Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Pantu vai pantu daļu redakcijas trešajam lasījumam, attiecībā uz kurām ir iesniegti priekšlikumi

1.

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Aizstāt visā likuma tekstā terminu “komunicēšana (komunicēt) ar publiku” ar terminu “publiskot”.

Konceptuāli atbalstīts tekstā

Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

1.pants. ...

1) autors - fiziskā persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

1) ...

2) darbs - autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija tās izpildījuma brīdī;

2.

/Deputāta A.Kiršteina priekšlikums/

Papildināt 1. panta 2. punktu aiz vārdiem “tās izpildījuma brīdī” ar vārdiem “kas aptver visus darbus literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida un formas, kā, piemēram, grāmatas, brošūras un citus rakstveida darbus; lekcijas, runas, sprediķus un citus līdzīga rakstura darbus; drmatiskos un muzikāli dramatiskos darbus; horeogrāfiskos darbus un pantomīmas; muzikālās kompozīcijas ar tekstu vai bez teksta; kinematogrāfiskos darbus, kuriem pielīdzināmi darbi, kas izteikti kinematogrāfijai analoģiskā veidā; zīmējumus, glezniecības, arhitektūras, tēlniecības, grafikas un litogrāfijas darbus; fotogrāfiskos darbus, kuriem pielīdzināmi darbi, kas izpildīti fotogrāfijai analoģiskā veidā; lietiškās mākslas darbus; ilustrācijas, ģeogrāfiskās kartes, plānus, skices un trīsdimensiālus darbus, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju, arhitektūru vai zinātni.”

Neatbalstīt.

Priekšlikuma būtība ir 4. pantā.

2) ...

3) datu bāze – darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

3.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 1. panta 3. punktu pirms vārdiem “darbu, datu” ar vārdu “neatkarīgu” un pēc vārdiem “metodiski un” ar vārdu “individuāli”.

Atbalstīt.

3) datu bāze – neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniskā vai citādā veidā;

4) fiksācija - skaņu vai to attēlojuma iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju komunicēt ar publiku, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

4.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

"4) fiksācija –skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;”

Atbalstīt.

4) fiksācija –skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;

5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, vai kustoši attēli ar vai bez skaņu pavadījuma;

5) ...

6) filmas producents – fiziskā vai juridiskā persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

6) ...

7) fonogramma - ar dzirdi uztverama izpildījuma skaņu vai citu skaņu analogas, digitālas vai citādas fiksācijas rezultāts;

5.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 1. panta 7. punktu šādā redakcijā:

„fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;“.

Atbalstīt.

7) fonogramma - izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma fiksācija;

8) fonogrammas producents - fiziskā vai juridiskā persona, kas veic izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai to attēlojuma pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu;

8) ...

6.

/Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā;

“ideja - noteicošais jēdziens, uz ko pamatojas teorētiska sistēma, loģiska konstrukcija, plāns vai literatūras, mākslas darba, zinātniska vai politiska darba galvenā pamatdoma.;”

Neatbalstīt

9) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmdemonstrējuma vai pirmpublicējuma formā;

7.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 1. panta 9. punktu šādā redakcijā:

“izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai, neatkarīgi no tās veida;”.

Atbalstīt

9) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai, neatkarīgi no tās veida;

10) komunicēšana ar publiku – jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai izpildījuma, izrādes, demonstrējuma vai raidījuma ēterā vai pa vadiem formā;

8.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 10. punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju (izteikts kā 1.panta 12.punkts).

Atbalstīt.

11) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļūst pieejami sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši darba raksturam, bet par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku darbu izpildīšana vai audiovizuālu darbu demonstrēšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana, vizuālu darbu vai izpildītu arhitektūras darbu demonstrēšana;

Mainīt punkta numerāciju.

10) ...

9.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar jaunu 12.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

“12) publiskošana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai;”.

Atbalstīt.

Uzskatīt par 11. punktu.

11) publiskošana - jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai;

12) publisks izpildījums - jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta izpildījums, lasījums, demonstrējums, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka;

Mainīt punkta numerāciju.

12) ...

13) publisks patapinājums - autora darba izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autora darbs tiek padarīts par pieejamu neierobežotam personu lokam bez maksas ar nosacījumu, ka autora darba izmantotājs samaksā autoram pienākošos atlīdzību;

10.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 1. panta 13. punktu šādā redakcijā:

“publisks patapinājums - autora darba oriģināla vai kopijas, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību darbs tiek padarīts par pieejamu uz neierobežotu laiku, neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;”

Atbalstīt.

13) publisks patapinājums - autora darba oriģināla vai kopijas, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību darbs tiek padarīts par pieejamu uz neierobežotu laiku, neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu;

14) raidīšana - programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā;

11.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 1. panta 14. punktu ar šādu teikumu:

“Raidīšana ietver sevī arī publiskošanu, izmantojot satelītu.”

Atbalstīt

14) raidīšana - programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā. Raidīšana ietver sevī arī publiskošanu, izmantojot satelītu;

12.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 15. punktu (pārnests no 22.panta otrās daļas), mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“15) reproducēšana- darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā, arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju darba vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju darba tai skaitā darba vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā;”

Atbalstīt.

15) reproducēšana- darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā, arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju darba vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju darba tai skaitā darba vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā formā;

13.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 16. punktu (pārnests no 22.panta otrās daļas), mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“16) reprogrāfiskā reproducēšana - darba oriģināla vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par retrogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.”

Atbalstīt.

16) reprogrāfiskā reproducēšana - darba oriģināla vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Par retrogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā.”

15) retranslācija – programmu vai raidījumu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus;

14.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“retranslācija pa kabeļiem – jebkuras televīzijas vai radio programmas, kas tiek raidītas pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu;”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 17. punktu.

17) retranslācija pa kabeļiem – jebkuras televīzijas vai radio programmas, kas tiek raidītas pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu;

16) saskarne - datorprogrammas daļas, kas nodrošina savienotību un sadarbspēju starp programmatūras un aparatūras elementiem, kā arī dialogu ar lietotāju;

15.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 16. punktu (mainīt turpmāko punktu numerāciju).

Atbalstīt

17) skaņu fiksācija - skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas jebkurā laikā var padarīt dzirdamas.

16.

17.

18.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 17. punktu.

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 17. punktu (dublē 4. punktu).

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 17. punktu.

Atbalstīt

priekšli-kumus.

(1) Autortiesības ir autora tiesības uz savu darbu.

19.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 2.panta pirmo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

2.pants. ...

(2) Autortiesības pieder autoram tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.

(3) Autortiesības attiecināmas uz literāriem, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētiem darbiem, arī nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(4) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(5) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. Šī zīme ietver trīs elementus:

1) burtu “C” aplītī;

2) autortiesību īpašnieka vārdu (nosaukumu);

3) darba pirmpublicējuma gadu.

(6) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

Mainīt daļu numerāciju.

(5) ...

(7) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisku prasību objektu.

20.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 2. panta septītajā daļā vārdus “liettiesisku prasību” ar vārdiem “īpašuma prasības”.

Atbalstīt.

Mainīt daļas numerāci-ju.

(6) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem un citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī šo personu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

3. pants. ...

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

...

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru oriģināldarbi:

21.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 4. panta pirmajā rindkopā vārdu “oriģināldarbi” ar vārdu “darbi”.

Atbalstīt.

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;

5) skaņu tembri;

22.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 4. panta 5. punktu.

Atbalstīt.

6) audiovizuālie darbi;

7) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

8) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

Mainīt punktu numerāciju.

7) ...

9) dizaina darbi, izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar Dizainparaugu aizsardzības likumu;

23.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 4. panta 9. punktā vārdus "izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar Dizainparaugu aizsardzības likumu".

Atbalstīt

Uzskatīt par 8. punktu.

8) dizaina darbi;

10) fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

Mainīt punkta numerāciju.

9) ...

11) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi;

24.

/Deputāta A.Kiršteina priekšlikums/

Papildināt 4. panta 11. punktu ar vārdiem “kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētos pilsētbūvniecības vai ainavu objektus”.

Atbalstīt.

