Teksts LP0034

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Administratīvā procesa likums (reģ.nr.34)

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Priekšlikumi	Atbildīgās komisijas atzinums			Atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija
A DAĻA VISPĀRīgie NOTEIKUMI						A DAĻA VISPĀRīgie NOTEIKUMI
1. nodaļa Administratīvā procesa pamatnoteikumi				1. nodaļa Administratīvā procesa pamatnoteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini (1) Iestāde šā likuma izpratnē ir tiesību subjekts (institūcija vai struktūrvienība), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras pārvaldes jomā. (2) Augstāka iestāde šā likuma izpratnē ir padotības (pakļautības vai pārraudzības) kārtībā augstāka institūcija vai struktūrvienība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga dot rīkojumu zemākai iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības jautājumos vai atcelt zemākas iestādes izdotu administratīvo aktu. (3) Administratīvais akts ir individuāls tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā atsevišķa gadījuma risināšanai attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas publiski tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie rīkojumi, kas skar tikai pašu iestādi vai tai padotu institūciju, nav administratīvie akti, izņemot rīkojumus par iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, tā maiņu vai darbinieku disciplināru sodīšanu. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un visi tiesas nolēmumi. (4) Administratīvā procesa dalībnieki ir iestāde un personas, kurām konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi. (5) Tiesību normas šā likuma izpratnē ir normatīvie akti un vispārējie tiesību principi. (6) Ārējie normatīvie akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi. (7) Iekšējie normatīvie akti (instrukcijas, ieteikumi, nolikumi u.c.) ir tiesību akti, kurus publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības sfērā.	1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 1. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “šā likuma izpratnē”. /Juridiskais birojs/ Aizstāt 1.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “struktūrvienība” ar vārdu “amatpersona”. /Juridiskā komisija/ Aizstāt 1.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “institūcija vai struktūrvienība” ar vārdiem “institūcija, struktūrvienība vai amatpersona”. /Juridiskā komisija/ Izteikt 1. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Augstāka iestāde ir institūcija, struktūrvienība vai amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga dot rīkojumu iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības jautājumos vai atcelt iestādes izdotu administratīvo aktu.” /Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 1.panta trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tā maiņu” vārdu “izbeigšanu”. /Juridiskā komisija/ Izteikt 1. panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Administratīvais akts ir tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie lēmumi, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautās personas, nav administratīvie akti, izņemot lēmumus par iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, tā maiņu, disciplināru sodīšanu un citus lēmumus, ja tie būtiski ierobežo iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu cilvēktiesības. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi.” /Juridiskais birojs/ Papildināt 1.panta ceturto daļu pēc vārdiem “savu vai citu” ar vārdiem “personu tiesību vai tiesisko”. /Juridiskā komisija/ Izteikt 1. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Administratīvā procesa dalībnieks ir publisko tiesību subjekts, kura pusē pieaicina attiecīgo iestādi, kā arī persona un tiesību subjekts, kuram konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu personu tiesību vai tiesisko interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi.” /Juridiskā komisija/ Izteikt 1. panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.” /Juridiskā komisija/ Papildināt 1. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.”	Atbalstīt. Atbalstīt daļēji. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Pants redakcionāli precizēts		1.pants. Likumā lietotie termini (1) Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. (2) Augstāka iestāde ir institūcija, struktūrvienība vai amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga dot rīkojumu iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības jautājumos vai atcelt iestādes izdotu administratīvo aktu. (3) Administratīvais akts ir tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie lēmumi, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu institūciju vai īpaši pakļautās personas, nav administratīvie akti, izņemot lēmumus par iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu, disciplināru sodīšanu un citus lēmumus, ja tie būtiski ierobežo iestādes darbinieku vai tai īpaši pakļauto personu cilvēktiesības. Administratīvais akts nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.tml.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi. (4) Administratīvā procesa dalībnieks ir publisko tiesību subjekts, kura pusē pieaicina attiecīgo iestādi, kā arī persona un tiesību subjekts, kuram konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu personu tiesību vai tiesisko interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi. (5) Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi. (6) Ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi. (7) Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akti, kurus publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). (8) Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.

2.pants. Likuma pamatmērķi

Šā likuma pamatmērķi ir šādi:

1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu visās konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti no vienas puses un personu no otras puses;

2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;

3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu realizāciju publiski tiesiskajās attiecībās.

Pants redakcionāli precizēts.

2.pants. Likuma pamatmērķi

Šā likuma pamatmērķi ir šādi:

1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses;

2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;

3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums piemērojams administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek tikai saskaņā ar šo likumu.

11.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 3.panta otrajā daļā vārdu “tikai”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

3.pants. Likuma darbība

(1) Šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu.

4.pants. Administratīvā procesa galvenie principi

(1) Administratīvajā procesā piemērojami šādi galvenie principi:

1) likumpamatotības princips (5.pants);

2) demokrātiskās iekārtas princips (6.pants);

3) likuma prioritātes princips (7.pants);

4) legalitātes princips (8. un 15.pants);

5) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (9. un 17.pants);

6) vienlīdzības princips (10.pants);

7) patvaļas aizlieguma princips (11.pants);

8) samērīguma princips (12.pants);

9) tiesiskās paļāvības princips (13.pants);

10) personas tiesību ievērošanas princips (14.pants).

(2) Minēto principu uzskaitījums nav izsmeļošs.

(3) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai (7.nodaļa) jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem administratīvā procesa galvenajiem principiem.

12.

13.

14.

15.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 4. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“4.pants. Administratīvā procesa principi

(1) Administratīvajā procesā piemērojami šādi principi:

1) personas tiesību ievērošanas princips (5. pants);

2) vienlīdzības princips (6.pants);

3) legalitātes princips (7. pants);

4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8. pants);

5) patvaļas aizlieguma princips (9.pants);

6) tiesiskās paļāvības princips (10.pants);

7) likumpamatotības princips (11.pants);

8) demokrātiskās iekārtas princips (12.pants);

9) samērīguma princips (13.pants);

10) likuma prioritātes princips (14. pants).”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 4.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Iestāžu vai tiesu prakse un tiesību zinātne var atklāt, atvasināt un attīstīt jaunus principus, kā arī precizēt šajā likumā uzskaitītos ar mērķi pilnveidot demokrātisku un tiesisku valsts vai sabiedrības iekārtu.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvajā procesā piemērojami arī šā panta pirmajā daļā neminēti principi, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 4. panta trešajā daļā un visā turpmākajā tekstā vārdus “administratīvā procesa galvenajiem principiem” ar vārdiem “administratīvā procesa principiem”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt daļēji (iestr. 14. priekšlik.).

Atbalstīt.

4.pants. Administratīvā procesa principi

(1) Administratīvajā procesā piemēro šādus principus:

1) personas tiesību ievērošanas princips (5. pants);

2) vienlīdzības princips (6.pants);

3) tiesiskuma princips (7. pants);

4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8. pants);

5) patvaļas aizlieguma princips (9.pants);

6) tiesiskās paļāvības princips (10.pants);

7) likuma atrunas princips (11.pants);

8) demokrātiskās iekārtas princips (12.pants);

9) samērīguma princips (13.pants);

10) likuma prioritātes princips (14. pants).

(2) Administratīvajā procesā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu un tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

(3) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai (7.nodaļa) jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem administratīvā procesa principiem.

5.pants. Likumpamatotības princips

Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tikai uz likuma vai Ministru kabineta noteikumu, kā arī uz Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas pamata.

16.

17.

18.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 5.pantu pēc vārdiem “izdot tikai uz” ar vārdu “Satversmes”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 5.pantā vārdus “Latvijai saistošas”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 5. pantu kā 11. pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Likuma atrunas princips

Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumos, tajos paredzēt šādus administratīvus aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets ar noteikumiem var pilnvarot tālāk pašvaldības.”

Atbalstīt.

(iestr.18.

priekšlik.)

Atbalstīt.

(iestr.18.

priekšlik.)

Atbalstīt (skatīt 3. las. sagatavoto 11.pantu)

Iestrādāt 5. pantu kā 11. pantu un 14. pantu kā 5. pantu.

Pants redakcionāli precizēts

5.pants. Personas tiesību ievērošanas princips

Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

6.pants. Demokrātiskās iekārtas princips

Piemērojot tiesību normas, iestādei jāapsver, vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, cieņu, veselību vai tikumību vai garantētu valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

19.

20.

21.

22.

23.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 6.pantā vārdus “iestādei jāapsver” ar vārdiem “iestāde un tiesa apsver”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 6.pantu pēc vārda “veselību” ar vārdu “labklājību”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 6.pantā vārdus “valsts drošību” ar vārdiem “demokrātisko valsts iekārtu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 6.pantā vārdus “sabiedrisko kārtību” ar vārdiem “sabiedrības drošību”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 6. pantu kā 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Demokrātiskās iekārtas princips

Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, apsver vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiska rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.”

Atbalstīt.

daļēji (iestr.23. priekšlik.)

Atbalstīt (iestr.23. priekšlik.)

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatavoto 12. pantu)

Iestrādāt 6. pantu kā 12. pantu un 10. pantu kā 6. pantu.

6.pants. Vienlīdzības princips

Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

7.pants. Likuma prioritātes princips Personai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, sirdsapziņas un ticības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot tikai uz likuma pamata.	24. 25. 26.	/Juridiskais birojs/ Aizstāt 7.pantā vārdus “sirdsapziņas un ticības” ar vārdiem “domas, apziņas un reliģiskās pārliecības”. /Juridiskais birojs/ Aizstāt 7.pantā vārdus “tikai uz likuma” ar vārdiem “uz Satversmes vai likuma”. /Tieslietu ministre I.Labucka/ Aizstāt 7.pantā vārdu “vitāli” ar vārdu “būtiski”.	Atbalstīt. (skat. 3.las. sagatavoto 14. pantu) Atbalstīt. (skat. 3.las. sagatavoto 14. pantu) Atbalstīt. (skat. 3.las. sagatavoto 14. pantu) Iestrādāt 7. pantu kā 14. pantu un 8. pantu kā 7. pantu			7.pants. Tiesiskuma princips Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.
8.pants. Legalitātes princips Ārējos normatīvos aktus iestāde un tiesa piemēro atbilstoši to juridiskā spēka hierarhijai (15.pants).	27.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 8. pantu kā 7. pantu šādā redakcijā: “7.pants. Tiesiskuma princips Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Tās darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros. Tās savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.”	Atbalstīt (skat. 3.las. sagatavoto 7. pantu). Iestrādāt 8. pantu kā 7. pantu un 9. pantu kā 8. pantu.		8.pants. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (17.pants).
9.pants. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), lai sasniegtu lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (17.pants).			Iestrādāt 9. pantu kā 8. pantu un 11. pantu kā 9. pantu.		9.pants. Patvaļas aizlieguma princips Administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšana i, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
10.pants. Vienlīdzības princips Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.	28.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Aizstāt 10.pantā vārdu “reliģijas” ar vārdiem “reliģiskās pārliecības”.	Atbalstīt. (skat. 3.las. sagatavoto 6. pantu). Iestrādāt 10. pantu kā 6. pantu un 13. pantu kā 10. pantu.	10.pants. Tiesiskās paļāvības princips Persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā persona nav vainojama, nedrīkst radīt personai nelabvēlīgas sekas.
11.pants. Patvaļas aizlieguma princips Administratīvais akts un tiesas nolēmums var balstīties tikai uz faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.			Iestrādāt 11. pantu kā 9. pantu un 5. pantu kā 11. pantu.	11. pants. Likuma atrunas princips Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumos, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības.

12.pants. Samērīguma princips

Labumam, ko valsts vai sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas tiek uzlikti administratīvā akta adresātam, ir jābūt lielākam nekā personas tiesību un interešu ierobežojumam (64.pants). Būtiski personas tiesību ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

29.

30.

31.

32.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 12.pantā vārdus “valsts vai”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 12.panta pirmajā teikumā vārdu “personas” ar vārdu “viņa”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 12.panta pirmajā teikumā vārdu “interešu” ar vārdiem “tiesisko interešu”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 12.panta otro teikumu pēc vārdiem “personas tiesību” ar vārdiem “vai tiesisko interešu”.

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 13. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 13. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 13. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 13. pantu)

Iestrādāt 12. pantu kā 13. pantu un 6. pantu kā 12. pantu.

Pants redakcionāli precizēts

12.pants. Demokrātiskās iekārtas princips

Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, apsver, vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

13.pants. Tiesiskās paļāvības princips

Persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā persona nav vainīga, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas.

33.

34.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 13. Pantā vārdu “vainīga” ar vārdu “vainojama”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 13.pantā vārdu “nevar” ar vārdu “nedrīkst”.

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 10. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 10. pantu)

Iestrādāt 13. pantu kā 10. pantu un 12. pantu kā 13. pantu.

13.pants. Samērīguma princips

Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti administratīvā akta adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam (66.pants). Būtiski personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

14.pants. Personas tiesību ievērošanas princips

Virzot administratīvo procesu un pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.

35.

36.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 14.panta teikuma sākumu citā redakcijā “Administratīvajā procesā un it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, ..”, tālāk kā tekstā.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 14.pantā vārdu “likumīgo” ar vārdu “tiesisko”.

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 5. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 5. pantu)

Iestrādāt 14. pantu kā 5. pantu un 7. pantu kā 14. pantu.

14.pants. Likuma prioritātes princips

Personai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata.

15.pants. Ārējo normatīvo aktu un vispārējo tiesību principu piemērošana administratīvajā procesā

(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, arī administratīvā procesa galvenos principus (4. - 14.pants).

(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi un Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(3) Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai juridiskā spēka hierarhijā. Ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, tiek piemērota starptautisko tiesību norma.

(4) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus (17.pants).

(5) Ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridisks spēks.

(6) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(7) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu. Noteicošs ir tiesību normas pieņemšanas datums.

(8) Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs normas, un priekšroka dodama tai normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgu jautājumu.

(9) Ja iestāde piemēro tiesību normu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma ir savienojama ar augstāka juridiska spēka tiesību normu, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku institūciju, ja tāda ir, un Tieslietu ministriju.

(10) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, ar pamatojumu, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, ar pamatojumu, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās realizācijā (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums).

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 15. Panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošana”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt visā pantā vārdus “Latvijai saistošas”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 15. panta septītajā daļā vārdus “tiesību normas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā).

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 15.panta astotajā daļā vārdu “norma” attiecīgajā skaitlī un locījumā ar vārdiem “tiesību norma” attiecīgajā skaitlī un locījumā.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 15. panta astotajā daļā vārdu “vitāli” ar vārdu “būtiski”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 15.panta devītajā daļā vārdus “ir savienojama ar augstāka juridiska spēka tiesību normu” ar vārdiem “atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

15.panta desmitajā daļā pārvietot tekstu iekavās no trešā teikumā beigām uz pirmā teikuma beigām.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

15.pants. Ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošana

(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, arī administratīvā procesa principus (4. pants).

(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi un Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(3) Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

(4) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus (17.pants).

(5) Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

(6) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(7) Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko normatīvo aktu. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.

(8) Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu.

(9) Ja iestādei ir piemēro tiesību norma, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.

(10) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā.

16.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tam publisko tiesību subjektam, kas šos aktus ir izdevis, kā arī tam padotajām institūcijām, ja tas ir noteikts attiecīgajā aktā. Citām fiziskajām un juridiskajām personām iekšējie normatīvie akti nav saistoši.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp diviem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi padotības kārtībā augstāka iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējos normatīvajos aktos ietvertajām vienāda juridiskā spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējo tiesību normu piemēro, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta spēkā stāšanās datums.

(5) Ja iestāde piemēro iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas šaubas, vai tas ir savienojams ar kādu augstāka juridiska spēka iekšējo normatīvo aktu, iestāde par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku iestādi, ja tāda ir, un to iestādi, kas šo normu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

(6) Ja iestāde piemēro kādu iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas ir savienojams ar ārējo normatīvo aktu vai vispārējiem tiesību principiem, kā arī ar administratīvā procesa galvenajiem principiem (4. - 14.pants), iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to padotības kārtībā augstāku iestādi, ja tāda ir, un to iestādi, kas apšaubīto iekšējo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde, kas šo iekšējo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu šo normu piemērot. Rīkojums ir jāpilda tikai tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, par iestādes šaubu nepamatotību un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

44.

45.

46.

47.

49.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 16.panta otrajā daļā vārdu “diviem”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 16.panta otrajā daļā vārdus “padotības kārtībā”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 16.panta ceturtajā daļā vārdus “spēkā stāšanās datums” ar vārdiem “pieņemšanas datums”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 16.panta piektajā daļā vārdus “tai rodas šaubas” ar vārdiem “tai rodas pamatotas šaubas” (skat. sesto daļu un 15.p. devīto daļu).

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 16.panta piektajā daļā vārdus “ir savienojams ar augstāka juridiska spēka iekšējo normatīvo aktu” ar vārdiem “atbilst augstāka juridiska spēka iekšējam normatīvajam aktam”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 16. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, tajā skaitā administratīvā procesa principiem (4.pants), kā arī starptautisko tiesību normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to augstāku iestādi un institūciju, kas šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Institūcija, kas šo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Rīkojums ir jāpilda tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas ir noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, tajā skaitā administratīvā procesa principiem, kā arī starptautisko tiesību normām.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

16.pants. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī tam padotajām institūcijām. Fiziskajām un juridiskajām personām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi augstāka iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējos normatīvajos aktos ietvertajām vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta pieņemšanas datums.

(5) Ja iestāde piemēro iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst augstāka juridiska spēka iekšējam normatīvajam aktam, tā par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi, institūciju, kas šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

(6) Ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam normatīvajam aktam, vispārējiem tiesību principiem, tajā skaitā administratīvā procesa principiem (4.pants), kā arī starptautisko tiesību normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to augstāku iestādi un institūciju, kas šo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Institūcija, kas šo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu to piemērot. Rīkojums ir jāpilda tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas ir noraidāmas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, tajā skaitā administratīvā procesa principiem, kā arī starptautisko tiesību normām.

17.pants. Tiesību normu interpretācija un analoģija

(1) Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normas, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties norma radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo normu jāsasniedz.

(2) Ja iestāde vai tiesa tiesību normu sistēmā konstatē nepilnību, tā var to novērst arī pielietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko reglamentāciju un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot arī konkrētajā gadījumā. Tomēr ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, tad lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, tad pielieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

(5) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa lieto šo interpretāciju.

(6) Ja augstāka iestāde ir izdevusi instrukciju par attiecīgās tiesību normas interpretāciju, iestāde lieto šo interpretāciju. Iestādes tiesības, kas minētas šā likuma 16. panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.

50.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 17.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “tiesību normu sistēmu” ar vārdiem “tiesību sistēmu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

17.pants. Tiesību normu interpretācija un analoģija

(1) Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.

(2) Ja iestāde vai tiesa tiesību sistēmā konstatē nepilnību, tā var to novērst arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

(5) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo interpretāciju.

(6) Ja augstāka iestāde iekšējā normatīvā aktā interpretējusi tiesību normu, iestāde piemēro šo interpretāciju. Iestādes tiesības, kas minētas šā likuma 16. panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.

18.pants. Administratīvā procesa izdevumi

(1) Administratīvais process iestādē personai ir bez maksas.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs atbilstoši likumam noteikt nodevu par tāda administratīvā akta izdošanu, kas tiek izdots uz personas iniciatīvas pamata.

(3) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksājama valsts nodeva šā likuma 11. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Ministru kabinets nosaka atlīdzības izmaksas kārtību un apmēru administratīvā procesa tiesā lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.

(5) Ja iestāde vai tiesa tam piekrīt, komplicētos gadījumos personas pārstāvim var izmaksāt atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

51.

52.

53.

54.

55.

/ Juridiskā komisija /

Papildināt 18. panta pirmo daļu ar vārdiem “ja likumā nav noteikts citādi”.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izslēgt 18.panta otro daļu.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 18. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un apmērā no valsts budžeta izmaksājama atlīdzība administratīvajā procesā tiesā lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 18.panta piekto daļu jaunā redakcijā:

“(5)Ja tiesa tam piekrīt un Ministru kabineta noteikumi paredz šādu iespēju, sarežģītos gadījumos personas pārstāvim var izmaksāt atlīdzību.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 18.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sarežģītās administratīvajās lietās pēc iestādes vai tiesas lēmuma fiziskās personas pārstāvim izmaksājama atlīdzība no valsts budžeta. Atlīdzības apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt.

Uzskatīt to par trešo daļu.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Uzskatīt to par ceturto daļu.

Pants redakcionāli precizēts

18.pants. Administratīvā procesa izdevumi

(1) Administratīvais process iestādē personai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksā valsts nodevu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un apmērā no valsts budžeta izmaksā atlīdzību administratīvajā procesā tiesā lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.

(4) Sarežģītās administratīvajās lietās pēc iestādes vai tiesas lēmuma fiziskās personas pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta. Atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2.nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieku procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

56.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 2.nodaļas nosaukumā vārdus “Administratīvā procesa dalībnieku” ar vārdu “Administratīvi”.

Atbalstīt.

2.nodaļa

Administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

57.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Tiesībspēja un rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar administratīvi procesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir spēja īstenot administratīvi procesuālās tiesības un izpildīt administratīvi procesuālos pienākumus.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.”

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

19.pants. Tiesībspēja un rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar administratīvi procesuālajām tiesībām un pienākumiem.

