attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1. lasījuma redakcija

nr.

iesniegtie priekšlikumi

kom.

atzin.

komisijas ierosinātā

2. lasījuma redakcija

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. nr.; 1998, 2., 23 .nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. nr.; 1998, 2., 23 .nr.) šādus grozījumus:

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latviešu tauta. Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latviešu tauta arvien ir bijusi pakļauta citu tautu uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu latviešu tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un līvus, kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

1.

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Papildināt preambulas otro rindkopu pēc vārdiem “apzinās savu piederību Latvijai” ar vārdiem “un kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990. gada 4. maijam”.

Pieņemts.

1. Papildināt preambulas otro rindkopu pēc vārdiem “apzinās savu piederību Latvijai” ar vārdiem “un kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990. gada 4. maijam”.

3. pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir viņa laulātajam, vecākiem un bērniem.

(3) Nepilngadīgajām personām vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības patstāvīgi repatriēties, ja saņemta vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

2.

3.

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Izteikt 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantiem ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri atrodas viņa apgādībā.”

Papildināt 3. panta trešo daļu pēc vārdiem “ja saņemta” ar vārdiem “ar viņu kopā dzīvojošo”.

Pieņemts.

Pieņemts.

2. 3. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir:

1) repatrianta laulātajam;

2) repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētiem);

3) repatrianta vecākiem, kuri atrodas viņa apgādībā.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “ja saņemta” ar vārdiem “ar viņu kopā dzīvojošo”.

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

4) izveido Repatriācijas fondu un pieņem tā nolikumu;

1. Izteikt 5. panta 4. punktu šādā redakcijā:

4) izveido Repatriācijas fondu un nosaka Repatriācijas fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību:”.

3. Izteikt 5. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“4) izveido Repatriācijas fondu un nosaka Repatriācijas fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;”.

6.pants. Repatriācijas centra izveidošana un tā funkcijas

(4) Repatriācijas centrs veic šādas funkcijas:

4) izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

3. Svītrot 6. panta ceturtās daļas 4. punktu.

4. Izslēgt 6. panta ceturtās daļas 4. punktu.

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonds ir Repatriācijas centra līdzekļi, kuri izlietojami, ievērojot šā likuma noteikumus.

4. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Repatriācijas fonda turētājs ir Repatriācijas centrs.”

5. Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Repatriācijas fonda turētājs ir Repatriācijas centrs.”

8.pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldības nodrošina repatriantus ar dzīvojamo platību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ikgadējām kvotām.

(2) Pašvaldības, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, var sniegt repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā:

1) izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus;

2) piešķirot lietošanā zemi ģimenes māju celšanai;

3) pārdodot dzīvokļus jaunuzceltajās vai kapitāli izremontētajās valsts un pašvaldību mājās, kā arī paredzot pircēja kreditēšanu.

(3) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda un izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām repatriantu nodrošināšanai ar dzīvojamo platību.

5. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā:

1) izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus;

2) piešķirot lietošanā zemi ģimenes māju celšanai;

3) pārdodot dzīvokļus jaunuzceltajās vai kapitāli izremontētajās valsts un pašvaldību mājās, kā arī paredzot pircēja kreditēšanu.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.”

4.

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.”

Pieņemts.

6. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8. pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.”

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) Latvijā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu, personu apliecinošu dokumentu;

2) dzimšanas apliecību;

3) darba grāmatiņu;

4) medicīnisko izziņu (ar psihiatra, narkologa, venerologa, neirologa atzinumu un atzinumu attiecībā uz AIDS);

5) pilsonības vai mītnes zemes kompetentu iestāžu izziņu par sodāmību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3) Repatriācijas centrs lemj par repatrianta statusa, kā arī par sociālās un materiālās palīdzības piešķiršanu.

(4) Desmit dienu laikā no iebraukšanas brīža repatriantam un viņa ģimenes locekļiem jāgriežas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai nokārtotu Latvijas pilsonību apliecinoša dokumenta vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

5.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētie tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalstu pilsoņi - Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumenta kopiju kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki - Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumenta kopiju;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) darba grāmatiņas kopiju;

4) divas fotogrāfijas 35x45mm;

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā norādītajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3)Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgas trīs mēnešus no to izdošanas dienas.

