1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija

( ar redakcionāliem labojumiem) 2.lasījumam

1

2

3

4

5

1.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Precizēt likumā lietoto terminu “brīvības atņemšanas vieta” un “Ieslodzījuma vietu pārvalde”.

Daļēji pieņemt

Kriminālsodu izpildes likums

Kriminālsodu izpildes likums

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Kriminālsodu izpildes kārtība un tiesiskais pamats

Kriminālsodu izpildes kārtība un tiesiskais pamats

(1) Šis likums nosaka Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci kriminālsodu izpildē.

.

(1) Šis likums nosaka Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci kriminālsodu izpildē.

(2) Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) brīvības atņemšanas iestādes - brīvības atņemšanu;

2) Valsts policijas iestādes - arestu;

3) Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāji - naudas sodu;

4) pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti - piespiedu darbu.

2.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi vai kā papildsodi, izpilda:

1) brīvības atņemšanu - brīvības atņemšanas iestādes;

2) arestu, policijas kontroli - Valsts policijas iestādes;

3) naudas sodu, mantas konfiskāciju, tiesību ierobežošanu - tiesu izpildītāji;

4) piespiedu darbu - pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti;

5) izraidīšanu no Latvijas Republikas - Valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze.”;

Pieņemt

(2) Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi vai kā papildsodi, izpilda:

1) brīvības atņemšanu — brīvības atņemšanas iestādes;

2) arestu, policijas kontroli — Valsts policijas iestādes;

3) naudas sodu, mantas konfiskāciju, tiesību ierobežošanu — tiesu izpildītāji;

4) piespiedu darbu — pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti;

5) izraidīšanu no Latvijas Republikas — Valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze.

(3) Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

3.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 1.panta trešo daļu

Pieņemt

_____

(4) Ja tiesa piespriedusi kriminālsodu - brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, arestu vai naudas sodu nosacīti, atliekot sprieduma izpildi uz spriedumā paredzēto pārbaudes laiku, - un uzlikusi notiesātajam noteiktus pienākumus, tad šāda sprieduma izpildi un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā kontrolē Probācijas dienests.

4.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 1.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu, piespiedu darbus, arestu vai naudas sodu nosacīti un uzlikusi notiesātajam pārbaudes laikā veikt attiecīgus pienākumus, tad šāda sprieduma izpildi un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā kontrolē Probācijas dienests.”

Pieņemt

(3) Ja tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu, piespiedu darbus, arestu vai naudas sodu nosacīti un uzlikusi notiesātajam pārbaudes laikā veikt attiecīgus pienākumus, tad šāda sprieduma izpildi un notiesātā uzvedību pārbaudes laikā kontrolē Probācijas dienests.

Kriminālsodu izpildes mērķis ir:

1) nodrošināt tiesas sprieduma izpildi;

2) audzināt notiesātos;

3) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas;

4) mazināt kaitīgās sekas, kas radušās sakarā ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Kriminālsodu izpildes mērķis ir:

1)  nodrošināt tiesas sprieduma izpildi;

3)  panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas;

4)  mazināt kaitīgās sekas, kas radušās sakarā ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi tiesas spriedums, kas stājas likumīgā spēkā.

(1) Persona tiek uzskatīta par notiesāto no brīža, kad par viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu tiesa ir pasludinājusi notiesājošu spriedumu un piemērojusi kādu no Krimināllikumā paredzētajiem kriminālsodiem, līdz soda izciešanas termiņa beigām.

5.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona tiek uzskatīta par notiesāto no brīža, kad par viņas izdarīto noziedzīgo nodarījumu spēkā ir stājies spriedums, ar kuru piemērots kāds no Krimināllikumā paredzētajiem kriminālsodiem.”

Pieņemt

(1) Persona tiek uzskatīta par notiesāto no brīža, kad par tās izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru piemērots kāds no Krimināllikumā paredzētajiem kriminālsodiem.

(2) Notiesātajiem, kas izcieš kriminālsodu, ir likumos noteiktās tiesības ar ierobežojumiem, ko nosaka tiesa, piemērojot attiecīgo Krimināllikumā paredzēto soda veidu.

(3) Notiesāto tiesību ierobežojumi izriet arī no soda izciešanas režīma, kādu piespriestā soda izciešanai nosaka šis likums.

(4) Notiesātajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas izcieš sodu Latvijā, ir tiesības, ko nosaka Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi, likumi par ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku tiesisko stāvokli ar Krimināllikumā, šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajiem ierobežojumiem.

(2) Notiesātajiem, kas izcieš kriminālsodu, ir likumos noteiktās tiesības ar ierobežojumiem, ko nosaka tiesa, piemērojot attiecīgo Krimināllikumā paredzēto soda veidu.

(3) Notiesāto tiesību ierobežojumi izriet arī no soda izciešanas režīma pakāpes, kādu piespriestā soda izciešanai nosaka šis likums.

(4) Notiesātajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas izcieš sodu Latvijā, ir tiesības, ko nosaka Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi, likumi par ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku tiesisko stāvokli, ar Krimināllikumā, šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajiem ierobežojumiem.

Jebkura veida kriminālsoda izpilde notiek, ievērojot šādus vispārējos pamatprincipus:

6.

7.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 5.panta pirmo rindkopu ar šādu pirmo teikumu:

“ Ar notiesātajiem jāapietas stingri, bet taisnīgi.”

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 5.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi”.

Pieņemt

Pieņemt

Ar notiesātajiem jāapietas stingri, bet taisnīgi. Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi;

1)  likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

2)  nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) nav pieļaujama sodu izpildes prakse, pārkāpjot likuma normas, kas nodrošina notiesātajiem garantijas pret spīdzināšanu un sodu piemērošanu necilvēcīgā vai pazemojošā veidā, sagādājot fiziskas ciešanas vai pazemojot cilvēka cieņu.

8.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 5.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) jānodrošina likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu sodu izpildi notiesātajam. Soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.”

Pieņemt

3) jānodrošina likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu sodu izpildi notiesātajam. Soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu.

(1) Ja Kriminālsodu izpildes likuma normas atšķiras no Saeimā ratificēto starptautisko konvenciju vai starptautisko līgumu normām, tiek piemērotas starptautisko tiesību aktu normas.

9.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus “Saeimā ratificēto” ar vārdiem “Latvijai saistošajām”.

Pieņemt

Ja Kriminālsodu izpildes likuma normas atšķiras no Latvijai saistošajām starptautisko konvenciju vai starptautisko līgumu normām, tiek piemērotas starptautisko tiesību aktu normas.

(2) Starptautisko organizāciju rekomendācijas un deklarācijas par sodu izpildi un apiešanos ar notiesātajiem realizē Kriminālsodu izpildes likumā un sodu izpildes praksē atbilstoši valsts ekonomiskajām un sociālajām iespējām.

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt 6.panta otro daļu.

Pieņemt

_____

7.pants. Kriminālsodu izpilde laikā un telpā

11.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

7.pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “Kriminālsodu izpildē piemērojamais likums”.

Pieņemt

(1) Notiesātajam piespriesto kriminālsodu izpilda saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas laikā, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(1) Notiesātajam piespriesto kriminālsodu izpilda saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas laikā, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

(2) Visas personas, kas notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā.

12.

13.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 7.panta otro daļu ar šādu palīgteikumu: “ja konkrētajā gadījumā nav piemērojamas starptautisko konvenciju vai starptautisko līgumu normas”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 7.panta otro daļu ar vārdiem “ja attiecīgajā gadījumā nav piemērojamas starptautisko līgumu normas”.

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.

13

Pieņemt

(2) Visas personas, kas notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja attiecīgajā gadījumā nav piemērojamas starptautisko līgumu normas.

Iestādes, kas izpilda tiesu spriedumus, nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi notiesājošo spriedumu, par soda izpildes uzsākšanu un notiesātā soda izciešanas vietu, kā arī par viņa atbrīvošanu pēc soda izciešanas.

14.

15.

16.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Aizstāt 8.pantā vārdu “nekavējoties” ar vārdiem “trīs dienu laikā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“Iestādes, kas izpilda tiesu spriedumus un lēmumus, trīs dienu laikā paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu vai lēmumu, par soda izpildes uzsākšanu, notiesātā soda izciešanas vietu, kā arī par viņa atbrīvošanu no soda izciešanas.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 8.panta tekstu šādā redakcijā:

“Iestādes, kas izpilda tiesu spriedumus un lēmumus, nekavējoties paziņo pirmās instances tiesai, kura taisījusi nolēmumu par soda izpildes uzsākšanu, notiesātā soda izciešanas vietu, kā arī par viņa atbrīvošanu no soda izciešanas.”

Noraidīt

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.16

Pieņemt

Iestādes, kas izpilda tiesu spriedumus un lēmumus, nekavējoties paziņo pirmās instances tiesai, kura taisījusi nolēmumu par soda izpildes uzsākšanu, notiesātā soda izciešanas vietu, kā arī par viņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Brīvības atņemšanas soda izpilde

Brīvības atņemšanas soda izpilde

Brīvības atņemšanas iestādes un notiesāto uzņemšana

Brīvības atņemšanas iestādes un notiesāto uzņemšana

(1) Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos, atklātajos cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

17.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

9.pantā izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt dažāda veida cietumu nodaļas: slēgtā, daļēji slēgtā, atklātā cietuma nodaļas, nepilngadīgo audzināšanas iestādes nodaļas, kā arī izmeklēšanas cietumu nodaļas.”

Pieņemt

(1) Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos, atklātajos cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt dažāda veida cietumu nodaļas: slēgtā, daļēji slēgtā, atklātā cietuma nodaļas, nepilngadīgo audzināšanas iestādes nodaļas, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļas.

(2) Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu nodaļās un šo cietumu saimnieciskajā apkalpē.

18.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 9.panta otro daļu un attiecīgi mainīt pārējo daļu numerāciju.

Pieņemt

_____

(3) Ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš slēgtajā cietumā (izņemot notiesātās sievietes), daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu nodaļās un šo cietumu saimnieciskajā apkalpē. Vīriešu dzimuma nepilngadīgie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, bet sieviešu dzimuma nepilngadīgās - daļēji slēgtā (sieviešu) cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes.

19.

20.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 9.panta esošo trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu nodaļās un šo cietumu saimnieciskajā apkalpē. Notiesātās sievietes sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā. Notiesātie nepilngadīgie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, kas var būt iekārtotas cietumos kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes nodaļa.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 9.panta esošo trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļās. Notiesātās sievietes sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā. Notiesātie nepilngadīgie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, kas var būt iekārtotas cietumos kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes nodaļa.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.20

Pieņemt

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļās. Notiesātās sievietes sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā. Notiesātie nepilngadīgie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, kas var būt iekārtotas cietumos kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes nodaļa.

(4) Atklātajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs atšķirībā no slēgtajiem un daļēji slēgtajiem cietumiem netiek noteiktas soda izciešanas režīma pakāpes un notiesātajiem atļauts brīvi pārvietoties un uzturēties noteiktajā teritorijā.

(3) Atklātajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs atšķirībā no slēgtajiem un daļēji slēgtajiem cietumiem netiek noteiktas soda izciešanas režīma pakāpes un notiesātajiem atļauts brīvi pārvietoties un uzturēties noteiktā teritorijā.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot tos, kuriem sods jāizcieš slēgto cietumu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ar viņu piekrišanu var atstāt izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam.

(2) Notiesātajiem, kuri atstāti izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.

21.

22.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Izmeklēšanas cietums un soda izciešana tajā

(1) Izmeklēšanas cietums, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļas, kas izveidotas cita veida cietumā, atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā un tajā ievieto noziedzīgā nodarījumā apsūdzētos vai tiesājamos, kuriem kā drošības līdzeklis izraudzīts apcietinājums. Laiku, ko apsūdzētais vai tiesājamais pavadījis izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā līdz notiesājošā sprieduma spēkā stāšanās brīdim, likumā noteiktajā kārtībā ieskaita soda izciešanas termiņā.

(2) Ja izmeklēšanas cietuma administrācija uzskata par nepieciešamu un ar brīvības atņemšanu notiesātais piekrīt, notiesāto var atstāt izciest sodu izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkalpes darba veikšanai. Lēmumu pieņem iestādes administratīvā komisija.

(3) Notiesātajiem, kuri atstāti izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkalpes darbam, piemēro slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Izmeklēšanas cietums un soda izciešana tajā

(1) Izmeklēšanas cietums , kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļas, kas izveidotas cita veida cietumos, atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, un tajā ievieto noziedzīgā nodarījumā apsūdzētos vai tiesājamos, kuriem kā drošības līdzeklis izraudzīts apcietinājums.

(2) Ja izmeklēšanas cietuma administrācija uzskata par nepieciešamu un ar brīvības atņemšanu notiesātais piekrīt, notiesāto var atstāt izciest sodu izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkopes darbu veikšanai. Lēmumu pieņem iestādes administratīvā komisija.

(3) Notiesātajiem, kuri atstāti izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkopes darbiem, piemēro slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.”.

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.22

Pieņemt

(1) Izmeklēšanas cietums, kā arī izmeklēšanas cietuma nodaļas, kas izveidotas cita veida cietumos, atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, un tajā ievieto noziedzīgā nodarījumā apsūdzētos vai tiesājamos, kuriem kā drošības līdzeklis izraudzīts apcietinājums.

(2) Ja izmeklēšanas cietuma administrācija uzskata par nepieciešamu un ar brīvības atņemšanu notiesātais piekrīt, notiesāto var atstāt izciest sodu izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkopes darbu veikšanai. Lēmumu pieņem iestādes administratīvā komisija.

(3) Notiesātajiem, kuri atstāti izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā saimnieciskās apkopes darbiem, piemēro slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma režīma noteikumus.

(1) Notiesātos, kuriem jāizcieš brīvības atņemšanas sods, var atstāt vai pārvietot uz izmeklēšanas cietumu ar rajona (republikas pilsētas) vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi cita persona, vai ar tiesas lēmumu sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā - uz lietas izskatīšanas laiku.

(2) Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām.

23.

24.

25.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 11.panta nosaukumā vārdu “vai” ar vārdu “un”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

11.pantā:

1) papildināt nosaukumu pēc vārda “atstāšana” ar vārdiem “izmeklēšanas cietumā”;

2) papildināt pirmo daļu pēc vārda “atstāt” ar vārdiem “izmeklēšanas cietumā”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

(1) Notiesātos, kuriem jāizcieš brīvības atņemšanas sods, var atstāt izmeklēšanas cietumā vai pārvietot uz izmeklēšanas cietumu ar rajona (republikas pilsētas) vai tiesu apgabala prokurora sankciju — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora sankciju — līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījusi cita persona, vai ar tiesas lēmumu sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — uz lietas izskatīšanas laiku.

(2) Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām.

(1) Notiesātos ar brīvības atņemšanu saskaņā ar tiesas spriedumu un pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojuma nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

26.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus “Notiesātos ar brīvības atņemšanu” ar vārdiem “Ar brīvības atņemšanu notiesātos”.

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos saskaņā ar tiesas spriedumu un pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojuma nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

(2) Izmeklēšanas cietuma administrācija pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā paziņo notiesātā radiniekiem, uz kuru brīvības atņemšanas iestādi notiesāto nosūta.

27.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

12.pantā svītrot otro daļu.

Pieņemt

_____

(3) Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam izmeklēšanas cietumā iekārto personas lietu.

28.

29.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 12.panta trešo daļu ar šādu palīgteikumu: “kuru reizē ar notiesāto nosūta brīvības atņemšanas iestādei”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 12.panta trešo daļu ar šādu palīgteikumu: “kuru vienlaikus ar notiesāto nosūta brīvības atņemšanas iestādei”.

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.29

Pieņemt

(2) Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam izmeklēšanas cietumā iekārto personas lietu, kuru vienlaikus ar notiesāto nosūta brīvības atņemšanas iestādei.

(1) Pamats notiesāto uzņemšanai brīvības atņemšanas iestādēs ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ko tiesa paziņo, nosūtot brīvības atņemšanas iestādei attiecīgo dokumentu:

1) rajona (pilsētas) tiesas sprieduma kopiju;

30.

31.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

1) Aizstāt 13.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “uzņemšanai” ar vārdu “ievietošanai”;

2) izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pamats notiesāto ievietošanai brīvības atņemšanas iestādēs ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ko pirmās instances tiesa nosūta brīvības atņemšanas iestādei”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Pamats notiesāto ievietošanai brīvības atņemšanas iestādēs ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ko tiesa paziņo, nosūtot brīvības atņemšanas iestādei attiecīgo dokumentu:

1)  rajona (pilsētas) tiesas sprieduma kopiju;

2) rajona (pilsētas) tiesas lēmuma kopiju gadījumos, kad cits soda veids aizstāts ar brīvības atņemšanu;

2)  rajona (pilsētas) tiesas lēmuma kopiju gadījumos, kad cits soda veids aizstāts ar brīvības atņemšanu;

3) apgabaltiesas sprieduma kopiju;

4) Augstākās tiesas lēmuma kopiju lietās, kuras tā izskatījusi kasācijas kārtībā;

32.

33.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 13.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā”:

“4) Augstākās tiesas nolēmumu kopiju;”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 13.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Augstākās tiesas nolēmuma kopiju lietās, kuras tā izskatījusi apelācijas vai kasācijas kārtībā”.

Daļēji pieņemt. skat.pr.nr.33

Pieņemt

4) Augstākās tiesas nolēmuma kopiju lietās, kuras tā izskatījusi apelācijas vai kasācijas kārtībā;

5) atbilstošas tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša rīkojumu par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

34.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 13.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “atbilstošas” ar vārdiem “pirmās instances”.

Pieņemt

5) pirmās instances tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša rīkojumu par sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem, bez labojumiem, apliecinātiem ar tiesas ģerboņa zīmogu un tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša pašrocīgu parakstu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem, bez labojumiem, apliecinātiem ar tiesas ģerboņa zīmogu un tiesas priekšsēdētāja vai tiesneša pašrocīgu parakstu.

(1) Visus notiesātos, kuri pieņemti no konvoja brīvības atņemšanas iestādē, reģistrē, norādot soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, citus notiesāto raksturojošus datus.

(1) Visus notiesātos, kas pieņemti no konvoja brīvības atņemšanas iestādē, reģistrē, norādot soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, citus notiesāto raksturojošus datus.

(2) Kopā ar notiesātajiem iestāde no izmeklēšanas cietuma saņem viņu personas lietas, kurās ir informācija un svarīgākie dati par katru notiesāto.

35.

36.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

14.pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Brīvības atņemšanas iestādē līdz ar notiesātajiem pieņemami viņiem nepieciešamie apģērba, veļas, citi higiēnas piederumi, ko atļauts lietot šajās iestādēs, kā arī pieņemama uzglabāšanai viņu nauda, vērtslietas, dokumenti un cita notiesātajam ļoti nepieciešama manta. Mantas, kuras saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem nav atļautas lietot brīvības atņemšanas iestādēs, vai kuras nav iespējams uzglabāt tajās, uz notiesāto rēķina nododamas viņu norādītajām personām vai policijai, par to informējot notiesāto.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Brīvības atņemšanas iestādē līdz ar notiesātajiem pieņemams viņiem nepieciešamais apģērbs, veļa un higiēnas piederumi, ko atļauts lietot šajās iestādēs, kā arī pieņemama uzglabāšanai viņu nauda, vērtslietas, dokumenti un cita notiesātajam nepieciešamā manta. Mantas, kuras saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem brīvības atņemšanas iestādēs nav atļautas lietot vai kuras tur nav iespējams uzglabāt, par notiesātā līdzekļiem nododamas viņu norādītajām personām , par to informējot notiesātos.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.36

Pieņemt

(2) Brīvības atņemšanas iestādē līdz ar notiesātajiem pieņemams viņiem nepieciešamais apģērbs, veļa un higiēnas piederumi, ko atļauts lietot šajās iestādēs, kā arī pieņemama uzglabāšanai viņu nauda, vērtslietas, dokumenti un cita notiesātajam nepieciešamā manta. Mantas, kuras saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem brīvības atņemšanas iestādēs nav atļautas lietot vai kuras tur nav iespējams uzglabāt, par notiesātā līdzekļiem nododamas viņu norādītajām personām, par to informējot notiesātos.

37.

38.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 14.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz ar notiesātajām sievietēm brīvības atņemšanas iestādes bērnu namā pieņemami un ievietojami viņu bērni, bet ne vecāki par četriem gadiem, ja notiesātajai nav atņemta vecāku vara un bērnam nav cits aizbildnis. Pēc sešu gadu sasniegšanas šādi bērni pēc mātes norādījuma nododami radiniekiem vai citām personām, bet ja tas nav iespējams - brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) bērna mātes iepriekšējā dzīves vietā, aizbildnības lietas kārtošanai.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 14.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā :

“(3) Brīvības atņemšanas iestādes bērnu namā pieņemami un ievietojami notiesāto sieviešu bērni, bet ne vecāki par četriem gadiem, ja notiesātajai nav atņemta vecāku vara un bērnam nav iecelts aizbildnis. Pēc sešu gadu vecuma sasniegšanas šādi bērni pēc mātes norādījuma nododami radiniekiem vai citām personām, bet, ja tas nav iespējams, - brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) bērna mātes iepriekšējā dzīvesvietā līdz aizbildnības noteikšanai.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.38

Pieņemt

(3) Brīvības atņemšanas iestādes bērnu namā pieņemami un ievietojami notiesāto sieviešu bērni, bet ne vecāki par četriem gadiem, ja notiesātajai nav atņemta vecāku vara un bērnam nav iecelts aizbildnis. Pēc sešu gadu vecuma sasniegšanas šādi bērni pēc mātes norādījuma nododami radiniekiem vai citām personām, bet, ja tas nav iespējams, — brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) bērna mātes iepriekšējā dzīvesvietā līdz aizbildnības noteikšanai.

(3) Pēc iestādes administrācijas ierosinājuma notiesātais informē ģimeni vai tuvus radiniekus par savu atrašanos konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, sūtījumu, pienesumu saņemšanas iespējām un satikšanās laikiem. Paziņojumu nosūta uz iestādes rēķina, kopiju pievieno notiesātā personas lietai.

39.

40.

41.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Uzskatīt 14.panta līdzšinējo trešo daļu kā ceturto un papildināt to ar šādu pirmo teikumu:

“(4) Iestādes administrācijai iespēju robežās jāpalīdz notiesātajam atrisināt visas neatliekamās problēmas, kas viņam radušās sakarā ar brīvības atņemšanu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestādes administrācija informē notiesātā ģimeni, tuvus radiniekus vai viņa norādītu personu, par viņa atrašanos konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, sūtījumu saņemšanas iespējām un satikšanās laikiem. Paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Uzskatīt 14.panta līdzšinējo trešo daļu kā ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(4) Iestādes administrācija informē notiesātā ģimeni, radiniekus vai notiesātā norādīto personu par viņa atrašanos attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē un norāda tās adresi, kā arī sūtījumu saņemšanas iespējas un satikšanās laikus. Paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.”

Noraidīt

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.41

Pieņemt

(4) Iestādes administrācija informē notiesātā ģimeni, radiniekus vai notiesātā norādīto personu par viņa atrašanos attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē un norāda tās adresi, kā arī sūtījumu saņemšanas iespējas un satikšanās laikus. Paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.

(1) Iestādē uzņemtos notiesātos un viņu mantas izkrata. To drīkst darīt tikai tāda paša dzimuma iestādes darbinieks kā notiesātais.

42.

43.

44.

45.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “izkrata” ar vārdu “pārbauda”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iestādē uzņemtos notiesātos un viņu mantas izkrata. Personas kratīšanu ir atļauts veikt tāda paša dzimuma iestādes darbiniekam kā notiesātais.”

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 15.panta pirmās daļas otro teikumu ar frāzi “saudzējot notiesātā kauna jūtas un pašcieņu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 15.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“ 15.pants. Kārtība, kādā notiesātos uzņem brīvības atņemšanas iestādē

(1) Uzņemot brīvības atņemšanas iestādē, notiesātos un viņu mantas pārbauda. Personas apskati ir atļauts izdarīt iestādes darbiniekam, kas ir tā paša dzimuma kā notiesātais. Apskate izdarāma, saudzējot notiesātā kauna jūtas un pašcieņu.”

Pieņemt

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.45

Pieņemt,

ietverts.

pr.nr.45

Pieņemt

(1) Uzņemot brīvības atņemšanas iestādē, notiesātos un viņu mantas pārbauda. Personas apskati ir atļauts izdarīt iestādes darbiniekam, kas ir tā paša dzimuma kā notiesātais. Apskate izdarāma, saudzējot notiesātā kauna jūtas un pašcieņu.

(2) Pēc uzņemšanas brīvības atņemšanas iestādē notiesātie pakļauti obligātai veselības pārbaudei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par infekciju slimību profilaksi un pretepidēmijas pasākumiem jaunuzņemtos notiesātos izvieto izolētās telpās - medicīniskajā karantīnā līdz 12 diennaktīm.

(2) Pēc uzņemšanas brīvības atņemšanas iestādē notiesātie pakļauti obligātai veselības pārbaudei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par infekciju slimību profilaksi un pretepidēmijas pasākumiem jaunuzņemtos notiesātos izvieto izolētās telpās — medicīniskajā karantīnā uz laiku līdz divpadsmit diennaktīm.

(3) Laikā, kamēr notiesātie atrodas karantīnā, viņiem izskaidro Kriminālsodu izpildes likuma normas, iepazīstina ar Ministru kabineta noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, iestādes dienas kārtību un citiem saistošiem dokumentiem, par ko katra notiesātā personas lietai pievieno viņa parakstītu uzziņu.

