Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Alternatīvs likumprojekts

18.02.98.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Par pašvaldības aptauju

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Šā likuma mērķis ir palielināt pašvaldības iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes (padomes) darbību iedzīvotāju interesēs un noteikt kārtību, kādā ierosināmas un organizējamas pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas.

2.pants. (1) Pašvaldības lemjošajā aptaujā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi, kuri saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (padomi)(turpmāk — vēlētāji).

  1. Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas - Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja tiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (turpmāk — pašvaldības iedzīvotāji), kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

3.pants. (1) Pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izdod šā likuma izpildes nodrošināšanai un izpildes kontrolei nepieciešamās instrukcijas.

4.pants. Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt.

II nodaļa. Pašvaldības aptaujas sarīkošana

5. pants. Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6. panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā var notikt tikai par šādu pašvaldības pieņemto lēmumu atcelšanu:

    1. atlīdzības apmēra noteikšanu un tās piešķiršanas kārtību pilsētas domes (pagasta padomes) deputātiem par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot savus pienākumus;
    2. pašvaldības piešķirto nosaukumu ielām, parkiem un laukumiem, kā arī to pārdēvēšanu;
    3. pašvaldības lēmumiem, kas pieņemti saistošo noteikumu veidā un attiecas uz:

    1. tirdzniecību sabiedriskajās vietās;
    2. reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās;
    3. mājdzīvnieku turēšanu.

6.pants. Pašvaldības lemjošā aptauja notiek:

  1. likumā īpaši paredzētajos gadījumos;
  2. ja prasību par šā likuma 5. pantā paredzēto pašvaldības lēmumu atcelšanu parakstījuši vismaz 20% no attiecīgās domes (padomes) vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās pašvaldības vēlēšanās.

7. pants. (1) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6. panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likumā minēto apstākļu iestāšanās.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6. panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija konstatējusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

8. pants. Pašvaldības konsultatīvā aptauja var notikt tikai par attiecīgās pašvaldības pastāvīgajā kompetencē esošu jautājumu.

 

9. pants. Pašvaldības konsultatīvā aptauja notiek, ja:

  1. attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju;
  2. prasību par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu parakstījuši vismaz 20 procenti no to pašvaldību iedzīvotāju skaita, kuri saskaņā ar pašvaldību vēlēšanām reģistrēti attiecīgajā pašvaldībā attiecīgā gada sākumā un kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

10.pants. (1) Pašvaldības domes (padomes) lēmums par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu iesniedzams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.

(2) Vēlēšanu komisija pēc šā lēmuma saņemšanas ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

11. pants. (1) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 8. panta pirmajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīga pašvaldības domes (padomes) lēmuma.

(2) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 8. panta otrajā punktā paredzētajā gadījumā notiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija atzinusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju parakstījis nepieciešamais pašvaldības iedzīvotāju skaits.

12. pants. Pašvaldības lemjošas un konsultatīvās aptaujas dienu nosaka un paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

 

III nodaļa. Pašvaldības aptauju ierosināšana

13. pants. Lemjošo un konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt, ja līdz pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads.

14.pants. (1) Lemjošo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās domes (padomes) vēlētāji - Latvijas pilsoņi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk - lemjošas aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošas aptaujas ierosināšanai.

15. pants. (1) Konsultatīvo pašvaldības aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā 50 attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ja ievērota kārtība, kas noteikta šā likuma III nodaļā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajās personām (turpmāk - konsultatīvās aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu konsultatīvās aptaujas ierosināšanai.

16.pants. (1) Iesniegumā par parakstu vākšanas uzsākšanu tiek norādīts lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju vārds, uzvārds, personas kods un pastāvīgā pieraksta vieta. Pirmās trīs personas, kas parakstījušas iesniegumu, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātāju intereses.

(2) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanu uzsākšanu pievieno pašvaldības domes (padomes) lēmumu par kura atcelšanu tiek ierosināta pašvaldības lemjošā aptauja.

(3) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanas uzsākšanu pievieno lēmuma projektu par kuru tiek ierosināta pašvaldības konsultatīvā aptauja.

