Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”

(reģ.nr.79)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai trešajā lasījumā

 

Izdarīt likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7. nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7. nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, papildinātais mazais valsts ģerbonis un mazais valsts ģerbonis.

1. Aizstāt 2. pantā vārdus “tiek lietots” ar vārdu “ir”.

1.

 

 

 

 

2.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt 2. pantā vārdus “papildinātais mazais valsts ģerbonis” ar vārdiem “vidējais valsts ģerbonis”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 2. pantā vārdus “papildinātais mazais valsts ģerbonis” ar vārdiem “vidējais valsts ģerbonis”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

1. Aizstāt 2. pantā vārdus “papildinātais mazais valsts ģerbonis” ar vārdiem “vidējais valsts ģerbonis”.

3.pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir vairogs, kas dalīts un apakšējā

daļā skaldīts. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā

laukā, apakšējās daļas labajā pusē pret skaldījumu pavērsts uzslējies

sarkans lauva sudraba laukā (Kurzeme un Zemgale), apakšējās daļas kreisajā

pusē pret skaldījumu pavērsts sudraba grifs ar sudraba zobenu labajā ķetnā

sarkanā laukā (Vidzeme un Latgale). Virs vairoga puslokā trīs

piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Papildinātais mazais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa,

kas apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem ģerboņa

vairoga. Ozola zaru augšējā daļa ir vienā līmenī ar vairogā attēlotās

uzlecošās saules augšējo malu.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu

tur labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, bet kreisajā pusē -sudraba

grifs ar zelta mēli, kuri balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas

saņemti ar sarkanbaltsarkanu lenti valsts karoga samēros.

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir heraldiskais vairogs ar horizontālu dalījumu vidū un vertikālu dalījumu tā apakšdaļā. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā; apakšējās daļas labajā pusē uzslējies un pret vairoga kreiso pusi pavērsts sarkans lauva sudraba laukā (Kurzemes un Zemgales simbols); apakšējās daļas kreisajā pusē - pret vairoga labo pusi pavērsts sudraba grifs ar zelta mēli un ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzemes un Latgales simbols). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Vidējais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu no labās puses tur sarkans lauva ar zelta mēli, bet no kreisās puses - sudraba grifs ar zelta mēli; tie balstās uz diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kas apņemti ar sudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir heraldiskais vairogs ar horizontālu dalījumu vidū un vertikālu dalījumu tā apakšdaļā. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā; apakšējās daļas labajā pusē uzslējies un pret vairoga kreiso pusi pavērsts sarkans lauva sudraba laukā (Kurzemes un Zemgales simbols); apakšējās daļas kreisajā pusē - pret vairoga labo pusi pavērsts sudraba grifs ar zelta mēli un ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzemes un Latgales simbols). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Vidējais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu no labās puses tur sarkans lauva ar zelta mēli, bet no kreisās puses - sudraba grifs ar zelta mēli; tie balstās uz diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kas apņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.”

Atbalstīt daļēji.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

2. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir heraldiskais vairogs ar horizontālu dalījumu vidū un vertikālu dalījumu tā apakšdaļā. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā; apakšējās daļas labajā pusē uzslējies un pret vairoga kreiso pusi pavērsts sarkans lauva sudraba laukā (Kurzemes un Zemgales simbols); apakšējās daļas kreisajā pusē - pret vairoga labo pusi pavērsts sudraba grifs ar zelta mēli un ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzemes un Latgales simbols). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Vidējais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu no labās puses tur sarkans lauva ar zelta mēli, bet no kreisās puses - sudraba grifs ar zelta mēli; tie balstās uz diviem dabiskas krāsas (pelēkzaļiem) ozola zariem, kas apņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros.”

 

4.pants. (1) Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem jāatbilst

attiecīgā ģerboņa aprakstam.

(2) Valsts ģerboņa attēlu atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam

nosaka Valsts heraldikas komisija.