(2) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir spēja īstenot administratīvi procesuālās tiesības un izpildīt administratīvi procesuālos pienākumus.

19.pants. Personas procesuālā tiesībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar procesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visiem privāto tiesību subjektiem – fiziskajām un juridiskajām personām.

(3)Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībām lietās par savu tiesībspēju (juridiskās personas statusu).

58.

59.

60.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 19.panta nosaukumu pēc vārda “Personas” ar vārdu “administratīvi”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 19.panta pirmo daļu (mainīt turpmāko daļu numerāciju).

/Juridiskā komisija/

Izteikt 19. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par pirmo daļu.

Mainīt panta numerāciju.

20.pants. Personas administratīvi procesuālā tiesībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām.

(2)Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībām lietās par savu tiesībspēju (juridiskās personas statusu).

20.pants. Personas administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Spēja īstenot procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja) ir juridiskajām personām un pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām personām.

(2) To fizisko personu procesuālās tiesības, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, īsteno šo personu likumiskie pārstāvji.

(3) To fizisko personu procesuālās tiesības, kuras sasniegušas vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šo personu likumiskie pārstāvji, tomēr iestādei vai tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas attiecīgās personas.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi griezties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādās lietās pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai viņi sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Juridisko personu lietas ved viņu likumiskie pārstāvji vai īpaši pilnvarotas personas.

61.

62.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 20.panta pirmajā daļā vārdus “Spēja īstenot procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja)” ar vārdiem “Administratīvi procesuālā rīcībspēja”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 20.panta trešās daļas vārdus “tomēr iestādei vai tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas attiecīgās personas” kā trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šādās lietās iestāde vai tiesa uzaicina piedalīties arī attiecīgās nepilngadīgās personas.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

21.pants. Personas administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir juridiskajai personai un pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskajai personai.

(2) Tās fiziskaš personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura atzīta par rīcībnespējīgu, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura sasniegusi vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Šādās lietās iestāde vai tiesa uzaicina piedalīties arī attiecīgo nepilngadīgo personu.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgā persona ir tiesīga patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi griezties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādā lietā pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šīs personas likumisko pārstāvi, lai viņš sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Juridiskās personas lietas ved tās likumiskais pārstāvis vai īpaši pilnvarota persona.

21.pants.Publisko tiesību subjekta un iestādes administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai;

2) pašvaldībām;

3) citiem ar likumu vai uz likuma pamata dibinātiem autonomiem publisko tiesību subjektiem. Publisko tiesību subjekts uzskatāms par autonomu, ja tas pilnīgi vai pārsvarā tiek finansēts no sava budžeta un tā darbību, tiesības un pienākumus regulē likums.

(2) Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt tikai lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā speciālā budžeta ietvaros.

(3) Privāto tiesību subjektiem, kas ar likumu vai uz likuma pamata ir apveltīti ar publisko varu, administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz šīs publiskās varas realizāciju.

(4) Iestāde rīkojas tā publisko tiesību subjekta vārdā, kurš to ir pilnvarojis. Šis publisko tiesību subjekts nosaka arī iestādes administratīvi procesuālās rīcībspējas saturu.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt no 21.panta virsraksta vārdus “un iestādes”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt no 21.panta virsraksta vārdus “un rīcībspēja”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 21. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “citiem”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 21.panta otrajā daļā vārdu “speciālā”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 21. panta trešo daļu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 21.panta līdzšinējo ceturto daļu kā jaunu 22.pantu ar nosaukumu “Iestādes rīcībspēja”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 21. panta ceturto daļu un iestrādāt kā jaunu 23. pantu.

Atbalstīt.

Atbalstīts un iestrādāts trešajam las. sagatavotajā 23. pantā.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

22.pants. Publisko tiesību subjekta administratīvi procesuālā tiesībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai;

2) pašvaldībai;

3) ar likumu vai uz likuma pamata dibinātam autonomam publisko tiesību subjektam. Publisko tiesību subjekts uzskatāms par autonomu, ja tas pilnīgi vai pārsvarā tiek finansēts no sava budžeta un tā darbību, tiesības un pienākumus regulē likums.

(2) Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros.

70.

/Juridiskā komisija/

Papildināt kodeksu ar jaunu 22. pantu, iestrādājot 21. panta ceturto daļu, šādā redakcijā:

“22.pants. Publisko tiesību subjekta administratīvi procesuālā rīcībspēja

Publisko tiesību subjekta vārdā rīkojas tā iestāde, kuras kompetencē attiecīgais publisko tiesību subjekts ir noteicis izdot attiecīgo administratīvo aktu vai veikt faktisko rīcību. Šis publisko tiesību subjekts nosaka arī attiecīgās iestādes administratīvi procesuālās rīcībspējas saturu.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 23. pantu.

23.pants. Publisko tiesību subjekta administratīvi procesuālā rīcībspēja

3. nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieki

/Juridiskā komisija/

Izteikt 3. nodaļas nosakumu šādā redakcijā:

“Administratīvā procesa dalībnieki iestādē un tiesā”.

Atbalstīt.

3. nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieki iestādē un tiesā

22.pants. Administratīvā procesa dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieki var būt:

1) iesniedzējs (persona, kura griežas iestādē ar iesniegumu);

2) iestāde (kuras lietvedībā ir administratīvā lieta);

3) administratīvā akta adresāts (persona, uz kuru administratīvais akts attiecas);

4) trešās personas (personas, kuru cilvēktiesības var skart vai citas tiesības ierobežot attiecīgais administratīvais akts);

5) juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā personas interešu pārstāvjiem;

6) pieteicējs (jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas griežas tiesā ar pieteikumu);

7) atbildētājs (publisko tiesību subjekts, pie kura pieder iestāde);

8) pārstāvis (uz likuma vai pilnvarojuma pamata).

71.

72.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 22.pantā tekstu iekavās ar attiecīgo pantu numuriem, izsakot pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Administratīvā procesa dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieki var būt:

1) iesniedzējs (23.pants);

2) iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta;

3) administratīvā akta adresāts (25.pants);

4) trešā persona (26.pants);

5) tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par personas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi (27.pants);

6) pieteicējs (29.pants);

7) atbildētājs (32.pants);

8) pārstāvis (33.līdz 38.pants).”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikuma pirmajā daļā vārdus “var būt” ar vārdu “ir” un izslēgt 3. punktā vārdus “administratīvā akta”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

24.pants. Administratīvā procesa dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieki ir:

1) iesniedzējs (25.pants);

2) iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta;

3) adresāts (27.pants);

4) trešā persona (28.pants);

5) tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par personas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi (29.pants);

6) pieteicējs (31.pants);

7) atbildētājs (34.pants);

8) pārstāvis (35.- 40.pants).

23.pants. Iesniedzējs

Iesniedzējs ir persona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas tiesiskās attiecības.

73.

74.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 23.pantu pēc vārda “konkrētas” ar vārdu “publiski”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 23.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Par iesniedzēju uzskatāma arī persona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc šā likuma 27.pantā minēto tiesību subjektu iesnieguma.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

25.pants. Iesniedzējs

Iesniedzējs ir persona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas publiski tiesiskās attiecības. Par iesniedzēju uzskatāma arī persona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta iesnieguma.

24.pants. Procesuālā līdzdalība iestādē

(1) Iesniegumu iestādei var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

(2) Katrs līdziesniedzējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, nodibina, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības ar katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālās darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdziesniedzējiem.

75.

76.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 24.panta otrajā daļā vārdus “pret iestādi”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 24.panta ceturtajā daļā vārdus “savas tiesības” ar vārdiem “savas procesuālās tiesības”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

26.pants. Procesuālā līdzdalība iestādē

(1) Iesniegumu iestādei var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

(2) Katrs līdziesniedzējs procesā piedalās patstāvīgi.

(3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, nodibina, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības ar katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas procesuālās tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālās darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdziesniedzējiem.

25.pants. Adresāts

Adresāts ir persona, attiecībā uz kuru ir izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība.

Mainīt panta numerāciju.

27.pants. Adresāts

Adresāts ir persona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība.

26.pants. Trešā persona

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai arī viņu var skart spriedums lietā.

(2) Trešajai personai procesa dalībnieka statuss tiek piešķirts ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas rakstveida vai mutvārdu iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(3) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieka procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(4) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu iestāde, šī persona vai iespējamais administratīvā akta adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, padotības kārtībā augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

77.

78.

79.

80.

81.

82.

83.

84.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārdiem “viņu var skart” ar vārdu “tiesas”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus “rakstveida vai mutvārdu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 26.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “administratīvā procesa dalībnieka” ar vārdiem “iesniedzēja vai pieteicēja”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 26.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “administratīvā procesa dalībnieka” ar “iesniedzēja vai pieteicēja”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 26. panta ceturtajā daļā vārdus “pieaicināšanu vai”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 26.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “pirmās instances”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par trešās personas pielaišanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt 26.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Trešās personas pielaišana vai pieaicināšana tiesā notiek saskaņā ar šā likuma 136.pantu.”

Atbalstīt.

Atbalstīs.

Pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

28.pants. Trešā persona

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.

(2) Trešajai personai administratīvā procesa dalībnieka statusu piešķir ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(3) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir iesniedzēja vai pieteicēja procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(4) Lēmumu par trešās personas pielaišanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

(5) Trešās personas pielaišana vai pieaicināšana tiesā notiek saskaņā ar šā likuma 146.pantu.

27.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības būt par personu tiesību un tiesisko interešu aizstāvi

(1) Likumā paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību institūcijām, un citām organizācijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā arī izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

(3) Šajā pantā minēto institūciju atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem fiziskajai personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

85.

86.

87.

88.

89.

90.

91.

92.

93.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 27.panta nosaukumā vārdus “Juridiskās personas, kurām” ar vārdiem “Tiesību subjekts, kuram”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 27.panta virsrakstā vārdus “juridiskās personas” ar vārdiem “tiesību subjekti” attiecīgi mainot locījumu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 27.panta pirmo daļu jaunā redakcijā:

“(1) Likumā paredzētajos gadījumos publisko tiesību subjektiem un privāto tiesību juridiskām personām ir tiesī bas iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “Šajā pantā minētās institūcijas” ar vārdiem “Šā panta pirmajā daļā minētais tiesību subjekts”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 27.panta otro daļu pēc vārdiem “iesniegt lūgumus” ar vārdiem “apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “izdarīt citas likumā paredzētās” ar vārdiem “izdarīt citas likumā iesniedzējam vai pieteicējam paredzētās”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minētā tiesību subjekta atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tas iesniedzis saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 27.panta ceturto daļu.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja administratīvajā procesā šā panta pirmajā daļā minētajam tiesību subjektam un personai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai pieteikums ir iesniegts, ir atšķirīgi viedokļi par procesa virzību vai par lietu pēc būtības, noteicošais ir personas viedoklis. Pēc attiecīgās personas iesnieguma iestāde pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu vai tiesa izbeidz tiesvedību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

29.pants. Tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par personas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi

(1) Likumā paredzētajos gadījumos publisko tiesību subjektam un privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu persona tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētai tiesību subjekts var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī izdarīt citas likumā iesniedzējam vai pieteicējam paredzētās procesuālās darbības.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā tiesību subjekta atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tas iesniedzis saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Ja administratīvajā procesā šā panta pirmajā daļā minētajam tiesību subjektam un personai, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai iesniegums vai pieteikums iesniegts, ir atšķirīgi viedokļi par procesa virzību vai par lietu pēc būtības, noteicošais ir personas viedoklis. Pēc attiecīgās personas iesnieguma iestāde pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu vai tiesa izbeidz tiesvedību.

28.pants. Institūcijas piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personas tiesiskās intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

94.

95.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 28.panta pirmajā daļā vārdus “un aizstāvētu personas tiesiskās intereses”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 28.panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

30.pants. Institūcijas piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai institūcijai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

29.pants. Pieteicējs

Pieteicējs ir persona, kura vēršas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības likumību un pamatotību vai arī konstatētu personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc šā likuma 27.pantā minēto institūciju pieteikuma.

96.

97.

98.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 29. pantā vārdu “likumību” ar vārdu “tiesiskumu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 29.panta otrajā teikumā vārdu “interesēs” ar vārdiem “tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 29.panta otrajā teikumā vārdus “minēto institūciju” ar vārdiem “minētā tiesību subjekta”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

31.pants. Pieteicējs

Pieteicējs ir persona, kura griežas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību vai arī konstatētu personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī persona, kuras tiesību vai tiesisko interešu aizstāvēšanai lieta uzsākta pēc šā likuma 29.pantā minēta tiesību subjekta pieteikuma.

30.pants. Procesuālā līdzdalība tiesā

(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji) pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdzpieteicēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

99.

100.

101.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 30. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji).”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 30. panta otrajā daļā vārdus “pret iestādi”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 30.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesas nolēmumu pieņem attiecībā uz katru līdzpieteicēju atsevišķi. Katrs līdzpieteicējs savas procesuālās tiesības var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdzpieteicējiem.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Iestrādāts 175. pants kā ceturtā daļa (skat. priekšlikumu pie 175. panta).

Mainīt panta numerāciju.

32.pants. Procesuālā līdzdalība tiesā

(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji).

(2) Katrs līdzpieteicējs procesā piedalās patstāvīgi.

(3) Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

(4) Tiesas nolēmumu pieņem attiecībā uz katru līdzpieteicēju atsevišķi. Katrs līdzpieteicējs savas procesuālās tiesības var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdzpieteicējiem.

31.pants. Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izdarītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

102.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 31.panta otro daļu ar vārdu “procesuālo” izsakot daļu šādā redakcijā:

“(2) Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

33.pants. Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana

(2) Procesuālo tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izpildītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

32.pants. Atbildētājs

Atbildētājs tiesā var būt Latvijas Republika, pašvaldība, kā arī cita publisko tiesību institūcija, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā. Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu iestādi, ja tas noteikts normatīvajā aktā.

103.

104.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 32. pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Atbildētājs

(1) Atbildētājs tiesā var būt Latvijas Republika, pašvaldība, kā arī cits publisko tiesību subjekts, ja tas tiek finansēts no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību budžetā.

(2) Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu iestādi, ja tas noteikts normatīvajā aktā.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 32. panta šādā redakcijā:

“32.pants. Atbildētājs

(1) Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cits šā likuma 21. pantā minētais publisko tiesību subjekts.

(2) Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu institūciju, ja tas noteikts normatīvajā aktā.”

Atbalstīts daļēji, iestrādāts Juridiskās kom.. priekšlik.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

34. pants. Atbildētājs

(1) Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cits šā likuma 22. pantā minētais publisko tiesību subjekts.

(2) Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu institūciju, ja tas noteikts normatīvajā aktā.

33.pants. Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā

Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 34. un 35. pantā.

105.

/Deputāts M.Lujāns/

Papildināt 33.pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Pārstāvju skaits netiek ierobežots”.

Neatbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

35.pants. Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā

Administratīvā procesa dalībnieks procesā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 36. un 37. pantā.

34.pants. Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem administratīvajā procesā

(1) Par pārstāvi nevar būt persona:

1) kura nav sasniegusi pilngadību vai likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu;

2) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šā administratīvā procesa dalībniekam (izņemot šā likuma 24. un 30. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.

106.

107.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 34.panta otro daļu ar vārdiem “vai tiesa” izsakot daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde vai tiesa šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 34.panta otro daļu pēc vārda “iestāde” ar vārdiem “vai tiesa”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

36.pants. Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem administratīvajā procesā

(1) Par pārstāvi nevar būt persona:

1) kura nav sasniegusi pilngadību vai likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu;

2) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šā administratīvā procesa dalībniekam (izņemot 26. un 32. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde vai tiesa šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.

35.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē darboties persona:

1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas;

3) uz kuru attiecas citi likumā paredzētie gadījumi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki, pamatodami savu lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestādei lēmums sakarā ar šādu lūgumu jāpieņem septiņu darba dienu laikā. Ja lūgums tiek noraidīts, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

108.

109.

110.

111.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 35.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārda “pusē” ar vārdu “procesuāli” un aizstāt pēdējo vārdu “gadījumi” ar vārdu “ierobežojumi”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 35.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “lūgt iestādi” ar vārdiem “vai tiesu”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 35.panta otrajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 78. pantā vārdu “darba”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 35. panta otrās daļas ceturto un piekto teikumu šādā redakcijā:

“Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

37.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē procesuāli darboties nevar persona:

1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas;

3) uz kuru attiecas citi likumā paredzētie ierobežojumi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatodams savu lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

36.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdiem iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un procesa dalībnieks to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru. Juridiskās personas vai iestādes pusē esošs attiecīgi pilnvarots darbinieks uzskatāms nevis par pārstāvi šā likuma izpratnē, bet gan par attiecīgo juridisko personu (iestādi).

(3) Advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi iesniedz tiesai dokumentus, kuri apliecina viņu tiesības.

112.

113.

114.

115.

116.

117.

118.

119.

120.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 36.panta pirmajā daļā vārdus “procesa dalībnieks” ar vārdu “pilnvarotājs”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 36.panta otrajā teikumā vārdus “procesa dalībnieks” ar vārdu “pilnvarotājs”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 36.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai apliecina ar dokumentiem no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi.”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 36.panta otro daļu pēc vārdiem “juridiskās personas” ar vārdiem “vai iestādes”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 36.panta otro daļu pēc vārdiem “Juridiskās personas” ar vārdiem “vai iestādes”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 36. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Attiecībā uz iestādes pilnvarotu pārstāvi nav piemērojami 37. panta un 137. panta noteikumi par speciālā pilnvarojuma nepieciešamību.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 36. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uz iestādes norīkotu darbinieku (amatpersonu) nav attiecināmi šā likuma 38. panta noteikumi par atteikšanos no pārstāvības, kā arī 37. un 137. panta noteikumi par speciālā pilnvarojuma nepieciešamību.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 36.panta ceturtajā daļā vārdus “iesniedz tiesai” ar vārdiem “uzrāda iestādei vai tiesai”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 36. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja administratīvā procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņam ir tiesības uzaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai zvērinātu advokātu. Advokāta pilnvarojumu šādā gadījumā apliecina orderis.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

38.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridiskās personas vai iestādes pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu vai iestādi. Attiecībā uz iestādes pilnvarotu pārstāvi nav piemērojami šā likuma 39. panta un 147. panta noteikumi par speciālā pilnvarojuma nepieciešamību.

(3) Uz iestādes norīkotu darbinieku (amatpersonu) nav attiecināmi šā likuma 40. panta noteikumi par atteikšanos no pārstāvības, kā arī 39. un 147. panta noteikumi par speciālā pilnvarojuma nepieciešamību.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda iestādei vai tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Ja administratīvā procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņam ir tiesības uzaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai zvērinātu advokātu. Advokāta pilnvarojumu šādā gadījumā apliecina orderis.

37.pants. Pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pilnvarojums v est lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot gadījumus, kad citos likumos noteikts, ka šo darbību izpildīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotās pilnvaras ietvaros.

121.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvāmā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot darbības, kuru izpildīšanai likums prasa speciālu pilnvarojumu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

39.pants. Pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot darbības, kuru izpildīšanai likums prasa speciālu pilnvarojumu.

(2) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotā pilnvarojuma ietvaros.

38.pants. Pārstāvības atsaukšana vai atteikšanās no pārstāvības

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdiem. Iestāde šo paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei vai tiesai.

Mainīt panta numerāciju.

40.pants. Pārstāvības atsaukšana vai atteikšanās no pārstāvības

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdos. Iestāde šo paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei vai tiesai.

4. nodaļa

Procesuālo termiņu aprēķināšana administratīvajā procesā

122.

123.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 4.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Procesuālie termiņi”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt ceturtās nodaļas nosaukumā vārdus “aprēķināšana administratīvajā procesā”.

Atbalstīt.

4. nodaļa

Procesuālie termiņi

39.pants. Procesuālā termiņa noteikšana

Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka iestāde vai tiesa. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

124.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 39. pantā vārdus “iestāde vai tiesa” ar vārdiem “iestāde, tiesa vai tiesnesis”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

41.pants. Procesuālā termiņa noteikšana

Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

40.pants. Procesuālā termiņa skaitījuma sākums

(1) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Mainīt panta numerāciju.

42.pants. Procesuālā termiņa skaitījuma sākums

(1) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

41.pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1) Termiņam, kas skaitāms mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

125.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 41. panta ceturto daļu pēc vārda “institūcijai” ar vārdu “(pastam)”.

Atbalstīt.

Pats redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

43.pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1) Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

42.pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Mainīt panta numerāciju.

44.pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas

43.pants. Procesuālā termiņa apturēšana

Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.

Mainīt panta numerāciju.

45.pants. Procesuālā termiņa apturēšana

Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījumu aptur. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.

44.pants. Procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde vai tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

126.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 44. panta pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

46.pants. Procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde vai tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

45.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

127.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 45. pantā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “lūguma”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

47.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma.

46.pants. Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Pieteikumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā pret kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu darba dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, vienlaikus jāizpilda procesuālā darbība, kuras termiņš nokavēts.

(3) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakussūdzību.

128.

129.

130.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 46. panta pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “lūgumu”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 46. panta pirmajā daļā vārdu “darba”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 46.panta otro daļu.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

48.pants. Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

47.pants. Iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (40.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (41.pants) un šā panta noteikumi.

