Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās

komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas ieteiktā

redakcija 2.lasījumam

(ar redakcionāliem labojumiem)

1

2

3

4

5

6

1.

Atbildīgā komisija:

Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi”.

Pieņemt

“Par policiju”

1. Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.) grozījumu un papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

 Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.) šādus grozījumus:

11.pants. Policijas darbinieka papildpienākumi

Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt:

1) deputātiem, deputātu kandidātiem, kā arī valsts iestāžu amatpersonām, ja tiek traucēta to likumīgā darbība;

2) veselības aizsardzības un veterināruzraudzības iestādēm - karantīnas pasākumu veikšanā epidēmiju un epizootiju gadījumos;

3) ārstniecības iestādēm - to personu piespiedu atvešanā apsekošanai vai ārstēšanai, kuras slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju vai veneriskajām slimībām, ir sociāli bīstami psihiski slimas, kā arī to personu atvešanā, par kurām ir pietiekams pamats secināt, ka tās ir inficētas ar imūndeficīta vīrusu (AIDS), ja tās izvairās no ierašanās ārstniecības iestādē;

4) cietumu iestādēm - likumpārkāpumu novēršanā un izdarīto noziegumu atklāšanā šajās iestādēs;

5) ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem - profilakses pasākumu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā arī glābšanas darbos;

6) karaspēka daļām un iestādēm - nozaudēto un izlaupīto ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu iedzīvotājiem bīstamu vielu, izstrādājumu un priekšmetu meklēšanā;

7) autotransporta un pilsētas elektrotransporta kontroles dienestiem - transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā;

8) vides aizsardzības un muitas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam un Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei - to likumīgajā darbībā.

2.

Labklājības ministrs V.Makarovs:

Papildināt 11.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ārstniecības personām, Sabiedrības veselības dienesta epidemiologiem un valsts sanitārajiem inspektoriem - to personu piespiedu medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes nodrošināšanā, kā arī piespiedu izolēšanā un apsardzē ārstniecības iestādēs, kas inficējušās vai saslimušas ar infekcijas slimībām, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets;”

Lēmums

nav

pieņemts

28.pants. Policijas personālsastāvs

(1) Policijas dienestā pieņem Latvijas Republikas pilsoņus, ne jaunākus par 18 gadiem un ne vecākus par 35 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, ir spējīgi un brīvprātīgi vēlas pildīt policijai uzliktos pienākumus. Policijas dienestā nevar pieņemt personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem. Policijas darbiniekam jāprot valsts valoda un, pildot dienesta pienākumus, jāspēj sazināties ar personām tajā valodā, ko pārsvarā lieto attiecīgajā reģionā vai darba iecirknī.

3.

Saeimas deputāts J.Dalbiņš:

28.pantā:

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Policijas dienestā nevar pieņemt personu, kas ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var tikt pieņemtas policijas dienestā uz darba līguma pamata un noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas.”;

Pieņemt

1. 28.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Policijas dienestā nedrīkst pieņemt personu, kas ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa (segorganizācijas jebkurā tās formā) turētājs. Izņēmuma gadījumos šādas personas var pieņemt policijas dienestā uz darba līguma pamata un uz noteiktu laiku, ja to prasa nepieciešamība veikt konkrētus uzdevumus, izmantojot šo personu profesionālās zināšanas.”;

(2) Policijas darbinieka pienākums ir nelokāmi pildīt likuma prasības, ievērot profesionālās ētikas normas, respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpēties par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņiem palīdzību, darboties noteikti un mērķtiecīgi, netaupot savus spēkus, bet, ja nepieciešams, nežēlot arī savu dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Šo prasību nepildīšana nav savienojama ar dienestu policijā.

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un sesto daļu.

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un sesto daļu.

(3) Visi policijas darbinieki ir pakļauti atestācijai atbilstoši viņu ieņemamam amatam un speciālajai dienesta pakāpei.

(4) Policijas darbiniekam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(5) Policijas darbinieka uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

12.pants. Policijas darbinieka vispārējās tiesības

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;

..........

4) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;

..........

17) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, toksiskās vai narkotiskās vielas, vai nosūtīt tās apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu;

18) apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju un Latvijas Republikas deputātu transportlīdzekļus) pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās;

..........

24) izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras tiek glabātas bez atļaujas, ja saskaņā ar likumu tāda nepieciešama, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm;

..........

26) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai personām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju transportlīdzekļus, kā arī speciālos tarnsportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādēs, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziegumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

27) dienesta vajadzībām bez atlīdzības izmantot iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām piederošos vietējo sakaru līdzekļus;

..........

29) izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību nozieguma atklāšanā un noziegumu izdarījušo personu aizturēšanā;

Likuma 12.panta 1., 2., 4., 17., 18., 24., 26., 27. un 29.punkts, 13., 14., 22. un 23.pants, 24.panta otrā un ceturtā daļa, 25.panta pirmā, piektā un sestā daļa, 26., 27. un 28.pants, 31.panta ceturtā un sestā daļa, 32. un 33.pants, 35.panta pirmā un trešā daļa un 39.pants attiecināms arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem līdz brīdim, kad stājas spēkā Kriminālsodu izpildes likums."

2. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

Likuma 12.panta 1., 2., 4., 17., 18., 24., 26., 27. un 29.punkts, 13., 14., 22. un 23.pants, 24.panta otrā un ceturtā daļa, 25.panta pirmā, piektā un sestā daļa, 26., 27. un 28.pants, 31.panta ceturtā un sestā daļa, 32. un 33.pants, 35.panta pirmā un trešā daļa un 39.pants attiecināms arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem līdz brīdim, kad stājas spēkā Kriminālsodu izpildes likums.”

13.pants. Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus

Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un uzturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.

Speciālo līdzekļu veidu un fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izdara bruņotu pretošanos.

Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju.

14.pants. Policijas darbinieka tiesības pielietot šaujamieroci

Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Policijas darbiniekam ir tiesības pastāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Policijas darbinieka rīcībā esošo šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

Policijas darbinieks ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Policijas darbiniekam ir arī tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai notiek apcietināto bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā.

Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai policijas darbinieku dzīvību.

Policijas darbiniekam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta tā pielietošana vai izmantošana. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras policijas darbinieks var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties policijas darbiniekam tuvāk par viņa norādīto attālumu, policijas darbiniekam ir tiesības pielietot šaujamieroci saskaņā ar šo likumu.

Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos policijas darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.

22.pants. Policijas darbinieka tiesiskā aizsardzība

Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskāršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Policijas darbinieks neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

23.pants. Policijas darbinieka darbības garantijas

Policijas darbinieks, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir pakļauts savam tiešajam priekšniekam un augstākam priekšniekam. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priekšnieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņš ievēro likuma prasības.

Policijas darbiniekam nav saistoši partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju iejaukšanās policijas darbībā ir aizliegta.

Par likumpārkāpumu netiek atzīta policijas darbinieka rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņš, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus, ja viņš uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņa cieņu. Savu kultūras un sporta vajadzību apmierināšanai policijas darbinieki var izveidot biedrības un klubus, kuru darbību reglamentē likumā noteiktajā kārtībā pieņemti un reģistrēti statūti.

Policijas darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Zaudējumi, kas nodarīti policijas darbinieka vai tuva viņa radinieku mantai sakarā ar policijas darbinieka dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

Kaitējumu, kas nodarīts policijas darbinieka veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzina pilnā apmērā.

24.pants. Valsts policijas darbinieka nodrošināšana ar dzīvokli un telefonu

..........

(2) Ja nepieciešams dienesta dzīvokli piešķir un dienesta telefonu ierīko arī citiem valsts policijas darbiniekiem. Šajos gadījumos dienesta dzīvokli un dienesta telefonu piešķir likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

..........

(4) Policijas iestādēm ir tiesības pirkt dzīvokļus un atsevišķas mājas par budžeta līdzekļiem policijas darbinieku vajadzībām Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

25.pants. Citu garantiju piešķiršana policijas darbiniekam

(1) Policijas darbiniekam ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai paredzēto apmaksu par izdevumiem, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu.

..........

(5) Policijas darbiniekam, kurš dienesta vajadzībām izmanto personisko transportlīdzekli, tā ekspluatācijas izdevumus kompensē no budžeta līdzekļiem.

..........

(6) Policijas darbiniekam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu, invaliditāti, arodslimību vai izdienas pensiju, tiek saglabāti šajā likumā noteiktie atvieglojumi un garantijas.

26.pants. Policijas darbinieka darba laiks un darba samaksa

Policijas darbiniekam noteikta 40 stundu darba nedēļa. Ja nepieciešams, policijas darbinieku pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma var iesaistīt darbā virs noteiktās darba laika normas.

Policijas darbinieks par dienestu policijā saņem darba samaksu, kurā ietilpst amatalga, piemaksa par speciālo amata (dienesta) pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru veidus un apmērus atbilstoši dienesta apstākļiem nosaka Ministru kabinets.