17.pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 48 stundu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pārbauda, vai iesniegums atbilst šā likuma 5.-9. panta prasībām un vai personas, kas parakstījušas iesniegumu, atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 5.- 9. panta prasībām vai iesniegumu parakstījušas personas, kas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija uzdod lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinātājiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt iesniegumu.

18.pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosināšanai, pieņem lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu vai šā priekšlikuma noraidīšanu.

(2) Vēlēšanu komisijas lēmums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības aptaujas ierosināšanai:

1) attiecībā uz rajoniem, republikas pilsētām un rajonu centru pilsētām publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izliekams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā;

2) attiecībā uz pagastiem un šīs daļas 1.punktā neminētajām pilsētām izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas, kā arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā.

(3) Vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams šajā likumā paredzētajā kārtībā.

19.pants. (1) Parakstu vākšanas termiņš, kurā vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīt ierosinājumu par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu, ir 30 dienas. Parakstu vākšanas dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana pašvaldības aptaujai netiek pieļauta.

(2) Vietas, kurās vēlētāji (pašvaldības iedzīvotāji) var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētājiem (pastāvīgajiem iedzīvotājiem) būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji (pastāvīgie iedzīvotāji) var parakstīties. Šajās vietās aģitācija nav pieļaujama.

20.pants. (1) Parakstu vākšanas lapās atzīmējams pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un ierosinājuma parakstīšanas datums.

(2) Pirms ierosinājuma parakstīšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai tā pilnvarota persona pārbauda ierosinājuma parakstītāja dokumentus un lemj par viņa tiesībām parakstīt ierosinājumu.

21.pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs dienas pēc noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās pārbauda, vai parakstu vākšana ir notikusi likumā noteiktajā kārtībā, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma otrās nodaļas noteikumiem.

(2) Vēlēšanu komisija lēmumā par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu norāda aptaujas dienu un lēmumam pievieno:

1) lemjošās aptaujas gadījumā - pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu ir ierosināta aptauja;

2) konsultatīvās aptaujas gadījumā - aptaujai nodoto lēmuma projektu.

 

IV nodaļa. Balsošana un balsu skaitīšana

22.pants. (1) Balsošanai par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu jānotiek ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pēc tam, kad ir izsludināts vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

(2) Balsošanai jānotiek sestdienā un svētdienā.

23.pants. (1) Balsošanas sagatavošanu organizē, kā arī balsošanas rezultātus aprēķina un tos publicē attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas norisi uzrauga un balsis saskaita iecirkņu vēlēšanu komisijas.

(3) Balsošanas iecirkņi pēc iespējas iekārtojami visās vietās, kur tie bija, kad tika vēlēta attiecīgā dome (padome).

24.pants. (1) Balsošanas iecirkņi iekārtojami ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas. Balsošanas iecirkņos redzamā vietā izliekams vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas izsludināšanu, pašvaldības domes (padomes) lēmums vai lēmuma projekts, kurš tiek nodots balsošanai, un balsošanai nodotais jautājums.

(2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes balsošanas zīmē.

25.pants. (1) Balsošanas zīmes paraugu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas zīmē ierakstāms:

1) pašvaldības nosaukums;

2) pašvaldības aptaujai nodotais jautājum;

3) vārdi “jā” un “nē.

(3) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu vēlēšanu komisijām balsošanas zīmes pietiekamā skaitā.

26.pants. (1) Balsošanas kārtību reglamentē Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 25.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa, 26., 27., 32., 33., 34., 35. un 36.pants, kā arī šā panta noteikumi.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases un šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc pašvaldības pastāvīgā iedzīvotāja cita personas dokumenta ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Balsošana par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu ir aizklāta. Katram balsotājam izsniedz vienu balsošanas zīmi.

(4) Ja balsotājs uz pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvai aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt apstiprinoši, viņš balsošanas zīmē atstāj nenosvītrotu vārdu “jā” un nosvītro vārdu “nē”. Ja balsotājs uz pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt noliedzoši, viņš balsošanas zīmē nosvītro vārdu “jā” un atstāj nenosvītrotu vārdu “nē”.

