Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”“ 3.lasījumam

 

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas lēmums

Komisijas atbalstītā redakcija

         

Izdarīt likumā “Par grāmatvedību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par grāmatvedību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 23.nr.; 1996, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību

atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citā, nevis pašu uzņēmumā. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību.

Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem) pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, — to izraksts.”

     

1. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants

Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citā, nevis pašu uzņēmumā. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību.

Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem) pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, — to izraksts.”

2. Izslēgt 8.panta ceturto un piekto daļu.

     

2. Izslēgt 8.panta ceturto un piekto daļu.

3. 13.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu un ziņojumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Ziņojums ir uzņēmuma vadības ziņojums par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.”;

     

3. 13.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu un ziņojumu. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma. Ziņojums ir uzņēmuma vadības ziņojums par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.”;

 

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām. Šīm iestādēm un organizācijām gada pārskata saturu nosaka Ministru kabinets vai cita likumos noteikta institūcija.”

1

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 13. panta ceturtās daļas 2.punkta jaunajā redakcijā vārdu ‘’saturu’’ aizstāt ar vārdiem ‘’struktūru un apjomu’’.

Atbalstīt

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām. Šīm iestādēm un organizācijām gada pārskata struktūru un apjomu nosaka Ministru kabinets vai cita likumos noteikta institūcija.”

4. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Grāmatvedības standarti”.

     

4. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Grāmatvedības standarti”.

5. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kases operāciju uzskaiti un citiem grāmatvedības jautājumiem, kuri ir saistīti ar šā likuma piemērošanu, kā arī noteikumus par obligāti ievērojamiem Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem izdod Ministru kabinets. Latvijas Republikas grāmatvedības standartu izstrādāšanu, pieņemšanu un Starptautisko grāmatvedības standartu adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums.”

     

5. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants

Noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kases operāciju uzskaiti un citiem grāmatvedības jautājumiem, kuri ir saistīti ar šā likuma piemērošanu, kā arī noteikumus par obligāti ievērojamiem Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem izdod Ministru kabinets. Latvijas Republikas grāmatvedības standartu izstrādāšanu, pieņemšanu un Starptautisko grāmatvedības standartu adaptēšanu un reģistrēšanu reglamentē Standartizācijas likums.”

Spēkā esošā redakcija:

13.pants. Uzsākot vai izbeidzot uzņēmuma darbību, kā arī tā likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu, ir jāsastāda attiecīgi sākuma, slēguma (likvidācijas) vai ārkārtas bilance, kurā ir jāparāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmērs. Bilance tiek sastādīta, izmantojot inventarizācijas datus un pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūtajiem līdzekļu un saistību novērtēšanas rezultātiem. Par bilances savlaicīgu sastādīšanu un tās pareizību ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Sastādot sākuma vai slēguma (likvidācijas) bilanci, ir jāievēro visi tie paši noteikumi, kuri attiecas uz gada pārskata bilances sastādīšanu.

Katram pārskata gadam ir jāsastāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pielikuma un ziņojuma.

Šā panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz:

1) individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Šie uzņēmumi aizpilda deklarāciju atbilstoši nodokļu likumu vai saskaņā ar tiem pieņemto normatīvo aktu prasībām;

2) iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, to apvienībām, fondiem ar ierobežotu dalībnieku loku, reliģiskajām organizācijām un arodbiedrībām, kurām noteikts atšķirīgs gada pārskata apjoms un struktūra, kurā jāparāda saņemto līdzekļu summa, to izlietošanas pareizība un lietderība.

Gada pārskata saturu un formu, kā arī tā sastādīšanas, pārbaudīšanas, iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka attiecīgi likumi vai citi normatīvie akti.

 

 

2

Saeimas Juridiskais birojs

Nolūkā nodrošināt likumu savstarpējo saskaņošanu, ierosinām papildināt likumprojektu ar normu šādā redakcijā:

“6. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

‘’Pārejas noteikums

Grozījums likuma 13. panta trešajā daļā piemērojams gada pārskatiem, kas sastādīti par periodu sākot ar 1999. gadu.’’.”

Atbalstīt

6. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

‘’Pārejas noteikums

Grozījums likuma 13. panta trešajā daļā piemērojams gada pārskatiem, kas sastādīti par periodu sākot ar 1999. gadu”.