(3) Laikā, kamēr notiesātie atrodas karantīnā, viņiem izskaidro Kriminālsodu izpildes likuma normas, iepazīstina ar Ministru kabineta noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, iestādes dienas kārtību un citiem saistošiem dokumentiem, par ko katra notiesātā personas lietai pievieno viņa parakstītu uzziņu.

(4) Pēc notiesātā lūguma viņam var izsniegt izrakstu no šī likuma un noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, kur noteiktas viņa tiesības un pienākumi.

(4) Pēc notiesātā lūguma viņam var izsniegt izrakstu no šā likuma un noteikumiem par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību, kur noteiktas viņa tiesības un pienākumi.

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos izvieto šķirti. Šķirti izvieto arī notiesātos, kuru personiskās īpašības un uzvedība negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto citus notiesātos.

46.

47.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 16.panta pirmo daļu pēc vārdiem “citus notiesātos” ar vārdiem “kā arī bijušo tiesībsargājošo institūciju darbiniekus.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 16.panta pirmo daļu pēc vārdiem “izmanto citus notiesātos” ar vārdiem “kā arī bijušos tiesībsargājošo institūciju darbiniekus”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos izvieto šķirti. Šķirti izvieto arī notiesātos, kuru personiskās īpašības un uzvedība negatīvi iespaido citus notiesātos vai kuri apspiež un izmanto citus notiesātos, kā arī bijušos tiesībsargājošo institūciju darbiniekus.

(2) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, izvieto atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un pret to neiebilst izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

48.

49.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt 16. panta otrajā daļā vārdus “kopīgai izvietošanai vai”;

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, izvieto atsevišķi no notiesātajiem.”

Noraidīt

Pieņemt

(2) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, izvieto atsevišķi no notiesātajiem.

50.

51.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 16.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā un kuras agrāk sodītas ar brīvības atņemšanas sodu, izvieto atsevišķi no personām, kas apcietinātas pirmo reizi”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 16.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā un kuras agrāk sodītas ar brīvības atņemšanas sodu, izvieto atsev išķi no personām, kas apcietinātas pirmo reizi;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.”

Noraidīt

Noraidīt

(3) Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu izvietošanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, izvieto tāda veida un režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

52.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 16.panta trešās daļas otro teikumu.

Pieņemt

(3) Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu izvietošanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām.

un režīms brīvības atņemšanas iestādēs

un režīms brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes mērķis ir, nodrošinot notiesāto izolāciju no sabiedrības, noteiktā laika periodā un noteiktā soda izciešanas režīmā panākt notiesāto resocializācijas pakāpei atbilstošu uzvedību, sekmēt viņu iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas un panākt, lai viņi pildītu likumus un atturētos no noziedzīgiem nodarījumiem turpmāk.

(2) Brīvības atņemšanas soda progresīvā izpilde izpaužas notiesāto diferenciācijā pa brīvības atņemšanas iestāžu veidiem ar atšķirīgiem soda izciešanas režīmiem tajās, notiesāto pārvietošanā no zemākās soda izciešanas režīma pakāpes līdz augstākajai soda izciešanas režīma pakāpei vai otrādi viena cietuma ietvaros un pārvietošanā no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu.

53.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “resocializācijas pakāpei atbilstošu uzvedību” ar vārdiem “uzvedībā pozitīvas izmaiņas”.

Noraidīt

(1) Brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes mērķis ir, nodrošinot notiesāto izolāciju no sabiedrības, noteiktā laika periodā un noteiktā soda izciešanas režīmā panākt viņu resocializācijas pakāpei atbilstošu uzvedību, sekmēt notiesāto iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas un panākt, lai viņi pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

(2) Brīvības atņemšanas soda progresīvā izpilde izpaužas notiesāto diferenciācijā pa brīvības atņemšanas iestāžu veidiem ar atšķirīgiem soda izciešanas režīmiem tajās, notiesāto pārvietošanā no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes līdz soda izciešanas režīma augstākajai pakāpei vai otrādi viena cietuma ietvaros un pārvietošanā no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciesto soda daļu, notiesātā uzvedību, izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, izturēšanos pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu.

(1) Soda progresīvās izpildes sistēmai cietumos ir pakļauti visi notiesātie neatkarīgi no piespriestā soda ilguma.

(2) Soda izpildi slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un atklātajos cietumos nosaka saskaņā ar šo likumu, kas paredz:

1) ka soda izciešanu slēgtajā cietumā un daļēji slēgtajā cietumā uzsāk zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē;

2) soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu līdz nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas, lai veicinātu notiesāto resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

3) soda izciešanas režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu šī likuma prasībām atbilstošu notiesāto uzvedību.

(1) Brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes sistēmai cietumos ir pakļauti visi notiesātie neatkarīgi no piespriestā soda ilguma.

(2) Soda izpildi slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un atklātajos cietumos nosaka saskaņā ar šo likumu, kas paredz:

1)  soda izciešanu slēgtajā cietumā un daļēji slēgtajā cietumā uzsākt soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē;

2)  soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu līdz nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai no soda izciešanas, lai veicinātu notiesāto resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

3)  soda izciešanas režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu šā likuma prasībām atbilstošu notiesāto uzvedību.

Brīvības atņemšanas soda piemērošana praksē notiek, ievērojot šādus soda progresīvās izpildes pamatprincipus:

1) brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļi un soda izciešanas režīmi cietumos nedrīkst pastiprināt ciešanas, ko rada ieslodzījums pats par sevi, izņemot gadījumus, kad to attaisno notiesāto izolācijas nepieciešamība vai disciplīnas prasības;

2) dzīves apstākļi soda izciešanas laikā, ciktāl tas iespējams, jānodrošina līdzīgi vispārīgajiem dzīves apstākļiem un pieņemtajām sadzīves normām brīvībā;

3) brīvības atņemšanas iestādēs jārada apstākļi, lai notiesātajiem būtu iespējams attīstīt iemaņas un spējas, kas pēc soda izciešanas sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā;

4) pēc iespējas samazināmas brīvības atņemšanas kaitīgās sekas.

Brīvības atņemšanas sodu praksē piemēro, ievērojot šādus soda progresīvās izpildes pamatprincipus:

1)  brīvības atņemšanas sodu izpildes apstākļi un soda izciešanas režīmi cietumos nedrīkst pastiprināt ciešanas, ko rada ieslodzījums pats par sevi, izņemot gadījumus, kad to attaisno nepieciešamība izolēt notiesāto vai disciplīnas prasības;

2)  soda izciešanas laikā, ciktāl tas iespējams, jānodrošina tādi dzīves apstākļi, kas būtu līdzīgi vispārējiem dzīves apstākļiem un pieņemtajām sadzīves normām brīvībā;

3)  brīvības atņemšanas iestādēs jārada apstākļi, lai notiesātajiem būtu iespējams attīstīt iemaņas un spējas, kas pēc soda izciešanas sekmētu viņu iekļaušanos dzīvē;

4)  pēc iespējas samazināmas brīvības atņemšanas kaitīgās sekas.

(1) Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai nepilngadīgo audzināšanas iestādē attiecīgās iestādes amatpersonas novērtē notiesātā personību, resocializācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai izveido notiesātā soda izpildes pasākumu plānu, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

54.

55.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

20.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdus “attiecīgās iestādes amatpersonas” ar šādu teikuma daļu “iestādes administrācija savāc visu informāciju par notiesāto, kas nepieciešama viņa audzināšanas darbam un” un šādu teikumu: “iestādes priekšnieks nodrošina, ka par notiesāto savāktā informācija un individuālais audzināšanas darba plāns ir pieejams tikai personālam vai personām, kuras pilnvarojusi attiecīga amatpersona.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai nepilngadīgo audzināšanas iestādē iestādes administrācija savāc visu informāciju par notiesāto, kas nepieciešama viņa audzināšanas darbam. Iestādes priekšnieks nodrošina, ka par notiesāto savāktā informācija un individuālais audzināšanas darba plāns ir pieejams tikai personālam vai personām, kuras pilnvarojusi attiecīga amatpersona. Atbilstoši iegūtajai informācijai izveido notiesātā soda izpildes pasākumu plānu, paredzot, kādi pasākumi veicami visā soda izpildes laikā.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.55

Pieņemt

(1)  Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai nepilngadīgo audzināšanas iestādē iestādes administrācija savāc visu informāciju par notiesāto, kas nepieciešama viņa audzināšanas darbam. Iestādes priekšnieks nodrošina, ka par notiesāto savāktā informācija un individuālais audzināšanas darba plāns ir pieejams tikai personālam vai personām, kuras pilnvarojusi attiecīga amatpersona. Atbilstoši iegūtajai informācijai izveido notiesātā soda izpildes pasākumu plānu, paredzot, kādi pasākumi veicami visā soda izpildes laikā.

(2) Plānā paredz vismaz šādus pasākumus:

1) pārvietošanu uz augstāku soda izciešanas režīma pakāpi vai iestādi ar vieglāku režīmu;

2) iesaistīšanu darbā, arodizglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā vai pārkvalificēšanā;

3) piedalīšanos tālākas vispārējas izglītības pasākumos;

4) sociālās palīdzības, audzināšanas un resocializācijas pasākumus;

5) pasākumus, kas saistīti ar iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas.

56.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 20. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Plānā iekļauj vismaz šādus pasākumus:

1)  notiesātā pārvietošanu uz soda izciešanas režīma augstāku pakāpi vai iestādi ar vieglāku režīmu;

2)  notiesātā iesaistīšanu darbā, arodizglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā vai pārkvalificēšanā;

3)  notiesātā piedalīšanos tālākas vispārējas izglītības pasākumos;

4)  sociālās palīdzības, audzināšanas un resocializācijas pasākumus;

5)  pasākumus, kas saistīti ar notiesātā iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas.”

Pieņemt

(2) Plānā iekļauj vismaz šādus pasākumus:

1)  notiesātā pārvietošanu uz soda izciešanas režīma augstāku pakāpi vai iestādi ar vieglāku režīmu;

2)  notiesātā iesaistīšanu darbā, arodizglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā vai pārkvalificēšanā;

3)  notiesātā piedalīšanos tālākas vispārējas izglītības pasākumos;

4)  sociālās palīdzības, audzināšanas un resocializācijas pasākumus;

5)  pasākumus, kas saistīti ar notiesātā iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas.

(3) Atkarībā no plāna izpildes gaitas un notiesātā personības izpētes rezultātiem plānu koriģē. Sastādot plānu un to koriģējot, konsultējas ar notiesāto un pēc iespējas ievēro viņa ieteikumus un lūgumus.

57.

58.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 20.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Sastādot plānu un to koriģējot, ar to iepazīstina notiesāto un pēc iespējas ievēro notiesātā lūgumus.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atkarībā no plāna izpildes gaitas un notiesātā personības izpētes rezultātiem plānu koriģē. Veidojot un koriģējot plānu, ar to iepazīstina notiesāto un pēc iespējas ievēro viņa lūgumus.”

Pieņemt daļēji, skat.pr.nr.

58

Pieņemt

(3) Atkarībā no plāna izpildes gaitas un notiesātā personības izpētes rezultātiem plānu koriģē. Veidojot un koriģējot plānu, ar to iepazīstina notiesāto un pēc iespējas ievēro viņa lūgumus.

(1) Soda izciešanas režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir: notiesāto obligāta izolācija un viņu pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza un nelokāma izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī viņa personības un uzvedības.

(2) Notiesātos visu veidu cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai atsevišķās daļēji slēgtā (sieviešu) cietuma nodaļās, kas iekārtotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādēs ar priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

(4) Notiesātie valkā brīvības atņemšanas iestādē izsniegto noteikta veida apģērbu vai personīgo apģērbu.

(5) Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu un priekšmetus, kuru lietošana brīvības atņemšanas iestādēs aizliegta, un tādēļ notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko veic tā paša dzimuma persona. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, kā arī rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un naudu nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(6) Šī likuma noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, izmantot telefonsarunas, saņemt sūtījumus, pienesumus un naudas pārvedumus, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem un sarakstīties. Notiesāto sarakste ir cenzējama, bet sūtījumi un pienesumi - izskatāmi.

(7) Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir tiesības izdarīt personu, kuras ienāk un iziet no iestādes, mantu un apģērba apskati.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Soda izciešanas režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir: notiesāto obligāta izolācija un viņu pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus un citus pārkāpumus, viņiem noteikto pienākumu precīza un nelokāma izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā personības un uzvedības”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

21. pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus “tā paša dzimuma persona” ar vārdiem “tā paša dzimuma iestādes darbinieks”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 21.panta piekto daļu pēc vārda “dzimuma” ar vārdiem “iestādes amatpersona”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 21.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja nepieciešams, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir tiesības izdarīt personu, kuras ienāk un iziet no iestādes, mantu un apģērba apskati, izņemot 86. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto personu mantu un apģērba apskati.”

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Režīma vispārējie nosacījumi brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu nosaka stingru soda izciešanas režīmu, kas izpaužas kā: notiesāto obligāta izolācija un viņu pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza un nelokāma izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī viņa personības un uzvedības.

(2) Notiesātos visu veidu cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs un nodaļās izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādēs ar priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem, kas izcieš sodu slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē un priekšzīmīgi uzvedušies, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var atļaut pārvietoties bez pavades ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas saistīts ar notiesātā veicamo darbu.

(4) Notiesātie valkā brīvības atņemšanas iestādē izsniegto noteikta veida apģērbu vai personīgo apģērbu. Iestādē izsniegtajam apģērbam jābūt piemērotam klimatiskajiem apstākļiem un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt pazemojošs. Ja ieslodzītie saņem atļauju iziet ārpus ieslodzījuma vietas, viņiem atļauts valkāt privātās drēbes vai citu neuzkrītošu apģērbu. Iestāde nodrošina privātā apģērba uzglabāšana tā, lai tas būtu piemērots lietošanai.

(5) Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, priekšmetus un vielas, kuru lietošana brīvības atņemšanas iestādēs ir pretrunā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Tādēļ notiesātie ir pakļauti personas kratīšanai, ko, pamatojoties uz cietuma priekšnieka lēmumu, var veikt iestādes amatpersona, kas ir tā paša dzimuma kā notiesātais, un veicot kratīšanu ievēro notiesātā kauna jūtas un pašcieņu.

(6) Soda izciešanas režīma ietvaros notiesātajiem atļauts uzturēt sakarus ar tuviniekiem un satikties ar apmeklētājiem, uz sava rēķina izmantot telefonsarunas, lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, sūtīt un saņemt vēstules un naudas pārvedumus, ar pārskaitījumu no personīgajā rēķinā esošajiem naudas līdzekļiem iegādāties literatūru, preses izdevumus, rakstāmpiederumus, kā arī pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, saņemt paku sūtījumus un pienesumus.

(7) Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotajai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt no iestādes apmeklētājiem uzrādīt viņu personas apliecību, kā arī izdarīt apmeklētāju, kas ienāk un iziet no iestādes, mantu un apģērba apskati.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Režīma vispārējie nosacījumi brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu nosaka soda izciešanas režīmu, kas izpaužas kā notiesāto obligāta izolācija un pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī viņa personības un uzvedības.

(2) Notiesātos visu veidu cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs un nodaļās izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādēs ar priekšnieka rīkojumu nosaka reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem, kas izcieš sodu slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē un ir priekšzīmīgi uzvedušies, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var atļaut pārvietoties bez pavades ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas saistīts ar notiesātā veicamo darbu.

(4) Notiesātie valkā brīvības atņemšanas iestādē izsniegtu noteikta veida apģērbu vai personisko apģērbu. Iestādes izsniegtajam apģērbam jābūt piemērotam klimatiskajiem apstākļiem, un tas nedrīkst radīt pazemojuma sajūtu. Ja ieslodzītie saņem atļauju iziet ārpus ieslodzījuma vietas, viņiem atļauts valkāt personisko apģērbu. Iestāde nodrošina personiskā apģērba uzglabāšanu tā, lai tas būtu piemērots lietošanai.

(5) Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, priekšmetus un vielas, kuru lietošana brīvības atņemšanas iestādēs ir pretrunā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Tādēļ notiesātie ir pakļauti personas aplūkošanai, ko, pamatojoties uz cietuma priekšnieka lēmumu, var izdarīt iestādes darbinieks, kas ir tā paša dzimuma kā notiesātais. Apskate izdarāma, saudzējot notiesātā kauna jūtas un pašcieņu.

(6) Soda izciešanas režīma ietvaros notiesātajiem atļauts uzturēt sakarus ar ģimeni un radiniekiem, kā arī satikties ar apmeklētājiem, par saviem līdzekļiem izmantot telefonu sarunām, lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, sūtīt un saņemt vēstules un naudas pārvedumus, ar pārskaitījumu no personīgajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem iegādāties literatūru, preses izdevumus, rakstāmpiederumus, kā arī pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, saņemt paku sūtījumus un pienesumus.

(7) Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt no iestādes apmeklētājiem uzrādīt viņu personas apliecību, kā arī izdarīt iestādē ienākušo un no tās izejošo apmeklētāju mantu un apģērba apskati, bet atsevišķos gadījumos — arī personas aplūkošanu.”

Noraidīt

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Noraidīt

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(1) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu nosaka soda izciešanas režīmu, kas izpaužas kā notiesāto obligāta izolācija un pastāvīga uzraudzīšana, lai viņiem nebūtu iespējas iz darīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu izpilde; dažādi soda izciešanas režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un bīstamības pakāpes, kā arī viņa personības un uzvedības.

(2) Notiesātos visu veidu cietumos, kā arī nepilngadīgo audzināšanas iestādēs un nodaļās izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtajos cietumos — arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādēs ar priekšnieka rīkojumu nosaka reglamentētu dienas kārtību. Notiesātajiem, kas izcieš sodu slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē un ir priekšzīmīgi uzvedušies, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var atļaut pārvietoties bez pavades ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas saistīts ar notiesātā veicamo darbu.

(4) Notiesātie valkā brīvības atņemšanas iestādē izsniegtu noteikta veida apģērbu vai personisko apģērbu. Iestādes izsniegtajam apģērbam jābūt piemērotam klimatiskajiem apstākļiem, un tas nedrīkst radīt pazemojuma sajūtu. Ja ieslodzītie saņem atļauju iziet ārpus ieslodzījuma vietas, viņiem atļauts valkāt personisko apģērbu. Iestāde nodrošina personiskā apģērba uzglabāšanu tā, lai tas būtu piemērots lietošanai.

(5) Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, priekšmetus un vielas, kuru lietošana brīvības atņemšanas iestādēs ir pretrunā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Tādēļ notiesātie ir pakļauti personas aplūkošanai, ko, pamatojoties uz cietuma priekšnieka lēmumu, var izdarīt iestādes darbinieks, kas ir tā paša dzimuma kā notiesātais. Apskate izdarāma, saudzējot notiesātā kauna jūtas un pašcieņu.

(6) Soda izciešanas režīma ietvaros notiesātajiem atļauts uzturēt sakarus ar ģimeni un radiniekiem, kā arī satikties ar apmeklētājiem, par saviem līdzekļiem izmantot telefonu sarunām, lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, sūtīt un saņemt vēstules un naudas pārvedumus, ar pārskaitījumu no personīgajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem iegādāties literatūru, preses izdevumus, rakstāmpiederumus, kā arī pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, saņemt paku sūtījumus un pienesumus.

(7) Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt no iestādes apmeklētājiem uzrādīt viņu personas apliecību, kā arī izdarīt iestādē ienākušo un no tās izejošo apmeklētāju mantu un apģērba apskati, bet atsevišķos gadījumos — arī personas aplūkošanu.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot atklātajos cietumos, ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas līdz divām stundām un ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

65.

66.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

22.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdus “izņemot atklātajos cietumos” ar vārdiem “slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos vai daļēji slēgtajos cietumos, ir atļautas satikšanās: īslaicīgas — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām un ilgstošas — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.66

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos vai daļēji slēgtajos cietumos, ir atļautas satikšanās: īslaicīgas — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām un ilgstošas — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

(2) Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

67.

68.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 22. panta otro daļu ar šādu palīgteikumu: “kurš seko sarunu gaitai un raugās, lai notiesāto un apmeklētāju starpā nenotiktu neatļauta sazināšanās.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Īslaicīgās satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām, klātesot brīvības atņemšanas iestādes pārstāvim, kas seko sarunu gaitai un nepieļauj, lai starp notiesāto un apmeklētāju notiktu neatļauta sazināšanās.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK red.

Pieņemt

(2) Īslaicīgās satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām, klātesot brīvības atņemšanas iestādes pārstāvim, kas seko sarunu gaitai un nepieļauj, lai starp notiesāto un apmeklētāju notiktu neatļauta sazināšanās.

(3) Ilgstošo satikšanos laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem: vecākiem, adoptētājiem, bērniem, brāļiem un māsām, vecotēvu, vecomāti, mazbērniem, kā arī ar laulāto. Izņēmuma gadījumos, kad minētās personas notiesāto neapmeklē, brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atļaut ilgstošas satikšanās arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

(4) Uz notiesātā rakstveida lūguma pamata un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizvietot ar sarunām pa telefonu uz sava rēķina.

(5) Satikšanās kārtību cietumos nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(3) Ilgstošo satikšanos laikā notiesātajiem ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem: vecākiem, adoptētājiem, bērniem, brāļiem un māsām, vecotēvu, vecomāti, mazbērniem, kā arī ar laulāto. Izņēmuma gadījumos, kad minētās personas notiesāto neapmeklē, brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atļaut ilgstošās satikšanās arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

(4) Uz notiesātā rakstveida lūguma pamata un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā līdzekļiem.

(5) Satikšanās kārtību cietumos reglamentē Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par viņu personīgajā rēķinā esošo naudu. Norēķināšanās par iegādātajām precēm, izņemot atklātajos cietumos, nenotiek skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu.

69.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 23.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Norēķināšanās par iegādātajām precēm, izņemot atklātos cietumus, notiek ar pārskaitījumu.”.

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par viņu personīgajā kontā esošo naudu. Norēķināšanās par iegādātajām precēm, izņemot atklātos cietumus, notiek ar pārskaitījumu.

(2) Darba nespējīgajiem notiesātajiem, nepilngadīgajiem, kā arī tad, ja pārējie notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personīgajā rēķinā.

70.

71.

72.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 23.panta otro daļu un attiecīgi mainīt trešās un ceturtās daļas numerāciju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 23. panta otro daļu ar vārdiem “tai skaitā par naudu, kas ir saņemta šā likuma 25. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 23.panta otro daļu pēc vārda “rēķinā” ar vārdiem “tai skaitā par naudu, kas saņemta no šā likuma 25.pantā minētajām personām”.

Pieņemt

Noraidīt

Noraidīt

________

(3) Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas un pirmās nepieciešamības preces vienā mēnesī, nosaka atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un soda izciešanas režīma pakāpei, un tā nedrīkst pārsniegt valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu.

(4) Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(2) Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus vienā mēnesī, nosaka atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un soda izciešanas režīma pakāpei, un tā nedrīkst pārsniegt valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu.

(3) Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

73.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt likumu pēc 23.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“ pants. Tiesības uz bezmaksas uzturu un apģērbu

Katram darba nespējīgam notiesātajam un notiesātajam, kas nav nodrošināts ar darbu, ir tiesības uz bezmaksas uzturu uz valsts rēķina noteiktā daudzumā un asortimentā, kā arī tiesības uz noteikta veida apģērbu bez maksas.”

Noraidīt

________

24.pants. Iespēja iegādāties literatūru, presi un rakstāmpiederumus

74.

75.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 24.panta nosaukumā vārdu “presi” ar vārdiem “preses izdevumus”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 24.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“24.pants. Iespēja iegādāties un saņemt literatūru, preses izdevumus un rakstāmpiederumus”.

Pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma pakāpes atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru pie iestādes grāmatu izplatītāja, pasūtīt laikrakstus un žurnālus un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā rēķinā esošajiem līdzekļiem.

76.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 24.pantu pēc vārdiem “bez ierobežojuma iegādāties” ar vārdiem “un saņemt”.

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma pakāpes atļauts bez ierobežojuma iegādāties un saņemt literatūru pie iestādes grāmatu izplatītāja, pasūtīt laikrakstus un žurnālus un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā kontā esošo naudu.

77.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 24.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Brīvības atņemšanas iestāžu bibliotēkas apgādā notiesātos ar ētiska un vispārizglītojoša satura grāmatām, kā arī tādām, kas veicina arodniecisko izglītību.”

Pieņemt

(2) Brīvības atņemšanas iestāžu bibliotēkas apgādā notiesātos ar ētiska un vispārizglītojoša satura grāmatām, kā arī tādām, kuras veicina arodizglītību.

25.pants. Iespēja saņemt un sūtīt naudas pārvedumus

78.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 25.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Iespēja saņemt naudu, saņemt un sūtīt naudas pārvedumus”.

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt un sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem bez ierobežojuma, bet citām personām tikai tad, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācija to atļauj.

(2) Naudu, kas notiesātajiem atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņiem neizsniedz, bet ieskaita viņu personīgajā rēķinā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

79.

80.

81.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 25.panta otro daļu pēc vārda “telegrāfu” ar vārdiem “vai iemaksāta iestādes kasē”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 25. pantu šādā redakcijā:

“(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt un sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem bez ierobežojuma, bet saņemt naudas pārvedumus no citām personām un sūtīt tos citām personām tikai ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju.