Uzskatīt par 10. punktu.

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētos pilsētbūvniecības vai ainavu objektus;

25.

26.

/Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi/

Papildināt 4. pantu ar 13. punktu šādā redakcijā:

“13) zinātnes darbi;”

Papildināt 4. pantu ar 14. punktu šādā redakcijā;

“14) citi autoru darbi.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Uzskatīt par 11. punktu.

11) citi autoru darbi.

12) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, tiek aizsargāti arī šādi atvasinātie darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.

5.pants. ...

(2) Datu bāzes, kuras nav autortiesību objekts, jo tās nav jaunrades rezultāts vai tām trūkst oriģinalitātes, bet kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

27.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu”.

Atbalstīt.

(2) Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un enerģijas patēriņš), neatkarīgi no tā, vai tās ir autortiesību objekts, tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma IX nodaļu.

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos vai administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

6.pants. ...

Autors un autora tiesību pārņēmēji

III nodaļa ...

(1) Darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasinātu darbu autori viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autora tiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību).

7. pants. ...

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz komunicēta ar publiku vai publicēta darba vai reproducētiem darbiem, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

(2) Ja darbs ir komunicēts ar publiku vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts - izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autortiesības uz darbu.

28.

29.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus "komunicēta ar publiku" ar vārdu "publiskota".

Aizstāt 8. panta otrajā daļā vārdus "komunicēts ar publiku" ar vārdu "publiskots" un vārdus “piesaka autortiesības uz darbu “ ar vārdiem “piesaka autorību”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba vai reproducētiem darbiem, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

(2) Ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts - izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autorību.

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz savu individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt izmantot savu darba daļu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

9.pants. ...

(1) Sastādītājam, kura jaunrades rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz attiecīgā saliktā darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to patstāvīgi izmantot arī netakarīgi no attiecīgā krājuma vai saliktā darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

10.pants. ...

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez teksta) autors, operators inscenētājs, mākslinieks, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.

30.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus “operators inscenētājs, mākslinieks”.

Atbalstīt.

(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez teksta) autors, kā arī citas personas, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot šim audiovizuālajam darbam radītā muzikālā darba autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, radījis darbu, pildot darba uzdevumu, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram. Tad autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var tikt nodotas darba devējam, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

31.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 12. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļa noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam."

Atbalstīt.

(1) Ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļa noteikto gadījumu. Autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

13. pants. ...

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

32.

33.

/Deputāta A.Kiršteina priekšlikums/

Papildināt 13. panta trešo daļu ar šādu teikumu:

“Minētie ierobežojumi neattiecas uz būvju un ainavu projektiem.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 13. panta trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

Autora tiesības

IV nodaļa ...

(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību - tiesības tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots;

14.pants. ...

3) darba atsaukšanu - tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam. Šā likuma 42.panta otrajā daļā un Civillikuma 1589.pantā noteiktajos gadījumos darba autors var vienpusēji atkāpties no līguma, neatlīdzinot zaudējumus;

34.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 3.punkta otro teikumu.

Atbalstīt.

3) darba atsaukšanu - tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;

4) vārdu - tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību - tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

35.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 14. panta pirmās daļas 5. punktu aiz vārda “jebkādus” ar vārdu “pārveidojumus”.

Atbalstīt.

5) darba neaizskaramību - tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, netalīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

36.

/Deputāta A.Kiršteina priekšlikums/

Papildināt 14. panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) uz darba pārveidošanu pēc pasūtītāja vēlmes.”

Daļēji atbalstīts.

Pēc būtības iestrādāts 5. punktā.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.

(1) Autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas tiesības:

1) padarīt darbu sabiedrībai pieejamu;

2) reproducēt darbu ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, daļēji vai kopumā (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj autors);

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt, izīrēt, nodot iznomāšanai vai publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus (tas neattiecas uz datorprogrammām, ja tās nav nomas pamatobjekts);

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autora atļauju;

7) tulkot darbu;

8) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu.

37.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) reproducēt darbu;

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus

5) retranslēt pa kabeļiem;

6) tulkot darbu;

7) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu;

8) padarīt darbu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

Atbalstīt.

Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Autoram, izņemot datorprogrammas vai datu bāzes autoru, attiecībā uz sava darba izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) publiskot darbu;

2) reproducēt darbu;

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt vai publiski patapināt darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus

5) retranslēt pa kabeļiem;

6) tulkot darbu;

7) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu;

8) padarīt darbu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

38.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj autors);

2) izplatīt datorprogrammu;

3) iznomāt datorprogrammu;

4) translēt, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu).

5) padarīt datorprogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datu bāzi;

2) translēt, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu;

3) izplatīt datu bāzi;

4) publiskot, demonstrēt vai izrādīt;

5) padarīt datu bāzi pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētus gadījumus.”

/Deputāta A.Kiršteina priekšlikums/

15. panta pirmās daļas 4. punktu sākt ar vārdiem “pavairot darbu”.

Pēc būtības iestrādāts 15. panta pirmās daļas 2. punktā.

(2) Datorprogrammas autoram attiecībā uz datorprogrammas izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datorprogrammu (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstveidā atļauj autors);

2) izplatīt datorprogrammu;

3) iznomāt datorprogrammu;

4) translēt, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu).

5) padarīt datorprogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(3) Datu bāzes autoram attiecībā uz datu bāzes izmantošanu ir šādas izņēmuma tiesības:

1) reproducēt datu bāzi;

2) translēt, adaptēt vai jebkādi citādi pārveidot datu bāzi, kā arī reproducēt, izplatīt, publiskot, demonstrēt vai izrādīt šo darbību rezultātu;

3) izplatīt datu bāzi;

4) publiskot, demonstrēt vai izrādīt;

5) padarīt datu bāzi pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētus gadījumus.

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot un izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu, kā arī par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

16.pants. ...

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

39.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 16. panta otrajā daļā vārdus “15. panta pirmajā daļā” ar vārdiem “15. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā”.

Atbalstit

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai šā likuma 15.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, šķiramas no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

(1) Autors saglabā autora tiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību pāreja no autora citai personai par atlīdzību vai bez atlīdzības uzskatāma par pirmo šā darba nodošanu. Tēlotājas mākslas darba publiskas tālākpārdošanas (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) gadījumā autortiesību subjektam ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var iekasēt, sadalīt un izmaksāt autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

17.pants. ...

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

40.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdu “autoram” ar vārdiem “autortiesību subjektam”.

Atbalstīt.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autortiesību subjektam iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autortiesību subjektam ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz reproducēšanas vai izstādes vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

Autora mantisko tiesību īstenošana

41.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Autora mantisko tiesību ierobežojumi”.

Atbalstīt.

Autora mantisko tiesību ierobežojumi

(1) Autora tiesības izmantot savu darbu un saņemt atlīdzību par sava darba izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

42.

43.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izteikt 18. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“18.pants. Autora mantisko tiesību ierobežošanas principi”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 18.panta pirmajā daļa vārdus “tiesības izmantot savu darbu un saņemt atlīdzību par sava darba izmantošanu” ar vārdiem “tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par darba izmantošanu”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autora tiesības atļaut vai aizliegt sava darba izmantošanu un saņemt atlīdzību par darba izmantošanu var ierobežot šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nedrīkst nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses.

44.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 18. panta otro daļu pēc vārda “intereses” ar vārdiem “vai radīt zaudējumus autoram”.

Atbalstīt.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nedrīkst nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses vai radīt zaudējumus autoram.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā:

1) darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

45.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 19. panta panta nosaukumu šādā redakcijā:

“19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības”.

Atbalstīt

19.pants. Autora darba izmantošana bez autora piekrišanas un atlīdzības

2) darbs tiek izmantots izglītības mērķiem;

46.

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Papildināt 19. panta 2. punktu aiz vārda “izglītības” ar vārdiem “un pētniecības”.

Atbalstīt.

2) darbs tiek izmantots izglītības un pētniecības mērķiem;

47.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 19. pantu ar jaunu 3. punktu (mainīt turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

“3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;”.

Atbalstīt.