 

5.

 

 

 

 

 

6.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Valsts ģerboņa attēliem jāatbilst 1921. gadā pieņemtajiem valsts ģerboņa attēlu paraugiem, kas pievienoti šim likumam.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. (1) Valsts ģerboņa attēliem jāatbilst valsts ģerboņa attēlu paraugiem (grafiskiem, kontūrzīmējumu vai krāsainiem attēliem), kas pievienoti šim likumam.

(2) Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem jāatbilst

attiecīgā ģerboņa aprakstam un šim likumam pievienotajiem paraugiem.”

Atbalstīt daļēji.

 

 

 

 

Atbalstīt.

3. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. (1) Valsts ģerboņa attēliem jāatbilst valsts ģerboņa attēlu paraugiem (grafiskiem, kontūrzīmējumu vai krāsainiem attēliem), kas pievienoti šim likumam.

(2) Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam un šim likumam pievienotajiem paraugiem.”

 

2. Papildināt ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

“4.1 pants. Latvijas valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot valsts, pašvaldību un citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.”

7.

/Deputāts I.Burvis/

Pirmajā lasījumā pieņemto 4.1 pantu iestrādāt kā 8. panta devīto daļu.

Atbalstīt.

 

 

6. pants. (1) Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Saeimas Kanceleja, Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts kanceleja;

2) Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas;

3) iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā;

4) ministriju, Valsts kontroles, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un Latvijas Bankas struktūrvienības;

5) apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas;

6) dzimtsarakstu iestādes;

7) prokuratūras iestādes;

8) zvērināti notāri;

9) vēlēšanu komisijas.

(2) Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz Latvijas valsts mācību iestāžu izdotajiem diplomiem, apliecībām, atestātiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas iegūšanu.

3. 6. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10) publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz izglītības iestāžu, izņemot augstskolas, izdotajiem diplomiem, apliecībām, atestātiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.”

8.

 

 

 

9.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt 6. pantā vārdus “papildināto mazo valsts ģerboni” ar vārdiem “vidējo valsts ģerboni”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 6. pantā vārdus “papildināto mazo valsts ģerboni” ar vārdiem “vidējo valsts ģerboni”.

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

4. 6. pantā:

aizstāt pantā vārdus “papildināto mazo valsts ģerboni” ar vārdiem “vidējo valsts ģerboni”;

papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

“10) publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vidējo valsts ģerboni drīkst lietot uz izglītības iestāžu, izņemot augstskolas, izdotajiem diplomiem, apliecībām, atestātiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas ieguvi pēc akreditētas izglītības programmas.”

7. pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējas valsts iestādes, kā arī tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, un to iestādes.

4. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.”

     

5. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, kā arī pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes.”

8.pants. (1) Šā likuma 5.- 7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī

izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5. - 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Ministrijas lielo valsts ģerboni drīkst lietot tikai uz dokumentiem,

kurus paraksta ministri vai valsts ministri.

(4) Šā likuma 5.panta 3.-10.punktā minētās iestādes drīkst lietot lielo valsts ģerboni tikai uz dokumentiem, kurus paraksta šo iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki.

(5) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto iestāžu vadītāji attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm.

(6) Saeimas deputāti lielo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm un veidlapām.

(7) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", kuros tiek publicēti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimtsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem un pastmarkām.

(8) Lielā valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot apgabaltiesu, pilsētu (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu un dzimtsarakstu iestāžu telpās.

5. 8. pantā:

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “Saeimas deputāti” ar vārdiem “un Ministru kabineta locekļi”;

papildināt septīto daļu pēc vārda “apbalvojumiem” ar vārdiem “likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz diplomiem, kas apliecina augstākās izglītības un zinātniskā grāda ieguvi”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Lielā valsts ģerboņa attēls izvietojams Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, apgabaltiesu, pilsētas (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, zvērinātu notāru, pagasttiesu, bāriņtiesu, dzimtsarakstu iestāžu, valsts dibināto augstskolu, citu valsts, pašvaldību un citu publisko institūciju un to iestāžu telpās.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Šā likuma 5. - 7. pantā minētās iestādes valsts ģerboni drīkst lietot uz formas tērpiem un amata zīmēm likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.”