(2) Notiesātajiem atsūtīto vai atnesto naudu viņiem neizsniedz, bet ieskaita viņu personīgajā rēķinā izņemot notiesātos, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.”

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt un sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem bez ierobežojuma, bet saņemt naudas pārvedumus no citām personām un sūtīt tos citām personām tikai ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju.

(2) Notiesātajiem atsūtīto vai atnesto naudu viņiem neizsniedz, bet ieskaita viņu personīgajā rēķinā izņemot notiesātos, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.”

Pieņemt

Noraidīt

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt un sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem bez ierobežojuma, bet citām personām tikai tad, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācija to atļauj.

(2) Naudu, kas notiesātajiem atsūtīta pa pastu vai telegrāfu vai iemaksāta iestādes kasē, viņiem neizsniedz, bet ieskaita viņu personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

(1) Notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt līdz deviņiem paku sūtījumiem vai pienesumiem gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.

82.

83.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda “atļauts” ar vārdiem “no jebkuras personas”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

26.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdus “līdz deviņiem paku sūtījumiem vai pienesumiem gadā“ ar vārdiem “saņemt uzturvielu vai atļauto pirmās nepieciešamības priekšmetu sūtījumus vai pienesumus atbilstoši noteiktajai režīma pakāpei”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt uzturvielu vai atļauto pirmās nepieciešamības priekšmetu sūtījumus vai pienesumus atbilstoši noteiktajai soda izciešanas režīma pakāpei. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.

(2) Paku sūtījumus vai pienesumus var aizvietot ar naudas pārvedumiem summā līdz vienai pusei no minimālās mēnešalgas, par kuru notiesātais var iepirkties brīvības atņemšanas iestādes veikalā virs 23.panta trešajā daļā noteiktās summas tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt pienesumu vai sūtījumu.

84.

85.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “ar naudas pārvedumiem” ar vārdiem “atļaujot iztērēt naudu no personīgā rēķina” un vārdus “23.panta trešajā daļā” ar vārdiem “23.panta otrajā daļā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt atļaujot iztērēt naudu no personīgā konta, turklāt šī summa nedrīkst pārsniegt pusi no minimālās mēnešalgas, un par to notiesātais var iepirkties brīvības atņemšanas iestādes veikalā virs 23.panta otrajā daļā noteiktās summas tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt pienesumu vai sūtījumu.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.85

Pieņemt

(2) Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt atļaujot iztērēt naudu no personīgā konta, turklāt šī summa nedrīkst pārsniegt pusi no minimālās mēnešalgas, un par to notiesātais var iepirkties brīvības atņemšanas iestādes veikalā virs 23.panta otrajā daļā noteiktās summas tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt pienesumu vai sūtījumu.

(3) Kārtību, kādā sūtījumus un pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem aizliegts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

86.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 26.panta trešajā daļā vārdu “aizliegts” ar vārdu “atļauts”.

Pieņemt

(3) Kārtību, kādā sūtījumus un pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Notiesātajiem atļauts sarakstīties, nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojuma. Tomēr sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs, ja viņi nav radinieki, netiek atļauta.

87.

88.

89.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

27. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “telegrammas” ar vārdiem “un faksa sūtījumus uz notiesātā rēķina”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 27.panta pirmo daļu pēc vārda “telegrammas” ar vārdiem “un faksa sūtījumus uz notiesātā rēķina”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

27.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesātajiem atļauts Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā un ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību uz sava rēķina nosūtīt un saņemt vēstules, telegrammas un citus rakstus, kas attiecas vienīgi uz viņu personu vai mantu bez skaita ierobežojuma. Nav atļauta sarakste starp notiesātajiem, ja viņi nav radinieki.”

Noraidīt

Noraidīt

Pieņemt

(1) Notiesātajiem atļauts Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā un ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību par saviem līdzekļiem nosūtīt un saņemt vēstules, telegrammas un citus rakstus, kas attiecas vienīgi uz viņu personu vai mantu bez skaita ierobežojuma. Nav atļauta sarakste starp notiesātajiem, ja viņi nav radinieki.

(2) Saņemto un nosūtāmo korespondenci un telegrammas kontrolē iestādes darbinieks, kuram uzdots veikt sarakstes cenzūru. Gadījumā, ja vēstules vai telegrammas saturs apdraud kriminālsoda izpildes mērķus, iestādes drošību un tajā noteikto kārtību, to tālāknodošana varētu sekmēt kādu krimināli vai administratīvi sodāmu nodarījumu vai tā varētu apdraudēt kādas citas personas tiesiski aizsargājamās intereses, iestādes darbinieks korespondenci aiztur, reģistrē un uzglabā.

90.

91.

92.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 27.panta otro un trešo daļu pēc vārda “telegrammas” ar vārdiem “faksa sūtījumus”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 27.panta otro un trešo daļu pēc vārda “telegrammas” ar vārdiem “faksa sūtījumus”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 27.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saņemtā un nosūtāmā korespondence izsniedzama pēc piederības vai nosūtāma tikai tad, kad to saturu pārbaudījis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no tās saņemšanas vai nodošanas dienas promsūtīšanai.”

Noraidīt

Noraidīt

Pieņemt

(2) Saņemtā un nosūtāmā korespondence izsniedzama pēc piederības vai nosūtāma tikai tad, kad to saturu pārbaudījis brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no tās saņemšanas dienas vai dienas, kad tā nodota promsūtīšanai.

(3) Pēc pārbaudes brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu rakstītās vēstules un telegrammas nosūta adresātiem ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas promsūtīšanai.

93.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja korespondences saturs neatbilst šī panta pirmās daļas nosacījumiem vai apdraud, kādas citas personas likumīgās intereses, tā noteiktā kārtībā aizturama, paskaidrojot notiesātajam aizturēšanas iemeslu.”

Pieņemt

(3) Ja korespondences saturs neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem vai apdraud kādas citas personas likumīgās intereses, tā noteiktā kārtībā aizturama, paskaidrojot notiesātajam aizturēšanas iemeslu.

(4) Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas uz sava rēķina un tādā skaitā, kāds noteikts atbilstoša veida brīvības atņemšanas iestādē un soda izciešanas režīma pakāpē.

(4) Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem un tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un soda izciešanas režīma pakāpē.

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, atļauts lietot savus televizorus un tranzistoru radiouztvērējus. Kārtību, kādā notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādē atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(2) Par sistemātiskiem televizoru un tranzistoru radiouztvērēju atļautās lietošanas kārtības pārkāpumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija var tos notiesātajam atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem.

94.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 28.panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “televizorus” ar vārdiem “datorus” attiecīgajā locījumā.

Noraidīt

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, atļauts lietot savus televizorus un tranzistoru radiouztvērējus. Kārtību, kādā notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādē atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(2) Par sistemātiskiem televizoru un tranzistoru radiouztvērēju atļautās lietošanas kārtības pārkāpumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija var tos notiesātajam atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem.

(1) Juridiskās palīdzības saņemšanai ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts neierobežotā skaitā tikties ar advokātu, un tas netiek ieskaitīts šajā likumā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.

95.

96.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

29. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “skaitā” ar vārdiem “sarakstīties un” un pēc vārda “satikšanos” ar vārdiem “un sarakstes “.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajam juridiskās palīdzības saņemšanai atļauts neierobežotā skaitā tikties ar advokātu, un tas netiek iekļauts šajā likumā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.”

Noraidīt

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajam juridiskās palīdzības saņemšanai atļauts neierobežotā skaitā tikties ar advokātu, un tas netiek iekļauts šajā likumā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.

(2) Tikšanās ar advokātu var notikt tikai iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts, un, ja notiesātais vēlas, viņi tiekas vienatnē.

97.

98.

99.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdus “viņi tiekas vienatnē” ar vārdiem “iestādes administrācija nodrošina tikšanos vienatnē”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tikšanās ar advokātu notiek vienatnē, sarunas saturs netiek kontrolēts un tā parasti notiek iestādē noteiktajā darba laikā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Notiesātais ar advokātu var tikties vienīgi brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts, un, ja notiesātais vēlas, viņi tiekas vienatnē.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.99

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.99

Pieņemt

(2) Notiesātais ar advokātu var tikties vienīgi brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts, un, ja notiesātais vēlas, viņi tiekas vienatnē.

(1) Par likumā garantēto tiesību aizskārumu katrs notiesātais var iesniegt rakstisku sūdzību vai iesniegumu kompetentām institūcijām.

(2) Ja notiesātais iesniedzis sūdzību vai iesniegumu par brīvības atņemšanas iestādes darbinieka darbību vai bezdarbību vai iestādes izdoto administratīvo aktu, administrācija pārbauda sūdzībā vai iesniegumā minētos faktus un cenšas izlemt jautājumu, ja tas iespējams, pēc būtības. Ja administrācijas lēmums notiesāto neapmierina, iesniegumu vai sūdzību pēc viņa pieprasījuma nosūta šajā lietā kompetentai institūcijai, pievienojot pavadrakstu un norādot pasākumus, kas veikti, lai jautājumu atrisinātu.

100.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

30. pantā:

papildināt panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Sūdzību vai iesniegumu par iestādes administrācijas vadības darbību vai bezdarbību vai iestādes administrācijas vadības izdoto administratīvo aktu, notiesātais var nosūtīt tieši kompetentai institūcijai pārbaudei un izlemšanai.”

Noraidīt

(1) Notiesātajiem atļauts rakstīt sūdzības vai citus iesniegumus tiesām, prokuratūrai vai citām valsts vai pašvaldības iestādēm, ja tie attiecas uz viņu personu vai mantu. Notiesāto kopīgi iesniegumi nav atļauti.

(2) Notiesāto sūdzības vai iesniegumus šā panta pirmajā daļā norādītajām personām iestādes administrācija nosūta uz sava rēķina vienas diennakts laikā.

(3) Sūdzības un iesniegumus prokuratūrai notiesātais var iesniegt slēgtā aploksnē, un administrācija uz iestādes rēķina tos nosūta adresātam vienas diennakts laikā.

101.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdu “prokuratūrai” ar vārdiem “valsts institūcijām un starpvalstu organizācijām”.

Noraidīt

(3) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā nodrošina notiesātajiem iespēju izmantot savas tiesības un griezties ar mutiskiem lūgumiem vai sūdzībām pie iestādes administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras amatpersonām, organizējot notiesāto tikšanās ar personām no minētajām iestādēm.

(4) Notiesātajiem ir tiesības griezties pie iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī citu kompetentu institūciju pārstāvjiem personiskās pieņemšanas laikā ar mutiskām sūdzībām un lūgumiem. Šādu personisko pieņemšanu grafiku notiesātajiem savlaicīgi paziņo.

(5) Notiesātie, kas sodu izcieš kamerās, uz personīgām sarunām ar amatpersonām pierakstās vismaz dienu iepriekš līdz pieņemšanai. Šādas sarunas, ja to lūdz notiesātais, notiek bez citu personu klātbūtnes.

102.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 30.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:”

“Notiesātajam likumā noteiktā kārtībā ir tiesības iesniegt iesniegumu tiesā par sprieduma izpildes procesuālajiem jautājumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu par piekto, sesto un septīto daļu.

Noraidīt

(4) Notiesāto sūdzības vai iesniegumi izskatāmi un atbildes uz tiem sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Notiesāto sūdzības un iesniegumi izskatāmi likumā noteiktajā kārtībā. Par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas rezultātiem notiesātajam paziņo pret parakstu.

103.

104.

105.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 30.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Notiesāto rakstiskās un mutiskās sūdzības un iesniegumus reģistrē un izskata likumā noteiktajā kārtībā. Par rakstisko un mutisko iesniegumu un sūdzību izskatīšanas rezultātiem notiesātajam paziņo pret parakstu.”

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Notiesāto lūgumi, iesniegumi un sūdzības

(1) Notiesātajiem atļauts rakstīt lūgumus, sūdzības un citus iesniegumus tiesām, prokuratūrai un citām valsts un pašvaldības iestādēm, ja tie attiecas uz viņu personu un mantu. Sodīto kolektīvi iesniegumi nav atļauti.

(2) Notiesāto lūgumus, sūdzības un iesniegumus šī panta pirmajā daļā norādītajām personām iestādes administrācija nosūta uz sava rēķina vienas diennakts laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina notiesātajiem iespēju izmantot savas tiesības un griezties ar mutiskiem lūgumiem vai sūdzībām pie iestādes administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras amatpersonām, organizējot notiesāto tikšanās ar personām no minētajām iestādēm.

(4) Notiesāto lūgumi, sūdzības un iesniegumi izskatāmi un atbildes uz tiem sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Notiesāto iesniegumi vai sūdzības

(1) Notiesātajiem atļauts rakstīt sūdzības vai citus iesniegumus tiesām, prokuratūrai vai citām valsts vai pašvaldības iestādēm, ja tie attiecas uz viņu personu vai mantu. Notiesāto kopīgi iesniegumi nav atļauti.

(2) Notiesāto sūdzības vai iesniegumus šā panta pirmajā daļā norādītajām personām iestādes administrācija nosūta uz sava rēķina vienas diennakts laikā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā nodrošina notiesātajiem iespēju izmantot savas tiesības un griezties ar mutiskiem lūgumiem vai sūdzībām pie iestādes administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras amatpersonām, organizējot notiesāto tikšanās ar personām no minētajām iestādēm.

(4) Notiesāto sūdzības vai iesniegumi izskatāmi un atbildes uz tiem sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā.”

Daļēji pieņemt,

skat.pr.nr.105

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

Soda izpilde slēgtajos cietumos

Soda izpilde slēgtajos cietumos

(1) Slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos vīriešus, kuri izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kuriem piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), kuriem nāvessods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(2) Slēgtajos cietumos izcieš sodu arī notiesātie vīrieši, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem.

106.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 31.panta pirmajā daļā vārdu “nāvessods” ar vārdiem “nāves sods”.

Pieņemt

(1) Slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos vīriešus, kuri izdarījuši smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kuriem piespriesta brīvības atņemšana uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(2) Slēgtajos cietumos izcieš sodu arī notiesātie vīrieši, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem.

(1) Slēgtajos cietumos notiesātie sodu izcieš trīs soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpes, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu un no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes Administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un šī likuma 33.pantā noteikto soda termiņu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē.

107.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā:

“ (1) Slēgtajos cietumos ir trīs soda izciešanas režīma pakāpes — zemākā, vidējā un augstākā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpes slēgtajos cietumos, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu un no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un šā likuma 33.pantā noteikto soda termiņu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē.”

Pieņemt

(1) Slēgtajos cietumos ir trīs soda izciešanas režīma pakāpes — zemākā, vidējā un augstākā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpes slēgtajos cietumos, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu un no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un šā likuma 33.pantā noteikto soda termiņu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(1) Neatkarīgi no izmeklēšanas cietumā izciestā soda laika notiesātie pēc pārvietošanas uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanu slēgtajā cietumā uzsāk zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

(2) Ja notiesātais slēgtajā cietumā zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē izcietis vienu ceturto daļu no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, viņu var pārvietot uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi, bet uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi - , ja viņš slēgtajā cietumā izcietis pusi no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā.

(1) Neatkarīgi no izmeklēšanas cietumā izciestā soda laika notiesātie pēc pārvietošanas uz brīvības atņemšanas iestādi soda izciešanu slēgtajā cietumā uzsāk soda izciešanas zemākajā režīma pakāpē.

(2) Ja notiesātais slēgtajā cietumā soda zemākajā izciešanas režīma pakāpē izcietis vienu ceturto daļu no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet, ja viņš slēgtajā cietumā izcietis pusi no piespriestā, taču vēl neizciestā soda, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā, — uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

(3) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātajiem, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi, vidējā - ne mazāk kā desmit gadi no neizciestā soda laika, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā.

108.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 33.panta trešajā daļā vārdus “Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) “ ar vārdiem “Ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem”.

Noraidīt

(3) Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātajiem, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi, vidējā — ne mazāk kā desmit gadi no neizciestā soda laika, skaitot no ievietošanas dienas slēgtajā cietumā.

(4) Par rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem notiesātos var pārvietot no daļēji slēgtā cietuma zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi.

(4) Par rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem notiesātos var pārvietot no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

34.pants. Notiesāto tiesības slēgtajos cietumos

109.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

34.pantā izteikt panta nosaukumu šādi: “Režīma nosacījumi slēgtajos cietumos”.

Pieņemt

34.pants. Režīma nosacījumi slēgtajos cietumos

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošās satikšanās no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 70 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot trīs telefona sarunas mēnesī;

110.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 34.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “ir tiesības” ar vārdu “atļauts”.

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā sešas ilgstošās satikšanās no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgās satikšanās no vienas stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3)  iepirkties cietuma veikalā par naudas summu septiņdesmit procentu apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4)  izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot personīgo televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

111.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 34.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārda “televizoru” ar vārdu “datoru”.

Noraidīt

5)  lietot personīgo televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktajā iecirknī ārpus kameras;

7) nēsāt iestādē noteikto viena veida vai personīgo apģērbu;

6)  no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7)  nēsāt iestādē noteikto viena veida vai personisko apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

112.

113.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 34.panta 8.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 34.panta pirmās daļas 8.punktu aiz vārda “matus” ar vārdiem “līdz trīs centimetriem”.

Pieņemt

Noraidīt

_____

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt ambulanci un iestādes veikalu, ēdnīcu, bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskajos pasākumos.

8)  dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt ambulanci un iestādes veikalu, ēdnīcu, bibliotēku;

9)  piedalīties sporta, kultūras un reliģiskajos pasākumos.

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošās satikšanās no astoņām līdz sešpadsmit stundām un piecas īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 60 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šī panta pirmās daļas 5.- 10.punktā.

114.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 35.panta otrās daļas 5.puktā skaitli “10” ar skaitli “9”.

Pieņemt

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā četras ilgstošās satikšanās no astoņām līdz sešpadsmit stundām un piecas īslaicīgās satikšanās no vienas stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3)  iepirkties cietuma veikalā par naudas summu sešdesmit procentu apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4)  izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5)  izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta pirmās daļas
5.— 9.punktā.

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošās satikšanās no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgās satikšanās no vienas līdz divām stundām;

2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties iestādes veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu 50 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefona sarunu mēnesī;

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā trīs ilgstošās satikšanās no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgās satikšanās no vienas stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt trīs sūtīj umus vai pienesumus gadā;

3)  ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par naudas summu piecdesmit procentu apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4)  izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

115.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 34.panta trešās daļas 5.punktā vārdus “vai piedalīties sporta spēlēs”.

Pieņemt

5)  izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

6)  dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

7) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus;

116.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 34.panta trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:
“7) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskajos pasākumos”.

Noraidīt

7)  apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus;

8) ar administrācijas atļauju nēsāt personīgo apģērbu.

8)  ar administrācijas atļauju nēsāt personīgo apģērbu.

(1) Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

117.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 35.panta pirmajā daļā vārdu “maksimāla”.

Pieņemt

(1) Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un uzraudzība.

(2) Ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņojams ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, nosaka reglamentētu iestādes iekšējo dienas kārtību, kas ir saistoša cietuma darbiniekiem un visiem notiesātajiem jebkurā soda izciešanas režīma pakāpē.

(2) Ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņojams ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, nosaka reglamentētu iestādes iekšējo dienas kārtību, kas ir saistoša cietuma darbiniekiem un visiem notiesātajiem jebkurā soda izciešanas režīma pakāpē.

(3) Notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātos, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nodala no pārējiem notiesātajiem, izvietojot speciāli iekārtotos izolētos iecirkņos.

118.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 35.panta trešajā daļā vārdus “Notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums)” ar vārdiem “Ar mūža ieslodzījumu notiesātos”.

Noraidīt

(3) Notiesātos ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un notiesātos, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nodala no pārējiem notiesātajiem, izvietojot speciāli iekārtotos izolētos iecirkņos.

(4) Notiesātos, kas izcieš sodu zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, izvieto slēgtās kamerās.

(4) Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, izvieto slēgtās kamerās.

(5) Visus pasākumus ar notiesātajiem zemākajā soda izciešanas režīmā organizē tā, lai tie no ierādītajām telpām nebūtu jāizved, izņemot pastaigas vai sporta spēles svaigā gaisā, kuras notiek slēgto iecirkņu izolētos pagalmos.

119.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 35.panta piektajā daļā vārdu “režīmā” ar vārdiem “režīma pakāpē”.

Pieņemt

(5) Visus pasākumus notiesātajiem soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē organizē tā, lai notiesātie no ierādītajām telpām nebūtu jāizved, izņemot pastaigas vai sporta spēles svaigā gaisā, kuras notiek slēgto iecirkņu izolētos pagalmos.

(6) Ēkās vai ēku stāvos, kuros sodu izcieš notiesātie zemākajā soda izciešanas režīmā, iekārto kabinetus cietuma darbinieku un citu personu (prokuroru, garīdznieku, advokātu) sarunām ar notiesātajiem vienatnē, ārstniecības personām, zāļu izsniegšanai un citām vajadzībām.

120.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 35.panta sestajā daļā vārdu “režīmā” ar vārdiem “režīma pakāpē”.

Pieņemt

(6) Ēkās vai ēku stāvos, kuros sodu izcieš notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, iekārto kabinetus cietuma darbinieku un citu personu (prokuroru, garīdznieku, advokātu) sarunām ar notiesātajiem vienatnē, ārstniecības personām, zāļu izsniegšanai un citām vajadzībām.

Soda izpilde daļēji slēgtajos cietumos

Soda izpilde daļēji slēgtajos cietumos

(1) Daļēji slēgtajos cietumos ievieto soda izciešanai pilngadīgus notiesātos: vīriešus par mazāk smagiem noziegumiem vai smagiem noziegumiem, kam piespriests sods uz laiku ilgāku par diviem gadiem, nepārsniedzot piecus gadus; sievietes, kas notiesātas par tīšiem mazāk smagiem noziegumiem, smagiem noziegumiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

(2) Daļēji slēgtajos cietumos izcieš sodu arī notiesātie:

1) kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

2) kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

3) kas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm pēc pilngadības sasniegšanas.

121.

122.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 36.panta pirmo daļu aiz vārdiem “par mazāk smagiem noziegumiem” ar vārdiem “kam piespriests sods uz laiku līdz pieciem gadiem” un svītrot vārdus “ilgāku par diviem gadiem”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgus notiesātos: vīriešus par mazāk smagiem noziegumiem vai smagiem noziegumiem, ja piespriestais sods nav ilgāks par pieciem gadiem; sievietes, kas notiesātas par tīšiem noziegumiem.

(2) Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš arī notiesātie, kas pārvietoti:

1)  no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

2)  no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

3)  no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm pēc pilngadības sasniegšanas.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(1) Daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgus notiesātos: vīriešus par mazāk smagiem noziegumiem vai smagiem noziegumiem, ja piespriestais sods nav ilgāks par pieciem gadiem; sievietes, kas notiesātas par tīšiem noziegumiem.

(2) Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš arī notiesātie, kas pārvietoti:

1)  no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

2)  no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

3)  no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm pēc pilngadības sasniegšanas.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos ir trīs soda izciešanas režīma pakāpes - zemākā, vidējā un augstākā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpi daļēji slēgtajos cietumos, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu vai no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes Administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un atlikušā soda termiņu, kāds jāizcieš brīvības atņemšanas iestādes attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē saskaņā ar šī likuma 38.pantu.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos ir trīs soda izciešanas režīma pakāpes — zemākā, vidējā un augstākā.

(2) Soda izciešanas režīma pakāpi daļēji slēgtajos cietumos, pārvietojot notiesātos no vienas soda izciešanas režīma pakāpes uz citu vai no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, ņemot vērā notiesātā uzvedību un atlikušā soda termiņu, kas jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē saskaņā ar šā likuma 38.pantu.

(1) Notiesātie, kas pārvietoti uz daļēji slēgto cietumu no izmeklēšanas cietuma vai saskaņā ar šī likuma 36.panta otro daļu, soda izciešanu uzsāk daļēji slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē.

123.

124.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 38.panta pirmajā daļā vārdus “36.panta otro daļu” ar vārdiem “36.panta otrās daļas 2. un 3.punktu” un papildināt teikuma beigas ar šādu palīgteikumu: “bet pārvietotie notiesātie no slēgtajiem cietumiem saskaņā ar 36.panta otrās daļas 1.punktu - daļēji slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesātajiem, kas uzsāk soda izciešanu daļēji slēgtajā cietumā vai saskaņā ar šā likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu pārvietoti uz daļēji slēgto cietumu, piemēro soda izciešanas režīma zemākās pakāpes prasības, bet notiesātajiem, kuri pārvietoti no slēgtajiem cietumiem saskaņā ar 36.panta otrās daļas 1.punktu — soda izciešanas režīma vidējās pakāpes prasības.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kas uzsāk soda izciešanu daļēji slēgtajā cietumā vai saskaņā ar šā likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu pārvietoti uz daļēji slēgto cietumu, piemēro soda izciešanas režīma zemākās pakāpes prasības, bet notiesātajiem, kuri pārvietoti no slēgtajiem cietumiem saskaņā ar 36.panta otrās daļas 1.punktu — soda izciešanas režīma vidējās pakāpes prasības.

(2) Ja notiesātais daļēji slēgtajā cietumā zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē izcietis vienu piekto daļu no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, viņu var pārvietot uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi, bet uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi - pēc divu piekto daļu soda izciešanas no piespriestā, bet vēl neizciestā soda, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.