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākai iestādei vai tiesai septiņu dienu laikā jāpieņem lēmums, ar kuru iestādei tiek uzdots attiecīgo procesuālo darbību nekavējoties izpildīt.

(3) Ja iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākās iestādes vai tiesas lēmumu neizpilda, attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, tiek uzskatīta par izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu prasīt atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu šā likuma 90. panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt.

131.

132.

133.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 47.panta pirmajā daļā vārdu “tikai”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 47. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja ausgtākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - tiesā. Augstāka iestāde vai tiesa septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 47. panta trešajā daļā vārdus “lēmumu neizpilda” ar vārdiem “lēmumu noteiktā termiņā neizpilda”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

49.pants. Iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (43.pants) un šā panta noteikumi.

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja ausgtākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - tiesā. Augstāka iestāde vai tiesa septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu.

(3) Ja iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākas iestādes vai tiesas lēmumu noteiktā termiņā neizpilda, attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, uzskatāma par izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, administratīvā procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu prasīt atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu šā likuma 92. panta izpratnē.

48.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas (1) Uz šajā likumā noteikto termiņu, kurā tiesai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (40.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (41.pants) un šā panta noteikumi. (2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteiktos termiņus, jebkuram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt blakusssūdzību. Blakussūdzību par termiņa neievērošanu izskata attiecīgi piemērojot šā likuma 33.nodaļas noteikumus. Šā likuma 309. pants un 314. pants netiek piemērots. (3) Augstākai tiesas instancei, izskatot šā panta otrajā daļā minēto blakussūdzību par termiņa neievērošanu, ir tiesības: 1) uzdot tai tiesai, kurai termiņš bija jāievēro, nekavējoties izpildīt attiecīgo procesuālo darbību; 2) atzīt, ka attiecīgā procesuālā darbība uzskatāma par izpildītu; 3) izlemt jautājumu pēc būtības.		134.		/Juridiskā komisija/ Izteikt 48. panta tekstu šādā redakcijā: “(1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (40. pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (41. pants) un šā panta noteikumus. (2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. (3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai. (4) Ja tiesnesis neievēro tiesas priekšsēdētāja noteikto termiņu attiecīgās procesuālās darbības veikšanai, administratīvā procesa dalībnieks var prasīt atlīdzinājumu likumā noteiktajā kārtībā.”		Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		50.pants. Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas (1) Tiesa pilda procesuālās darbības, ievērojot šajā likumā noteikto procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (42. pants), procesuālā termiņa izbeigšanos (43. pants) un šā panta noteikumus. (2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteikto procesuālās darbības izpildes termiņu, administratīvā procesa dalībnieks var griezties pie tiesas priekšsēdētāja ar sūdzību. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. (3) Sūdzības iesniegšana par tiesneša rīcību var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai. (4) Ja tiesnesis neievēro tiesas priekšsēdētāja noteikto termiņu attiecīgās procesuālās darbības veikšanai, administratīvā procesa dalībnieks var prasīt atlīdzinājumu likumā noteiktajā kārtībā.
B DAĻA ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ							B DAĻA ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ
5. nodaļa Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība							5. nodaļa Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība
49.pants. Administratīvās lietas piekritība Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.							51.pants. Administratīvās lietas piekritība Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.
50.pants. Piekritības maiņa (1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai konstatē, ka iestādei, kas ar lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga. (2) Ja administratīvā procesa laikā mainās teritoriālā piekritība, lietu ar abu iestāžu un administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišanu var atstāt izskatīšanai iepriekšējā iestādē.	135.		/Tieslietu ministre I.Labucka/ Aizstāt 50.panta otrajā daļā vārdus “administratīvā procesa dalībnieku” ar vārdu “iesniedzēja”.		Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		52.pants. Piekritības maiņa (1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai konstatē, ka iestādei, kas ar lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga. (2) Ja administratīvā procesa laikā mainās teritoriālā piekritība, lietu ar abu iestāžu un iesniedzēja rakstveida piekrišanu var atstāt izskatīšanai iepriekšējā iestādē.

51.pants. Iestāžu savstarpējā palīdzība

(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, citām iestādēm neatkarīgi no to padotības jāsniedz tai nepieciešamā informācija, kas ir šo iestāžu rīcībā, vai cita veida palīdzība. Šāda palīdzība sniedzama bez maksas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt, rakstveidā pamatojot, ka:

1) tā nav iespējama faktisku iemeslu dēļ;

2) tā nav iespējama tiesisku iemeslu dēļ, it sevišķi tad, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;

3) to var izdarīt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz palīdzību lūdzējas iestādes nepieciešamību pēc šīs palīdzības.

(3) Palīdzības atteikumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja tādas nav vai ja tā ir Ministru kabinets, jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarots ministrs, kura lēmums ir galīgs.

136.

137.

138.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 51. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Sadarbība administratīvajā procesā”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 51.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “iestādē” ar vārdu “institūcijā”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 51. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestāde var lūgt izvērtēt palīdzības atteikuma pamatotību attiecīgās institūcijas padotības kārtībā augstākai institūcijai. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarota institūcija.”

Atbalstīt.

Atbalstīt. (iestr. 138. priekšlik.).

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

53.pants. Sadarbība administratīvajā procesā

(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, cita institūcija neatkarīgi no padotības sniedz nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā, vai cita veida palīdzību. Palīdzību sniedz bez maksas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt, rakstveidā pamatojot, ka:

1) tā nav iespējama faktisku iemeslu dēļ;

2) tā nav iespējama tiesisku iemeslu dēļ, it sevišķi tad, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;

3) to var sniegt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz attiecīgās iestādes nepieciešamību pēc šīs palīdzības.

(3) Iestāde var lūgt izvērtēt palīdzības atteikuma pamatotību attiecīgās institūcijas padotības kārtībā augstākai institūcijai. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

52.pants. Informācijas sniegšana citām personām

(1) Ja no fiziskās vai juridiskās personas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu, iestādei jāsniedz jebkura informācija, kas ir tās rīcībā, izņemot gadījumus, kad šī informācija:

1) satur valsts noslēpumu saskaņā ar likumu;

2) paredzēta vienīgi iestādes iekšējai lietošanai (apspriežu materiāli, lēmumu projekti u.tml.);

3) attiecas uz komercnoslēpumiem;

4) attiecas uz atestācijas, eksāmenu, konkursu un līdzīga rakstura informācijas izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesu;

5) attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi, satur ziņas par personas kodu, tautību, pilsonību, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, veselības stāvokli, sodāmību, ienākumiem, īpašumu, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem;

6) nav izpaužama saskaņā ar citiem likumiem.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu, iestāde izsniedz informācijas daļu, ja tā pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, iestāde var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt cita persona, informāciju var sniegt tikai tad, ja tā pierāda savu interešu pamatojumu.

(4) Personai ir tiesības iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kuras vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kura iegūta prettiesiski.

139.

140.

141.

142.

143.

144.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 52.panta virsrakstā vārdu “citām”.

./Juridiskais birojs/

Aizstāt 52.panta pirmajā rindkopā vārdus “iestādei jāsniedz jebkura informācija” ar vārdiem “iestāde sniedz attiecīgo informāciju”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 52.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “jebkura informācija” ar vārdiem “attiecīgā informācija”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 52. panta pirmo rindkopu ar vārdiem “saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 52. panta pirmās daļas 1. - 6. punktu.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 52. panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

54.pants. Informācijas sniegšana personai

(1) Ja no fiziskās vai juridiskās personas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu, iestāde sniedz attiecīgo informāciju, kas ir tās rīcībā, izņemot gadījumus, kad šī informācija saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu, personai izsniedz informācijas daļu, ja tā pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, var sniegt ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt cita persona, informāciju var sniegt tad, ja tā pierāda savu interešu pamatojumu.

(4) Personai ir tiesības iepazīties ar iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kuras vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kura iegūta prettiesiski.

6. nodaļa

Administratīvā procesa gaita iestādē

145.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 6. nodaļas nosaukumā vārdu “gaita” ar vārdu “virzība”.

Atbalstīt.

6. nodaļa

Administratīvā procesa virzība iestādē

53.pants. Administratīvās lietas ierosināšana iestādē

Administratīvo lietu iestādē ierosina:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz iestādes iniciatīvas pamata;

3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

55.pants. Administratīvās lietas ierosināšana iestādē

Administratīvo lietu iestādē ierosina:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz iestādes iniciatīvas pamata;

3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata.

54.pants. Iesniegums

(1) Iesniegumu var iesniegt mutvārdiem vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, juridiskā adrese), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, iestāde var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam tūlīt izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Iestāde, pie kuras iesniedzējs griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, iestāde septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir kopējā augstākā iestāde vai Ministru kabineta noteikta iestāde.

(4) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pēc iespējas sniedz iesniedzējam visu nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

146.

147.

148.

149.

150.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 54.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 54. panta pirmajā daļā vārdus “juridiskā adrese” ar vārdiem “adrese, reģistrācijas numurs”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 54.panta otrajā daļā vārdu “tūlīt” ar vārdu “nekavējoties”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir padotības kārtībā kopīga augstāka institūcija vai Ministru kabineta noteikta institūcija.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 54.panta piektajā daļā palīgteikumu “, kurai lieta piekritīga,”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

56.pants. Lietas ierosināšana uz iesnieguma pamata

(1) Iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, institūcija var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam nekavējoties izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Institūcija, kurā iesniedzējs griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir padotības kārtībā kopīga augstāka institūcija vai Ministru kabineta noteikta institūcija.

(4) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

55.pants. Lietas ierosināšana pēc iestādes iniciatīvas

Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

57.pants. Lietas ierosināšana pēc iestādes iniciatīvas

56.pants. Lietas ierosināšana uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata

Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, bet zemākai iestādei, augstākā iestāde dod rīkojumu zemākai iestādei ierosināt administratīvo procesu. Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, iestāde, kurai ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

151.

152.

153.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 56.pantā vārdu “procesu” ar vārdu “lietu”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 56.panta pirmo teikumu kā panta pirmo daļu.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 56.panta otro teikumu kā panta otro daļu un papildināt to ar teikumu šādā redakcijā: ”Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, lemj par administratīvās lietas ierosināšanu.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

58.pants. Lietas ierosināšana uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas insitūtcijas ziņojuma pamata

(1) Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, bet zemākai iestādei, augstāka iestāde dod rīkojumu zemākai iestādei ierosināt administratīvo lietu.

(2) Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, institūcija, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, lemj par administratīvās lietas ierosināšanu.

57.pants. Informācijas iegūšana

(1) Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no procesa dalībniekiem, no citām iestādēm, kā arī ar liecinieku, ekspertu, dokumentu, apskates un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis procesa dalībnieku, bet gan citas iestādes rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no procesa dalībniekiem.

(3) Ja nepieciešamā informācija satur šā likuma 52. pantā minētās ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi, iestāde paskaidro personai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai personai šīs ziņas jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga.

154.

155.

156.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 57.panta trešajā daļā vārdus “šā likuma 52.pantā minētās”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 57.panta trešo daļu pēc vārdiem “privāto dzīvi” ar vārdiem iekavās “(personas kods, tautība, pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai citas ziņas).

/Juridiskais birojs/

Papildināt 57.panta trešo daļu pēc vārdiem “personai šīs ziņas” ar vārdiem “saskaņā ar ārējo normatīvo aktu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

59.pants. Informācijas iegūšana

(1) Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, no citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, dokumentu, apskates un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem.

(3) Ja nepieciešamā informācija satur ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi (personas kods, tautība, pilsonība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, veselības stāvoklis, sodāmība, ienākumi, īpašums, reliģiskie vai politiskie uzskati vai citas ziņas), iestāde paskaidro personai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai personai šīs ziņas saskaņā ar ārējo normatīvo aktu jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga.

58.pants. Informācijas iegūšanas ierobežojumi

(1) Iestāde drīkst vākt vai pieprasīt iesniegšanai tikai to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas.

(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

60.pants. Informācijas iegūšanas ierobežojumi

(1) Iestāde var vākt vai pieprasīt iesniegt to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas.

(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

59.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 52.pantu nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai.

Mainīt panta numerāciju.

61.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 54.pantu nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai.

60.pants. Dalībnieku uzklausīšana

(1) Izdodot administratīvo aktu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas argumentus un viedokli šajā lietā.

(2) Personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(3) Ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis nav noskaidrots, administratīvā akta pamatojumā, norāda iemeslu, jāpaskaidro iemesls, kādēļ personas viedoklis nav noskaidrots.

157.

158.

159.

160.

161.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 60.panta nosaukumu pirms vārda “Dalībnieku” ar vārdiem “Administratīvā procesa”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 60.pantā un turpmākajā tekstā vārdu “akūti”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus “Izdodot administratīvo aktu” ar vārdiem “Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 60. panta otro daļu pēc vārda “viedokļa” ar vārdiem “un argumentu”.

/Juridiskā komisija/

izteikt 60. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

62.pants. Administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšana

(1) Lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

(2) Personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(3) Ja administratīvais akts ir izdots rakstveidā un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

61.pants. Lēmuma pieņemšana par lietas izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu

(1) Pēc visu nepieciešamo faktu konstatēšanas un dalībnieku viedokļa noskaidrošanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, - ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (63. panta otrā vai ceturtā daļa);

3) par administratīvā akta izdošanu - ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (63.panta pirmā vai trešā daļa), vai arī piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (63.panta otrā vai trešā daļa).

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Tādā gadījumā šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā.

162.

163.

164.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 61.panta panta nosaukumā vārdus “Lēmuma pieņemšana” ar vārdu “Lēmums”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 61.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “otrā vai trešā” ar vārdiem “otrā vai ceturtā”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 61.pantā otrajā daļā vārdus “Tādā gadījumā”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

63.pants. Lēmums par lietas izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu

(1) Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, - ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (65. panta otrā vai ceturtā daļa);

3) par administratīvā akta izdošanu - ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (65.panta pirmā vai trešā daļa), vai arī piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (65.panta otrā vai ceturtā daļa).

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā.

62.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde izdod administratīvo aktu vai pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu, lūdzot izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

165.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 62.panta otrās daļas pēdējā teikumā vārdus “Šo lēmumu” ar vārdiem “Lēmumu par termiņa pagarināšanu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

64.pants. Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

63.pants. Lietderības apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu

(1) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, administratīvo lietu izbeidz.

(3) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts ir jāizdod, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.

166.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 63.panta virsrakstā vārdu “lietderības”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

65.pants. Apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu

(1) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(3) Ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tā lietu izbeidz.

64.pants. Lietderības apsvērumu saturs

Apsverot administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderību (63.pants), iestāde lemj:

1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai un par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesiskās intereses;

3) par administratīvā akta samērīgumu, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka indivīda tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams valsts vai sabiedrības ieguvums. Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

167.

168.

169.

170.

171.

172.

173.

174.

175.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 64. panta tekstu šādā redakcijā:

“ (1) Apsverot administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderību (63. panta otrā, trešā un ceturtā daļa). iestāde lemj:

par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka personas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

(2) Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Līdzšinējo 64.panta 2. punktu izteikt šādā redakcijā:

“2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Līdzšinējo 64.panta 2. punkta teikuma otro daļu izteikt kā jaunu trešo punktu šādā redakcijā:

“3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesiskās intereses;”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 64.panta 2.punktā vārdus “tiesiskās intereses” ar vārdiem “tiesības vai tiesiskās intereses”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

64.panta 3. punktā aizstāt vārdu “samērīgumu” ar vārdu “atbilstību” izsakot kā 4. punktu šādā redakcijā:

“4) par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka indivīda tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams valsts vai sabiedrības ieguvums;”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 64.panta 3.punktu pēc vārdiem “personas tiesību” ar vārdiem “vai tiesisko interešu”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Līdzšinējo 64.panta 3. punkta otro teikumu izteikt kā jaunu 5. punktu:

“5) Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.”

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 64.panta 3.punktā vārdus “valsts vai”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt (skat. 167. priekšlik.).

Mainīt panta numerāciju.

66.pants. Lietderības apsvērumu saturs

(1) Apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību (65. pants), iestāde lemj:

1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

3) par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

(2) Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

65.pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 67.pantā paredzētos gadījumus.

Mainīt panta numerāciju.

67.pants. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 69. pantā minētos gadījumus.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, adrese, ja nepieciešams, arī personas kods; juridiskajai personai - nosaukums, adrese);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku izteiktie viedokļi;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (63. un 64. pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumus, norādot piemēroto pantu vai punktu;

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

176.

177.

178.

179.

180.

181.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 65.panta otrās daļas otrajā punktā vārdus “ja nepieciešams, arī”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 65.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārdiem “arī personas kods” ar vārdiem “vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 65.panta otrās daļas 2.punktu aiz vārdiem “nosaukums, adrese” ar vārdiem “reģistrācijas numurs”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 65.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “nosaukums” ar vārdiem “reģistrācijas numurs”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 65. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“ 2) adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

/Juridiskais birojs/

Papildināt 65.panta otrās daļas 4.punktu ar vārdiem “un argumenti, ja tādi ir izteikti”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 65.panta otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, daļu, punktu vai apakšpunktu);”

Neatbalstīt.

Atbalstīt daļēji (iestr.179.priekšlik).

Atbalstīt.

Atbalstīt

Atbalstīt.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (65. un 66. pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

(4) Iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, Latvijai saistošu starptautisko tiesību normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Atsaucē norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu vai punktu.

(5) Administratīvā akta pamatojumā savu viedokli, iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, tas administratīvā akta pamatojumā jāmin, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9. punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.

182.

183.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 65.panta ceturtajā daļā vārdus “Latvijai saistošu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 65. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu un apakšpunktu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(4) Iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautisko tiesību normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu.

(5) Administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, to administratīvā akta pamatojumā min, norādot iekšējā normatīvā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto tiesību normu. Šai norādei ir informatīvs raksturs.

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi administratīvā procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9. punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.

66.pants. Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu), tos atsevišķi norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma šādus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tikai tad, ja:

1) iestāde pati ir tiesīga lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu (63. panta otrā un ceturtā daļa);

2) bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķiem.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

68.pants. Administratīvā akta nosacījumi

(2) Ja piemērojamā tiesību norma ierobežojošus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tad, ja:

1) iestāde pati var lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu (65. panta otrā un ceturtā daļa);

2) bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķim.

67.pants. Administratīvā akta formas neievērošana

(1) Administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai kā citādi, neievērojot šā likuma 65.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;

3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

4) no gadījuma būtības izriet, ka izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 65. panta prasībām, adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 65. panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir jau zaudējis spēku, iestāde to izsniedz tikai tad, ja adresātam tas vajadzīgs savu vai kāda cita administratīvā procesa dalībnieka tiesību aizsardzībai, arī atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

184.

185.

186.

187.

188.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 67.panta pirmajā daļā, 351. panta sestajā daļā un 352. panta trešajā daļā vārdus “vai kā citādi”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 67. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “un akūti”.

/Deputāts M.Lujāns/

Izteikt 67.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: “no gadījuma būtības izriet, ka rakstiska administratīvā akta izdošana personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai nav nepieciešama”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 67.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 67.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir zaudējis spēku, iestāde to izsniedz:

1) ja adresātam tas nepieciešams savu vai citas personas tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

69.pants. Administratīvā akta formas neievērošana

(1) Administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;

3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

4) administratīvā akta izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 67. panta prasībām, adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 67. panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir zaudējis spēku, iestāde to izsniedz:

1) ja adresātam tas nepieciešams savu vai citas personas tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

68.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvais akts tiek paziņots adresātam– rakstveidā, mutvārdiem vai citādi – neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, kamēr to atceļ, izpilda vai to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

189.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 68.panta pirmajā daļā “vai citādi”.

Neatbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

70.pants. Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi – ,neietekmē tā stāšanos spēkā.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 71. pants.

71.pants. Administratīvā akta paziņošana citiem administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Administratīvo aktu paziņo trešajai personai.

(2) Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo iesniedzējam.

(3) Administratīvo aktu paziņo atkārtoti, ja iestāde tajā izlabojusi pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu šā likuma 67. panta otrās daļas 7., 8. vai 9. punktā minētajās sastāvdaļās.

69.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana

Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas rakstības vai matemātiskas kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šīs kļūdas tiek izlabotas.

190.

191.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 69. panta teksta otro teikumu kā otro daļu:

“(2) Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt pantu attiecīgi ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai - ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets - pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

72.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana

(1) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas rakstības vai matemātiskas kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

(2) Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo.

(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai - ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets - pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

70.pants. Administratīvā akta izskaidrošana

Adresātam ir tiesības prasīt, lai iestādei ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu izskaidro arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēkā esamību un termiņus.

192.

193.

194.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 70.pantā vārdu “iestādei” ar vārdu “iestāde”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 70.pantā vārdu “iestādei” ar vārdu “iestāde”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 70. pantā vārdus “arī rakstveidā” ar vārdiem “ mutvārdos vai pēc adresāta lūguma arī rakstveidā” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

73.pants. Administratīvā akta izskaidrošana

Adresātam ir tiesības prasīt, lai iestāde ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu izskaidro mutvārdos vai pēc adresāta lūguma arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēkā esamību un termiņus.

71.pants. Administratīvā akta paziņošana citiem procesa dalībniekiem

Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai (26. pants). Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo arī iesniedzējam.

