Likumprojekts

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina tikai tādu personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs atzīts par maksātnespējīgu.

(2) Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstiska forma un darbinieks uzsācis veikt nolīgto darbu, šādam līgumam ir tādas pašas sekas kā rakstiskai formai atbilstošam darba līgumam un darbinieks ir tiesīgs prasīt, lai viņa prasījumi tiktu apmierināti ar darbinieku prasījumu garantiju fonda starpniecību.

(3) Ja darbinieks ir miris, tiesības uz darbinieka prasījumu apmierināšanu ir darbinieka laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem (adoptētajiem), kā arī citām darbinieka apgādībā bijušām personām.

3.pants. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz darba devējiem:

1) kuri saskaņā ar likumu nevar tikt atzīti par maksātnespējīgiem;

2) attiecībā uz kuriem ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4.pants. Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

5.pants. Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par:

1) darba samaksas izmaksu;

2) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksu;

3) cita veida apmaksātas prombūtnes atlīdzības izmaksu;

4) atlaišanas pabalsta izmaksu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzības izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumu veikšanu, kas saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

6.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds apmierina darbinieku prasījumus šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem
12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo trīs darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk nekā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, tad darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem aprēķināms šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais prasījuma apmērs.

7.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvalde (turpmāk – Fonda pārvalde) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas nodrošina garantiju līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un prasījumu summu izmaksu.

(2) Fonda pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) organizē prasījumu summu izmaksu;

2) regresa kārtībā realizē kreditoru prasījuma tiesības pret darba devēju izmaksāto prasījumu summu apmērā;

3) iegulda darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus Latvijas valsts vērtspapīros.

8.pants. Valsts ieņēmumu dienests sniedz Fonda pārvaldei informāciju, kas nepieciešama Fonda pārvaldes uzdevumu veikšanai.

9.pants. (1) Uzraudzību pār darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu, prasījumu summu izmaksu un Fonda pārvaldes darbību veic darbinieku prasījumu garantiju fonda padome (turpmāk – Padome), kuras sastāvā ir pieci cilvēki - padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi.

(2) Padomes priekšsēdētāja kandidatūru, kuru izvirzījusi Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(3) Labklājības ministrija, Finansu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība katra izvirza vienu Padomes locekļa kandidātu, kuru saskaņo ar Padomes priekšsēdētāju. Padomes locekļu kandidatūras pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.

(4) Fonda pārvaldes vadību veic Fonda pārvaldes direktors.

10.pants. Darbinieku prasījumu garantiju fondu veido:

1) darbinieku aizsardzības ikgadējā valsts nodeva;

2) iemaksas no valsts budžeta;

3) dāvinājumi un ziedojumi;

4) ienākumi no Latvijas valsts vērtspapīriem.

11.pants. (1) Darbinieku aizsardzības ikgadējo valsts nodevu (turpmāk – nodeva) katru gadu maksā visi darba devēji, uz kuriem attiecas šis likums.

(2) Nodeva nav jāmaksā tiem darba devējiem, kuri ar tiesas spriedumu pasludināti par maksātnespējīgiem.

(3) Nodevas apmēru atbilstoši pie attiecīgā darba devēja nodarbināto darbinieku skaitam nosaka Ministru kabinets. 

(4) Nodeva maksājama pirms darba devēja gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā, bet ne vēlāk par likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteikto gada pārskatu iesniegšanas termiņu. Darba devējs gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz kopā ar nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

(5) Nodeva tiek ieskaitīta darbinieku prasījumu garantiju fonda speciālajā budžetā. 

12.pants. (1) Darbinieku prasījumu garantiju fonds ir neatkarīgs no darba devēju līdzekļiem un nav pieejams maksātnespējas procedūrās.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonds tiek izlietots, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saistībā ar darba devēja maksātnespēju, kā arī Fonda pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Fonda padomes apstiprināto tāmi.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājami Valsts kasē atvērtajā Fonda pārvaldes kontā, un šos līdzekļus var ieguldīt tikai Latvijas valsts vērtspapīros.

(4) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai viņa darba devējs ir izdarījis iemaksas darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, tie ar Fonda pārvaldes starpniecību tiek apmierināti no valsts budžeta.

13.pants. Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants. (1) Pēc darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram Fonda pārvalde iegūst prasījuma tiesības pret darba devēju pārskaitītās summas apjomā.

(2) Fonda pārvalde pirms šā panta pirmajā daļā minētās darbinieku prasījumu summas pārskaitīšanas maksātnespējīgā darba devēja administratoram aprēķina, ietur un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums pēc naudas līdzekļu iegūšanas atbilstoši likumā par "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajai kreditoru prasību apmierināšanas secībai atmaksāt Fonda pārvaldei summas, kuras tā izmaksājusi.

(4) Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Fonda pārvaldes izmaksāto summu atmaksa ir jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

15.pants. (1) Fonda pārvalde par katru darbības gadu sagatavo un iesniedz Finansu ministrijai un Labklājības ministrijai pārskatu un ziņojumu par budžeta izpildi.

(2) Fonda pārvaldes gada pārskats tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā.

Šā likuma 6.panta otrā daļa ir spēkā divus gadus pēc likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.