbības režīmā un nav saņēmušas atļauju tādai darbībai, var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.

21.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), kas nav noslēgušas līgumu ar brīvostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un nav saņēmušas atļauju šādai darbībai, drīkst brīvostas teritorijā veikt uzņēmējdarbību, nepiemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus un, pakļaujoties brīvostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.”

 

 

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(3) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) kas nav noslēguši līgumu ar Ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un nav saņēmuši atļauju šādai darbībai, drīkst Brīvostas teritorijā veikt uzņēmējdarbību, nepiemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.

13. pants. Brīvostas režīma piemērošanas priekšnosacījumi

   

Redakcionāli labots

11. pants. Brīvostas režīma piemērošanas nosacījumi.

(1) Brīvās muitas zonas režīms piemērojams tikai tādām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas nodrošina preču un personu kustību uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstoši muitas prasībām. Katra licencēta uzņēmējsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

22.

(Dep. Imants Stirāns)

Izteikt 13. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“ Uzņēmējdarbības teritorijas norobežošanu un apsardzi, saskaņojot ar Brīvostas pārvaldi, var veikt licencētās uzņēmējsabiedrības atsevišķi vai kopīgi savā starpā par to vienojoties”.

Neatbalstīt

Redakcionāli labots

(1) Brīvās zonas režīms piemērojams tikai tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota un nodrošināta ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas gādā par to, lai preču un personu kustība uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstu muitas prasībām. Katra licencētā uzņēmējsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

(2) Uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi), uz kurām attiecināts brīvās muitas zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus tām nostiprinātās un atbilstoši norobežotās teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā norādīto darbību.

   

Redakcionāli labots

(2) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), uz kuriem attiecināts brīvās zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus uz to vārda nostiprinātās un atbilstoši norobežotās teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto darbību.

(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas nav uzskatāma: 1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības (likuma “Par uzņēmējdarbību” 8. panta izpratnē) atrašanās ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešana un līgumu noslēgšana ārpus norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču - naudas darījuma izpildes rakstura;

4) preču tranzīts caur norobežoto teritoriju.

23.

(Juridiskais birojs)

Izslēgt 13. panta trešajā daļā vārdus “(likuma “par uzņēmējdarbību” 8. panta izpratnē).”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas neuzskata:

1) uzņēmuma uzņēmējsabiedrības pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības atrašanos ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešanu un līgumu noslēgšanu ārpus norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču - naudas darījuma rakstura;

4) preču tranzītu caur norobežoto teritoriju.

(4) Brīvās muitas zonas režīms tiek piemērots uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), ja tās brīvam apgrozījumam pārējā Latvijas Republikas teritorijā izved ne vairāk kā 20 procentus no saražotā preču daudzuma.

24.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izslēgt 13. panta ceturto daļu.

Atbalstīt

 

14. pants. Kārtība, kādā noslēdzams līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja

25.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 14. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“14. pants. Kārtība, kādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) noslēdz līgumu ar Ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā, un atļaujas saņemšana no Ostas pārvaldes šādas darbības veikšanai.”

Atbalstīt

 

12. pants. Kārtība, kādā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) noslēdz līgumu ar Ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā, un atļaujas saņemšana no Ostas pārvaldes šādas darbības veikšanai.

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīga uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kas Brīvostā jau nodibināta vai tiks nodibināta nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) darbības profilam un attīstības perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;

2) uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi uzņēmējdarbības jomā (šāda informācija nav prasāma par pašvaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var tikt prasīta par valsts un pašvaldību uzņēmumiem).

   

Redakcionāli labots

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīgs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas Brīvostā jau nodibināts vai tiks nodibināts nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības profilam un attīstības perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;

2) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi uzņēmējdarbības jomā (šāda informācija nav prasāma par pašvaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var tikt prasīta par valsts un pašvaldību uzņēmumiem).

(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (piemēram, kraušana, preču ražošana, glabāšana). Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

     

(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem (piemēram, kraušana, preču ražošana, glabāšana). Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

(3) Līguma noslēgšanai un atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz Ostas valdei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par diviem gadiem (vai ar Brīvostas valdes piekrišanu - saīsināta pārskata norakstu);

5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu;

6) citu būtisku informāciju par uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un tās dibinātājiem pēc Ostas valdes lēmuma.

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Papildināt 14. panta trešo daļu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā, tālāk mainot punktu numerāciju:

5) atzinumu no muitas iestādes par darbību brīvās zonas režīmā;”

 

(Atbildīgā komisija)

Izslēgt 14. panta trešās daļas 6. punktu.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Līguma noslēgšanai un atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz Ostas valdei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par diviem gadiem (vai - Ostas valdes piekrišanu - saīsināta pārskata norakstu);

5) atzinumu no muitas iestādes par darbību brīvās zonas režīmā;

6) darbības programmu, ietverot investīciju programmu;

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā norādīto dokumentu iesniegšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šā panta pirmajā daļā minēto priekšnoteikumu.