125.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) (2) Ja notiesātais daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē izcietis vienu piekto daļu no piespriestā soda, viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet, ja viņš daļēji slēgtajā cietumā izcietis divas piektās daļas no piespriestā soda, — uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu, ņemot vērā pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, var pirms termiņa pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi.”

Pieņemt

(2) Ja notiesātais daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē izcietis vienu piekto daļu no piespriestā soda, viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet, ja viņš daļēji slēgtajā cietumā izcietis divas piektās daļas no piespriestā soda, — uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu, ņemot vērā pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, var pirms termiņa pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi.

(3) Notiesātajām sievietēm uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, vidējā - ne mazāk kā astoņi gadi, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.

126.

127.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 38.panta trešajā daļā vārdus “Notiesātajām sievietēm uz visu mūžu (mūža ieslodzījums)” ar vārdiem “Ar mūža ieslodzījumu notiesātajām sievietēm.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā astoņi gadi, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.”

Noraidīt

Pieņemt

(3) Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā astoņi gadi, skaitot no ievietošanas dienas daļēji slēgtajā cietumā.

39.pants. Notiesāto tiesības daļēji slēgtajos cietumos

128.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

39.pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “Režīma nosacījumi daļēji slēgtajos cietumos”.

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā deviņas ilgstošās satikšanās no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām un deviņas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt deviņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot sešas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta pirmās daļas 5.- 10.punktā;

6) ar iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā, kā arī atstāt cietumu līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 90 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot piecas telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta pirmās daļas 5.- 10.punktā un šī panta pirmās daļas 6.punktā.

129.

130.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “ir tiesības” ar vārdu “atļauts”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 39.panta pirmās un otrās daļas 5.punktā skaitli “10” ar skaitli “9”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā deviņas ilgstošās satikšanās no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām un deviņas īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt deviņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3)  iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas minimālās mēnešalgas apmērā;

4)  izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5)  izmantot tiesības, kas paredzētas šā likuma 34.panta pirmās daļas 5.—9. punktā;

6)  ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā, kā arī atstāt cietumu līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

(2) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā astoņas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un astoņas īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3)  iepirkties cietuma veikalā par naudas summu deviņdesmit procentu apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4)  izmantot piecas telefonsarunas mēnesī;

5)  izmantot tiesības, kas paredzētas šā likuma 34.panta pirmās daļas 5.—9. punktā un šā panta pirmās daļas 6.punktā.

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā septiņas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit stundām un septiņas īslaicīgās satikšanās no pusotras līdz divām stundām;

2) saņemt septiņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu 80 % apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4) izmantot četras telefona sarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šī likuma 34.panta trešās daļas 5.- 8.punktā.

(3) Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, atļauts:

1)  izmantot gadā septiņas ilgstošās satikšanās no divdesmit četrām līdz trīsdesmit stundām un septiņas īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

2)  saņemt septiņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3)  iepirkties cietuma veikalā par naudas summu astoņdesmit procentu apmērā no vienas minimālās mēnešalgas;

4)  izmantot četras telefonsarunas mēnesī;

5)  izmantot tiesības, kas paredzētas šā likuma 34.panta trešās daļas 5.—8.punktā.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un uzraudzība un noteikta reglamentēta iekšējā dienas kārtība atbilstoši šī likuma 35.panta otrajai daļai.

(2) Notiesāto, kas izcieš sodu daļēji slēgto cietumu zemākajā režīma pakāpē, izvietošana un telpu iekārtojums ir noteikts šī likuma 35.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā.

(1) Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un uzraudzība un noteikta reglamentēta iestādes iekšējā dienas kārtība atbilstoši šā likuma 35.panta otrajai daļai.

(2) Notiesāto, kas izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, izvietošana un telpu iekārtojums ir paredzēts šā likuma 35.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā.

Soda izpilde atklātajos cietumos

Soda izpilde atklātajos cietumos

(1) Atklātajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos par kriminālpārkāpumiem vai mazāk smagiem noziegumiem un notiesātos, kuri sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem.

131.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdus “vai mazāk smagiem noziegumiem” ar vārdiem “vai noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības”.

Pieņemt

(1) Atklātajos cietumos soda izciešanai ievieto pilngadīgos notiesātos par kriminālpārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, un notiesātos, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību.

(2) Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un notiesātās sievietes.

132.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 41.panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ja notiesātie ir stājušies reģistrētā laulībā, tie var dzīvot kopā individuālā mājā vai individuālā dzīvoklī.”

Noraidīt

(2) Vienā atklātajā cietumā var izvietot notiesātos vīriešus un notiesātās sievietes.

(1) Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņots ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, nosaka reglamentētu dienas kārtību un teritoriju, kurā notiesātajiem atļauts pārvietoties.

(2) Atklātajos cietumos notiesātie dzīvo viesnīcas tipa telpās. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātie var dzīvot kopā ar ģimeni individuālās mājās vai individuālos dzīvokļos cietuma teritorijā. Dzīvojamo un saimniecisko telpu ārējās apsardzes nav, taču notiesātos uzrauga.

(3) Atklātajos cietumos notiesātajiem nav atļauts:

1) patvaļīgi atstāt noteikto teritoriju;

2) izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā;

3) lietot alkoholiskus dzērienus un narkotiskas vielas;

4) glabāt, nēsāt un lietot šaujamieročus un aukstos ieročus, lietot personīgos vai arī nomātos transporta līdzekļus, izņemot velosipēdus.

133.

134.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 42.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “šķirti vīrieši no sievietēm”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Atklāto cietumu iekārtojums

(1) Atklātajos cietumos ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, nosaka teritoriju, kurā notiesātajiem atļauts pārvietoties.

(2 ) Atklātajos cietumos notiesātie dzīvo viesnīcas tipa telpās, kas iekārtotas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātie, kam ir ģimene, var dzīvot kopā ar ģimeni individuālās mājās vai individuālos dzīvokļos cietuma teritorijā. Dzīvojamo un saimniecisko telpu ārējās apsardzes nav, taču cietuma administrācija nodrošina notiesāto uzraudzīšanu.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.134

Pieņemt

(1) Atklātajos cietumos ar cietuma priekšnieka rīkojumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, nosaka teritoriju, kurā notiesātajiem atļauts pārvietoties.

(2) Atklātajos cietumos notiesātie dzīvo viesnīcas tipa telpās, kas iekārtotas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātie, kam ir ģimene, var dzīvot kopā ar ģimeni individuālās mājās vai individuālos dzīvokļos cietuma teritorijā. Dzīvojamo un saimniecisko telpu ārējās apsardzes nav, taču cietuma administrācija nodrošina notiesāto uzraudzīšanu.

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir atļauts:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram brīvi pārvietoties cietuma teritorijā;

2) valkāt personīgo apģērbu, glabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

135.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 43.panta nosaukumu un papildināt pantu ar pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“43.pants. Iekšējā kārtība un režīms atklātajos cietumos

(1) Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, iestādē noteiktā dienas kārtība un cietuma administrācijas norādījumi.

(2) Par cietuma iekšējās kārtības pārkāpumu uzskatāma: patvaļīga noteiktās teritorijas atstāšana; izvairīšanās no reģistrēšanās cietuma dežūrdaļā; alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana; šaujamieroču vai auksto ieroču glabāšana, nēsāšana vai lietošana vai citu noteikumos paredzēto iekšējās kārtības normu neievērošana. Notiesātajiem atklātajos cietumos nav atļauts lietot savus vai arī nomātus transporta līdzekļus, izņemot velosipēdus.”

Pieņemt

(1) Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, iestādē noteiktā dienas kārtība un cietuma administrācijas norādījumi.

(2) Par cietuma iekšējās kārtības pārkāpumu uzskatāma patvaļīga noteiktās teritorijas atstāšana; izvairīšanās no reģistrēšanās cietuma dežūrdaļā; alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana; šaujamieroču vai auksto ieroču glabāšana, nēsāšana vai lietošana, kā arī citu noteikumos paredzēto iekšējās kārtības normu neievērošana. Notiesātajiem atklātajos cietumos nav atļauts lietot savus vai arī nomātus transportlīdzekļus, izņemot velosipēdus.

3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

136.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Līdzšinējo panta tekstu uzskatīt par trešo daļu un papildināt 3.punkta sākumu pirms vārda “nodarboties” ar vārdiem “strādāt cietuma administrācijas noteiktajos darbos vai darba vietās, kā arī”.

Pieņemt

(3) Notiesātajiem atklātajos cietumos ir atļauts:

1)  atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram brīvi pārvietoties cietuma teritorijā;

2)  valkāt personisko apģērbu, glabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3)  strādāt cietuma administrācijas noteiktajos darbos vai darba vietās, kā arī nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

4) uzņemt viesus, saņemt sūtījumus bez ierobežojumiem;

137.

138.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

43. pantā:

izslēgt 4. punktā vārdus “uzņemt viesus”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 43.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ar iestādes administrācijas atļauju uzņemt viesus, saņemt sūtījumus bez ierobežojumiem.”

Noraidīt

Pieņemt

4) ar cietuma administrācijas atļauju uzņemt viesus, saņemt sūtījumus bez ierobežojumiem;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju pavadīt atvaļinājumu ārpus cietuma teritorijas, reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas ne ilgāk kā uz divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm.

139.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 43.panta 5. punktu pēc vārdiem “ar cietuma priekšnieka atļauju” ar vārdiem “uzņemt viesus”.

Noraidīt

5)  ar cietuma priekšnieka atļauju pavadīt atvaļinājumu ārpus cietuma teritorijas, reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas ne ilgāk kā uz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm.

Soda izpilde nepilngadīgo audzināšanas iestādēs

Soda izpilde nepilngadīgo audzināšanas iestādēs

(1) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie.

140.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

44.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nepilngadīgie notiesātie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, kas var tikt iekārtotas kā atsevišķas cietumu nodaļas.”

Pieņemt

(1) Nepilngadīgie notiesātie sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, kas var tikt iekārtotas kā atsevišķas cietumu nodaļas.

(2) Sieviešu dzimuma nepilngadīgās notiesātās soda izciešanu uzsāk daļēji slēgto (sieviešu) cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas nepilngadīgo audzināšanas iestādēm. Uz šīm personām attiecas visi šajā nodaļā paredzētie noteikumi.

141.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 44.panta otro daļu.

Pieņemt

______

(3) Notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt nepilngadīgo audzināšanas iestādē līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.

142.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 44.panta trešajā daļā pēdējo palīgteikumu aiz vārda “beigām”.

Noraidīt

(2) Notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt nepilngadīgo audzināšanas iestādē līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai.

(1) Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām, kas izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai daļēji slēgtā cietuma (sieviešu) nodaļās, kas izveidotas kā nepilngadīgo audzināšanas iestādes, soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka. Viņiem jāievēro iestādē noteiktā dienas kārtība un Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

143.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 45.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kas izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai nepilngadīgo audzināšanas iestāžu nodaļās, soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, iestādē noteiktā dienas kārtība un iestādes administrācijas norādījumi.”

Pieņemt

(1) Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kas izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs vai nepilngadīgo audzināšanas iestāžu nodaļās, soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka, bet viņiem jāievēro Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, iestādē noteiktā dienas kārtība un iestādes administrācijas norādījumi.

(2) Notiesātajiem nepilngadīgo audzināšanas iestādēs jāmācās, apgūstot vispārizglītojošos mācību priekšmetus un arodapmācību. Mācību process nepilngadīgo audzināšanas iestādēs tuvināts vispārizglītojošās skolas prasībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

144.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 45.panta otrajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Noraidīt

(2) Notiesātajiem nepilngadīgo audzināšanas iestādēs jāmācās, apgūstot vispārizglītojošos mācību priekšmetus un arodapmācību. Mācību process nepilngadīgo audzināšanas iestādēs tuvināts vispārizglītojošās skolas prasībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

145.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs notiesātos arī apmāca un nodarbina praktiskos darbos, lai dotu viņiem iespēju iegūt uztura līdzekļus.”

Noraidīt

46.pants. Notiesāto tiesības nepilngadīgo audzināšanas iestādēs

146.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

46.pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “46.pants. Režīma nosacījumi nepilngadīgo audzināšanas iestādēs”.

Pieņemt

(1) Nepilngadīgajiem notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā;

147.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 46.panta pirmajā daļā vārdus “ir tiesības” ar vārdu “atļauts”.

Pieņemt

(1) Nepilngadīgajiem notiesātajiem atļauts:

1)  izmantot divpadsmit īslaicīgās satikšanās gadā;

2) saņemt divpadsmit pienesumus vai sūtījumus gadā vai šī likuma 26.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par saņemto naudas pārvedumu iepirkties iestādes veikalā;

3) ik mēnesi izlietot naudas summu savu vajadzību apmierināšanai vienas noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

148.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 46.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) saņemt divpadsmit pienesumus vai sūtījumus gadā, vai to vietā iepirkties iestādes veikalā par saņemto naudas pārvedumu, neiztērējot lielāku summu kā pusi no minimālās mēnešalgas vienā reizē;

3) ik mēnesi iepirkties iestādes veikalā pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces par personīgajā rēķinā esošo naudu vienas noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;”.

Pieņemt

2) saņemt divpadsmit pienesumus vai sūtījumus gadā vai to vietā iepirkties iestādes veikalā par saņemto naudas pārvedumu, neiztērējot lielāku summu kā pusi no minimālās mēnešalgas vienā reizē;

3) ik mēnesi pirkt iestādes veikalā pārtikas produktus vai pirmās nepieciešamības priekšmetus par personiskajā kontā esošo naudu vienas minimālās mēnešalgas apmērā;

4) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā;

4)  ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

5) saņemt bez maksas noteikta veida apģērbu, veļu un apavus, kā arī uzturu.

149.

150.

151.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 46.panta pirmās daļas 5.punktu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 46. panta pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem “noteiktajā daudzumā un sortimentā”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 46.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem “noteiktajā daudzumā un sortimentā”.

Pieņemt

Noraidīt

Noraidīt

(2) Notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, bet saskaņā ar 44.panta trešo daļu atstāti nepilngadīgo audzināšanas iestādē, ir tādas pašas tiesības kā notiesātajiem nepilngadīgajiem.

152.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “44.panta trešo daļu” ar vārdiem “44.panta otro daļu”.

Pieņemt

(2) Notiesātajiem, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, bet saskaņā ar šā likuma 44.panta otro daļu atstāti nepilngadīgo audzināšanas iestādē, ir tādas pašas tiesības kā notiesātajiem nepilngadīgajiem.

Notiesātos no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm ar brīvības atņemšanas iestādes Administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz pilngadīgo daļēji slēgto cietumu:

1) kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu un soda termiņa ilgums vai notiesātā uzvedība izslēdz viņa pirmstermiņa atbrīvošanas iespēju līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai;

2) kad notiesātais sasniedzis divdesmit viena gada vecumu.

153.

154.

155.

156.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 47.pantā vārdu “pilngadīgo”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“Notiesātos no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm ar brīvības atņemšanas iestādes Administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz pilngadīgo daļēji slēgto cietumu, kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot šā likuma 44. panta trešajā daļā norādīto gadījumu.”

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:

“Notiesātos no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm ar brīvības atņemšanas iestādes Administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz pilngadīgo daļēji slēgto cietumu, kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot šā likuma 44. panta trešajā daļā norādīto gadījumu.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 47.panta tekstu šādā redakcijā:

“Notiesāto no nepilngadīgo audzināšanas iestādes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz daļēji slēgto cietumu, kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot šā likuma 44. panta otrajā daļā norādīto gadījumu.”

Daļēji pieņemt,

skat.pr.nr.156

Daļēji pieņemt,

skat.pr.nr.156

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.156

Pieņemt

Notiesāto no nepilngadīgo audzināšanas iestādes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārvieto uz daļēji slēgto cietumu, kad notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot šā likuma 44. panta otrajā daļā norādīto gadījumu.

Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas

(1) Katrā brīvības atņemšanas iestādē izveido pastāvīgi darbojošos lēmējinstitūciju - Administratīvo komisiju. To izveido vai izdara grozījumus tās sastāvā ar tieslietu ministra rīkojumu pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka priekšlikuma.

(1) Katrā brīvības atņemšanas iestādē izveido pastāvīgi funkcionējošu lēmējinstitūciju — administratīvo komisiju. To izveido un tās sastāvā grozījumus izdara ar tieslietu ministra rīkojumu pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka ieteikuma.

(2) Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, viņa vietnieks - iestādes priekšnieks, komisijas locekļi - iestādes darbinieki.

157.

158.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir šīs iestādes priekšnieks, komisijas priekšēdētāja vietnieks un komisijas locekļi - iestādes darbinieki.”

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir šīs iestādes priekšnieks, viņa vietnieks - šīs iestādes priekšnieka vietnieks, komisijas locekļi ir šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts, pašvaldību vai sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.”

Noraidīt

Pieņemt

(2) Administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir šīs iestādes priekšnieks, viņa vietnieks — šīs iestādes priekšnieka vietnieks, komisijas locekļi ir šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

(3) Lietvedību kārto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots komisijas sekretārs, kas nav komisijas loceklis.

(3) Lietvedību kārto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots komisijas sekretārs, kas nav komisijas loceklis.

(1) Administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanos un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šī likuma 16.pantā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

159.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 49.panta pirmajā daļā vārdus “notiesāto klasifikācijas”.

Pieņemt

(1) Administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanos un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šā likuma 16.pantā noteiktajiem principiem.

(2) Administratīvā komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus: par soda izciešanas režīma pakāpes mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai pārvietojot tos uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi; iesniedz iestādes administrācijai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa, kā arī par tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

160.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 49.panta otrajā daļā vārdus “iesniedz iestādes administrācijai priekšlikumus” ar vārdiem “sagatavot iesniegumu tiesai”.

Pieņemt

(2) Administratīvā komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai pārvietojot viņus uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, sagatavo iesniegumu tiesai par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa, kā arī par tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

(1) Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu Administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) likumā noteiktajā kārtībā ierosināt notiesātā, kurš sodu izcieš augstākajā vai vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

4) pārvietot notiesāto no zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

5) pārvietot notiesāto no vidējās soda izciešanas režīma pakāpes uz augstāko soda izciešanas režīma pakāpi;

6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

(1) Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1)  pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2)  pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3)  likumā noteiktajā kārtībā ierosināt notiesātā, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā vai vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

4)  pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

5)  pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

6)  ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

(2) Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu Administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma zemākās soda izciešanas režīma pakāpes uz slēgtā cietuma zemāko soda izciešanas režīma pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no augstākās soda izciešanas režīma pakāpes uz vidējo soda izciešanas režīma pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no vidējās soda izciešanas režīma pakāpes uz zemāko soda izciešanas režīma pakāpi.

(2) Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1)  pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2)  pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3)  pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4)  pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu, jāņem vērā tikai rupji vai sistemātiski notiesātā disciplīnas pārkāpumi, par kuriem uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi.

161.

162.

163.

164.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 50. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā rupjus vai sistemātiskus notiesātā disciplīnas pārkāpumus, par kuriem uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi, kuri nav noņemti vai dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 50. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā rupjus vai sistemātiskus notiesātā disciplīnas pārkāpumus, par kuriem uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi, kuri nav noņemti vai dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot 50.panta trešajā daļā vārdus “mīkstināšanu vai”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 50.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes pastiprināšanu, ņem vērā rupjus vai sistemātiskus disciplīnas pārkāpumus, par kuriem notiesātajam uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi, kas nav noņemti vai dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.

164

Daļēji pieņemt, skat.pr.nr.164

Pieņemt,

ietverts pr..nr.164

Pieņemt

(3) Pieņemot lēmumus par soda izpildes pastiprināšanu, ņem vērā rupjus vai sistemātiskus disciplīnas pārkāpumus, par kuriem notiesātajam uzlikti šajā likumā paredzētie disciplinārsodi, kas nav noņemti vai dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors. Piedalīties sēdēs ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt probācijas dienestu, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, citu valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjus, kā arī notiesātā aizstāvi. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj.

165.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 51.panta pirmajā daļā vārdu “uzaicināt”, sekojošos lietvārdus šajā teikumā izteikt attiecīgajā locījumā.

Pieņemt

(1) Administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors. Piedalīties sēdēs ar padomdevēja tiesībām var Probācijas dienesta, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, citu valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, kā arī notiesātā aizstāvis. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj.

(2) Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; uzdot vadīt sēdes kādam no komisijas locekļiem nav pieļaujams. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu raksta komisijas sekretārs, un to paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

166.

167.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

51. pantā:

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu raksta komisijas sekretārs, un to paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.”

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

51. pantā:

izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu raksta komisijas sekretārs, un to paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.”

Pieņemt

Pieņemt

(2) Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Sēdes gaitu protokolē. Protokolu raksta komisijas sekretārs, un to paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

(3) Lietu izskata un izlemj notiesātā klātbūtnē, uzklausot viņa iebildes un paskaidrojumus.

168.

169.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 51.panta trešajā daļā vārdus “un izlemj”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izteikt 51.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietu izskata uzklausot notiesātā iebildes un paskaidrojumus.”

Pieņemt

Noraidīt

(3) Lietu izskata notiesātā klātbūtnē, uzklausot viņa iebildumus un paskaidrojumus.

(4) Lēmumu pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienlīdzīgās daļās, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs. Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(5) Lēmumu noformē sēdes protokola izraksta veidā, norādot tajā balsošanas rezultātus, to paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs, apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

170.

171.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Aizstāt 51.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “komisijas priekšsēdētājs” ar vārdiem “sēdes vadītājs”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Aizstāt 51.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “komisijas priekšsēdētājs” ar vārdiem “sēdes vadītājs”.

Pieņemt

Pieņemt

(4) Lēmumu pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienlīdzīgās daļās, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs. Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņam tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(5) Lēmumu noformē sēdes protokola izraksta veidā, norādot tajā balsošanas rezultātus, to paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

(6) Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama pēc trīs mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

172.

173.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 51.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“Atkārtoti lemt par tā paša notiesātā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu pieļaujams pēc trīs mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.”

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs:

Papildināt 51.panta sesto daļu pēc vārda “pieļaujama” ar vārdiem “ne ātrāk kā”.

Pieņemt

Pieņemt

(6) Atkārtoti lemt par tā paša notiesātā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu drīkst ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) Par Administratīvās komisijas lēmumiem desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas notiesātais var iesniegt sūdzību tiesā, bet prokurors - protestu.

(1) Par administratīvās komisijas lēmumiem desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas notiesātais var iesniegt sūdzību tiesā, bet prokurors — protestu.

(2) Sūdzības vai protestus par Administratīvās komisijas lēmumiem iesniedz un tos izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

174.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus “Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”.

Pieņemt

(2) Sūdzības vai protestus par administratīvās komisijas lēmumiem iesniedz un tos likumā noteiktajā kārtībā izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Notiesāto personu darbs un arodapmācība

175.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt devītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Notiesāto darbs un arodapmācība”

Pieņemt

Notiesāto darbs un arodapmācība

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, ievērojot viņu dzimuma un vecuma īpatnības, darbspējas, veselības stāvokli un, ja iespējams, specialitāti, iesaista darbā soda izpildes iestāžu vai citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Notiesātajiem ir tiesības nodarboties ar amatniecību.

(2) Soda izpildes iestāžu ražošanas un saimnieciskā darbība pakļaujama to galvenajam uzdevumam - notiesāto audzināšanai un resocializācijai. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

176.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

53.pantā izteikt pirmo, otro, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai notiesātos ar brīvības atņemšanas sodu pieradinātu ražīgam darbam, iemācītu viņiem derīgus amatus un dotu iespēju sagādāt pašiem līdzekļus dzīves uzsākšanai pēc atbrīvošanas, Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbojoties ar katra konkrētā cietuma priekšnieku organizē un vada notiesāto nodarbināšanu cietumos, ņemot vērā to, ka soda izpildes iestāžu ražošanas un saimnieciskā darbība pakļaujama to galvenajam uzdevumam - notiesāto audzināšanai un resocializācijai.

(2) Notiesātos nodarbina brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos, vai citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), vai dod viņiem iespēju nodarboties ar amatniecību šajā likumā un Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā. Minētajos noteikumos nosaka arī darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu. Notiesātos iesaista darbā, ievērojot viņu dzimuma un vecuma īpatnības, darbaspējas, veselības stāvokli un, ja iespējams, arī specialitāti. Darba nespējīgos notiesātos iesaista darbā pēc viņu vēlēšanās.

(4) Brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumi var būt iekārtoti dažādās nozarēs, bet, galvenokārt, tajos attīsta un veicina ražošanu, kas nepieciešama pašu notiesāto uzturēšanai un brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanai un izbūvei.

(5) Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.”

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, ievērojot viņu dzimuma un vecuma īpatnības, darbspējas, veselības stāvokli un, ja iespējams, specialitāti, iesaista darbā soda izpildes iestāžu vai citos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) šajā likumā noteiktajā kārtībā. Notiesātajiem ir tiesības nodarboties ar amatniecību.

(2) Soda izpildes iestāžu ražošanas un saimnieciskā darbība pakļaujama to galvenajam uzdevumam — notiesāto audzināšanai un resocializācijai. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

(3) Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kur strādā notiesātie, notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, strādā izolētos iecirkņos.

177.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 53.panta trešās daļas otro teikumu ar vārdiem “ cietuma teritorijā”.

Pieņemt

(3) Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kur strādā notiesātie, viņu darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā izolētos iecirkņos cietuma teritorijā.

