Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

(reģ.nr.202)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

 

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Saeimas vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1998, 9., 13.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Tiesību vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

 

1.

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Tiesības vēlēt nav personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām.

Balsošanā nepiedalās:

1) personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētas, apsūdzētas vai tiesājamas personas, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums.”

Neatbalstīt.

 

 

5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

1. Izteikt 5.panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kura tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;".

2.

 

 

 

 

 

3.

 

 

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izslēgt 5. panta 5. un 6. punktu.

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Papildināt 5. pantu ar jaunu 5. punktu šādā redakcijā:

“5) ir citas valsts pilsoņi (pavalstnieki)”.

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

1. Izteikt 5.panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;".

 

11.pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.panta 1.- 6. punktā minētie ierobežojumi;

4) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

e) darbavietas un ieņemamie amati,

f) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) kandidāta nekustamie īpašumi un viņam piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos),

i) ģimenes stāvoklis;

5) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, - augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

/Juridiskā komisija/

Izteikt 11.panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”.

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Aizstāt 11. panta 3. punktā ciparus “1. – 6.” ar cipariem “1. – 5.”.

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izslēgt 11. panta 4. punkta “c” un “g” apakšpunktus.

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt.

2. Izteikt 11.panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;”.

 

13.pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (4. un 5.pants),

b) kandidāts ir persona, kura šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu),

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos (10.panta trešā daļa),

d) kandidāts miris;

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" un "d" apakšpunktā noteiktajos gadījumos kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Latvijas pilsonis, - apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) ir bijis sodīts par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) izdarījis noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi tam spēju apzināties savu darbību vai to vadīt, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

5) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, - apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, - apliecina Valsts valodas centrs;

8) ir miris, - apliecina dzimtsarakstu nodaļa.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām iestādēm attiecīgās ziņas rakstveidā jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma bez maksas piecu dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

2. Izteikt 13.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijis sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kura tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;".

7.

 

 

 

 

 

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izslēgt 13. panta trešās daļas 5. un 6. punktu.

 

Neatbalstīt.

3. Izteikt 13.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ir bijis sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kam ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast vai vadīt savu rīcību, - apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;".

 

15.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visi kandidātu saraksti norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), ja tāda ir, dzīvesvietu (rajonu vai pilsētu), izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu;

3) šā likuma 11.panta 4.punkta "a" un "c" - "i" apakšpunktā minētās ziņas par katru kandidātu;

4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.04.98.)

 

8.

 

 

 

 

 

 

/Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija/

Izslēgt 15. panta 4. punktu.

Neatbalstīt.

 

 

29.pants. Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, bet vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu,- pulksten 8 vakarā trešajā dienā pēc vēlēšanu dienas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

 

9.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaicīgi var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

Atbalstīt.

4. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. (1) Iepriekšējā balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, žurnālisti.”

 

 

30.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

 

10.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

Atbalstīt.

5. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.”

 

31.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām - tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

 

11.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk – balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas, atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

6. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31. pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk – balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk - balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantojamo materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, un to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās ir dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

 

32.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem;

3) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu uzskatāma tikai viena vēlēšanu zīme.

 

12.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

Atbalstīt.

7. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.”

 

33.pants. Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

 

13.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atrastas vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

Atbalstīt.

8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atrastas vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā nekavējoties paziņo par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu.”

 

34.pants. (1) Iecirkņa komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā atzīmējams no rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas saņemto aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaits, vēlētāju sabojāto aplokšņu skaits, aplokšņu

skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 31.pantā minētās ziņas.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme uzskatīta par nederīgu.

(3) Pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

 

14.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

Atbalstīt.

9. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu un pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

 

35.pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) visas nederīgās vēlēšanu zīmes;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem (18.pants) arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Otru iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplāru kopā ar iesaiņotiem vēlēšanu materiāliem nogādā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai ar pavadrakstu (divos eksemplāros), kurā atzīmēts nosūtīšanas datums un laiks, saiņa saturs, kā arī persona, ar kuru šie

materiāli nosūtīti. Ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas visus vēlēšanu materiālus nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(4) Pārējie vēlēšanu materiāli nododami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

 

15.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā

Atbalstīt.

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. (1) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstiem;

2) atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes;

3) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.”

 

36.pants. (1) Nākamajā dienā pēc vēlēšanām iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) atkārtoti saskaita katra numura vēlēšanu zīmes;

3) katra numura vēlēšanu zīmes sadala divās grupās - grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam izdarīta atzīme "+",

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolā, kas rakstāms divos eksemplāros, uzrādot šā likuma 31. un 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

(3) Vēlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, galīgo balsu skaitīšanu var izdarīt tūdaļ pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas.

 

16.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

11. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

 

37.pants. (1) Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes, neizmantotās vēlēšanu zīmes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (18.pants) arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs un uz kuģiem izveidoto

vēlēšanu iecirkņu komisijas - Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts datums, laiks un persona, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

(2) Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

 

17.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

12. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skaitīšanas protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.”

 

44.pants. Vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.

 

18.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 44.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

13. Papildināt 44.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā (izņemot 24.pantu) noteiktajā kārtībā.”

 

45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu kopā ar iesniegumu un pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

 

19.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

Atbalstīt.

14. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. (1) Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase.

(2) Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

1) pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;

2) pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs, kas vēl nav saņēmis vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu;

3) reģistrē vēlētāju īpašā sarakstā balsošanai pa pastu;

4) izdara vēlētāja pasē atzīmi par attiecīgās Saeimas vēlēšanām;

5) ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi pasi, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē jau ir atzīme par attiecīgās Saeimas vēlēšanām, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā kopā ar pasi nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.”

 

46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23.pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar iesniegumu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un vēlēšanu dienā (pasta zīmogs) nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne.

 

20.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Vēlētājs pasta aploksnē drīkst ielikt tikai vienu – savu vēlēšanu aploksni.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.

  1. Vēlēšanu dienā vēlētājs, kurš balso pa pastu, izdara savu galīgo izvēli šādi:

1) neierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un tādējādi apstiprinot savu gribu, kas izteikta pa pastu atsūtītajā vēlēšanu zīmē, vai

2) ierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un:

a) saņemot atpakaļ savu vēlēšanu aploksni, kuru iecirkņa komisija, vēlētājam ierodoties, izņem no pasta aploksnes un dzēš. Turklāt par vēlēšanu zīmes atdošanu atpakaļ iecirkņa komisija izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un vēlēšanu gaitas protokolā, vai

b) šā paša punkta “a” apakšpunktā noteiktajā kārtībā saņemot atpakaļ pa pastu nosūtīto vēlēšanu aploksni, kā arī saņemot jaunu vēlēšanu aploksni un visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes balsošanai iecirknī. Šajā gadījumā pēc papildu atzīmes izdarīšanas sarakstā balsošanai pa pastu šis vēlētājs tiek reģistrēts sarakstā balsošanai iecirknī.”

Atbalstīt.

15. Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

“46.pants. (1) Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso; ja vēlas, izdara tajā šā likuma 23. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Vēlētājs pasta aploksnē drīkst ielikt tikai vienu – savu vēlēšanu aploksni.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.

(3) Vēlēšanu dienā vēlētājs, kurš balso pa pastu, izdara savu galīgo izvēli šādi:

1) neierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un tādējādi apstiprinot savu gribu, kas izteikta pa pastu atsūtītajā vēlēšanu zīmē, vai

2) ierodoties vēlēšanu iecirknī, no kura saņemti vēlēšanu dokumenti balsošanai pa pastu, un:

a) saņemot atpakaļ savu vēlēšanu aploksni, kuru iecirkņa komisija, vēlētājam ierodoties, izņem no pasta aploksnes un dzēš. Turklāt par vēlēšanu zīmes atdošanu atpakaļ iecirkņa komisija izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un vēlēšanu gaitas protokolā, vai

b) šā paša punkta “a” apakšpunktā noteiktajā kārtībā saņemot atpakaļ pa pastu nosūtīto vēlēšanu aploksni, kā arī saņemot jaunu vēlēšanu aploksni un visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes balsošanai iecirknī. Šajā gadījumā pēc papildu atzīmes izdarīšanas sarakstā balsošanai pa pastu šis vēlētājs tiek reģistrēts sarakstā balsošanai iecirknī.”

 

47.pants. (1) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(2) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver. Šīs aploksnes numurē un par katru protokolā ieraksta, kad tā saņemta.

 

21.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

Atbalstīt.

16. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. (1) Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā. Pēc tam, kad saskaitītas iecirknī nodotās balsis, uzsāk pa pastu nodoto balsu skaitīšanu.

(2) Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī.

(3) Pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, un kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas attiecīgajā iecirknī, iecirkņa komisija neatver.”

 

48.pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai pasta aploksne nosūtīta vēlēšanu dienā;

2) izņem no pasta aploksnes iesniegumu un vēlēšanu aploksni;

3) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

4) pārbauda, vai šis vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

5) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu un iemet derīgo vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav nosūtītas vēlēšanu dienā;

2) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

4) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

 

22.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

17. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

“48. pants. (1) Ja iecirkņa komisija līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī saņem pasta aploksni, uz kuras ir atzīme, ka šajā aploksnē ir vēlēšanu aploksne, tā:

1) pārbauda, vai attiecīgais vēlētājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu un vai sarakstā nav izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs ir atsūtījis vēlēšanu aploksni;

2) pārbauda, vai vēlēšanu aploksne apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) izdara atzīmi sarakstā balsošanai pa pastu.

(2) Par nederīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras:

1) nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

2) atsūtījuši vēlētāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

3) atsūtījuši vēlētāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis vēlēšanu aploksni.

(3) Nederīgās vēlēšanu aploksnes neatver un nemet vēlēšanu kastē, tās numurē un par katru protokolā ieraksta, kāpēc aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās vēlēšanu aploksnes kopā ar iesniegumiem un pasta aploksnēm tiek uzglabātas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”