Korupcijas novēršanas likuma attiecīgo pantu (pantu daļu) redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts (dok. nr. 436)

Nr.

Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā iesniegtie priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas 3. lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

5. pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) ... - 10)

11) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamenta direktors;

1. Aizstāt 5. panta pirmās daļas 11. punktā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamenta direktors” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors”.

1.

Apvienot likumprojekta 1. un 2. pantu.

Pieņemts

1. 5. pantā:

aizstāt pirmās daļas 11. punktā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamenta direktors” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvaldes direktors.”;

(2) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir arī citas personas, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6. panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

2.

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Valsts amatpersona šā likuma izpratnē ir arī cita persona, kurai ir tiesības izdot administratīvu aktu vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.”

Noraidīts

3.

Papildināt 5. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rīcība ar mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē izpaužas tādējādi, ka pilnvarota valsts amatpersona pieņem lēmumu par mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finansu līdzekļu izlietojumu, sadali un pārdali.”

Pieņemts

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu attiecīgi par ceturto daļu;

(3) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, nosaka Ministru kabinets. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi minētajā sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.

2. Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi minētajā sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.”

4.

Aizstāt 5. panta trešajā daļā vārdu “minētajā” ar vārdu “amatpersonu”.

Pieņemts

izteikt līdzšinējo trešo daļu šādā redakcijā:

“(4) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, apstiprina valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji. Šie saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi amatpersonu sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.”

6. pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:

1) sevi un saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās

amatpersonas vai tās ģimenes locekļu materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās ģimenes locekļi gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās ģimenes locekļi ir pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās ģimenes locekļiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

5.

6.

Aizstāt likuma 7., 8., 9., 20. pantā vārdus “ģimenes locekļi” ar vārdu “radinieki”.

Aizstāt 6.,7., 8., 9. un 20. pantā vārdus “ģimenes locekļi”(attiecīgā locījumā) ar vārdu “radinieki” (attiecīgā locījumā).

Pieņemts

Pieņemts

2. Aizstāt 6.,7., 8., 9. un 20. pantā vārdus “ģimenes locekļi”(attiecīgā locījumā) ar vārdu “radinieki” (attiecīgā locījumā).

(2) Lēmumus valsts amatpersona var pieņemt tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

7.

Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts amatpersona lēmumu var pieņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Noraidīts

(3) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Ģimenes locekļi šā likuma izpratnē ir radinieki, ar kuriem amatpersona dzīvo kopā un ar kuriem tai ir kopīga saimniecība.

3. Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas.”

3. Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Radinieki šā likuma izpratnē ir personas, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas.”

(4) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu

piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā pakļautībā, un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla

lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.

8.

Izteikt 6. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmums šā likuma izpratnē ir administratīvs akts.”

Noraidīts

.....

/otrā daļa/

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori, tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.

4. Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori”.

4. Aizstāt 9. panta otrajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori”.

12.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem

Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem tikai likumos, Ministru kabineta noteikumos, citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

9.

10.

Papildināt 12. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Rīcība ar mantu vai finansu līdzekļiem šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmums par mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par finansu līdzekļu ielietojumu, sadali un pārdali.”

......................................................

Papildināt 12. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts amatpersona nedrīkst izmantot valsts vai pašvaldības mantu personīgajām vajadzībām, kā arī nodot to citai personai izmantošanai personīgajām vajadzībām.”

Pieņemts

/skatīt

atbildīgās komisijas 3.priekšl./

Pieņemts

/skatīt

12.1 pantu/

11.

12.

Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Aizliegums izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajās interesēs

Valsts amatpersonām ir aizliegts izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajās interesēs, ja vien tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.”

Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Aizliegums izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajām vajadzībām

Valsts amatpersona nedrīkst izmantot valsts vai pašvaldības mantu personiskajām vajadzībām, kā arī nodot to citai personai izmantošanai personiskajām vajadzībām, ja vien tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.”

Pieņemts precizētā redakcijā

Pieņemts

5. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Aizliegums izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajām vajadzībām

Valsts amatpersona nedrīkst izmantot valsts vai pašvaldības mantu personiskajām vajadzībām, kā arī nodot to citai personai izmantošanai personiskajām vajadzībām, ja vien tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.”