(4) Pensijas vecumu sasniegušie notiesātie, kā arī notiesātie pirmās vai otrās grupas invalīdi darbā tiek iesaistīti pēc viņu vēlēšanās.

(4) Pensijas vecumu sasniegušie notiesātie, kā arī notiesātie, kas ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, darbā tiek iesaistīti pēc pašu vēlēšanās.

(5) Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, nosaka Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(5) Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbadienu nedēļā. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbilstoši dienas kārtībai.

(2) Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, un viņi atbrīvojami no darba svētku dienās.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena un sešu darbadienu nedēļa. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbilstoši dienas kārtībai.

(2) Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, un viņi atbrīvojami no darba svētku dienās.

(3) Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, atļauta summēta darba laika uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

178.

179.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 54. panta trešo daļu ar vārdiem “vai 45 stundas nedēļā kopumā”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 54.panta trešo daļu ar vārdiem

“ vai 45 stundas mēnesī kopumā”.

Noraidīt

Noraidīt

(3) Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, atļauta summēta darba laika uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

(4) Notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, piešķir 12 darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu.

180.

181.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

54.pantā svītrot ceturtās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus “ilgu apmaksātu”;

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 54.panta ceturtajā daļā vārdu “apmaksātu”.

Pieņemt

Pieņemt

(4) Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu atvaļinājumu. Nepilngadīgajiem notiesātajiem, kas izcieš sodu nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, piešķir divpadsmit darbadienu atvaļinājumu.

(5) Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagā un veselībai kaitīgā darbā, kā arī pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.

182.

183.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 54.panta piektajā daļā vārdu “apmaksātu”.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 54.panta piektajā daļā vārdu “apmaksātu”.

Pieņemt

Pieņemt

(5) Notiesātajiem, kas pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagā un veselībai kaitīgā darbā, kā arī pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, ikgadējo atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot divpadsmit darbadienas pilngadīgajiem un astoņpadsmit darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.

(6) Notiesāto darbu organizē, ievērojot likumā noteiktos darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus.

(6) Notiesāto darbu organizē, ievērojot likumā paredzētos darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus.

184.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 54.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Notiesātie, kas saslimuši, no darba atbrīvojami pēc brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas norādījuma, bet notiesātās sievietes, kas ir grūtniecības stāvoklī, no darba atbrīvojamas 56 kalendāra dienas pirms un 56 kalendāra dienas pēc dzemdībām. Pēc tam viņu darbs iekārtojams tā, lai tas nekaitētu mātes un bērna veselībai.”

Pieņemt

(7) Notiesātie, kas saslimuši, no darba atbrīvojami pēc brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas norādījuma, bet notiesātās sievietes, kas ir grūtniecības stāvoklī, no darba atbrīvojamas piecdesmit sešas kalendāra dienas pirms un piecdesmit sešas kalendāra dienas pēc dzemdībām. Pēc tam viņu darbs iekārtojams tā, lai tas nekaitētu mātes un bērna veselībai.

185.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt projektu ar jaunu 55.pantu šādā redakcijā:

“55.pants. Notiesāto darba organizēšana brīvības atņemšanas iestādēs

(1) Notiesāto darbus organizē un vada Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet uz vietām tos vada brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesāto darba organizēšanai un vadīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā ir notiesāto darba fonds, kas sastādās no cietumu uzņēmumu līdzekļiem (to īpašumā, pārvaldīšanā vai lietošanā esošās kustamās un nekustamās mantas), ieskaitītajiem ieņēmumiem no notiesāto darbiem, ziedojumiem un citiem ienākumiem.

(2) No notiesāto darba fonda sedzami:

1) notiesātajiem izmaksājamā darba atalgojuma daļa (50% no darba atalgojuma saņem notiesātie, bet 50% paliek notiesāto darba fondā);

2) darba materiālu iegādes izdevumi, iepērkot pārstrādāšanai nepieciešamās izejvielas;

3) kustamas un nekustamas mantas amortizācija;

4) darba organizācijas izdevumi, kas saistīti ar darba vietu iekārtošanu un uzturēšanu, kā arī citi izdevumi sakarā ar notiesāto nodarbināšanu;

5) administratīvā un tehniskā personāla (darbu vadītāju, meistaru, tehniķu, darba uzraugu, darba nozares kancelejas darbinieku) atalgojums. Personāla darbiniekus, kam uzliktas arī administratīvās funkcijas var algot kā štata darbiniekus.

(3) Uz darbiniekiem, ko algo no notiesāto darba fonda, attiecināmi visi normatīvie akti, kas attiecas uz valsts civiliestāžu darbiniekiem.

(4) Notiesāto darba fonda naudas līdzekļi glabājami bankā speciāli atvērtā fonda rēķinā.

(5) Katra saimniecības gada sākumā Ieslodzījuma vietu pārvalde sastāda notiesāto darba fonda ieņēmumu un izdevumu bilanci, kā arī regulāri veic grāmatvedības uzskaiti. Notiesāto darba fonda darbību un līdzekļu sadalījumu regulē tieslietu ministra apstiprinātais fonda nolikums.”

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, kuri strādā, par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

186.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Uzskatīt 55.pantu par 56.pantu un:

izteikt tā pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesāto darba samaksu nosaka par nostrādāto laiku vai par gabaldarbu, ievērojot darba ražīgumu un labumu. Notiesāto darba atalgojuma normas nosaka Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet tās nedrīkst pārsniegt brīvā darba atalgojuma normas.”.

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, kas strādā, par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem atskaita divdesmit piecus procentus daļējai izdevumu segšanai, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanu.

187.

188.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 55.panta otro daļu.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 55.panta otro daļu.

Noraidīt

Noraidīt

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem atskaita divdesmit piecus procentus, lai daļēji segtu izdevumus, kas saistīti ar brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanu.

(3) No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildu rakstiem un citiem izpildu dokumentiem likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personīgajā rēķinā varētu ieskaitīt vismaz divdesmit procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnu namā, personīgajā rēķinā - vismaz četrdesmit procentus no viņiem aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

189.

190.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 55.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No darba atalgojuma notiesātie saņem 50%, bet pārējie 50% tiek ieskaitīti notiesāto darba fondā. No notiesātā darba atalgojuma var izdarīt ieturējumus likumā noteiktajā apmērā un kārtībā.”

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 55.panta trešajā daļā vārdus “No atlikušās summas” ar vārdiem “Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem no aprēķinātās izpeļņas”.

Noraidīt

Noraidīt

(3) No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpilddokumentiem likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personīgajā rēķinā varētu ieskaitīt vismaz divdesmit procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnu namā, personīgajā rēķinā — vismaz četrdesmit procentus no viņiem aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

(4) Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, maksā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(4) Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, maksā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos var iesaistīt brīvības atņemšanas iestādes un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos bez darba samaksas.

191.

192.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

1) Uzskatīt esošo 56. par 57.pantu ;

2) aizstāt pirmajā daļā vārdus “un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos” ar vārdiem “kārtējos apkopšanas darbos vai avārijas novēršanā”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātos var iesaistīt brīvības atņemšanas iestādes kārtējos apkopšanas darbos un avārijas novēršanā bez darba samaksas.

(2) Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā divas stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

193.

194.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 56. panta otro daļu ar vārdiem “bet nepārsniedzot 8 stundas dienā”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 56. panta otro daļu ar vārdiem “bet nepārsniedzot 8 stundas dienā”.

Noraidīt

Noraidīt

(2) Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā divas stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās viņus minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība ražošanā profesijās, kurās notiesātie var strādāt brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī mācības profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un ražošanas kvalifikācijas celšanai. Profesionālo sagatavošanu brīvības atņemšanas iestādēs veic notiesātā darba dienas laikā.

(2) Profesionāli tehniskā izglītība un profesionālā apmācība ražošanā notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus profesionālajā apmācībā ražošanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

195.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot esošo 57.pantu.

Noraidīt

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība ražošanā profesijās, kurās notiesātie var strādāt attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī mācības profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un ražošanas kvalifikācijas celšanai. Notiesātā profesionālo sagatavošanu brīvības atņemšanas iestādēs veic darba dienas laikā.

(2) Profesionāli tehniskā izglītība un profesionālā apmācība ražošanā notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir pirmās un otrās grupas invalīdi profesionālajā apmācībā ražošanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(4) Notiesātie ar mūža ieslodzījumu arodu apgūst tieši ražošanā.

196.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 57.panta ceturtajā daļā vārdus “Notiesātie ar mūža ieslodzījumu” ar vārdiem “Ar mūža ieslodzījumu notiesātie”.

Noraidīt

(4) Notiesātie ar mūža ieslodzījumu arodu apgūst tieši ražošanā.

(5) Notiesāto profesionāli tehnisko izglītību vai profesionālo apmācību ražošanā un viņu ražošanas kvalifikācijas celšanu stimulē un ņem vērā, nosakot viņu labošanās pakāpi.

(5) Notiesāto profesionāli tehnisko izglītību vai profesionālo apmācību ražošanā un viņu ražošanas kvalifikācijas celšanu stimulē un ņem vērā, nosakot viņu labošanās pakāpi.

197.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt likumu ar jaunu 10.nodaļu (attiecīgi mainot pārējo nodaļu un pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“Desmitā nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu pārvietošanās bez konvoja

58.pants. Tiesību piešķiršana personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, pārvietoties bez konvoja vai pavadības

(1) Izņēmuma gadījumos cietumos ievietotajiem notiesātajiem, kas patiesi labojušies, ja izciesta ne mazāk kā viena trešdaļa soda, bet notiesātajiem, kam saskaņā ar likumu nav piemērojama nosacīta atbrīvošana pirms termiņa, - ja izciesta ne mazāk kā puse soda, var atļaut pārvietoties bez konvoja ārpus cietuma teritorijas, ja to prasa notiesāto veicamā darba raksturs.

(2) Brīvības atņemšanas iestādēs ievietotajiem nepilngadīgajiem notiesātajiem, kas patiesi labojušies un izcietuši ne mazāk kā sešus mēnešus brīvības atņemšanas soda, var atļaut pārvietoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas bez pavadības, ja to prasa notiesātā veicamā darba raksturs.

59.pants. Aizliegums atsevišķu kategoriju notiesātajiem pārvietoties bez konvoja vai pavadības

(1) Nav pieļaujams, ka bez konvoja vai arī attiecīgi bez pavadības ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas pārvietojas sevišķi bīstami recidīvisti; personas, kas notiesātas par noziegumiem pret republiku; notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu; notiesātie, kam nāves sods apžēlošanas vai amnestijas kārtībā aizstāts ar brīvības atņemšanu; par bandītismu notiesātie; personas, kas notiesātas par viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu pastiprinošos apstākļos; par valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu pastiprinošos apstākļos; par laupīšanu pastiprinošos apstākļos; par tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos; par tīšiem smagiem miesas bojājumiem pastiprinošos apstākļos; par izvarošanu pastiprinošos apstākļos; par policijas darbinieka, valsts drošības iestāžu amatpersonas, karavīra vai zemessarga dzīvības apdraudējumu; par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu; par šaujamo ieroču vai sprāgstvielu izlaupīšanu, izdarot laupīšanas uzbrukumu; par indīgu un stipri iedarbīgu vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, realizēšanu un pārsūtīšanu; par narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšanu; par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu; par tīšiem noziegumiem, kas izdarīti brīvības atņemšanas vietās soda izciešanas laikā; notiesātie, kuriem nav bijis pastāvīgas dzīves vietas; notiesātie ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki.

(2) Nav pieļaujama notiesāto pārvietošanās bez konvoja vai arī attiecīgi bez pavadības Rīgā, kūrvietās, pierobežas joslā, kā arī apdzīvotajās vietās, kuras nosaka Iekšlietu ministrija.

60.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem piešķiramas tiesības pārvietoties bez konvoja vai pavadības

(1) Tiesības pārvietoties bez konvoja vai pavadības ārpus brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, ko apstiprina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa vietnieks.

(2) Notiesātie, kuriem ir tiesības pārvietoties bez konvoja vai pavadības, jāizvieto brīvības atņemšanas iestādes atsevišķās dzīvojamās telpās. Ārpus brīvības atņemšanas iestādes apdzīvojamās zonas viņiem nav atļauts dzīvot.

(3) Ja notiesātais pārkāpj režīmu vai uzvedības noteikumus vai arī ja mainās darba raksturs, pārvietošanos bez konvoja vai pavadības atceļ ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu.

(4) Otrreiz šīs tiesības nepiešķir notiesātajiem, kuriem sakarā ar režīma vai uzvedības noteikumu pārkāpšanu atņemtas tiesības pārvietoties bez konvoja vai pavadības.

(5) Notiesāto uzvedību, kuriem atļauts pārvietoties bez konvoja vai pavadības ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

(6) Tiesības pārvietoties bez konvoja vai pavadības attiecināmas tikai uz darba izpildes laiku noteiktas teritorijas robežās vai pa noteiktu maršrutu.”

Noraidīt

Notiesāto audzināšana un resocializācija

Notiesāto audzināšana un resocializācija

(1) Notiesāto audzināšanas un resocializācijas darba pamatuzdevumi brīvības atņemšanas iestādēs ir:

1) panākt notiesāto pozitīvas attieksmes veidošanos likumpaklausīgai uzvedībai;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

198.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 58.panta pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) panākt, lai notiesātajiem veidotos pozitīva attieksme un likumam atbilstoša uzvedība;”.

Pieņemt

(1) Notiesāto audzināšanas un resocializācijas darba pamatuzdevumi brīvības atņemšanas iestādēs ir:

1)  panākt, lai notiesātajiem veidotos pozitīva attieksme un likumam atbilstoša uzvedība;

2)  sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

3) paaugstināt notiesāto zināšanu un kultūras līmeni, dot viņiem iespēju mācīties valsts valodu, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

199.

200.

201.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot 58.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “valsts valodu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 58. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “valsts valodu” ar vārdiem “un citas valodas”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 58. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “valsts valodu” ar vārdiem “un citas valodas”.

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

3)  paaugstināt notiesāto kultūras un zināšanu līmeni, dot viņiem iespēju mācīties valsts valodu, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

4) sagatavot notiesāto atbrīvošanai.

(2) Notiesāto piedalīšanos audzināšanas pasākumos stimulē un pozitīvi novērtē, nosakot viņa resocializācijas pakāpi.

(2) Notiesāto piedalīšanos audzināšanas pasākumos stimulē un pozitīvi novērtē, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(1) Notiesāto personu resocializācijas pasākumus un audzināšanas darbu organizē cietuma administrācija, un to veic visi brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki.

202.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 59.panta pirmo daļu pēc vārdiem “iestāžu darbinieki” ar vārdiem “un sabiedrības pārstāvji”.

Pieņemt

(1) Notiesāto personu resocializācijas pasākumus un audzināšanas darbu organizē cietumu administrācija, un to veic visi brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki un sabiedrības pārstāvji.

(2) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi, kas ir padomdevēja audzināšanas metodiskajā darbā. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, kā arī tās darbā var uzaicināt piedalīties citas mācību un audzināšanas darbā kompetentas personas. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina iestādes administrācija.

(2) Nepilngadīgo audzināšanas iestādēs administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi, kas ir padomdevēja audzināšanas metodiskajā darbā. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, tās darbā var uzaicināt piedalīties arī citas mācību un audzināšanas darbā kompetentas personas. Padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina brīvības atņemšanas iestādes administrācija.

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesāto audzināšanas darba pamatā ir: individuālais audzināšanas darbs, ko veic, pamatojoties uz notiesāto personības izpēti, ņemot vērā viņa izdarīto noziegumu, vecumu, izglītību, profesiju un citas īpatnības; ētiskā un estētiskā audzināšana; fiziskā audzināšana un sporta pasākumi.

203.

204.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs:

1) Izslēgt 60.panta pirmajā daļā vārdus “fiziskā audzināšana un”;

2) aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdu “pasākumi” ar vārdu “nodarbības”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesāto audzināšanas darba pamatā ir individuālais audzināšanas darbs, ko veic, pamatojoties uz notiesāto personības izpēti, kā arī ņemot vērā katra notiesātā izdarīto noziegumu, vecumu, izglītību, profesiju un citas īpatnības; ētiskā un estētiskā audzināšana; sporta nodarbības.

(2) Audzināšanas darbu ar notiesātajiem, kas sodīti ar brīvības atņemšanu, veic diferencēti - atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un noteiktajam soda izciešanas režīmam.

(2) Audzināšanas darbu ar notiesātajiem, kas sodīti ar brīvības atņemšanu, veic diferencēti — atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un noteiktajam soda izciešanas režīmam.

(3) Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē slēgtās kamerās, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs.

(3) Ar notiesātajiem, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtās kamerās, galvenokārt tiek veikts individuālais audzināšanas darbs.

(1) Notiesāto garīgo aprūpi brīvības atņemšanas iestādēs veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība - Kapelāna dienests.

205.

206.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesāto garīgo aprūpi brīvības atņemšanas iestādēs veic Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienesta vai brīvības atņemšanas iestādes mācītājs. Dievkalpojumus notiesātajiem notur šim nolūkam ierīkotās baznīcās vai citās piemērotās telpās. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka atļauju dievkalpojumus notiesātajiem var noturēt arī tādi likumīgi pastāvošo konfesiju mācītāji un sludinātāji, kas nav Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienestā. Notiesātie dievkalpojumos piedalās tikai pēc pašu vēlēšanās.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesāto garīgo aprūpi brīvības atņemšanas iestādēs organizē Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienesta vai brīvības atņemšanas iestādes mācītājs. Dievkalpojumus notiesātajiem notur šim nolūkam ierīkotās baznīcās vai citās piemērotās telpās. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka atļauju dievkalpojumus notiesātajiem var noturēt arī tādi likumīgi pastāvošo konfesiju mācītāji un sludinātāji, kas nav Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienestā. Notiesātie dievkalpojumos piedalās tikai pēc pašu vēlēšanās.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(1) Notiesāto garīgo aprūpi brīvības atņemšanas iestādēs organizē Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienesta vai brīvības atņemšanas iestādes mācītājs. Dievkalpojumus notiesātajiem notur šim nolūkam ierīkotās baznīcās vai citās piemērotās telpās. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka atļauju dievkalpojumus notiesātajiem var noturēt arī tādi likumīgi pastāvošo konfesiju mācītāji un sludinātāji, kas nav Ieslodzījuma vietu pārvaldes kapelāna dienestā. Notiesātie dievkalpojumos piedalās tikai pēc pašu vēlēšanās.

(2) Likumīgi reģistrētām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām, saskaņojot ar iestādes administrāciju, ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Notiesātajiem atļauts piedalīties šajos pasākumos administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

207.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 61.panta otrajā daļā vārdu “reliģiskajām”.

Pieņemt

(2) Likumīgi reģistrētām žēlsirdības un labdarības biedrībām, saskaņojot ar iestādes administrāciju, ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus. Notiesātajiem atļauts piedalīties šajos pasākumos administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, lai stimulētu viņu lietderīgo iniciatīvu, atļauts veidot notiesāto pašdarbības organizācijas, kas darbojas brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pastāvīgā uzraudzībā.

(2) Notiesātos, kuri darbojas pašdarbības organizācijā, neatbrīvo no ražošanas darba.

208.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 62.panta nosaukumā un tekstā vārdu “organizācijas” ar vārdu “pulciņi” attiecīgā locījumā.

Noraidīt

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, viņu lietderīgās iniciatīvas stimulēšanai atļauts veidot notiesāto pašdarbības organizācijas, kas darbojas brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pastāvīgā uzraudzībā.

(2) Notiesātos, kuri darbojas pašdarbības organizācijā, no ražošanas darba neatbrīvo.

(1) Lai panāktu notiesāto un iestādes administrācijas ciešāku saikni un veicinātu normālas psiholoģiskās atmosfēras veidošanos iestādē, slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos notiesāto kopsapulcē, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē notiesāto padomi, kas darbojas saskaņā ar izstrādāto nolikumu, kuru apstiprinājusi iestādes administrācija. Notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās notiesātie, kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos zemākās pakāpes režīmā.

209.

210.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 63. panta pirmās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai pieļauj rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 63. panta pirmās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai pieļauj rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus”.

Pieņemt

Pieņemt

(1) Lai panāktu notiesāto un iestādes administrācijas ciešāku saikni un veicinātu normālas psiholoģiskās atmosfēras veidošanos iestādē, slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos notiesāto kopsapulcē, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē notiesāto padomi, kas darbojas saskaņā ar izstrādāto nolikumu, kuru apstiprinājusi iestādes administrācija. Notiesāto padomes sastāvā netiek ievēlēti un tās darbā nepiedalās notiesātie, kas izcieš sodu slēgto un daļēji slēgto cietumu soda izciešanas režīma zemākajās pakāpes vai pieļauj rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde izstrādā paraugnolikumu par notiesāto padomes darbību.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde izstrādā paraugnolikumu par notiesāto padomes darbību.

211.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt desmito nodaļu ar jaunu 64.pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Notiesāto izglītības un arodapmācības organizēšana

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde un brīvības atņemšanas iestādes administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā organizē notiesāto mācības, nodrošinot viņus ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, pieņemot darbā skolotājus un iekārtojot attiecīgas telpas, lai notiesātie varētu iegūt vispārējo izglītību vai profesionāli tehnisko izglītību, kā arī organizē notiesāto arodapmācību ražošanā, profesijās, kurās notiesātie var strādāt brīvības atņemšanas iestādēs.

(2) Arodapmācību veic notiesātā darba dienas laikā. Notiesātie ar mūža ieslodzījumu arodu apgūst tieši ražošanā.

(3) Skolas mācības notur brīvības atņemšanas iestādes skolotāji pēc izglītības programmām, kas izstrādātas atbilstoši Izglītības likumam un saskaņotas ar Izglītības ministriju.”

Pamudinājumi un disciplinārsodi ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

212.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt vienpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Kārtības uzturēšana brīvības atņemšanas iestādēs”

Pieņemt

(1) Par priekšzīmīgu uzvedību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu soda izpildes iestādes administrācija var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

213.

214.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot esošo 64.pantu.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 64.panta pirmajā daļā vārdus “notiesātajiem ar brīvības atņemšanu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu notiesātajiem”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Par priekšzīmīgu uzvedību ar brīvības atņemšanu notiesātajiem soda izpildes iestādes administrācija var piemērot šādus pamudinājumus:

2) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu;

215.

216.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Aizstāt 64. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “dzēst” ar vārdu “noņemt”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Aizstāt 64. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “dzēst” ar vārdu “noņemt”.

Pieņemt

Pieņemt

2)  pirms noteiktā laika noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu;

3) notiesātajiem slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā trīs papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

217.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 64.panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “trīs” ar vārdu “seši” attiecīgajā locījumā.

Noraidīt

3)  notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā trīs papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

4) notiesātajiem slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos ar tuviniekiem, bet ne vairāk kā trīs papildu satikšanās gadā;

218.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 64.panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “trīs” ar vārdu “seši” attiecīgajā locījumā.

Noraidīt

4)  notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos ar tuviniekiem, bet ne vairāk kā trīs papildu satikšanās gadā;

5) notiesātajiem nepilngadīgo audzināšanas iestādēs atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā līdz astoņām stundām;

5)  notiesātajiem, kas sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

6) notiesātajiem atklātajos cietumos atļaut papildus vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm.

6)  notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajos cietumos, atļaut papildus vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm;

219.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 64.panta pirmo daļu ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7) atļaut papildus izlietot naudu pārtikas produktu vai pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei;

8) atļaut brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē telefona sarunas ar radiniekiem vai citām personām, apmaksājot tās no notiesātā līdzekļiem.”

Pieņemt

7) atļaut papildus izlietot naudu pārtikas produktu vai pirmās nepieciešamības priekšmetu iegādei;

8) atļaut brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē telefonsarunas ar radiniekiem vai citām personām, apmaksājot tās no notiesātā līdzekļiem.

(2) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais priekšzīmīgi uzvedies, viņu var likumā noteiktajā kārtībā ieteikt atbrīvot no turpmākās soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

(2) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais priekšzīmīgi uzvedies, viņu likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt no turpmākās soda izciešanas atbrīvot nosacīti pirms termiņa.

(1) Par soda izciešanas režīma pārkāpšanu notiesātajiem ar brīvības atņemšanu soda izpildes iestādes administrācija var uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim iegādāties cietuma veikalā pārtikas produktus vai saņemt kārtējo pienesumu vai sūtījumu, izņemot notiesātajiem atklātajos cietumos;

220.

221.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Iekšējā kārtība un tās pārkāpums

(1) Notiesātie brīvības atņemšanas iestādēs pieradināmi pie noteiktas kārtības ievērošanas un pienākumu izpildīšanas attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē un atbilstoši Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, ar kuriem notiesātos iepazīstina uzņemot brīvības atņemšanas iestādē. Viņiem bez ierunām jāizpilda arī brīvības atņemšanas iestādes darbinieku rīkojumi un norādījumi.

(2) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus izdod Ministru kabinets un tajos nosaka: notiesāto uzņemšanas kārtību iestādē; priekšmetus un mantas, ko notiesātais var glabāt pie sevis un lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas un glabāšanas kārtību; soda izciešanas režīma pakāpē atļauto nosacījumu un brīvību izmantošanas kārtību; notiesāto nodarbināšanas un pārvietošanās kārtību bez pavades ārpus cietuma teritorijas darba veikšanai, notiesāto izglītības organizēšanu; higiēnas, medicīniskās palīdzības, uztura, apģērba, un citu nepieciešamo sadzīves apstākļu nodrošināšanu un uzlabojumus; kā arī materiālo palīdzību atbrīvojot no brīvības atņemšanas iestādes.

