Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””

Trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi

Komisijas lēmums

Atbildīgās komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.) šādus grozījumus:

1.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“1. Aizstāt visā likumā vārdus “rehabilitācijas līdzekļi” attiecīgā locījumā ar vārdiem “tehniskie palīglīdzekļi” (attiecīgā locījumā).”

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likumā vārdus “rehabilitācijas līdzekļi” attiecīgā locījumā ar vārdiem “tehniskie palīglīdzekļi” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā lietotie termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

11) trešā persona - persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošināšanas gadījuma sekas ir apdrošinātās personas nāve;

12) obligātās iemaksas - obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes

gadījumiem darbā un arodslimībām, kuras veic darba devējs atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Papildināt 1.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā: “Tehniskie palīglīdzekļi — jebkurš aprīkojums vai tehniska sistēma, speciāli ražota vai vispārēji pieejama, ko lieto cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē saslimšanu, nespēju vai nevarību, kā arī mazina invaliditātes iestāšanās iespējamību.””

Atbalstīt

2. Papildināt 1.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“Tehniskie palīglīdzekļi — jebkurš aprīkojums vai tehniska sistēma, speciāli ražota vai vispārēji pieejama, ko lieto cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē saslimšanu, nespēju vai nevarību, kā arī mazina invaliditātes iestāšanās iespējamību.”

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums attiecas uz:

1) apdrošinātajām personām:

a) darbiniekiem, kas noslēguši darba līgumu ar darba devējiem un personām, kas stājušās valsts civildienesta attiecībās,

b) mācību un audzināšanas iestāžu audzēkņiem un studentiem, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā,

c) obligātā valsts darba dienesta dienestniekiem;

2) darba devējiem - neatkarīgi no viņu statusa, valsts civiliestāžu vadītājiem, to mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem, kuru audzēkņi un studenti nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā, kā arī tādu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, kurās tiek pildīts obligātais valsts darba dienests.

3.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Požarnovs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“Šis likums attiecas uz:

1)apdrošinātajām personām;

2)darba devējiem.””

Atbalstīt

3. Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“Šis likums attiecas uz:

1)apdrošinātajām personām;

2)darba devējiem.”

7.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devējam ir pienākums:

(5) Saskaņā ar šā likuma 25.panta trešo daļu darba devējam regresa kārtībā jāatlīdzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksas, kas saistītas ar apdrošinātajām personām un trešajām personām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ja darba devējs likumā noteiktajā kārtībā nav veicis obligātās iemaksas.

1.Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6)izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.”

4.

Mainīt pantu numerāciju:

uzskatīt līdzšinējo likumpro-jekta pirmo pantu par ceturto.

Atbalstīt

4. Papildināt 7.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6)izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.”

14.pants. Apdrošināšanas atlīdzība

............

(2) Apdrošinātajai personai paredzētas šādas naudas izmaksas:

1) slimības pabalsts;

2) atlīdzība par darbspēju zaudējumu;

3) vienreizējs pabalsts, ar ko var aizstāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja VDEĀK noteikusi apdrošinātajai personai nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās;

4) atlīdzība par protezēšanu, maksa par rehabilitācijas līdzekļu iegādi un to remontu, pavadoņa apmaksa, ārstniecī-bas iestāžu apmeklēšanai paredzēto ceļa izdevumu apmaksa, kā arī personas izdevumu apmaksa par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, ja šie izdevumi pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā un rehabilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā vai veselības aprūpes bāzes programmā vai rehabilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā paredzēto.

6.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “ Izteikt 14.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) papildu izdevumu kompensācija.”

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Požarnovs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 14.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “ja šie izdevumi pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā un reha-bilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā vai veselības aprūpes bāzes programmā vai rehabilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā paredzēto”ar vārdiem “ja šie izdevumi netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas.””

5. Izteikt 14.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) papildu izdevumu kompensācija.”

21.pants. Vienreizēji pabalsti un atlīdzības

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atlīdzina apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību (par protezēšanu, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzētos ceļa izdevumus, par rehabilitācijas līdzekļu iegādi un to remontu). Lēmumu par šāda veida vienreizējas atlīdzības piešķiršanu pieņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja ārsts ir atzinis šādas palīdzības nepieciešamību un ja tā nav sniegta bez atlīdzības.

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā: “Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kompensē apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, atlīdzina protezēšanas izdevumus, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzētos ceļa izdevumus, tehnisko palīglīdzekļu iegādes un to remonta izdevumus, kā arī apmaksā personas izdevu-mus par ārstēšanu, aprūpi, medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, ja šie izdevumi netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts program-mas. Lēmumu par šāda veida vienreizējas atlīdzības piešķiršanu pieņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja ārsts ir atzinis šādas palīdzības nepieciešamību un ja tā nav sniegta bez atlīdzības.”

Atbalstīt.

6. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra kompensē apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, atlīdzina protezēšanas izdevumus, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzē-tos ceļa izdevumus, tehnisko palīglīdzekļu iegādes un to remonta izdevumus, kā arī apmaksā personas izdevumus par ārstē-šanu, aprūpi, medicīnis-ko un profesionālo rehabilitāciju, ja šie izdevumi netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Lēmumu par šāda veida vienreizējas atlīdzības piešķiršanu pieņem Valsts sociālās apdro-šināšanas aģentūra, ja ārsts ir atzinis šādas palīdzības nepieciešamī-bu un ja tā nav sniegta bez atlīdzības.”

(8) Tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu rodas ar apgādnieka nāves dienu. Šo atlīdzību aprēķina, sākot ar tiesību rašanās dienu, un izmaksā, kad dokumentāri apliecinātas tiesības uz to. Ja pieprasījums piešķirt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu iesniegts vēlāk nekā gadu pēc apgādnieka nāves, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek izmaksāta ar pieprasī-juma iesniegšanas dienu.

8.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izslēgt 23.panta astotās daļas pēdējo teikumu.”

Atbalstīt

7. Izslēgt 23.panta astotās daļas pēdējo teikumu.

4. Personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, kaitējuma atlīdzību iz-maksā darba devējs saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem. Tas attiecas arī uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija tiesības uz kaitē-juma atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

2. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī personām, kurām līdz minētajam termiņam bija tiesības uz kaitējuma atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kaitējuma atlīdzību izmaksā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs.

Ja konstatēts juridisks fakts, ka darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs, kurš ir atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, kaitējuma atlīdzības izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.Kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

9.

Mainīt pantu numerāciju:

uzskatīt līdzšinējo likum-projekta otro pantu par astoto.

Atbalstīt.

8. Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī personām, kurām līdz minētajam termiņam bija tiesības uz kaitējuma atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, kaitējuma atlīdzību izmaksā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs. Ja konstatēts juridisks fakts, ka darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs, kurš ir atbildīgs par darbā nodarīto kaitējumu, nav nosakāms, kaitējuma atlīdzības izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentū-ra.Kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finan-sēšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Likums stājas spēkā 2000. gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2000. gada 1.janvārī.