3) darbs tiek reproducēts, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;

3) darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

4) darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

5) tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

6) muzikāls darbs tiek izmantots valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

Mainīt punktu numerāciju.

7) ...

7) darbs tiek kopēts uzglabāšanai raidorganizācijā;

48.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 19.panta 7. punktu šādā redakcijā:

"7) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;".

Atbalstīt.

Uzskatīt par 8. punktu.

8) darbu īslaicīgi izmanto raidorganizācija;

49.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 19. pantu ar jaunu 8. punktu (mainot turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

“8) darbs tiek reproducēts tehniskai izmantošanai raidorganizācijā;”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 9. punktu.

9) darbs tiek reproducēts tehniskai izmantošanai raidorganizācijā;

8) datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citādai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

9) tiek nodrošinātas datorprogrammas sadarbspējas;

10) darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

Mainīt punktu numerāciju

12) ...

50.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 19. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību publicēts darbs tiek izmantots publiskai patapināšanai.”

Atbalstīt.

(2) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību publicēts darbs tiek izmantots publiskai patapināšanai.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta noteikumus un prasību, ka darba izmantošana informatīviem mērķiem neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts:

51.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 20. panta pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdus "kā arī ievērojot šā likuma 14. panta noteikumus un prasību, ka darba izmantošana informatīviem mērķiem neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses" ar vārdiem " kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus" .

Atbalstīt.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14. panta un 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts:

1) izmantot darbu, kas komunicēti ar publiku, citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informatīvam mērķim atbilstošā apjomā;

52.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 20. panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "darbus, kas komunicēti ar publiku" ar vārdiem "publiskotus darbus".

Atbalstīt

1) publiskotus darbus, citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, komunicēt ar publiku un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai - raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

53.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 20. panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "komunicēt ar publiku" ar vārdu "publiskot".

Atbalstīt.

3) fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai - raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informatīvam mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

54.

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Papildināt 21. panta nosaukumā aiz vārda “izglītības” ar vārdiem “un pētniecības”.

Atbalstīt.

21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot prasību, ka darba izmantošana izglītības mērķiem neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

55.

56.

57.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 21. panta pirmajā daļā vārdus "ievērojot prasību, ka darba izmantošana izglītības mērķiem neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus".

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Papildināt 21. panta pirmajā daļā aiz vārda “izglītības” ar vārdiem “un pētniecības”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 21. panta pirmo daļu aiz vārda “mācību” ar vārdiem “un pētniecības”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot izglītības standartiem atbilstošās mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos un tamlīdzīgi, kas tiek speciāli radīti un izmantoti izglītības un pētniecības iestādēs nepastarpinātā mācību un pētniecības procesā to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

58.

59.

/Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 22. pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“22. pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdiem

Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, redzes un dzirdes invalīdiem, kā arī bibliotēkām, kuras sniedz pakalpojumus šai lietotāju grupai, ir atļauts reproducēt darbus bez atlīdzības.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 22.pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“22. pants. Darba reproducēšanas tiesības redzes un dzirdes invalīdiem

Ievērojot 18.panta otrās daļas prasību, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām kā arī bibliotēkām, kas sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem ir atļauts bez atlīdzības reproducēt darbus šiem invalīdiem uztveramā formā.”

Atbalstīt

daļēji (iestrādāts 59. priekšlik.).

Atbalstīt.

Ievērojot 18.panta otrās daļas prasību, redzes un dzirdes invalīdu organizācijām kā arī bibliotēkām, kas sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem ir atļauts bez atlīdzības reproducēt darbus šiem invalīdiem uztveramā formā.

(1) Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālā nolūkā reprogrāfiski reproducēt vienu darba kopiju, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams šādu kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

60.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 22. panta pirmajā daļā vārdus "Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses" ar vārdiem “Ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus”.

Atbalstīt.

(1) Ievērojot šā likuma 18. panta otrās daļas noteikumus, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam atļauts nekomerciālā nolūkā reprogrāfiski reproducēt vienu darba kopiju, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā glabājamu kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams šādu kopiju iegūt citā pieņemamā veidā un reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Reproducēšana — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju izgatavošana jebkurā materializētā veidā darba vai cita ar šo likumu aizsargājama objekta ilgstošai uzglabāšanai elektroniskā veidā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiju kopiju izveidošana no divdimensiju darba un vienas vai vairāku divdimensiju kopiju izveidošana no trīsdimensiju darba, kā arī aizsargājama digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā veidā.

Reprogrāfiska reproducēšana — darba oriģinālu vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā ar jebkura līdzekļa palīdzību, izņemot iespiešanu. Skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā arī uzskatāma par reprogrāfisku reproducēšanu.

61.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 22. panta otro daļu (pārnests un izteikts kā 1.panta 15., 16.punkts) un uzskatīt trešo daļu par otro daļu.

Atbalstīt.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

Mainīt daļas numerāciju.

(2) ...

Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas ir atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

Mainīt panta numerāciju.

24.pants. ...

62.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 23.pantu ar otro daļu šadā redakcijā:

“(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.”

Atbalstīt.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz datorprogrammām.

(1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu raidorganizācijām atļauts izmantot raidīšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālā nolūkā.

Mainīt panta numerāciju.

25.pants. ...

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt muzikālu darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pedagogiem un izglītojamiem, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, kā arī personas, kas tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.

Mainīt panta numerāciju.

26.pants. ...

(1) Ja raidorganizācija ir ieguvusi izpildījuma, fonogrammu, audiovizuālu darbu izmantošanas tiesības, bet šī izmantošana nav tehniski iespējama bez darba reproducēšanas, tad tiesības izgatavot attiecīgā darba kopiju jebkurā veidā un uzglabāt to uzskatāmas par iekļautām izmantošanas atļaujā.

(2) Tādu darbu ierakstus, kuriem ir īpaša dokumentāla vai kultūrvēsturiska nozīme, var saglabāt arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai nepieciešama autora atļauja.

63.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Brīvs ieraksts raidorganizāciju īslaicīgai izmantošanai

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara ar saviem līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar ierakstītā darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir nepieciešama autora atļauja.“

Atbalstīt.

Uzskatīt par 27. pantu.

(1) Ievērojot šā likuma 18.panta otrās daļas noteikumus raidorganizācija drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai raidorganizācijai ir tiesības izmantot raidīšanai, ja šādus ierakstus raidorganizācija izdara ar saviem līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Raidorganizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar ierakstītā darba autoru.

(3) Darba ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt oficiālos arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai ir nepieciešama autora atļauja.

64.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 27. pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“27.pants. Darba reproducēšana tehniskai izmantošanai

Raidorganizācija drīkst veikt autora darba tehnisku apstrādi, arī reproducēšanu, ja tā nepieciešama, lai profesionāli varētu izmantot autora piešķirto licenci darba izmantošanai un raidītu vai padarītu pieejamu sabiedrībai attiecīgo darbu.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 28. pantu.

Raidorganizācija drīkst veikt autora darba tehnisku apstrādi, arī reproducēšanu, ja tā nepieciešama, lai profesionāli varētu izmantot autora piešķirto licenci darba izmantošanai un raidītu vai padarītu pieejamu sabiedrībai attiecīgo darbu.

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkādai citādai pārveidošanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību īpašnieka atļauja, ja vien šīs darbības (arī kļūdu labošana) ir nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datoprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

Mainīt panta numerāciju

29.pants. ...

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā un ja tai ir tiesības veikt attiecīgās darbības.

65.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 27. panta trešajā daļā vārdus “un ja tai ir tiesības veikt attiecīgās darbības”.

Atbalstīt.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā.

(1) Autortiesību īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām. Šai gadījumā ievērojami šādi noteikumi:

66.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 28. panta pirmās daļas pirmās rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāda izmantošana pieļaujama ievērojot šādu noteikumu kopumu:”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Autortiesību īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām. Šāda izmantošana pieļaujama ievērojot šādu noteikumu kopumu:

1) attiecīgās darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības izmantot datorprogrammas kopiju;

2) sadarbspējas panākšanai vajadzīgā informācija nav pieejama citā veidā;

3) šīm darbībām ir pakļautas tikai tās datorprogrammas daļas, kas vajadzīgas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem, kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumu, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

3) izmantot nolūkā izstrādāt, ražot vai pārdot būtiski līdzīgu datorprogrammu vai veikt kādu citu darbību, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

(3) Šā panta noteikumus nedrīkst piemērot tā, ka darba izmantošana šādā veidā rada traucējumus tā normālai izmantošanai un zaudējumus autoram vai ir pretrunā ar datorprogrammas normālas izmantošanas noteikumiem.