195.

196.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 71.pantu kā jaunu 69.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 71. panta pirmo un teikumu attiecīgi kā pirmo un otro daļu un papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Administratīvais akts paziņojams atkārtoti, ja iestāde tajā izlabojusi pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu (69. pants), ka attiecas uz 65. panta otrās daļas 7., 8. vai 9. apakšpunktu.”

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatavoto 71. pantu)

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatavoto 71. pantu)

72.pants. Spēkā neesošs administratīvais akts

Administratīvais akts nav spēkā, ja:

1) objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot 50.panta otrajā daļā minēto gadījumu);

3) rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.

197.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 72. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Adresāts nekavējoties paziņo iestādei savas šaubas par administratīvā akta spēkā esamību. Ja iestāde uzskata, ka adresāta šaubas nav pamatotas (un administratīvais akts ir apstrīdams), to paziņo adresātam septiņu dienu laikā, attiecīgi pagarinot likumā noteikto apstrīdēšanas termiņu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

74.pants. Spēkā neesošs administratīvais akts

(1) Administratīvais akts nav spēkā, ja:

1) objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot 52.panta otrajā daļā minēto gadījumu);

3) rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.

(2) Adresāts nekavējoties paziņo iestādei savas šaubas par administratīvā akta spēkā esamību. Ja iestāde uzskata, ka adresāta šaubas nav pamatotas (un administratīvais akts ir apstrīdams), to paziņo adresātam septiņu dienu laikā, attiecīgi pagarinot likumā noteikto apstrīdēšanas termiņu.

73.pants. Apstrīdams administratīvais akts

(1) Administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja:

1) no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

2) administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas);

3) tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas, nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

(2) Ja apstrīdams administratīvais akts netiek apstrīdēts, tas ir spēkā, kamēr to atceļ, izpilda vai to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

198.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 73. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem “tiesību normas” ar vārdiem “(arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem)” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

75.pants. Apstrīdams administratīvais akts

(1) Administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja:

2) administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas);

3) tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas (arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem), nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

(2) Ja apstrīdamu administratīvo aktu neapstrīd, tas ir spēkā, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

74.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts vai trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja iestādei nav augstākas iestādes vai augstākā iestāde ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likumos vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt.

(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas šā likuma noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

(4) Ja administratīvais akts šā likuma 77.pantā noteiktajos termiņos nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par pieteikumu atjaunot šos termiņus lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

199.

200.

201.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 74. panta pirmajā daļā vārdus “vai trešā persona” ar vārdiem “trešā persona, šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 74. panta otrajā daļā vārdus “augstākā iestādē” ar vārdiem “padotības kārtībā augstākā institūcijā”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 74. panta ceturtajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “lūgumu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

76.pants. Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā. Ja iestādei, ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt.

(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas šā likuma noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

(4) Ja administratīvais akts šā likuma 79.pantā noteiktajā termiņā nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par lūgumu atjaunot termiņu lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 78. pants.

(skat. 210. priekšlik.)

77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 81. pants.

(skat. 213. priekšlik.)

78.pants. Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu

(1) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) kuru administratīvo aktu apstrīd;

2) kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd;

3) lūgumu.

(2) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var norādīt arī administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 77. pants.

(skat. 209. priekšlik.)

79.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņš

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

75.pants. Apstrīdēta administratīvā akta apturēšana

(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(2) Ja padotības kārtībā augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas no dienas, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

202.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 75.panta otrajā daļā vārdus “padotības kārtībā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

80.pants. Apstrīdēta administratīvā akta apturēšana

(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(2) Ja augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas no dienas, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

76.pants. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu

(1) Augstāka iestāde izskata lietu vai tās daļu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

(2) Augstāka iestāde ar savu lēmumu var:

1) noraidīt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu;

2) atcelt administratīvo aktu;

3) atcelt administratīvo aktu kādā tā daļā;

4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;

5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.panta pirmā daļa), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

(3) Šā panta otrās daļas 3. punktā minētais administratīvais akts nedrīkst būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad konstatēti tiesību normu pārkāpumi, kas nav ņemti vērā, izdodot apstrīdēto administratīvo aktu.

(4) Ja iesniegumam par administratīvā akta apstrīdēšanu pievienots apstrīdēšanas pamatojums, iestādes lēmuma pamatojumā norāda argumentus attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu.

(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā.

203.

204.

205.

206.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 76.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā “1) atstāt administratīvo aktu negrozītu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 76. panta trešajā daļā vārdus “Šā panta otrās daļas 3. punktā minētais”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 76 panta trešajā daļā skaitli “3” ar skaitli “4”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 76.panta ceturtajā daļā vārdus “iesniegumam” un “pievienots” attiecīgi ar vārdiem “iesniegumā” un “minēts”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Pants redakcionali precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

81.pants. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu

(1) Augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

(2) Augstāka iestāde ar savu lēmumu var:

1) atstāt administratīvo aktu negrozītu;

2) atcelt administratīvo aktu;

3) atcelt administratīvo aktu kādā daļā;

4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;

5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.panta pirmā daļa), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

(3) Administratīvais akts nedrīkst būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad konstatēti tiesību normu pārkāpumi, kas nav ņemti vērā, izdodot apstrīdēto administratīvo aktu.

(4) Ja iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu minēts apstrīdēšanas pamatojums, iestādes lēmuma pamatojumā norāda argumentus attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 82. pants.

(skat. 216. un 217. priekšlik.)

82.pants. Spēku zaudējuša administratīvā akta apstrīdēšana

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, šādos gadījumos:

1) lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(2) Ja administratīvais akts zaudē spēku tā apstrīdēšanas procesa laikā, bet iesniedzējs pamato šā procesa turpināšanas nepieciešamību, procesu turpina līdz lēmuma par apstrīdēto administratīvo aktu pieņemšanai.

77.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņi

(1) Iesniedzējs, adresāts vai trešā persona administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā akā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Persona, kuras tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

207.

208.

209.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt 77.panta pirmajā daļā vārdus “iesniedzējs, adresāts vai trešā persona”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 77.panta otrajā daļā vārdus “tiesiskās intereses” ar vārdiem “tiesības vai tiesiskās intereses”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 78., 81. un 77.pantu attiecīgi kā jaunu 75., 76. un 77.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 79. pantu)

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 79. pantu)

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 79. pantu)

Mainīt panta numerāciju.

78.pants. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība

Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu piecu darba dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

210.

211.

212.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 78., 81. un 77.pantu attiecīgi kā jaunu 75., 76. un 77.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 35.panta otrajā daļā, 46. panta pirmajā daļā un 78. pantā vārdu “darba”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 78. pantā vārdu “ piecu” ar vārdu “septiņu”.

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 77. pantu)

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 77. pantu)

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 77. pantu)

79.pants. Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde, ievērojot šā likuma 83. un 84.panta noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

Mainīt panta numerāciju.

83.pants. Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde, ievērojot šā likuma 85. un 86.panta noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

80.pants. Administratīvā akta tiesiskums

Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja tas neatbilst tiesību normām.

Mainīt panta numerāciju.

84.pants. Administratīvā akta tiesiskums

Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja tas neatbilst tiesību normām.

81.pants. Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu

Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) to, kurš administratīvais akts tiek apstrīdēts;

2) to, kādā apjomā administratīvais akts tiek apstrīdēts;

3) lūgumu.

213.

214.

215.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 78., 81. un 77.pantu attiecīgi kā jaunu 75., 76. un 77.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Papildināt 81.pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“ 3) pamatojums”;

uzskatīt līdzšinējo trešo punktu par ceturto punktu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 81.pantu ar otro daļu šāda redakcijā:

“(2) Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var norādīt administratīvā akta apstrīdēšanas motīvus.”.

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 78. pantu)

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 78. pantu)

82.pants. Spēku zaudējuša administratīvā akta apstrīdēšana

(1) Administratīvo aktu šā likuma 77.pantā minētās personas var apstrīdēt arī tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, taču lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai, arī atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma astoto nodaļu, vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(2) Ja apstrīdētais administratīvais akts zaudē spēku tā apstrīdēšanas procesa laikā, bet iesniedzējs pamato šā procesa turpināšanas nepieciešamību, process tiek turpināts līdz lēmuma par administratīvo aktu (76.pants) pieņemšanai.

216.

217.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 82.pantu kā jaunu pantu pēc līdzšinējā 76.panta, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 82. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku šādos gadījumos:

1) lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai;

2) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu;

3) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.”

Atbalstīt

(skat.3.las.sagatavoto 82. pantu)

Atbalstīt.

(skat.3.las.sagatavoto 82. pantu)

83.pants. Tiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu, iestāde var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad tai saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt tikai tad, ja:

1) tiesību norma pieļauj tā atcelšanu un atcelšana ir šajā administratīvajā aktā norādīta;

2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts;

3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde būtu tiesīga šādu administratīvo aktu neizdot, un ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas valsts vai sabiedrības intereses. Šajā gadījumā administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu un tikai trīs mēnešus pēc tam, kad iestāde uzzināja par attiecīgo faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvais akts tiek atcelts saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. punktu, attiecīgais publisko tiesību subjekts atlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

218.

219.

220.

222.

223.

224.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 83. panta pirmajā daļā vārdus “ iestāde” un “tai”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 83. panta otrajā daļā vārdu “ iestāde”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 83.panta otrās daļas ievaddaļu ar vārdiem “ ir vismaz viens no šādiem apstākļiem”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 83.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “valsts vai”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 83. panta otrās daļas 3. punktu kā 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdi iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šajā gadījumā administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās.

4) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 83. panta trešo daļu pēc skaitļa “3.” ar vārdu un skaitli “vai 4.”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

85.pants. Tiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesību norma pieļauj tā atcelšanu un tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta;

2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts;

3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot. Šajā gadījumā administratīvo aktu var atcelt triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās.

(3) Ja administratīvo aktu atceļ saskaņā ar šā panta otrās daļas 3. vai 4. punktu, attiecīgais publisko tiesību subjekts saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

84.pants. Prettiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt, ja:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas valsts vai sabiedrības intereses. Ja adresāts uz šā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus un tos jau izlietojis, administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību subjekta pienākums saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu ir atlīdzināt administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām. Šādā gadījumā administratīvais akts atceļams ar atpakaļejošu spēku. Adresāta pienākums ir atlīdzināt tam publisko tiesību subjektam, pie kura pieder attiecīgā iestāde, visu, ko viņš no šīs iestādes ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 3. punktu ir pieļaujama tikai trīs mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

225.

226.

227.

228.

229.

230.

231.

232.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 84. panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “ iestāde” .

/Juridiskais birojs/

Papildināt 84.panta otrās daļas ievaddaļu ar vārdiem “ir vismaz viens no šādiem apstākļiem”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 84.panta otrās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus “un tos jau izlietojis”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 84.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “valsts vai”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 84.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “krimināli vai administratīvi sodāmām” ar vārdu “prettiesiskām“.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 84.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “atpakaļejošu spēku” ar vārdiem “tā izdošanas dienu”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 84.panta otrās daļas 4. punkta otrajā teikumā vārdus “atpakaļejošu spēku” ar vārdiem “izdošanas dienu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 84. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

86.pants. Prettiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Adresātam nelabvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz šā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgais publisko tiesību subjekts saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt tam publisko tiesību subjektam, pie kura pieder attiecīgā iestāde, to, ko viņš no šīs iestādes ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 3. punktu ir pieļaujama triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

85.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tieši tādā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja:

1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu.

233.

234.

235.

236.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 85.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “tieši tādā pašā lietā” ar vārdiem “tajā pašā lietā”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 85.panta pirmās daļas ievaddaļu ar vārdiem “ir vismaz viens no šādiem apstākļiem”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 85.panta pirmo daļu ar 3. punktu:

“3) Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai cita starptautiska vai pārnacionāla tiesa šajā lietā ir pieņēmusi nolēmumu, no kura izriet, ka administratīvais process ir jāuzsāk no jauna. Tādā gadījumā iestādei, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt Tieslietu ministres priekšlikuma pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt

daļēji.

Atbalstīt.

87.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu;

3) Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai cita starptauti ska vai pārnacionāla tiesa šajā lietā ir pieņēmusi nolēmumu, no kura izriet, ka administratīvais process jāuzsāk no jauna. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā, ja ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai un adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.

237.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 85.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) šai personai par labu ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.”

Atbalstīt.

(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) šai personai par labu ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.

(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā.

238.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 85. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt:

1) kamēr administratīvais akts ir spēkā;

2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt:

1) kamēr administratīvais akts ir spēkā;

2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā.

86.pants. Jauna administratīvā procesa uzsākšana pēc iestādes iniciatīvas

(1) Pēc tam, kad administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā, ja tai kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas var būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai nekā spēkā esošais administratīvais akts.

(2) Jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

239.

240.

241.

242.

243.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 86. panta nosaukumā vārdu “Jauna” un papildināt pēc vārda

“uzsākšana” ar vārdiem “no jauna” .

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 86. pantā vārdus “jaunu administratīvo procesu” ar vārdiem “administratīvo procesu no jauna”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 86. pantu ar jaunu otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(2) Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 86.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestādei ir pienākums uzsākt jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai kādas citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Tādā gadījumā iestādei, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”;

līdzšinējo 86.panta otro daļu izteikt kā trešo daļu.

/Juridiskā komisija/

Izteikt Tieslietu ministres priekšlikuma pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Tādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji

(uzskatīt par trešo daļu).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

88.pants. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna pēc iestādes iniciatīvas

(1) Ja administratīvais akts stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā, ja tai kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas var būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai nekā spēkā esošais administratīvais akts.

(2) Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemērotā tiesību norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai.

(3) Iestādei ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā tad, ja tas nepieciešams, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai kādas citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā iestāde, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, balstās uz attiecīgās tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

(4) Administratīvo procesu no jauna tajā pašā lietā var uzsākt iestāde, kurai lieta ir piekritīga no jauna ierosinātajā administratīvajā procesā, neatkarīgi no tā, kura iestāde izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

7. nodaļa

Iestādes faktiskā rīcība

7. nodaļa

Iestādes faktiskā rīcība

87.pants. Iestādes faktiskā rīcība

Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja šīs darbības rezultātā rodas vai var rasties kādas personas vai personu tiesību aizskārums. Par faktisku rīcību uzskatāma arī iestādes sniegta izziņa. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija pienākums izpildīt kādu darbību.

244.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 87. pantu šādā redakcijā:

“87.pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens

Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja šīs darbības rezultātā rodas vai var rasties personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

89.pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens

88.pants. Paziņojums par iestādes faktisko rīcību

Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tai šī rīcība bija jāparedz iepriekš, iestādes pienākums paziņot par šīs rīcības vietu, laiku un nepieciešamību personai vai personām, kuru tiesības ar šo rīcību varētu tikt skartas. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

245.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 88. panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas , iestāde paziņo par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku attiecīgajai personai. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

90.pants. Paziņojums par iestādes faktisko rīcību

Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas , iestāde paziņo par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku attiecīgajai personai. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

89.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai intereses ar iestādes paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību. Iestāde šādu iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas. Savu lēmumu tā paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

246.

247.

248.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 89.pantu jaunā redakcijā, sadalot to daļās:

“89.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1)Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses ar iestādes faktisko rīcību skar, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību.

(2)Iestāde šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas vai tās pabeigšanas. Savu lēmumu tā paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3)Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikuma pirmajā daļā vārdu “ skar” ar vārdiem “ aizskar vai var aizskart” .

/Juridiskais birojs/

Papildināt 89.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.”.

Atbalstīt.

Atbalstīts, iestr.Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlik.

Redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1)Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses iestādes faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību.

(2)Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā.

(3)Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.

8.nodaļa. Tiesības uz atlīdzinājumu

249.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 8. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Atlīdzinājums”.

Atbalstīt.

8.nodaļa. Atlīdzinājums

90.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

(1) Ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(2) Ja likums nenosaka citādi, iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz augstākai iestādei:

1) vienlaicīgi neapstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

2) vienlaicīgi apstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Šajā gadījumā, izlemjot lietu pēc būtības, augstākā iestāde vienlaicīgi lemj arī par atlīdzinājumu.

(3) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz tiesā.

250.

251.

252.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt līdzšinējo 90.panta pirmo daļu kā jaunu 90.pantu ar to pašu nosaukumu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt līdzšinējo 90.panta otro un trešo daļu kā jaunu 91.pantu šādā redakcijā:

“91.pants. Piekritība

(1) Ja likums nenosaka citādi, par iesniegumu lemj nākamā augstākā iestāde.

(2)Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad par iesniegumu lemj iestāde, kas zaudējumu ir nodarījusi.

(3) Ja zaudējumu ir nodarījis Ministru kabinets vai cits valsts konstitucionāls orgāns, tad par atlīdzinājumu lemj tiesa.

(4)Šā panta pirmās daļas gadījumā iesniegums par zaudējuma atlīdzību var tikt iesniegts vienlaicīgi ar iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu. Šajā gadījumā, izlemjot liet pēc būtības, augstākā iestāde vienlaicīgi lemj arī par atlīdzinājumu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 90.panta otro un trešo daļu kā jaunu 91.pantu šādā redakcijā:

“91.pants. Piekritība lietās par atlīdzinājumu

(1) Iesniedzot augstākā iestādē iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu.

(2) Ja augstākas iestādes nav, tā ir Ministru kabinets vai saskaņā ar normatīvo aktu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē, vienlaicīgi pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu var prasīt arī atlīdzinājumu. Atlīdzinājumu arī var prasīt, pārsūdzot iestādes faktisko rīcību.

(3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts un tas nav pārsūdzēts vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums). Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.”

Atbalstīt.

Atbalstīts daļēji.

(skat. trešajam las. sagatavoto 93. pantu)

Mainīt panta numerāciju

Atbalstīt.

(skat. trešajam las. sagatavoto 93. pantu)

Pants redakcionāli precizēts

92.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

Ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(4) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pašvaldības, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) citas publisko tiesību institūcijas, no kuras budžeta tiek finansēta iestāde, ja šai publisko tiesību institūcijai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā;

4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī tad, ja tai ir savs patstāvīgs speciālais budžets un šī iestāde zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi jomā, kurā tā darbojas speciālā budžeta ietvaros.

(5) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, atlīdzinājumu prasa no tās šā panta ceturtajā daļā minētās institūcijas, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa vienai no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(6) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta ceturtajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kura pieder institūcija, kas šo iestādi apveltījusi ar publisko varu.

253.

254.

255.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt līdzšinējo 90.panta ceturto, piekto un sesto daļu kā jaunu 92.pantu ar nosaukumu “atbildētājs”, kurā līdzšinējā 90.panta ceturtā, piektā un sestā daļa uzskatāma attiecīgi par jaunā 92. panta pirmo, otro un trešo daļu, precizējot jaunās pirmās daļas pirmā punkta un jaunās otrās daļas redakciju:

“ 92.pants. Atbildētājs

(1)Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja attiecīgā iestāde, kas nodarījusi zaudējumu, tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pašvaldības, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā, šī iestāde zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi jomā, kurā tā darbojas budžeta ietvaros.

(2) Ja iestāde tiek finansēta no vairākiem (tai skaitā dažādiem) budžetiem, atlīdzinājumu prasa no tās šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa vienai no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(3) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta ceturtajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kura pieder institūcija, kas šo iestādi apveltījusi ar publisko varu.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt līdzšinējo 90.panta ceturto, piekto un sesto daļu kā jaunu 92.pantu šādā redakcijā:

“92. pants. Atlīdzinājuma pienākums

(1) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja attiecīgo iestādi finansē no valsts budžeta;

2) pašvaldības, ja attiecīgo iestādi finansē no pašvaldības budžeta;

3) uz likuma pamata dibināta autonoma publisko tiesību subjekta (22. panta otrā daļa), no kura budžeta finansē attiecīgo iestādi;

4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst nevienā no šā panta pirmajā daļā minēto publisko tiesību subjektu budžetiem, un šī iestāde ir nodarījusi zaudējumus vai personisko kaitējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros.

(2) Ja iestādi finansē no vairākiem (tai skaitā, dažādiem) budžetiem, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta pirmajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, no kura budžeta tā saņem vislielāko finansējumu. Ja divu vai vairāku publisko tiesību subjektu finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa vienam no tiem pēc iesniedzēja vai pieteicēja izvēles.

(3) ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta pirmajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kura pieder institūcija, kas privāto tiesību subjektu apveltījusi ar publisko varu.”

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 90.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja iestāde ir publisko tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no:

Latvijas Republikas, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;
iestādes pašas, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kas nav valsts budžeta sastāvdaļa, bet tā zaudējumu vai kaitējumu radījusi, pildot tādu publisku funkciju, par kuras izpildi iestāde saņem maksu par pakalpojumu vai dotāciju no valsts budžeta;

3) pašvaldības, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta.”.

Atbalstīt. daļēji

(skat. trešajam las. sagatvoto 94. pantu)

Atbalstīt.

(skat. trešajam las. sagatvoto 94. pantu)

Atbalstīts daļēji, iestrādāts 254.priekšlikumā.

256.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 90.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja iestāde tiek finansēta no valsts un no pašvaldības budžeta, atlīdzinājumu prasa no valsts vai no pašvaldības, atkarībā no tā, no kura budžeta iestāde saņem lielāko finansējumu.”.