(3) Par rupju iekšējās kārtības un soda izciešanas režīma pārkāpumu uzskatāms:

1) mēģinājums vai gatavošanās bēgt;

2) fiziska pretošanās iestādes darbiniekam;

3) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida cilvēka cieņas pazemošana;

4) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļauto psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana un izplatīšana;

5) piedalīšanās kāršu vai citā spēlē ar nolūku iegūt materiālu vai citu labumu, vai vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieka likumīgu prasību.

(4) Iekšējās kārtības pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, izciešot sodu attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, uzskatāmi par sistemātiskiem.”

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 65.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “notiesātajiem ar brīvības atņemšanu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu notiesātajiem”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Par soda izciešanas režīma pārkāpšanu ar brīvības atņemšanu notiesātajiem soda izpildes iestādes administrācija var uzlikt šādus disciplinārsodus:

3)  aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim iegādāties cietuma veikalā pārtikas produktus vai saņemt kārtējo pienesumu vai sūtījumu, izņemot notiesātos, kas sodu izcieš atklātajos cietumos;

222.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 65.panta pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizliegt kārtējo telefona sarunu vai telefona sarunas uz mēnesi.”

Pieņemt

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu vai telefonsarunas uz mēnesi;

4) atklātajos cietumos aizliegt notiesātajiem brīvdienās vai svētku dienās izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz trim mēnešiem;

5) ieteikt pārcelt pilngadīgos notiesātos uz zemāku soda izciešanas režīma pakāpi tajā pašā iestādē;

6) ieteikt pārcelt notiesātos no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

7) pilngadīgos notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, izņemot sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

8) notiesātos, kas sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

5)  aizliegt notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajos cietumos, brīvdienās vai svētku dienās izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz trim mēnešiem;

6)  ieteikt pārcelt pilngadīgos notiesātos uz soda izciešanas režīma zemāku pakāpi tajā pašā iestādē;

7)  ieteikt pārcelt notiesātos no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

8)  pilngadīgos notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, izņemot sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces, ievietot soda izolatorā uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm;

9)  notiesātos, kas sodu izcieš nepilngadīgo audzināšanas iestādēs, ievietot disciplinārajā izolatorā uz laiku līdz desmit diennaktīm.

223.

224.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

65. pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atkārtota ievietošana soda (disciplinārajā) izolatorā ir pieļaujama, bet tā nedrīkst pārsniegt 30 diennaktis bez pārtraukuma pilngadīgiem notiesātajiem un 20 diennaktis bez pārtraukuma nepilngadīgiem notiesātajiem un kopumā ilgāk kā 45 diennaktis ceturksnī pilngadīgiem notiesātajiem un 30 diennaktis ceturksnī nepilngadīgiem notiesātajiem. Ja to prasa notiesātā veselības stāvoklis, šī disciplinārsoda izpilde jāaptur vai jāizbeidz pirms termiņa.”

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

65. pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atkārtota ievietošana soda (disciplinārajā) izolatorā ir pieļaujama, bet tā nedrīkst pārsniegt 30 diennaktis bez pārtraukuma pilngadīgiem notiesātajiem un 20 diennaktis bez pārtraukuma nepilngadīgiem notiesātajiem un kopumā ilgāk kā 45 diennaktis ceturksnī pilngadīgiem notiesātiem un 30 diennaktis ceturksnī nepilngadīgiem notiesātiem. Ja to prasa notiesātā veselības stāvoklis, šī disciplinārsoda izpilde jāaptur vai jāizbeidz pirms termiņa.”

Pieņemt

Pieņemt

(2) Atkārtota ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā ir pieļaujama, taču tā nedrīkst pārsniegt trīsdesmit diennaktis bez pārtraukuma pilngadīgiem notiesātajiem un divdesmit diennaktis bez pārtraukuma nepilngadīgiem notiesātajiem, bet kopumā — četrdesmit piecas diennaktis ceturksnī pilngadīgiem notiesātajiem un trīsdesmit diennaktis ceturksnī nepilngadīgiem notiesātajiem. Ja to prasa notiesātā veselības stāvoklis, šā disciplinārsoda izpilde jāaptur vai jāizbeidz pirms termiņa.

(2) Ieteikt pārcelt uz zemāku soda izciešanas režīma pakāpi vai ieteikt pārcelt no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu, vai ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus vai sistemātiski pārkāpuši disciplīnu.

(3) Ieteikt pārcelt uz soda izciešanas režīma zemāku pakāpi vai no atklātā cietuma uz daļēji slēgto cietumu vai ievietot soda izolatorā var tikai tos notiesātos, kuri izdarījuši rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus vai sistemātiski pārkāpuši disciplīnu.

(3) Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāmi:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida cilvēka cieņas pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļauto psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieka likumīgu prasību.

225.

226.

227.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) neformālu notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos ar mērķi pretdarboties brīvības atņemšanas vietu administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļaut sev citus notiesātos”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 65.panta trešo daļu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

“6) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos ar mērķi pretdarboties brīvības atņemšanas vietu administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļaut sev citus notiesātos”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 65.panta trešo daļu ar 6.punktu:

“6) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem.”

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

(4) Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1)  fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem;

2)  citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida cilvēka cieņas pazemošana;

3)  alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļauto psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4)  piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5)  atteikšanās izpildīt iestādes darbinieka likumīgu prasību;

6) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos ar mērķi pretdarboties brīvības atņemšanas vietu administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļaut sev citus notiesātos;

7) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem.

(4) Par sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem uzskatāmi noteiktās iekšējās kārtības pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pusgada laikā uzlikts disciplinārs sods.

(5) Par sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem uzskatāmi noteiktās iekšējās kārtības pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pusgada laikā uzlikts disciplinārs sods.

(1) Notiesātajiem, kurus par disciplinārpārkāpumiem ievieto soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību saņemt atļauju tikties ar apmeklētājiem, saņemt paku sūtījumus, pienesumus, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vai saņemt vēstules, lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt, skatīties televīzijas un klausīties radio pārraides.

228.

229.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

66.pantā izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Notiesātajiem, kurus par soda izciešanas režīma un iekšējās kārtības pārkāpumiem ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, aizliegts izmantot attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē atļautās iespējas un brīvības.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 66.panta pirmajā daļā vārdu “paku”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Notiesātajiem, kurus par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, nav tiesību saņemt atļauju tikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vai saņemt vēstules, lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt, skatīties televīzijas un klausīties radio pārraides.

(2) Notiesātie, kuri ievietoti soda izolatoros vai disciplinārajos izolatoros, nodrošināmi ar svaigu dzeramo ūdeni, svaigu gaisu, normālu telpas gaisa temperatūru un apgaismojumu.

230.

231.

232.

233.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Izteikt 66.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Notiesātie, kuri ievietoti soda izolatoros vai disciplinārajos izolatoros, nodrošināmi ar svaigu dzeramo ūdeni, pārtiku noteiktā daudzumā un asortimentā, svaigu gaisu un ar telpas kubatūru, kas nekaitē notiesāto veselībai, normālu telpas gaisa temperatūru un apgaismojumu”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot 66.panta otrajā daļā vārdus “svaigu gaisu” un papildināt teikumu aiz vārda “apgaismojumu” ar šādu frāzi: “viņiem atļauta pastaiga ārā vienu stundu dienā.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 66. panta otro daļu pēc vārda “ūdeni” ar vārdiem “pārtiku noteiktā daudzumā un sortimentā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 66.panta otro daļu ar vārdiem “kā arī uzturu un līdzekļiem personiskās higiēnas nodrošināšanai”.

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Pieņemt

(2) Notiesātie, kas ievietoti soda vai disciplinārajā izolatorā, nodrošināmi ar svaigu dzeramo ūdeni, svaigu gaisu, normālu telpas un gaisa temperatūru un apgaismojumu, kā arī ar uzturu un līdzekļiem personiskās higiēnas nodrošināšanai.

(3) Notiesātajiem, kuri ievietoti soda vai disciplinārajos izolatoros, atļauta vienu stundu ilga pastaiga dienā.

234.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 66.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Notiesātajam, kurš ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauta vienu stundu ilga pastaiga dienā.”

Pieņemt

(3) Notiesātajam, kas ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauta vienu stundu ilga pastaiga dienā.

235.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 66.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Notiesātajam, kas ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā un tur nevaldāmi trokšņo un ārdās, ar iestādes priekšnieka atļauju var uzvilkt nomierināšanas kreklu, kamēr viņš nomierinās.”

Pieņemt

(4) Notiesātajam, kas ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā un tur nevaldāmi trokšņo un ārdās, ar iestādes priekšnieka atļauju drīkst uzvilkt nomierināšanas kreklu, līdz viņš nomierinās.

(1) Uzliktajam disciplinārsodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam, tādēļ, uzliekot disciplinārsodu, jāņem vērā, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedība pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto disciplinārsodu skaits un raksturs, kā arī viņa paskaidrojumi par pārkāpuma būtību.

(2) Disciplinārsodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu disciplinārsodu.

(3) Disciplinārsods uzliekams ne vēlāk kā desmit dienas no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, - desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(4) Uzlikto disciplinārsodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšan as dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas disciplinārsods nav izpildīts, tad to neizpilda.

236.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

(1) Par brīvības atņemšanas iestādē noteiktās iekšējās kārtības un soda izciešanas režīma rupju vai sistemātisku pārkāpumu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var uzlikt notiesātajam vienu vai vairākus šādus disciplinārsodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt iepirkties cietuma veikalā uz laiku līdz vienam mēnesim;

3) aizliegt saņemt no ārienes kārtējo pienesumu vai sūtījumu (izņemot atklātajos cietumos);

3) aizliegt kārtējo satikšanos ar piederīgajiem (izņemot atklātajos cietumos);

4) aizliegt notiesātajiem atklātajos cietumos brīvdienās vai svētku dienās atstāt cietuma teritoriju uz laiku līdz trīs mēnešiem;

5) ievietot soda izolatorā pilngadīgos notiesātos (izņemot sievietes ar zīdaiņiem un grūtnieces) līdz piecpadsmit diennaktīm;

6) ievietot disciplinārajā izolatorā nepilngadīgos notiesātos (arī tos, kas atstāti nepilngadīgo audzināšanas iestādē pēc pilngadības sasniegšanas) līdz desmit diennaktīm.

(2) Pirms disciplinārsoda uzlikšanas jāpieprasa no notiesātā paskaidrojums par pārkāpuma būtību un jādod iespēja pašam sevi aizstāvēt. Uzliekot notiesātajam disciplinārsodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma smagums un apstākļi, kādos tas izdarīts.

(3) Disciplinārsods uzliekams ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu piecu dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja izdarīta pārbaude, - piecu dienu laikā no tās pabeigšanas dienas. Uzlikto disciplinārsodu izpilda ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas.

(4) Notiesātais desmit dienu laikā var pārsūdzēt lēmumu par viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, kurš uzlikto sodu var atcelt vai mīkstināt. Sūdzības iesniegšana neaptur disciplinārsoda izpildi.

(5) Ja notiesātajam gada laikā pēc disciplinārsoda uzlikšanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.”

Noraidīt

(1) Uzliktajam disciplinārsodam jāatbilst izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam, tādēļ, uzliekot notiesātajam disciplinārsodu, jāņem vērā, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedība pirms pārkāpuma izdarīšanas, agrāk uzlikto disciplinārsodu skaits un raksturs, kā arī viņa paskaidrojumi par pārkāpuma būtību.

(2) Disciplinārsodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaikus izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu disciplinārsodu.

(3) Disciplinārsods uzliekams ne vēlāk kā desmit dienas no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, — desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

(4) Uzlikto disciplinārsodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas disciplinārsods nav izpildīts, tad to neizpilda.

(5) Notiesātais desmit dienu laikā var pārsūdzēt lēmumu par viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana neaptur disciplinārsoda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi disciplinārsodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var uzlikto disciplinārsodu mīkstināt, kā arī var to atcelt, ja amatpersona, kas disciplinārsodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi disciplinārsodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu.

237.

238.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

1) Izslēgt 67.panta piektās daļas trešo teikumu;

2) izteikt 67.panta piektās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Augstāka amatpersona var uzlikto disciplinārsodu mīkstināt, kā arī atcelt.”

Pieņemt

Pieņemt

(5) Notiesātais desmit dienu laikā var pārsūdzēt lēmumu par viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana neaptur disciplinārsoda izpildi. Augstāka amatpersona var uzlikto disciplinārsodu mīkstināt, kā arī atcelt.

(6) Šī likuma 65.panta pirmajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstisku lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutiski.

(6) Šā likuma 65.panta pirmajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.

(7) Ja notiesātajam gada laikā pēc disciplinārsoda izciešanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

239.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 67.panta septītajā daļā vārdu “gada” ar vārdiem “sešu mēnešu” .

Pieņemt

(7) Ja notiesātajam sešu mēnešu laikā pēc disciplinārsoda izciešanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesīgām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, sabojājot vai patvaļīgi paņemot citai personai piederošo mantu, vai prettiesīgi nodarījis kaitējumu citai personai ar miesas bojājumu vai citu personisku aizskārumu, viņš ir atbildīgs par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikuma 2347.- 2392.panta noteikumiem.

240.

241.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

“68.pants. Notiesāto atbildība par brīvības atņemšanas iestādei nodarītajiem zaudējumiem

(1) Visi zaudējumi, kurus notiesātais nodarījis brīvības atņemšanas iestādei ļaunprātīgi vai aiz rupjas neuzmanības bojājot vai iznīcinot tai piederošo mantu, sedzami no notiesātā personīgajā rēķinā esošās vai nopelnītās naudas. Ja notiesātajam nav tik daudz naudas, lai segtu visus viņa nodarītos zaudējumus, iztrūkstošā daļa piedzenama bezstrīdus kārtībā no viņa mantas.

(2) Zaudējumus no notiesātā piedzen ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu, kuru apstiprina Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 68.pantā vārdus “prettiesīgām” un “prettiesīgi”.

Noraidīt

Pieņemt

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, sabojājot vai patvaļīgi paņemot citai personai piederošu mantu, vai nodarījis kaitējumu citai personai miesas bojājumu veidā vai citu personisku aizskārumu, viņš ir atbildīgs par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikuma 2347.—2392.panta noteikumiem.

(1) Ja notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt nodarītos zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumus cietušā labā ietur no vainīgā algas saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

(2) Ja notiesātais ar brīvības atņemšanu soda izciešanas laikā citai personai nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

242.

243.

LR tieslietu ministrija I.Labucka:

Svītrot 69.pantu.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 69.panta otrajā daļā vārdus “notiesātais ar brīvības atņemšanu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu notiesātais”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Ja notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt soda izciešanas laikā citai personai nodarītos zaudējumus, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, ko iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumus cietušā labā ietur no vainīgā algas saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

(2) Ja notiesātais ar brīvības atņemšanu soda izciešanas laikā citai personai nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesiskā kārtībā.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sadzīves vajadzību apmierināšana un medicīniskās palīdzības sniegšana

244.

245.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt divpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt divpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

Sadzīves vajadzību apmierināšana un medicīniskās palīdzības sniegšana ar brīvības atņemšanu notiesātajiem”.

Noraidīt

Pieņemt

70.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto sadzīves vajadzību apmierināšana

246.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

70.pantā izteikt panta nosaukumu šādi: “Brīvības atņemšanas iestāžu telpas un higiēna”.

Noraidīt

(1) Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi nepieciešamie sadzīves apstākļi atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem.

(1) Notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi nepieciešamie sadzīves apstākļi atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem.

(2) Ar tieslietu ministra rīkojumu nosakāma katras brīvības atņemšanas iestādes maksimālā ietilpība, kas nepieļautu pārapdzīvotību un sanitāro normu pārkāpumus. Dzīvojamās platības norma cietumos vienam notiesātajam, kurš izvietots kopīgā telpā, nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.

247.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 70.panta otrajā daļā skaitli “9” ar vārdu “pieciem”.

Pieņemt

(2) Ar tieslietu ministra rīkojumu nosakāma katras brīvības atņemšanas iestādes maksimālā ietilpība, lai nepieļautu pārapdzīvotību un sanitāro normu pārkāpumus. Dzīvojamās platības norma cietumos vienam notiesātajam, kas izvietots kopīgā telpā, nedrīkst būt mazāka par divarpus kvadrātmetriem vīriešiem un trim kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās — par pieciem kvadrātmetriem.

248.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 70.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Telpās, kurās izvietoti notiesātie, jābūt pietiekošam gaisa tilpumam un ventilācijai, un tās jāuztur priekšzīmīgā tīrībā. Aukstā laikā telpas jāapkurina, uzturot tanīs normālu gaisa temperatūru, un, tumsai iestājoties, pietiekoši jāapgaismo. Notiesātiem, kas nestrādā āra darbos, jādod iespēja uzturēties svaigā gaisā ne mazāk par vienu stundu dienā, notiesātie pastāvīgi nodrošināmi ar svaigu dzeramo ūdeni.”

Noraidīt

(3) Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Viņi apgādājami ar veļu atbilstoši sezonai.

249.

250.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Esošo 70.panta trešo daļu skaitīt kā ceturto daļu un papildināt otro teikumu ar šādu palīgteikumu: “kā arī ar noteikta veida apģērbu un apaviem.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 70.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Viņi apgādājami ar veļu, apģērbu un apaviem atbilstoši sezonai.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(3) Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Viņi apgādājami ar veļu, apģērbu un apaviem atbilstoši sezonai.

(4) Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no veicamā darba rakstura.

251.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 70.panta ceturto daļu ar šādu teikumu un skaitīt to kā piekto daļu: “Brīvības atņemšanas iestādēs ir atļauts pielietot notiesāto piespiedu barošanu pēc medicīniskiem kritērijiem gadījumos, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.”

Noraidīt

(4) Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no veicamā darba rakstura.

(5) Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē saskaņā ar tieslietu ministra instrukciju par brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību apgādājami ar noteikta veida apģērbu un apaviem.

252.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Svītrot 70.panta esošo piekto daļu.

Pieņemt

_____

(6) Notiesātajām grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem nodrošināmi uzlaboti dzīvojamo telpu un sadzīves apstākļi, kā arī nosakāmas palielinātas uztura normas. Šiem notiesātajiem var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus, ja ārstniecības persona atzinusi to par nepieciešamu.

(5) Notiesātajām grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem nodrošināmi uzlaboti dzīvojamo telpu un sadzīves apstākļi, kā arī nosakāmas palielinātas uztura normas. Šiem notiesātajiem var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus, ja ārstniecības persona atzinusi to par nepieciešamu.

(7) Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

253.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 70.panta septīto daļu.

Noraidīt

(6) Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

254.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 71.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katras brīvības atņemšanas iestādes sanitāro stāvokli un notiesāto veselību uzrauga šajā iestādē strādājošā ārstniecības persona, kurai jāizmeklē notiesātie un jāsniedz medicīniskā palīdzība, kam tā nepieciešama. Ārstniecības personai, saziņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ir tiesība notiesāto sarežģītu slimību gadījumos pieaicināt uz valsts rēķina citu speciālistu.”

Noraidīt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti sniedz valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pārējo medicīnisko palīdzību notiesātie ar brīvības atņemšanu un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

255.

256.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Uzskatīt esošo pirmo daļu kā otro daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(2) Brīvības atņemšanas iestādē notiesātajiem sniedz valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pārējo medicīnisko palīdzību notiesātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.”

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 71.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “notiesātajiem ar brīvības atņemšanu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu notiesātajiem” attiecīgajā locījumā.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti sniedz valsts garantēto medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja notiesātajam nepieciešama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu neatliekamo palīdzību sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pienākums ir rakstiski informēt par šo faktu to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna piedzimšanu.

257.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Uzskatīt otro un trešo daļu attiecīgi kā trešo un ceturto daļu;

Noraidīt

(2) Ja notiesātajam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu neatliekamu palīdzību sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pienākums ir rakstveidā informēt par šo faktu to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna piedzimšanu.

(4) Brīvības atņemšanas iestādēs ir atļauts pielietot notiesāto piespiedu barošanu pēc medicīniskiem kritērijiem gadījumos, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.

258.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 71.panta esošo ceturto daļu.

Noraidīt

(4) Brīvības atņemšanas iestādēs ir atļauta notiesāto piespiedu barošana atbilstoši medicīniskiem kritērijiem gadījumos, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.

(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija likumā noteiktajā kārtībā nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuri saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, kā arī cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV) inficēto personu un AIDS slimnieku ārstniecību veic brīvības atņemšanas iestāžu speciāli ierīkotajās slimnīcās vai slimnīcu nodaļās ar pastiprinātu ārējo apsardzi un iekšējo uzraudzību. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

259.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

“72.pants. Ārstēšanas nodrošināšana ar bīstamām infekcijas slimībām sirgstošiem notiesātajiem

(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija likumā noteiktajā kārtībā nodrošina, lai iestādē tiktu veikti nepieciešamie pasākumi infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, kas saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, kā arī inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV), un AIDS slimniekus ārstē brīvības atņemšanas iestāžu speciāli ierīkotajās slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, nodrošinot pastiprinātu ārējo apsardzi un iekšējo uzraudzību. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.”

Pieņemt

(1) Brīvības atņemšanas iestādes administrācija likumā noteiktajā kārtībā nodrošina, lai iestādē tiktu veikti nepieciešamie pasākumi infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

(2) Ar brīvības atņemšanu notiesātos, kas saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, kā arī inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (CIV), un AIDS slimniekus ārstē brīvības atņemšanas iestāžu speciāli ierīkotajās slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, nodrošinot pastiprinātu ārējo apsardzi un iekšējo uzraudzību. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

260.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 72.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Notiesātie, kas saslimuši ar lipīgu slimību, izvietojami atsevišķi no citiem speciāli šim nolūkam ierīkotās telpās.”

Noraidīt

Drošības pasākumi un ieroča lietošanas pamats

261.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt trīspadsmito nodaļu šādā redakcijā:

Ieslodzīto apsardzība, drošības pasākumi un ieroča lietošana

Noraidīt

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu darbiniekiem ir tiesības lietot pret notiesātajiem fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus: roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ūdensmetējus, bruņumašīnas un citus speciālos transporta līdzekļus, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas līdzekļus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu iestādes ēkām, telpām, celtnēm un transporta līdzekļiem vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un citus sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus iestādē;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam vai ir pamats uzskatīt, ka tā var nodarīt kaitējumu sev vai citam;

6) pārtrauktu notiesāto bēgšanas mēģinājumus.

(2) Aizliegts pielietot šā panta pirmajā daļā minētos speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot roku dzelžus un izņemot gadījumus, kad tie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību vai veselību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Speciālo līdzekļu veidu un lietošanas intensitāti nosaka, ievērojot likumpārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un konkrētos apstākļus. Lietojot speciālos līdzekļus, jācenšas mazināt iespējamo kaitējumu.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi to atļauj, jābrīdina par nodomu to darīt.

(5) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā ir cietušie, brīvības atņemšanas iestādes darbinieku pienākums ir nekavējoties sniegt tiem pirmo palīdzību un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu, izņemot roku dzelžu, lietošanas gadījumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

(1) Katrā brīvības atņemšanas iestādē pastāv apsardzības dienests, kurā ietilpst cietuma ierindas darbinieki un kurš pakļauts cietuma priekšniekam. Visu brīvības atņemšanas iestāžu apsardzības dienestu priekšnieks ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks.

(2) Apsardzības dienestu uzdevumi ir:

1) apsargāt brīvības atņemšanas iestādes un tajās ieslodzītos;

2) pavadīt notiesātos no brīvības atņemšanas iestādes uz darba vietām, tiesu un administratīvām iestādēm un atpakaļ;

3) pavadīt ieslodzītos no brīvības atņemšanas iestādes uz maršrutu līniju starpstacijām un no turienes uz brīvības atņemšanas iestādēm.

(3) Ārkārtīgos gadījumos, lai novērstu ieslodzīto sacelšanās, nemierus vai citus grupveida pārkāpumus, kā arī paredzamo nekārtību novēršanai, uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka, bet ieslodzīto pārvešanas laikā arī uz pavadkomandas priekšnieka vai vecākā pieprasījumu, vajadzīgo palīdzību likumā noteiktā veidā apsardzības dienestiem un pavadkomandām sniedz, policija, zemessardze un robežsardze.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu darbiniekiem ir tiesības lietot pret notiesātajiem fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus: roku dzelžus, nomierināšanas kreklus, stekus, dienesta suņus, asaras izraisošas vielas, ūdensmetējus, bruņumašīnas un citus speciālos transportlīdzekļus, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas līdzekļus, lai:

1)  atvairītu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem vai citām personām;

2)  atvairītu uzbrukumu iestādes ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;

4)  novērstu masu nekārtības un citus sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus iestādē;

5)  aizturētu personu, kura nepakļaujas vai pretojas brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam, vai attiecībā uz kuru ir pamats uzskatīt, ka tā var nodarīt kaitējumu sev vai citai personai;

6)  pārtrauktu notiesāto bēgšanas mēģinājumu.

(2) Aizliegts pielietot šā panta pirmajā daļā minētos speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, izņemot roku dzelžus, pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad šie notiesātie piedalās grupveida uzbrukumā, apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību vai veselību un izrāda bruņotu pretošanos.

(3) Speciālo līdzekļu veidu un lietošanas intensitāti nosaka, ievērojot likumpārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un konkrētos apstākļus. Lietojot speciālos līdzekļus, jācenšas mazināt iespējamo kaitējumu.