   

Redakcionāli labots

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šā panta pirmajā daļā minēto priekšnoteikumu.

(5) Ja līguma noslēgšanas pretendents ir jaundibināmas uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju.

Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā uzņēmējsabiedrība (uzņēmums) nav nodibināta, lēmums zaudē spēku.

   

Redakcionāli labots

(5) Ja pretendents ir jaundibināma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju.

Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav nodibināts, lēmums zaudē spēku.

(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

   

Redakcionāli labots

(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās muitas zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbībai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

   

Redakcionāli labots

(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbības veikšanai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

15. pants. Kārtībā, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

     

13. pants. Kārtība, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

     

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Brīvostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

   

Redakcionāli labots

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Ostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

(3) Uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kurai anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās muitas zonas režīmā, ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tai likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

   

Redakcionāli labots

(3) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās zonas režīmā, ir tiesīgs veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tam likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

16. pants. Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un strīdu izskatīšana

     

14. pants. Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un strīdu izskatīšana

(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas anulēšanu Brīvostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

   

Redakcionāli labots

(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas anulēšanu Ostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(2) Strīdus par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās - šķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.

     

(2) Strīdus par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās - šķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.

17. pants. Beznodokļu veikali

28.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izslēgt 17. pantu.

Neatbalstīt

15. pants. Beznodokļu veikali

Licencētas uzņēmējdarbības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

29.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 17. panta tekstu šādā redakcijā:

“Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Muitas likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

18.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

     

16.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

Brīvostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esošās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.

   

Redakcionāli labots

Ostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esošās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.

19. pants. Nodokļu maksāšanas režīms

30.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

 

Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Nodokļu maksāšanas režīms

Atbalstīt

17. pants. Nodokļu maksāšanas režīms

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli pēc 0 procentu likmes saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7. panta pirmās daļas 1.- 3. punktu.

31.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Brīvostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7. pantu.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7. pantu.

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Brīvostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto.

32.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Brīvostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa.

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Ostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa.

(3) Mazumtirdzniecība, izņemot beznodokļu veikalus, un pakalpojumu sniegšana licencētu uzņēmējsabiedrību teritorijā apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

33.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(3) Brīvostas teritorijā ir aizliegta preču piegāde un pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām (turpmāk - mazumtirdzniecība), izņemot:

1) pārtikas un medicīnas preču piegādes;

2) sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, sakaru un finansu pakalpojumus;

3) tirdzniecību beznodokļu tirdzniecības veikalos, kuri izveidoti saskaņā ar Muitas likumu un darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Atbalstīt

(3) Brīvostas teritorijā ir aizliegta preču piegāde un pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām (turpmā k - mazumtirdzniecība), izņemot:

1) pārtikas un medicīnas preču piegādes;

2) sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, sakaru un finansu pakalpojumus;

3) tirdzniecību beznodokļu tirdzniecības veikalos, kuri izveidoti saskaņā ar Muitas likumu un darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Brīvostas uzņēmējsabiedrības par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un ir apliekams ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, maksā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

34.

 

 

 

 

 

 

35.

(Dep. Imants Stirāns)

Aizstāt 19. panta ceturtajā daļā vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “licencēta uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(4) Mazumtirdzniecībā piegādātās preces Brīvostā apliekamas ar pievienotās vērtības nodokļa 18 procentu likmi, izņemot tās preces, kuras atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6. pantu.

Daļēji

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(4) Mazumtirdzniecībai piegādātās preces Brīvostā apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 18 procentu likmi, izņemot tās preces, kuras atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6. pantu.

(5) Ar pašvaldības lēmumu Brīvostas uzņēmējsabiedrībām par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā un ir apliekams ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, var piešķirt īpašuma nodokļa vai jebkura cita nodokļa, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

36.

 

 

 

 

 

 

37.

(Dep. Imants Stirāns)

Aizstāt 19. panta piektajā daļā vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “licencēta uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

(5) Piegādāt šī panta trešās daļas 1. punktā minētās preces un sniegt trešās daļas 2. punktā minētos pakalpojumus fiziskajām personām atļauts tikai licencētām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Brīvostas pārvaldi par mazumtirdzniecību Brīvostā. Līgumā jānorāda mazumtirdzniecībai, kā arī tai nepieciešamo preču uzglabāšanai paredzētās telpas un cita teritorija.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

 

 

Atbalstīt

(5) Piegādāt šā panta trešās daļas 1. punktā minētās preces un sniegt trešās daļas 2. punktā minētos pakalpojumus fiziskajām personām atļauts tikai licencētām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Ostas pārvaldi par mazumtirdzniecību Brīvostā. Līgumā jānorāda mazumtirdzniecībai, kā arī tai nepieciešamo preču uzglabāšanai paredzētās telpas un cita teritorija.