67.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 28. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu. Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

68.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 29.pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Vienošanās, kas ir pretēja ar šā panta noteikumiem, nav spēkā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt darbības, kas vajadzīgas, lai piekļūtu datu bāzes saturam un to izmantotu. Ja datu bāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais noteikums attiecas tikai uz šo daļu.

Vienošanās, kas ir pretēja ar šā panta noteikumiem, nav spēkā.

Izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, autora tiesības kontrolēt sava darba tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Latvijā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

Mainīt panta numerāciju.

32.pants. ...

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību par materiālajiem nesējiem (nesēja atlīdzību), fiziskajām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot nesēja atlīdzību, fiziskajām un juridiskajām personām ir atļauts darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.

69.

70.

/Kultūras ministres priekšlikumi/

Papildināt 31. panta pirmo daļu ar otro teikumu šadā redakcijā:

“Šie noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.”

Aizstāt 31. panta otrajā daļā vārdu “nesēja” ar vārdu “taisnīgu”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību par materiālajiem nesējiem (nesēja atlīdzību), fiziskajām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām. Šie noteikumi neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību, fiziskajām un juridiskajām personām ir atļauts darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.

(1) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu filmas vai videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski un tamlīdzīgi materiālie nesēji) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importēšanas.

71.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 32.panta nosaukumu un pirmo daļu aiz vārdiem „ reproducēšanu“ ar vārdiem „personiskām vajadzībām“ un izteikt daļu, kas ir iekavās šādā redakcijā: „(skaņu ierakstu kasetes, videolentas vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski un tamlīdzīgi)“.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu kasetes, videolentas vai videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski un tamlīdzīgi) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importēšanas.

(2) Nesēja atlīdzības lielumu, iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un audiovizuālu darbu producentiem nosaka Ministru kabinets.

(3) Nesēja atlīdzību iekasē Valsts ieņēmumu dienests, kas autoriem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, bet izpildītājiem un audiovizuālo darbu producentiem un fonogrammu producentiem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

72.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 32. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmākās daļas numerāciju.

(4) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

Mainīt daļas numerāciju.

(3) ...

(1) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu (fotokopējamās mašīnas, faksi, skeneri un tamlīdzīgas iekārtas) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās pārdošanas vai importēšanas.

73.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 33.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“33.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisku reproducēšanu

(1) Autoriem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu. Atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā personas, kas sniedz šādu pakalpojumu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Autoriem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu. Atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā personas, kas sniedz šādu pakalpojumu.

74.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 33.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„(2) Nesēja atlīdzību par reprogrāfiskai reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavošanu un importu iekasē Valsts ieņēmumu dienests, kas to pārskaita autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, kura to sadala starp autoriem un izdevējiem“.

Neatbalstīt.

(2) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu, kas tiek veikta kā maksas pakalpojums, maksā šā pakalpojuma sniedzējs par katru kopiju.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās nesēja atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

75.

76.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Izslēgt 33. panta otro daļu.

Izslēgt 33. panta trešajā daļā vārdu “nesēja”.

Atbalstīt.

Mainīt daļu numerāciju.

(2) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Nesēja atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

77.

78.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 33. panta esošo ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta otrajā daļā minēto nesēja atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija“.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 33. panta ceturtajā daļā vārdu “Nesēja”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt daļas numerāciju.

(3) Atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

Autortiesību termiņš

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šajā pantā minētos gadījumus.

79.

80.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 34.pantā vārdu „šajā“ ar skaitli „35“.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 34. panta pirmajā daļā vārdus "šajā pantā" ar cipariem un vārdiem "35. pantā".

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot 35. pantā minētos gadījumus.

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uztic savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves īsteno viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai viņiem piederošo autortiesību termiņš izbeidzies, šo tiesību aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām personām.

81.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.“

Autortiesību termiņš neattiecas uz visām šā likumprojekta 11.panta 1.daļā minētajām personām. Tām tiek piešķirta autortiesību aizsardzība un tiesības saņemt atlīdzību par audiovizuāla darba izmantošanu, bet uz tām neattiecas autortiesību aizsardzības termiņš. Tāpēc Kultūras ministrija iesaka iepriekšminēto 1.daļas redakciju.

Atbalstīt.

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.

(2) Autortiesības uz darbu, kas kļuvis sabiedrībai pieejams anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas kļuvis sabiedrībai pieejams. Ja minētajā laikā tāda darba autors, kas kļuvis sabiedrībai pieejams anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota šā panta pirmā daļa.

82.

83.

84.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 35. panta otrajā daļā vārdus "kļuvis sabiedrībai pieejams" ar vārdiem "likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai".

Aizstāt 35. panta otrajā daļā vārdus "šā panta pirmā daļa" ar vārdiem "34. panta pirmā daļa".

Aizstāt otrajā daļā vārdus „šā panta pirmā daļa“ ar vārdiem „šā likuma 34.panta pirmā daļa“.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Autortiesības uz darbu, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai. Ja minētajā laikā tāda darba autors, kas likumīgi kļuvis pieejams sabiedrībai anonīmi vai ar pseidonīmu, atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota 34. panta pirmā daļa.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā līdzautora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai kuru izmantošana no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa tiek atskaitīti aizlieguma vai ierobežojuma gadi.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

85

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 35. panta piekto daļu pēc vārdiem “sākas no” ar vārdu “likumīgas”.

Atbalstīt.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no likumīgas publicēšanas brīža un kuri publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi komunicē ar publiku iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai komunicēšanas ar publiku.

86.

87.

88.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 35. panta sestajā daļā vārdus "likumīgi komunicē ar publiku iepriekš nepublicētu darbu" ar vārdiem "publicē vai publisko iepriekš neizziņotu darbu"

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 35. panta sestajā daļā vārdus “komunicē ar publiku” ar vārdu “publisko”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 35. panta sestajā daļā vārdus "komunicēšanas ar publiku" ar vārdu "publiskošanas".

Atbalstīt daļēji (skat. 87. priekšlik.).

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(6) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa izbeigšanās likumīgi publicē vai publisko iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskošanas

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 34. un 35.pantā minētie termiņi.

Mainīt panta numerāciju.

38.pants. ...

(1) Darbus, attiecībā uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārda un darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta nosacījumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

Mainīt panta numerāciju.

39.pants. ...

Darba izmantošanas tiesības

VII nodaļa ...

(1) Lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma.

Mainīt panta numerāciju.

40.pants. ...

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autortiesību subjekts — dod atļauju otrai pusei — darba izmantotājam — izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt, ka licencē tiek piešķirtas tiesības darbu izmantot vienā vai vairākos norādītajos veidos, kā arī tiesības nodot licenci trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja licences līgumā atlīdzības lielums nav konkretizēts, tad strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.

Mainīt panta numerāciju.

41.pants. ...

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod licences saņēmējam tiesības veikt tajā norādītās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras arī saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licences saņēmējam.

Mainīt panta numerāciju.

42.pants. ...

(4) Vispārējā licence dod licences saņēmējam tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv autora mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

89.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 40. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Vispārējo licenci izsniedz autora mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv šī organizācija.".

Atbalstīt

(4) Vispārējo licenci izsniedz autora mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv šī organizācija.

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgumu var slēgt gan mutvārdos, gan rakstveidā.

(3) Rakstveidā slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba publiskošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas vispārējā vai izņēmuma licencē.

Mainīt panta numerāciju.

43.pants. ...

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors vai autortiesību subjekti var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci, sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

Mainīt panta numerāciju.

44.pants. ...

(1) Licences līgumā vai licencē jānorāda teritorija, kurā līgums vai licence ir spēkā.

Mainīt panta numerāciju.