Atbalstīts daļēji, iestrādāts 254.priekšlikumā.

257.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 90.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts un tā pilda normatīvajos aktos noteiktu publisku funkciju, tad atlīdzinājumu prasa no:

iestādes pašas budžeta, ja šīs funkcijas pildīšanai normatīvajos aktos noteikts finansu avots, kas nav valsts budžeta sastāvdaļa, vai

2) valsts budžeta, ja finansu avots funkcijas pildīša nai normatīvajos aktos nav noteikts.”

Atbalstīts daļēji, iestrādāts 254.priekšlikumā.

(7) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā panta ceturtajā daļā minētais publisko tiesību subjekts, augstāka iestāde vai tiesa iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Augstāka iestāde vai tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu. (8) Ja augstāka iestāde konstatē, ka iesniegums par atlīdzinājumu nav iesniegts pēc piekritības, tā noskaidro piekritīgo iestādi un septiņu dienu laikā nogādā tai iesniegumu. (9) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā panta ceturtajā daļā minētā subjekta prasāms atlīdzinājums, vai arī starp iestādēm rodas strīds par piekritību, tas tiek izšķirts vispārējā kārtībā. Attiecīgais lēmums jāpieņem mēneša laikā. Ja lēmums šajā laikā nav pieņemts, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var tieši griezties tiesā. Tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu vai piekritīgo iestādi. (10) Par šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.		258. 259.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt līdzšinējo 90.panta septīto, astoto, devīto un desmito daļu kā jaunu 93.pantu ar nosaukumu “pareizā atbildētāja noskaidrošana”, kurā līdzšinējā 90.panta septītā, astotā, devītā un desmitā daļa uzskatāma attiecīgi par jaunā 93.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “93. pants. Pareizā atbildētāja noskaidrošana (1)Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais 92. pantā minētais publisko tiesību subjekts, iestāde vai tiesa iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Iestāde vai tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu. (2)Ja augstāka iestāde konstatē, ka iesniegums par atlīdzinājumu nav iesniegts pēc piekritības, tā noskaidro piekritīgo iestādi un septiņu dienu laikā nogādā tai iesniegumu. (3)Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura 92. pantā minētā subjekta prasāms atlīdzinājums, vai arī starp iestādēm rodas strīds par piekritību, tas tiek izšķirts vispārējā kārtībā. Attiecīgais lēmums jāpieņem mēneša laikā. Ja lēmums šajā laikā nav pieņemts, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var tieši griezties tiesā. Tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu vai piekritīgo iestādi. (4)Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.”. /Juridiskā komisija/ Izteikt 90.panta septīto, astoto, devīto un desmito daļu kā jaunu 93.pantu šādā redakcijā: “93. pants. Atlīdzinātāja noskaidrošana (1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 92. pantā minētais publisko tiesību subjekts, iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Iestāde pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu. (2) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā likuma 92. pantā minētā publisko tiesību subjekta prasāms atlīdzinājums, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var griezties tiesā, ja mēneša laikā attiecīgie publisko tiesību subjekti nav vienojušies. Tiesa pati konstatē publisko tiesību subjektu, no kura prasāms atlīdzinājums. (3) Par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo iesniedzējam (pieteicējam).”		Atbalstīt daļēji (skat.3.las. sagatavoto 95. pantu). Atbalstīt (skat. 3. las. sagatvoto 95. pantu).
	Iestrādāts Juridiskās komisijas 252. priekslikums.			93.pants. Piekritība lietās par atlīdzinājumu (1) Iesniedzot augstākai iestādei iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu. (2) Ja augstākas iestādes nav, tā ir Ministru kabinets vai saskaņā ar normatīvo aktu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē, pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu vienlaicīgi var prasīt arī atlīdzinājumu. Atlīdzinājumu var prasīt arī pārsūdzot iestādes faktisko rīcību. (3) Ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu. Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums). Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu.
	Iestrādāts Juridiskās komisijas 254. un priekslikums.			94. pants. Atlīdzināšanas pienākums (1) Atlīdzinājumu prasa no: 1) Latvijas Republikas, ja attiecīgo iestādi finansē no valsts budžeta; 2) pašvaldības, ja attiecīgo iestādi finansē no pašvaldības budžeta; 3) autonoma publisko tiesību subjekta (22. panta pirmās daļas 3. punkts), no kura budžeta finansē attiecīgo iestādi; 4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst nevienā no 1. - 3. punktā minēto publisko tiesību subjektu budžetiem, un šī iestāde ir nodarījusi zaudējumus vai personisko kaitējumu jomā, kurā tā darbojas sava budžeta ietvaros. (2) Ja iestādi finansē no vairākiem (tai skaitā dažādiem) budžetiem, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta pirmajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, no kura budžeta tā saņem lielāko finansējumu. Ja divu vai vairāku publisko tiesību subjektu finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa no viena publisko tiesību subjekta pēc iesniedzēja vai pieteicēja izvēles. (3) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta pirmajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kura pieder institūcija, kas privāto tiesību subjektu apveltījusi ar publisko varu.
	Iestrādāts Juridiskās komisijas 259. priekšlikums.			95.pants. Atlīdzinātāja noskaidrošana (1) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā likuma 94. pantā minētais publisko tiesību subjekts, iestāde iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Iestāde pati konstatē attiecīgo publisko tiesību subjektu. (2) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā likuma 94. pantā minētā publisko tiesību subjekta prasāms atlīdzinājums, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var griezties tiesā, ja mēneša laikā attiecīgie publisko tiesību subjekti nav vienojušies. Tiesa pati konstatē publisko tiesību subjektu, no kura prasāms atlīdzinājums. (3) Par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo iesniedzējam (pieteicējam).

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses ar iestādes paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību.

(2) Iestāde šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas. Savu lēmumu tā paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.

260.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 91.pantu, jo tas dublē 89.pantu.

Atbalstīt.

92.pants. Iesnieguma par atlīdzinājumu izskatīšanas kārtība

(1) Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecas visi šā likuma noteikumi.

(2) Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus visus apstākļus, kas nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarītā zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu pēc iestādes konkrētā uzaicinājuma nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

261.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 92. pantu šādā redakcijā:

“92.pants. Iesniedzēja pienākums sadarboties

Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus apstākļus, kas nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto zaudējumu vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot tos tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

96.pants. Iesniedzēja pienākums sadarboties

Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus apstākļus, kas nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarītā zaudējuma vai kaitējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot tos tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

93.pants. Iestādes tiesības piemērot Civillikuma principus

Nosakot atlīdzinājuma apmēru, iestāde var pēc analoģijas piemērot Civillikuma principus, ja likumā nav noteikta īpaša atlīdzinājuma aprēķināšanas kārtība.

262.

263.

264.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 93.pantu šādā redakcijā:

“93.pants. Atlīdzinājuma apmērs, aprēķināšana un izmaksa

Zaudējumu atlīdzinājuma apmēru, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 93.pantu nosaukumu šādā redakcijā:

“93.pants. Civiltiesību principu piemērošana atlīdzinājuma apmēra noteikšanai”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 93. pantā vārdus “iestāde var pēc analoģijas piemērot Civillikuma” ar vārdiem “pēc analoģijas piemēro civiltiesību” .

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

97.pants. Civiltiesību principu piemērošana atlīdzinājuma apmēra noteikšanai

Nosakot atlīdzinājuma apmēru, pēc analoģijas piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikta īpaša atlīdzinājuma aprēķināšanas kārtība.

265.

/Juridiskā komisija/

Papildināt B daļu ar 9. nodaļu šādā redakcijā:

“9. nodaļa

Uzziņa par savām tiesībām

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

9. nodaļa

Uzziņa par savām tiesībām

94. pants. Tiesības uz uzziņu par savām tiesībām

(1) Personai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk - uzziņa).

(2) Iesniegumu par uzziņu iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības.

(3) Iesniegumā par uzziņu ietver:

1) faktu aprakstu,

2) no minetajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, kura atbilde ir atkarīga no to juridiska vērtējuma,

3) paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa ir nepieciešama,

4) pēc iesniedzēja ieskata arī juridiskus apsvērumus.

(4) Ja atbilde uz jautājumu ir atkarīga no lietderības apsvērumiem (63.un 64. pants), tad tiesības uz uzziņu attiecas uz iestādei piešķirtās rīcības brīvības robežu noskaidrošanu. Iestāde savā atbildē var norādīt uz vispārējiem apsvērumiem, kā šī rīcības brīvība izmantojama. Uz šiem apsvērumiem neattiecas 97. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas.

(5) Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, tad uz uzziņu attiecināmi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu, tiktāl, ciktāl tie ir piemērojami, ievērojot uzziņas būtību.

95. pants. Uzziņas sagatavošana

(1) Sagatavojot uzziņu, ja nepieciešams, iestāde var prasīt no iesniedzēja papildus ziņas.

(2) Sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību.

(3) Pirms uzziņas paziņošanas tās adresātam iestāde uzziņas kopiju laikus nosūta augstākai iestādei. Pēc uzziņas paziņošanas iestāde tās kopiju nosūta Tieslietu ministrijai, kā arī citām institūciām, kuras tā var interesēt vai arī kuras bija iesaistītas uzziņas sagatavošanā.

96. pants. Uzziņas forma

Uzziņu izdod rakstveidā. Tā satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) uzziņas adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

3) iesniedzējs, ja tas nav identisks ar uzziņas adresātu;

4) iesniegtais faktu apraksts, jautājums un paskaidrojums, kādēļ uzziņas adresātam šāda uzziņa ir vajadzīga;

5) atbilde uz jautājumu;

6) atbildes juridiskais pamatojums;

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu).

97. pants. Uzziņas tiesiskās sekas un apstrīdēšana

(1) Uzziņas adresātam uzziņa nav saistoša. Uzziņas tiesiskās sekas iestādei nosaka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa ir sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, arī ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

(3) Ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā administratīvā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, ja citādi lietas kopējais iznākums adresātam būtu nelabvēlīgāks, vai arī ja tas būtu prettiesisks.

(4) Uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktas tiesiskās sekas neiestājas, ja uzziņa nav izdota rakstveidā, vai ja tā panākta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām.”

98. pants. Tiesības uz uzziņu par savām tiesībām

(1) Personai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk - uzziņa).

(2) Iesniegumu par uzziņu iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības.

(3) Iesniegumā par uzziņu ietver:

1) faktu aprakstu;

2) no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiska vērtējuma;

3) paskaidrojumu, kādēļ šāda uzziņa nepieciešama;

4) pēc iesniedzēja ieskata arī juridiskus apsvērumus.

(4) Ja atbilde uz jautājumu ir atkarīga no lietderības apsvērumiem (65.un 66. pants), tad tiesības uz uzziņu attiecas uz iestādei piešķirtās rīcības brīvības robežu noskaidrošanu. Iestāde savā atbildē var norādīt uz vispārējiem apsvērumiem, kā šī rīcības brīvība izmantojama. Uz šiem apsvērumiem neattiecas šā likuma 101. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas.

99. pants. Uzziņas sagatavošana

(1) Sagatavojot uzziņu, ja nepieciešams, iestāde var prasīt no iesniedzēja papildu ziņas.

(2) Sagatavojot uzziņu, iestāde var lūgt augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību.

(3) Pirms uzziņas paziņošanas tās adresātam iestāde uzziņas kopiju laikus nosūta augstākai iestādei. Pēc uzziņas paziņošanas iestāde tās kopiju nosūta Tieslietu ministrijai, kā arī citām institūcijām, kuras tā var interesēt vai arī kuras bija iesaistītas uzziņas sagatavošanā.

100. pants. Uzziņas forma

Uzziņu izdod rakstveidā. Tā satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) uzziņas adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu; juridiskajai personai - nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

3) iesniedzējs, ja tas nav identisks ar uzziņas adresātu;

4) iesniegtais faktu apraksts, jautājums un paskaidrojums, kādēļ uzziņas adresātam šāda uzziņa ir vajadzīga;

5) atbilde uz jautājumu;

6) atbildes juridiskais pamatojums;

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu).

101. pants. Uzziņas tiesiskās sekas un apstrīdēšana

(1) Uzziņas adresātam uzziņa nav saistoša. Uzziņas tiesiskās sekas iestādei nosaka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai uzziņai, tad iestādes vēlāk izdotais administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

(3) Ja jautājums, par kuru sniegta uzziņa, vēlākā administratīvajā lietā ir viens no vairākiem jautājumiem, kas iestādei jāvērtē, tad šis vērtējums nevar būt adresātam nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad citādi lietas kopējais iznākums būtu adresātam nelabvēlīgāks vai arī tas būtu prettiesisks.

(4) Uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesiskās sekas neiestājas, ja uzziņa nav izdota rakstveidā vai ja tā panākta ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām.”

C DAĻA ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ				C DAĻA ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ
Pirmā sadaļa PAMATNOTEIKUMI	266.	/Juridiskais birojs/ Izteikt C daļas pirmās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesvedības vispārīgie noteikumi”.	Atbalstīt.	Pirmā sadaļa TIESVEDĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
9. nodaļa Pamatnoteikumi			Mainīt nodaļas numerāciju.	10. nodaļa Pamatnoteikumi
94.pants. Likumi, kas regulē tiesvedību administratīvā lietā (1) Tiesvedību administratīvā lietā nosaka šis likums. (2) Tiesvedība administratīvā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.			Mainīt panta numerāciju. Pants redakcionāli precizēts.	102.pants. Likumi, kas regulē tiesvedību administratīvajā lietā (1) Tiesvedību administratīvajā lietā nosaka šis likums. (2) Tiesvedība administratīvajā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

95.pants. Administratīvā procesa tiesā būtība

(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana.

(2) Tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, pieņemot attiecīgu nolēmumu. Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas atrisinājumu, tiesa dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips).

267.

268.

269.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 95. panta otrās daļas otro teikumu, iestrādājot to otrajā las. pieņemtajā 99. pantā kā ceturto daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 95. panta otrajā daļā vārdus “pieņemot attiecīgu lēmumu” ar vārdiem “izskatot lietu saprātīgā laikā”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 95. pantu ar trešo daļu (kas iestrādāta no otrajā las. pieņemtās 99. panta pirmās daļas), izsakot šādā redakcijā:

“(3) Tiesa administratīvā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;

2) vai tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus;

3) apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.”

Atbalstīt (skat. 3.las. sagatavoto 107. pantu).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

103. pants. Administratīvā procesa tiesā būtība

(2) Tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, izskatot lietu saprātīgā laikā.

(3) Tiesa administratīvajā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;

2) vai tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus;

3) apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

96.pants.Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai piemērotais normatīvais akts atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa atzīst, ka piemērojamais normatīvais akts neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, tiesa šo normatīvo aktu nedrīkst piemērot. Tiesa attiecīgajā lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli.

270.

271.

272.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 96. panta pirmajā daļā vārdus “piemērotais normatīvais akts” ar vārdiem “piemērotā tiesību norma”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 96. panta otrajā daļā vārdus “piemērojamais normatīvais akts” ar vārdiem “tiesību norma” un vārdus “normatīvo aktu” ar vārdiem “tiesību normu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 96.panta otrajā daļā vārdus “nedrīkst piemērot” ar vārdu “nepiemēro”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

104.pants.Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai piemērotā tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa atzīst, ka tiesību norma neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, tā šo tiesību normu nepiemēro. Tiesa attiecīgajā lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli.

97.pants. Tiesvedības instances administratīvā lietā

(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Mainīt panta numerāciju.

105.pants. Tiesvedības instances administratīvajā lietā

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

98.pants. Administratīvās lietas ieros ināšana tiesā

(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.

(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 27.pantā minēto personu pieteikuma.

273.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 98. panta otrajā daļā vārdu “personu” ar vārdiem “tiesību subjekta”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

106.pants. Administratīvās lietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.

(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 29.pantā minētā tiesību subjekta pieteikuma.

99.pants. Apstākļu noskaidrošana administratīvā lietā

(1) Tiesa administratīvajā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;

2) vai publisko tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus;

3) citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

(2) Lietas apstākļus tiesa noskaidro tiesas sēdē mutvārdu procesā. Tiesa var izlemt lietu, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem, ja tam rakstveidā piekrīt administratīvā procesa dalībnieki (rakstveida process).

(3) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus un procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas saskaņā ar šā likuma 95.panta otrās daļas otro teikumu.

274.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 99. panta tekstu šādā redakcijā, iestrādājot 2. las. pieņemtā 95. panta otrās daļas otro teikumu:

“(1) Tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.

(2) Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro tiesas sēdē.

(3) Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

(4) Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips).”

Atbalstīt.

99. panta pirmā daļa iestrādāta kā 103. panta trešā daļa (skat. 269. priekšlik.).

Mainīt panta numerāciju.

107.pants. Apstākļu noskaidrošana administratīvajā lietā

(1) Tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.

(2) Izskatot lietu mutvārdu procesā, lietas apstākļus noskaidro tiesas sēdē.

(3) Izskatot lietu rakstveida procesā, lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

100.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieku privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kura izskatīta slēgtā tiesas sēdē, vai lietā, kura izskatīta rakstveida procesā, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(6) Ar tiesas atļauju masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir tiesības fiksēt administratīvā procesa gaitu.

(7) Tiesas sēdē izdarītie ieraksti nav tiražējami vai translējami bez tiesas atļaujas.

275.

276.

277.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 100.panta piektajā daļā vārdus “vai lietā, kura izskatīta rakstveida administratīvajā procesā”.

/Deputāts M.Lujāns/

Izslēgt 100.panta septīto daļu.

/Juridiskā komisija/

Apvienot 100. panta sesto un septīto daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(6) Masu saziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izdarīšanai vai sprieduma pasludināšanai.”

Atbalstīt.

Atbalstīt daļēji (skat.277.priekšlik.).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kura izskatīta slēgtā tiesas sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(6) Masu saziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma pasludināšanai.

101.pants. Administratīvās lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā administratīvo lietu izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu. Šajā gadījumā lieta izskatāma triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.

Mainīt panta numerāciju.

109.pants. Administratīvās lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.

102.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokolu un tiesas nolēmumu raksta valsts valodā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekam, izņemot juridiskās personas pārstāvi, kurš nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

278.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 102. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesa pēc sava ieskata var nodrošināt tulku arī juridiskajai personai.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

110.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekam, izņemot juridiskās personas pārstāvi, kurš neprot tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

(5) Tiesa pēc sava ieskata var nodrošināt tulku arī juridiskajai personai.

103.pants. Ierobežojumi tiesnesim tiesas spriešanā

(1) Tiesas sēde, kurā lietu izskata pēc būtības noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu (lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums). Nepārtrauktības princips attiecas tikai uz tiesas sēdes laiku tiesas sēžu zālē.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz rakstveida procesu.

279.

280.

281.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 103.panta trešo daļu precizētā redakcijā:

“(3)Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu, lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums. Nepārtrauktības princips nav attiecināms ne uz vienu tiesnesi ārpus tiesas sēdes laika tiesas sēžu zālē.”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 103.panta trešajā daļā vārdus “(lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums).”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 103. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs piedalīties citas lietas iztiesāšanā, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu.”

Atbalstīt daļēji (skat.281.priekšlik).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

111.pants. Ierobežojumi tiesnesim tiesas spriešanā

(1) Tiesas sēde, kurā lietu izskata pēc būtības, noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs piedalīties citas lietas iztiesāšanā, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz rakstveida procesu.

104.pants. Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot administratīvo lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos. Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi dokumenti netiek nolasīti, ja visi administratīvā procesa dalībnieki tam piekrīt.

(3) Tiesa, izlemjot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

(4) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz rakstveida procesā.

282.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 104. pantu kā jaunu 104., 105. un 106. pantu šādā redakcijā:

“104. pants. Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesa, izlemjot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kurus pati pārbaudījusi.

105. pants. Mutvārdu process

(1) Mutvārdu procesā lietas iztiesāšana notiek tiesas sēdē.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi dokumenti tiesas sēdē nolasa, izņemot gadījumus, kad klātesošie administratīvā procesa dalībnieki piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

106. pants. Rakstveida process

(1) Tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekrituši administratīvā procesa dalībnieki.

(2) Rakstveida procesā tiesas sēdi nosaka sprieduma pasludināšanai.

(3) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam administratīvā procesa dalībniekam neliedz nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.”

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatvotos 112.,113. un 114. pantus).

Pants redakcionāli priecizēts.

Mainīt panta numerāciju.

112. pants. Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Tiesa, izspriežot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kurus pati pārbaudījusi.

Iestrādāts 282. priekšlikums.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

113. pants. Mutvārdu process

(1) Mutvārdu procesā administratīvās lietas iztiesāšana notiek tiesas sēdē.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos.

(3) Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa, izņemot gadījumus, kad klātesošie administratīvā procesa dalībnieki piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana nav nepieciešama.

Iestrādāts 282. priekšlikums.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

114. pants. Rakstveida process

(1) Tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekrituši administratīvā procesa dalībnieki.

(2) Rakstveida procesā tiesas sēdi nosaka sprieduma pasludināšanai.

