Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

(Pieņemts 6.Saeimā 2.lasījumā)

1. pants. (1) Šis likums reglamentē valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī izglītībā un citās jomās.

(2) Likums nereglamentē valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā un reliģiskajās organizācijās, kā arī nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā.

2.pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

(2) Ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).

(3) Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.

(4) Valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids, veicina tās saglabāšanos un attīstību.

3.pants. Valsts nodrošina lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas aizsardzību, tās saglabāšanos un attīstību.

4.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.

5.pants. Valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību institūciju, tiesībaizsardzības un citu iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. (1) Valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesību aizsardzības un citās iestādēs, sabiedriskās organizācijās, kā arī Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros ir valsts kapitāla daļa, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajās sēdēs un sanāksmēs tiek lietota svešvaloda, tad rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā.

(3) Lietojot svešvalodu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros nav valsts kapitāla daļa, izglītības iestāžu , kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kā arī svešvalodās izdotās preses izdevējorganizāciju (dibinātāju, izdevēju, redakciju) sēdēs un sanāksmēs, rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens sēdes vai sanāksmes dalībnieks

7.pants. (1) Valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) Latvijas Republikas teritorijā lietvedībā, visos dokumentos, lietojama valsts valoda. Sarakste un lietu kārtošana ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.

(2) Latvijas Republikas starptautisko līgumu teksti tulkojami valsts valodā.

8.pants. (1) Valsts varas un pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no iedzīvotājiem pieņem un izskata dokumentus valsts valodā, kā arī svešvalodās, ja tie izsniegti Latvijas Republikas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Pārējiem svešvalodās iesniedzamajiem dokumentiem pievienojams apstiprināts vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

9.pants. (1) Oficiālos publiskos pasākumos lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā.

(2) Nacionālo kultūras biedrību, reliģisko organizāciju, nacionālo un etnisko grupu pasākumos, kā arī mītiņos, piketos un demonstrācijās var lietot arī citu valodu.

(3)  Starptautiskajos pasākumos vienai no darba valodām ir jābūt valsts valodai un rīkotājam jānodrošina tulkošana valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts valodas centru, pasākuma rīkotājs no šīs prasības var tikt atbrīvots.

10.pants. Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad pieļaujama svešvalodu lietošana atbilstoši starptautiskajiem līgumiem par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās.

11.pants. Tiesā un citās tiesībaizsardzības iestādēs lietojama valsts valoda, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

12.pants. (1) Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā.

(2) Atbilstoši mazākumtautību izglītības programmām vispārējo izglītību līdztekus valsts valodai mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības iegūt dzimtajā valodā. Valsts valodas apjomu šajās programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

13.pants. (1)Vispārējās pamata, vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī pamata un vidējās profesionālajās izglītības iestādēs un augstākajās izglītības iestādēs mācībvaloda ir valsts valoda, ja šajā vai citos likumos nav noteikta cita mācībvaloda.

(2)Vidējās vispārējās izglītības iestādēs ar citu mācībvalodu vismaz pusei mācību priekšmetu jābūt valsts valodā.

(3) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana, kas tiek finansēta no budžeta līdzekļiem Latvijas Republikā, notiek valsts valodā. Pārējos gadījumos - atbilstoši maksas pakalpojuma pasūtītāja prasībām.

14.pants. Zinātnisko grādu iegūšanai darbi iesniedzami latviešu valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt arī citā valodā pēc vienošanās ar autoru un, ja to akceptē attiecīgā zinātnisko grādu piešķiršanas padome.

15.pants. Valsts un reģionālo sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumiem jābūt valsts valodā, izņemot valodu mācību raidījumus, skaņdarbu tekstus un mazākumtautībām adresētos raidījumus. Tekstiem svešvalodā jābūt dublētiem vai nodrošinātiem ar diktora tekstu vai subtitriem valsts valodā. Raidlaika apjomu valsts valodā un svešvalodās nosaka atbilstoši Radio un televīzijas likumam.

16.pants. Uzņēmējsabiedrībām, kas izplata radio un televīzijas programmas, raidlaika apjomu valsts valodā nosaka atbilstoši Radio un televīzijas likumam.

