attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

1.

Redakcionāli precizēt.

Atbalstīt.

Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.) grozījumu un izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

2.

Redakcionāli precizēt.

Atbalstīt.

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.) šādus grozījumus:

1.

2.

3.

4.

5.

6.

11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks var uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem, saņemot uzturēšanos atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

“11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks var uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, saņemot uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3.

4.

Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdu “var” ar vārdu “drīkst”, redakcionāli precizējot.

Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks var uzturēties Latvijas Republikā līdz deviņdesmit dienām kalendāra pusgada laikā, bet ne ilgāk kā deviņdesmit dienas vienā ieceļošanas reizē, pamatojoties uz izsniegto vīzu, vai ilgāk par deviņdesmit dienām kalendāra pusgada laikā, saņemot uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt.

Neatbals-tīt.

1. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem bez uzturēšanos atļaujas ārvalstnieks var tikai pēc tam, kad Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza, un tad, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks izglītības iestādē);

2) komerciālo darbību;

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un starptautisko projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks var tikai pēc tam, kad Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza, un tad, ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komerciālo darbību;

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un starptautisko projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

5.

6.

Redakcionāli precizēt 11.panta otro daļu.

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendāra pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks var tikai pēc tam, kad Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai pedagoģisko darbu (valsts akreditētā pētniecības vai mācību iestādē);

2) uzņēmējdarbību;

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības iestādēm;

4) starptautisko līgumu un starptautisko projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.”

Atbalstīt.

Iestrādāts atbildīgās komisijas redakcio-nālajos precizē-jumos.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzību Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kas nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā viens gads.

[<*> - 1996.gada 18.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kas nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā viens gads.”

7.

Redakcionāli precizēt 11.panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.”

17.pants. Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks:

1) uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) uz laiku, kāds noteikts darba līgumā vai paredzēts cita uzdevuma veikšanai, kā arī mācību vai zinātniskās sadarbības plānā;

3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25. un 26.pantā.

8.

Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25., 25.1 un 26.pantā.”

Atbalstīt, papildinot likumpro-jektu ar jaunu pantu.

2. Izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25., 25.1 un 26.pantā.”

Šā panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama arī ārvalstnieka vai bezvalstnieka ģimenes locekļiem.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

18.pants. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt pagarinājumu. Pamattermiņa un pagarinājumu kopējais laiks nedrīkst pārsniegt gadu.

9.

10.

Izslēgt 18.panta otro teikumu.

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Pēc atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās āvalstniekam vai bezvalstniekam ir tiesības no jauna lūgt uzturēšanās atļauju saskaņā ar 17.panta 1.punkta nosacījumiem ne ātrāk kā vienu gadu pēc atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas termiņa izbeigšanās.”

Neatbals-tīt.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

23.pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:

1) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie);

2) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais saskaņā ar šā likuma 25., 25.1, 26. vai 28.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni ( arī adoptētie) saskaņā ar šā likuma 28.1 pantu;

3) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecība ieguldījis kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru vērtībā.

[<*> - 1996.gada 18.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

11.

12.

Papildināt 23.pantu ar jaunu 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka darba nespējīgie vai pensijas vecumu sasniegušie vecāki;

4) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka pieaugušie bērni, ja viņi ir dzimuši Latvijā un Latvijā bez pārtraukuma nodzīvojuši ne mazāk kā desmit gadus;”

Uzskatīt pašreizējo 23.panta 3.punktu par 5.punktu.

Neatbals-tīt.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

23.1 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdi ir bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

13.

Izteikt 23.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī ir pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.”

Neatbals-tīt.

Bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši līdz 1996.gada 1.septembrim, iesniegums ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju jāiesniedz līdz 1997.gada 31.martam, bet bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši pēc 1996.gada 1.septembra, attiecīgais iesniegums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no citas valsts pilsonības iegūšanas dienas.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Šis pants neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanas nodrošināšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 28.janvāra, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā minēto personu laulātajiem un kopā ar tām dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamajiem, ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu,- neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā.

[<*> - 1996.gada 18.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

14.

15.

Papildināt 23.1 panta trešo daļu aiz vārdiem “Šis pants neattiecas uz:” ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uz personām, kuras dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi dzīvojušas Latvijas teritorijā, bet atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 1.jūlija.”

Izteikt 23.1 panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“4) šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto personu laulātajiem un kopā ar tiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem - bērniem un citiem apgādājamiem.”