19.pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

13.

14.

Papildināt 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Amats šā likuma izpratnē ir tāds ar likumiem, Ministru kabineta vai pašvaldību normatīvajiem aktiem noteikts kvalificēts darbs vai dienesta stāvoklis, kas rada tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši citām personām, kā arī veikt uzraudzības, kontroles izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

Papildināt 19. panta otrās daļas 2. punktu ar šādu tekstu:

“ un arodbiedrībās;”

Noraidīts

Pieņemts

6. 19. pantā:

papildināt otrās daļas 2. punktu ar vārdiem: “ un arodbiedrībās;”;

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu

komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

5. 19. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārvalžu direktoriem”;

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vai augstākas institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un Ministru kabineta lēmumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums”.

15.

Aizstāt 19. panta ceturtās daļas 1. punktā vārdus “Ministru kabineta lēmumiem” ar vārdiem “Ministru kabineta rīkojumiem”.

Pieņemts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem un viņu vietniekiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vadītāja vai koleģiālas lēmējinstitūcijas lēmums”.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja.

16.

Izslēgt 19. panta septīto daļu.

Noraidīts

(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību.

17.

18.

Izteikt 19. panta astoto daļu šādā redakcijā:

(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko, literāro vai māksliniecisko darbību.

Aizstāt 19. panta astotajā daļā vārdu “publicistisko” ar vārdu “rakstniecisko”.

Pieņemts

Pieņemts daļēji

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko, literāro vai māksliniecisko darbību.”

22. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi

(1) Lai varētu kontrolēt, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus, attiecīgajām amatpersonām ir pienākums šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādas deklarācijas:

1) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju;

3) valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) valsts amatpersonas deklarāciju prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm

6. 22 .pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un kārtībā";

7. 22 .pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un kārtībā";

(2) Valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu saraksti, kurām saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī desmit dienu laikā jāpaziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā";

19.

20.

Izslēgt likuma 22. panta otro daļu

.....................................................

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu to izveidoto institūciju vadītāji * iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu sarakstus, kurām saskaņā ar šā likuma 5. panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī mēneša laikā paziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos.”

Noraidīts

Pieņemts

precizētā redakcijā

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts vai pašvaldību iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un to izveidoto institūciju vadītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu sarakstus, kurām saskaņā ar šā likuma 5. panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī mēneša laikā paziņo par šajos sarakstos izdarītajiem grozījumiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarāciju veidlapas paraugu apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

21.

Aizstāt vārdus ” veidlapas paraugu” ar vārdiem “veidlapu paraugus”.

Pieņemts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

23. pants. Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā

...

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā norādāmi:

1) ...- 7)...

8) šā likuma 6.panta trešajā daļā norādīto deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, kā arī radniecība.

22.

22.

A

Izteikt likuma 23. panta otrās daļas astoto punktu šādā redakcijā:

“8) deklarācijas iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un radniecība.”

........................................................

Izteikt likuma 23. panta otrās daļas astoto punktu šādā redakcijā:

“8) šā likuma 6. panta trešajā daļā norādīto deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta (adrese) un radniecība.”

Pieņemts

daļēji

Pieņemts

8. Izteikt 23. panta otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

“8) šā likuma 6. panta trešajā daļā norādīto deklarācijas iesniedzēja radinieku vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta (adrese) un radniecība.”

24. pants. Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācija

(1) Valsts amatpersona ik gadu tādos pašos termiņos, kādos tiek iesniegta vispārējā ienākumu deklarācija, iesniedz ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.

(2) Ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda:

1) šā likuma 23.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas;

2) deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie visu veidu ienākumi, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus.

23.

Papildināt 24. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Ja periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, valsts amatpersona ir ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu nekustamo īpašumu vai valsts institūcijās reģistrējamu transporta līdzekli, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru cena kopsummā vai atsevišķi pārsniedz ienākumu summu, ko attiecīgā valsts amatpersona ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, valsts amatpersonai ir pienākums norādīt ienākumu avotus, no kuriem ir iegūts attiecīgais īpašums.”