(4) Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi to atļauj, jābrīdina par nodomu to darīt.

(5) Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas rezultātā ir cietušie, brīvības atņemšanas iestādes darbinieku pienākums ir nekavējoties sniegt viņiem pirmo palīdzību un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem speciālo līdzekļu, izņemot roku dzelžus, lietošanas gadījumiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kas uzrauga iestādi.

(6) Atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas un lietošanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

262.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Aizstāt 73.panta sestajā daļā vārdu “iekšlietu” ar “tieslietu”.

Pieņemt

(6) Atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

(1) Šaujamieroci brīvības atņemšanas iestādēs var pielietot tikai galējas nepieciešamības apstākļos:

1) lai aizstāvētos pret personām, kas reāli apdraud brīvības atņemšanas iestādes darbinieku vai citu personu dzīvību vai var nodarīt tiešu kaitējumu viņu veselībai;

263.

264.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 74.pantu šādā redakcijā:

(1) Ieslodzītos pārved uz vietējām tiesu iestādēm un administratīvām iestādēm tikai uz šo iestāžu rakstisku pieprasījumu. Uz minēto iestāžu pieprasījuma ieslodzīto pārvešanu veic policijas darbinieku apsardzībā; šajos gadījumos par ieslodzīto bēgšanu atbild policijas darbinieki.

(2) Rīkojumus par ieslodzīto pārvešanu no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu brīvības atņemšanas iestādi dod Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, bet pārējos gadījumos rīkojumus par ieslodzīto pārvešanu dod tā iestāde vai amatpersona, kuras rīcībā notiesātais atrodās. Ja notiesātā pārvešanai rodas šķēršļi, pārvešanas jautājumu galīgi izšķir prokurors.

(3) Ieslodzītos pārved pavadkomandas apsardzībā pēc noteiktiem maršrutiem un noteiktās dienās. Izņēmumi pieļaujami tikai ārkārtīgos gadījumos ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu. Ieslodzīto pārvešanas maršrutus sastāda un pārvešanas dienas nosaka Ieslodzījuma vietu pārvalde.

(4) Ar ieslodzīto pārvešanu saistītos pavadkomandas un policijas darbinieku komandējuma un ceļa izdevumus sedz tā iestāde, kuras darbinieki pārveduši ieslodzītos, bet pārvedamo ieslodzīto ceļa izdevumus un citus izdevumus sedz tā iestāde, uz kuras priekšlikuma ieslodzītie pārvesti.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 74.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “tiešu”.

Noraidīt

Pieņemt

(1) Šaujamieroci brīvības atņemšanas iestādēs drīkst pielietot tikai galējas nepieciešamības apstākļos, lai:

1)  aizstāvētos pret personām, kas reāli apdraud brīvības atņemšanas iestādes darbinieku vai citu personu dzīvību vai var nodarīt kaitējumu viņu veselībai;

2) lai novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

3) lai novērstu notiesātā bēgšanu vai aizturētu izbēgušu notiesāto;

2)  novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

3)  novērstu notiesātā bēgšanu vai aizturētu izbēgušu notiesāto;

4) lai aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

265.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 74.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārda “smaga” ar vārdiem “vai sevišķi smaga”.

Pieņemt

4)  aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai kas pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) lai atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādei vai tās objektiem;

6) lai pārtrauktu personas nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu brīvības atņemšanas iestādē.

5)  atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādei vai tās objektiem;

6)  pārtrauktu personas nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu brīvības atņemšanas iestādē;

266.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 74.panta pirmo daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) lai atbrīvotu ķīlniekus”.

Pieņemt

(2) Šaujamieroci drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka rīkojuma arī tad, ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, ja citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(2) Šaujamieroci drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka rīkojuma arī tad, ja notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams.

(3) Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs, uzbrukumā tiek izmantoti šaujamieroči vai jebkura veida mehāniski transporta līdzekļi;

2) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

3) notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transporta līdzekli, vai bēgšana notiek naktī, vai no transporta līdzekļa tā braukšanas laikā, vai grupveidā;

4) tiek aizturēts notiesātais, kurš fiziski pretojas.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību.

(6) Visos šaujamieroču pielietošanas gadījumos brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

267.

Aizsardzības un iekšlietu komisija::

Aizstāt 74.panta ceturtās daļas 4.punktā vārdus “tiek aizturēts” ar vārdu “jāaiztur”.

Pieņemt

(4) Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1)  uzbrukums ir pēkšņs, tajā tiek izmantoti šaujamieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

2)  tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai;

3)  notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli, vai bēgšana notiek naktī vai no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā, vai grupveidā;

4)  jāaiztur notiesātais, kurš fiziski pretojas.

(5) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu vai brīvības atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību.

(6) Visos šaujamieroču pielietošanas gadījumos brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgajai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

Notiesāto atbrīvošana no soda izciešanas

Notiesāto atbrīvošana no soda izciešanas

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar notiesātā psihisku slimību vai kādu citu smagu slimību, kas kavē tālāku soda izciešanu.

268.

269.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 75. pantu ar jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar likumīgajā spēkā stājušos tiesas spriedumu un lēmumu jaunu izskatīšanu”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 75.pantu šādā redakcijā:

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu ierindas dienesta darbinieki, izpildot apsardzības un pavades dienestu var lietot šaujamos ieročus:

1) aizstāvoties pret personām, kas uzbrūk;

2) aizstāvot pret uzbrukumu apsargājamās personas un posteņus;

3) pret ieslodzītajiem, kas mēģina izlauzties no ieslodzījuma;

4) pret ieslodzītajiem, kas bēg;

5) ieslodzīto sacelšanās, nemieru un citos ārkārtīgos gadījumos, kas vērsti pret brīvības atņemšanas iestādi, tās darbiniekiem un apsargājamajiem ieslodzītajiem.

(2) Tieslietu ministrs izdod instrukciju par to, kādiem darbiniekiem, šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ir tiesības lietot šaujamos ieročus.

(3) Ja ir iespējams, pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt, izdarot brīdinājuma šāvienu.

(4) Aizliegts pielietot šaujamieroci vietās, kur tā pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kas nav iesaistītas incidentā.

(5) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildīgā persona ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.”

Noraidīt

Noraidīt

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar notiesātā psihisku slimību vai kādu citu smagu slimību, kas kavē tālāku soda izciešanu.

(1) No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda izciešanas atbrīvo pēdējā soda izciešanas laika dienā. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks izbeidzas brīvdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo dienā pirms brīvdienas vai svētku dienas. Ja gadiem vai mēnešiem aprēķināmā soda laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, tad laiks izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

270.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 76.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“76.pants. Kārtība, kādā notiesātais tiek atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādēm”.

Pieņemt

(1) No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda izciešanas atbrīvo soda izciešanas laika pēdējā dienā. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks izbeidzas brīvdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo dienā pirms brīvdienas vai svētku dienas. Ja gados vai mēnešos aprēķināmā soda laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, soda izciešanas laiks izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

271.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 76.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā, bet esošo otro daļu skaitīt kā trešo, attiecīgi mainot arī pārējo daļu numerāciju:

“(2) Lēmumi par notiesāto nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, apžēlošanu vai amnestēšanu izpildāmi divdesmit četru stundu laikā pēc to saņemšanas brīvības atņemšanas iestādē vai lēmumā noteiktajā laikā.”

Pieņemt

(2) Lēmumi par notiesāto nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, apžēlošanu vai amnestēšanu izpildāmi divdesmit četru stundu laikā pēc to saņemšanas brīvības atņemšanas iestādē vai lēmumā noteiktajā laikā.

(2) Par katru atbrīvošanas gadījumu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

(3) Par katru atbrīvošanas gadījumu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam un prokuroram, kurš uzrauga iestādi.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizvieto, izskaidro atbrīvojamai personai tās tiesības un pienākumus pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā Probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu griezties pēc palīdzības pagaidu mājvietas atrašanai un konsultāciju saņemšanai jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

272.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 76.panta esošo trešo daļu ar šādu teikumu: “Atbrīvotais, kas pakļauts policijas kontrolei, nododams ar rakstisku norīkojumu vietējās policijas rīcībā.”

Noraidīt

(4) Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizvieto, izskaidro atbrīvojamai personai tās tiesības un pienākumus pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā Probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu griezties pēc palīdzības pagaidu mājvietas atrašanai un konsultāciju saņemšanai jautājumos, kas saistīti ar iekļaušanos dzīvē. Atbrīvotais, kas pakļauts policijas kontrolei, ar rakstveida norīkojumu nododams vietējās policijas ziņā.

(4) Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personīgajā rēķinā esošo naudu, viņam piederošās mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un ražošanas kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

(5) No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi, vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo Probācijas dienestu.

(5) Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un ražošanas kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

(6) No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo Probācijas dienestu.

77.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

273.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

77.pantā papildināt panta nosaukumu aiz pēdējā vārda ar vārdiem “un atbrīvošana”;

Noraidīt

(1) Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga Administratīvās komisijas lēmuma, notiesātā vai viņa aizstāvja rakstiska lūguma saņemšanas iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Notiesātā vai viņa aizstāvja rakstisko lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vispirms izskata Administratīvā komisija.

274.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 77.panta pirmo daļu aiz vārdiem “kas izpilda sodu, pēc” ar vārdiem “prokurora priekšlikuma”.

Noraidīt

(1) Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma, notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz tā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda vispirms izskata administratīvā komisija.

(2) Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta notiesātā personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa atsaka notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvot, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

(2) Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta notiesātā personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa atsaka notiesāto atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmste rmiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

275.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 77.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izpildot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, brīvības atņemšanas iestāde izdod atbrīvotajam rakstisku norīkojumu noteiktā laikā, bet ne vēlāk kā trīs dienās, reģistrēties Probācijas dienestā, savas dzīves vietas teritorijā, bet ja atbrīvotais pats nav izvēlējies sev dzīves vietu, tad - Probācijas dienestā, kura darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, kā arī informē attiecīgo Probācijas dienestu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.”

Noraidīt

276.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

78.pantā papildināt panta nosaukumu aiz pēdējā vārda ar vārdiem “un atbrīvošana”.

Noraidīt

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestādes administrācija gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ekspertīzes atzinuma un saskaņā ar Krimināllikumu soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas.

277.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 78.panta pirmajā daļā vārdus “saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību” ar vārdiem “izrāda psihiskas saslimšanas pazīmes vai citas smagas slimības pazīmes”.

Noraidīt

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestādes administrācija gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ekspertīzes atzinuma un saskaņā ar Krimināllikumu sodu izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas.

(2) Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tai pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

(2) Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas līdz ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no tālākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tai pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

278.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 78.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja atbrīvojamais ir grūti slims, brīvības atņemšanas iestāde nodod viņu piederīgo gādībā, bet ja tas nav iespējams, - policijai, kas rūpējas par viņa ievietošanu slimnīcā. Ja tūlītēja brīvības atņemšanas iestādes atstāšana apdraud atbrīvojamā dzīvību, viņš, uz paša vai piederīgo vēlēšanos un brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas norādījumu, atstājams brīvības atņemšanas iestādē, kamēr atveseļojas.”

Noraidīt

279.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt četrpadsmito nodaļu ar jaunu 79.pantu šādā redakcijā:

(1) Nosacīti notiesāto vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto nodod uz tiesas noteikto pārbaudes laiku vai uz neizciesto soda laiku Probācijas dienesta uzraudzībā pēc nosacīti notiesātā vai atbrīvotā dzīves vietas. Šajā laikā nosacīti notiesātajam vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvotajam nav tiesības atstāt dzīves vietu, kā arī to mainīt bez Probācijas dienesta atļaujas. Laiks, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvotajam ierobežota tiesība izvēlēties un mainīt dzīves vietu, skaitāms no spieduma par nosacītu notiesāšanu spēkā stāšanās dienas, vai no atbrīvošanas dienas.

(2) Nosacīti notiesātajam pēc sprieduma stāšanās spēkā nekavējoties jāpiesakās Probācijas dienestā, kas atrodas viņa dzīves vietas teritorijā, kurš, savukārt, par nosacīti notiesātā vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvotā pieteikšanos informē to iestādi, kas notiesāto vai atbrīvoto sūtījusi.

(3) Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti pirmstermiņa atbrīvotais pārbaudes laikā vai neizciestā soda laikā neievēro tiesas uzliktos pienākumus, kontrolējošais Probācijas dienests vai prokurors ierosina vietējai pirmās instances tiesai atcelt nosacīto notiesāšanu vai nosacīto pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, norādot šāda lūguma iemeslus.

(4) Tiesas lēmums par nosacītas notiesāšanas un nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas atcelšanu nav pārsūdzāms un ir nekavējoties izpildāms. Laiks, ko nosacīti atbrīvotais pavadījis brīvībā, soda izciešanas laikā nav ieskaitāms.”

Noraidīt

Kriminālsodu izcietušo personu iesaiste sabiedrībā

Kriminālsodu izcietušo personu iekļaušana sabiedrībā

(1) Lai mazinātu brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzētu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē brīvībā, Ministru kabinets izveido patstāvīgu valsts iestādi - Probācijas dienestu, kas darbojas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

280.

281.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Uzskatīt esošo 79.pantu kā 80.pantu un aizstāt pirmajā daļā pēdējo vārdu “pakļautībā” ar vārdu “pārraudzībā”.

Attiecīgi mainīt nākošo pantu numerāciju.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 79.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai sasniegtu brīvības atņemšanas soda mērķi un palīdzētu personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē brīvībā, Ministru kabinets izveido patstāvīgu valsts iestādi — Probācijas dienestu, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.”

Daļēji pieņemt. iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(1) Lai sasniegtu brīvības atņemšanas soda mērķi un palīdzētu personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē brīvībā, Ministru kabinets izveido patstāvīgu valsts iestādi — Probācijas dienestu, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

(2) Probācijas dienests kontrolē arī nosacīti notiesāto personu un personu, kas atbrīvotas no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, uzvedību.

(2) Probācijas dienests kontrolē arī nosacīti notiesāto personu un no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzvedību.

(1) Probācijas dienesta uzdevumi ir:

1) uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

(1) Probācijas dienesta uzdevumi ir:

1)  uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no šīm iestādēm;

2) palīdzēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos, kā arī kontrolēt no soda izciešanas nosacīti atbrīvoto personu uzvedību līdz pārbaudes termiņa beigām;

282.

283.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

1) Papildināt 80.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “atbrīvotajām” ar vārdiem “un arestu izcietušajām”;

2) aizstāt 80.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “termiņa” ar vārdu “laika”.

Pieņemt

Pieņemt

2)  palīdzēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotajām un arestu izcietušajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos, kā arī kontrolēt no soda izciešanas nosacīti atbrīvoto personu uzvedību līdz pārbaudes laika beigām;

3) gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz pastāvīgas dzīvojamās platības ierādīšanai;

4) informēt attiecīgo bāriņtiesu vai pagasttiesu par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu, un sadarbībā ar to veikt pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumus;

3)  gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz tām tiks ierādīta pastāvīga dzīvojamā platība;

4)  informēt attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu) par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu, un sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu) veikt pasākumus, lai iekārtotu šo nepilngadīgo noteiktā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumus;

5) sadarbībā ar policijas iestādēm noskaidrot to personu sadzīviskās problēmas, kuras tiks atbrīvotas pēc kriminālsoda - aresta - izciešanas un kurām ir uzlikta policijas kontrole pēc pamatsoda izciešanas, lai sniegtu padomu attiecīgo problēmu risināšanai;

284.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 80.panta pirmajā daļā 5.punktu.

Pieņemt

_____

6) iespēju robežās un sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestāžu administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

7) konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par viņu problēmu risināšanu, kas saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

5)  iespēju robežās un sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestāžu administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

6)  konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par to problēmu risināšanu, kas saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

(2) Probācijas dienests sadarbojas ar brīvības atņemšanas iestādēm, kuru administrācija regulāri, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra notiesātā soda termiņa beigām, informē attiecīgo Probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šī dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

(3) Probācijas dienests sadarbojas arī ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju pienākums ir iespēju robežās veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību.

(2) Probācijas dienests sadarbojas ar brīvības atņemšanas iestādēm, un to administrācija regulāri, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katram notiesātajam piespriestā soda termiņa beigām, informē Probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā darbiekārtošanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

(3) Probācijas dienests sadarbojas arī ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju pienākums ir iespēju robežās veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību.

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā iestāde sedz braukšanas maksu līdz dzīves vai darba vietai, nodrošina tās ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem, bet attiecīgais Probācijas dienests nodrošina vienreizējā materiālā pabalsta izmaksāšanu.

285.

286.

287.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 81.panta tekstu šādā redakcijā:

“Notiesātos atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm gadalaikam piemērotā apģērbā un apavos, viņiem sedz braukšanas maksu līdz izvēlētajai dzīvesvietai un izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 81. pantu ar vārdiem “apmērā, kas nodrošina atbrīvojamās personas iztiku ne mazāk kā 10 dienām, ja atbrīvojamās personas personīgajā rēķinā nav naudas līdzekļu un brīvībā nav saglabājušās ģimeniskās saites”.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 81. pantu ar vārdiem “apmērā, kas nodrošina atbrīvojamās personas iztiku ne mazāk kā 10 dienām, ja atbrīvojamās personas personīgajā rēķinā nav naudas līdzekļu un brīvībā nav saglabājušās ģimeniskās saites”.

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā iestāde sedz braukšanas maksu līdz dzīves vai darba vietai, nodrošina tās ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem, bet Probācijas dienests nodrošina vienreizēja materiālā pabalsta izmaksāšanu.

(1) Darbā iekārtošanas biroji no soda atbrīvotās personas nodrošina ar darbu ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņas lūgušas palīdzību iekārtot darbā.

288.

289.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

82.pantā svītrot pirmo daļu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 82.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)  Ja nepieciešams, darbā iekārtošanas biroji sodu izcietušajām personām savu iespēju robežās palīdz iekārtoties darbā.”

Noraidīt

Pieņemt

(1) Ja nepieciešams, darbā iekārtošanas biroji sodu izcietušajām personām savu iespēju robežās palīdz iekārtoties darbā.

(2) Ja personas, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, nevar nodrošināt ar darbu, viņas likumā noteiktajā kārtībā reģistrējamas kā bezdarbnieki, un viņām ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

290.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt otrajā daļā vārdus “nevar nodrošināt ar darbu” ar vārdiem “nevar atrast darbu”.

Pieņemt

(2) Ja personas, kas izcietušas sodu brīvības atņemšanas iestādē, nevar atrast darbu, tās likumā noteiktajā kārtībā reģistrējamas kā bezdarbnieki, un tām ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

(3) Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību. Invalīdus un pensijas vecumu sasniegušās personas, kurām nav apgādnieku, pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

291.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdus “pēc viņu lūguma ievieto” ar vārdiem “pēc viņu lūguma var ievietot”.

Noraidīt

(3) Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību. Invalīdus un pensijas vecumu sasniegušās personas, kurām nav apgādnieku, pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

(4) Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi, vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, agrākās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai nodrošina viņa ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(4) Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, agrākās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai nodrošina viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

Brīvības atņemšanas iestāžu darbība un uzraudzība

(1) Brīvības atņemšanas iestādes ir patstāvīgas Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības ar juridiskas personas tiesībām, kas veic brīvības atņemšanas soda izpildi.

(1) Brīvības atņemšanas iestādes ir patstāvīgas Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības ar juridiskās personas tiesībām, un tās veic brīvības atņemšanas soda izpildi.

(2) Notiesāto nodarbināšanas nolūkā brīvības atņemšanas iestādēs var veikt uzņēmējdarbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

292.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

83.pantā izslēgt otro daļu.

Noraidīt

(2) Notiesāto nodarbināšanas nolūkā brīvības atņemšanas iestādēs var veikt uzņēmējdarbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Brīvības atņemšanas iestādes finansē no valsts budžeta un to uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai izdara atskaitījumus no notiesāto izpeļņas šī likuma 55.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

293.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izslēgt 83.panta trešās daļas teikuma beigas aiz vārdiem “no valsts budžeta”.

Noraidīt

(3) Brīvības atņemšanas iestādes finansē no valsts budžeta, un to uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai izdara atskaitījumus no notiesāto izpeļņas šā likuma 55.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, brīvības atņemšanas iestāžu priekšniekiem un izmeklēšanas cietumu priekšniekiem krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā, ir izziņas iestādes tiesības līdz brīdim, kad tiek uzsākta šo personu kriminālvajāšana.

294.

295.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt 84. pantu.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 84.pantā vārdus “līdz brīdim, kad tiek uzsākta šo personu kriminālvajāšana.”

Noraidīt

Pieņemt

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, brīvības atņemšanas iestāžu priekšniekiem un izmeklēšanas cietumu priekšniekiem krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā, ir izziņas iestādes tiesības.

Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi ir operatīvās darbības subjekti, un šo iestāžu priekšniekiem ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības. Šiem operatīvās darbības subjektiem aizliegts ārpus savas iestādes veikt operatīvos pasākumus sevišķajā veidā.

296.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Izslēgt 85. pantu.

Noraidīt

Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi ir operatīvās darbības subjekti, un šo iestāžu priekšniekiem ir Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības. Šiem operatīvās darbības subjektiem aizliegts ārpus savas iestādes veikt operatīvos pasākumus sevišķajā veidā.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

297.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 86.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“86.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu apmeklēšana un pārbaude

(1) Brīvības atņemšanas iestādēs ielaižamas visas personas, kas tur ierodas kārtot administratīvas un notiesāto lietas, kā arī lai satiktos ar notiesātajiem. Telpas, kurās izvietoti notiesātie, bez cietuma darbinieku klātbūtnes ir tiesība apmeklēt personām, kurām ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja.

Noraidīt

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Brīvības atņemšanas iestādes apmeklēt bez speciālām atļaujām un uzdot veikt tajās pārbaudes attiecīgām amatpersonām ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

298.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Aizstāt 86.panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“1) Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem”, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Noraidīt

(2) Bez speciālām atļaujām apmeklēt brīvības atņemšanas iestādes un uzdot veikt tajās pārbaudes attiecīgām amatpersonām ir tiesības:

4) tieslietu ministram, šīs ministrijas valsts sekretāram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam;

5) ģenerālprokuroram, viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem viņu teritorijā izvietotajās brīvības atņemšanas iestādēs.

299.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

Papildināt 86. panta otro daļu ar jaunu 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6) advokātiem, sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu notiesātajam;

7)Valsts cilvēktiesību biroja direktoram”.

Noraidīt

4)  tieslietu ministram, šīs ministrijas valsts sekretāram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam;

5)  ģenerālprokuroram, viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem viņu teritorijā izvietotajās brīvības atņemšanas iestādēs.

(3) Tieslietu ministra pilnvarotās amatpersonas pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs veic regulāri ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Tieslietu ministra pilnvarotās amatpersonas pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs veic regulāri ministra noteiktajā kārtībā.

(4) Prokurori uzrauga soda izpildi brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar Prokuratūras likumu.

300.

301.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 86.panta ceturto daļu, papildinot ar to 87.pantu kā trešo daļu.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 86.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Prokurori, uzraugot soda izpildi brīvības atņemšanas iestādēs, pārbauda vai notiesātie netiek turēti ieslodzījumā bez likumīga pamata, vai arī nepienācīgā iestādē, vai soda izciešanas režīma pakāpē, pārbauda notiesāto izvietošanu, kā arī uzklausa notiesāto sūdzības un noskaidro tās.”

Pieņemt

Noraidīt

____

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu uzraudzību un valsts politiku ar brīvības atņemšanu saistīto kriminālsodu izpildes jomā realizē Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā nodota valsts pārvaldes iestāde. Pārvaldes priekšnieka kandidatūru pēc tieslietu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Pārvaldes priekšnieku ieceļ amatā vai atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevums ir noteikt brīvības atņemšanas iestāžu funkcijas, kontrolēt šo iestāžu darbību, nodrošināt to finansiālo un materiāltehnisko bāzi, racionāli izlietojot pārvaldei iedalītos valsts budžeta līdzekļus, organizēt pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, kā arī savas kompetences ietvaros piedalīties starptautisko līgumu izpildē.

(1) Brīvības atņemšanas iestāžu uzraudzību un valsts politiku ar brīvības atņemšanu saistīto kriminālsodu izpildes jomā realizē Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā nodota valsts pārvaldes iestāde. Pārvaldes priekšnieka kandidatūru pēc tieslietu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Pārvaldes priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevums ir noteikt brīvības atņemšanas iestāžu funkcijas, kontrolēt šo iestāžu darbību, nodrošināt to finansiālo un materiāltehnisko bāzi, racionāli izlietojot pārvaldei iedalītos valsts budžeta līdzekļus, organizēt pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, kā arī savas kompetences ietvaros piedalīties starptautisko līgumu izpildē.

(3) Prokurori uzrauga soda izpildi brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar Prokuratūras likumu.

Arests

Arests

Aresta izpildes kārtība

Aresta izpildes kārtība

(1) Ar arestu notiesātie sodu izcieš Valsts policijas iestādēs un tiek izvietoti kopieslodzījumā arestam iekārtotās izolētās, apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu un ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

302.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

88.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdus “Valsts policijas iestādēs” ar vārdiem “Valsts policijas iestāžu aresta namos”;.

Noraidīt

(1) Ar arestu notiesātie sodu izcieš Valsts policijas iestādēs un tiek izvietoti kopieslodzījumā arestam iekārtotās izolētās, apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

(2) Uzņemot soda izpildes iestādē ar arestu notiesāto, jāievēro šī likuma 12.- 15.pantā paredzētie noteikumi.

