Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinumi

Redakcijā, kā Juridiskā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1.

/Latvijas Televīzijas priekšlikums/

Aizstāt visā tekstā vārdus “ētera raidījumu organizācija” ar vārdu “raidorganizācija”.

Atbalstīt.

Vispārīgie jautājumi

2.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt I nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Vispārīgie noteikumi”

Atbalstīt.

Vispārīgie noteikumi

Likumā lietoti šādi termini:

1) autors - fiziska persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

Likumā lietoti šādi termini:

1) autors - fiziska persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs - autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā;

3.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 1. panta 2. punktu ar vārdiem “kā arī publiski izpildīta improvizācija, tā izpildījuma brīdī.”

Atbalstīt.

2) darbs - autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā, kā arī publiski izpildīta improvizācija, tā izpildījuma brīdī;

4.

5.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“3) datu bāze – neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un individuāli pieejams elektroniski vai citādi;”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“3) datu bāze –darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un pieejams elektroniski vai citādi;”

Atbalstīt daļēji (izteikts atbildīgās komisijas redakcijā).

Atbalstīt.

3) datu bāze –darbu, datu vai citu materiālu krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski un pieejams elektroniski vai citādi;

6.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“4) fiksācija - skaņu vai to attēlojuma iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju komunicēt ar publiku, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību;”

Neatbalstīt.

7.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“5) filma - audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, vai kustoši attēli ar vai bez skaņu pavadījuma;”

Neatbalstīt.

8.

9.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“filmas producents – fiziska vai juridiska persona, kas finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu;”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu:

“audiovizuālā darba producents – fiziska vai juridiska persona, kuras vadībā tiek veikta pirmā filmas fiksācija;”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

4) audiovizuālā darba producents – fiziska vai juridiska persona, kuras vadībā tiek veikta pirmā filmas fiksācija;

3) fonogramma - ar dzirdi uztverama izpildījuma skaņu vai citu skaņu fiksācijas rezultāts vai skaņu digitāls attēlojums;

10.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“fonogramma - ar dzirdi uztverama izpildījuma skaņu vai citu skaņu analogas, digitālas vai citādas fiksācijas rezultāts;” un

uzskatīt to par 5.punktu attiecīgi grozot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt.

5) fonogramma - ar dzirdi uztverama izpildījuma skaņu vai citu skaņu analogas, digitālas vai citādas fiksācijas rezultāts;

11.

12.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“fonogrammas producents - fiziska vai juridiska persona, kas veic izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai to attēlojuma pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu;”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu:

“fonogrammas producents - fiziska vai juridiska persona, kas veic izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai to attēlojuma pirmo fiksāciju;”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

6) fonogrammas producents - fiziska vai juridiska persona, kas veic izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai to attēlojuma pirmo fiksāciju;

4) izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citā veidā izpilda literāru, mākslas vai folkloras darbu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai cita veida priekšnesumu;

13.

14.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, spēlē vai kādā citā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloru, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai cita veida priekšnesumu;”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdu “spēlē” ar vārdu “atskaņo” un izslēgt 1. panta 4. punktu un iestrādāt to 42.pantā kā pirmo daļu.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

5) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmdemonstrējuma vai pirmpublicējuma formā;

15.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams publikai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmdemonstrējuma vai pirmpublicējuma formā;”

Neatbalstīt.

7) izziņošana - darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmdemonstrējuma vai pirmpublicējuma formā;

16.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“komunicēšana ar publiku – jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums kļūst pieejams publikai izpildījuma, izrādes, demonstrējuma vai raidījuma ēterā vai pa vadiem formā;”

Neatbalstīt.

17.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“komunicēšana ar publiku izmantojot satelītu - darbība, kad publiskai uztveršanai paredzētie programmu nesošie signāli, raidorganizācijai tos kontrolējot un esot atbildīgai par tiem, tiek ievadīti nepārtrauktā komunikācijas ķēdē virzienā uz satelītu un lejup uz zemi. Raidīšana ēterā ietver sevī arī komunicēšanu ar publiku izmantojot satelītu;”

Neatbalstīt.

6) producents - fiziska vai juridiska persona, kas finansē un organizē audiovizuāla darba radīšanu un fonogrammas pirmo fiksāciju;

18.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 6. punktu.

Atbalstīt.

7) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļuvuši pieejami publikai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši darba raksturam. Par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku vai audiovizuālu darbu izpildīšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana ēterā vai pa vadiem, vizuālo darbu vai uzceltu arhitektūras darbu demonstrēšana;

Redakcionāli precizēt.

8) publicēšana - darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļuvuši pieejami publikai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši darba raksturam, bet par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku vai audiovizuālu darbu izpildīšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana, vizuālo darbu vai uzceltu arhitektūras darbu demonstrēšana;

8) publisks izpildījums - jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta (izņemot audiovizuālu darbu) izpildījums, lasījums, deja, demonstrēšana, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietā, kur var atrasties sabiedrības locekļi;

19.

20.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 1. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“14) publisks izpildījums - jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta, izpildījums, lasījums, deja, demonstrēšana, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka, un tad, kad ģimenes tuvākie paziņas ir vai var būt klāt, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai var būt klāt vienā un tajā pašā vietā un laikā vai dažādās vietās un laikos;”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdus “un tad, kad ģimenes tuvākie paziņas ir vai var būt klāt, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai var būt klāt vienā un tajā pašā vietā un laikā vai dažādās vietās un laikos;”

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

9) publisks izpildījums - jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta, izpildījums, lasījums, deja, demonstrēšana, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietās, kur cilvēki atrodas ārpus ierastā ģimenes loka;

21.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar terminu “publisks patapinājums” šādā redakcijā:

“publisks patapinājums - autora darba izmantotāja darbība, ar kuru autora darbs tiek padarīts par pieejamu neierobežotam personu lokam bez maksas ar nosacījumu, ka autora darba izmantotājs samaksā autoram pienākošos atlīdzību.”

Atbalstīt.

10) publisks patapinājums - autora darba izmantotāja darbība, ar kuru autora darbs tiek padarīts par pieejamu neierobežotam personu lokam bez maksas ar nosacījumu, ka autora darba izmantotājs samaksā autoram pienākošos atlīdzību;

22.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 1. pantu ar jaunu terminu šādā redakcijā:

“raidīšana - programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā;”

Atbalstīt.

11) raidīšana - programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā;

23.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“15) raidorganizācija – jebkurš elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis;”

Neatbalstīt.

9) reproducēšana - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju radīšana jebkurā materializētā formā, darba vai cita ar šā likuma aizsargāta objekta ilgstoša uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiju kopiju izveidošana no divdimensiju darba un vienas vai vairāku divdimensiju kopiju izveidošana no trīsdimensiju darba, kā arī aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā;

24.

25.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 1.panta 9.punktā vārdus “ ar šā likuma aizsargāta objekta ilgstoša uzglabāšana elektroniskā formā” ar vārdiem “ar šo likumu aizsargāta objekta ilgstošai uzglabāšanai elektroniskā formā”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 1. panta 9. punktu un iestrādāt to 22. pantā kā otro daļu.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

26.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 1.pantu ar šādu terminu attiecīgi grozot numerāciju:

“17) reprogrāfiska reproducēšana - darba oriģinālu vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību, piemēram, fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā arī uzskatāma par reprogrāfisku reproducēšanu;”

Atbalstīt, iestrādāt 22. pantā kā otro daļu.

10) retranslācija - programmu vai raidījumu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus, ja šādu pārraidi veic cita organizācija, nevis tā, kura to darījusi pirmo reizi;

27.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izteikt 1. panta 10. punktu šādā redakcijā:

“18) retranslācija – programmu vai raidījumu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus;”

Atbalstīt daļēji.

12) retranslācija – programmu vai raidījumu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus;

11) saskarne - datorprogrammas daļas, kas nodrošina savienotību un sadarbspēju starp programmatūras un aparatūras elementiem, kā arī dialogu ar lietotāju;

13) saskarne - datorprogrammas daļas, kas nodrošina savienotību un sadarbspēju starp programmatūras un aparatūras elementiem, kā arī dialogu ar lietotāju;

12) skaņu fiksācija - skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas.

14) skaņu fiksācija - skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas.

(1) Autortiesības ir autora izņēmuma tiesības uz savu darbu un jebkādu tā izmantošanu.

(2) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts.

(3) Autortiesības attiecināmas uz literatūras, zinātnes un mākslas darbiem (literāriem un mākslas darbiem), tai skaitā nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(4) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(5) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai skaidri būtu redzams, ka autortiesības saglabājas. Šī zīme sastāv no trim elementiem:

1) burta "C" aplītī;

2) autortiesību īpašnieka vārda (nosaukuma);

3) darba pirmpublicējuma gada.

(6) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs, tās dod autoram izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu bez jebkādiem ierobežojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

28.

29.

30.

31.

32.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdu “izņēmuma” un vārdus “un jebkādu tā izmantošanu”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autortiesības pieder autoram tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 2. panta trešajā daļā vārdus “literatūras, zinātnes un mākslas darbiem (literāriem un mākslas darbiem)” ar vārdiem “literatūras, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētiem darbiem”.

Aizstāt 2. panta piektajā daļā vārdus “lai skaidri būtu redzams, ka autortiesības saglabājas” ar vārdu “lai tā nepārprotami ir redzama”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izteikt 2.panta piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. šī zīme sastāv no trim elementiem:

1) burta “C” aplītī;

2) autortiesību īpašnieka vārda (nosaukuma);

3) darba pirmpublicējuma gada.”

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīts un iestrādāts 32. priekšlikumā.

Atbalstīt.

(1) Autortiesības ir autora tiesības uz savu darbu.

(2) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts.

(3) Autortiesības attiecināmas uz literatūras, zinātnes, mākslas un citiem šā likuma 4.pantā minētiem darbiem, tai skaitā nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(4) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(5) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai tā būtu nepārprotami redzama. šī zīme sastāv no trim elementiem:

1) burta “C” aplītī;

2) autortiesību īpašnieka vārda (nosaukuma);

3) darba pirmpublicējuma gada.

33.

34.

35.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 2.panta sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 2. panta sestajā daļā vārdus “tās dod autoram izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu bez jebkādiem ierobežojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi” (skat. 15.panta pirmo daļu).

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 2.pantu ar jaunu septīto daļu šadā redakcijā:

“(7) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisku prasību objektu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(6) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.

(7) Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisku prasību objektu.

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas Republikas pilsoņiem un citām personām, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materializētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai izpausti ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 3. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Autortiesību apjoms”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 3.panta nosaukumā vārdu “ietvari” ar vārdu “apjoms”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 3. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem” ar vārdiem “kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī” ar saikli “un”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 3.panta otrajā daļā saikli “un” ar saikli “vai” un vārdus “kā arī” ar saikli “un”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 3. panta otrajā daļā vārdus “autortiesību pārņēmējiem” ar vārdiem “autora tiesību pārņēmējiem”.

Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 3.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas pilsoņiem, personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai personām, kurām ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti jebkādā materializētā formā ārvalsts teritorijā.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 3.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas pilsoņiem, personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti jebkādā materializētā formā ārvalsts teritorijā.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 3. panta ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Republikas pilsoņiem” ar vārdiem “Latvijas pilsoņiem”, vārdu “izpausti” ar vārdiem “citādi darīti zināmi”, vārdus “Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” ar vārdiem “Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem”.

Atbalstīt.

Daļēji atbalstīts un iestrādāts 35. priekšlik.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autora tiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas pilsoņiem, personām, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai personām, kurām Latvija ir pastāvīgā dzīvesvieta (domicils), kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņot i jebkādā materializētā formā ārvalsts teritorijā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai citādi darīti zināmi ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

(1) Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes veida un formas ir šādi autoru oriģināldarbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras un citi rakstveida darbi, runas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) datorprogrammas;

3) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

4) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

5) muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;

6) audiovizuāli darbi;

7) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

8) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

9) dizaina darbi, izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar Dizainparaugu aizsardzības likumu;

10) fotogrāfijas darbi, un tādi darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā vai izmantojot fotogrāfijas;

11) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu un būvju risinājumi un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi;

12) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.

(2) Idejas, metodes, procesi un matemātiskas koncepcijas nav autortiesību objekti.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes veida un formas ir šādi autoru oriģināldarbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras un citi rakstveida darbi, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;

5) audiovizuālie darbi;

6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

8) dizaina darbi, izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar “Dizainparaugu aizsardzības likumu”;

9) fotogrāfiskie darbi un tādi darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izteikt 4.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“4.pants. Aizsargājamie darbi”.

Izslēgt 4. panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un citi rakstveida darbi”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 4. pantu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) skaņu tembri;”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izslēgt 4. panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar Dizainparaugu aizsardzības likumu”.

Izslēgt 4. panta otro daļu (pārcelts un izteikts kā 6.panta 5.punkts).

Atbalstīt priekšlikumus.

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes veida un formas ir šādi autoru oriģināldarbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

3) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;

5) skaņu tembri;

6) audiovizuālie darbi;

7) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

8) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

9) dizaina darbi, izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar “Dizainparaugu aizsardzības likumu”;

10) fotogrāfiskie darbi un tādi darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;

11) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi;

11) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.”

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā:

1) tulkojumus un apdares, pārstrādātus darbus, anotācijas, referātus, kopsavilkumus, apskatus, muzikālus aranžējumus, ekranizācijas un dramatizējumus;

2) darbu krājumus (enciklopēdijas, antoloģijas, atlantus), kā arī datu bāzes un citus saliktus darbus, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts.

(2) Autortiesības aizsargā atvasinātos darbus neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, uz kuriem atvasinātie darbi pamatoti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.

51.

52.

53.

54.

55.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 5.panta virsrakstu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Autortiesību objekts, neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, ir arī šādi atvasināti darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas un atlanti), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības tiek aizsargāti arī šādi atvasināti darbi:”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikuma 1. punktu ar vārdiem “un tamlīdzīgi darbi”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 5.panta pirmās daļas 2.punktā pēc vārdiem “antoloģijas, atlantus” ar saīsinājumu “un tamlīdzīgi.”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 4.pantu ar otro daļu, kuras redakcija ņemta no panta “Tiesību objekts” sādā redakcijā\;

“(2) Datu bāzes,kuras nav autortiesību objekts radošā darba vai oriģinalitātes trūkuma dēļ, bet kuru izveidošanā, iegūšanā, pārbaudē vai demonstrēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansiālo līdzekļu izmantošanai vai laika un enerģijas patēriņš), tiek aisargātas saskaņā ar šā likuma devīto nodaļu.”

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības tiek aizsargāti arī šādi atvasināti darbi:

1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;

2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts.

(2) Datu bāzes, kuras nav autortiesību objekts radošā darba vai oriģinalitātes trūkuma dēļ, bet kuru izveidošanā, iegūšanā, pārbaudē vai demonstrēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansiālo līdzekļu izmantošanai vai laika un enerģijas patēriņš), tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma devīto nodaļu.

Saskaņā ar šo likumu netiek aizsargāti:

1) normatīvie akti un administratīva rakstura dokumenti un tiesas nolēmumi (likumi, tiesu spriedumi, lēmumi un citi oficiāli dokumenti), kā arī šo tekstu oficiālie tulkojumi;

2) valsts apstiprinātie, kā arī starptautiski atzītie oficiālie simboli un zīmes (karogi, ģerboņi, ordeņi, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) vienkārša informācija presē, radio, televīzijā vai citos informācijas līdzekļos par dienas jaunumiem un dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas un principi, uz kuriem balstīts jebkurš datorprogrammas elements (ieskaitot tās saskarnes), datorprogrammas loģika, algoritmi un programmēšanas valodas.

56.

57..

58.

59.

60.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 6.pantu šādā reakcijā:

“6.pants. Neaizsargājamie darbi

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos aktus un administratīva rakstura dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, ordeņus, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) vienkāršu informāciju presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos informācijas līdzekļos par dienas jaunumiem un dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskas koncepcijas.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikuma 2. punktu pēc vārda “ģerboņus” ar vārdu “himnas” un izslēgt 4. punktā vārdu “vienkāršu”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

“Autortiesības neaizsargā:”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 6. panta 1.punktā vārdus “un administratīva rakstura dokumenti” ar vārdiem “administratīvus aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 6. panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) idejas, metodes, procesus un matemātiskas koncepcijas.”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Autortiesības neaizsargā:

1) normatīvos aktus, administratīvus aktus, citus valsts un pašvaldību iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu spriedumus, lēmumus un citus oficiālus dokumentus), kā arī šo tekstu oficiālos tulkojumus;

2) valsts apstiprinātos, kā arī starptautiski atzītos oficiālos simbolus un zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, ordeņus, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) informāciju presē, radio vai televīzijas raidījumos vai citos informācijas līdzekļos par dienas jaunumiem un dažādiem faktiem un notikumiem;

5) idejas, metodes, procesus un matemātiskas koncepcijas.