Neatbals-tīt.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

35.pants. Uzturēšanās atļaujas neizsniedz, ja persona:

1) sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir aizdomas, ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās slimības;

1.1) ir bez veselības apdrošināšanas polises, kas garantē veselības aprūpes apmaksu laikā, kamēr persona uzturas Latvijas Republikā;

2) nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis;

3) likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem - pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

4) pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā;

5) izraidīta no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā;

6) uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

7) ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav;

8) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

9) izdarījusi noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījusies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

10) ir tādas personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana;

11) ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikas teritorijā;

12) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

16.

Izslēgt 35.panta 2.punktu.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

36.pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:

1) Pārvaldei sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;

4) ir bez legāla iztikas avota;

5) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

6) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā, izņemot gadījumus, kad to paredz starptautiski līgumi;

7) [izslēgts ar 18.12.96.];

8) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;

9) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni vai ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

10) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

11) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

12) šķir laulību šā likuma 25., 25.1 vai 26.pantā minētajos gadījumos;

13) iekārtojusies darbā bez attiecīgas atļaujas;

14) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.

Valsts policijas amatpersonai, kura ieņem valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu, ir pienākums šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iesniegt Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

17.

Papildināt 36.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Šī panta pirmās daļas 2.punkta, 4.punkta, 8.punkta un 13.punkta noteikumi netiek attiecināti uz personām, kas Latvijā saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai kuriem nav garantēta uzturēšanās atļauja citā valstī.”

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

40.pants. Personai jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, ja tas nav pārsūdzēts šajā pantā paredzētajā kārtībā.

Personai, kurai paziņots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības septiņu dienu laikā pārsūdzēt to Pārvaldes priekšniekam, kas pagarina uzturēšanās termiņu uz sūdzības izskatīšanas laiku.

Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā pēc Pārvaldes atrašanās vietas.

[<*> - 1996.gada 18.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.01.97.]

18.

Aizstāt 40.pantā vārdu “septiņu” ar vārdu “četrpadsmit”.

Neatbals-tīt.

48.1 pants. Pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts ir tiesības robežapsardzības spēku bataljona komandierim vai viņa vietniekam, ja persona ieradusies valstī nelikumīgi.

Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs var pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts, ja šī persona septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, nav atstājusi valsti un šā likuma 40.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav pārsūdzējusi izbraukšanas rīkojumu vai ja sūdzība ir noraidīta.

19.

Aizstāt 48.1 panta otrajā daļā vārdu “septiņu” ar vārdu “četrpadsmit”.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Lēmumu par tādas personas piespiedu izraidīšanu, kurai pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, pieņem tikai Pārvaldes priekšnieks.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemtais lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts nav pārsūdzams.

48.5 pants. Valsts policijai ir tiesības aizturēt personu pirms lēmuma pieņemšanas par tās piespiedu izraidīšanu no valsts, ja:

1) persona valstī ieradusies nelikumīgi;

2) persona kompetentām iestādēm vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

3) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona slēpsies, vai personai nav noteiktas uzturēšanas vietas valstī;

4) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.

Šajos gadījumos valsts policijai ir tiesības aizturēt personu uz laiku līdz trim diennaktīm, bet paziņojot prokuroram, - uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Par personas aizturēšanu valsts policija nekavējoties paziņo Pārvaldei. Pārvaldes priekšniekam vai teritoriālās nodaļas vadītājam jāizlemj jautājums par aizturēt ās personas piespiedu izraidīšanu no valsts.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par piespiedu izraidīšanu no valsts persona var pārsūdzēt triju dienu lakā šā likuma 40.pantā noteiktajā kārtībā.

20.

Aizstāt 48.5 panta ceturtajā daļā vārdu “triju” ar vārdu “septiņu”.

Neatbals-tīt.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

48.6 pants. Persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts, līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei tiek turēta apsardzībā, paziņojot par to prokuroram.

21.

Izteikt 48.6 pantu šādā redakcijā:

“48.6 pants. Persona, attiecībā uz kuru pieņemts tiesas spriedums vai šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts, līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei tiek turēta apsardzībā, paziņojot par to prokuroram.

Ja spriedumu (lēmumu) attiecībā uz aizturēto personu neizpilda divu mēnešu laikā, tālākā aizturētās personas turēšana apsardzībā nav pieļaujama.”

Neatbals-tīt.