45.pants. ...

(2) Licence, kurā nav norādīta autortiesību izmantošanas teritorija, nav spēkā.

90.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence”.

Atbalstīt.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

(1) Autoriem, kuri radījuši datorprogrammas, audiovizuālus darbus vai darbus, kas ietverti fonogrammās, ir izņēmuma tiesības dot atļauju savu darbu oriģinālus vai to kopijas izmantot komerciālos nolūkos. Šie noteikumi attiecas tikai uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā ķermenisku lietu.

91.

92.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 44.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„44.pants. Darba noma

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu, arī ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām producentam.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 44. panta nosaukumā vārdus "un īre publiskai izmantošanai".

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autors saglabā tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par iznomāšanu, arī ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām producentam.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz datorprogrammām, ja attiecīgās programmas nav nomas priekšmets, un uz audiovizuāliem darbiem, izņemot gadījumus, kad darba noma var izraisīt tā plašu kopēšanu, tādējādi nodarot būtisku zaudējumu autora izņēmuma tiesībām uz reproducēšanu.

93

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 44. panta otro daļu (mainot turpmāko daļu numerāciju).

Atbalstīt.

(3) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības saņemt atlīdzību par nomu.

94

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 44. panta trešo daļu ar šādu teikumu: "Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.".

Atbalstīt.

Mainīt daļas numerāciju

(2) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, viņš saglabā tiesības saņemt atlīdzību par nomu. Vienošanās par autora atteikšanos no tiesībām uz atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(4) Publicētu darbu īre publiskas izmantošanas nolūkā ir atļauta bez autora vai autortiesību subjekta atļaujas. Autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par publicētu darbu īri publiskai izmantošanai.

95

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 44. panta ceturto daļu (pārnesta un izteikta kā 19. panta otrā daļa).

Atbalstīt.

Blakustiesības

VIII nodaļa ...

(1) Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu un raidorganizāciju tiesības.

Mainīt panta numerāciju.

47.pants. ...

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums, fonogramma, audiovizuāls darbs, kā arī to fiksācijas.

96.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 45. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Blakus tiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, audiovizuāls darbs un raidījums.”

Atbalstīt.

(2) Blakus tiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, audiovizuāls darbs un raidījums.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki ir izpildītāji, fonogrammu producenti, audiovizuālu darbu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakustiesību subjekti.

(5) Fonogrammu producenti, audiovizuālu darbu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakustiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no viena blakustiesību subjekta par blakustiesību objekta izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Izpildītāji, fonogrammu producenti un audiovizuālu darbu producenti īsteno šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Blakustiesību subjekti var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu “P” aplīti un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

97.

98.

99.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 45. panta septītās daļas otrajā teikumā vārdus “Blakustiesību subjekti var” ar vārdiem “Izpildītāji un producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var” .

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 45.panta septītās daļas otrajā teikumā vārdus „blakustiesību subjekti“ ar vārdiem „izpildītāji un producenti“.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 45. panta septītās daļas otrajā teikumā vārdus “Blakustiesību subjekti var” ar vārdiem “Izpildītāji, fonogrammu producenti un audiovizuālodarbu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var”.

Atbalstīt daļēji (iestrādāts 99. priekšlik.).

Atbalstīt daļēji (iestrādāts 99. priekšlik.).

Atbalstīt.

(7) Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un audiovizuālodarbu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu “P” aplīti un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.

(8) Blakustiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

(1) Izpildītājs ir aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai citada veida priekšnesumu.

Mainīt panta numerāciju.

48.pants. ...

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu izpildījumu un fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī izpildītājam ir tiesības iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

100.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “izpildījuma sagrozīšanu” ar vārdiem “izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu”.

Atbalstīt.

(2) Izpildītājam neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu izpildījumu un fonogrammā vai audiovizuālā darbā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī izpildītājam ir tiesības iebilst pret jebkādu viņa izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

(3) Izpildītājam attiecībā uz savā izpildījumā īstenotajiem darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem) ir tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiski izpildīt vai raidīt izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

2) atkārtot izpildījuma fiksāciju, ja fiksācija tiek atkārtota citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem izpildītājs devis atļauju;

3) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

4) tieši vai netieši reproducēt izpildījuma fiksāciju;

5) fiksēt un raidīt izpildījumu;

6) iznomāt vai nodot publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) sava izpildījuma fiksāciju.

101.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu  ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi fiksēts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) tieši vai netieši reproducēt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) izplatīt izpildījuma fiksāciju, t.i., pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai izpildījuma fiksāciju vai tās kopijas;

6) nomāt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju.

7) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.”

Atbalstīt

(3) Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu  ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt:

1) raidīt vai publiskot izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi fiksēts;

2) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) tieši vai netieši reproducēt izpildījuma fiksāciju;

4) raidīt vai retranslēt pa kabeļiem izpildījuma fiksāciju;

5) izplatīt izpildījuma fiksāciju, t.i., pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai izpildījuma fiksāciju vai tās kopijas;

6) nomāt un publiski patapināt izpildījuma fiksāciju.

7) padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu publikai pa v adiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā.

(4) Ja izpildītāji ar fonogrammas producentu vai audiovizuāla darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par fonogrammas vai audiovizuāla darba izpildīšanu, uzskatāms, ka izpildītāji ir nodevuši viņam savas iznomāšanas tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

102.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 46. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja izpildītāji ar audiovizuālā darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuālās darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.”

Atbalstīt.

(4) Ja izpildītāji ar audiovizuālā darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuālās darba radīšanu, var uzskatīt, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomātāja tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammas vai audiovizuāla darba oriģināla vai kopijas nomu, ja nomas tiesības atbilstoši šā panta trešajai daļai ir fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam vai arī pats izpildītājs tās nodevis citai personai.

103.

104.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 46. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis citiem fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 46. panta piekto daļu ar šādu teikumu: "Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.".

Atbalstīt

Atbalstīt.

(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju ir nodevis vai arī saskaņā ar šā panta ceturto daļu var uzskatīt, ka ir nodevis citiem fonogrammas vai filmas producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.Vienošanās par izpildītāja atteikšanos no tiesībām saņemt atlīdzību uz turpmāko laiku nav spēkā.

(6) Kārtību, kādā iekasē, sadala un izmaksā atlīdzību izpildītājam, nosaka saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

105.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 46. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.”

Atbalstīt

(6) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību.

106.

107.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 46. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 46. panta septīto daļu ar šādiem vārdiem (kuru redakcija iestrādāta no 1098. priekšlikuma un 46. panta astotās daļas):

“un tā jāsamaksā izpildītājam vai pilnvarotais blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību un tā jāsamaksā izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) Atlīdzību maksā izpildītājam vai tā pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

108.

109.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 46. panta atsoto daļu, jo tās redakcija iestrādāta septītajā daļā.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 46. panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Atlīdzība, kas norādīta šā panta trešajā un piektajā daļā, jāsamaksā izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību (autortiesībām radniecīgu tiesību) kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.”

Atbalstīt

Atbalstīts daļēji (priekšlikuma redakcija iestrādāta otrajam las. sagat. 48. panta septītajā daļā.

(9) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 41.pantā minētās licences.

Mainīt daļas numerāciju.

(8) ...

(1) Ar līgumu par filmas radīšanu, izpildītājs nodod producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, komunicēšanu ar publiku, atkārtošanu un reproducēšanu. Šajā līgumā noteiktās tiesības ierobežo izpildītāja piešķirtās tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi, neietver tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts filmā.

110.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 47. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, izpildītājs nodod audiovizuāla darba producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Audiovizuāla darba producentam nav tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi.”

Atbalstīt.

(1) Ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, izpildītājs nodod audiovizuāla darba producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu. Audiovizuāla darba producentam nav tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu.

111.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 48.pantu šādā redakcijā:

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas filmas oriģināla vai kopijas nomu un publisku patapinājumu, tiešu vai netiešu reproducēšanu, retranslēšanu pa kabeļiem, padarīt filmu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, kā arī atļaut vai aizliegt to izplatīt, t.i., pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai filmas oriģinālu vai kopijas.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 50. pantu.