10. nodaļa Tiesas sastāvs						Mainīt nodaļas numerāciju.	11. nodaļa Tiesas sastāvs
105.pants. Jautājumu izlemšana tiesā Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.						Mainīt panta numerāciju.	115.pants. Jautājumu izlemšana tiesā Jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.
106.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā (1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts. (2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.	283.		/Juridiskais birojs/ Papildināt 106.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instancē, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā, izņemot gadījumu, kad lietu izskata Senāta Administratīvā departamenta kopsēdē.”		Atbalstīt. Redakcionāli priecizēts. Mainīt panta numerāciju.			116.pants. Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā (1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts. (2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties jaunā šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā. (3) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā, izņemot gadījumu, kad lietu izskata Senāta Administratīvā departamenta kopsēdē.
107.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana (1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš: 1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, administratīvā procesa dalībnieks, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no administratīvā procesa dalībniekiem; 3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu; 4) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. (2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 106.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam. (3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek. (4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, administratīvā procesa dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.		284. 285. 286.		/Juridiskā komisija/ Izslēgt 107. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “ tiesnesis” un vārdu “ pārstāvis” . /Juridiskā komisija/ Izslēgt 107. panta trešajā daļā vārdus “tiesas sēdē”. /Juridiskā komisija/ Izslēgt 107.panta ceturtajā daļā vārdus “ja tiesnesis nav sevi atstatījis”.		Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	117.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana (1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš: 1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no administratīvā procesa dalībniekiem; 3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu; 4) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. (2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 116.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam. (3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek. (4) Administratīvā procesa dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

108.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdiem, par ko izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu uzsāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

118.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

109.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Lēmumu par tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa pieņem apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

287

/Juridiskā komisija/

Izteikt 109. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

119.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

110.pants. Noraidījuma sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata cits tiesnesis vai cits tiesas sastāvs.

(2) Ja cita tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

Mainīt panta numerāciju.

120.pants. Noraidījuma sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata cits tiesnesis vai cits tiesas sastāvs.

(2) Ja cita tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

11. nodaļa

Administratīvo lietu pakļautība un piekritība

Mainīt nodaļas numerāciju.

12. nodaļa

Administratīvo lietu pakļautība un piekritība

111.pants. Pakļautība

(1) Pārsūdzēto administratīvo aktu un faktisko rīcību kā administratīvo lietu izskata tiesā.

(2) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā norāda iestādi, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana.

(3) Ja tas noteikts šajā likumā, tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav tiesiska strīda rakstura.

288.

289.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 111.panta trešās daļas pēdējo palīgteikumu, izsakot to šādā redakcijā: “.., kuriem nav administratīvi tiesiska strīda rakstura”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt otrās daļas tekstu kā trešo daļu un trešo daļu - kā otro daļu.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

121.pants. Pakļautība

(1) Pārsūdzēto administratīvo aktu un faktisko rīcību kā administratīvo lietu izskata tiesā.

(2) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav administratīvi tiesiska strīda rakstura.

(3) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā norāda iestādi, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana.

112.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Visas administratīvās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

290.

291.

292.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 112. panta nosaukumā vārdus “rajona (pilsētas) tiesai”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 112. pantā vārdu “ Visas”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 112. pantu ar otro daļu, kas iestrādāta no 113. panta, šādā redakcijā:

“(2) Pieteikumu administratīvā lietā fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

122.pants. Piekritība

(1) Administratīvās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

(2) Pieteikumu administratīvajā lietā fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.

113.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

Pieteikumu administratīvā lietā fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.

293.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 113.panta tekstu šādā redakcijā: “Pieteikumu administratīvā lietā fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc savas dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskā adrese).”.

Neatbalstīt.

113. pants izteikts kā 122. panta otrā daļa (skat. 308. priekšlikumu).

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

114.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu citai tiesai administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

294.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 114. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

123.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Par lēmumu nodot lietu izskatīšanai citai tiesai var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

12. nodaļa

Valsts nodeva

Mainīt nodaļas numerāciju.

13. nodaļa

Valsts nodeva

115.pants. Valsts nodeva

(1) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksājama valsts nodeva desmit latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ņemama piecu latu apmērā.

(3) Blakussūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apliekama.

295.

296.

297.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 115.panta pirmajā daļā vārdus “par pieteikuma iesniegšanu” ar vārdiem “Par pieteikumu par lietas ierosināšanu”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 115.panta otrajā daļā vārdus “valsts nodeva ņemama” ar vārdiem “maksājama valsts nodeva”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 115. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par blakus sūdzību nemaksā valsts nodevu.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

124.pants. Valsts nodeva

(1) Par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu desmit latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību maksā valsts nodevu piecu latu apmērā.

(3) Par blakus sūdzību nemaksā valsts nodevu.

116.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos, ja:

1) iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums;

2) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

3) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā.

(3) Pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

(4) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

298.

299.

300.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 116.panta trešo daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 116. panta 4. punktā vārdus “ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā” ar vārdu “pieteicējs”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 116. panta pirmās daļas 4. punktu ar vārdiem “bet rakstveida procesā - pirms noteikta tiesas sēde sprieduma pasludināšanai.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

125.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Valsts nodevu atmaksā pilnīgi vai daļēji gadījumos:

1) iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums;

2) tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu;

3) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata ka pieteicējs, nav ievērojis noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, bet rakstveida procesā - pirms noteikta tiesas sēde sprieduma pasludināšanai.

(2) Valsts nodevu atmaksā, ja pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

117.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana valstij

(1) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa ir atbrīvojusi pieteicēju no valsts nodevas samaksas, pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

301.

302.

303.

304.

305.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 117.pantu jaunā redakcijā:

“117.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana

Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam samaksāto valsts nodevu.”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 117.pantā panta nosaukumā vārdu “valstij”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 117. panta pirmajā daļā vārdus “šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 117.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā, mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 117.panta otrās daļas palīgteikumu šādā redakcijā “Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots”.

Atbalstīts daļēji (iestr.304. priekšlikumā).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

126.pants. Valsts nodevas atlīdzināšana

(1) Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

(2) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja.

(3) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

118.pants. Valsts nodevas iemaksa un atmaksa

Valsts nodevu iemaksā un atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Mainīt panta numerāciju.

127.pants. Valsts nodevas iemaksa un atmaksa

Valsts nodevu iemaksā un atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

119.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) No valsts nodevas samaksas ir atbrīvoti šā likuma 27.pantā minētie tiesību subjekti.

(2) Ja šā likuma 27.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Administratīvā procesa dalībniekus var atbrīvot no valsts nodevas samaksas arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi samazināt valsts nodevas apmēru.

306.

307.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 119.panta trešo daļu, līdzšinējo ceturto daļu uzskatīt par trešo daļu.

/Deputāts M.Lujāns/

Papildināt 119.panta ceturto daļu ar vārdiem: “vai pilnīgi atbrīvot šo personu no valsts nodevas samaksas”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

128.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) No valsts nodevas samaksas ir atbrīvots šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts.

(2) Ja šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodevu maksā pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var samazināt valsts nodevas apmēru.

120.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu valsts nodevas jautājumos var iesniegt blakussūdzību.

308.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 120. panta tekstu šādā redakcijā:

“Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, var iesniegt blakus sūdzību.

13. nodaļa

Tiesas paziņojumi un izsaukumi

Mainīt nodaļas numerāciju.

14. nodaļa

Tiesas paziņojumi un izsaukumi

121.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam aicinājumu uz tiesu paziņo laikus.

309.

310.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 121. panta nosaukumu pēc vārda “Aicināšana” ar vārdiem “un izsaukšana”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 121. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aicinājumu un izsaukumu uz tiesu paziņo laikus”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

130.pants. Aicināšana un izsaukšana uz tiesu

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(3) Aicinājumu un izsaukumu uz tiesu paziņo laikus.

122.pants. Tiesas pavēste

Tiesas pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskajai personai – pilnu nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;

5) kāpēc adresāts tiek aicināts vai izsaukts;

6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

311.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 122. panta 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) kāpēc personu aicina vai izsauc;

6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakāra ar aicinātas vai izsauktās personas prombūtni, ir pienākums pēdējai to nodot;”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

131.pants. Tiesas pavēste

Tiesas pavēstē norāda:

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) tās lietas nosaukumu, kurā personu aicina vai izsauc;

5) kāpēc personu aicina vai izsauc;

6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar aicināmās vai izsaucamās personas prombūtni, ir pienākums pēdējai to nodot;

7) neierašanās sekas.

123.pants. Tiesas pavēstes piegādāšana

(1) Tiesas pavēsti parasti piegādā pa pastu vai ziņnesis.

(2) Ja persona pati norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, uz tiesas sēdi var aicināt, arī izmantojot citus sakaru veidus.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti piegādāšanai citai lietā aicinātai vai izsauktai personai.

(4) Tiesas pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai administratīvā procesa dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja tiesas pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, pavēsti izsniedz kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī attiecības ar adresātu un pavēsti nekavējoties nodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, tiesas pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās.

(7) Piegādātās tiesas pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē pavēstes paraksta daļā, ko nogādā atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstīs, tiesas pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Iestādei vai citai juridiskajai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajai tās amatpersonai.

(10) Ja tiesas pavēste nosūtīta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

312.

313.

314.

315.

316.

317.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 123.panta astoto daļu precizētā redakcijā:

“(8)Personai, kura dzīvo ārvalstīs vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstīs, tiesas pavēste nosūtāma ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktā kārtībā.”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 123.panta astotajā daļā vārdus “Personai, kura dzīvo ārvalstīs” ar vārdiem “Personai, kura dzīvo ārvalstīs vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstīs”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 123.panta devīto daļu precizētā redakcijā:

“(9) Iestādei vai juridiskai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 123.panta devītajā daļā vārdus “attiecīgajai tās amatpersonai” ar vārdiem “attiecīgajam tās darbiniekam”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt otrajā las. pieņemtā 123. panta nosaukumu, pirmo, otro, trešo un astoto daļu šādā redakcijā:

“123. pants. Tiesas pavēstes nogādāšana

(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.

(3) ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu vai aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Aicināmai vai izsaucamai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, tiesas pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt otrajā las. pieņemtā 123. panta ceturto, piekto, sesto un devīto daļu kā jaunu 124. pantu šādā redakcijā:

“124. pants. Tiesas pavēstes izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Tiesas pavēstes paraksta daļā norāda arī tiesas pavēstes saņemšanas laiku.

(2) Ja tiesas pavēstes piegādātājs nesastop personu tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti izsniedz kopā ar aicināto vai izsaucamo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī attiecības ar aicināto vai izsaucamo personu. Tiesas pavēstes saņēmēja pienākums pavēsti nekavējoties nodod aicinātajai vai izsaucamajai personai.

(3) Iestādei vai juridiskai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(4) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, tiesas pavēstes piegādātājs tiesas pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi aicināmā vai izsaucamā persona, un laiku, kad gaidāma viņas atgriešanās.

(5) Tiesas pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ tiesai.”

Atbalstīts dalēji 316. priekšlik.

Atbalstīts, iestr. 316.priekšlikumā.

Atbalstīts iestr. 317.priekšlik.

Atbalstīts, iestr. 317.priekšlikumā.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatavoto 133. pantu).

132.pants. Tiesas pavēstes nogādāšana

(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti nogādāšanai citai šajā lietā aicināmai vai izsaucamai personai.

(3) Ja aicināmā vai izsaucamā persona norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu vai aicināt vai izsaukt uz tiesas sēdi, izmantojot arī citus sakaru veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Aicināmajai vai izsaucamajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, tiesas pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

Iestrādāta otrajā las. pieņemtā 123. panta ceturtā, piektā, sestā un devītā daļa (skat. 317. priekšlikumu).

133. pants. Tiesas pavēstes izsniegšana

(1) Tiesas pavēsti aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Tiesas pavēstes paraksta daļā norāda arī tiesas pavēstes saņemšanas laiku.

(2) Ja tiesas pavēstes piegādātājs nesastop personu tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti izsniedz kopā ar aicināmo vai izsaucamo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda attiecības ar aicināmo vai izsaucamo personu. Tiesas pavēstes saņēmēja pienākums ir pavēsti nekavējoties nodot aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(3) Iestādei vai juridiskajai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(5) Tiesas pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ tiesai.

124.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās tiesas pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi tās paraksta daļā un nogādā to atpakaļ tiesai.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

318.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 124. pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir pieņemt tiesas pavēsti.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

134.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir pieņemt tiesas pavēsti.

(2) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pieņemt tiesas pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi tiesas pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ tiesai.

(3) Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

125.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti nosūta uz fiziskās personas dzīvesvietu vai juridiskās personas juridisko adresi. Šajā gadījumā uzskata, ka administratīvā procesa dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

319.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 125. pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā likuma 124. panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) ja tiesas pavēste izsaucamajai vai aicināmajai personai nogādāta šā likuma 123. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

135.pants. Personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Uz tiesu aicināmās vai izsaucamās personas pienākums ir būt sasniedzamai.

(2) Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja tiesas pavēste izsaucamajai vai aicināmajai personai nogādāta šā likuma 132. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

14. nodaļa

Protokoli

Mainīt nodaļas numerāciju.

15. nodaļa

Protokoli

126.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēdes.

(3) Rakstveida procesā protokolu raksta par tiesas sēdi, kurā pasludina saīsināto spriedumu.

320.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 126. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

136.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par procesuālajām darbībām, kuras izpilda ārpus tiesas sēdes.

127.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, viņu pārstāvju, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) to publisko interešu paudēju atzinumu īsu saturu, kuri piedalās lietā;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu uz apspriežu istabu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izdarīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, protokolā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 15., 16., 17. un 18.punktā minētās ziņas.

321.

322.

323.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 127.panta pirmās daļas 11.punktu šādā redakcijā “11) šā likuma 28. pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 127. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus “uz apspriežu istabu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 127.panta ceturtajā daļā skaitļus “5., 15.” ar skaitļiem “5., 14., 15.”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

137.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, viņu pārstāvju, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) šā likuma 30. pantā minētās institūcijas atzinuma īsu saturu;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, protokolā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 14., 15., 16., 17. un 18.punktā minētās ziņas.

128.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Ja atbildētājs atzīst pieteikumā minētos prasījumus, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs. Tāpat tiesas sēdes protokolā ieraksta un pieteicējs un atbildētājs paraksta juridiskos faktus, ja procesa dalībnieki tos atzinuši.

(3) Ja pieteicējs atsakās no pieteikuma, šo atteikumu iesniedz tiesai rakstveidā. To pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Protokols parakstāms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas, bet sarežģītās lietās – ne vēlāk kā piektajā dienā.

(5) Pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst tekstu dzēst vai aizkrāsot.

324.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 128. panta otro un trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

138.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas, bet sarežģītās lietās – ne vēlāk kā piektajā dienā.

(3) Pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst tekstu dzēst vai aizkrāsot.

129.pants. Piezīmes pie protokola

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, desmit dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo tiesas sēdes norises laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

325.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 129. panta trešajā daļā vārdus “desmit dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs” ar vārdiem “piecpadsmit dienu laikā no piezīmju iesniegšanas”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

139.pants. Piezīmes pie protokola

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, piecpadsmit dienu laikā no piezīmju iesniegšanas. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo tiesas sēdes norises laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

15. nodaļa Procesuālās sankcijas			Mainīt nodaļas numerāciju.	16. nodaļa Procesuālās sankcijas
130.pants. Procesuālo sankciju veidi Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas: 1) brīdinājumu; 2) izraidīšanu no sēžu zāles; 3) piespiedu naudu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu.	326.	/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/ Aizstāt visā tekstā vārdus “piespiedu nauda” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “naudas sods” (attiecīgā locījumā).	Neatbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	140.pants. Procesuālo sankciju veidi Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas: 1) brīdinājumu; 2) izraidīšanu no sēžu zāles; 3) piespiedu naudu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu.
131.pants. Brīdinājums Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.			Mainīt panta numerāciju.	141.pants. Brīdinājums Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.
132.pants. Izraidīšana no sēžu zāles Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.	327. 328.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 132.panta otro teikumu ar vārdiem “kuras traucē kārtību”, izsakot otro teikumu šādā redakcijā: “Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.” /Juridiskā komisija/ Papildināt 132.panta otro teikumu pēc vārdiem “Citas klātesošās personas” ar vārdiem “kuras traucē kārtību”(lai piemēram preses pārstāvjus nevarētu nepamatoti izraidīt no sēžu zāles).	Atbalstīt Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	142.pants. Izraidīšana no sēžu zāles Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas, kuras traucē kārtību, var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

133.pants. Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(3) Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersona uzlikto piespiedu naudu maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

329.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 133. panta pirmajā daļā vārdus “gadījumos un”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

143.pants. Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(4) Amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

134.pants. Piespiedu atvešana

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

Mainīt panta numerāciju.

144.pants. Piespiedu atvešana

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

16. nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

Mainīt nodaļas numerāciju.

17. nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

135.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu administratīvā procesa dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam ir arī tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumu, pilnīgi vai daļēji atzīt pieteikumu.

330.

331.

332.

333.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 135.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdu “norakstus” un izteikt to šādā redakcijā:

“1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 135. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem “(turpmāk - noraksts)”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 135. panta otrās daļas 1. punktā vārdu “pieteikuma” ar vārdiem “pieteikumā ietvertā prasījuma”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 135. panta trešajā daļā vārdus “pieteikumu, pilnīgi vai daļēji atzīt pieteikumu” ar vārdiem

“pieteikumā ietverto prasījumu atzīt to pilnīgi vai kādā daļā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

145.pants. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas (turpmāk - noraksts);

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu;

11) saņemt lietā esošā sprieduma un lēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam ir arī tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumā ietverto prasījumu, atzīt to pilnīgi vai kādā daļā.

136.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakussūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir administratīvā procesa dalībnieka procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no pieteikuma, atzīt pieteikumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē norāda, kādēļ trešā persona pieaicināma vai pielaižama piedalīties lietā.

334.

335.

336.

337.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt otrajā daļā vārdu “iestāšanos” ar vārdiem “iestāšanos vai pieaicināšanu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 136.panta ceturtajā daļā vārdus “administratīvā procesa dalībnieka” ar vārdiem “pieteicēja un atbildētāja”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 136.panta ceturtajā daļā vārdus “administratīvā procesa dalībnieka” ar vārdiem “pieteicēja un atbildētāja”, izsakot daļu šādā redakcijā:

“(4)Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, atteikties no pieteikuma, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 136. panta piektajā daļā vārdus “pieaicināma vai”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

146.pants. Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos vai pieaicināšanu lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē norāda, kādēļ trešā persona pielaižama piedalīties lietā.

137.pants. Pārstāvības noformēšana un pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvību tiesā noformē atbilstoši šā likuma 36.panta noteikumiem. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi šā likuma 37.panta noteikumi.

(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt pieteikumu pilnīgi vai daļēji, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt piedziņai izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu, izbeigt izpildu lietvedību.

338.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 137.panta otro daļas uzskaitījumu ar vārdiem “iesniegt pieteikumus”, izsakot daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norāda tiesības iesniegt pieteikumu, pilnībā vai daļā atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

147.pants. Pārstāvības noformēšana un pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvību tiesā noformē atbilstoši šā likuma 38.panta noteikumiem. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi šā likuma 39.panta noteikumi.

(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības iesniegt pieteikumu, pilnībā vai daļā atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt prasījumu pilnībā vai kādā daļā, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt izpildei izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu un izbeigt izpildu lietvedību.

138.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pienākums

Administratīvā procesa dalībniekiem savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

339.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 138. pantu ar jaunu pirmo daļu, uzskatot pašreizējo tekstu par otro daļu, šādā redakcijā:

“(1) Administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums:

1) ierasties pēc aicinājuma tiesā;

2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi;

3) izpildīt citus procesuālus pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

148.pants. Administratīvā procesa dalībnieka pienākums

(1) Administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums:

1) ierasties pēc aicinājuma tiesā;

2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ tas nevar ierasties uz tiesas sēdi;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tam uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

Otrā sadaļa PIERĀDĪJUMI				Otrā sadaļa PIERĀDĪJUMI
17. nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem			Mainīt nodaļas numerāciju.	18. nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem
139.pants. Pierādījumi Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.			Mainīt panta numerāciju.	149.pants. Pierādījumi Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
140.pants. Pierādīšanas pienākums (1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. (2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā. (3) Pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā. (4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.			Mainīt panta numerāciju.	150.pants. Pierādīšanas pienākums (1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. (2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā. (3) Pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā. (4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.
141.pants. Pierādījumu attiecināmība Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.			Mainīt panta numerāciju.	151.pants. Pierādījumu attiecināmība Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.
142.pants. Pierādījumu pieļaujamība (1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. (2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.			Mainīt panta numerāciju.	152.pants. Pierādījumu pieļaujamība (1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. (2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
143.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas (1) Ja faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. (2) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu. (3) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.	340. 341. 342. 343.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 143.panta otro daļu jaunā redakcijā: “(2) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu. Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.”. /Juridiskā komisija/ Papildināt 143. panta otro daļu pēc vārda “spriedumu” ar vārdiem “tā rezolutīvajā daļā”. /Juridiskā komisija/ Aizstāt 143. panta otrajā daļā vārdu “iztiesājot” ar vārdu “izskatot”. /Juridiskā komisija/ Papildināt 143. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki.” Uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.	Atbalstīts (skat. apakšk. 343. priekšlikumu). Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	153.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas (1) Ja faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. (2) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu. (3) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki. (4) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.

144.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu, un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu - par nepierādītu.

344.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 144. panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sēdē”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

154.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu faktu par pierādītu, bet citu - par nepierādītu.

