Likumprojekts

Likumprojekts

Emigrācijas likums

1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesības izceļot uz pastāvīgu dzīvi citā valstī (turpmāk - emigrēt), kā arī aizsargāt valsts un personu intereses saistībā ar emigrāciju.

2.pants. Tiesības emigrēt ierobežojamas tikai šajā likumā paredzētajā kārtībā.

3.pants. (1) Bērni vecumā līdz 18 gadiem, izņemot personas, kuru pilngadība saskaņā ar Civillikumu izsludināta ātrāk, emigrē kopā ar vecākiem, aizbildņiem vai vieni, ja viņi izbrauc pie vecākiem vai aizbildņiem. Ja bērns izbrauc pie viena no vecākiem, nepieciešama tā vecāka piekrišana bērna emigrācijai, kurš paliek uz dzīvi Latvijā.

(2) Ja emigrē tikai viens no vecākiem un vecāki nevar vienoties par bērna emigrāciju, šo jautājumu izlemj bāriņtiesa (pagasttiesa) vai tiesa.

4.pants. (1) Iesniegumu par emigrāciju var iesniegt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga persona Valsts policijas pārvaldē pēc savas dzīvesvietas.

(2) Persona, kas uzturas ārvalstīs, iesniegumu var iesniegt Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

(3) Iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī nepieciešamo dokumentu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Lēmumu par atteikumu dot piekrišanu emigrēt pieņem Valsts policijas Imigrācijas policijas pārvaldes priekšnieks, ja persona:

1) tiek turēta aizdomās par nozieguma izdarīšanu;

2) saukta pie kriminālatbildības līdz lēmuma pieņemšanai krimināllietā;

3) nav izpildījusi civiltiesiskas saistības pret fiziskām vai juridiskām personām un to prasījumi ir dokumentāri pierādīti;

4) sasniegusi 19 gadu vecumu un nav izpildījusi obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumu;

5) nav izpildījusi saistības pret valsti;

6) nav saņēmusi attiecīgās valsts piekrišanu ieceļošanai uz pastāvīgu dzīvi.

 

6.pants. (1) Lēmumu par piekrišanu emigrēt vai lēmumu par atteikumu dot piekrišanu emigrēt Valsts policijas Imigrācijas policijas pārvaldes priekšnieks pieņem mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas, bet, ja ir nepieciešama papildu pārbaude, viņš var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(2) Lēmumu trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas izsūta iesniedzējam.

7.pants. Lēmumu par atteikumu dot piekrišanu emigrēt vai lēmumu par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājumu persona var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

8.pants. Par iesnieguma par emigrāciju izskatīšanu ņemama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

9.pants. (1) Lēmums par piekrišanu emigrēt ir spēkā sešus mēnešus no tā pieņemšanas dienas, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.

(2) Lēmumu par piekrišanu emigrēt Valsts policijas Imigrācijas policijas pārvaldes priekšnieks var atcelt, ja līdz izceļošanas dienai ir iestājies vismaz viens no šā likuma 5.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem apstākļiem.

(3) Ja persona sešu mēnešu laikā nav izceļojusi, tā var atkārtoti iesniegt iesniegumu par emigrāciju vai arī tai jāiesniedz iesniegums par atteikšanos emigrēt.

10.pants. Kārtību, kādā personai, kas emigrē, kompensējami izceļošanas izdevumi, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

11.pants. Pēc ierašanās valstī, uz kuru persona ir emigrējusi, tās pienākums ir paziņot savu adresi, kā arī citas pārmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā, Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai attiecīgajā valstī.

Pārejas noteikums

Tiem citu valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā un kuru emigrācijai uz trešajām valstīm nepieciešama kompetentu valsts pārvaldes iestāžu piekrišana, Valsts policijas Imigrācijas policijas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izsniegt izziņu, ka Latvijas Republikai nav iebildumu pret attiecīgo personu izceļošanu uz pastāvīgu dzīvi citā valstī.