10.

 

 

 

11.

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

15.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā septītajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajā astotajā daļā vārdus “valsts dibināto augstskolu” ar vārdiem “valsts vai pašvaldību dibināto augstskolu”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 8. panta trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(3) Attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz dokumentiem, kurus paraksta amatpersona, kura ir tiesīga pārstāvēt iestādi un Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri.

(4) Šajā likumā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības lietot attiecīgo valsts ģerboni uz vizītkartēm.

(5) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem, pastmarkām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz diplomiem, kas apliecina augstākā izglītības un zinātniskā grāda ieguvi un citiem dokumentiem, uz kuriem normatīvajos aktos ir paredzēts attēlot lielā valsts ģerboņa attēlu.

(6) Lielā valsts ģerboņa attēls izvietojams Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, apgabaltiesu, pilsētas (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, zvērinātu notāru, pagasstiesu, bāriņtiesu, dzimsarakstu iestāžu, valsts dibināto augstskolu, citu publisko institūciju telpās.

(7) Šā likuma 5.-7. pantā minētās iestādes valsts ģerboni drīkst lietot uz formas tērpiem un amata zīmēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikuma trešajā daļā pēc vārdiem “zvērināti notāri” ar vārdiem “unzvērināti tiesu izpildītāji”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikuma sestajā daļā pēc vārdiem “zvērinātu notāru” ar vārdiem “zvērinātu tiesu izpildītāju”.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt 8. pantu ar devīto daļu, iestrādājot pirmajā lasījumā pieņemto 4.1 panta redakciju:

“(9) Latvijas valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot valsts, pašvaldību un citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.”

Atbalstīt.

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

(uzslatīt par astoto daļu)

6. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 5.- 7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī

izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5. - 7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz dokumentiem, kurus paraksta amatpersona, kura ir tiesīga pārstāvēt iestādi un Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji.

(4) Šajā likumā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības lietot attiecīgo valsts ģerboni uz vizītkartēm.

(5) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem, pastmarkām, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz diplomiem, kas apliecina augstākā izglītības vai zinātniskā grāda ieguvi un citiem dokumentiem, uz kuriem normatīvajos aktos ir paredzēts attēlot lielā valsts ģerboņa attēlu.

(6) Lielā valsts ģerboņa attēls izvietojams Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, apgabaltiesu, pilsētas (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju, pagasstiesu, bāriņtiesu, dzimsarakstu iestāžu, valsts dibināto augstskolu, citu publisko institūciju telpās.

(7) Šā likuma 5.-7. pantā minētās iestādes drīkst lietot jebkuru valsts ģerboni uz formas tērpiem un amata zīmēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(8) Latvijas valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot valsts, pašvaldību un citu publisko un privāto institūciju un privātpersonu telpās, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.”

 

9.pants. Valsts ģerboņa attēlu kā ilustratīvu materiālu drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību grāmatās un citos zinātniska, izziņu rakstura izdevumos un arī kā mācību līdzekli.

6. Aizstāt 9. pantā vārdu “izmantot” ar vārdu “ievietot” un papildināt pēc vārdiem “izdevumos un” ar vārdu “izmantot”.

     

7. Aizstāt 9. pantā vārdu “izmantot” ar vārdu “ievietot” un papildināt pēc vārdiem “izdevumos un” ar vārdu “izmantot”.

 

10.pants. Valsts ģerboni un tā būtiskos pamatelementus nav tiesības lietot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām.

7. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Valsts ģerboni un tā būtiskos pamatelementus nav tiesību lietot uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām (komersantiem), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, citām privātpersonām un to apvienībām.”

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

18.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooparetīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Fiziskām un juridiskām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerboni kā ilustratīvu vai dekoratīvu materiālu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot, ja tas maldina par lietotāja juridisko statusu.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. (1) Valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooparetīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām.

(2) Fiziskām un juridiskām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerbona attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot, ja tas maldina par lietotāja juridisko statusu.”

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

8. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. (1) Valsts ģerboni nav tiesību lietot privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooparetīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, privātpersonām un to apvienībām.

(2) Fiziskām un juridiskām personām vai to apvienībām ir tiesības lietot valsts ģerbona attēlu, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot, ja tas maldina par lietotāja juridisko statusu.”

11.pants. Kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī

izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa

attēlu, nosaka Ministru kabinets.

 

19.

 

20.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 11. pantu.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Kārtību, kādā izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt.

 

Neatbalstīt.

9. Izslēgt 11. pantu.

12.pants. (1) Šā likuma 5.- 7.pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.

(2) Šā likuma prasību ievērošanu sabiedriskajās vietās uzrauga policija.

 

21.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 12. panta otrajā daļā vārdus “sabiedriskajās vietās”.

Atbalstīt.

10. Izslēgt 12. panta otrajā daļā vārdus “sabiedriskajās vietās”.

   

22.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt ar jaunu 14. pantu šādā redakcijā:

“14. pants. Visos līdz šim pieņemtajos likumdošanas aktos ar vārdiem “papildinātais mazais valsts ģerbonis” jāsaprot “vidējais valsts ģerbonis”.

Atbalstīts daļēji, iestrādājot pārejas noteikumos.

 

 

 

8. Papildināt likumu ar nobeiguma noteikumiem šādā redakcijā:

“Nobeiguma noteikumi

14. pants. Valstī pastāv Valsts heraldikas komisija; tās sastāvu nosaka ar Valsts prezidenta rīkojumu, kuru paraksta arī Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs.

15. pants. Valsts heraldikas komisija pilda likumā noteikto uzdevumu, kā arī apstiprina novadu un pilsētu ģerboņu aprakstus un to attēlu atbilstību aprakstam.”

23.

 

 

24.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 14. un 15. pantu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt likumprojekta 8. pantu.

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas PSR 1990.gada 15.februāra likums "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9. nr.);

2) likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu", "Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu" un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos" I, II, V - VIII punkts (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.);

3) likums "Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos simbolikas jautājumos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

4) likums "Par papildinājumiem nolikumā "Par Latvijas Republikas valsts ģerboni", kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.).

 

 

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.jūlijam apstiprina noteikumus par kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā:

“Citos normatīvajos aktos lietotais termins “papildinātais mazais valsts ģerbonis” saprotams kā termins “vidējais valsts ģerbonis”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt.

 

 

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2. punktu;

papildināt ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Citos normatīvajos aktos lietotais termins “papildinātais mazais valsts ģerbonis” saprotams kā termins “vidējais valsts ģerbonis”.”

   

27.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ar šī likuma spēkā stāšanos valsts ģerbonis izgatavojams atbilstoši likumam pievienotajiem paraugiem. Valsts ģerboņi, kas izgatavoti pēc iepriekš apstiprinātiem paraugiem atbilstoši likumam, kas bija spēkā ģerboņa izgatavošanas brīdī, lietojami līdz to izmantošanas beigām vai nomaiņai.”

Atbalstīt.

Pārejas noteikums

Ar šī likuma spēkā stāšanos valsts ģerbonis izgatavojams atbilstoši likumam pievienotajiem paraugiem. Valsts ģerboņi, kas izgatavoti pēc iepriekš apstiprinātiem paraugiem atbilstoši likumam, kas bija spēkā ģerboņa izgatavošanas brīdī, lietojami līdz to izmantošanas beigām vai nomaiņai.

   

28.

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003. gada 1. martā.”

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. martā.