17.pants. (1) Televīzijā un citur publiski demonstrējamām kinofilmām, videofilmām un to fragmentiem jābūt dublētiem valsts valodā vai arī apgādātiem ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem valsts valodā.

(2) Pirmsskolas vecuma bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām valsts valodā.

(3) Nav pieļaujama kinofilmu, videofilmu un to fragmentu dubultā dublēšana.

18.pants. Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, bet valsts īpaši aizsargājamā Lībiešu krasta teritorijā — arī lībiešu valodā.

19.pants. (1) Latvijā dibināto valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību institūciju, tiesībaizsardzības un citu iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumi, kā arī Latvijā rīkojamo pasākumu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot likumos noteiktos gadījumus. Valodas lietošanu nosaukumos un informācijā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Lībiešu krasta teritorijā ir tiesības iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un citus nosaukumus veidot un dublēt lībiešu valodā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par valodu lietošanu nosaukumos un informācijā.

20.pants. (1) Personvārdus lieto saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām valodas normām.

(2) Vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3)Līdzās pirmās daļas nosacījumiem iespējama citu valodu personvārdu lietošana arī oriģinālvalodas ortogrāfijā, ja to pieprasa pati fiziskā persona.

21.pants. Valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) zīmogu un spiedogu tekstam un veidlapām sarakstei Latvijas Republikas teritorijā jābūt tikai valsts valodā. Nacionālo kultūras biedrību un reliģisko organizāciju zīmogu un veidlapu tekstā līdzās valsts valodai var lietot arī svešvalodu. Sarakstē ar ārvalstīm veidlapās līdzās valsts valodai pieļaujama arī svešvalodu lietošana.

22.pants. Atklātiem ziņojumiem, izkārtnēm, afišām, plakātiem, reklāmai, cenu zīmēm un cenu rādītājiem, Latvijā sniedzamo pakalpojumu aprakstiem, kā arī citai publiskai informācijai jābūt valsts valodā. Valsts valodas lietošanu publiskajā informācijā, kā arī gadījumus, kad līdzās valsts valodai var lietot arī svešvalodu, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā.

23.pants. (1) Latvijā ražoto preču etiķetes un marķējumā ietvertajai informācijai, lietošanas instrukcijām, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās konteinera vai iesaiņojuma jābūt valsts valodā. Līdzās valsts valodai var lietot arī svešvalodu. Informācija valsts valodā satura ziņā nedrīkst būt ierobežotāka par informāciju svešvalodās.

(2) Jebkurai importētai precei, ja tās marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā informācija ir svešvalodā, pievienojams autentisks šīs informācijas tulkojums valsts valodā.

(3) Valodu lietošanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, kā arī šā likuma normu piemērošanu preču zīmēs ietvertajā informācijā reglamentē Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā.

24.pants. Valsts varas un pārvaldes institūcijām ir pienākums nodrošināt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai. Valsts nodrošina latviešu valodas zinātnisku izpēti.

25.pants. (1) Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot literārās valodas normas.

(2) Latviešu literārās valodas normas kodificē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija.

(3) Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets.

26.pants. (1) Speciālajā mācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā lietojama vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk — Terminoloģijas komisija).

(2) Jauni termini un to definīciju standarti lietojami oficiālajā saziņā tikai pēc apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis

(3) Terminoloģijas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

27. pants. (1) Vietas pamatnosaukumu nosaka Ministru kabineta Vietvārdu komisija.

(2) Vietvārdu lietošanu un aizsardzību reglamentē Ministru Kabineta noteikumi.

28.pants. Par Valsts valodas likuma ievērošanu valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) ir atbildīga šo institūciju augstākā amatpersona vai uzņēmuma īpašnieks.

29.pants. (1) Valsts valodas likuma ievērošanu valstī pārrauga Valsts valodas centrs, pašvaldības vai to pilnvarotas institūcijas.

(2) Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tā nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1989.gada 5.maija Valodu likums.

2. Šā likuma 13. panta pirmā daļa attiecībā uz pamata un vidējo profesionālo izglītību, kā arī 13.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šajā likumā minētos normatīvos aktus un apstiprina Latviešu valodas ekspertu komisijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Vietvārdu komisijas nolikumus.