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savas filmas oriģināla vai kopijas nomu un publisku patapinājumu, tiešu vai netiešu reproducēšanu, retranslēšanu pa kabeļiem, padarīt filmu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, kā arī atļaut vai aizliegt to izplatīt, t.i., pārdot vai citādi padarīt pieejamu publikai filmas oriģinālu vai kopijas.

(1) Izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt viņa fonogrammas un to kopijas tieši vai netieši reproducēt un izplatīt komerciālos nolūkos, kā arī tiesības saņemt atlīdzību par izsniegto licenci fonogrammu un to kopiju izmantošanai un par to izmantošanu. Tiesības uz izplatīšanu ietver arī tiesības uz fonogrammu un to kopiju nomu vai īri publiskai izmantošanai.

112.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 48. panta pirmajā daļā vārdus “kā arī tiesības saņemt atlīdzību par izsniegto licenci fonogrammu un to kopiju izmantošanai un par to izmantošanu” ar vārdiem “kā arī padarīt fonogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt viņa fonogrammas un to kopijas tieši vai netieši reproducēt un izplatīt komerciālos nolūkos, kā arī padarīt fonogrammu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā. Tiesības uz izplatīšanu ietver arī tiesības uz fonogrammu un to kopiju nomu vai īri publiskai izmantošanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt importēt likumīgi izgatavotas fonogrammas un to kopijas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Fonogrammu producentam saglabājas tiesības uz savu fonogrammu un to kopiju nomu vai īri neatkarīgi no fonogrammas kopijas ieguvēja tiesībām.

113.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 48. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmākās daļas numerāciju

(4) Atlīdzību par fonogrammu nomu un īri publiskai izmantošanai iekasē, sadala un izmaksā izpildītāji un fonogrammu producenti paši vai viņu pilnvarotas personas. Atlīdzības summas, ko atbilstoši šim pantam izmaksā izmantotājs, sadala starp fonogrammas producentu un izpildītājiem vienādās daļās, ja līgumā nav noteikts citādi.

114.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt 48.panta 4.daļu šādā redakcijā:

„(4) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un publisku patapinājumu veic izpildītāju un fomogrammu producentu pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību organizācijām nav noteikts citādi.“

Atbalstīt.

(3) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un publisku patapinājumu veic izpildītāju un fomogrammu producentu pilnvarotas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammu producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā starp blakustiesību organizācijām nav noteikts citādi.

(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos, tad bez fonogrammu producenta un izpildītāja piekrišanas šo fonogrammu var publiski izpildīt un pārraidīt.

115.

/Kultūras minstres priekšlikums/

Izteikt 49.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, retranslāciju pa kabeļiem, fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās, kā arī no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Izmantošana ietver raidīšanu, retranslāciju pa kabeļiem, fonogrammu atskaņošanu sabiedriskās vietās, kā arī no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošanu.

(2) Par fonogrammas izmantošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā veidā izmantotājam ir pienākums maksāt kopēju vienreizēju taisnīgu atlīdzību izpildītājiem un fonogrammas producentam.

116.

/Kultūras minstres priekšlikums/

Izslēgt 49. panta otro daļu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības lielumu nosaka līgums, ko noslēdzis izpildītājs, fonogrammu producents, to pārstāvji vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ar fonogrammu un to kopiju izmantotāju vai šādu izmantotāju apvienību. Šajā līgumā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas izmantošanas veidu, kā arī atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.

Mainīt daļas numerāciju.

(2) ...

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus):

Mainīt panta numerāci-ju.

53.pants. ...

1) raidījumu retranslāciju;

117.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 50. panta 1. punktu ar vārdiem “pa kabeļiem”.

Atbalstīt.

1) raidījumu retranslāciju pa kabeļiem;

2) raidījumu fiksāciju pieejamību pa vadiem vai citādi tā, ka sabiedrībai tie ir pieejami individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

118.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) padarīt raidījumu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;”

Atbalstīt

2) padarīt raidījumu pieejamu publikai pa vadiem vai citādi individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

3) raidījumu izplatīšanu, ja tie tiek izplatīti sabiedrībai par maksu vai vietās, kas pieejamas sabiedrībai par maksu;

4) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu;

119.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 50.panta pirmās daļas ceturto punktu pēc vārda “palīdzību” ar vārdiem “tiešu vai netiešu raidījuma fiksācijas reproducēšanu”.

Atbalstīt.

4) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību, tiešu vai netiešu raidījuma fiksācijas reproducēšanu un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu;

5) jebkuru likumīgu fiksāciju izplatīšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām;

120.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 50. panta 5. punktu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko punktu numerāciju.

6) jebkādu fotogrāfisku raidījuma kadru attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tā netiek veikta personiskām vajadzībām, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

7) programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras citas raidorganizācijas, kabeļoperatora vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

Mainīt turpmāko punktu numerāci-ju.

6) ...

8) kodēto raidījumu dekodēšanu;

121.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Izslēgt 50. panta 8. punktu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko punktu numerāciju.

9) raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas tiek veikta bez pilnvarojuma valstī, kurā tās netiek aizsargātas pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

Mainīt punkta numerāciju.

7) ...

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

122.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 50. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).”

Atbalstīt.

(3) Raidorganizācijai ir tiesības raidīt un publiskot tos audiovizuālos darbus un fonogrammas, kas likumīgi ievietoti tās arhīvā līdz likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993.), maksājot atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektiem atbilstoši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas noteiktajam atlīdzības lielumam (63.pants).

(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un nemaksājot atlīdzību ir pieļaujama izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālu darbu, kā arī to fiksāciju izmantošana:

1) nekomerciālā nolūkā;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) apmācības un zinātniskās pētniecības nolūkos;

4) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma V nodaļā attiecībā uz literāro un mākslas darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

123.

/Kultūras minstres priekšlikums/

Izteikt 51.panta pirmo daļu un 1.punktu šādā redakcijā:

„(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālo darbu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālo darbu un raidījumu, kā arī to fiksācijās šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem, ievērojot 33. un 34. panta noteikumus;“

Atbalstīt.

1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālo darbu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālo darbu un raidījumu, kā arī to fiksācijās šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem, ievērojot 33. un 34. panta noteikumus;

(2) Blakustiesību īpašnieku tiesības kontrolēt savu izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālu darbu, kā arī to fiksāciju izplatīšanu Latvijā izbeidzas brīdī, kad tie pirmo reizi tikuši pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakus autortiesību subjekti vai tas izdarīts ar viņu piekrišanu.

124.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 51.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Blakustiesību subjekta tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai audiovizuāla darba vai tā kopijas izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tikuši pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakus tiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu.”

Atbalstīt.

(2) Blakustiesību subjekta tiesības kontrolēt sava izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai audiovizuāla darba vai tā kopijas izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar dienu, kad tie pirmo reizi tikuši pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakus tiesību subjekti vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā paredzētos ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie neradītu traucējumus darba normālai izmantošanai un tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai, kā arī neaizskartu izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu, raidorganizāciju un autoru likumīgās intereses.

(1) Blakustiesību subjektu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc izpildījuma, fonogrammmas, audiovizuāla darba vai raidījuma izziņošanas.

(2) Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija, fonogramma vai audiovizuāls darbs ir likumīgi izziņots, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai audiovizuāla darba izziņošanas brīža.

(3) Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

125.

126.

/Kultūras minstres priekšlikums/

Izteikt 52.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās šādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības”;

(2) Fonogrammas producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fonogrammas fiksācijas brīža. Ja šajā laikā fonogramma ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās šādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža.

(3) Filmu producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fiksācijas brīža. Ja šajā laikā filma ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās šādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža.

(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā attiecībā uz raidorganizācijām, ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraidīšanas ēterā, neatkarīgi no tā, vai raidījums ir raidīts pa vadiem vai pa gaisu, ieskaitot retranslāciju pa kabeļiem vai satelītu.

(5) Šajā pantā paredzētā blakustiesību (vai autortiesībām radniecīgu tiesību) termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.“

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 52. panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ (1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas, netakarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un audiovizuāla darba producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai audiovizuāls darbs ir likumīgi publicēts vai publiskots neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai pibliskošanas dienas.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides.”