303.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 88.panta otro daļu un papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ieslodzījuma telpas ierīko Valsts policija pie katra rajona nodaļas. Tās ierīkojamas saskaņā ar šī likuma 70.pantā noteiktajām sanitārajām normām un higiēnas prasībām.

Noraidīt

(2) Uzņemot soda izpildes iestādē ar arestu notiesāto, jāievēro šā likuma 12.—15.pantā paredzētie noteikumi.

(3) Ar arestu notiesātos ievieto aresta izpildes iestādē saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un uz rajona tiesas priekšsēdētāja rīkojuma pamata par sprieduma nodošanu izpildīšanai. Aresta izpildes iestāde noteiktajā kārtībā iereģistrē notiesāto un līdz ar viņu pieņemto mantu, iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem un ierāda attiecīgo telpu.”

(3) Ar arestu notiesātos izvieto šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvieto vīriešus, sievietes, nepilngadīgos, personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

(4) Ar arestu notiesātās militārpersonas izvieto virssardznēs. Šķirti izvieto virsniekus, instruktorus un kareivjus, kā arī ar arestu notiesātos atsevišķi no disciplināri sodītajām militārpersonām.

304.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Grozīt 88.panta trešās un ceturtās daļas numerāciju attiecīgi kā ceturto un piekto daļu.

Noraidīt

(3) Ar arestu notiesātos izvieto šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvieto vīriešus, sievietes, nepilngadīgos, personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

(4) Ar arestu notiesātās militārpersonas izvieto virssardzēs. Šķirti izvieto virsniekus, instruktorus un kareivjus, kā arī ar arestu notiesātās militārpersonas atsevišķi no disciplināri sodītajām militārpersonām.

Ar arestu notiesātajiem ir šī likuma 4.pantā noteiktais notiesātās personas tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Ar arestu notiesātajiem ir šā likuma 4.pantā noteiktais notiesātās personas tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

90.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

305.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

90.pantā izteikt panta nosaukumu šādi: “90.pants. Ar arestu notiesāto rīcības brīvība un tās ierobežojumi”.

Pieņemt

(1) Ar arestu notiesātajiem ir tiesības:

1) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

2) lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja notiesātais ir ārvalstnieks, - ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs - pilngadīgajiem ne mazāk kā vienu stundu trīsdesmit minūtes, nepilngadīgajiem - ne mazāk kā divas stundas dienā;

5) tikai ārkārtējas nepieciešamības vai izņēmuma gadījumā izmantot telefona sarunu uz sava vai tās personas rēķina, kurai zvana.

306.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdus “ir tiesības” ar vārdiem “ir atļauts”;

izteikt pirmās daļas pirmo, otro, ceturto un piekto punktu šādā redakcijā:

“1) iestādē noteiktajā kārtībā rakstīt un nosūtīt uz sava rēķina un saņemt vēstules, telegrammas un citus rakstus, kas attiecas vienīgi uz notiesātā personu un viņa mantu, un kuri nosūtāmi vai izsniedzami pēc piederības tikai tad, kad to saturu pārbaudījusi iestādes administrācijas pilnvarotā persona. Netiek pārbaudīti notiesātā rakstītie lūgumi, sūdzības un iesniegumi tiesai, prokuratūrai un citām valsts un pašvaldības iestādēm;

2) lasīt grāmatas, periodiskos izdevumus, klausīties radio, kā arī turēt kamerās un lietot rakstāmos piederumus;

4) iestādē noteiktajā kārtībā saņemt sūtījuma vai pienesuma veidā vai iegādāties, izmantojot administrācijas glabāšanā nodotos personīgos naudas līdzekļus, personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, sezonai atbilstošu apģērbu, veļu, apavus, kā arī medikamentus, kurus ieteicis ārsts. Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts;

5) uz sava rēķina izmantot vienu reizi mēnesī telefona sarunu ar tuviniekiem.”

Pieņemt

(1) Ar arestu notiesātajiem atļauts:

1) iestādē noteiktajā kārtībā rakstīt un nosūtīt uz sava rēķina un saņemt vēstules, telegrammas un citus rakstus, kuri attiecas vienīgi uz notiesātā personu un viņa mantu un kuri nosūtāmi vai izsniedzami pēc piederības tikai tad, kad to saturu pārbaudījusi iestādes administrācijas pilnvarota persona. Netiek pārbaudīti notiesātā rakstītie lūgumi, sūdzības un iesniegumi tiesai, prokuratūrai un citām valsts un pašvaldības iestādēm;

2) lasīt grāmatas, periodiskos izdevumus, klausīties radio, kā arī turēt kamerās un lietot rakstāmpiederumus;

3)  satikties ar advokātu, kā arī, ja notiesātais ir ārvalstnieks, — ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) iestādē noteiktajā kārtībā saņemt sūtījuma vai pienesuma veidā vai iegādāties, izmantojot administrācijas glabāšanā nodotos personiskos naudas līdzekļus, personiskās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, sezonai atbilstošu apģērbu, veļu, apavus, kā arī medikamentus, kurus ieteicis ārsts. Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts;

5) par saviem līdzekļiem izmantot mēnesī vienu telefonsarunu ar tuviniekiem.

(2) Ar arestu notiesātajiem nepilngadīgajiem reizi mēnesī atļauta satikšanās līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras tos aizvieto. Pilngadīgajiem notiesātajiem aresta izciešanas laikā satikšanās ar radiniekiem vai citām personām nav atļauta.

(3) Vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi ar arestu notiesātajiem nav paredzēti.

(2) Ar arestu notiesātajiem nepilngadīgajiem reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kas viņus aizvieto. Pilngadīgajiem notiesātajiem aresta izciešanas laikā satikšanās ar radiniekiem vai citām personām nav atļauta.

(3) Vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi ar arestu notiesātajiem nav paredzēti.

(4) Ar arestu notiesātajiem iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas) nav atļauts, izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un apģērbu atbilstoši sezonai, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai arī iegādāties, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personīgajā rēķinā. Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

307.

308.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 90.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Alkoholisko dzērienu, psihotropo un narkotisko vielu lietošana notiesātajiem nav atļauta.”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 90.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Alkoholisko dzērienu, psihotropo vai narkotisko vielu lietošana ar arestu notiesātajiem nav atļauta.”

Daļēji pieņemt, iestrādāts AIeK redakcijā

Pieņemt

(4) Alkoholisko dzērienu, psihotropo vai narkotisko vielu lietošana ar arestu notiesātajiem nav atļauta.

(5) Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto priekšmetu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

309.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Aresta izpildes iestādes administrācija nodrošina notiesātajiem lietošanai neatļauto priekšmetu, naudas, dokumentu un vērtslietu uzglabāšanu, vai ja tas nav iespējams, nodod šos priekšmetus notiesātā norādītajām personām vai policijai.”.

Pieņemt

(5) Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātie pie sevis nedrīkst uzglabāt. Aresta izpildes iestādes administrācija nodrošina notiesātajiem lietošanai neatļauto priekšmetu, naudas, dokumentu un vērtslietu uzglabāšanu vai, ja tas nav iespējams, nodod šos priekšmetus notiesātā norādītajām personām vai policijai.

(1) Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

(1) Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina šā soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

(2) Soda izpildes iestāde apgādā ar arestu notiesātos ar apģērbu un veļu atbilstoši gadalaikam, bet pēc notiesāto vēlēšanās viņi var lietot arī personīgo apģērbu.

310.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

91.pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar arestu notiesātie valkā savu veļu, apģērbu un apavus.”

Pieņemt

(2) Ar arestu notiesātie valkā savu veļu, apģērbu un apavus.

(3) Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta un izsniegti gultas piederumi.

(3) Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta un izsniegti gultas piederumi.

311.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 91.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aresta izpildes iestādei jānodrošina notiesāto, kuri netiek nodarbināti ārā, pastaigas ārā, svaigā gaisā - pilngadīgajiem ne mazāk par pusotru stundu dienā, bet nepilngadīgajiem - divas stundas dienā, kā arī jārūpējas par to, lai telpās, kur izvietoti notiesātie, pastāvīgi būtu normāla gaisa temperatūra, tās būtu pietiekoši apgaismotas tumšajā laikā un notiesātie pastāvīgi būtu nodrošināti ar tīru dzeramo ūdeni.”.

Pieņemt

(4) Aresta izpildes iestādei jānodrošina notiesātajiem, kuri netiek nodarbināti ārā, pastaigas svaigā gaisā: pilngadīgajiem — ne mazāk par pusotru stundu dienā, bet nepilngadīgajiem — divas stundas dienā, kā arī jārūpējas par to, lai telpās, kur izvietoti notiesātie, pastāvīgi būtu normāla gaisa temperatūra, tās būtu pietiekami apgaismotas tumšā laikā un notiesātie būtu pastāvīgi nodrošināti ar svaigu dzeramo ūdeni.

(1) Pēc pašvaldības lūguma ar arestu notiesātos var iesaistīt sabiedrībai nepieciešamu darbu veikšanā, bet, iesaistot šādos darbos, notiesātie jāatalgo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

312.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 92.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar arestu notiesātos var iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamu darbu veikšanā par atlīdzību, ko nosaka darba devējs vienojoties ar aresta izpildes iestādes administrāciju un kas nedrīkst pārsniegt atalgojumu, ko saņem par šādu darbu uz brīva līguma pamata.”

Pieņemt

(1) Ar arestu notiesātos var iesaistīt pašvaldības noteiktu sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā par atlīdzību, ko nosaka darba devējs, vienojoties ar aresta izpildes iestādes administrāciju, un kas nedrīkst pārsniegt atalgojumu, kādu saņem par šādu darbu uz brīva līguma pamata.

(2) Soda izpildes iestādes administrācijai ir tiesības ar arestu notiesātos bez atlīdzības iesaistīt telpu un komunālo objektu, kuri nodoti viņu lietošanā, uzturēšanas un uzkopšanas darbos.

(2) Soda izpildes iestādes administrācijai ir tiesības ar arestu notiesātos bez atlīdzības iesaistīt viņu lietošanā nodoto telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos.

(1) Ar arestu notiesātajiem jāievēro aresta izpildes iestādē noteiktā iekšējā kārtība. Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējo kārtību aresta izpildes iestādēs, bet iestādes administrācija nosaka reglamentētu dienas kārtību ar arestu notiesātajiem.

(1) Ar arestu notiesātajiem jāievēro aresta izpildes iestādē noteiktā iekšējā kārtība. Ministru kabinets izdod noteikumus par iekšējo kārtību aresta izpildes iestādēs, bet iestādes administrācija nosaka ar arestu notiesātajiem reglamentētu dienas kārtību.

(2) Lai rosinātu ar arestu notiesātos ievērot soda izpildes iestādē noteikto iekšējo kārtību, iestādes administrācija var piemērot viņiem šī likuma 64.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētos pamudinājumus vai arī pārkāpumu gadījumos - 65.panta pirmās daļas 1., 2. un 7.punktā paredzētos disciplinārsodus.

313.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

93.pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par noteiktās kārtības neievērošanu vai nepakļaušanos iestādes administrācijas prasībām soda izpildes iestādes priekšnieks var uzlikt ar arestu notiesātajam šādus disciplinārsodus:

1) izteikt rājienu;

2) noliegt turēt kamerā atļautus priekšmetus līdz vienai nedēļai;

3) noliegt kārtējo telefona zvanu tuviniekiem;

4) ievietot soda izolatorā ar šī likuma 66.pantā noteiktajiem ierobežojumiem līdz vienai nedēļai.”;

Pieņemt

(2) Par noteiktās kārtības neievērošanu vai nepakļaušanos iestādes administrācijas prasībām soda izpildes iestādes priekšnieks var uzlikt ar arestu notiesātajam šādus disciplinārsodus:

2) noliegt turēt kamerā atļautus priekšmetus uz laiku līdz vienai nedēļai;

3) noliegt kārtējo telefonsarunu ar tuviniekiem;

4) ievietot soda izolatorā ar šā likuma 66.pantā noteiktajiem ierobežojumiem uz laiku līdz vienai nedēļai.

314.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Papildināt 93.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Disciplinārsodus uzliek aresta izpildes iestādes priekšnieks pēc notiesātā paskaidrojuma rūpīgas pārbaudes. Par vienu un to pašu pārkāpumu notiesātajam var uzlikt vairākus šī panta otrajā daļā minētos sodus, par kuru uzlikšanu izdara ierakstu notiesātā personas lietā.

(4) Notiesātajam, kas nevaldāmi trokšņo un ārdās ar soda izpildes iestādes priekšnieka atļauju var uzvilkt nomierināšanas kreklu, līdz kamēr viņš nomierinās, par ko arī izdara ierakstu personas lietā.”

Pieņemt

(3) Disciplinārsodus uzliek aresta izpildes iestādes priekšnieks pēc notiesātā paskaidrojuma rūpīgas pārbaudes. Par vienu un to pašu pārkāpumu notiesātajam var uzlikt vairākus šā panta otrajā daļā minētos sodus, par kuru uzlikšanu izdara ierakstu notiesātā personas lietā.

(4) Notiesātajam, kas nevaldāmi trokšņo un ārdās, ar soda izpildes iestādes priekšnieka atļauju var uzvilkt nomierināšanas kreklu, līdz viņš nomierinās, un par to izdarāms ieraksts personas lietā.

(1) Ja saskaņā ar likumu ar arestu notiesātajam var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, aresta izpildes iestādes administrācija pēc savas ierosmes vai pēc notiesātā, vai viņa advokāta rakstiska lūguma saņemšanas noformē un iesniedz pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

(2) Iesniegumam par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu jāpievieno ziņas no personas lietas, kas raksturo notiesātā uzvedību soda izciešanas laikā, ziņas par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

(1) Ja saskaņā ar likumu ar arestu notiesātajam var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, aresta izpildes iestādes administrācija pēc savas ierosmes vai pēc notiesātā vai viņa advokāta rakstveida lūguma saņemšanas noformē un iesniedz pirmās instances tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

(2) Iesniegumam par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu pievienojamas jaunas ziņas no personas lietas, kas raksturo notiesātā uzvedību soda izciešanas laikā, ziņas par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Kriminālsodu, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, izpilde

315.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt ceturtās daļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu nesaistīto kriminālsodu izpilde”.

Pieņemt

Kriminālsoda - piespiedu darbs - izpilde

(1) Notiesātajam, kam piespriests sods - piespiedu darbs - , ir pienākums piecu dienu laikā pēc spēkā esošā tiesas sprieduma saņemšanas pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā viņš dzīvo, piespriestā soda izciešanai.

(1) Notiesātajam, kam piespriests sods — piespiedu darbs, ir pienākums piecu dienu laikā pēc spēkā esošā tiesas sprieduma saņemšanas pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā viņš dzīvo, piespriestā soda izciešanai.

(2) Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu un nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktajā termiņā nepiesakās pašvaldībā, viņu brīdina par iespējamo soda - piespiedu darbs - aizstāšanu ar arestu.

316.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Papildināt 95.panta otro daļu pēc vārda “pašvaldībā” ar vārdiem “Piespiedu darba uzraudzības dienesta darbinieks”.

Pieņemt

(2) Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu vai nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktā termiņā nepiesakās pašvaldībā, Piespiedu darba uzraudzības dienesta darbinieks viņu brīdina par iespējamo soda — piespiedu darbs — aizstāšanu ar arestu.

(3) Transporta izdevumus, kas notiesātajam radušies, ierodoties pašvaldībā, lai pieteiktos soda izciešanai un pēc tam norīkotajā piespiedu darbā, sedz pašvaldība.

317.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darba devējs nodrošina transportu vai sedz ceļa izdevumus notiesātajam, ja nokļūšana uz ierādīto darba vietu un atpakaļ no notiesātā dzīves vietas bez transporta ir apgrūtinoša.”

Pieņemt

(3) Darba devējs nodrošina transportu vai sedz ceļa izdevumus notiesātajam, ja nokļūšana uz ierādīto darba vietu no notiesātā dzīvesvietas un atpakaļ bez transporta ir apgrūtinoša.

(1) Kriminālsodu - piespiedu darbs - izpilda pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

318.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

96.pantā papildināt pirmo daļu ar šādu frāzi: “vienas vai vairāku personu sastāvā.”;

Pieņemt

(1) Kriminālsodu — piespiedu darbs — izpilda pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests, kura sastāvā ir viena persona vai vairākas personas.

(2) Piespiedu darba uzraudzības dienesta pienākums pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir:

1) sekot, kad notiesātais ierodas pieteikties uz soda izciešanu;

2) piereģistrēt uz soda izciešanu pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

(2) Piespiedu darba uzraudzības dienesta pienākums pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir:

1)  sekot, kad notiesātais ierodas pieteikties uz soda izciešanu;

2)  piereģistrēt uz soda izciešanu pieteikušos notiesāto;

3)  izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu konkrēta darba veikšanai vai pie konkrēta darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

319.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 96.panta otrās daļas 4.punktā pirmo vārdu “izsniegt” ar vārdu “dot”.

Noraidīt

4)  izsniegt notiesātajam norīkojumu konkrēta darba veikšanai vai nosūtīt viņu pie konkrēta darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

5) noslēgt līgumus ar darba devējiem par notiesāto iesaistīšanu piespiedu darbā konkrētā darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, kā arī katru dienu par to saņemt informāciju no konkrētā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) sagatavot un iesniegt rajona tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu - piespiedu darbs - ar cita veida sodu, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šī soda izciešanu,

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

320.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 96.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) uzskaitīt, cik stundas katru dienu nostrādājis notiesātais;”

Pieņemt

5)  noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā šā darba devēja uzņēmumā vai iestādē;

6)  kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, kā arī katru dienu par to saņemt informāciju no darba devēja;

7)  uzskaitīt, cik stundas katru dienu nostrādājis notiesātais;

8)  sagatavot un iesniegt rajona tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piespriesto sodu — piespiedu darbs — ar cita veida sodu, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu;

9)  pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(1) Soda izciešanas laikā iesaistītajiem piespiedu darbā jāievēro darba vietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi par veicamo darbu, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

(1) Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi par veicamo darbu, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

(2) Ja notiesātais slimības dēļ vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku ne ilgāku par vienu nedēļu vai uz slimošanas laiku ne ilgāku par vienu mēnesi, izdarot par to attiecīgu ierakstu notiesātās personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

321.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 97.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam. Ja šis dienests atzīst, ka iemesli, kuru dēļ notiesātais neieradās darbā, ir attaisnojoši, tas var apturēt soda izpildīšanu uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, izdarot par to attiecīgu ierakstu notiesātās personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.”

Pieņemt

(2) Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam. Ja šis dienests atzīst, ka iemesli, kuru dēļ notiesātais neieradās darbā, ir attaisnojoši, tas var apturēt soda izpildīšanu uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, izdarot par to attiecīgu ierakstu notiesātās personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

(1) Kriminālsoda - piespiedu darbs - izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

(1) Kriminālsoda — piespiedu darbs — izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

(2) Piespiedu darbā drīkst nodarbināt ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu - ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai mācībām darbdienās un ne vairāk par četrām stundām izejamās dienās.

322.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 98.panta otrajā daļā vārdu “izejamās” ar vārdiem “brīvdienās vai svētku”.

Pieņemt

(2) Piespiedu darbā drīkst nodarbināt ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai mācībām darbdienās un ne vairāk par četrām stundām brīvdienās vai svētku dienās.

(3) Notiesātajiem, kas iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par divpadsmit stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus var nodarbināt piespiedu darbā mazāk par divpadsmit stundām nedēļā.

(3) Notiesātajiem, kas iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par divpadsmit stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus var nodarbināt piespiedu darbā mazāk par divpadsmit stundām nedēļā.

(1) Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto piespiedu iesaistīšanu darbā vai nodarbina notiesātos pašvaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru tiem ir iespējams veikt pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai pēc mācībām, un:

1) nodrošina darba drošības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina notiesātos ar darba aizsardzības un iekšējās darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

(2) Darba devējs katru dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

(1) Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto piespiedu iesaistīšanu darbā vai nodarbina notiesātos pašvaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru tiem ir iespējams veikt pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai pēc mācībām, un:

1)  nodrošina darba drošības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina notiesātos ar darba aizsardzības un iekšējās darba kārtības noteikumiem;

2)  apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3)  uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

(2) Darba devējs katru dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš bija iepazīstināts, tad pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstiski brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

323.

LR iekšlietu ministrs R.Jurdžs:

Izslēgt 100.panta pirmajā daļā vārdus “iespējamām sekām un par”.

Pieņemt

(1) Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja notiesātais, neņemot vērā izteikto brīdinājumu, atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj piespiedu darba izciešanas nosacījumus un kārtību, tad tas ir uzskatāms par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz pirmās instances tiesā pēc savas atrašanās vietas pieteikumu par šī soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja notiesātais, neņemot vērā izteikto brīdinājumu, atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj piespiedu darba izciešanas nosacījumus un kārtību, tas ir uzskatāms par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz pirmās instances tiesā pēc savas atrašanās vietas pieteikumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Naudas soda izpildes kārtība

Naudas soda izpildes kārtība

(1) Naudas sodu krimināllietās, neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen uz tiesas izpildu raksta pamata, kas izdots saskaņā ar tiesas spriedumu notiesātā krimināllietā, pēc tā stāšanās spēkā.

324.

325.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

101.pantā papildināt pirmo daļu aiz vārda “piedzen” ar vārdiem “tiesu izpildītāji”;

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 101.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Naudas sodu krimināllietās, neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen tiesu izpildītāji, pamatojoties uz tiesas izpildraksta, kas izdots saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā.”

Pieņemt,

ietverts kom.pr.

Pieņemt

(1) Naudas sodu krimināllietās, neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen tiesu izpildītāji, pamatojoties uz tiesas izpildraksta, kas izdots saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā.

(2) Izpildu rakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura piespriedusi naudas sodu notiesātajam.

326.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 101.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izpildrakstu lietā izdod pirmās instances tiesa.”

Pieņemt

(2) Izpildrakstu lietā izdod pirmās instances tiesa.

(3) Izpildu rakstu kopā ar notiesātā krimināllietas tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

327.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 101.panta trešajā daļā vārdu “kantorim” ar vārdu “iestādei”.

Pieņemt

(3) Izpildrakstu kopā ar notiesātā krimināllietas tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju iestādei pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

(1) Pēc izpildu raksta un izpildāmā tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstiski uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju kantorī, kur uzdod notiesātajam desmit dienu laikā samaksāt tiesas izpildu rakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

328.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

102.pantā aizstāt pirmajā daļā vārdu “kantorī” ar vārdu “iestādē”;

Pieņemt

(1) Pēc izpildraksta un izpildāmā tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstveidā uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju iestādē, kur uzdod notiesātajam desmit dienu laikā samaksāt tiesas izpildrakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

(2) Par naudas soda samaksāšanu notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

(2) Par naudas soda samaksāšanu notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

(3) Ja notiesātais noteiktajā desmit dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī neiesniedz lūgumu tiesai sadalīt termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstiski ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

329.

330.

“Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Papildināt 102.panta trešo daļu pēc vārdiem “aizstāšanu ar” ar vārdiem “piespiedu darbu”.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 102.panta trešajā daļā vārdus “Krimināllikumā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”.

Noraidīt

Pieņemt

(3) Ja notiesātais noteiktajā desmit dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī neiesniedz lūgumu tiesai sadalīt termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tad tiesas izpildu rakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāju kantora depozītā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

331.

LR tieslietu ministre I.Labucka:

Aizstāt 103.pantā un 104.panta pirmajā daļā vārdus “tiesu izpildītāju kantoris” ar vārdiem “tiesu izpildītāju iestāde” attiecīgajā locījumā.

Pieņemt

Ja piedzenams naudas sods, kas uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu kā papildsods, tad tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tās tiesu izpildītāju iestādes depozītā, kuras darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Mantas konfiskācijas kā papildsoda izpildes kārtība

Mantas konfiskācijas kā papildsoda izpildes kārtība

(1) Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam papildsodu - mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildu rakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju kantorim pēc mantas atrašanās vietas, vienlaikus par to informējot finansu institūcijas.

(1) Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam papildsodu — mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju iestādei pēc mantas atrašanās vietas, vienlaikus par to informējot finansu institūcijas.

(2) Mantas konfiskācijas soda izpildīšanu veic tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā konfiscējamā manta atrodas.

332.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Mantas konfiskāciju kā sodu izpilda tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā atrodas konfiscējamā manta.”

Pieņemt

(2) Mantas konfiskāciju kā sodu izpilda tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā atrodas konfiscējamā manta.

(1) Saņēmis tiesas izpildu rakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda likumā noteiktajā kārtībā mantas aprakstes aktu par to mantu, kura atrasta pārbaudes laikā pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

(1) Saņēmis tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda likumā noteiktajā kārtībā mantas aprakstes aktu par to mantu, kura atrasta pārbaudes laikā pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

(2) Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesa kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(2) Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesa kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(1) Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

(1) Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

(2) Personām, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, jāgriežas ar prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personām, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, jāiesniedz prasība tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Nav konfiscējama notiesātā un viņa apgādībā esošajām personām piederošā pirmās nepieciešamības manta un uzturlīdzekļi.

(3) Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošā pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

(1) Izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizācijai to notiesātā mantu, kas palikusi pēc visu prasījumu apmierināšanas, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Izpildot spriedumu par mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizācijai to notiesātā mantu, kas palikusi pēc visu prasījumu apmierināšanas, kādi radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

Papildsoda - izraidīšana no Latvijas Republikas - izpilde