Autortiesību subjekti

61.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Autors un autora tiesību pārņēmēji”

Atbalstīt.

Autors un autora tiesību pārņēmēji

(1) Darba autors, līdzautori, atvasinātu darbu autori, audiovizuāla darba autori, šo personu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno tieši, ar starpnieku un pārstāvju, kā arī ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

62.

63.

64.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Autortiesību subjekti”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar pārstāvju, kā arī ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju palīdzību.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Autortiesību subjekti autora tiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju palīdzību (arī ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju palīdzību).”

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji .

Atbalstīt.

(1) Darba autors, līdzautori, atvasinātu darbu autori, audiovizuāla darba autori, šo personu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autora tiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju palīdzību (arī ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju palīdzību).

(1) Ja nav pierādīts pretējais, persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publicēta vai izziņota darba vai atkārtotiem darbiem, uzskatāma par darba autoru.

(2) Ja darbs izziņots vai publicēts, nenorādot autoru šā panta pirmajā daļā norādītajā veidā, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja viņš nav norādīts, izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā tik ilgi, kamēr darba autors neatklās savu personību un nepieteiks autortiesības uz darbu.

65.

66.

67.

68.

69.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz komunicēta ar publiku vai publicēta darba vai reproducētiem darbiem uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz izziņota, publicēta darba vai reproducēta darba uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 8. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiski pieejama darba uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Ja darbs ir komunicēts ar publiku vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja viņš nav norādīts, izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā līdz brīdim, kad darba autors atklāj savu personību un piesaka autortiesības uz darbu.”

Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja darbs kļuvis publiski pieejams, nenorādot autoru, viņa vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja redaktors nav norādīts, izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis noteikums ir spēkā līdz brīdim, kad autors atklāj savu personību un piesaka autortiesības uz darbu.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiski pieejama darba uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais.

(2) Ja darbs kļuvis publiski pieejams, nenorādot autoru, viņa vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja redaktors nav norādīts, izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis noteikums ir spēkā līdz brīdim, kad autors atklāj savu personību un piesaka autortiesības uz darbu.

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz katra autora individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā, viņš nedrīkst kavēt izmantot savu darba daļu darba pabeigšanai. Šim autoram ir tiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

70.

71.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdu “autora” ar vārdu “līdzautora”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 9. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā pirms vārdiem “darba pabeigšanai” ar vārdu “visa”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz katra līdzautora individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā, viņš nedrīkst kavēt izmantot savu darba daļu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir tiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

(1) Sastādītājam, kura radošā darba rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz salikta darba sastādījumu, ja katram saliktā darbā ietvertā darba autoram tiek saglabātas tiesības uz viņa darbu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to izmantot arī ārpus šāda krājuma vai salikta darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

72.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 10.panta pirmajā daļā palīgteikumu “ja katram saliktā darbā ietvertā darba autoram tiek saglabātas tiesības uz viņa darbu”.

Atbalstīt.

(1) Sastādītājam, kura radošā darba rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz salikta darba sastādījumu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to izmantot arī ārpus šāda krājuma vai salikta darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

(1) Par audiovizuāla darba autoru var atzīt režisoru, scenārija (dialogu) autoru, audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu un bez teksta) autoru, operatoru inscenētāju atkarībā no radošā darba ieguldījuma, animācijas filmas mākslinieku, kā arī citas personas, kas radoša darba rezultātā devušas ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot audiovizuālam darbam radītās mūzikas autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā.

73.

74.

75.

76.

77.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez teksta) autors, operators inscenētājs atkarībā no radošā darba ieguldījuma, animācijas filmas mākslinieks, kā arī citas personas, kas radoša darba rezultātā devušas ieguldījumu darba tapšanā.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdus “atkarībā no radošā darba ieguldījuma, animācijas filmas”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdus “(ar tekstu un bez teksta)” ar vārdiem “(ar tekstu vai bez teksta)”;

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 11. panta otro un trešo daļu pirms vārda “producentu” ar vārdiem “audiovizuālā darba”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 11. panta trešās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem “ja vien līgumā nav noteikts citādi”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

“(1) Audiovizuāla darba autori ir režisors, scenārija autors, dialogu autors, audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez teksta) autors, operators inscenētājs, mākslinieks, kā arī citas personas, kas radoša darba rezultātā devušas ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt audiovizuālā darba producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot audiovizuālam darbam radītās mūzikas autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar audiovizuālā darba producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

(1) Ja autors, atrodoties darba attiecībās ar darba devēju, radījis darbu, pildot darba uzdevumu, pirmais šā darba personisko un mantisko tiesību īpašnieks ir autors. Šādā gadījumā autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

78.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt likumprojekta 12.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “pirmais”.

Atbalstīt.

(1) Ja autors, atrodoties darba attiecībās ar darba devēju, radījis darbu, pildot darba uzdevumu, šā darba personisko un mantisko tiesību īpašnieks ir autors. Šādā gadījumā autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu, izdarot grozījumus līgumā. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var lauzt līgumu.

79.

80.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 13. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “izdarot grozījumus līgumā”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 13. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdu “lauzt” ar vārdiem “uzteikt”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

Autora tiesības

Autora tiesības

(1) Darba autoram neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām (pat tad, ja viņš nav šo mantisko tiesību īpašnieks) ir neatsavināmas tiesības:

1) uz autorību - tikt atzītam par autoru;

2) uz darba izziņošanu un publicēšanu - izlemt, vai un kad darbs tiks izziņots vai publicēts;

3) uz darba atsaukšanu - pieprasīt darba izmantošanas pārtraukšanu, sedzot zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam, izņemot šā likuma 38.panta otrajā daļā un Civillikuma 1589.pantā noteiktos gadījumus;

81.

82.

83.

84.

85.

86.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba autoram ir neatsavināmas tiesības:”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus “(pat tad, ja viņš nav šo mantisko tiesību īpašnieks) ir neatsavināmas tiesības” un pēc vārda “tiesības” papildināt ar vārdu “uz”.

/Juridiskās komissijas priekšlikums/

priekšlikums/

Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 14. panta pirmās daļas 1.- 6. punktā vārdu “uz”;

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 14. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) izlemt, kad un vai darbs tiks izziņots;”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Sadalīt 14. panta pirmās daļas 3.punktu divos teikumos, liekot punktu pēc vārdiem “radušies izmantotājam” un izsakot 3.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šā likuma 42.panta otrajā daļā un Civillikuma 1589.pantā noteiktajos gadījumos darba autors var vienpusēji atkāpties no līguma bez zaudējumu atlīdzināšanas.”

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

“(1) Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz:

1) autorību - tikt atzītam par autoru;

2) izlemšanu, kad un vai darbs tiks izziņots;

3) darba atsaukšanu - pieprasīt darba izmantošanas pārtraukšanu, sedzot zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam. Šā likuma 42.panta otrajā daļā un Civillikuma 1589.pantā noteiktajos gadījumos darba autors var vienpusēji atkāpties no līguma bez zaudējumu atlīdzināšanas;

4) uz vārdu - pieprasīt, lai viņa vārds, ievērojot praktiskus apsvērumus, būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā publiskā pasākumā, kas saistīts ar viņa darbu, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) uz darba neaizskaramību - izmantot tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) uz pretdarbību (arī uz līguma laušanu bez zaudējumu atlīdzināšanas) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai darba autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai reputācijai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet kādam citam.

87.

88.

89.

90.

91.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 14. panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “ievērojot praktiskus apsvērumus”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 14. panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uz darba neaizskaramību, tai skaitā tiesības atļaut izdarīt jebkādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 14. panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “līguma laušanu” ar vārdiem “vienpusēju atkāpšanos no līguma”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 14. panta pirmās daļas 6. punktā vārdu “reputācijai” ar vārdu “cieņai”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdus “kādam citam” ar vārdiem “citai personai”.

Neatbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

4) vārdu - pieprasīt, lai viņa vārds, ievērojot praktiskus apsvērumus, būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā publiskā pasākumā, kas saistīts ar viņa darbu, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) darba neaizskaramību - izmantot tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma bez zaudējumu atlīdzināšanas) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai darba autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.

(1) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu.

(2) Autoram attiecībā uz darba izmantošanu pieder šādas izņēmuma tiesības:

1) izziņot darbu;

2) publicēt darbu;

3) reproducēt darbu (arī datorprogrammas ar visiem līdzekļiem un visās formās, pa daļai vai kopumā. Ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstiski atļauj autortiesību īpašnieks);

4) izplatīt darbu;

5) publiski izpildīt darbu;

6) iznomāt, nodot iznomāšanai vai publiski patapināt jebkura darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

7) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autortiesību īpašnieka atļauju;

8) tulkot darbu;

9) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

92.

93.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoram attiecībā uz darba izmantošanu pieder šādas izņēmuma tiesības:

1)komunicēt ar sabiedrību;

2) reproducēt darbu ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, pa daļai vai kopumā (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstiski atļauj autortiesību īpašnieks);

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt, nodot iznomāšanai vai publiski patapināt jebkura darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus (tas neattiecas uz datorprogrammām, ja attiecīgās programmas nav nomas pamatobjekts);

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autortiesību īpašnieka atļauju;

7) tulkot darbu;

8) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu.”

Atbalstīt daļēji (skat. Juridiskā biroja priekšlik).

Atbalstīt daļēji (skat. Juridiskā biroja priekšlik).

94.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Autora mantiskās tiesības

(1) Autoram attiecībā uz darba izmantošanu ir šādas tiesības:

1) padarīt darbu publiski pieejamu;

2) reproducēt darbu ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, daļēji vai kopumā (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstiski atļauj autors);

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt, izīrēt, nodot iznomāšanai vai publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus (tas neattiecas uz datorprogrammām, ja tās nav nomas pamatobjekts);

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autora atļauju;

7) tulkot darbu;

8) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu kā arī par darba izmantošanu.”

Atbalstīt.

(1) Autoram attiecībā uz darba izmantošanu ir šādas tiesības:

1) padarīt darbu publiski pieejamu;

2) reproducēt darbu ar jebkuriem līdzekļiem un jebkādā formā, daļēji vai kopumā (ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstiski atļauj autors);

3) izplatīt darbu;

4) iznomāt, izīrēt, nodot iznomāšanai vai publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus (tas neattiecas uz datorprogrammām, ja tās nav nomas pamatobjekts);

5) retranslēt darbu pa kabeļiem;

6) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autora atļauju;

7) tulkot darbu;

8) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

(2) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu kā arī par darba izmantošanu.”

(1) Autortiesības, izņemot tiesības uz autorību, tiesības uz autora vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību, pāriet mantojumā.

(2) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot darbu, izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(3) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai 15.panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Autortiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autortiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, atšķir no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī pirmās fiksācijas darba eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autortiesību pāreju. Savukārt, ja autortiesību sastāvdaļa ir kādas izņēmuma tiesības, to pāreja pati par sevi nerada materiālā objekta īpašumtiesību pāreju.

95.

96.

97.

98.

99.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 16. panta nosaukumā un visā tekstā vārdu “autortiesības” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “autora tiesības” (attiecīgā locījumā).

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 16.panta pirmo daļu attiecīgi grozot pārējo daļu numerāciju.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 16.panta pirmo daļu.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 16. panta trešajā daļā vārdu “otrajā” ar vārdu “pirmajā”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 16. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot darbu, izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(2) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai 15.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(3) Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autora tiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, atšķir no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī pirmās fiksācijas darba eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.

(1) Autors saglabā autortiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību kompensēta vai nekompensēta pāreja no autora citai personai nozīmē pirmo šā darba pārdošanu. Tēlotājas mākslas darba publiskā tālākpārdošanā (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var iekasēt, sadalīt un izmaksāt autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz izstādes vai reproducēšanas vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

100.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 17.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kompensēta vai nekompensēta” ar vārdiem “atlīdzības vai bezatlīdzības” un vārdu “pārdošanu” ar vārdu “nodošanu”.

Atbalstīt.

Redakcionāli precizēt.

(1) Autors saglabā autora tiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību atlīdzības vai bezatlīdzības pāreja no autora citai personai nozīmē pirmo šā darba nodošanu. Tēlotājas mākslas darba publiskā tālākpārdošanā (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var iekasēt, sadalīt un izmaksāt autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz izstādes vai reproducēšanas vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

Autora mantisko tiesību realizēšana un ierobežojumi

101.

Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt piektās nodaļas nosaukumā vārdus “un ierobežojumi”.

Atbalstīt.

Autora mantisko tiesību realizēšana

102.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 18.pantu attiecīgi grozot tālāko pantu numerāciju šādā redakcijā:

“18. pants. Autora mantisko tiesību ierobežošana

(1) Autora tiesības izmantot savu darbu un saņemt atlīdzību par sava darba izmantošanu var tikt ierobežotas šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nedrīkst nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.”

Atbalstīt.

(1) Autora tiesības izmantot savu darbu un saņemt atlīdzību par sava darba izmantošanu var tikt ierobežotas šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Autora darba izmantošana bez atļaujas un bez atlīdzības nedrīkst būt pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nedrīkst nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses.

(3) Šaubu gadījumā pieņemams, ka autora tiesības uz darba izmantošanu vai atlīdzības saņemšanu nav ierobežotas.

103.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 18.pantu attiecīgi grozot tālāko pantu numerāciju šādā redakcijā:

“18. Individuālā un kolektīvā tiesību administrēšana

Autora mantiskās tiesības var realizēt individuāli jeb atsevišķi vienam aizsargātam darbam. Autora mantiskās tiesības var administrēt arī kolektīvi jeb ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību vienlaicīgi daudziem darbiem un daudziem autoriem.”

Netbalstīt.

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja autora darbs bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots šādos gadījumos:

1) ja darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

2) ja darbs tiek izmantots izglītības mērķiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu;

3) ja darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

4) ja darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

5) ja tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

6) ja muzikāls darbs tiek izmantots oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā vai mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

7) ja darbu īslaicīgi izmanto ētera raidījumu organizācijas;

8) ja datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 26.pantu;

9) ja tiek nodrošinātas datorprogrammas sadarbspējas;

10) ja darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

104.

105.

106.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt esošo 18.pantu šādā redakcijā:

“(1) Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja autora darbs bez autora piekrišanas tiek izmantots šādos gadījumos:

1) ja darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu;

2) ja darbs tiek izmantots izglītības mērķiem saskaņā ar šā likuma 21.pantu;

3) ja darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām saskaņā ar šā likuma 22.pantu;

4) ja darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem saskaņā ar šā likuma 23.pantu;

5) ja tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs saskaņā ar šā likuma 24.pantu;

6) ja muzikāls darbs tiek izmantots oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā vai mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā saskaņā ar šā likuma 25.pantu;

7) ja darbu īslaicīgi izmanto ētera raidījumu organizācijas saskaņā ar šā likuma 26.pantu;

8) ja datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

9) ja tiek nodrošināta datorprogrammas sadarbspēja saskaņā ar šā likuma 28.pantu;

10) ja ir izbeigušās izplatīšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 31.pantu.

(2) Šajā nodaļā noteiktie autora mantisko tiesību ierobežojumi un izņēmumi nedrīkst būt pretrunā ar darba normālu izmantošanu un nedrīkst nepamatoti ierobežot autora likumīgās intereses.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt tekstu pēc vārdiem “bez autora piekrišanas un bez atlīdzības” ar vārdiem “šajā likumā noteiktā kārtībā”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 18.panta 2.punktā vārdus “saskaņā ar šā likuma 20.pantu”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja autora darbs bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktā kārtībā tiek izmantots šādos gadījumos:

1) ja darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

2) ja darbs tiek izmantots izglītības mērķiem;

3) ja darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām;

4) ja darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

5) ja tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

107.

108.

109.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 18.panta 6.punktā vārdus “oficiālu un” ar vārdiem “valstisku vai” un aizstāt vārdu “vai” ar vārdiem “kā arī”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 18. panta 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ja darbu kopē uzglabāšanai raidorganizācijā”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 18. panta 10.punktā pirms vārdiem “17.panta” ar vārdiem “šā likuma”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

6) ja muzikāls darbs tiek izmantots valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā, kā arī mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

7) ja darbu kopē uzglabāšanai raidorganizācijā;

8) ja datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 27.pantu;

9) ja tiek nodrošinātas datorprogrammas sadarbspējas;

10) ja darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta nosacījumus un prasību, ka darba izmantošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts:

1) izmantot izziņotu darbu citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt ēterā vai pa vadiem publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informācijas mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, izziņot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidīt ēterā vai pa vadiem darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informācijas mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

110.

111.

112.

113.

114.

115.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Precizēt 19. panta pirmajā daļā vārdus “darba izmantošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 19. panta pirmajā daļā vārdus “zaudējumus normālai darba izmantošanai un” ar vārdiem “traucējumus normālai darba izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 19.pantā pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izmantot darbu, kas komunicēti ar publiku, citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 19. panta 2. punktā vārdu “raidīt ēterā vai pa vadiem” ar vārdiem “radīt vai citādi darīt zināmas”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 19. panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “izziņot” ar vārdiem “komunicēt ar publiku”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 19. panta 3. punktā vārdus “raidīt ēterā vai pa vadiem darbus” ar vārdiem “raidorganizācijai raidīt darbus”.

Atbalstīts (iestrādāts 111.priekšlikumā).

Atbalstīt.

Neatbal-stīt.

Atbalstīt.

Neatbal-stīt.

Atbalstīt.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta nosacījumus un prasību, ka darba izmantošana neradīs traucējumus normālai darba izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts:

1) izmantot izziņotu darbu citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt vai citādi darīt zināmas publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informācijas mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, izziņot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidorganizācijai raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informācijas mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot prasības, ka darba atkārtošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos, kas tiks izmantoti nepastarpinātam mācību procesam bezpeļņas izglītības iestādēs to darbības mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

116.

117.

118.

119.

120.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Precizēt 20. panta pirmajā daļā vārdus “darba atkārtošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “zaudējumus normālai darba izmantošanai un” ar vārdiem “traucējumus normālai darba izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt esošā 20.panta pirmajā daļā vārdu “izziņotus” ar vārdiem “komunicētus ar publiku”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus “kas tiks izmantoti” ar vārdiem “kas tiek izmantoti” un izslēgt vārdu “bezpeļņas”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 20. panta pirmo daļu ar vārdiem “nekomerciālos nolūkos”.

Atbalstīt un skat. Jurid.k. priekšlik.

Atbalstīt.

Neatbal-stīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot prasības, ka darba atkārtošana neradīs traucējumus normālai darba izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos, kas tiek izmantoti nepastarpinātam mācību procesam izglītības iestādēs to darbības mērķim atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

(1) Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam, kura darbības mērķis nav tiešas vai netiešas peļņas gūšana, atļauts izgatavot vienu darba kopiju ar reprogrāfiskas reproducēšanas palīdzību, ja:

1) reproducētais darbs ir publikācija, cits īsformas darbs vai kāda lietota darba fragments ar vai bez ilustrācijām un ja reproducēšanas mērķis ir apmierināt kādas fiziskās personas prasību, paredzot, ka kopija tiks izmantota vienīgi mācību vielas apguves vai pētījumu mērķim un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos;

2) šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams iegūt šādu kopiju citā pieņemamā veidā un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

121.

122.

123.

124.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt esošā 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam, kura darbības mērķis nav tiešas vai netiešas peļņas gūšana, ir atļauts izgatavot vienu darba kopiju ar reprogrāfiskas reproducēšanas palīdzību, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams iegūt šādu kopiju citā pieņemamā veidā un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Precizēt 21. panta pirmajā daļā vārdus “darba reproducēšana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “zaudējumus normālai darba izmantošanai un” ar vārdiem “traucējumus normālai darba izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī” un vārdus “tiešas vai netiešas” ar vārdiem “izmantot komerciālos nolūkos”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 21. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā vārdus “savrups akts, kas tiek atkārtots” ar vārdiem “darbība, kas tiek atkārtota”.

Atbalstīt.

Atbal-stīts un skat. 123. priekšlikumu.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai un zaudējumus autoram, kā arī nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam, kura darbības mērķis nav izmantot komerciālos nolūkos, ir atļauts izgatavot vienu darba kopiju ar reprogrāfiskas reproducēšanas palīdzību, ja šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams iegūt šādu kopiju citā pieņemamā veidā un reproducēšana ir darbība, kas tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

125.

126.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 21. panta otrajā daļā pēc vārdiem “Šā panta” ar vārdiem “pirmās daļas”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 21. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā (iestrādāt 1. panta 9. punktu un 26. priekšlikumu ???):

“(2) Reproducēšana - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju radīšana jebkurā materializētā formā, darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta ilgstošai uzglabāšanai elektroniskā formā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiju kopiju izveidošana no divdimensiju darba un vienas vai vairāku divdimensiju kopiju izveidošana no trīsdimensiju darba, kā arī aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā.

Reprogrāfiska reproducēšana - darba oriģinālu vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību, piemēram, fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā arī uzskatāma par reprogrāfisku reproducēšanu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

(2) Reproducēšana - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju radīšana jebkurā materializētā formā, darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta ilgstošai uzglabāšanai elektroniskā formā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiju kopiju izveidošana no divdimensiju darba un vienas vai vairāku divdimensiju kopiju izveidošana no trīsdimensiju darba, kā arī aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā.

Reprogrāfiska reproducēšana - darba oriģinālu vai kopiju faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību, fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu. Skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā arī uzskatāma par reprogrāfisku reproducēšanu.

(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījums neattiecas uz datorprogrammām.

127.

128.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 22.panta otro daļu.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 22.panta otro daļu.

Atbalstīt

priekšliku-mus.

Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

Publiskās vietās izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu (izņemot vietās, kur to darīt ir aizliegts) atļauts izmantot raidīšanai ēterā vai pa vadiem. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidīšanai ēterā vai pa vadiem vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

129.

130.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 23. panta otro teikumu kā turpinājumu pirmajam teikumam šādā redakcijā:

“, ja tas netiek izmantots komerciālos nolūkos.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

(1) Publiskās vietās izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu (izņemot vietās, kur to darīt ir aizliegts) atļauts izmantot raidorganizācijām raidīšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorgainizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.”

Neatbal-stīt.

Atbalstīt.

(1) Publiskās vietās izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu (izņemot vietās, kur to darīt ir aizliegts) atļauts izmantot raidorganizācijām raidīšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt publicētu muzikālu darbu:

1) oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pasniedzējiem un studentiem, ja auditorijā ir tikai pasniedzēji un studenti, kā arī personas, kas tieši saistītas ar mācību iestādi (vecāki, aizbildņi, mājskolotāji).

131.

132.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 24.panta 1.punktā vārdus “oficiālu un” ar vārdiem “valstisku vai”.

Aizstāt 24.panta 2.punktā vārdus “mācību iestādēs” ar vārdiem “izglītības iestādēs”, aizstāt vārdus “pasniedzējiem un studentiem” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pedagogiem un izglītojamiem” (attiecīgā locījumā), aizstāt vārdus “ar mācību iestādi (vecāki, aizbildņi, mājskolotāji)” ar vārdiem “ar izglītības programmas īstenošanu”.

Atbalstīt priekšliku-mus.

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt publicētu muzikālu darbu:

1) valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pedagogiem un izglītojamiem, ja auditorijā ir tikai pedagogi un izglītojamie, kā arī personas, kas tieši saistītas ar izglītības programmas īstenošanu.

(1) Ētera raidījumu organizācija bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai organizācijai ir tiesības raidīt ēterā, ja šādus ierakstus ētera raidījumu organizācija izdara ar saviem vai citu līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Darbu ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai nepieciešama autora atļauja.

133.

134.

135.

136.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 25. panta nosaukumu un pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

“25. pants. Darba īslaicīga kopēšana raidorganizācijā

(1) Ja raidorganizācija ir ieguvusi izpildījuma, fonogrammu, audiovizuālu darbu izmantošanas tiesības, bet to izmantošanai ir tehniski nepieciešama darba reproducēšana, tad tiesības izgatavot šī darba kopiju jebkurā veidā un uzglabāt to tehniskiem mērķiem jāuzskata par iekļautām izmantošanas atļaujā.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 25.panta nosaukumā vārdus “ētera raidījumu organizāciju” ar vārdu “raidorganizāciju”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Aizstāt 25.panta pirmajā daļā vārdus “ētera raidījumu organizācija” ar vārdu “raidorganizācija” un vārdu “organizācijai” ar vārdu “raidorganizācijai”.

Papildināt 25.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Raidorganizācijas pienākums ir sešu mēnešu laikā pēc tādu ierakstu izgatavošanas tos iznīcināt, ja par ilgāku glabāšanas laiku nav bijusi vienošanās ar ierakstītā darba autoru.”

Esošo otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt

(1) Ja raidorganizācija ir ieguvusi izpildījuma, fonogrammu, audiovizuālu darbu izmantošanas tiesības, bet to izmantošanai ir tehniski nepieciešama darba reproducēšana, tad tiesības izgatavot šī darba kopiju jebkurā veidā un uzglabāt to, jāuzskata par iekļautām izmantošanas atļaujā.

(2) Darbu ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai nepieciešama autora atļauja.

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas lietošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkurai citai pārstrādāšanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību īpašnieka atļauja, ja vien šīs darbības (ieskaitot kļūdu labošanu) nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datoprogrammas lietošanas tiesību likumīgam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai testēt programmas funkcionēšanu, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona to veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā, ja šai personai ir tiesības veikt attiecīgās darbības.

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas lietošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkurai citai pārstrādāšanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību īpašnieka atļauja, ja vien šīs darbības (ieskaitot kļūdu labošanu) nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datoprogrammas lietošanas tiesību likumīgam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai testēt programmas funkcionēšanu, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona to veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā, ja šai personai ir tiesības veikt attiecīgās darbības.

(1) Autortiesību īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) šīs darbības veic persona, kas likumīgā kārtā ieguvusi tiesības lietot datorprogrammas kopiju;

2) informācija šīs daļas 1.punktā minētajām personām sadarbspējas panākšanai nav pieejama citā veidā;

3) šīs darbības ir ierobežotas tikai ar tām datorprogrammas daļām, kas nepieciešamas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem, tikai lai panāktu sadarbspēju ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu.

(3) Šā panta nosacījumi nedrīkst tikt interpretēti tā, ka to piemērošana nesaprātīgi kaitē autortiesību īpašnieka interesēm vai ir pretrunā ar normālu datorprogrammas izmantošanu.

137.

138.

139.

140.

141.

142.

143.

144.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdus “ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:” ar vārdiem “vienlaikus ievērojot šādus nosacījumus:”.

Aizstāt 27. panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “likumīgā kārtā” ar vārdu “likumīgi”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 27.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārda “kopiju” ar vārdiem “vai persona, kas saņēmusi atļauju to darīt viņa labā”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izslēgt 27. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “šīs daļas 1.punktā minētajām personām”.

Aizstāt 27. panta otrās daļas 1.punktā vārdus “tikai lai panāktu sadarbspēju” ar vārdiem “kā tikai sadarbspējas panākšanai”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 27.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izmantot, lai izstrādātu, ražotu vai pārdotu datorprogrammu, kas ir tai būtiski līdzīga, vai veiktu kādu citu darbību, kas pārkāpj autortiesības”.

/Tieslietu ministrijas priekšlikums/

Aizstāt 27. panta trešajā daļā vārdus “Šā panta nosacījumi nedrīkst tikt piemēroti tā” ar vārdiem “šā panta noteikumus nedrīkst iztulkot tā”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 27. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta nosacījumi nedrīkst tikt piemēroti tā, ka darba izmantošana rada traucējumus tā normālai izmantošanai, rada zaudējumus autoram vai ir pretrunā ar normālu datorprogrammas izmantošanu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autortiesību īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām, vienlaikus ievērojot šādus nosacījumus:

1) šīs darbības veic persona, kas likumīgi ieguvusi tiesības lietot datorprogrammas kopiju;

2) informācija sadarbspējas panākšanai nav pieejama citā veidā;

3) šīs darbības ir ierobežotas tikai ar tām datorprogrammas daļām, kas nepieciešamas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem, kā tikai sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu.

3) izmantot, lai izstrādātu, ražotu vai pārdotu datorprogrammu, kas ir tai būtiski līdzīga, vai veiktu kādu citu darbību, kas pārkāpj autortiesības.

(3) Šā panta nosacījumi nedrīkst tikt piemēroti tā, ka darba izmantošana rada traucējumus tā normālai izmantošanai, rada zaudējumus autoram vai ir pretrunā ar normālu datorprogrammas izmantošanu.

Bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas atļauts tālāk pārdot vai citādā veidā nodot īpašumtiesības uz darba eksemplāru, ja notikusi šā eksemplāra īpašumtiesību pirmā pārdošana vai nodošana citādā veidā, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

145.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 28. pantu.

Atbalstīt.

146.

147.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Ierobežojumi attiecībā uz datu bāzēm

Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt 15.panta 1.daļā norādītās darbības, kas vajadzīgas, lai tas varētu piekļūt datu bāzes saturam un to izmantot. Ja datu bāzes likumīgam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais nosacījums attiecas tikai uz to daļu. Ikviens līguma nosacījums, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā skaitļus un vārdus “15. panta 1. daļā” un pēdējo teikumu.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Likumīgs datu bāzes vai tās eksemplāra lietotājs bez datu bāzes autora atļaujas var veikt norādītās darbības, kas vajadzīgas, lai tas varētu piekļūt datu bāzes saturam un to izmantot. Ja datu bāzes likumīgam lietotājam ir atļauts izmantot tikai daļu no datu bāzes, iepriekšminētais nosacījums attiecas tikai uz to daļu.

148.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Autortiesību objekta publiskais patapinajums

Publicētu darbu publiskais patapinājums ir atļauts bez autora vai cita autortiesību īpašnieka atļaujas. Autortiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par publisku patapinājumu.”

Neatbalstīt.

149.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 31.pantu, attiecīgi grozot tālāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“31.pants. Izplatīšanas tiesību izbeigšanās

Izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, autora tiesības kontrolēt darba tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Latvijā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.”

Atbalstīt.

Izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, autora tiesības kontrolēt darba tālākpārdošanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots Latvijā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību, fiziskajām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām (arī izmantošanai zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem).

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu un (vai) videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski u.tml.) izgatavotāji un importētāji.

(3) Nesēja atlīdzības lielumu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un producentiem nosaka Ministru kabinets.

(4) Nesēja atlīdzību iekasē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura izmaksā autoriem pienākošos daļu, bet izpildītājiem un producentiem noteikto nesēja atlīdzības daļu nodod blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izmaksāšanai izpildītājiem un producentiem.

(5) Nesēja atlīdzība par reproducēšanu netiek maksāta, ja materiālo nesēju personiskai izmantošanai iegādājas fiziskās personas vai Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļautās juridiskās personas, kuras materiālos nesējus izmanto palīdzības sniegšanai redzes un dzirdes invalīdiem.

(6) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas profesionālai darbībai raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

(7) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

150.

.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību, fiziskām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu un (vai) videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski u.tml. ) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās pārdošanas vai importa;

2) nesēja atlīdzības lielumu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un producentiem, nosaka Ministru kabinets;

3) nesēja atlīdzību iekasē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura izmaksā autoriem pienākošos daļu, bet izpildītājiem un producentiem noteikto nesēja atlīdzības daļu nodod blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izmaksāšanai izpildītājiem un producentiem;

4) nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas profesionālai darbībai raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciāliem nolūkiem.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību, fiziskām un juridiskām personām ir atļauts darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu (fotokopējamās mašīnas, faksi, skeneri u.tml.) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās pārdošanas vai importa;

2) atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu, kas tiek veikta kā maksas pakalpojums, par katru kopiju maksā šī pakalpojuma veicējs;

3) atlīdzības lielumu par reprogrāfisko reproducēšanu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

4) atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Autori, izdevēji, izpildītāji un producenti nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par šajā pantā minēto darbu reproducēšanu.”

Atbalstīt daļēji (skat. 151. priekšlik.), iestrādāts jaunajā 32. un 33. pantā.

151.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot nesēja atlīdzību, fiziskām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot nesēja atlīdzību, fiziskām un juridiskām personām ir atļauts darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.”

Atbalstīt.

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot nesēja atlīdzību, fiziskām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām.

(2) Bez autora atļaujas, bet maksājot nesēja atlīdzību, fiziskām un juridiskām personām ir atļauts darbus reprogrāfiski reproducēt personiskām vai dienesta vajadzībām.

152.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Nesēja atlīdzība par audiovizuālo darbu un fonogrammu

(1) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu filmas vai videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski un tamlīdzīgi) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importa.

(2) Nesēja atlīdzības lielumu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nesēja atlīdzību iekasē Valsts ieņēmumu dienests, kas autoriem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, bet izpildītāju un fonogrammu un filmu producentiem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

(4) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas profesionālai darbībai raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciāliem nolūkiem.”

Atbalstīt.

(1) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu filmas vai videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski un tamlīdzīgi) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās atsavināšanas vai importa.

(2) Nesēja atlīdzības lielumu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nesēja atlīdzību iekasē Valsts ieņēmumu dienests, kas autoriem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, bet izpildītāju un fonogrammu un filmu producentiem pienākošos nesēja atlīdzības daļu izmaksā blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

(4) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas profesionālai darbībai raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciāliem nolūkiem.

153.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā:

(1) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu (fotokopējamās mašīnas, faksi, skeneri u.tml.) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās pārdošanas vai importa.

(2) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu, kas tiek veikta kā maksas pakalpojums, par katru kopiju maksā šī pakalpojuma veicējs.

(3) Nesēja atlīdzības lielumu par reprogrāfisko reproducēšanu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Nesēja atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.”

Atbalstīt.

(1) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu (fotokopējamās mašīnas, faksi, skeneri u.tml.) izgatavotāji un importētāji pirms pirmās pārdošanas vai importa.

(2) Nesēja atlīdzību par reprogrāfisku reproducēšanu, kas tiek veikta kā maksas pakalpojums, par katru kopiju maksā šī pakalpojuma veicējs.

(3) Nesēja atlīdzības lielumu par reprogrāfisko reproducēšanu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Nesēja atlīdzību iekasē un sadala starp autoriem un izdevējiem autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

Autortiesību termiņš

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 31.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uzdod savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves realizē viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai mantinieku autortiesības izbeigušās, aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

157.

158.

159.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 30. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“30.pants. Vispārīgie noteikumi par autortiesību termiņu”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt esošā 30.panta pirmajā daļā skatli “31” ar skaitli “35”.

Atbalstīt

priekšli-kumus.

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 35.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uzdod savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves realizē viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai mantinieku autortiesības izbeigušās, aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc pēdējā, pārējos audiovizuālā darba autorus pārdzīvojušā autora nāves.

(2) Autortiesības uz darbu, kas izziņots anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no tā izziņošanas brīža. Ja minētajā laikā anonīmi vai ar pseidonīmu izziņotā darba autors atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota šā likuma 30.panta pirmā daļa.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 50 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā autora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam to izmantošana bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa atskaita aizlieguma vai ierobežojuma gadus.

160.

161.

162.

163.

164.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no šīm personām:

1) režisors;

2) scenārija autors;

3) dialogu autors;

4) audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no 11. pantā pirmajā daļā minētajām personām.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Autortiesības uz darbu, kas kļuvis pieejams publikai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas kļuvis pieejams publikai. Ja minētajā laikā darba, kas kļuvis pieejams publikai anonīmi vai ar pseidonīmu, autors atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota šā likuma 33. panta pirmā daļa.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 31. panta trešajā daļā skaitli “50” ar skaitli “70”.

Papildināt 31. panta ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Aizlieguma vai ierobežojuma faktu konstatē tiesa.”

Atbalstīt daļēji, skat. 161.

priekšlik.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc tam, kad ir mirusi pēdējā no 11. pantā pirmajā daļā minētajām personām.

(2) Autortiesības uz darbu, kas kļuvis pieejams publikai anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no brīža, kad tas kļuvis pieejams publikai. Ja minētajā laikā darba, kas kļuvis pieejams publikai anonīmi vai ar pseidonīmu, autors atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota šā panta pirmā daļa.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 70 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā autora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam to izmantošana bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa atskaita aizlieguma vai ierobežojuma gadus.

(5) Autortiesības uz fotogrāfijas darbiem ir spēkā 70 gadus.

(6) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no darba izziņošanas brīža un kas publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(7) Jebkura persona, kas pēc autortiesību notecējuma pirmo reizi likumīgi publicē vai likumīgi izziņo iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskas izziņošanas.

165.

166.

167.

168.

169.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 31. panta piekto daļu.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 31. panta piekto daļu.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izteikt 31. panta sesto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no brīža, kad darbs kļuvis pieejams publikai, un kas publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.”

Izteikt 31. panta septīto daļu kā sesto daļu un aizstāt vārdu “izziņo” ar vārdiem “komunicē ar publiku” un vārdus “publiskas izziņošanas” ar vārdiem “komunicēšanas ar publiku”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt s31. panta eptītajā daļā pirms vārda “notecējuma” ar vārdu “termiņa” un izslēgt vārdus “pirmo reizi likumīgi publicē vai”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbal-stīt.

Atbalstīt.

(5) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no brīža, kad darbs kļuvis pieejams publikai, un kas publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(6) Jebkura persona, kas pēc autortiesību termiņa notecējuma likumīgi izziņo iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskas izziņošanas.

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 30. un 31.pantā minētie termiņi.

170.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 32.pantā skaitļus “30” un “31” ar skaitļiem “34” un “35”.

Atbalstīt.

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 34. un 35.pantā minētie termiņi.

(1) Darbus, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autortiesības, tiesības uz vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta nosacījumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

171.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdu “autortiesības” ar vārdu “autora tiesības”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 33. panta pirmajā daļā vārdu “tiesības uz vārdu un tiesības uz darbu” ar vārdiem “uz vārda un darba”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Darbus, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autora tiesības uz vārda un darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta nosacījumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

Darba izmantošanas tiesības

(1) Lai iegūtu tiesības uz darba izmantošanu, autora darba izmantotājiem darba izmantošanai katram darba izmantošanas veidam un katrai darba izmantošanas reizei nepieciešama autora vai viņa mantinieka, vai cita autora tiesību pārņēmēja atļauja.

(2) Atļauja, kas jāsaņem no šā panta pirmajā daļā minētajiem autortiesību subjektiem, var būt gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem licence par autora darba izmantošanu.

(4) Katram koncerta, izrādes, akcijas vai cita pasākuma rīkotājam, ja šajā pasākumā tiek jebkādā veidā izmantots autora darbs, ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises nepieciešams saņemt licenci darba izmantošanai.

172.

173.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Tiesības uz autora darba izmantošanu

(1) Lai iegūtu tiesības uz darba izmantošanu, autora darba izmantotājiem darba izmantošanai katram darba izmantošanas veidam un katrai darba izmantošanas reizei nepieciešama autortiesību subjekta atļauja.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Autora darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem autora darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, kacijas vai pasākuma rīkotāja ne vēlāk kā trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

34.panta trešajā daļā vārdus “pirms darba izmantošanas” pārcelt uz teikuma beigām aiz vārda “izmantošanu”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

(1) Lai iegūtu tiesības uz darba izmantošanu, autora darba izmantotājiem darba izmantošanai katram darba izmantošanas veidam un katrai darba izmantošanas reizei nepieciešama autortiesību subjekta atļauja.

(2) Autortiesību subjekta atļauja tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Autora darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem autora darba izmantošanas licence.

(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, kacijas vai pasākuma rīkotāja ne vēlāk kā trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma.

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autors, viņa mantinieks vai cits autortiesību pārņēmējs - dod atļauju otrai pusei - autortiesību izmantotājam - tiesības izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, kā arī vienojas par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības izmaksāšanas kārtību, apmēru un termiņu.

(2) Licences līgumu ar izmantotāju var slēgt:

1) autors (autora līgums);

2) mantinieks (mantinieka līgums);

3) autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas līgums).

(3) Licences līgumā var paredzēt piešķirt licenci par darba izmantošanu vienā vai vairākos līgumā norādītajos veidos, kā arī licences nodošanas tiesības trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, licence tiek ierobežota ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

175.

176.

177.

178.

179.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 35. panta pirmajā daļā vārdus “autors, viņa mantinieks vai cits autortiesību pārņēmējs” ar vārdiem “autortiesību subjekts” un vārdus “kā arī vienojas” ar vārdu “vienojoties”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “autortiesību izmantotājam” ar vārdiem “autora darba izmantotājam”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Izslēgt 35. panta otro daļu (uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par otro daļu).

Aizstāt 35. panta trešajā daļā vārdu “licence” ar vārdiem “autora darba izmantotāja tiesības”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 35.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja autora līgumā atlīdzības summa nav konkretizēta, tad strīdus gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.”

Atbalstīt

priekšlikumus.

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - autora darba izmantotājam - tiesības izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības izmaksāšanas kārtību, apmēru un termiņu.

(2) Licences līgumā var paredzēt piešķirt licenci par darba izmantošanu vienā vai vairākos līgumā norādītajos veidos, kā arī licences nodošanas tiesības trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, autora darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

(3) Ja autora līgumā atlīdzības summa nav konkretizēta, tad strīdus gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem.

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un saskaņā ar tiem nosacījumiem, kas norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod tiesības licences saņēmējam veikt tajā atļautās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības licences saņēmējam veikt tajā atļautās darbības.

(4) Vispārēja licence dod tiesības licences saņēmējam izmantot visus autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autoru darbus.

180.

181.

182.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 36. pantu pēc vārda “attiecīgo” ar vārdu “autora”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izņēmuma licence dod tiesības vienīgi licences saņēmējam veikt tajā norādītās darbības.”

Precizēt ceturto daļu - (4) vispārējā licence dod tiesības licences saņēmējam izmantot visu autoru darbus, kurus pārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

Atbalstīt priekšlikumus.

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo autora darbu tādā veidā un saskaņā ar tiem nosacījumiem, kas norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod tiesības licences saņēmējam veikt tajā atļautās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības vienīgi licences saņēmējam veikt tajā norādītās darbības.

(4) Vispārējā licence dod tiesības licences saņēmējam izmantot visu autoru darbus, kurus pārstāv kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstiski.

(2) Licences līgums var būt gan rakstisks, gan mutisks.

(3) Rakstiski slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba izziņošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) jebkurš līgums, kas satur izņēmuma licenci vai vispārēju licenci.

183.

184.

185.

186.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdu “rakstiski” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “rakstveidā”.

/Tieslietu ministrijas priekšlikums/

Izteikt 37. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Licences līgumu var noslēgt gan mutiski, gan rakstiski”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 37.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) līgums par darba komunicēšanu ar publiku;”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 37. panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas satur vispārējā vai izņēmuma licence”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstveidā.

(2) Licences līgums var gan mutiski, gan rakstiski.

(3) Rakstiski slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba izziņošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas satur vispārējā vai izņēmuma licence.

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors, viņa mantinieki vai citi pilnvaroti pārstāvji tos jebkurā brīdī var lauzt, par to rakstiski brīdinot otru pusi sešus mēnešus pirms licences līguma vai licences laušanas.

(3) Licences līgumā vai licencē nav atļauts iekļaut noteikumu par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām.

187.

188.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

“(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors vai autortiesību subjekti var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.”

Izteikt 38. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.”

Atbalstīt prie kšlikumus.

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors vai autortiesību subjekti var izbeigt licences līgumu vai atsaukt licenci sešus mēnešus iepriekš paziņojot uzteikumu.

(3) Licences līgumā vai licencē iekļautais noteikums par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām nav spēkā.

(1) Licences līgumā vai licencē jānorāda teritorija, kurā tie ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

189.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 39. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Licence, kurā nav norādīta autora tiesību izmantošanas teritorija, nav spēkā.”

Atbalstīt.

(1) Licences līgumā vai licencē jānorāda teritorija, kurā tie ir spēkā.

(2) Licence, kurā nav norādīta autora tiesību izmantošanas teritorija, nav spēkā.

(1) Autoriem, kuri radījuši datorprogrammas, audiovizuālus darbus un darbus, kas ietverti fonogrammās, ir izņēmuma tiesības dot atļauju savu darbu oriģinālus vai kopijas komerciālos nolūkos. Šīs daļas nosacījumi attiecas tikai uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā ķermenisku lietu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām, ja attiecīgās programmas nav nomas pamatobjekts, un uz audiovizuāliem darbiem, izņemot gadījumus, ja darba noma var izraisīt tā plašu kopēšanu, tādējādi nodarot būtisku zaudējumu autora izņēmuma reproducēšanas tiesībām.

(3) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai tā kopijām producentam, autors saglabā tiesības saņemt atlīdzību par iznomāšanu.

(4) Autori nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par iznomāto darbu.

(5) Publicētu darbu publiskais patapinājums ir atļauts bez autora vai cita autortiesību īpašnieka atļaujas. Autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par publisko patapinājumu.

190.

191.

192.

193.

194.

195.

196.

197.

198.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

„40.pants. Autortiesību objekta noma

(1) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām producentam, autors saglabā tiesības saņemt atlīdzību par iznomāšanu.

(2) Autori nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par iznomāto darbu.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

“ 40.pants. Autora darba noma un īre publiskai izmantošana”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 40. panta pirmajā daļā pēc saikļa “vai” ar vārdu “to”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 40.panta pirmajā daļā pirms vārdiem “savu darbu oriģinālus” ar vārdu “izmantot”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 40.panta otrajā daļā vārdu “pamatobjekts” ar vārdu “priekšmets”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 40. panta trešajā daļā vārdu “producentam” ar vārdiem “trešajām personām” un vārdu “iznomāšanu” ar vārdu “nomu”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izslēgt 40.panta ceturto daļu.

Izteikt 40.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Publicētu darbu īre publiskai izmantošanai ir atļauta bez autora vai autora vai autortiesību subjekta atļaujas.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 40. panta piektajā daļā vārdus “publisko patapinājumu” ar vārdiem “publicētu darbu īri publiskai izmantošanai”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Autoriem, kuri radījuši datorprogrammas, audiovizuālus darbus un darbus, kas ietverti fonogrammās, ir izņēmuma tiesības dot atļauju izmantot savu darbu oriģinālus vai to kopijas komerciālos nolūkos. Šie nosacījumi attiecas tikai uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā ķermenisku lietu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām, ja attiecīgās programmas nav nomas priekšmets, un uz audiovizuāliem darbiem, izņemot gadījumus, ja darba noma var izraisīt tā plašu kopēšanu, tādējādi nodarot būtisku zaudējumu autora izņēmuma reproducēšanas tiesībām.

(3) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai to kopijām trešajām personām, autors saglabā tiesības saņemt atlīdzību par nomu.

(4) Publicētu darbu īre publiskai izmantošanai ir atļauta bez autora vai autora vai autortiesību subjekta atļaujas. Autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par publicētu darbu īri publiskai izmantošanai.

Blakus autortiesības

195.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt VIII nodaļas nosaukumu “Blakustiesības”, kā arī visās vietās, kur ir minētas “blakus autortiesības”, rakstīt “blakustiesības”.

Neatbalstīt

Blakus autortiesības

(1) Blakus autortiesības ir autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.

(2) Blakus autortiesību objekts ir izpildījums, iestudējums, raidījums un to fiksācijas, kā arī audiovizuāls darbs un fonogramma.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki ir izpildītāji, producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nevar būt šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki.

196.

197.

198.

199.

200.

201.

202.

203.

204.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 41. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“41.pants. Blakus autortiesību objekti un subjekti”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Blakustiesības ir autortiesībām pakārtotas izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu un raidorganizāciju tiesības.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres priekšlikumā vārdus “Blakustiesības ir autortiesībām pakārtotas” ar vārdiem “Blakus autortiesības ir”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums, fonogramma, filma un raidījums, kā arī to fiksācijas.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres priekšlikumā vārdus “filma un radījums” ar vārdiem “audiovizuāls darbs”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Aizstāt 41.panta trešajā daļā vārdu “producenti” ar vārdiem “fonogrammu producenti, filmu producenti”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres priekšlikumā vārdus “filmu producenti” ar vārdiem “audiovizuālo darbu producenti”.

Papildināt 41. panta ceturto daļu aiz vārda “kuri” ar vārdu “tikai”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 41. panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “nevar būt šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki” ar vārdiem “nav blakus autortiesību subjekti”.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Blakus autortiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālu darbu producentu un raidorganizāciju tiesības.

(2) Blakustiesību objekts ir izpildījums, fonogramma, audiovizuāls darbs, kā arī to fiksācijas.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki ir izpildītāji, fonogrammu producenti, audiovizuālo darbu

producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri tikai retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nav blakus autortiesību subjekti.

(5) Producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakus autortiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no izrādes režisora par iestudējuma izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no citiem izpildītājiem, kuri piedalās iestudējumā, un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

6) Izpildītāji un fonogrammu producenti realizē šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Šajā nodaļā paredzēto tiesību apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Savu tiesību apliecināšanai producents var izmantot zīmi, kas sastāv no burta "P" aplītī , fonogrammas pirmpublicējuma vai audiovizuālā darba fiksācijas gada.

(8) Blakus autortiesību īpašnieki īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

205.

206.

207.

208.

209.

210.

211.

212.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 41. panta piektajā daļā vārdu “producenti” ar vārdiem “fonogrammu producenti, filmu producenti” un papildināt aiz vārdiem “kas jāsaņem no” ar vārdiem “darba autora un”un izslēgt vārdus aiz komata “un darba autora”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Kultūras ministres priekšlikumā vārdus “filmu producenti” ar vārdiem “fonogrammu un audiovizuālo darbu producenti”.

Izteikt 41. panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Atļauja, kas saņemta no vieno blaustiesību subjekta par blakus autortiesību objekta izmantošanu neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 41. panta sestajā daļā saikli “un” un papildināt aiz vārdiem “fonogrammu producenti” ar vārdiem “un filmu producenti”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Kultūras ministres priekšlikumā vārdus “un filmu producenti” ar vārdiem “audiovizuālo darbu producenti”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 41. panta septītajā daļā vārdus “audiovizuālā darba” ar vārdu “filmas”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 41. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Blakus autortiesību apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Blakus autortiesību subjekti var izmantot zīmi, kas sastāv no burta “P” aplīti, fonogrammas pirmpublicējuma vai audiovizuāla darba fiksācijas gada.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 41. panta astotajā daļā vārdu “īpašnieki” ar vārdu “subjekti”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt.

Neatbalstīt

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(5) Fonogrammu un audiovizuālo darbu producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakus autortiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no vieno blakustiesību subjekta par blakus autortiesību objekta izmantošanu neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no cita blakustiesību subjekta un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Izpildītāji fonogrammu producenti un audiovizuālo darbu producenti realizē šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Blakus autortiesību apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalītātes. Blakus autortiesību subjekti var izmantot zīmi, kas sastāv no burta “P” aplīti, fonogrammas pimpublicējuma vai audiovizuāla darba fiksācijas gada.

(8) Blakus autortiesību subjekti īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

(1) Izpildītājiem attiecībā uz savā izpildījumā vai iestudējumā īstenotiem darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem) ir šādas izņēmuma tiesības:

1) uz izpildījuma vai iestudējuma aizsardzību pret jebkādu tā sagrozīšanu vai jebkuru citu rīcību, kas varētu kaitēt izpildītāja godam un reputācijai;

2) atļaut vai aizliegt viņu darba raidījumu ēterā un publisku izpildīšanu, izņemot gadījumus, kad izpildījums vai iestudējums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

3) atļaut vai aizliegt fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu vai iestudējumu;

4) atļaut vai aizliegt sava izpildījuma fiksācijas tiešu vai netiešu reproducēšanu;

5) atļaut vai aizliegt izpildījuma vai iestudējuma fiksāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, izņemot gadījumus, kad fiksācija pirmreizēji tika veikta nekomerciālos nolūkos.

213.

214.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 42.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā (iestrādāts 1. panta 4. punkts):

“(1) Izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloru, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai cita veida priekšnesumu.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 42. pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Izpildītāju tiesības

(1) Izpildītājam, neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, attiecībā uz savu izpildījumu vai fonogrammā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī ir tiesības iebilst pret jebkādu izpildījuma sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

(2) Izpildītājam attiecībā uz savā izpildījumā īstenotiem darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem) ir tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiski izpildīt vai raidīt izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

2) izpildījuma fiksācijas atkārtošanu, ja fiksācija tiek atkārtota citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem izpildītāji devuši atļauju;

3) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

4) izpildījuma fiksācijas tiešu vai netiešu reproducēšanu;

5) izpildījuma fiksāciju un raidīšanu;

6) iznomāt vai nodot publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) sava izpildījuma fiksāciju.

(3) Ja izpildītāji ar fonogrammas producentu vai audiovizuāla darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par fonogrammas vai audiovizuāla darba izpildīšanu, uzskatāms, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomāšanas tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Izpildītājs - aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloru, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai cita veida priekšnesumu.

(2) Izpildītājam, neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām, attiecībā uz savu izpildījumu vai fonogrammā fiksēto izpildījumu ir tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī ir tiesības iebilst pret jebkādu izpildījuma sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.

(3) Izpildītājam attiecībā uz savā izpildījumā īstenotiem darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem) ir tiesības atļaut vai aizliegt:

1) publiski izpildīt vai raidīt izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

2) izpildījuma fiksācijas atkārtošanu, ja fiksācija tiek atkārtota citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem izpildītāji devuši atļauju;

3) fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

4) izpildījuma fiksācijas tiešu vai netiešu reproducēšanu;

5) izpildījuma fiksāciju un raidīšanu;

6) iznomāt vai nodot publiskai patapināšanai (izīrēt publiskai izmantošanai) sava izpildījuma fiksāciju.

215.

216.

217.

(4) Izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammas vai audiovizuāla darba oriģināla vai kopijas nomu, ja nomas tiesības atbilstoši šā panta trešajai daļai ir fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam vai arī pats izpildītājs tās nodevis citai personai.

(5) Kārtību, kādā iekasē, sadala un izmaksā atlīdzību izpildītājam, nosaka saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(6) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību.

(7) Atlīdzību maksā izpildītājam vai tā pilnvarotai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(8) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 41.pantā minētās licences.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Papildināt 42.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildītājam neatkarīgi no mantiskajām tiesībām attiecībā uz savu tiešo izpildījumu vai fonogrammā fiksēto izpildījumu ir tiesības pieprasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek piešķirtas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī ir tiesības iebilst pret jebkuru sava izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu.”

Izteikt 42. panta esošo pirmo daļu kā otro daļu un izslēgt vārdus “vai iestudējumā”;

Izteikt 42. panta esošās pirmās daļas punktus šādā redakcijā:

“1) atļaut vai aizliegt izpildījuma raidījumu ēterā, publisku izpildīšanu vai komunicēšanu ar publiku, izņemot gadījumus, kad izpildījums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

2) atļaut vai aizliegt fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu;

3) atļaut vai aizliegt sava izpildījuma fiksācijas tiešu vai netiešu reproducēšanu;

4) atļaut vai aizliegt izpildījuma fiksāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, kā arī retranslēšanu pa kabeļiem;

5) izplatīt sava izpildījuma fiksācijas, kas nozīmē tās vai to kopijas padarīt pieejamas pārdodot vai citādā veidā”.

Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.

Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.

Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.

(4) Ja izpildītāji ar fonogrammas producentu vai audiovizuāla darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par fonogrammas vai audiovizuāla darba izpildīšanu, uzskatāms, ka izpildītāji ir nodevuši tam savas iznomāšanas tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(5) Izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par fonogrammas vai audiovizuāla darba oriģināla vai kopijas nomu, ja nomas tiesības atbilstoši šā panta trešajai daļai ir fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam vai arī pats izpildītājs tās nodevis citai personai.

(6) Kārtību, kādā iekasē, sadala un izmaksā atlīdzību izpildītājam, nosaka saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību.

(8) Atlīdzību maksā izpildītājam vai tā pilnvarotai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(9) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 41.pantā minētās licences.

(2) Izpildītājam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt iznomāt vai publiski patapināt sava izpildījuma fiksāciju.

(3) Ja izpildītāji ar audiovizuāla darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba īstenošanu, izpildītāji saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nodevuši tam savas nomas tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja izpildītājs savas nomas tiesības, kas attiecas uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju, ir nodevis citiem vai deleģējis fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par nomu. Izpildītāji nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par nomu.

(5) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 45.panta ceturto daļu.

(6) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu vai iestudējumu un par to izmantošanu šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos izpildītājam maksā atlīdzību.

(7) Atlīdzība, kas norādīta šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un ceturtajā daļā, jāsamaksā izpildītājam vai tā pilnvarotai personai saskaņā ar noslēgto līgumu.

(8) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 36.pantā minētās licences.

218.

219.

220.

221.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Aizstāt 42. panta esošajā otrajā daļā saikli “vai” ar saikli “un”;

Aizstāt 42. panta esošajā trešajā daļā vārdus “audiovizuāla darba” ar vārdu “filmas”.

Izteikt 42. panta esošo ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja izpildītājs savas iznomātāja tiesības, kas attiecas uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju, ir vai arī saskaņā ar šā panta trešo daļu var uzskatīt, ka ir, nodevis citiem vai deleģējis fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par nomu. Izpildītājs nevar atteikties no tiesībām saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.”

Izteikt 42. panta esošo sesto un septīto daļu attiecīgi kā septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu un par tā izmantošanu šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, trešajā un piektajā daļā noteiktajos gadījumos, izpildītājam maksā taisnīgu atlīdzību.

(8) Atlīdzība, kas norādīta šā panta otrās daļas 1.,2.,3., 4. un 5.punktā, trešajā un piektajā daļā, jāsamaksā izpildītājam vai pilnvarotai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.

Atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlik.

(1) Izpildītāja un audiovizuāla darba producenta līgums par audiovizuāla darba īstenošanu nosaka, ka izpildītājs nodod producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, izziņošanu un reproducēšanu. Šādas audiovizuāla darba izmantošanas tiesības ierobežo izpildītāja piešķirtās tiesības un, ja līgumā nav noteikts citādi, neietver tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā.

222.

223.

224.

225.

226.

227.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 43.panta nosaukumā vārdus “audiovizuāla darba” ar vārdu “filmas”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 43.panta nosaukumā vārdu “īstenošanu” ar vārdu “radīšanu”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 43. panta nosaukumu šādā redakcijā “Līgums par audiovizuāla darba radīšanu”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums

Aistāt 43.panta pirmajā daļā vārdus “audiovizuāls darbs” ar vārdu “filma” attiecīgajā locījumā, aizstāt vārdu “izziņošana” ar vārdiem “komunicēšanu ar publiku”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 43. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ar izpildītāja un audiovizuāla darba producenta līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, izpildītājs nodod producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, izziņošanu, atkārtošanu un reproducēšanu.”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 43. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “Šādas audiovizuāla darba izmantošanas tiesības” ar vārdiem “Šajā līgumā noteiktās tiesības”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ar izpildītāja un audiovizuāla darba producenta līgumu par audiovizuāla darba radīšanu, izpildītājs nodod producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, izziņošanu, atkārtošanu un reproducēšanu. Šajā līgumā noteiktās tiesības ierobežo izpildītāja piešķirtās tiesības un, ja līgumā nav noteikts citādi, neietver tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba īstenošanu jāparedz atlīdzība i zpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu, kā arī atlīdzības apmērs, ņemot vērā darba īstenošanā ieguldītās izmaksas un producenta gūto peļņu.

228.

229.

230.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 43. panta otrajā daļā vārdus “kā arī atlīdzības apmērs”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 43.panta otrajā daļā teikuma daļu, kas sākas ar vārdiem “ņemot vērā…”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 43. panta otrajā daļā vārdu “īstenošanu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “radīšanu” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu.

(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savu fonogrammu un to eksemplāru tiešu vai netiešu reproducēšanu, izplatīšanu, translāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, kā arī tiesības saņemt atlīdzību par izsniegto licenci izmantot fonogrammas un to eksemplārus un par to izmantošanu. Tiesības uz izplatīšanu ietver tiesības uz fonogrammu un to eksemplāru nomu un patapinājumu.

231.

232.

233.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 44.panta pirmajā daļā pirms vārdiem “fonogrammu producentam” ar vārdiem “izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus”, papildināt aiz vārdiem “aizliegt savu” ar vārdiem “komerciālos nolūkos”, aizstāt vārdu “eksemplāru” ar vārdu “kopiju” attiecīgā locījumā.

/Latvijas Televīzijas priekšlikums/

Papildināt 44.panta pirmajā daļā pirms vārdiem “fonogrammu producentam” ar vārdiem “izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus”, izslēgt vārdus “translāciju, radīšanu ēterā vai pa vadiem” un aizstāt vārdu “patapinājumu” ar vārdu “īri”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 44. panta pirmās daļas otrajā teikumā un trešajā daļā vārdu “patapinājumu” ar vārdiem “īri publiskai izmantošanai”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Izņemot šajā likumā noteiktajos gadījumos fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savu komerciālos nolūkos fonogrammu un to kopiju tiešu vai netiešu reproducēšanu, izplatīšanu, kā arī tiesības saņemt atlīdzību par izsniegto licenci izmantot fonogrammas un to kopijas un par to izmantošanu. Tiesības uz izplatīšanu ietver tiesības uz fonogrammu un to kopiju nomu vai īri publiskai izmantošanai.

(2) Papildu šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt likumīgi izgatavotu fonogrammu un to eksemplāru importu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Fonogrammu producents turpina izmantot izņēmuma tiesības uz savu fonogrammu un to eksemplāru nomu un patapinājumu neatkarīgi no fonogrammas eksemplāra īpašnieka tiesībām.

(4) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammas producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā nav noteikts citādi.

234.

235.

236.

237.

238.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Aizstāt 44.panta otrajā daļā vārdu “eksemplāru” ar vārdu “kopiju”.

Aizstāt 44.panta trešajā daļā vārdu “eksemplāru” ar vārdu “kopiju” attiecīgā locījumā, papildināt pirms vārda “patapinājumu” ar vārdu “publisku”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 44. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Fonogrammu producentam saglabājas tiesības uz savu fonogrammu un to kopiju nomu vai īri neatkarīgi no fonogrammas kopijas ieguvēja tiesībām.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 44.panta cetrutajā daļā pirms vārda “patapinājumu” ar vārdu “publisku”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 44. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Atlīdzību par fonogrammu nomu un īri publiskai izmantošanai iekasē, sadala un izmaksā izpildītāji un fonogrammu producenti paši vai viņu pilnvarotas personas”.

Atbalstīt.

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt.

Neatbalstīt

Atbalstīt.

(2) Papildu šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt likumīgi izgatavotu fonogrammu un to kopiju importu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Fonogrammu producentam saglabājas tiesības uz savu fonogrammu un to kopiju nomu vai īri neatkarīgi no fonogrammas kopijas ieguvēja tiesībām.

(4) Atlīdzību par fonogrammu nomu un īri publiskai izmantošanai iekasē, sadala un izmaksā izpildītāji un fonogrammu producenti paši vai viņu pilnvarotas personas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammas producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā nav noteikts citādi.

(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos, izmantotāja pienākums ir izmaksāt atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ievērojot 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmēru nosaka izpildītājam un fonogrammas producentam vai to pilnvarotai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai un fonogrammas un tās eksemplāru izmantotājam vai izmantotāju apvienībām (asociācijām) vienojoties. Līgumā paredz atlīdzību par katru fonogrammas un tās eksemplāru izmantošanas veidu, kā arī atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtību.

239.

240.

241.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošana.

(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos, tad bez fonogrammu producenta un izpildītāja piekrišanas fonogrammas var tikt publiski izpildītas un pārraidītas.

(2) Par fonogrammu izmantošanu šā panta 1.daļā noteiktajā veidā izmantotāja pienākums ir maksāt kopēju vienreizēju taisnīgu atlīdzību izpildītājiem un fonogrammas producentam.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītās atlīdzības lielums tiek noteikts ar līgumu starp izpildītāju, fonogrammu producentu, to pārstāvju vai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un fonogrammu un to kopiju izmantotājiem vai tādu izmantotāju apvienībām. Šajā līgumā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas izmantošanas veidu, atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izslēgt 45.panta pirmajā daļā teikuma daļu, kas sākas ar vārdu “ievērojot”;

Aizstāt 45.panta otrajā daļā vārdus “tās eksemplāru” ar vārdiem “to kopiju”.

Atbalstīt

priekšlikumus.

(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos, tad bez fonogrammu producenta un izpildītāja piekrišanas fonogrammas var tikt publiski izpildītas un pārraidītas.

(2) Par fonogrammu izmantošanu šā panta 1.daļā noteiktajā veidā izmantotāja pienākums ir maksāt kopēju vienreizēju taisnīgu atlīdzību izpildītājiem un fonogrammas producentam.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītās atlīdzības lielums tiek noteikts ar līgumu starp izpildītāju, fonogrammu producentu, to pārstāvju vai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un fonogrammu un to kopiju izmantotājiem vai tādu izmantotāju apvienībām. Šajā līgumā jāparedz atlīdzība par katru fonogrammas izmantošanas veidu, atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtība.

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot likumos noteiktos gadījumus):

1) savu raidījumu retranslāciju (gan tūlītējai, gan ar tehnisku kavējumu veiktai pārraidīšanai);

2) savu raidījumu izplatīšanu pa kabeļu tīkliem (gan tūlītējai, gan ar tehnisku kavējumu veiktai pārraidīšanai);

3) savu raidījumu fiksāciju pieejamību pa vadiem vai citādi tā, lai sabiedrības locekļi var piekļūt tiem no individuāli izvēlētas vietas un individuāli izvēlētā laikā;

4) savu raidījumu izplatīšanu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izplatīti maksājošai auditorijai vai vietās, kas pieejamas sabiedrībai par maksu;

5) jebkuru savu raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību un jebkuru šādas fiksācijas atveidošanu vai izplatīšanu;

6) jebkuru likumīgu fiksāciju atveidošanu vai izplatīšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi;

7) jebkādu TV raidījuma fotogrāfisku kadra attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

8) savu programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras raidorganizācijas, izplatītāja pa kabeļu tīkliem vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

9) savu kodēto raidījumu dekodēšanu;

10) savu raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas izdarīta bez to pilnvarojuma valstī, kurā tām nav aizsardzības pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

243.

243.

244.

245.

246.

247.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 46. panta pirmajā daļā vārdus “(izņemot likumos noteiktos gadījumus)” ar vārdiem “(izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus)”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Apvienot 46.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un izteikt kā 1.punktu šādā redakcijā:

“1) raidījumu retranslāciju;”

attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Izslēgt 46. panta pirmās daļas 3. - 5 un 8.-10.punktam vārdu “savu”;

Aizstāt 46. panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “neatkarīgi no tā, vai tie” ar vārdiem “ja raidījumi”.

Izslēgt 46. panta pirmās daļas 5. un 6.punktā vārdus “atveidošanu vai”.

Izslēgt 46. panta pirmās daļas 7.punktā saīsinājumu “TV”.

Atbalstīt

priekšlikumus.

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus):

1) raidījumu retranslāciju;

2) raidījumu fiksāciju pieejamību pa vadiem vai citādi tā, lai sabiedrības locekļi var piekļūt tiem no individuāli izvēlētas vietas un individuāli izvēlētā laikā;

3) raidījumu izplatīšanu, ja radījumi tiek izplatīti maksājošai auditorijai vai vietās, kas pieejamas sabiedrībai par maksu;

4) jebkuru raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību un jebkuru šādas fiksācijas izplatīšanu;

5) jebkuru likumīgu fiksāciju izplatīšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi;

6) jebkādu raidījuma fotogrāfisku kadra attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

8) programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras raidorganizācijas, izplatītāja pa kabeļu tīkliem vai kāda cita izplatītāja palīdzību;

9) kodēto raidījumu dekodēšanu;

10) raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas izdarīta bez to pilnvarojuma valstī, kurā tām nav aizsardzības pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, iestudējumu, raidījumu ēterā vai pa vadiem un to fiksāciju, kā arī fonogrammu atkārtošanu šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) apmācībai un zinātniskajai pētniecībai;

4) nelielu fragmentu izmantošanai citātos, ja šāda citēšana notiek informācijas nolūkos;

5) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma piektajā nodaļā attiecībā uz literāro un mākslas darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

248.

249.

250.

251.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 47.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, filmu, raidījumu, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Aizstāt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdu “filmu” ar vārdiem “audiovizuālo darbu” un vārdu “filmu, raidījumu” ar vārdiem “audiovizuālos darbus”.

Aizstāt 47. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “personiskiem” ar vārdu “nekomerciāliem”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums

Izslēgt 47.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.kom.priekšlik.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

“(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālo darbu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālo darbus, kā arī to fiksācijas šādos gadījumos:

1) nekomerciāliem mērķiem;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) apmācībai un zinātniskajai pētniecībai;

5) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma piektajā nodaļā attiecībā uz literāro un mākslas darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

(2) Šā likuma 42., 44. un 46.pantā minētos nosacījumus nepiemēro attiecībā uz atļaujas saņemšanu no izpildītājiem, fonogrammu producentiem un raidorganizācijām, lai īslaicīgi izmantotu un fiksētu izpildījumu, iestudējumu vai raidījumu, ja šādu fiksāciju izdara pati raidorganizācija ar saviem līdzekļiem un saviem raidījumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) raidorganizācijai jāsaņem iepriekšēja atļauja raidīt ēterā vai pa vadiem pašu iestudējumu, izpildījumu vai raidījumu, attiecībā uz kuru saskaņā ar šīs daļas nosacījumiem izdara īslaicīgas izmantošanas fiksāciju;

2) šādas fiksācijas jāiznīcina laikposmā, kāds noteikts literāro un mākslas darbu īslaicīgu ierakstu izmantošanai, ko veic raidorganizācija saskaņā ar šā likuma 25.panta nosacījumiem, izņemot vienīgo eksemplāru, ko var saglabāt oficiālos arhīvos, pamatojoties uz tā īpašo dokumentālo un kultūrvēsturisko nozīmi.

252.

253.

254.

255.

256.

257.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 47.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(2) Blakustiesību īpašnieku tiesības kontrolēt savu izpildījumu, fonogrammu, filmu un raidījumu, kā arī to fiksāciju izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad tie pirmo reizi tikuši pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakustiesību īpašnieki vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Aizstāt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdus “filmu un raidījumu” ar vārdiem “audiovizuālo darbu” un vārdu “blakustiesību īpašnieki” ar vārdiem “blakus autortiesību subjekti”.

Izslēgt 47. panta otro daļu.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 47.panta otrajā daļā skaitļus “42”, “44” un “46” ar skaitļiem “44”, “47”, “49” un papildināt ar skaitli “50”, papildināt aiz vārdiem “fonogrammu producentiem” ar vārdiem “filmu producentiem”, izslēgt vārdu “iestudējumu”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izslēgt 47.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “iestudējumu”.

Aizstāt 47.panta otrās daļas 2.punktā skaitli 25” ar skaitli “26”???;

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.

kom. priekšlik.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbal-stīt

Neatbal-stīt.

Neatbal-stīt.

(2) Blakustiesību īpašnieku tiesības kontrolēt savu izpildījumu, fonogrammu, audiovizuālo darbu, kā arī to fiksāciju izplatīšanu Latvijā izbeidzas ar brīdi, kad tie pirmo reizi tikuši pārdoti Latvijā, ja to izdarījuši paši blakus autortiesību subjekti,

vai ja tas izdarīts ar viņu piekrišanu.

(3) Ierobežojumus, kas paredzēti šajā pantā, piemēro tādā veidā, lai tie neradītu zaudējumus normālai blakus autortiesību objektu izmantošanai, kā arī tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai un neaizskartu izpildītāju, fonogrammu producentu, raidorganizāciju un autoru likumīgās intereses.

258.

259.

Papildināt 47.panta trešajā daļā aiz vārdiem “fonogrammu producentu” ar vārdiem “filmu producentu”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 47. panta trešajā daļā vārdus “neradītu zaudējumus normālai blakus autortiesību objektu izmantošanai” ar vārdiem “neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai” un papildināt aiz vārdiem “fonogrammmu producentu” ar vārdiem “audiovizuālo darbu producentu”

Atbalstīts pēc būtības.

Atbalstīt.

(3) Ierobežojumus, kas paredzēti šajā pantā, piemēro tādā veidā, lai tie neradīs traucējumus darba normālai izmantošanai, kā arī tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai un neaizskartu izpildītāju, fonogrammu producentu, audiovizuālo darbu raidorganizāciju un autoru likumīgās intereses.

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai iestudējuma. Ja šajā laikā izpildījuma vai iestudējuma fiksācija ir likumīgi izziņota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izziņošanas brīža.

260.

261.

262.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 48. panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Blakus autortiesību subjektu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc izpildījuma, fonogrammmas, audiovizuālā darba vai raidījuma izziņošanas.

(2) Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija, fonogramma, audiovizuālais darbs ir likumīgi izziņots, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai audiovizuālā darba izziņošanas brīža.

(3) Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 48.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās šādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža. Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.”

/Juridiskās biroja priekšlikums/

Izslēgt 48.panta pirmajā daļā vārdus “vai iestudējuma”.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.kom. priekšlik.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.kom. priekšlik.

(1) Blakus autortiesību subjektu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc izpildījuma, fonogrammmas, audiovizuālā darba vai raidījuma izziņošanas.

(2) Fonogrammas producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fonogrammas fiksācijas brīža. Ja šajā laikā fonogramma ir tikusi likumīgi izziņota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izziņošanas brīža.

(3) Audiovizuāla darba producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fiksācijas brīža. Ja šajā laikā audiovizuāls darbs ir ticis likumīgi izziņots, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no šīs izziņošanas.

(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā attiecībā uz raidorganizācijām, ir spēkā 50 gadus pēc attiecīgā raidījuma izziņošanas ēterā.

(5) Šajā pantā paredzētā blakus autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

263.

264.

265.

266.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izteikt 48.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja šajā laikā fonogramma ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās sādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža.”

Izteikt 48.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Filmu producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fiksācijas brīža. Ja šajā laikā filma ir likumīgi publicēta vai komunicēta ar publiku, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no pirmās šādas publicēšanas vai pirmās šādas komunicēšanas ar publiku brīža.”

Izteikt 48.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā attiecībā uz raidorganizācijām ir spēkā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraidīšanas ēterā, neatkarīgi no tā, vai raidījums ir raidīts pa vadiem vai pa gaisu, ieskaitot retranslāciju pa kabeļiem vai satelītu”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 48. panta ceturto daļu.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.kom. priekšlik.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.kom. priekšlik.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(2) Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija, fonogramma, audiovizuālais darbs ir likumīgi izziņots, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai audiovizuālā darba izziņošanas brīža.

(3) Izpildītāju personiskās tiesības saglabājas tik ilgi kamēr ir spēkā mantiskās tiesības.

(4) Šajā pantā paredzētā blakus autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

267.

268.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 49.pantu, attiecīgi grozot tālāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“49.pants. Filmu producenta tiesības

Filmu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savu filmu oriģinālu vai to kopiju nomu un publisku patapinājumu, tiešu vai netiešu reproducēšanu, retranslēšanu pa kabeļiem, kā arī izplatīšanu, kas nozīmē filmu vai tās kopijas padarīt pieejamas pārdodot vai citādā veidā”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt ar jaunu 49.pantu, attiecīgi grozot tālāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“49.pants. Audiovizuālo darbu producenta tiesības

Audiovizuālo darbu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt savu audiovizuālo darbu oriģinālu vai to kopiju reproducēšanu, nomu un īri publiskai izmantošanai.”

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt.

Audiovizuālo darbu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt savu audiovizuālo darbu oriģinālu vai to kopiju reproducēšanu, nomu un īri publiskai izmantošanai.

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja:

1) izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

2) izpildījums vai iestudējums noticis Latvijā;

3) izpildījums vai iestudējums fiksēts fonogrammā, ko aizsargā saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem;

4) izpildījums vai iestudējums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts ētera raidījumā vai raidījumā pa vadiem, ko aizsargā saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja:

1) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

2) skaņas pirmā fiksācija notikusi Latvijā;

3) fonogrammas pirmpublicējums noticis Latvijā.

269.

270.

271.

272.

273.

274.

275.

276.

277.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 49.panta nosaukumā vārdu “ietvar i” ar vārdu “apjoms”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 49. panta pirmo un otro daļu ar vārdiem “ir viens no šādiem nosacījumiem:”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 49.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “Latvijas Republikas pilsonis” ar vārdiem “Latvijas pilsonis”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 49.panta pirmās daļas 1.punktā un trešās daļas 1. punktā vārdus “kurai ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja” ar vārdiem “kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta (domicils)”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 49.panta pirmās daļas 2.,3.,4.punktā vārdus “vai iestudējums”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izslēgt 49.panta pirmās daļas punktos vārdus “vai iestudējums”.

Aizstāt 49.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “trešās” ar vārdu “ceturtās”.

/Juridiskās biroja priekšlikumi/

Aizstāt 49. panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijas Republikas pilsonis” ar vārdiem “Latvijas pilsonis” un vārdus “kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja” ar vārdiem “kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta (domicils)..

Izteikt 49. panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) fonogrammas izziņošana notikusi Latvijā”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) izpildītājs ir Latvijas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta (domicils);

2) izpildījums noticis Latvijā;

3) izpildījums fiksēts fonogrammā, ko aizsargā saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem;

4) izpildījums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts ētera raidījumā vai raidījumā pa vadiem, ko aizsargā saskaņā ar šā panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) fonogrammas producents ir Latvijas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi vai persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta (domicils);

2) skaņas pirmā fiksācija notikusi Latvijā;

3) fonogrammas izziņošana notikusi Latvijā.

(3) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo izpildījumu vai iestudējumu, skaņas fiksāciju vai raidījumu ēterā vai pa vadiem ārpus Latvijas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

278.

279.

280.

281.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Papildināt 49.pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(3) Filmu producentu tiesības tiek atzītas, ja:

1) filmas producents ir Latvijas Republikas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi un persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

2) filmas pirmā fiksācija notikusi Latvijā.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumā vārdu “filma” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “audiovizuālais darbs” (attiecīgā locījumā) un izslēgt vārdu “Republikas”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 49.panta esošajā ceturtajā daļā vārdus “vai iestudējumu” un papildināt aiz vārdiem “skaņas fiksāciju” ar vārdiem “filmas pirmo fiksāciju”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 49. panta ceturtajā daļā vārdus “Republikas noslēgtajiem” ar vārdiem “Republikai saistošiem”.

Atbalstīt daļēji, skat. Jurid.

kom. priekš-lik.

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt

(3) Audiovizuālo darbu producentu tiesības tiek atzītas, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) audiovizuālā darba producents ir Latvijas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi un persona, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta (domicils);

2) audiovizuālā darba pirmā fiksācija notikusi Latvijā.

(4) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(5) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo izpildījumu, skaņas vai attēlu fiksāciju vai raidīšanu Latvijas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

283.

284.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt ar jaunu IX nodaļu, attiecīgi grozot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“IX nodaļa

/Juridiskā komisijas priekšlikums/

Izteikt IX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IX nodaļa

Datu bāzes aizsardzības īpatnības”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Datu bāzes aizsardzības īpatnības

Šajā nodaļā noteikto tiesību objekts ir datu bāze, kurā tās satura iegūšanā, pārbaudē vai demonstrēšanā ir ielikts būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums (finansiālo līdzekļu izmantošana vai laika un enerģijas patēriņš) un kura netiek aizsargāta ar autortiesībām radošā darba vai oriģinalitātes trūkuma dēļ.

Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. pantā kā otrā daļa.

285.

(1) Datu bāzes veidotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas uzņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku datu bāzes veidošanā.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai būtiskas tā daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē, ka viss datu bāzes saturs vai būtiska tā daļa kļuvusi pieejama publikai to izplatot, iznomājot, nodrošinot tiešsaisti vai citādā veidā pārraidot.

(3) Publisks patapinājums nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nebūtisku datu bāzes satura daļu atkārtota un sistemātiska iegūšana vai izmantošana veido būtiskas datu bāzes daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt panta “Datu bāzes veidotāja tiesības” trešajā daļā vārdus “Publisks patapinājums” ar vārdiem “Īre publiskai izmantošanai”.

Atbalstīt.

(1) Datu bāzes veidotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas uzņēmusies iniciatīvu un ieguldījuma risku datu bāzes veidošanā.

(2) Datu bāzes veidotājam ir tiesības novērst visa datu bāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas daļas:

1) iegūšanu, kas nozīmē visa datu bāzes satura vai būtiskas tā daļas pastāvīgu vai īslaicīgu (pagaidu) pārvietošanu uz citu vidi jebkādā veidā vai formā;

2) atkārtotu izmantošanu, kas nozīmē, ka viss datu bāzes saturs vai būtiska tā daļa kļuvusi pieejama publikai to izplatot, iznomājot, nodrošinot tiešsaisti vai citādā veidā pārraidot.

(3) Īre publiskai izmantošanai nav uzskatāms par iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(4) Nebūtisku datu bāzes satura daļu atkārtota un sistemātiska iegūšana vai izmantošana veido būtiskas datu bāzes daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu.

(1) Likumīgam datu bāzes, kas ir kļuvusi pieejama publikai, izmantotājam ir tiesības iegūt vai atkārtoti izmantot jebkādos nolūkos nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu datu bāzes satura daļu. Ja likumīgajam izmantotājam atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot tikai daļu no datu bāzes, šis nosacījums attiecas tikai uz to daļu.

(2) Likumīgam datu bāzes, kas ir kļuvusi pieejama publikai, izmantotājam ir jāievēro datu bāzē iekļauto darbu vai materiālu autortiesību vai blakustiesību īpašnieku tiesības.

(1) Likumīgam datu bāzes, kas ir kļuvusi pieejama publikai, izmantotājam ir tiesības iegūt vai atkārtoti izmantot jebkādos nolūkos nebūtisku kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamu datu bāzes satura daļu. Ja likumīgajam izmantotājam atļauts iegūt vai atkārtoti izmantot tikai daļu no datu bāzes, šis nosacījums attiecas tikai uz to daļu.

(2) Likumīgam datu bāzes, kas ir kļuvusi pieejama publikai, izmantotājam ir jāievēro datu bāzē iekļauto darbu vai materiālu autortiesību vai blakustiesību īpašnieku tiesības.

286.

(1) Bez datu bāzes, kas kļuvusi pieejama publikai, veidotāja piekrišanas pieļaujams:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt datu bāzes satura būtisku daļu izglītībai vai zinātniskai pētniecībai, obligāti norādot avotu un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vai atkārtoti izmantot datu bāzes satura būtisku daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Šajā pantā noteiktie ierobežojumi nedrīkst būt pretrunā ar datu bāzes normālu izmantošanu un nedrīkst nepamatoti ierobežot datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

/Jurdiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “Sui generis” ar vārdiem “Datu bāzes aizsardzības”.

Atbal-stīt.

(1) Bez datu bāzes, kas kļuvusi pieejama publikai, veidotāja piekrišanas pieļaujams:

1) iegūt neelektroniskas datu bāzes saturu personiskiem mērķiem;

2) iegūt datu bāzes satura būtisku daļu izglītībai vai zinātniskai pētniecībai, obligāti norādot avotu un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams nekomerciāla mērķa sasniegšanai;

3) iegūt vaiatkārtoti izmantot datu bāzes satura būtisku daļu valsts drošības nolūkos, kā arī administratīviem vai tiesvedības mērķiem.

(2) Šajā pantā noteiktie ierobežojumi nedrīkst būt pretrunā ar datu bāzes normālu izmantošanu un nedrīkst nepamatoti ierobežot datu bāzes veidotāja likumīgās intereses.

287.

(1) Šīs nodaļas 55.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no datu bāzes izveides pabeigšanas dienas. Termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc izveides pabeigšanas brīža.

(2) Ja datu bāze ir padarīta pieejama publikai pirms ir beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, tad termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc brīža, kad datu bāze ir padarīta pieejama publikai, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarītas jebkādas būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas izmaiņas, kā arī izmaiņas, kas rodas no uzkrātiem secīgiem papildinājumiem, izslēgumiem vai grozījumiem, kuru rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, tad tādai datu bāzei ir tiesības uz savu aizsardzības laiku un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “Sui generis” ar vārdiem “Datu bāzes aizsardzības”.

Atbal-stīt.

58. pants. Datu bāzes aizsardzības tiesību termiņš

(1) Šīs nodaļas 55.panta otrajā daļā noteiktās tiesības ir spēkā 15 gadus no datu bāzes izveides pabeigšanas dienas. Termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc izveides pabeigšanas brīža.

(2) Ja datu bāze ir padarīta pieejama publikai pirms ir beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, tad termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc brīža, kad datu bāze ir padarīta pieejama publikai, un ir spēkā 15 gadus.

(3) Ja datu bāzes saturā tiek izdarītas jebkādas būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas izmaiņas, kā arī izmaiņas, kas rodas no uzkrātiem secīgiem papildinājumiem, izslēgumiem vai grozījumiem, kuru rezultātā var uzskatīt, ka ir veikts būtisks kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējams jauns ieguldījums, tad tādai datu bāzei ir tiesības uz savu aizsardzības laiku un tiek piemēroti šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi.

288.

289.

290.

(1) Ja datu bāzes veidotājs ir fiziska persona, tad viņa tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi un persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Ja datu bāzes veidotājs ir juridiska persona, tad viņa tiesības tiek atzītas, ja tā ir izveidota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Latvijā. Ja juridiskai personai Latvijas teritorijā atrodas tikai tās juridiskā adrese, tās darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, tad tā tiek aizsargāta, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “Sui generis” ar vārdiem “Datu bāzes aizsardzības”.

Izslēgt panta “Sui generis tiesību ietvari” pirmajā daļā vārdu “Republikas” un papildināt aiz vārda “pilsonis” ar vārdiem “vai, ja Latvija ir viņa pastāvīgā dzīves vieta (domicils)”.

Papildināt panta “Sui generis tiesību ietvari” trešajā daļā pirms vārdiem “starptautiskajiem līgumiem” ar vārdiem “Latvijai saistošiem”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Ja datu bāzes veidotājs ir fiziska persona, tad viņa tiesības tiek atzītas, ja viņš ir Latvijas pilsonis vai, ja Latvija ir viņa pastāvīgā dzīves vieta (domicils), persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi un persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Ja datu bāzes veidotājs ir juridiska persona, tad viņa tiesības tiek atzītas, ja tā ir izveidota saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un tās juridiskā adrese, pārvalde vai galvenā darbības vieta atrodas Latvijā. Ja juridiskai personai Latvijas teritorijā atrodas tikai tās juridiskā adrese, tās darbībām ir jābūt nepārtraukti saistītām ar Latvijas ekonomiku.

(3) Ja datu bāze ir veidota ārpus Latvijas un uz to nevar attiecināt šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, tad tā tiek aizsargāta, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem”.

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

Uzskatīt IX nodaļu par X nodaļu.

Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

(1) Latvijas autoru, izpildītāju, producentu un citu blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

291.

292.

293.

294.

/Juridiskās biroja priekšlikumi/

Izteikt 50.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“50.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības principi”.

Izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoru, izpildītāju, producentu un citu blakus autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību var veikt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 50.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu un audiovizuālo darbu producentu un citu blakus autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nav aizsargātas individuālā kārtā, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “izpildītāju, producentu un citu blakus autortiesību” ar vārdiem “blakustiesību”.

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji, skat. kom. priekšlik.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

(1) Autoru, izpildītāju, fonogrammu producentu un audiovizuālo darbu producentu un citu blakus autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nav aizsargātas individuālā kārtā, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido autori. Tās nedrīkst pārstāvēt blakus autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem.

(3) Autors, kas vienlaikus ir arī blakus autortiesību īpašnieks, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(4) Blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakus autortiesību īpašnieki. Tās nedrīkst pārstāvēt autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem.

(5) Blakus autortiesību īpašnieks, kas vienlaikus ir arī autors, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

295.

296.

297.

298.

299.

300.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 50.pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(2) Autoru un blakustiesību īpašnieku mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas šādos gadījumos:

1) publiskajā izpildījumā;

2) nomā un publiskajā patapinājumā (izņemot datorprogrammas un datu bāzes);

3) retranslēšanā pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanā personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfiskā reproducēšanā personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanā.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikuma vārdus “publiskajā patapinājumā” ar vārdiem “īrē publiskai izmantošanai”.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 50. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus “blakus autortiesību īpašniekus” ar vārdiem “blakus autortiesību subjektus”, aizstāt vārdus “pilnvaru ietveros” ar vārdiem “pilnvaru apjomā”, aizstāt vārdus “rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem” ar vārdiem “ rakstveida līgumu saņēmušas no autoriem”.

Aizstāt 50. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “blakus autortiesību īpašnieki” ar vārdiem “blakus autortiesību subjekti”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 50. panta ceturtajā daļā vārdus “rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem” ar vārdiem “ rakstveida līgumu saņēmušas no autoriem”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 50. panta piektajā daļā vārdu “īpašnieks” ar vārdu “subjekts”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(2) Autoru un blakustiesību īpašnieku mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas šādos gadījumos:

1) publiskajā izpildījumā;

2) nomā un īrē publiskai izmantošanai (izņemot datorprogrammas un datu bāzes);

3) retranslēšanā pa kabeļiem (izņemot raidorganizāciju pašu programmas);

4) reproducēšanā personiskām vajadzībām;

5) reprogrāfiskā reproducēšanā personiskām vai dienesta vajadzībām;

6) tēlotājas mākslas darbu tālākpārdošanā.”

(3) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido autori. Tās nedrīkst pārstāvēt blakus autortiesību subjektus un darbojas to pilnvaru apjomā, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmušas no autoriem.

(4) Autors, kas vienlaikus ir arī blakus autortiesību īpašnieks, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(5) Blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakus autortiesību subjekti. Tās nedrīkst pārstāvēt autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstveida līgumu saņēmušas no autoriem.

(6) Blakus autortiesību subjekts, kas vienlaikus ir arī autors, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(1) Pilnvaras uz mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu Latvijā iegūst no Latvijas autoriem un blakus autortiesību īpašniekiem saskaņā ar rakstisku līgumu.

301.

302.

303.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 51.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“51.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvības tiesību apjoms”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Papildināt 51.pantu ar jaunu pirmo daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka pretmonopola normatīvie akti.”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izteikt 51. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Autoru mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas un blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autoru vai blakus autortiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakus tiesībām.”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt

un izteikt kā otro daļu.

(1) Saskaņā ar šo likumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbība nav uzskatāma par monopolu un netiek pakļauta ierobežojumiem, ko nosaka pretmonopola normatīvie akti.

(2) Autoru mantisko tiesību pārvaldījuma organizācijas un blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar noslēgtajiem rakstveida līgumiem aizstāv autoru vai blakus autortiesību subjektu mantiskās tiesības, kuras izriet no autortiesībām vai blakus tiesībām.

(2) Ārvalstu autorus un blakus autortiesību īpašniekus Latvijā pārstāv Latvijas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar ārvalstu autoru vai blakus autortiesību īpašnieku vai to pilnvaroto organizāciju pilnvarojuma līgumu.

(3) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku pilnvarojuma līgumiem vai starporganizāciju pārstāvniecības līgumiem pārstāv šo īpašnieku tiesības un likumīgās intereses visās valsts, tiesu un nevalstiskās institūcijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedr ībās bez papildu pilnvarojuma un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo summu izmaksā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autoru un blakus autortiesību īpašnieku interesēs.

304.

305.

306.

307.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Izslēgt 51. panta otro daļu.

Izteikt 51. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku pilnvarojuma līgumiem pārstāv minēto subjektu tiesības un likumīgās intereses visās attiecībās ar jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu, arī tiesās un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 51.pantu ar jaunu ceturto daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 51. panta ceturtajā daļā vārdus “iekļaut tās kārtējo sadalāmo summu izmaksā” ar vārdiem “iekļaut tās kārtējo izmaksu summā”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(3) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku pilnvarojuma līgumiem pārstāv minēto subjektu tiesības un likumīgās intereses visās attiecībās ar jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu, arī tiesās un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kolektīvās administrēšanas darbu var uzticēt citai Latvijas vai ārvalstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autoru un blakus autortiesību īpašnieku interesēs.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) izstrādā autoratlīdzības un blakus autortiesību īpašnieku atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifus un kārtību;

2) izsniedz izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas;

3) iekasē tarifiem atbilstošu un licencēs paredzēto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) saskaņā ar šā panta 3. un 4.punkta nosacījumiem sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā autortiesību un blakus autortiesību īpašniekiem;

6) veic citas darbības, kas paredzētas ar autoriem un blakus autortiesību īpašniekiem vai to pārstāvjiem noslēgtajos līgumos.

308.

309.

310.

311.

312.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Izteikt 52. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) vienojas ar izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;”

Izteikt 52. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakus autortiesību subjektam;”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izslēgt 52.panta 6.punktu (izteikt kā otro daļu).

Papildināt 52. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas funkcijas nosaka līgums, kurš noslēgts starp šo organizāciju un autoru vai blakus autortiesību subjektu kā arī kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūti.”.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt JB 328. priekšlikumā vārdus “kā arī kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūti.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

2) izsniedz izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas;

3) iekasē tarifiem atbilstošu un licencēs paredzēto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā to autortiesību un blakus autortiesību subjektam;

(2) Citas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas funkcijas nosaka līgums, kurš noslēgts starp šo organizāciju un autoru vai blakus autortiesību subjektu.

(1) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv šo īpašnieku tiesības un likumīgās intereses visos jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Minētās organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakus autortiesību īpašniekiem, sniedz viņam pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu utt.;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp šādu organizāciju pārstāvētajiem autoriem vai blakus autortiesību īpašniekiem proporcionāli viņu izmantotajiem darbiem, izpildījumam utt. un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar šā likuma 52.panta 3. un 4.punkta nosacījumiem, ir atļauts segt vienīgi faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu. No savāktās atlīdzības summas var atskaitīt arī līdzekļus speciālajiem fondiem, ko radījušas šīs organizācijas ar pārstāvēto autoru un blakus autortiesību īpašnieku piekrišanu un viņu interesēs.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas veido speciālos fondus autoru un blakus autortiesību īpašnieku interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar organizācijas statūtos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

313.

314.

315.

316.

317.

318.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdus “blakus autortiesību īpašnieku” ar vārdiem “blakus autortiesību subjektu”, aizstāt vārdus “šo īpašnieku tiesības” ar vārdiem “šo personu tiesības”.

Aizstāt 53.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “īpašnieku” ar vārdu “subjektu”, aizstāt vārdus “izpildīšanu utt.” ar vārdiem “izpildīšanu un citām darbībām”.

Aizstāt 53.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “īpašniekiem” ar vārdu “subjektiem”, aizstāt vārdus “izpildījumam utt.” ar vārdiem “izpildījumam un citām darbībām”.

Izteikt 53.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var segt faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.”.

Aizstāt 53. panta trešajā daļā vārdu “īpašnieku” ar vārdu “subjektu” un papildināt pirms vārdiem “organizācijas statūtos” ar vārdiem “mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 53. panta trešajā daļā vārdus “statūtos noteiktajiem”.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību subjektu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv šo personu tiesības un likumīgās intereses visos jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Minētās organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakus autortiesību subjektu, sniedz viņam pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu un citām darbībām;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp šādu organizāciju pārstāvētajiem autoriem vai blakus autortiesību subjektiem proporcionāli viņu izmantotajiem darbiem, izpildījumam un citām darbībām un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var segt faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas var veidot speciālos fondus autoru un blakus autortiesību subjektu interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autori un blakus autortiesību īpašnieki, kas nav pilnvarojuši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekasēt šā likuma 51.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai viņiem pienākošā atlīdzība tiktu izmaksāta saskaņā ar 52.panta 1.punktā minētajiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām likumos noteiktajā termiņā gada bilance jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

319.

320.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 53.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā likuma 60.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija var administrēt autoru un blakustiesību īpašnieku tiesības bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma. Autori un blakustiesību īpašnieki, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 61.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksātu viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar 62.panta 1.punktā minētajiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifiem.”

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 53. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Autortiesību un blakus autortiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 51.??? pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī izslēdz viņu darbus, izpildījumus un tamlīdzīgi, no licencēm, ko šīs organizācijas izdod izmantotājiem.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(4) Autortiesību un blakus autortiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 51???. pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī izslēdz viņu darbus, izpildījumus un tamlīdzīgi, no licencēm, ko šīs organizācijas izdod izmantotājiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām likumos noteiktajā termiņā gada bilance jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

54.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība.

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību veic Kultūras ministrija.

(2) Kultūras ministrijas pārstāvim novērotāja statusā ir tiesības piedalīties mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas dalībnieku kārtējās vai ārkārtas sapulcēs, kā arī valdes sēdēs.

(3) Pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija iesniedz Kultūras ministrijā šādu dokumentu kopijas:

1) mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtu un jebkuru to grozījumu kopiju;

2) izstrādāto atlīdzības tarifu kopiju;

3) dokumentu par atlīdzības iekasēšanu un tās sadali kopiju;

4) ar tiesību īpašniekiem un viņu darbu izmantotājiem slēdzamo tipveida līgumu kopiju;

5) ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgto līgumu kopiju;

6) dalībnieku sapulcēs un valdes sēdēs pieņemto lēmumu kopiju;

7) gada bilances un zvērināta revidenta atzinuma kopiju.

321.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izslēgt 54.panta otro un trešo daļu.

Atbalstīt.

64.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību veic Kultūras ministrija.

Autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumi. Autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku tiesību aizsardzība

322.

323.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt X nodaļas nosaukuma pirmajā teikumā vārdus “pārkāpumi” ar vārdu “aizsardzība”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt X nodaļas nosaukumā otro teikumu.

Atbalstīt

priekšlikumus.

Uzskatīt X nodaļu par XI nodaļu.

Autortiesību un blakus autortiesību aizsardzība

(1) Fiziskā vai juridiskā persona, kura nepilda šā likuma prasības attiecībā uz autortiesību vai blakus autortiesību īpašnieku tiesībām, ir autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpēja un ir atbildīga likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības ir autortiesību un blakus autortiesību pārkāpums, kas nozīmē prettiesiskas darbības ar autortiesību un blakus autortiesību objektiem, tai skaitā to fiksācija, publicēšana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību īpašnieka atļaujas.

(3) Darba eksemplāri, kuru izgatavošana vai izplatīšana izraisa autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpumu, ir kontrafakta eksemplāri.

(4) Kontrafakta eksemplāri saskaņā ar šo likumu ir arī Latvijā aizsargātu darbu eksemplāri un fonogrammas, kas importētas no valstīm, kurās šie darbi un fonogrammas netiek aizsargātas vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

324.

325.

326.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 55. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību vai blakus autortiesību subjekta personiskās un mantiskās tiesības, tai skaitā aizsargājamo objektu fiksācija, to publicēšana, reproducēšana, izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību vai blakus autortiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie darba eksemplāri (kopijas) ir konfratakta eksemplāri.

(4) Par konfratakta eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargātu darbu eksemplāri, kas importēti no valstīm, kurās šie autoru darbi netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.”

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikumi/

Izslēgt 55.panta trešajā daļā vārdu “darba”.

Izslēgt 55.panta ceturtajā daļā saikli “un“ starp vārdiem “eksemplāri” un “fonogrammas” un papildināt ar vārdiem “un filmas”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Par autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību vai blakus autortiesību subjekta personiskās un mantiskās tiesības, tai skaitā aizsargājamo objektu fiksācija, to publicēšana, reproducēšana, izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību subjekta piekrišanas.

(2) Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpums, ņem vērā šajā likumā noteiktos autortiesību vai blakus autortiesību ierobežojumus.

(3) Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie darba eksemplāri (kopijas) ir konfratakta eksemplāri.

(4) Par konfrafakta eksemplāriem atzīstami arī Latvijā aizsargātu darbu eksemplāri, kas importēti no valstīm, kurās šie autoru darbi netiek aizsargāti vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

(1) Autortiesību un blakus autortiesību īpašnieki, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzītu viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjaunotu bijušo stāvokli līdz tiesību pārkāpšanai un pārtrauktu prettiesiskās darbības vai draudus radošās darbības pārtraukšanai;

4) atlīdzinātu zaudējumus, ieskaitot neiegūto peļņu, vai arī sniegtu kompensāciju.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakus autortiesību īpašnieki var griezties tiesā vai šķīrējtiesā.

327.

328.

329.

330.

331.

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Izteikt 56.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“56.pants. Autora un blakus autortiesību subjekta tiesību aizsardzība”.

Aizstāt 56. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “autortiesību un blakus autortiesību īpašnieki” ar vārdiem “autori un blakus autortiesību subjekti”.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izteikt 56.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) prasīt pārkāpējam atlīdzināt zaudējumus, ieskaitot neiegūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs sniegtu kompensāciju pēc tiesas ieskata;”

/Juridiskā biroja priekšlikumi/

Papildināt 56. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) prasīt iznīcināt konfratakta eksemplārus”.

Izslēgt 56. panta otrajā daļā vārdu “vai šķīrējtiesā” un papildināt ar šādu teikumu “Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt

Atbalstīt.

66.pants. Autora un blakus autortiesību subjekta tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakus autortiesību subjekti, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzītu viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjaunotu bijušo stāvokli līdz tiesību pārkāpšanai un pārtrauktu prettiesiskās darbības vai draudus radošās darbības pārtraukšanai;

4) prasīt pārkāpējam atlīdzināt zaudējumus, ieskaitot neiegūto peļņu, vai arī prasīt, lai pārkāpējs sniegtu kompensāciju pēc tiesas ieskata;

5) prasīt iznīcināt konfrafakta eksemplārus.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakus autortiesību subjekti var griezties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

332.

333.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Papildināt 56.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu, attiecīgi grozot tālāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(3) Tiesai jāpieņem lēmums par to, ka darbu vai fonogrammu kontrafakta eksemplāri konfiscējami un iznīcināmi. Tiesa var pieņemt lēmumu, ka materiāli un iekārtas, kas izmantoti to reproducēšanai, pēc prasītāja lūguma nododami viņam attiecīgo zaudējumu atlīdzināšanai vai nododami izmantošanai labdarības nolūkos, vai to vērtība ieskaitāma Latvijas budžetā.

(4) Tiesai pēc autortiesību vai blakustiesību īpašnieka vai viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, vai citu pārstāvju lūguma jāpieņem lēmums uzlikt aizliegumu veikt vai uzlikt par pienākumu pārtraukt darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma normām.”

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 56. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantoti konfratakta eksemplāru izgatavošanai vēršama piedziņa autoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, vai arī tie nododami izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējami. Konfrafakta eksemplāri iznīcināmi.”

Atbalstīt daļēji , skat Juridiskā biroja priekšlik.

Atbalstīt.

(3) Tiesa pēc prasītāja lūguma var pieņemt lēmumu, ka uz materiāliem un iekārtām, kas izmantoti konfrafakta eksemplāru izgatavošanai vēršama piedziņa autoram nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, vai arī tie nododami izmantošanai labdarības nolūkos vai konfiscējami. Konfratakta eksemplāri iznīcināmi.

(3) Ja pārkāptas tiesības, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma devītās nodaļas nosacījumiem, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību vai blakus autortiesību īpašnieku vārdā ceļ attiecīgi pilnvarota mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

334.

335.

336.

337.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Aizstāt 56.panta esošajā trešajā daļā vārdu “devītās” ar vārdu “desmitās”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izslēgt 56. panta trešajā daļā vārdus “attiecīgi pilnvarota”.

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Aizstāt 56. panta trešajā daļā vārdus “attiecīgi pilnvarota” ar vārdiem “autors vai blakus autortiesību subjekts vai”.

Papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Autori, blakus autortiesību subjekti un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir atbrīvotas no valsts nodevas par prasībām tiesā par viņu pārkāptajām tiesībām.”

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt.

Atbalstīt,

uzskatīt par piekto daļu.

(4) Ja pārkāptas tiesības, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma desmitās nodaļas nosacījumiem, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību vai blakus autortiesību subjektu vārdā ceļ autors vai blakus autortiesību subjekts vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(5) Autori, blakus autortiesību subjekti un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir atbrīvotas no valsts nodevas par prasībām tiesā par viņu pārkāptajām tiesībām.

Darbu eksemplārus, kas, pārkāpjot autoru vai producentu tiesības, izgatavoti, atkārtoti, izplatīti, pārdoti, importēti vai citādi izmantoti, vai paredzēti izmantošanai, kontrafaktos eksemplārus var apķīlāt.

338.

339.

/Kultūras ministres K.Pētersones priekšlikums/

Izslēgt 57.pantā aiz vārda “darbu” vārdu “eksemplārus”.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Izteikt 57. pantu šādā redakcijā:

“57. pants. Konfrafakta eksemplāru apķīlāšana un iznīcināšana

(1) Policija, muita vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot konfrafakta eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par konfratakta eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par konfratkata eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

(1) Policija, muita vai cita kompetenta valsts iestāde, konstatējot konfratakta eksemplārus, tos apķīlā.

(2) Izlemjot jautājumu par vainīgās personas atbildību, jāpieņem lēmums par konfrafakta eksemplāru iznīcināšanu. Ja vainīgā persona netiek konstatēta, lēmumu par konfrafakta eksemplāru iznīcināšanu pieņem iestāde, kas tos apķīlājusi.

Atkarībā no autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs tiek saukts pie atbildības atbilstoši likumiem.

340.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt 58. pantā vārdus “tiek saukts pie atbildības atbilstoši likumiem” ar vārdiem “saucams pie likumā noteiktas atbildības”.

Uzskatīt līdzšinējo 58. pantu par 68. pantu.

Atkarībā no autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs saucams pie likumā noteiktas atbildības.

341

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Ja raidorganizācijas arhīvā atrodas fonogrammas vai audiovizuālie darbi, kurus tā ražojusi pati vai sadarbībā ar citām personām laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz Likuma par autortiesībām un blakustiesībām spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993), kā arī fonogrammas vai audiovizuālie darbi, kas ievietoti raidorganizācijas arhīvā minētajā periodā, un ja to autori nav zināmi vai nav pieteikusī savas tiesības, un ja raidorganizācijai nav apliecinājumu, ka autori un izpildītāji ir nodevuši savas mantiskās tiesības raidorganizācijai, tad raidorganizācijai ir tiesības izmantot publiskai apraidei kā pašiem tā caur starpniekiem.

2. Par pārejas noteikumu 1. punktā minēto darbu izmantošanu raidorganizācija maksā autoriem un izpildītājiem šādā kārtībā:

1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ja tā pārstāv attiecīgā repertuāra autorus vai izpildītājus;

2) individuāli autoriem un izpildītājiem, ja tie ir zināmi saskaņā ar likumā noteikto kārtību;

3) ja autori un izpildītāji nav zināmi, raidorganizācija uzglabā naudu, kas paredzēta atlīdzībai speciālā kontā, no kura autors vai izpildītājs šo naudu var pieprasīt trīs gadu laikā no attiecīgās darba izmantošanas dienas. Gadījumos, ja autors vai izpildītājs trīs gadu laikā nepiesakās, raidorganizācijai ir tiesības šo naudu izmantot citu autoru un izpildītāji atlīdzības samaksai. Šis punkts attiecas tikai uz audiovizuālajiem darbiem, kas izmantoti pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Ja pārejas noteikumu 1. punktā minētos darbus vai izpildījumu veidojoši raidorganizācijas darbinieki, tiek uzskatīts, ka tie ir nodevuši raidorganizācijai savas mantiskās tiesības izmantot darbu vai izpildījumu publiskai apraidei kā pašiem tā caur starpniekiem.

4. Jebkura darbība, kas veikta pirms šī Likuma stāšanās spēkā un atbilst tā laika likumdošanai, nav uzskatāma par tiesību pārkāpumu un nedod tiesības uz atlīdzības saņemšanu, ko paredz šis Likums.

Atbalstīt.

1. Ja raidorganizācijas arhīvā atrodas fonogrammas vai audiovizuālie darbi, kurus tā ražojusi pati vai sadarbībā ar citām personām laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz Likuma par autortiesībām un blakustiesībām spēkā stāšanās brīdim (15.05.1993), kā arī fonogrammas vai audiovizuālie darbi, kas ievietoti raidorganizācijas arhīvā minētajā periodā, un ja to autori nav zināmi vai nav pieteikusī savas tiesības, un ja raidorganizācijai nav apliecinājumu, ka autori un izpildītāji ir nodevuši savas mantiskās tiesības raidorganizācijai, tad raidorganizācijai ir tiesības izmantot publiskai apraidei kā pašiem tā caur starpniekiem.

2. Par pārejas noteikumu 1. punktā minēto darbu izmantošanu raidorganizācija maksā autoriem un izpildītājiem šādā kārtībā:

1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, ja tā pārstāv attiecīgā repertuāra autorus vai izpildītājus;

2) individuāli autoriem un izpildītājiem, ja tie ir zināmi saskaņā ar likumā noteikto kārtību;

3) ja autori un izpildītāji nav zināmi, raidorganizācija uzglabā naudu, kas paredzēta atlīdzībai speciālā kontā, no kura autors vai izpildītājs šo naudu var pieprasīt trīs gadu laikā no attiecīgās darba izmantošanas dienas. Gadījumos, ja autors vai izpildītājs trīs gadu laikā nepiesakās, raidorganizācijai ir tiesības šo naudu izmantot citu autoru un izpildītāji atlīdzības samaksai. Šis punkts attiecas tikai uz audiovizuālajiem darbiem, kas izmantoti pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Ja pārejas noteikumu 1. punktā minētos darbus vai izpildījumu veidojoši raidorganizācijas darbinieki, tiek uzskatīts, ka tie ir nodevuši raidorganizācijai savas mantiskās tiesības izmantot darbu vai izpildījumu publiskai apraidei kā pašiem tā caur starpniekiem.

4. Jebkura darbība, kas veikta pirms šī Likuma stāšanās spēkā un atbilst tā laika likumdošanai, nav uzskatāma par tiesību pārkāpumu un nedod tiesības uz atlīdzības saņemšanu, ko paredz šis Likums.

5. Līgumi, kas noslēgti pirms šī Likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par spēkā esošiem tik ilgi, kamēr tie saskanēs ar šī Likuma noteikumiem.

6. Ja ražošanas līgumā nav noteikts citādi, tad radio, televīzijas programmu un kinematogrāfisko darbu producenti, kas saņem šī Likuma aizsardzību, saglabā visas tiesības, ko iepriekšējais likums tiem garantēja. Ja ražošanas līgumā nav noteikts citādi, tiek uzskatīts, ka produkcijas autori, izpildītāji un citi veidotāji ir saņēmuši atlīdzību pilnā apjomā.”

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums dot licenci izmantot darbus uz saprātīgiem noteikumiem jebkurai personai, kas to pieprasa. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs nevar panākt vienošanos par atlīdzības apjomu par attiecīgā darba izmantošanu, tiesības izmantot darbu tiek uzskatītas par iegūtām, ja izmantotājs maksā atlīdzību par attiecīgā darba izmantošanu organizācijas speciālā kontā līdz brīdim, kamēr vienošanās par summu tiek panākta.”

5. Līgumi, kas noslēgti pirms šī Likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par spēkā esošiem tik ilgi, kamēr tie saskanēs ar šī Likuma noteikumiem.

6. Ja ražošanas līgumā nav noteikts citādi, tad radio, televīzijas programmu un kinematogrāfisko darbu producenti, kas saņem šī Likuma aizsardzību, saglabā visas tiesības, ko iepriekšējais likums tiem garantēja. Ja ražošanas līgumā nav noteikts citādi, tiek uzskatīts, ka produkcijas autori, izpildītāji un citi veidotāji ir saņēmuši atlīdzību pilnā apjomā.”

7. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums dot licenci izmantot darbus uz saprātīgiem noteikumiem jebkurai personai, kas to pieprasa. Ja mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija un izmantotājs nevar panākt vienošanos par atlīdzības apjomu par attiecīgā darba izmantošanu, tiesības izmantot darbu tiek uzskatītas par iegūtām, ja izmantotājs maksā atlīdzību par attiecīgā darba izmantošanu organizācijas speciālā kontā līdz brīdim, kamēr vienošanās par summu tiek panākta.

8. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.);

2) Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.).

342.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Aizstāt vārdus “Noslēguma jautājumi” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”.

Atbalstīt.

Iestrādāt pārejas noteikumos kā 8. punktu.