Atbalstīts pēc būtības (ietsrādāts 126. priekšlikumā).

Atbalstīt.

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas, netakarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(2) Fonogrammas producenta un audiovizuāla darba producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā fonogramma vai audiovizuāls darbs ir likumīgi publicēts vai publiskots neatkarīgi no tā, kura darbība bijusi pirmā, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc publicēšanas vai pibliskošanas dienas.

(3) Raidorganizācijas tiesības ir spēkā 50 gadus pēc raidī juma pirmās pārraides.

(4) Šajā pantā paredzētais blakustiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

Audiovizuāla darba producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt sava audiovizuālā darbā oriģināla vai tā kopiju reproducēšanu, nomu un īri publiskai izmantošanai.

127.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 53.pantu (pārnests un izteikts kā 48.pants.).

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) izpildījums veikts Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, kas ir aizsargājama saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts raidorganizācijas raidījumā, kas ir aizsargājams saskaņā ar šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija notikusi Latvijā;

3) fonogrammas izziņošana veikta Latvijā.

(3) Audiovizuālu darbu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) audiovizuāla darba producents ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);

2) audiovizuāla darba pirmā fiksācija veikta Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

Mainīt panta numerāciju.

56.pants. ...

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veikušas pirmo izpildījumu, skaņas vai attēlu fiksāciju vai raidīšanu Latvijā saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

128.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 54. panta piektajā daļā vārdu “Latvijā” ar vārdiem “ārpus Latvijas”.

Atbalstīt.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veikušas pirmo izpildījumu, skaņas vai attēlu fiksāciju vai raidīšanu ārpus Latvijas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Datu bāzes aizsardzības īpatnības

129.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt IX nodaļas nosaukumu ar vārdiem “(sui generis)”.

Atbalstīt

Datu bāzes aizsardzības īpatnības (sui generis)

(1) Datu bāzes veidotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā uzņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai tā būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas daļas:

1) iegūšanu, šai nolūkā visu datu bāzes saturu vai būtiskas tā daļas pastāvīgi vai īslaicīgi (pagaidām) pārvietot uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, šai nolūkā visu datu bāzes saturu vai būtisku tā daļu padarot sabiedrībai pieejamu, — to izplatot, iznomājot, nodrošinot tiešsaisti vai citādā veidā pārraidot.

(3) Īre publiskas izmantošanas nolūkos nav uzskatāma par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nebūtisku datu bāzes satura daļu atkārtota un sistemātiska iegūšana vai izmantošana uzskatāma par būtiskas datu bāzes satura daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

130.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5. panta otrā daļa), atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā izņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai tā būtiskas kvalitatīva vai kvantitatīva novērtējamas daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidām) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Par tādas datu bāzes veidotāju, kuras izveidošanā, pārbaudē vai noformēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (5. panta otrā daļa), atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kas datu bāzes veidošanā izņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai tā būtiskas kvalitatīva vai kvantitatīva novērtējamas daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai tā būtiskas daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidām) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē publiskas piekļūšanas nodrošināšanu jebkādā formā visam datu bāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārsūtīšanas formas.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datu bāzes satura daļas, ja tas notiek ar darbībām, kas ir pretrunā ar normālu šīs datu bāzes izmantošanu vai kas nepamatoti aizskar šīs datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

(1) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir tiesības iegūt vai atkārtoti izmantot jebkādā nolūkā nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu datu bāzes satura daļu. Šis nosacījums attiecas tikai uz to datu bāzes daļu, kuru likumīgam izmantotājam ir atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot.

(2) Likumīgam publiski pieejamas datu bāzes izmantotājam ir jāievēro ar datu bāzē iekļautajiem darbiem vai materiāliem saistīto autortiesību vai blakus autortiesību īpašnieku tiesības.

Mainīt panta numerāciju.

58. pants. ...

131

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 56.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir pretrunā ar normālu datu bāzes izmantošanu vai nepamatoti aizskar datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.”

Atbalstīt.

(3) Publiski pieejamas datu bāzes izmantotājs nedrīkst veikt darbības, kas ir pretrunā ar normālu datu bāzes izmantošanu vai nepamatoti aizskar datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas pieļaujams:

132.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 57.panta pirmās daļas sākumu šādā redakcijā:

“(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas

likumīgie datu bāzes izmantotāji var:”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Bez publiski pieejamas datu bāzes veidotāja piekrišanas

likumīgie datu bāzes izmantotāji var:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt būtisku datu bāzes satura daļu izglītības vai zinātniskās pētniecības nolūkos, obligāti norādot avotu, turklāt tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot būtisku datu bāzes satura daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Šajā pantā noteiktie ierobežojumi nedrīkst būt pretrunā ar datu bāzes normālu izmantošanu un nedrīkst nepamatoti ierobežot datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

133.

134.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 57. panta otro daļu (pārcelta un izteikta kā 56.panta trešā daļa).

/Kultūras ministres priekšlikums/

Papildināt 57.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Latvijā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(2) Datu bāzes veidotāja tiesības kontrolēt datu bāzes tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad datu bāze pirmo reizi tikusi pārdota Latvijā, ja to izdarījis pats datu bāzes veidotājs vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

58. pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šīs nodaļas 55.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas, kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc minētās dienas.

135.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 58.panta pirmajā daļā vārdus “minētās dienas” ar vārdiem “datu bāzes izveides dienas”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

60.pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šīs nodaļas 55.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no dienas, kad pabeigta datu bāzes izveide. Termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc datu bāzes izveides dienas.

(2) Ja datu bāze ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, pirms beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, tad aizsardzības tiesību termiņš sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc dienas, kad datu bāze ir kļuvusi publiski pieejama, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarīti jebkādi būtiski kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējami grozījumi, kā arī tajā radušās izmaiņas uzkrājušos secīgu papildinājumu, izslēgumu vai grozījumu dēļ un to rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, tad šādai datu bāzei ir tiesības uz savu aizsardzības termiņu un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi.

59. pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību ietvari

(1) Ja datu bāzes veidotājs ir fiziskā persona, tad viņa tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas nepilsoņa pasi, vai ja Latvija ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), vai ja viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Ja datu bāzes veidotājs ir juridiskā persona, tad šās personas tiesības tiek atzītas, ja tā izveidota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Latvijā. Ja juridiskajai personai Latvijas teritorijā ir tikai juridiskā adrese, šīs personas darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, tad tā ir aizsargājama, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Mainīt panta numerāciju.

61.pants. ...

136

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt IX nodaļu ar jaunu 60. pantu (mainot turpimāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“60. pants. Datu bāzes veidotāja tiesību aizsardzība

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma 65. un 66. panta noteikumiem.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 62. pantu.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Datu bāzes veidotāja tiesības aizsargājamas atbilstoši šā likuma 65. un 66. panta noteikumiem.

X nodaļa

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

X nodaļa ...

(1) Autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu un citu blakus autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nav aizsargātas individuālā kārtā, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

137.

/Kultūras minstres priekšlikums/

Izteikt 60.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.“

Atbalstīt.

(1) Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(2) Autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu;

2) nomu un īri publiskai izmantošanai (izņemot datorprogrammas un datu bāzes);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanu.

138.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 60.panta otrās daļas pirmo, otro un trešo rindkopu šādā redakcijā:

“(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek kafejnīcās, veikalos, iestādēs, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);”.

Atbalstīt.

(2) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz:

1) publisku izpildījumu, ja tas notiek kafejnīcās, veikalos, iestādēs, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās;

2) nomu un publisku patapināšanu (izņemot datorprogrammas, datu bāzes un mākslas darbus);

3) retranslēšanu pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanu personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfisku reproducēšanu personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanu.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori. Tā nedrīkst pārstāvēt blakus autortiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no autoriem.

139.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 60. panta trešajā daļā vārdus “blakus autortiesību” ar vārdu “blakustiesību”.

Atbalstīt.

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido autori. Tā nedrīkst pārstāvēt

blakustiesību subjektus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no autoriem.

