Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr. nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinumi

Pantu vai panta daļu redakcijas trešajam lasījumam, attiecībā uz kuriem ir iesniegti priekšlikumi

1.

2.

3.

4.

5.

1.pants. (1) Valsts prezidenta kārtējās vēlēšanas notiek pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām šajā likumā noteiktajā laikā un kārtībā.

(2) Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais Valsts prezidents:

1) atsakās no amata;

2) nomirst;

3) tiek atlaists.

2. pants. Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 4. pantā minētajiem ierobežojumiem.

1.

/Deputāta J.Vidiņa priekšlikums/

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, latvieti, kurš(a) vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 4. pantā minētajiem ierobežojumiem.”

Neatbalstīt.

3. pants. (1) Deputāta iesniegumā norādāms Valsts prezidenta kandidāta vārds, uzvārds, personas kods.

(2) Par Valsts prezidenta kandidātu var izvirzīt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis četrdesmit gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

1.

2.

3.

4.

5.

4. pants. Par Valsts prezidenta kandidātu nevar izvirzīt un par Valsts prezidentu nevar ievēlēt personu, kura:

1) likumā noteiktajā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu;

2) izcieš brīvības atņemšanas sodu;

3) ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ( izņemot reabilitētās personas);

4) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācija jebkurā tās formā) turētājs;

6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

2.

3.

4.

5.

/”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums/

Izslēgt 4. panta 5. un 6. punktu un uzskatīt 7. punktu par 5. punktu.

/Deputāta J.Vidiņa priekšlikumi/

Papildināt 4. pantu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

“6) ir bijusi LKP CK loceklis;”.

Ja Saeima iepriekšējo priekšlikumu noraida, tad 6. punktu izteikt šādā redakcijā:

“6) ir bijusi LKP CK biroja loceklis;”.

Uzskatīt līdzšinējo 6. punktu par 7. punktu utt.

/Deputāta J.Dalbiņa priekšlikums/

Papildināt 4. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) ir bijusi PSKP (LKP) Centrālās komitejas, rajona (pilsētas) vai pilsētas rajona sekretārs.”

Neatbalstīt priekšlikumus.

1.

2.

3.

4.

5.

5. pants. (1) Deputāta iesniegumam pievieno Valsts prezidenta kandidāta parakstītu un pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecinātu paziņojumu (deklarāciju).

6.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts prezidenta vēlēšanu dienā pirms balsošanas deputāts, kurš izvirzījis Valsts prezidenta kandidātu iesniedz Valsts prezidenta kandidāta parakstītu un pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecinātu paziņojumu (deklarāciju).”

Atbalstīt.

5. pants. (1) Valsts prezidenta vēlēšanu dienā pirms balsošanas deputāts, kurš izvirzījis Valsts prezidenta kandidātu, iesniedz Valsts prezidenta kandidāta parakstītu un pie zvērināta notāra uzrādījuma kārtībā apliecinātu paziņojumu (deklarāciju).

(2) Paziņojumā norādāms, ka Valsts prezidenta kandidāts piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un apliecina, ka uz viņu neattiecas šā likuma 4. panta 2. - 7. punktā noteiktie ierobežojumi un viņam nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

(3) Zvērināts notārs apliecina Valsts prezidenta kandidāta identitāti un rīcībspēju, kā arī brīdina viņu par kriminālatbildību, kāda par apzināti nepatiesu paziņojumu sniegšanu iestājas saskaņā ar Krimināllikumu.

7.

8.

/”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumi/

Aizstāt 5. panta otrajā daļā ciparus “2.-7.” ar cipariem “2.-5.”.

Izslēgt 5. panta trešo daļu.

Neatbalstīt priekšlikumus.

6. pants. Valsts prezidenta kārtējām vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā trīsdesmit dienas un ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

7. pants. (1) Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(2) Balsošana notiek šā likuma 8. pantā noteiktajā kārtībā ar vēlēšanu zīmēm.

8. pants. (1) Vēlēšanu zīmes izgatavo un par balsošanas pareizu norisi rūpējas balsu skaitītāji.

(2) Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā.

(3) Deputāti vēlēšanu aploksnes pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.

1.

2.

3.

4.

5.

9. pants. (1) Ja arī Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas.

(2) Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām iesniedzamas ne vēlāk kā trešajā dienā pēc pēdējās vēlēšanu kārtas, ievērojot šā likuma prasības.

(3) Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā septiņas dienas un ne vēlāk kā piecas dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

10.pants. Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kandidatūru iesniegšanas laiku, kā arī vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs. Kandidātiem jāatbilst šā likuma prasībām.

9.

/”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums/

Papildināt ar 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, stājas amatā uzreiz pēc svinīgā solījuma došanas.”

Neatbalstīt.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.