Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

(reģ.nr. 164)

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

(ar redakcionāliem labojumiem)

1

2

3

4

5

6

 

 

 

 

 

 

Izdarīt Latvijas Republikas Valsts drošības iestāžu likumā (L.V., 20.maijs, nr.142/143; Ziņotājs, 1998, nr.12; L.V., 21.nov., nr.199, Ziņotājs, 1996, nr.23; L.V., 15.aug., nr.121, Ziņotājs, 1995, nr.18) šādus grozījumus:

1.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā:

,,Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un ministru kabineta Ziņotājs, 1994, nr.11; 1995, nr.18; 1996, nr. 23; 1998, nr.12) šādus grozījumus.’’

 

 

Pieņemt

Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā:

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994,nr.11; 1995, nr. 18; 1996, nr. 23; 1998, nr. 12) šādus grozījumus

13. pants. Satversmes aizsardzības birojs

..........

(7) Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs:

1) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm;

2) koordinēt valsts drošības iestāžu sadarbību;

3) akceptēt un koordinēt valsts drošības iestāžu darbību ārpus valsts teritorijas un to attiecības ar ārvalstu speciālajiem dienestiem;

4) noteikt valsts drošības iestāžu darbības prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības atbilstoši Nacionālās drošības padomes lēmumiem;

5) koordinēt un kontrolēt informācijas apriti starp valsts drošības iestādēm un šīs informācijas izmantošanas kārtību tajās;

6) novērtēt valsts drošības iestāžu iegūtās informācijas noderīgumu tās izmantotājiem;

7) pieprasīt un saņemt jebkuru valsts drošības iestādes rīcībā esošo informāciju un dokumentus neatkarīgi no šīs informācijas un dokumentu slepenības pakāpes un iepazīties ar to (ar biroja direktora atļauju to var darīt īpaši pilnvarota Satversmes aizsardzības biroja amatpersona). Valsts drošības iestāžu pienākums ir sniegt Satversmes aizsardzības birojam to rīcībā esošo uz valsts drošību un citām vitāli svarīgām valsts interesēm attiecināmu informāciju, neminot informācijas avotus;

8) noteikt, saskaņojot ar attiecīgo valsts pārvaldes institūciju vadītājiem kārtību, kādā izmantojami šo institūciju darbinieki, kā arī tehniskie līdzekļi un visu veidu informācijas nesēji, ja tas nepieciešams likumos noteikto valsts drošības iestāžu uzdevumu veikšanai;

9) veikt pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;

10) izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija

1.Papildināt likuma 13. panta septīto daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

,,11) dot atļauju ārvalsts pilsoņiem (pavalstniekiem) un bezvalstniekiem veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.pants. Dienests valsts drošības iestādēs

(1) Tiesības ieņemt amatus valsts drošības iestādēs ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Pamatnosacījumus iecelšanai amatā, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) un iecelšanu amatā saistītos jautājumus reglamentē likums "Par valsts civildienestu", likumi par attiecīgajām valsts drošības iestādēm, šo iestāžu nolikumi un citi normatīvie akti.

1. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka statusu ir tiesīgi iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Pamatnosacījumus iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums “Par valsts noslēpumu” un citi speciālie likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi tiesību akti.”

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1. pantā vārdu ,,Republikas’’, kā arī aizstāt vārdus ,,Tiesību akti’’ ar vārdiem ,,normatīvie akti’’.

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,, (1) Par Valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura nezina latviešu valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

5) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.”

Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisija:

Izteikt likuma 18. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

,,(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt personas uz kurām neattiecas šī panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.’’

 

 

 

Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisija:

Izteikt likuma 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt personas uz kurām neattiecas šī panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt prsona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura nezina valsts valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

6) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā glābšanas komitejā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

AIeK

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt personas uz kurām neattiecas šī panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt prsona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura nezina valsts valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

6) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā glābšanas komitejā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

(2) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki), arī tās personas, kurām ir vairākas pilsonības (pavalstniecības), un bezvalstnieki izņēmuma gadījumos drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai noteiktu laiku un tikai ar Nacionālās drošības padomes atļauju.

2. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Aizliegts par valsts drošības iestādes amatpersonu iecelt personu, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var tikt pieņemtas darbā valsts drošības iestādēs par darbiniekiem uz darba līguma pamata un uz noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas. Katrā šādā gadījumā valsts drošības iestādes vadītājam ir jāiesniedz Nacionālās drošības komisijā motivēts iesniegums kopā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora atzinumu par iespēju izmantot personu darbam valsts drošības iestādēs un jāsaņem Nacionālās drošības komisijas atļauja. Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un bezvalstnieki drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai ar Satversmes aizsardzības biroja direktora atļauju, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likuma “Par valsts noslēpumu” devītā panta otrās daļas trešajā punktā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatnosacījums iecelšanai amatā vai pieņemšanai darbā valsts drošības iestādēs, profesionālās sagatavotības kritērijus un citus ar dienestu (darbu) saistītos jautājumus nosaka šis likums, kā arī likums ,,Par valsts noslēpumu’’ un citi likumi, kas reglamentē valsts drošības iestāžu darbību, šo iestāžu nolikumi un citi tiesību akti.”.

Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komisija:

Izteikt likuma 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt personas uz kurām neattiecas šī panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku nevar būt prsona:

1) kura nav Latvijas pilsonis;

2) kurai nav vismaz vidējā izglītība;

3) kura nezina valsts valodu atbilstoši nepieciešamajai valsts valodas prasmes pakāpei un vismaz vienu svešvalodu;

4) kura ir jaunāka par 18 gadiem;

6) kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kura ir atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kāda ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs;

9) kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā glābšanas komitejā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Saeimas Juridiskā komisija

Izteikt 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārvalstu pilsoņi (pavalstnieki) un bezpavalstnieki drīkst veikt valsts drošības iestādes eksperta vai konsultanta pienākumus uz darba līguma vai vienošanās pamata tikai ar Satversmes aizsardzības biroja direktora atļauju, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’.

 

 

 

 

 

   
           

(3) Valsts drošības iestāžu amatpersonas, izpildot savus amata pienākumus, ir varas pārstāvji un atrodas valsts aizsardzībā. Šo amatpersonu goda aizskaršana, pretošanās tām, to dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē tām pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumiem.

 

13.

Saeimas Juridiskā komisija

,,Līdzšinējo 18. panta 3. - 8. daļu uzskatīt kā 18. panta 4. - 9. daļu.’’

   
           
   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma stāšanās spēkā dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot viņām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Izņēmuma gadījumos persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestāžu dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādēs, ja:

1) to prasa nepieciešamība izmantot šo personu profesionālās zināšanas un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Satversmes aizsardzības biroja direktora atzinums par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’'

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma stāšanās spēkā dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot viņām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestāžu dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādēs, ja:

1) to prasa nepieciešamība izmantot šo personu profesionālās zināšanas un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmums par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.’'

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

AIeK

redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevarēs ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, mēneša laikā no šā likuma stāšanās spēkā dienas atbrīvojamas no darba, izmaksājot viņām kompensāciju triju mēnešu algas apjomā.

2. Persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata darbinieks un kura šā likuma spēkā stāšanās dienā ir valsts drošības iestāžu dienestā vai ir tās darbinieks, var turpināt darbu vai dienestu valsts drošības iestādēs, ja:

1) to prasa nepieciešamība izmantot šo personu profesionālās zināšanas un;

2) ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti likumā ,,Par valsts noslēpumu’’, un;

3) ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmums par iespēju izmantot personu darbā valsts drošības iestādēs.