(4) Autors, kas vienlaikus ir arī blakus autortiesību īpašnieks, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

140.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 60. panta ceturtajā daļā vārdus “blakus autortiesību īpašnieks” ar vārdiem “blakustiesību īpašnieks”.

Atbalstīt.

(4) Autors, kas vienlaikus ir arī blakustiesību īpašnieks, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(5) Blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakus autortiesību subjekti. Tā nedrīkst pārstāvēt autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no blakustiesību subjektiem.

141.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 60. panta piektajā daļā vārdus “blakus autortiesību” ar vārdu “blakustiesību”.

Atbalstīt.

(5) Blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakustiesību subjekti. Tā nedrīkst pārstāvēt autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmusi no blakustesību subjektiem.

(6) Blakustiesību subjekts, kas vienlaikus ir arī autors, nedrīkst piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka pretmonopola normatīvie akti.

142.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 61.panta pirmajā daļā vārdus “pretmonopola normatīvie akti” ar vārdiem “konkurenci regulējošie normatīvie akti”.

Atbalstīt.

(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka konkurenci regulējošie normatīvie akti.

(2) Autoru mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autoru vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakustiesībām.

(3) Savā darbībā autoru un blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakustiesību subjektu pilnvarojuma līgumiem pārstāv minēto subjektu tiesības un likumīgās intereses visās attiecībās ar jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu, arī tiesās un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autoru un blakustiesību subjektu interesēs.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

Mainīt panta numerāciju.

65.pants. ...

2) izsniedz darbu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas;

143.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 62. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) izsniedz darbu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;”

Atbalstīt.

2) izsniedz darbu izmantotājiem licences to tiesību īstenošanai, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas un iekasē licencē paredzēto atlīdzību;

3) iekasē tarifiem atbilstošu un licencēs paredzēto atlīdzību;

144.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 62. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) nosaka tasnīgu atlīdzības lielumu gadījumos, kad saskaņā ar 60. panta otro daļu organizācijai ir pienākums administrēt autoru un blakustiesību īpašnieku mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību.”

Atbalstīt

3) nosaka tasnīgu atlīdzības lielumu gadījumos, kad saskaņā ar 60. panta otro daļu organizācijai ir pienākums administrēt autoru un blakustiesību īpašnieku mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību.

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakustiesību subjektiem;

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas nosaka līgums, ko noslēgusi attiecīgā organizācija un autortiesību vai blakustiesību subjekts.

(1) Savā darbībā autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv šo personu tiesības un likumīgās intereses visos jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

145.

146.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 63. panta pirmajā daļā vārdus “autortiesību un blakustiesību subjektu” un aizstāt vārdus “šo personu” ar vārdiem “autortiesību un blakustiesību subjektu”.

/Kultūras ministres priekšlikums/

Aizstāt 63. panta pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdu “visos” ar vārdiem “atbilstoši noslēgtajiem līgumiem”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju

(1) Savā darbībā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv autortiesību un blakustiesību subjektu tiesības un likumīgās intereses atbilstoši noslēgtajiem līgumiem jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Šīs organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autoriem vai blakustiesību subjektiem, sniedz tiem pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp organizācijas pārstāvētajiem autoriem vai blakustiesību subjektiem proporcionāli izmantotajiem viņu darbiem, izpildījumam un citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija sedz faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var veidot speciālos fondus autortiesību un blakustiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 51. pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā gada bilanci publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

147

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 63. panta piekto daļu pēc vārdiem “gada bilanci” ar vārdiem “kā arī 62. panta pirmās daļas 3. punktā minēto atlīdzības lielumu”.

Atbalstīt.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas likumā noteiktajā termiņā gada bilanci, kā arī 62. panta pirmās daļas 3. punktā minēto atlīdzības lielumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību veic Kultūras ministrija.

148.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 64. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību koletīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem, it īpaši uzraugot:

(2) Konstatēto trūkumu novēršanai Kultūras ministrija dod mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saistošus norādījumus. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas šos norādījumus nepilda, Kultūras ministrijai ir tiesības celt prasību tiesā par attiecīgās organizācijas izpildinstitūcijas (personas) atcelšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iesniedz Kultūras ministrijai savus statūtus, savas darbības gada pārskatus, kā arī šīs organizācijas sniedz Kultūras ministrijai informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai.

(4) Uzraudzības nodrošināšanai Kultūras ministrija izveido konsultatīvu padomi no ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem, lietpratējiem, autoriem un blakustiesību īpašniekiem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(1) Kultūras ministrija uzrauga mantisko tiesību koletīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem, it īpaši uzraugot:

(2) Konstatēto trūkumu novēršanai Kultūras ministrija dod mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saistošus norādījumus. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas šos norādījumus nepilda, Kultūras ministrijai ir tiesības celt prasību tiesā par attiecīgās organizācijas izpildinstitūcijas (personas) atcelšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iesniedz Kultūras ministrijai savus statūtus, savas darbības gada pārskatus, kā arī šīs organizācijas sniedz Kultūras ministrijai informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai.

(4) Uzraudzības nodrošināšanai Kultūras ministrija izveido konsultatīvu padomi no ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem, lietpratējiem, autoriem un blakustiesību īpašniekiem.

Autortiesību un blakustiesību aizsardzība

XI nodaļa ...

(1) Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību vai blakustiesību subjekta personiskās un mantiskās tiesības, tai skaitā aizsargājamo objektu fiksācija, to publicēšana, publiskošana, reproducēšana, izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību vai blakustiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie darba eksemplāri (kopijas) ir kontrafakta eksemplāri.

(4) Par kontrafakta eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargājamu darbu eksemplāri, kas importēti no valstīm, kurās šie darbi netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

Mainīt panta numerāciju.

68.pants. ...

66.pants. Autora un blakustiesību subjekta tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakustiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzīst viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjauno iepriekšējo stāvokli, kāds bijis līdz tiesību pārkāpšanai un pārtrauc prettiesiskās darbības vai neapdraud radošo darbību;

4) prasīt, lai pārkāpējs atlīdzina zaudējumus, arī negūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs sniedz kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt iznīcināt kontrafakta eksemplārus.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autori un blakustiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantotas kontrafakta eksemplāru izgatavošanai vēršama piedziņa autoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, vai arī šie materiāli un iekārtas nododamas izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējamas. Kontrafakta eksemplāri iznīcināmi.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas aizsargājamas saskaņā ar šā likuma X nodaļas noteikumiem, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autoru vai blakustiesību subjektu vārdā ceļ autors vai blakustiesību subjekts vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Autortiesību un blakustiesību subjekti, kā arī mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

Mainīt panta numerāciju.

69.pants. ...

(1) Policija, muita vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot kontrafakta eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par kontrafakta eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

Mainīt panta numerāciju.

70.pants. ...

Atkarībā no autortiesību vai blakustiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktās atbildības.

Mainīt panta numerāciju.

71.pants. ...

149.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu “Par autortiesībām un blakustiesībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas bija aizsargājami likuma spēkā stāšanās dienā.

3. Šā likuma 35. panta nosacījums par autora atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu stājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri.

4. Šā likuma 19. panta otrās daļas nosacījums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta, stājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri.”

5. Šā likuma 55.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas prasībām. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās.”

Atbalstīt.

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu “Par autortiesībām un blakustiesībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

2. Šajā likumā noteiktie autortiesību un blakustiesību aizsardzības termiņi attiecas uz visiem darbiem un tiesību objektiem, kas bija aizsargājami likuma spēkā stāšanās dienā.

3. Šā likuma 35. panta nosacījums par autora atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu stājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri.

4. Šā likuma 19. panta otrās daļas nosacījums par atlīdzības izmaksu autoriem attiecībā uz bibliotēkām, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta, stājas spēkā ar 2003. gada 1. janvāri.”

5. Šā likuma 55.pantā paredzētās datu bāzes aizsardzības tiesības ir piemērojamas arī attiecībā uz datu bāzēm, kuru izveidošana tika pabeigta ne agrāk kā 15 gadus pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuras likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta otrās daļas prasībām. Datu bāzes aizsardzība neierobežo agrāk iegūtās tiesības un neskar līgumus, kas noslēgti pirms šā likuma spēkā stāšanās