Policijas darbiniekam, kurš šajā dienestā nostrādājis mazāk par 10 gadiem, piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu - četras kalendāra nedēļas, pēc 10 dienesta gadiem - piecas, pēc 20 dienesta gadiem - sešas, bet pēc 25 dienesta gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

Pensiju policijas darbiniekiem piešķir saskaņā ar nolikumu par izdienas pensijām un citiem normatīvajiem aktiem par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām. Uz policijas kalpotāju, kuram nav speciālās dienesta pakāpes, attiecas likums "Par valsts pensijām".

Policijas darbinieki dienesta laikā ir daļējā valsts apgādībā. Apgādes nosacījumus un normas reglamentē Ministru kabinets.

27.pants. Policijas darbinieka atbildība

Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā.Ja policijas darbinieks ir pārkāpis personu tiesības un aizskāris to likumīgās intereses, policijas iestādei ir jāveic pasākumi šo tiesību atjaunošanai un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai.

Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politiskā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo policijas darbinieku no atbildības.

Kriminālsodu policijas darbinieks izcieš saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.

Par administratīvo pārkāpumu policijas darbinieks tiek saukts pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Sūdzības par policijas darbinieka rīcību izskata un izlemj tās policijas iestādes (apakšvienības) priekšnieks, kuram policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš mēneša laikā var to pārsūdzēt augstākā policijas iestādē, prokuratūrā vai tiesā.

31.pants. Policijas darbinieka pieņemšana dienestā un atbrīvošana no dienesta. Dienesta pildīšanas kārtība un noteikumi

..........

(4) Policijas dienesta pildīšanas kārtību, arī speciālo dienesta pakāpju nosaukumus, to piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

..........

(6) Policijas darbinieku var atbrīvot no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma vai izdienas laika sasniegšanu, veselības stāvokli, zvēresta laušanu, disciplīnas neievērošanu, notiesāšanu par nozieguma izdarīšanu, štatu samazināšanu, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts varas vai pārvaldes institūcijā un pēc paša vēlēšanās. Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā lēmumu par viņa atbrīvošanu no dienesta.

32.pants. Policijas darbinieka formas tērps

Policijas darbiniekam bez maksas tiek izsniegts vienota parauga formas tērps. Formas tērpa aprakstu un atšķirības zīmes apstiprina Ministru kabinets.

Policijas darbiniekam viņa pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību, bet kriminālpolicijas darbiniekam - arī speciālu žetonu. Pie policijas darbinieka formas tērpa redzamā vietā jābūt piestiprinātam viņa uzvārdam un personiskajam numuram, bet pie pašvaldības policijas darbinieka formas tērpa - arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam.

33.pants. Policijas darbinieka stimulēšana un atbildība

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam piemērojami šādi apbalvojumi un dienesta atzinības veidi:

pateicības izteikšana;

apbalvošana ar vērtīgu balvu vai naudas prēmiju;

apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršana līdz 10 dienām;

apbalvošana ar goda rakstu;

agrāk uzlikta disciplinārsoda pirmstermiņa noņemšana.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu policijas darbiniekam var piešķirt arī citus atzinības apliecinājumus.

Par dienesta pienākumu izpildē parādīto varonību un drosmi un citiem izciliem nopelniem policijas darbinieku var ieteikt Latvijas Republikas valsts apbalvojuma piešķiršanai.

Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu policijas darbinieks tiek saukts pie disciplinārās, administratīvās, materiālās vai kriminālās atbildības. Policijas darbinieka saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, materiālās un kriminālās atbildības. Policijas darbiniekam piemēro šādus disciplinārsodus:

piezīmi;

rājienu;

speciālās dienesta pakāpes pazemināšanu par vienu pakāpi;

brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam;

pazemināšanu amatā;

atlaišanu no dienesta sakarā ar neatbilstību policijas dienestam.

Apbalvojumu piešķiršanas, dienesta atzinības izteikšanas un disciplinārsodu piemērošanas kārtību policijas darbiniekam nosaka Iekšlietu iestāžu disciplinārreglaments, ko apstiprina Ministru kabinets.

35.pants. Valsts policijas materiāltehniskā apgāde, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

(1) Valsts policijas materiāltehnisko apgādi, sociālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu veic valsts.

..........

(3) Valsts policijas iestāžu materiāltehniskās apgādes kārtību un normas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

39.pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu policijas darbībā

Uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Augstākās Padomes 1991.gada 4.jūnija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par policiju" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 4.nr.).

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Augstākās padomes 1991.gada 4.jūnija lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par policiju” spēkā stāšanās kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 4.nr.).

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

4.

Atbildīgā komisija:

Izslēgt no likumprojekta vārdus “Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.”

Pieņemt

__________