(5) Kad balsotājs ir izdarījis šā panta ceturtajā daļā paredzētos svītrojumus, viņš balsošanas zīmi saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē to apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē.

(6) Par nederīgām atzīstamas balsošanas zīmes, kurās izdarītās atzīmes neatbilst šā panta ceturtās daļas noteikumiem, saplēstas balsošanas zīmes vai arī tādas, no kurām nav saprotama balsotāja attieksme pret pašvaldības lemjošajai vai konsultatīvajai aptaujai nodoto jautājumu.

27.pants. (1) Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kuras pieteiktie kandidāti ir ievēlēti attiecīgajā domē (padomē).

(2) Pirms balsošanas kastes atvēršanas neizmantotās un sabojātās balsošanas zīmes ir saskaitāmas un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā dzēšamas.

(3) Pēc tam izdarāma balsu skaitīšana. Vispirms atver balsošanas kastes, saskaita balsošanas zīmes un pārliecinās, vai to skaits saskan ar balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu. Pēc tam nošķir un atsevišķi saskaita derīgās un nederīgās balsošanas zīmes. Ja rodas domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

(4) Pēc tam saskaita, cik balsis ir nodotas par un cik pret aptaujai nodoto jautājumu.

(5) Pēc balsu skaitīšanas un protokola sastādīšanas visas derīgās, nederīgās un neizlietotās balsošanas zīmes un viens iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplārs ir iesaiņojams, caurauklojams un apzīmogojams. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus balsošanas materiālus attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Līdz ar balsošanas materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā norādīts, kad un ar ko balsošanas materiāli nosūtīti.

28.pants. (1) Pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas balsošanas rezultātus aprēķina pēc protokoliem, kas saņemti no iecirkņu vēlēšanu komisijām.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja uzskatāma par notikušu, ja tajā ir piedalījies ne mazāk par 50 procentiem no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pašvaldības konsultatīvā aptauja uzskatāma par notikušu neatkarīgi no tajā piedalījušos pastāvīgo iedzīvotāju skaita.

(3) Konsultējošajā aptaujā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē aptaujā piedalījušos balsotāju kopējo skaitu, apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaitu.

29.pants. (1) Balsošanas rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas protokoliem to nekavējoties nosūta attiecīgās pašvaldības domei (padomei), vienu lēmuma kopiju Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet otru — pašvaldības aptaujas ierosinātājam, ja tā nav attiecīgās pašvaldības dome (padome).

(2) Republikas pilsētu un rajonu centru pilsētu, kā arī rajonu pašvaldību aptaujas rezultāti, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Šā panta otrajā daļā neminēto pilsētu un pagastu padomes pašvaldību aptaujas rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā izliekami redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas.

30.pants. (1) Pašvaldības aptaujas ierosinātājiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata triju dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka pašvaldības aptaujas ierosināšanas vai balsošanas procesā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas izšķiroši ietekmējuši balsošanas rezultātus, tā ar savu lēmumu atceļ vēlēšanu komisijas lēmumu par balsošanas rezultātu apstiprināšanu. Šādā gadījumā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 10 dienu laikā izsludina atkārtotu balsošanu.

31.pants. (1) Pašvaldības lemjošajai aptaujai nodotais pašvaldības lēmums uzskatāms par atceltu, ja par tā atcelšanu nodoto balsu skaits pārsniedz pusi no aptaujā piedalījušos vēlētāju kopējā balsu skaita. Par atcelšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija paziņo balsošanas rezultātus.

  1. Pašvaldības konsultatīvās aptaujas rezultāti pašvaldības domei (padomei) nav saistoši un tiem ir informatīva nozīme.

  1. nodaļa Nobeiguma noteikumi

32.pants. Ar pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no attiecīgās pašvaldības budžeta.

33.pants. (1) Ja pašvaldības lemjošajā aptaujā nav piedalījies pietiekams balsotāju skaits, atkārtoti ierosināt pašvaldības lemjošo aptauju par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

(2) Pašvaldības konsultatīvo aptauju atkārtoti ierosināt par to pašu jautājumu var tikai pēc gada.

 

 

 

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 8.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada maijā