18. nodaļa

Pierādījumu nodrošināšana

Mainīt nodaļas numerāciju.

19. nodaļa

Pierādījumu nodrošināšana

145.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu līdz lietas ierosināšanai tiesā izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā izdara tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

155.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt tiesu šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošināšanu tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

146.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

347.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 146. panta 1. punktu pēc vārda “uzvārdu” ar vārdiem “un adresi (juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi)”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

156.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu un adresi (juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi), lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

147.pants. Kārtībā, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var izdarīt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakussūdzību.

Mainīt panta numerāciju.

157.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumus nodrošināt bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieka nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību.

148.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma normām.

(2) Pieteicējam un citām personām, kuras piedalās lietā, paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

348.

349.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 148. panta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar šā likuma normām”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 148.panta otrajā daļā vārdus “citām personām, kuras piedalās lietā” ar vārdiem “citiem administratīvā procesa dalībniekiem”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

158.pants. Kārtība, kādā izskatāms pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē.

(2) Pieteicējam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

149.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izpildīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un to izpilda 15 dienu laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas.

Mainīt panta numerāciju.

159.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izpildīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un to izpilda piecpadsmit dienu laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas.

150.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes norises laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

160.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

19. nodaļa

Pierādīšanas līdzekļi

Mainīt nodaļas numerāciju.

20. nodaļa

Pierādīšanas līdzekļi

151.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona - piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu apstiprina savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi. Par apzināti maldinošu ziņu sniegšanu tiesai pieteicējs ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personiski un pārstāvība nav pieļaujama.

(4) Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

350.

351.

352.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 151. panta nosaukumā vārdus “Administratīvā procesa dalībnieku.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 151. panta pirmajā daļā vārdus “tiesas sēdē”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 151. panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs – fiziskā persona ar zvērestu var apstiprināt savus paskaidrojumus.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

161.pants. Paskaidrojumi

(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs – fiziskā persona ar zvērestu var apstiprināt savus paskaidrojumus. Par apzināti maldinošu ziņu sniegšanu tiesai pieteicējs ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personiski, un pārstāvība nav pieļaujama.

152.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu aicinātajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 153. un 154.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

353.

354.

355.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 152.panta pirmo daļu jaunā redakcijā:

“(1)Liecinieks ir persona, kuru tiesa uzaicinājusi vai izsaukusi uz tiesas sēdi, lai liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumā vārdus “uzaicinājusi vai” .

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 152. panta trešajā daļā vārdus “ aicinātajam lieciniekam” ar vārdiem “izsauktajam lieciniekam”.

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

162.pants. Liecinieku liecības

(1)Liecinieks ir persona, kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi, lai tā liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks, lūdzot nopratināt liecinieku, norāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 153. un 154.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

153.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi;

2) personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas – par šīm ziņām;

3) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

4) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

5) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.

Mainīt panta numerāciju.

163.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par liecinieku nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi;

2) personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas, – par šīm ziņām;

3) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

4) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

5) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.

154.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

No pienākuma liecināt var atteikties:

1) administratīvā procesa dalībnieka radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes locekļi;

2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas attiecīgā administratīvā procesa dalībnieka aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;

4) persona, ja tās liecības var vērsties pret pašu šo personu.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli priecizēts.

164.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

No pienākuma liecināt var atteikties:

1) administratīvā procesa dalībnieka radinieks taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svainis, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes loceklis;

2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildnis vai aizgādnis, kā arī persona, kas atrodas attiecīgā administratīvā procesa dalībnieka aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) persona, kura citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;

4) persona, kuras liecības var vērsties pret pašu šo personu.

155.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktajai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.

(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.

Mainīt panta numerāciju.

165.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktajai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.

(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.

156.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simts latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

356.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 156. panta otrajā daļā vārdus “vai tiesneša”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli priecizēts.

166.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par apzināti nepatiesu liecību un par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

157.pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir tādas ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentes, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).

Pants redakcionāli priecizēts.

Mainīt panta numerāciju.

167.pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentes, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).

158.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz rakstveida pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesā var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

357.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 158. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Oriģināldokumenti jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

168.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz rakstveida pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(3) Oriģināldokumenti jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas var pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

159.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.

(3) Iestādes, citas fiziskās un juridiskās personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.

358.

359.

360.

361.

362.

363.

364.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 159. panta pirmo daļu pēc vārda “Tiesa pēc” ar vārdiem “savas iniciatīvas vai”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 159.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “citām fiziskajām” un “juridiskajām” (attiecīgajā locījumā).

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 159.panta pirmajā daļā vārdu “citām”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 159.panta trešajā daļā vārdu “citas”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 159. panta trešajā daļā vārdus “Iestādes, citas fiziskās un juridiskās personas, kurām” ar vārdiem “Iestāde vai persona, kurai” .

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 159.panta pirmajā daļā vārdu “citām”(jo šis vārds ir lieks un iestādes nav uzskatāmas par fiziskām personām.).

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 159.panta trešajā daļā vārdu “citas” (jo šis vārds ir lieks un iestādes nav uzskatāmas par fiziskām personām.).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

169.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm un personām.

(3) Iestāde vai persona, kurai nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tiesa var atzīt par pierādītu to faktu, kura apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.

160.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā personām, kuras iesniegušas rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc viņu motivēta rakstveida pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

365.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 160. pantā vārdus “personām, kuras iesniegušas” ar vārdiem “iestādei vai personai, kura iesniegusi” un vārdu “viņu” ar vārdu “tās”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

170.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā iestādei vai personai, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc tās motivēta rakstveida pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstāj tiesneša apliecinātus šo rakstveida pierādījumu norakstus.

161.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

Mainīt panta numerāciju.

171.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

162.pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

Mainīt panta numerāciju.

172.pants. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

163.pants. Lietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.

(3) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.

(4) Iestādes un personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

366.

367.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 163. panta trešo daļu kā pirmo daļu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 163. panta trešo daļu pēc vārda “Tiesa pēc” ar vārdiem “savas iniciatīvas vai”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionali precizēts.

173.pants. Lietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma var pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.

(2) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, apraksta šo pierādījumu un motivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.

(4) Iestādes un personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai nav iespējams iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

164.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

Mainīt panta numerāciju.

174.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

165.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

Mainīt panta numerāciju.

175.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

166.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kuru tiesības uz šīm lietām tiesa atzinusi.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

368.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 166. panta pirmajā daļā vārdu “personām” ar vārdiem “iestādei vai personai” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

176.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā atdod iestādei vai personai, no kuras tie saņemti, vai nodod personai, kuras tiesības uz šīm lietām tiesa atzinusi.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekam vai personai, no kuras tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

167.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajām personām piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šīs personas no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli priecizēts.

177.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

168.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Ja nepieciešams var izraudzīt vairākus ekspertus.

(3) Administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Tiesai ir pienākums motivēt administratīvā procesa dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšanu.

(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.

369

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 168. panta otrajā daļā vārdu “speciālisti” ar vārdu “lietpratējs”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli priecizēts.

178.pants. Ekspertīze

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgas ekspertīzes iestādes eksperts vai cits lietpratējs. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Ja nepieciešams, var izraudzīt vairākus ekspertus.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņa domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Tiesa motivē administratīvā procesa dalībnieka uzdoto jautājumu noraidīšanu.

(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.

169.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personiski atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu ietvarus. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli priecizēts.

179.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personiski atbildīgs par to.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesu atzinumu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

170.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī citos šā likuma 107.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;

2) kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.

(3) Ja pastāv šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, eksperta pienākums ir sevi atstatīt līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt ekspertam noraidījumu.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 108. un 109.pantā noteiktajā kārtībā.

370.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 170.panta ceturtajā daļā vārdus “ja eksperts nav sevi atstatījis”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

180.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī citos šā likuma 117.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;

2) kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.

(3) Ja pastāv šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, eksperta pienākums ir sevi atstatīt līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības pieteikt ekspertam noraidījumu.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 118. un 119.pantā noteiktajā kārtībā.

171.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

Mainīt panta numerāciju.

181.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

172.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 144.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī tad, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

371.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 172. panta trešajā daļā pēc vārda “pamatots” ar vārdiem “vai motivēts”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

182.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 154.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots vai motivēts, kā arī tad, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai vairākiem ekspertiem.

173.pants. Personu apvienības viedoklis (Amicus curiae)

(1) Personu apvienība, kas uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi kādā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgus atzinumus, var rakstveidā lūgt tiesai atļauju iesniegt savu viedokli par faktiem vai tiesībām attiecīgajā nozarē.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā viedokļa pieņemšanu, pirms tam uzklausot pārējos administratīvā procesa dalībniekus.

(3) Ja tiesa uzskata, ka attiecīgās personu apvienības viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā, tā nosaka jautājumus, par kuriem personu apvienība var iesniegt savu viedokli. Jautājumiem jābūt saistītiem ar izskatāmo lietu. Personu apvienība nevar dot faktisku vai tiesisku novērtējumu konkrētajā administratīvajā lietā.

(4) Ja tiesa uzskata, ka saņemtais viedoklis atbilst šā panta trešās daļas prasībām, tā izsūta šo viedokli visiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosaka termiņu, kurā dalībnieki var izteikt savu viedokli par to. Saņemto administratīvā procesa dalībnieku viedokļu kopijas tiesa izsūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

372.

373.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 173.panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 173.panta otro daļu, līdzšinējo trešo daļu uzskatīt par otro, bet līdzšinējo ceturto daļu par trešo.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

183.pants. Personu apvienības viedoklis (Amicus curiae)

(1) Personu apvienība, kura uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi kādā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgus atzinumus, var rakstveidā lūgt tiesai atļauju iesniegt savu viedokli par faktiem vai tiesībām attiecīgajā nozarē.

(2) Ja tiesa uzskata, ka attiecīgās personu apvienības viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā, tā nosaka jautājumus, par kuriem personu apvienība var iesniegt savu viedokli. Jautājumiem jābūt saistītiem ar izskatāmo lietu. Personu apvienība nevar dot faktisku vai tiesisku novērtējumu konkrētajā administratīvajā lietā.

(3) Ja tiesa uzskata, ka saņemtais viedoklis atbilst šā panta otrās daļas prasībām, tā nosūta šo viedokli visiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosaka termiņu, kurā dalībnieki var izteikt savu viedokli par to. Saņemto administratīvā procesa dalībnieku viedokļu norakstus tiesa nosūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

Trešā sadaļa TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ				Trešā sadaļa TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ
20. nodaļa Pieteikuma iesniegšana			Mainīt nodaļas numerāciju.	21. nodaļa Pieteikuma iesniegšana
174.pants. Pieteikuma priekšmets Pieteikumu var iesniegt par: 1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību; 2) iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā; 3) konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu.	374.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 174. pantu šādā redakcijā: “1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu vai atcelta administratīva akta atzīšana par spēkā esošu); 2) iestādes faktisko rīcību; 3) no ārēja normatīva akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu.”	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	184.pants. Pieteikuma priekšmets Pieteikumu var iesniegt par: 1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīva akta atzīšana par spēkā esošu); 2) iestādes faktisko rīcību; 3) no ārēja normatīva akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu.
175.pants. Pieteicēja tiesiskās intereses Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt tikai tā persona, kuras tiesības vai intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.	375.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 175. pantu, izsakot to kā 30. panta trešo daļu.	Atbalstīt. (skat. trešajam lasījumam sagatavoto 31. pantu). Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

176.pants. Pieteikuma forma un saturs

(1) Pieteikumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu pieteikumu ieraksta protokolā-pieteikumā, kuru paraksta pieteicējs un tiesas amatpersona, kas pieteikumu sastādījusi.

376.

377.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 176. pantu kā 177. pantu.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 176. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu iesniedz rakstveidā.”

Atbalstīt.

Atbalstīt (skat. trešajam lasījumam sagatavoto 186.pantu).

Iestrādāts otrajā lasījuma pieņemtais 178. pants.

185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi nekavējoties novērst tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgumu tiesa izskata septiņu dienu laikā.

(4) Ja administratīvā akta adresāta lūgums saskaņā ar šā panta trešo daļu tiek pilnībā vai daļā apmierināts, iestāde septiņu dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Apgabaltiesa blakus sūdzību izskata septiņu dienu laikā.

(5) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu un dzīvesvietu. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) iestādes nosaukumu un atrašanās vietu;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

5) prasījumu;

6) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

7) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.

378.

379.

380.

381.

382.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 176. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “personas kodu vai dzimšanas datumu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 176. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārda “dzīvesvietu” ar vārdiem “vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 176. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi)” ar vārdiem “reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un adresi”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 176. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “pierādījumus, kas to apstiprina” ar vārdiem “pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 176. panta otro daļu ar jaunu 6. punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“6) prasījuma apmēru, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt zaudējumus;”

Atbalstīt (skat. trešajam lasījumam sagatavoto 186.pantu).

(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāja nosaukumu, atrašanās vietu un institūcijas, kuras to pārstāv;

2) pieteikuma summu, ja pieteikumā ietverts naudā novērtējams prasījums;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

383.

384.

385.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 176.panta trešās daļas 1.punktā šādā redakcijā:

“1) atbildētāju, institūciju, kura to pārstāv, un adresi;”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 176. panta trešās daļas 2. punktā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “prasījuma”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 176. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) prasījuma apmēru, ja pieteikumā ietverts prasījums atlīdzināt personisko kaitējumu;”

Atbalstīt (skat. trešajam lasījumam sagatavoto 186.pantu).

177.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Pieteikumu, kas vērsts uz administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību, var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad saskaņā ar šā likuma 68. un 76.pantu ir stājies spēkā lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.

(2) Šā likuma 74.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, kad apstrīdēšana nav iespējama, jo iestādei nav augstākas iestādes vai arī tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas (68.pants).

(3) Ja administratīvais akts izdots rakstveidā un tam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(4) Pieteikumu, kas vērsts uz iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā (174.panta 2.punkts), ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no brīža, kad pieteicējam kļuvis zināms par iestādes konkrēto faktisko rīcību.

(5) Pieteikumu tiesā var iesniegt arī tad, ja iestāde šā likuma 62.pantā paredzētajos termiņos nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu. Tas attiecas arī uz lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (76.pants). Pieteikumu var iesniegt tiesā viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē.

386.

387.

388.

389.

390.

391.

392.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 177. pantu kā 179. pantu.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 177. panta pirmajā daļā vārdus “spēkā esamību” ar vārdiem “spēkā esību” .

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 177. panta pirmajā daļā vārdus “kad saskaņā ar šā likuma 68. un 76.pantu ir stājies spēkā lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu” ar vārdiem “kad ir stājies spēkā augstākās iestādes administratīvais akts (lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu)” .

/Juridiskā komisija/

Izteikt 177. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 177. panta trešās daļas palīgteikumu šādā redakcijā:

“Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt” .

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 177. panta ceturtajā daļā vārdus “publisko tiesību jomā (174. panta 2. punkts)”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 177. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja iestāde vai augstākā iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.”

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188.pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 188. pantu).

Iestrādāts otrajā lasījumā pieņemtais 176. pants.

186.pants. Pieteikuma forma un saturs

(1) Pieteikumu iesniedz rakstveidā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, ja tāds ir, un adresi;

3) iestādes nosaukumu un adresi;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā;

5) prasījumu;

6) prasījuma apmēru, ja tajā ietverts prasījums atlīdzināt zaudējumus;

7) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

8) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.

(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāju, institūciju, kura to pārstāv, un tā adresi;

2) prasījuma apmēru, ja pieteikumā ietverts prasījums atlīdzināt personisko kaitējumu;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.

178.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēku zaudējušu iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokļus, nodevas vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteic, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi novērst tiešas un akūtas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgums tiesā izskatāms septiņu dienu laikā.

(4) Ja administratīvā akta adresāta lūgums saskaņā ar šā panta trešo daļu tiek daļēji vai pilnīgi apmierināts, iestāde šo lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesa par to pieņem lēmumu septiņu dienu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(5) Ja tiesa pieteikumu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

393.

394.

395.

396.

397.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 178. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 178.panta ceturtās daļas pirmā teikuma virsteikumu un otro teikumu šādā redakcijā: “..iestāde septiņu dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Apgabaltiesa sūdzību izskata septiņu dienu laikā.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 178. panta otrās daļas 4. punktā un visa likumprojektā vārdus “novērst tiešas un akūtas briesmas” ar vārdiem “nekavējoties novērst tiešas briesmas”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 178. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 178. pantu kā 176. pantu.

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 185. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 185. pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 185 pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 185.pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 185.pantu).

Iestrādāts otrajā lasījuma pieņemtais 179. pants.

187.pants. Pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas samaksu;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot pieteicēju - fizisko personu no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai.

179.pants. Pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot pieteicēju no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai. Šā panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskajām personām.

398.

399.

400.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 179. pantu kā 178. pantu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 179. panta pirmās daļas 1. punkta vārdus “likumā noteiktajā kārtībā un apmērā”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 179. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “pieteicēju” ar vārdiem “ pieteicēju - fizisko personu”, izslēdzot trešās daļas otro teikumu.

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 187.pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 187.pantu).

Atbalstīt.

(skat. trešajam lasījumam sagatavoto 187. pantu).

Iestrādāts otrajā lasījuma pieņemtais 177. pants.

188.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad ir stājies spēkā augstākas iestādes administratīvais akts (lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu).

(2) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvajā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(4) Pieteikumu, par iestādes faktisko rīcību, ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms par iestādes konkrēto faktisko rīcību.

(5) Ja iestāde vai augstāka iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē vai augstākā iestādē.

180.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs personiski vai viņa pilnvarotā persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā pieteikumā. Šāds pilnvarojums ir attiecīgi apstiprināms.

401.

402.

403.

404.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 180. panta pirmajā daļā vārdus “pirmās instances”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 180. panta otrajā daļā vārdu “ personiski” un otro teikumu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 180. panta otro daļu ar vārdiem “vai izmantojot normatīvajos aktos noteiktos sakaru līdzekļus”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 180. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pieteikumu iesniedz pilnvarotā persona, tās pilnvarojumam jābūt apliecinātam likumā noteiktā kārtībā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

189.pants. Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikumu iesniedz tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs vai viņa pilnvarotā persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu vai izmantojot normatīvajos aktos noteiktos sakaru līdzekļus.

(3) Ja pieteikumu iesniedz pilnvarotā persona, tās pilnvarojumam jābūt apliecinātam likumā noteiktajā kārtībā.

181.pants. Lemana par pieteikuma pieņemšanu un administratīvās lietas ierosināšanu

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

405.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 181. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Lemšana par pieteikumu”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

190.pants. Lemšana par pieteikumu

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

182.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar pieteicēja atteikšanos no pieteikuma;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesa pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4. - 7. punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

406.

407.

408.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 182.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “par strīdu”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 182.panta otrajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 182. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

191.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Par lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis šā lēmuma norakstu.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4. - 7. punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

183.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikums nesatur visus šā likuma 176.pantā noteiktos rekvizītus;

2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 179.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona lēmumu saņēmusi.

(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.

(4) Ja pieteicējs trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikumu iesniegšanas kārtību.

409.

410.

411.

412.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 183. panta pirmās daļas 2. punktā skaitli un vārdus “179.pantā noteiktie” ar skaitļiem un vārdiem “179.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 183. panta otrajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis” un izslēgt vārdu “Tiesas” .

/Juridiskā komisija/

Izteikt 183. panta otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību” .

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 183. panta ceturtajā daļā vardu “nenovērš” ar vārdiem “noteiktajā termiņā nenovērš” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

192.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikums nesatur visus šā likuma 186.pantā noteiktos rekvizītus;

2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par divdesmit dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Pārsūdzības termiņu skaita no dienas, kad pieteicējs saņēmis lēmuma norakstu.

(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.

(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktajā termiņā nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikuma iesniegšanas kārtību.

184.pants. Pieteikumu un administratīvo lietu apvienošana

(1) Pieteicējs ir tiesīgs apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus pieteikumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumā pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvās lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

193.pants. Pieteikumu un administratīvo lietu apvienošana

(1) Pieteicējs var apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumā pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvās lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

185.pants. Pieteikumu un administratīvo lietu sadalīšana

(1) Tiesa vai tiesnesis var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem pieteikumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

Mainīt panta numerāciju.