(6) Brīvostas uzņēmējsabiedrības par tām īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Brīvostas teritorijā un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, maksā nekustāmā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

38.

 

 

 

 

 

39.

(Dep. Imants Stirāns)

Aizstāt 19. panta sestajā daļā vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “licencēta uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 19. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Brīvostas uzņēmējsabiedrības par tām īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

 

 

Atbalstīt

(6) Licencētas uzņēmējsabiedrības par to īpašumā esošo vai tām lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā, nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā.

(7) Ar pašvaldības lēmumu Brīvostas uzņēmējsabiedrībām par tām īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Brīvostas teritorijā un ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, var piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa vai jebkura cita nodokļa, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

40.

 

 

 

 

 

 

41.

(Dep. Imants Stirāns)

Aizstāt 19. panta septītajā daļā vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “licencēta uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

 

(Atbildīgā komisija)

Izslēgt 19. panta septīto daļu

Daļēji atbalsta

 

 

 

 

 

Atbalsta

 

 

 

(8) Ostas pārvalde nemaksā īpašuma un nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests minēto nodokļu vietā par zemi un citiem nekustamiem īpašumiem, kuri atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai, un kuri atbilstoši šim likumam tiek nodoti Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodoti tālāk citam lietotājam.

42.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 19. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ostas pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā par nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai, un kuri atbilstoši šim likumam tiek nodoti Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodoti tālāk citam lietotājam.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

(7) Ostas pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, par nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai un kas atbilstoši šim likumam tiek nodots Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodots tālāk citam lietotājam.

20. pants. Brīvostas likvidācija

     

18. pants. Brīvostas likvidācija

Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

     

Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

21. pants. Nobeiguma noteikumi

 

Rīgas tirdzniecības brīvostas likuma 3. panta 1. punktā noteiktajā teritorijā ir spēkā Rīgas tirdzniecības brīvostas likums.

43.

(Dep. Imants Stirāns)

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Izslēgt 21. pantu

 

 

Atbalstīt

 
 

44.

(Finansu ministrs E. Krastiņš)

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Lai nodrošinātu likuma darbību visā Brīvostas teritorijā un Rīgas tirdzniecības brīvostā darbojošos uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārtrauktu darbību, nokārtotu finansiālās attiecības starp Brīvostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta” un Rīgas tirdzniecības brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, un pieņemtu lēmumus par īpašumiem un citiem saistītiem jautājumiem, Ministru kabinets mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās brīža izveido un apstiprina reorganizācijas komisiju, kā arī nosaka kārtību:

1) Rīgas tirdzniecības brīvostas reorganizācijai;

2) kādā valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” nodod Brīvostas pārvaldei tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītiem apgrūtinājumiem, un valsts garantētās kredītsaistības.

2. Brīvostas pārvalde sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža pārņem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijas pārvaldīšanu, valdījuma tiesības uz Rīgas tirdzniecības brīvostas zemi un pārjauno līgumus ar licencētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostā.

3. Rīgas tirdzniecības brīvostas likums zaudē spēku ar Rīgas tirdzniecības brīvostas reorganizācijas komitejas ziņojuma apstiprināšanas dienu Ministru kabinetā, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas.”

Atbalstīt

Redakcionāli labots

Pārejas noteikumi

1. Lai nodrošinātu likuma darbību visā Brīvostas teritorijā un Rīgas tirdzniecības brīvostā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārtrauktu darbību, nokārtotu finansiālās attiecības starp Ostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību “Rīgas tirdzniecības osta” un Rīgas tirdzniecības brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, kā arī lai pieņemtu lēmumus par īpašumiem un citiem jautājumiem, Ministru kabinets mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas izveido un apstiprina Rīgas tirdzniecības brīvostas reorganizācijas komisiju, kā arī nosaka kārtību, kādā:

1) reorganizējama Rīgas tirdzniecības brīvostas;

2) valsts akciju sabiedrība “Rīgas tirdzniecības osta” nodod Ostas pārvaldei tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības.

2. Ostas pārvalde sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas pārņem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijas pārvaldīšanu, valdījuma tiesības uz Rīgas tirdzniecības brīvostas zemi un pārjauno līgumus ar licencētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostā.

3. Rīgas tirdzniecības brīvostas likums zaudē spēku dienā, kad Rīgas tirdzniecības brīvostas reorganizācijas komitejas ziņojuma apstiprināts Ministru kabinetā, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas.