Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

nr

Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā iesniegtie priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2., 14. nr.; 1998, 12. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2., 14. nr.; 1998, 12. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)... - 20)...

1. Papildināt 1. pantu ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21) dzīvokļa īpašums - īpašums, kas sastāv no īpašnieka dzīvokļa (atsevišķā īpašuma) kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu un atrodas daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem. Katram īpašniekam var piederēt viens vai vairāki dzīvokļu īpašumi.”

1.

Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

Atbalstīt

7. pants Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) ... (2)

(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

2.

Izteikt 7. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.”

Atbalstīt

1. Izteikt 7. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.”

8. pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja. Šis noteikums attiecināms arī uz viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kas vienlaikus atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas un valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes.

3.

Izteikt 8. panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja.”

Atbalstīt

2. Izteikt 8. panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja.”

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas

kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt kā dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas, ja iepriekš, ievērojot Civillikuma 1075. panta un šā likuma noteikumus, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām.

2. 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “drīkst privatizēt” ar vārdu “privatizē”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu sadali starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās, tie sadalāmi tiesas ceļā. Ja nepieciešams, katra kopīpašnieka īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām nosakāms ar lozi. Civillikuma 1075. panta noteikumi par kopīpašuma izbeigšanu šajos gadījumos piemērojami, ja valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa nav samērīga ne ar vienu dzīvokļa lielumu vai arī ir iespējams piešķirt katram kopīpašniekam reālu īpašuma daļu.

(3) Ja valsts vai pašvaldība ar citiem dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) kopīpašniekiem ir noslēgusi vienošanos par kopīpašuma dalītu lietošanu (Civillikuma 1070. p.) un lietošanas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, šajā likumā noteiktajā kārtībā var privatizēt attiecīgā īrnieka dzīvoklim samērīgu dzīvojamās mājas (nekustamā īpašuma) domājamo daļu, nododot attiecīgās personas lietošanā konkrēto dzīvokli.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

4.

5.

6.

7.

Izslēgt likumprojekta 2. panta otro rindkopu.

Papildināt likuma 9. pantā pēc vārdiem “ievērojot Civillikuma 1075. panta” ar vārdiem “likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 24. panta”.

Papildināt 9. pantu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

“Ja valsts vai pašvaldības un fiziskās personas kopīpašumā atrodas viendzīvokļa māja, kuru apdzīvo šīs mājas līdzīpašnieks - fiziskā persona vai viņa ģimenes locekļi, tad mājas līdzīpašniekam - fiziskajai personai - ir tiesības šajā likumā paredzētajā kārtībā privatizēt arī valstij vai pašvaldībai piederošo viendzīvokļa mājas domājamo daļu.”

Papildināt 9. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ja viendzīvokļa māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt tās kopīpašnieks (kopīpašnieki).”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt,

skat. atb.

komisijas

priekšlik.

Atbalstīt

3. 9. pantā:

aizstāt vārdus “drīkst privatizēt” ar vārdu “privatizē”;

papildināt pantu pēc vārdiem “ievērojot Civillikuma 1075. panta” ar vārdiem “likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 24. panta”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja viendzīvokļa māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt tās kopīpašnieks (kopīpašnieki).”

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

10.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta

Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940.gada 21.jūlija, privatizē, ja:

1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā;

3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju.

8.

Papildināt 10. panta ievaddaļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

Atbalstīt

4. Papildināt 10. panta ievaddaļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

11.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir atzīta par kultūras pieminekli

Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu mājā, kas atzīta par kultūras pieminekli, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, mākslinieka darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kurai piederīgs kultūras piemineklis, privatizē, ievērojot likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktās prasības.

9.

Papildināt 11. pantu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

Atbalstīt

5. Papildināt 11. pantu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

15. pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk - neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms vienlaikus piedalās fiziskās personas:

1) kas īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

10.

Papildināt 15. panta pirmās daļas 2. punktu un 21. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “atjaunošanu” ar vārdiem “ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem”.

Atbalstīt

6. Papildināt 15. panta pirmās daļas 2. punktu un 21. panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārda “atjaunošanu” ar vārdiem “ja īres līgums noslēgts pirms šo māju denacionalizācijas vai atdošanas bijušajiem īpašniekiem”.

18. pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa

(1) Ikvienu neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - iznomātā neapdzīvojamā telpa), piedāvā privatizēt šīs telpas nomniekam.

(2) Neapdzīvojamās telpas nomnieks var privatizēt iznomājamo neapdzīvojamo telpu, ja:

1) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā līdz 1997. gada 1. jūnijam likumā noteiktajā kārtībā noslēgts attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums;

......

11.

Aizstāt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus “ līdz 1997. gada 1. jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 1999. gada 1. oktobrim”.

Atbalstīt

7. Aizstāt 18. panta otrās daļas 1. punktā vārdus un skaitļus “ līdz 1997. gada 1. jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 1999. gada 1. oktobrim”.

26.pants. Institūcijas, kas veic privatizācijas objekta novērtēšanu

(1) Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu (dzīvojamās mājas inventarizācijas lietas, zemes īpašuma tiesības apstiprinoši dokumenti, dzīvojamo telpu īres līgumi, telpu īres un nomas maksājumu uzskaite u.c.) sagatavošanu un privatizācijas objekta novērtēšanu organizē un veic privatizācijas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privatizācijas objekta vērtības noteikšanai privatizācijas komisija var pieaicināt ekspertus.

12.

Papildināt 26. panta pirmo daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas”.

Atbalstīt

8. Papildināt 26. panta pirmo daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas”.

29.pants. Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemšanas privatizācijas komisija piedāvā pirkt privatizācijas objektu, nosūtot par to paziņojumu, šādām personām:

1) izīrētās dzīvojamās telpas vai viendzīvokļa mājas īrniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju (13.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta otrā daļa);

2) iznomātās mākslinieka darbnīcas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto darbnīcu (17.panta pirmā daļa, 23.pants);

3) iznomātās neapdzīvojamās telpas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto neapdzīvojamo telpu (18.panta pirmā daļa, 24.pants);

4) zemes īpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju (22.panta pirmā un ceturtā daļa).

13.

Papildināt 29. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam, piedāvājot privatizēt viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu. (9. panta otrā daļa)

Atbalstīt

9. Papildināt 29. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) viendzīvokļa mājas kopīpašniekam , piedāvājot privatizēt viendzīvokļa mājas kopīpašuma daļu.”

30.pants. Privatizācijas paziņojuma saturs

Privatizācijas paziņojumā jānorāda:

1) īrnieka un viņa ģimenes locekļu, zemes īpašnieka vai nomnieka vārds un uzvārds vai oficiālais nosaukums;

2) privatizācijas objekts, tā adrese, platība;

3) tā zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja;

4) privatizācijas objekta vērtība;

5) dzīvokļa īrnieka (viņa ģimenes locekļu), nomnieka vai zemes gabala īpašnieka tiesības un pienākumi, privatizējot objektu;

14.

Papildināt 30. panta 1. punktu pēc vārdiem “zemes īpašnieka” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieka” un 5. punktu pēc vārda “nomnieka” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieka”.

Atbalstīt

10. Papildināt 30. panta 1. punktu pēc vārdiem “zemes īpašnieka” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieka” un 5. punktu pēc vārda “nomnieka” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieka”.

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam. Tiem īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem privatizācijas paziņojums izsūtīts pēc 1999.gada 1.janvāra, ir tiesības privatizēt piedāvāto objektu par privatizācijas sertifikātiem sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma izsūtīšanas diena

15.

16.

Papildināt 34. panta pirmo daļu pēc vārda “nomnieks” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieks”.

Izteikt 34. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1.novembrim. “

Atbalstīt

Atbalstīt

11. 34. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “nomnieks” ar vārdiem “viendzīvokļa mājas kopīpašnieks” ;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. novembrim. “

45.pants. Maksājumu termiņi

(1) ....(4)

(5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju vai mākslinieka darbnīcu, kā arī fiziskā vai juridiskā persona, privatizējot neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu tā ir noslēgusi nomas līgumu, pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46. panta noteikumus.

17.

Papildināt 45. panta piekto daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

Atbalstīt

12. Papildināt 45. panta piekto daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “māju vai tās domājamo daļu”.

48.pants. Privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšana

(1)Par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.

(2) Nostiprinot īpašuma tiesības uz dzīvokli, vienlaikus norādāma kopīpašuma domājamā daļa.

(3) Nostiprinot īpašuma tiesības uz privatizētām neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām, piemēro privatizēto dzīvokļu īpašuma tiesību nostiprināšanas kārtību.

(4) Īpašuma tiesības nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot šā likuma 49. pantā minēto gadījumu.

18.

19.

Papildināt 48. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pirkuma līgumā fiksētie tiesību ierobežojumi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.”;

Papildināt 48. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja dzīvojamās mājas privatizācijas gaitā tiek konstatētas neprecizitātes privatizācijas dokumentos salīdzinājumā ar zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem, līdz privatizētās dzīvojamās mājas nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņem dzīvojamo māju privatizācijas komisija, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

13. 48. pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pirkuma līgumā fiksētie tiesību ierobežojumi un tiesību nodrošinājumi ierakstāmi zemesgrāmatā atzīmju veidā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja dzīvojamās mājas privatizācijas gaitā tiek konstatētas neprecizitātes privatizācijas dokumentos salīdzinājumā ar zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem, līdz privatizētās dzīvojamās mājas nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņem dzīvojamo māju privatizācijas komisija, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu.”

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar

privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksu privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikto maksimālo zemes nomas maksas līmeni, kas nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku, pārdod iznomāto zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam, ievērojot šā likuma 7.panta otrās daļas noteikumus.

20.

Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus.”

Atbalstīt

14. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus.”

59.pants. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kompetence

(1) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

2) apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4) sniegt bezmaksas konsultācijas;

5) ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi;

6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

7) izstrādāt normatīvo aktu projektus par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām un par dzīvojamo māju saglabāšanu valsts īpašumā;

8) koordinēt valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām;

9) veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju.

21.

Papildināt 59. panta pirmo daļu ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

“10) nodot valsts dzīvojamo māju neprivatizētās daļas un neprivatizētās valsts dzīvojamās mājas pašvaldībām;

11) veidot un uzturēt dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām.”

Atbalstīt

15. Papildināt 59. panta pirmo daļu ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

“10) nodot valsts dzīvojamo māju neprivatizētās daļas un neprivatizētās valsts dzīvojamās mājas pašvaldībām;

11) veidot un uzturēt dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot sadarbību ar citām valsts informācijas sistēmām.”

70.pants. Pašvaldības domes (padomes) lēmumi par strīdiem, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizācijas tehnisko izpildi

(1) Pašvaldības dome (padome) savā lēmumā par strīdu, kas saistīts ar dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas tehnisko izpildi, norāda lēmuma izpildes kārtību un pasākumus, kas veicami atklāto pārkāpumu novēršanai.

22.

Papildināt 70. panta pirmo daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas”.

Atbalstīt

16. Papildināt 70. panta pirmo daļu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas”.

72.pants. Tiesas kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju

(1) Tiesai ir piekritīgi šādi ar dzīvojamo māju privatizāciju saistītie strīdi:

1) strīdi par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju izsoles noteikumu pārkāpšanu;

2) strīdi par privatizācijas subjekta tiesībām un par priekšrocības tiesībām privatizēt objektu;

3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma izpildi, grozīšanu un atcelšanu;

4) strīdi par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības; ...

23.

24.

Papildināt 72. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas”.

Papildināt 72. panta pirmās daļas 4. punktu pēc vārdiem “viendzīvokļa mājas” ar vārdiem “vai tās domājamās daļas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

17. Papildināt 72. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “mājas vai tās domājamās daļas” un 4. punktu pēc vārdiem “viendzīvokļa mājas” ar vārdiem “vai tās domājamās daļas”.

73.pants. Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas atzīšana par nelikumīgu

Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācija atzīstama par nelikumīgu, ja:

1) dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja piedāvāta privatizācijai, neievērojot šajā likumā noteikto privatizācijas secību un kārtību;

2) persona privatizējusi īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, par to nepaziņojot ģimenes locekļiem;

3) nav ievērotas citas šā likuma vai uz šā likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasības.

25.

Papildināt 73. pantu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “ māju vai to domājamo daļu” un pēc vārdiem “viendzīvokļa māju” ar vārdiem “vai tās domājamo daļu”.

Atbalstīt

18. Papildināt 73. pantu pēc vārda “viendzīvokļa” ar vārdiem “ māju vai to domājamo daļu” un pēc vārdiem “viendzīvokļa māju” ar vārdiem “vai tās domājamo daļu”.

73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

....

(7) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.

26.

Papildināt 73.9 panta septīto daļu pēc vārda “dzīvokļa” ar vārdiem “vai mākslinieka darbnīcas”.

Atbalstīt

19. Papildināt 73.9 panta septīto daļu pēc vārda “dzīvokļa” ar vārdiem “vai mākslinieka darbnīcas”.

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

27.

28.

Izslēgt 74. panta pirmajā daļā vārdus “ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam”.

Aizstāt 74. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam” ar vārdiem un skaitļiem “ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1.jūlijam”.

Atbalstīt

Atbalstīt

20. Aizstāt 74. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam” ar vārdiem un skaitļiem “ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1.jūlijam”.

29.

Papildināt likumu ar 77. pantu šādā redakcijā:

“77. pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamā mājā esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz 2000. gada 31. decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

(2) Atsavināmo dzīvokli, mākslinieku darbnīcu vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā pirkt dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai arī mākslinieka darbnīcas nomnie kam. Piekrišana pirkšanai iesniedzama mēneša laikā no piedāvājuma izsūtīšanas dienas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav saņemta atsavināmā dzīvokļa vai atsavināmās viendzīvokļa mājas īrnieka un viņa ģimenes locekļu vai arī mākslinieka darbnīcas nomnieka piekrišana, attiecīgais dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai viendzīvokļa māja atsavināmas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

(4) Atsavināšanai paredzēto dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu un neprivatizēto dzīvojamo māju novērtēšanu organizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

21. Papildināt likumu ar 77. pantu šādā redakcijā:

“77. pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

(1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz 2000. gada 31. decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

(2) Atsavināmo dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai viendzīvokļa māju vispirms piedāvā pirkt dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai arī mākslinieka darbnīcas nomniekam. Piekrišana pirkšanai iesniedzama mēneša laikā no piedāvājuma izsūtīšanas dienas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav saņemta atsavināmā dzīvokļa vai atsavināmās viendzīvokļa mājas īrnieka un viņa ģimenes locekļu vai arī mākslinieka darbnīcas nomnieka piekrišana, attiecīgais dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai viendzīvokļa māja atsavināma saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību.

(4) Atsavināšanai paredzēto dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu un neprivatizēto dzīvojamo māju novērtēšanu organizē šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Pārejas noteikumi

...

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts ieķīlāt valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.

3. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā;

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, citas valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā un veic visas citas likumā paredzētās darbības, lai sadalītu kopīpašumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi nekavējoši nododami privatizācijai.

Gadījumā, ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļu īpašumi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti to īpašumā bez atlīdzības.”

30.

31.

Izslēgt likumprojekta 3. panta otro rindkopu.

Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.”

Atbalstīt

Atbalstīt

22. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.”

32.

Papildināt Pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

“Ministru kabinetam un pašvaldībām nodot valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas privatizācijai līdz 2000. gada 1. jūlijam.”

Atbalstīt

precizētā

redakcijā, skat 74.p.

pirmo daļu

33.

Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

“Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, līdz 1999. gada 31. decembrim izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Atbildi uz piedāvāto kopīpašuma sadales projektu kopīpašnieks sniedz mēneša laikā no dienas, kad saņēmis attiecīgo piedāvājumu. Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, mēneša laikā no atteikuma dienas likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālo sadali. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi nekavējoties nododami privatizācijai.”

Atbalstīt

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23.,24., 25.,26. un 27. punktu šādā redakcijā:

“ 20. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, līdz 1999. gada 31. decembrim izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Atbildi uz piedāvāto kopīpašuma sadales projektu kopīpašnieks sniedz mēneša laikā no dienas, kad saņēmis attiecīgo piedāvājumu. Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, mēneša laikā no atteikuma dienas likumā noteiktajā kārtībā ceļ prasību tiesā par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālo sadali. Prokurora piedalīšanās šo lietu izskatīšanā tiesā ir obligāta. Pēc kopīpašuma sadales valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi nekavējoties nododami privatizācijai.

34.

Papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu šādā redakcijā:

“Ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti viņu īpašumā bez atlīdzības.”

Atbalstīt

21. Gadījumā, ja kopīpašuma sadale notiek pēc likumā noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, valsts un pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi pēc īrnieku vēlēšanās tiek nodoti viņu īpašumā bez atlīdzības.

35.

Papildināt pārejas noteikumus ar 22. punktu šādā redakcijā:

“ Visas valsts dzīvojamās mājas, kā arī visi valsts dzīvojamās mājās esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu līdz 2000. gada 31. decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk - dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), ar 2001. gada 1. janvāri kļūst par to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumu, kuru teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Šie noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets līdz 2000. gada 1. jūlijam ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

Atbalstīt

22. Visas valsts dzīvojamās mājas, kā arī visi valsts dzīvojamās mājās esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu līdz 2000. gada 31. decembrim nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk - dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), ar 2001. gada 1. janvāri kļūst par to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumu, kuru teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Šie noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets līdz 2000. gada 1. jūlijam ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

36.

Papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:

“23. Valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu valdītāji līdz 2001. gada 1. aprīlim sagatavo nodošanai pieņemšanas un nodošanas aktus un dzīvojamo māju dokumentāciju.”

Atbalstīt

23. Valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu valdītāji līdz 2001. gada 1. aprīlim sagatavo nodošanai pieņemšanas un nodošanas aktus un dzīvojamo māju dokumentāciju.

37.

Papildināt pārejas noteikumus ar 24. punktu šādā redakcijā:

“ 24. Pilsētu un pagastu pašvaldības līdz 2001. gada 1.jūlijam:

1) pārņem no valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju valdītājiem visu nepieciešamo dokumentāciju;

2) nostiprina zemesgrāmatā uz sava vārda attiecīgās dzīvojamās mājas vai to daļas (dzīvokļu īpašumus);

3) uzsāk attiecīgo dzīvojamo māju vai to daļu apsaimniekošanu.

Atbalstīt

24. Pilsētu un pagastu pašvaldības līdz 2001. gada 1.jūlijam:

1) pārņem no valsts dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju valdītājiem visu nepieciešamo dokumentāciju;

2) nostiprina zemesgrāmatā uz sava vārda attiecīgās dzīvojamās mājas vai to daļas (dzīvokļu īpašumus);

3) uzsāk attiecīgo dzīvojamo māju vai to daļu apsaimniekošanu.

38.

Papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu šādā redakcijā:

“25. Ar 2001. gada 1. jūliju attiecīgo pilsētu un pagastu pašvaldības ir atbildīgas par to, lai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju īrnieki, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nomnieki tiktu nodrošināti ar komunālajiem pakalpojumiem, kas paredzēti līgumos, kuri noslēgti ar iepriekšējo valdītāju.

Atbalstīt

25. Ar 2001. gada 1. jūliju attiecīgo pilsētu un pagastu pašvaldības ir atbildīgas par to, lai dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju īrnieki, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nomnieki tiktu nodrošināti ar komunālajiem pakalpojumiem, kas paredzēti līgumos, kuri noslēgti ar iepriekšējo valdītāju.

39.

Papildināt pārejas noteikumus ar 26. punktu šādā redakcijā:

“Lai pilsētu un pagastu pašvaldības varētu nodrošināt šā likuma pārejas noteikumu 22. punkta izpildi, tās proporcionāli no valsts pārņemto dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju kopplatībai saņem visus tos līdzekļus, kas pēc 2001. gada 1. jūlija tiek gūti no dzīvojamo māju privatizācijas.

Atbalstīt

26. Lai pilsētu un pagastu pašvaldības varētu nodrošināt šā likuma pārejas noteikumu 22. punkta izpildi, tās proporcionāli no valsts pārņemto dzīvojamo māju neprivatizēto daļu un neprivatizēto dzīvojamo māju kopplatībai saņem visus tos līdzekļus, kas pēc 2001. gada 1. jūlija tiek gūti no dzīvojamo māju privatizācijas.

40.

Papildināt pārejas noteikumus ar 27. punktu šādā redakcijā:

“ 24. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izpildāms šā likuma pārejas noteikumu 22. - 26. punkts.”

Atbalstīt

27. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izpildāms šā likuma pārejas noteikumu 22. - 26. punkts.”