Pieņemts precizētā redakcijā

9. 24. pantā:

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Ja periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, valsts amatpersona ir ieguvusi īpašumā (valdījumā), arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu nekustamo īpašumu vai valsts institūcijās reģistrējamu transportlīdzekli, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru cena kopsummā vai atsevišķi pārsniedz ienākumu summu, ko attiecīgā valsts amatpersona ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, šai valsts amatpersonai ir pienākums norādīt to ienākumu avotus, par kuriem iegūts attiecīgais īpašums.”;

(3) Tādi ienākumi kā darba alga, autoratlīdzība, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī dāvinājumi, laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 500 latus.

7. Izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā

(3) Tādi ienākumi kā darba alga, autoratlīdzība, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.”

24.

Izteikt 24. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tādi ienākumi kā darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, visa veida ienākumi, kurus gūst sakarā ar vadības līgumiem, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.”

Pieņemts precizētā redakcijā

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tādi ienākumi kā darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, visu veidu ienākumi, kurus gūst saskaņā ar vadības līgumiem, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), kā arī laimesti un dividendes uzrādāmi neatkarīgi no to vērtības. Mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi uzrādāmi, ja to vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas.”

28. pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas vai valsts drošības iestādes ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5.pantā minētajām amatpersonām, to radiniekiem un ģimenes locekļiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.

25.

26.

Aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus “to radiniekiem un ģimenes locekļiem” ar vārdiem “un to radiniekiem”.

Aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus “to radiniekiem un ģimenes locekļiem” ar vārdiem “un to radiniekiem”.

Pieņemts

Pieņemts

10. Aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus “to radiniekiem un ģimenes locekļiem” ar vārdiem “un to radiniekiem”.

29. pants. Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība

(1) Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas

ir publiski pieejamas.

27.

28.

Papildināt 29. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Deklarācijās iekļaujamās ziņas nevar tikt noteiktas par konfidenciālām un tādām, kam ir ierobežots pieejamas informācijas statuss.”

Izteikt 29. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas. Deklarācijās iekļaujamās ziņas nedrīkst kvalificēt kā konfidenciālas vai tādas, kurām ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Šie noteikumi neattiecas uz ziņām, kas ar šo likumu noteiktas par nepublicējamām.”

Pieņemts precizētā redakcijā

Pieņemts

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas. Deklarācijās iekļaujamās ziņas nedrīkst kvalificēt kā konfidenciālas vai tādas, kurām ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Šie noteikumi neattiecas uz ziņām, kas ar šo likumu noteiktas par nepublicējamām.”;

(2) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu žurnālistu, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto. Turklāt Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra (biedru), ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

29.

Papildināt 29. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Masu informācijas līdzekļiem, žurnālistiem, kā arī citām personām ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valsts amatpersonas šā likuma 23. un 24. pantā paredzētās ziņas.”

Noraidīts

(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu un to radinieku dzīvesvietu (adresi).

8. Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā :

“(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu, to radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvietu (adresi).”

30.

Papildināt 29. panta trešo daļu pēc vārdiem “to radinieku” ar vārdiem “personas kodu un”.

Pieņemts

precizētā redakcijā

izteikt trešo daļu šādā redakcijā :

“(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu, to radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvietu (adresi) un personas kodu.”

31. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi

(1) ....

(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas.

(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem.

9. Papildināt 31. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

&nb sp;

31.

Papildināt 31. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt ienākumu avotu likumību, ja valsts amatpersona periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ir ieguvusi īpašumā, arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu šā likuma 24. panta otrās daļas 3. punktā norādītos īpašumus, ja to cena pārsniedz ienākumus, ko attiecīgā valsts amatpersona ir ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija.”

Pieņemts precizētā redakcijā

12. Papildināt 31. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto deklarāciju veidlapu paraugus apstiprina un deklarāciju aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt ienākumu avotu likumību, ja valsts amatpersona periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija, ir ieguvusi īpašumā (valdījumā), arī kopīpašumā ar laulāto vai kādu citu personu šā likuma 24. panta otrās daļas 3. punktā norādītos īpašumus, ja to cena pārsniedz ienākumus, ko attiecīgā valsts amatpersona ir ieguvusi periodā, par kuru tiek iesniegta deklarācija.”

34. pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Lai novērstu valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī, kā arī lai nepieļautu valsts amatpersonu pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, valsts amatpersonām citos likumos var noteikt papildu ierobežojumus.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus.

32.

Papildināt 34. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pārskatā norādāms arī to valsts amatpersonu saraksts, kuras pārkāpušas Korupcijas novēršanas likumu, šo amatpersonu izdarītie likumpārkāpumi un tām uzliktie sodi.”

Pieņemts

13. Papildināt 34. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pārskatā norādāms arī to valsts amatpersonu saraksts, kuras pārkāpušas Korupcijas novēršanas likumu, šo amatpersonu izdarītie likumpārkāpumi un tām uzliktie sodi.”

1. Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1996 .gada 1.augustam apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.

33.

Izteikt likuma pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā:

“ Ministru kabinetam ir pienākums apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.”

Pieņemts

14. Pārejas noteikumos:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“ 1. Ministru kabinetam ir pienākums apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei.”;

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā

“9. Šā likuma 5. pantā minētās valsts amatpersonas ikgadējās deklarācijas par 1998. gadu iesniedz līdz 1999. gada 1. maijam.”

34.

Redakcionāli precizēt Pārejas noteikumu 9. punktu.

Pieņemts

papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Šā likuma 5. pantā minētās valsts amatpersonas ikgadējo deklarāciju par 1998. gadu iesniedz līdz 1999. gada 1. maijam.”

Korupcijas novēršanas likuma 5. panta trešajā daļā minēto valsts amatpersonu sarakstus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.”

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

Redakcionāli precizēt likumprojekta pārejas noteikumu.

Papildināt likumprojekta pārejas

noteikumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Valsts amatpersonu deklarācijās, kuras iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam laika periodā no 1998. gada 18. novembra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, norādītās ziņas par radiniekiem uzskatāmas par pilnīgām, ja tās ietver likumā paredzēto informāciju par personām, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļiem un māsām. “

.......................................................

Papildināt likumprojekta pārejas

noteikumu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

2. Likuma ... pants / grozījumi 5. panta trešajā daļā/ stājas spēkā ar 1998. gada 15. oktobra likuma “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” spēkā stāšanās dienu.

......................................................

3. Likuma ... pants / grozījumi 6. panta trešajā daļā/ stājas spēkā ar 1998. gada 15. oktobra likuma “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” spēkā stāšanās dienu.

Papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“3. Ministru kabinets un citas valsts institūcijas, kā arī pašvaldību domes (padomes) un to izveidotās institūcijas līdz 1999. gada 1. jūlijam apstiprina normatīvos aktus, kas reglamentē kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu.”

....................................................

Papildināt likumprojekta pārejas

noteikumus ar nosacījumu šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

.....................................................

Papildināt likumprojekta pārejas

noteikumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“4. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.”

Papildināt likumprojekta pārejas

noteikumus ar nosacījumu šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet Korupcijas novēršanas likuma 12.1 pants stājas spēkā 1999. gada 1. jūlijā.”

Pieņemts

Pieņemts

precizētā redakcijā

Pieņemts precizētā redakcijā

/skatīt pārejas noteik.

2. punktu

Pieņemts precizētā redakcijā

Pieņemts

Pieņemts

Pieņemts daļēji

Pieņemts

Pārejas noteikumi

1. Korupcijas novēršanas likuma 5. panta ceturtajā daļā minēto valsts amatpersonu saraksti iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

2. Valsts ieņēmumu dienestam laika posmā no 1998. gada 18. novembra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas par radiniekiem uzskatāmas par pilnīgām, ja tās ietver likumā paredzēto informāciju par personām, kuras ar valsts amatpersonu ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļiem un māsām.

3. Ministru kabinets un citas valsts institūcijas, kā arī pašvaldību domes (padomes) un to izveidotās institūcijas līdz 1999. gada 1. jūlijam apstiprina normatīvos aktus, kas reglamentē kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, bet Korupcijas novēršanas likuma 12.1 pants stājas spēkā 1999. gada 1. jūlijā.”