(4) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu vācu vai krievu valodā.

Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem ir jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.”

Pieņemts.

7. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētie tās ģimenes locekļi iesniegumam par repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalstu pilsoņi - Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki - Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumenta kopiju;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) darba grāmatiņas kopiju;

4) divas fotogrāfijas (35x45mm);

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā norādītajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3) Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas.

(4) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā.

Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.”

11.pants. Repatriācijas centra lēmuma pārskatīšana

(1) Persona, kas saņēmusi Repatriācijas centra lēmumu, ir tiesīga triju mēnešu laikā iesniegt lūgumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktoram pārskatīt to.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora pieņemto lēmumu var atcelt iekšlietu ministrs.

6.

(Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Aizstāt 11. panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “priekšnieks” ar vārdu “direktors” attiecīgajā locījumā.

Pieņemts.

8. Aizstāt 11. panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “priekšnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “direktors” (attiecīgā locījumā).

12.pants. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

(1) Ja repatriants par sevi sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu repatrianta statusa iegūšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē uzturēšanās atļauju un šā departamenta direktors var izdot izbraukšanas rīkojumu, ar kuru liek izbraukt no Latvijas repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kas iebraukuši kopā ar viņu.

7.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Aizstāt 12. panta pirmajā daļā vārdus “šā departamenta direktors” ar vārdiem “šīs pārvaldes priekšnieks”.

Pieņemts.

9. Aizstāt 12. panta pirmajā daļā vārdus “šā departamenta direktors” ar vārdiem “šīs pārvaldes priekšnieks”.

15.pants. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās telpas īres tiesību iegūšana

(2) Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai ģimenes mājas celšanai.

6. Svītrot 15. panta otro daļu.

10. Izslēgt 15. panta otro daļu.

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

8.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

19. pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri atgriezušies Latvijā pēc šī likuma stāšanās spēkā un gada laikā griezušies ar iesniegumu Repatriācijas centrā, un pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.”.

Pieņemts.

11. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri atgriezušies Latvijā pēc šā likuma stāšanās spēkā un gada laikā vērsušies ar attiecīgu iesniegumu Repatriācijas centrā, turklāt pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.”

20. pants. Materiālās palīdzības veidi un apmērs

(1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19. pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, Repatriācijas fonds izmaksā:

1) pabalstu ceļa izdevumu segšanai, kas saistīti ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;

2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir griezies nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.

(2) Materiālo palīdzību repatriantiem īpašos gadījumos piešķir Repatriācijas centrs saskaņā ar Repatriācijas fonda nolikumu.

7. Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “Repatriācijas fonds izmaksā” ar vārdiem “no Repatriācijas fonda līdzekļiem izmaksā”.

8. Svītrot 20. panta otrajā daļā vārdus “saskaņā ar Repatriācijas fonda nolikumu”.

9.

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija)

Papildināt 20. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem “gada laikā dokumentu iesniegšanas secībā;”.

Aizstāt 20. panta otrajā daļā vārdus “saskaņā ar Repatriācijas fonda nolikumu” ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 5. panta 4. punktu”.

Pieņemts.

Pieņemts.

12. 20. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Repatriācijas fonds izmaksā” ar vārdiem “no Repatriācijas fonda līdzekļiem izmaksā”;

papildināt pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem “gada laikā dokumentu iesniegšanas secībā”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “saskaņā ar Repatriācijas fonda nolikumu” ar vārdiem “saskaņā ar šā likuma 5. panta 4. punktu”.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim:

1) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo 1996.gada budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu un apstiprina 1996.gada kvotas attiecībā uz repatriantu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, kā arī materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem;

2) apstiprina Repatriācijas fonda nolikumu.

2. Repatriācijas centrs līdz 1995.gada 20.oktobrim izstrādā priekšlikumus par ikgadējām kvotām attiecībā uz materiālās palīdzības piešķiršanu repatriantiem un iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai.

3. Šā likuma 8.pants stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgi grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

9. Svītrot pārejas noteikumus.

13. Izslēgt pārejas noteikumus.