194.pants. Pieteikumu un administratīvo lietu sadalīšana

(1) Tiesa vai tiesnesis var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

21. nodaļa Pagaidu noregulējums					Mainīt nodaļas numerāciju.		22. nodaļa Pagaidu noregulējums
186.pants. Pagaidu noregulējuma pamats (1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli. (2) Pagaidu noregulējumu var izdarīt jebkurā lietas stadijā.		413.		/Juridiskā komisija/ Aizstāt 186. panta pirmajā daļā vārdu “ lūguma” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pieteikuma” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats (1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli. (2) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā.
187.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļi Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt: 1) tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību; 2) tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.					Mainīt panta numerāciju.		196.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļi Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt: 1) tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību; 2) tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.
188.pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par pagaidu noregulējumu Lūgumu par pagaidu noregulējumu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem.	414. 415.		/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 188.pantu jaunā redakcijā: “188.pants. Kārtība, kādā izlemjams lūgums par pagaidu noregulējumu Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.”. /Juridiskā komisija/ Aizstāt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumā vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) .			Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
189.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma var aizstāt noteiktos pagaidu noregulējuma līdzekļus ar citiem noregulējuma līdzekļiem. Šo lūgumu izskata, iepriekš paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.		416.		/Juridiskā komisija/ Izteikt 189. panta tekstu šādā redakcijā: “Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu noregulējuma līdzekļus ar citiem noregulējuma līdzekļiem. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.”	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		198.pants. Pagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu noregulējuma līdzekli ar citu noregulējuma līdzekli. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
190.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu izpilde Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.					Mainīt panta numerāciju.		199.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu izpilde Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.
191.pants. Pagaidu noregulējuma atcelšana (1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma. (2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai. (3) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.		417. 418.		/Juridiskā komisija/ Aizstāt 191. pantā vārdu “lūgums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā). /Juridiskā komisija/ Izslēgt 191. panta otrajā daļā vārdu “iepriekš” .	Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		200.pants. Pagaidu noregulējuma atcelšana (1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma. (2) Pieteikumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. (3) Pieteikumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

192.pants. Pagaidu noregulējuma izbeigšanās

Ja lūgums noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas spēkā.

419.

420.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 192.pantu jaunā redakcijā:

“192.pants. Pagaidu noregulējuma izbeigšanās

Ja lūgums par pagaidu noregulējuma at celšanu noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad stājas spēkā spriedums.”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt Tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumā vārdu “lūgums” ar vārdu “pieteikums” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

201.pants. Pagaidu noregulējuma izbeigšanās

Ja pieteikums par pagaidu noregulējuma atcelšanu noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad stājas spēkā spriedums.

193.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par lēmumiem pagaidu noregulējuma jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakus sūdzības iesniegana par pagaidu noregulējuma lēmumu neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

421.

422.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 193. panta nosakumu šādā redakcijā:

“Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 193. panta otrajā daļā vārdus “šo lēmumu” ar vārdiem “šā lēmuma norakstu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

202.pants. Lēmuma par pagaidu noregulējumu pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu pagaidu noregulējuma jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šā lēmuma norakstu.

(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu par pagaidu noregulējuma neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

22. nodaļa

Administratīvo lietu sagatavošana iztiesāšanai

Mainīt nodaļas numerāciju.

Redakcionāli precizēts.

23. nodaļa

Administratīvās lietas sagatavošana iztiesāšanai

194.pants. Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

(1) Tiesa, pieņēmusi pieteikumu iztiesāšanai, pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu.

(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina. Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļēji atzīt.

(3) Paskaidrojumu iesniedz tiesā 14 dienu laikā no pieteikuma nosūtīšanas dienas ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas nozīmēšanai tiesas sēdē.

423.

424.

425.

426.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 194.panta pirmajā daļa vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 194. panta pirmajā daļā vārdus “Tiesa, pieņēmusi pieteikumu iztiesāšanai” ar vārdiem “Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 194.panta pirmo daļu ar šādu teikumu: “Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par četrpadsmit dienām no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas.”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 194.panta trešajā daļā vārdus “14 dienu laikā no pieteikuma nosūtīšanas dienas”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

203.pants. Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam un uzaicina viņu sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu. Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par četrpadsmit dienām no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas.

(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pievieno pierādījumus, kuri tos apstiprina. Atbildētājs pieteicēja prasījumu var arī pilnīgi vai daļēji atzīt.

(3) Paskaidrojumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai tiesas sēdē.

195.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izdara šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;

4) izlemj jautājumu par valsts vai pašvaldības institūciju piedalīšanos lietā;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 159. un 163.panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav izskatāma rakstveida procesā;

9) izdara citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

(3) Tiesnesis var uzdot procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību.

427.

428.

429.

430.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 195.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izlemj jautājumu par šā likuma 28.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 195.panta pirmo daļu ar jaunu 9.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 195.panta otro daļu pēc vārdiem “un pienākumus” ar vārdiem “noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 195.panta trešo daļu ar vārdiem “kā arī izprasīt viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

204.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis pilda šādas procesuālās darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) izlemj jautājumu par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām;

4) izlemj jautājumu par šā likuma 30.pantā minētās institūcijas pieaicināšanu;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes noteikšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 169. un 173.panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav izskatāma rakstveida procesā;

9) nosaka atbildētāju vai izlemj jautājumu par tā aizstāšanu, ja pieteikumā atbildētājs nav norādīts vai norādīts nepareizi;

10) pilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

(3) Tiesnesis var uzdot procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izprasīt viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā.

196.pants. Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties nosūta tā norakstus pieteicējam un trešajām personām.

Mainīt panta numerāciju.

205.pants. Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties nosūta tā norakstus pieteicējam un trešajai personai.

197.pants. Lietas nolikšana iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis pieņem lēmumu par lietas nolikšanu iztiesāšanai, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā.

431.

432.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 197. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesas sēdes noteikšana”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 197. panta pirmajā daļā vārdus “par lietas nolikšanu iztiesāšanai”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

206.pants. Tiesas sēdes noteikšana

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav piemērojami lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā.

433.	/Juridiskā komisija/ Papildināt likumprojektu ar jaunu 23. nodaļu ar nosaukumu “Tiesas sēde”, mainot turpmāko nodaļu numerāciju, kurā iekļauti 199.- 200.pants.				Atbalstīt. Uzskatīt par 24. nodaļu. Mainīt turpmāko nodaļu numerāciju.	24. nodaļa Tiesas sēde
		Iestrādāta 199. panta ceturtā daļa (skat.440. priekšlikumu).	207.pants. Ierobežojumi klātesamībai sēžu zālē Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši sēžu zālē esošo vietu skaitam. Pieteicēja radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām un masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.
		Iestrādāts otrajā las. pieņemtais 199. pants (skat. 437. priekšlikumu). Pants redakcionāli precizēts.	208.pants. Kārtība tiesas sēdē (1) Administratīvā procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem un citām klātesošām personām tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem un tiesas lēmumiem. (2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu. (3) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klāt esošās personas pieceļas. (4) Administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības, stāvot kājās. (5) Tiesas spriedumu sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās. (6) Atkāpties no šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikuma var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.
		Iestrādāts otrajā las. pieņemtais 200. pants (skat. 446. priekšlikumu).	209.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē (1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesa izsaka brīdinājumu. (2) Ja persona, kura nav procesa dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesa to izraida no sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem vai izraidīt no sēžu zāles. (4) Ja izraidītais pieteicējs, atbildētājs vai trešā persona no jauna tiek pielaista tajā pašā sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās prombūtnes laikā.
		Iestrādāta 199. panta trešā daļa (skat.439. priekšlikumu).		210.pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšana Tiesas sēdes gaitu var pierakstīt un citādi fiksēt, netraucējot tās norisi. Lietot tiesas sēdē skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku drīkst tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus.

23. nodaļa

Administratīvo lietu iztiesāšana

Mainīt nodaļas numerāciju.

Redakcionāli precizēts.

25. nodaļa

Administratīvās lietas iztiesāšana

198.pants. Tiesas sēde

(1) Lietu iztiesā tiesas sēdē.

(2) Tiesas sēdi vada tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai.

(3) Tiesnesis vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem administratīvā procesa dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.

434.

435.

436.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 198. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesas sēdes vadīšana”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 198. panta pirmo daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 198. panta otrajā daļā vārdu “tiesnesis” ar vārdiem “tiesas sēdes priekšsēdētājs - tiesnesis” un trešajā daļā vārdu “Tiesnesis” ar vārdiem “tiesas sēdes priekšsēdētājs

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

211.pants. Tiesas sēdes vadīšana

(1) Tiesas sēdi vada tiesas sēdes priekšsēdētājs - tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai.

(2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem administratīvā procesa dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.

199.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Administratīvā procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt un citādi to fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video tehniku tiesas sēdē drīkst lietot tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokli.

(4) Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši sēžu zālē esošo vietu skaitam. Pieteicēja radiniekiem vai citām viņa uzaicinātām personām un masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot uz apspriežu istabu, visas tiesas sēžu zālē esošās personas pieceļas.

(6) Administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības, stāvot kājās. Atkāpties no šā noteikuma var tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

437.

438.

439.

440.

441.

442.

443.

444.

445

/Juridiskā komisija/

199. panta pirmo, otro, piekto, sesto un septīto daļu iestrādāt jaunajā 23. nodaļā.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 199. panta pirmo daļu pēc vārda “tulkiem” ar vārdiem “un citām klātesošām personām”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 199. panta trešo daļu, tās tekstu iestrādājot kā jaunu pantu jaunajā 23. nodaļā ar nosaukumu “Tiesas sēdes gaitas fiksēšana” šādā redakcijā:

“Tiesas sēdes gaitu var pierakstīt un citādi to fiksēt, netraucējot tās norisi. Lietot tiesas sēdē skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku drīkst tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokļus.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 199. panta ceturto daļu, tās tekstu iestrādājot kā jaunu pantu jaunajā 23. nodaļā ar nosaukumu “Ierobežojumi klātesamībai sēžu zālē”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt piektajā daļā vārdu “visas”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 199. panta piektajā daļā vārdus “uz apspriežu istabu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 199. panta sestās daļas otro teikumu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt septītajā daļā vārdu “visas”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 199. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Atkāpties no šī panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikuma var tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.”

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 210. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 207 pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 208. pantu).

200.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesa izsaka brīdinājumu.

(2) Ja personas, kuras nav procesa dalībnieki, atkārtoti traucē kārtību, tiesa tās izraida no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šīs personas var saukt arī pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt piespiedu naudu līdz 50 latiem.

446.

447.

448.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 200. pantu un iestrādāt to jaunajā 23. nodaļā.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 200. panta trešo daļu ar vārdiem “vai izraidīt no sēžu zāles”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 200. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja izraidītais pieteicējs, atbildētājs vai trešā persona no jauna tiek pielaista tajā pašā sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izdarītas tās prombūtnes laikā.”

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 209. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 209. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las.

sagatavoto 209. pantu).

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

201.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku, ja tas piedalās lietā.

449.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 201. pantā vārdus “sēdes sekretāru”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

212.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu un tulku, ja tas piedalās lietā.

202.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.

450.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 202. panta nosaukumā vārdus “procesa dalībnieku” ar vārdiem “aicināto un izsaukto personu”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

213.pants. Aicināto un izsaukto personu ierašanās pārbaude

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.

203.pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 259. vai 260.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks, kas nav ieradies uz tiesas sēdi, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 50 latiem.

(3) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem neierodas uz tiesas sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz 100 latiem.

(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 156. un 169.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

Mainīt panta numerāciju.

214.pants. Administratīvā procesa dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

(4) Lieciniekiem un ekspertiem, kuri nav ieradušies uz tiesas sēdi, piemērojamas šā likuma 166. un 179.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

204.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām – citu administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

451.

452.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 204. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Tulka piedalīšanās tiesas sēdē”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt pantu ar trešo daļu, vienlaikus izslēdzot 207. panta otro daļu, šādā redakcijā:

“(3) Tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu

tulkojumu.”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

215.pants. Tulka piedalīšanās tiesas sēdē

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras neprot valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām – citu administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(3) Tulkam var pieteikt noraidījumu, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu.

205.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

Mainīt panta numerāciju.

216.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

206.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

Mainīt panta numerāciju.

217.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

207.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, ekspertam vai tulkam.

(2) Tulkam noraidījumu var pieteikt, ja noskaidrojas, ka viņš nenodrošina pienācīgu tulkojumu.

(3) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 109.pantā noteiktajā kārtībā.

453.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 207. panta otro daļu.

Atbalstīt.

(skat. 452. priekšlikumu).

Mainīt panta numerāciju.

218.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 119.pantā noteiktajā kārtībā.

208.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

Mainīt panta numerāciju.

219.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

209.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un tos izlemj pēc pārējo administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

Mainīt panta numerāciju.

220.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

210.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumu un vai atbildētājs atzīst pieteikumu.

454.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 210. panta otrās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: ”vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu un vai atbildētājs to atzīst”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

221.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu un vai atbildētājs to atzīst.

211.pants. Atteikšanās no pieteikuma un pieteikuma atzīšana

(1) Tiesas sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no pieteikuma ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs. Atteikšanos no pieteikuma, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.

(2) Pieteikuma atzīšanu tiesas sēdē ieraksta tiesas sēdes protokolā, un atbildētājs to paraksta. Pieteikuma atzīšanu, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.

(3) Atteikties no pieteikuma un atzīt pieteikumu var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Par pieteicēja atteikšanos no pieteikuma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.

455.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 211. panta nosaukumā un tekstā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “prasījuma”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

222.pants. Atteikšanās no prasījuma un prasījuma atzīšana

(1) Tiesas sēdē mutvārdos izteiktu atteikšanos no prasījuma ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs. Atteikšanos no prasījuma, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.

(2) Prasījuma atzīšanu tiesas sēdē ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta atbildētājs. Prasījuma atzīšanu, kas iesniegta tiesai rakstveidā, pievieno lietai.

(3) Atteikties no prasījumu un atzīt prasījuma var, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(4) Par pieteicēja atteikšanos no prasījuma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.

212.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pieteicējs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešās personas, kurām nav patstāvīgu prasījumu, tās dod paskaidrojumus pēc tā pieteicēja vai atbildētāja, kura pusē šīs trešās personas piedalās lietā.

(3) Valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, sniedz paskaidrojumus tiesas sēdē pirmās.

(4) Administratīvā procesa dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, kā arī iesniedz visus viņu rīcībā esošos pierādījumus vai norāda uz tiem, ja tos tūdaļ iesniegt nav iespējams.

(6) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona - piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu (mutvārdos izteiktu un pēc tam izteicēja parakstītu tiesiska fakta esamības svinīgu apliecinājumu) apstiprina savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(7) Pēc paskaidrojuma sniegšanas, kas apstiprināts ar zvērestu, pieteicējs paraksta šāda satura brīdinājumu:

« Es, . . . (vārds un uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas esmu teicis patiesību, tikai patiesību un neko neesmu noklusējis. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikumu.»

(8) Brīdinājumu ar pieteicēja parakstu pievieno tiesas sēdes protokolam.

456.

457.

458.

459.

460.

461.

462.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 212. panta otrajā daļā vārdus “pēc tā pieteicēja vai atbildētāja, kurā pusē šīs personas piedalās lietā” ar vārdiem “pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē attiecīgā persona piedalās lietā”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 212. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesību subjekts, kurš ar pieteikumu griezies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un tiesiskās intereses, sniedz paskaidrojumu tiesas sēdē pirmais.”

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 212.panta piektajā daļā tekstu, sākot ar vārdiem “.. kā arī iesniedz...”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 212. panta piekto daļu ar šādu teikumu: “Ja pieteicējs un atbildētājs ir atzinis juridisku faktu, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi pieteicējs, atbildētājs vai abi administratīvā procesa dalībnieki.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 212. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja administratīvā procesa dalībnieki norāda uz pierādījumiem un tiesa atrod, ka tie nepieciešami, tiesa var uzdot tos iesniegt.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 212. panta sesto, septīto un astoto daļu, izsakot tās kā 213. pantu (skat. priekšlikumu pie 213. panta).

/Juridiskā komisija/

Papildināt 212. pantu ar jaunu septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(8) Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē šajā pantā noteiktajā secībā, ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

223.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pieteicējs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē attiecīgā persona piedalās lietā.

(3) Tiesību subjekts, kurš ar pieteikumu griezies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un tiesiskās intereses, sniedz paskaidrojumu tiesas sēdē pirmie.

(4) Administratīvā procesa dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi. Ja pieteicējs un atbildētājs ir atzinis juridisku faktu, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi pieteicējs, atbildētājs vai abi administratīvā procesa dalībnieki.

(6) Ja administratīvā procesa dalībnieki norāda uz pierādījumiem un tiesa atzīst, ka tie nepieciešami, tiesa var uzdot tos iesniegt.

(7) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(8) Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē šajā pantā noteiktajā secībā, ievērojot šā likuma šā likuma 113. panta noteikumus.

213.pants. Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 212.pantā noteikto secību, un tos pievieno lietai.

463.

/Juridiskā komisija/

Iestrādāt 212. panta sesto, septīto un astoto daļu, izsakot 213. pantu šadā redakcijā:

“Pieteicēja zvērests

(1) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekoši droši, pieteicējs – fiziskā persona var pēc tiesas uzaicinājuma apstiprināt ar zvērestu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(2) Pirms paskaidrojuma sniegšanas pieteicējs paraksta šāda satura apliecinājumu:

“Es.. (vārds, uzvārds) ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(3) Apliecinājumu ar pieteicēja parakstu pievieno lietai.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

224.pants. Pieteicēja zvērests

(1) Ja citu pierādījumu nav vai arī tie nav pietiekami droši, pieteicējs – fiziskā persona var pēc tiesas uzaicinājuma apstiprināt ar zvērestu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(2) Pirms paskaidrojuma sniegšanas pieteicējs paraksta šāda satura apliecinājumu:

“Es, (vārds, uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas teikšu patiesību un tikai patiesību un neko nenoklusēšu. Man ir izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.”

(3) Apliecinājumu ar pieteicēja parakstu pievieno lietai.

214.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

225.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesa var uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

215.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

464.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 215.panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var noteikt citādu pierādījumu pārbaudes secību, nekā noteikts šajā likumā.”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

226.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var noteikt citādu pierādījumu pārbaudes secību, nekā noteikts šajā likumā.

216.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti, izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina par atbildību, kāda iestājas par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdiem.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar administratīvā procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personiski zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod administratīvā procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam – citi administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(6) Tiesnesis var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(7) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku konfrontēšanu.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

465.

466.

467.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 216. panta nosakumu šādā redakcijā: “Liecinieka brīdināšana”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 216. panta pirmajā daļā vārdus “par atbildību, kāda iestājas par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu” ar vārdiem “ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 216. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu kā 217. panta tekstu,

papildinot līdzšinējo 216. panta piekto daļu ar šādu teikumu: “Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod pieteicējs, pēc tam citi administratīvā procesa dalībnieki.”.

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 228.pantu).

Iestrādāts 217. pants.

Mainīt panta numerāciju.

227.pants. Liecinieka brīdināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti, izskaidro tiesības atteikties no liecināšanas un brīdina, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas viņu var saukt pie kriminālatbildības.

(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura apliecinājumu:

« Es, (vārds, uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man ir izskaidrots, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu atteikšanos no liecināšanas mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 300. vai 302. pantu.”

(3) Apliecinājumu ar liecinieka parakstu pievieno lietai.

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar nepamatotu atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesu liecību.

217.pants. Liecinieka brīdināšanas kārtība

(1) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

« Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man ir izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 300.pantu.

(2) Liecinieka parakstu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(3) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par sekām sakarā ar atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

468.

469.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 217. panta nosakumu šādā redakcijā:

“Liecinieka nopratināšana”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 217. panta tekstu kā 216. panta otro, trešo un ceturto daļu, izdarot šādus grozījumus:

aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “brīdinājumu” ar vārdu “apliecinājumu”;

izteikt pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Man ir izskaidrots, ka par apzināti nepatiesu liecību vai par nepamatotu attiekšanos no liecināšanas mani var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 300. vai 302. pantu.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apliecinājumu ar liecinieka parakstu pievieno lietai.”

aizstāt trešajā daļā vārdu “attiekšanos” ar vārdiem “nepamatotu attiekšanos” un vārdus “liecības došanu” ar vārdu “liecību”.

Atbalstīt.

(skat. 3.las. sagatavoto 227.pantu).

Iestrādāts 216. pants.

Mainīt panta numerāciju.

228. pants. Liecinieka nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(3) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar administratīvā procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personiski zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(4) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod administratīvā procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam – citi administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu. Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod pieteicējs, pēc tam citi administratīvā procesa dalībnieki.

(5) Tiesa var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(6) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku konfrontēšanu.

(7) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

218.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecības ir saistītas ar aprēķiniem vai citiem datiem, ko grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un administratīvā procesa dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

Mainīt panta numerāciju.

229.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

219.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru administratīvā procesa dalībnieku un tiesas sēžu zālē klātesošu personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās tiesas sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un rada viņam iespēju uzdot šim lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

470.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 219.panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

230.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdar āma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Ja tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru administratīvā procesa dalībnieku un tiesas sēžu zālē klātesošu personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās tiesas sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un dod viņam iespēju uzdot šim lieciniekam jautājumus.

220.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu. Iepriekšējā tiesas sēdē iegūtu liecinieka liecību var nenolasīt, ja administratīvā procesa dalībnieki tam piekrīt.

471.

472.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 220. pantā vārdus “kurā iztiesā lietu” ar vārdiem “ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 220. panta otro teikumu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

231.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 113. panta noteikumus.

221.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt tiesas sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc administratīvā procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

Mainīt panta numerāciju.

232.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

222.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 172.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

473.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 222. panta pirmo daļu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

233.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 113. panta noteikumus.

(2) Tiesa un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 182.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

223.pants. Rakstveida pierādījuma pievienošana lietai

Jautājumu par rakstveida pierādījuma pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi administratīvā procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

474.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 223. pantu un tā tekstu izteikt kā 224. panta jaunu otro daļu.

Atbalstīt.

(skat.3.las. 234. pantu).

224.pants. Rakstveida pierādījuma pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumu vai tā apskates protokolu nolasa tiesas sēdē vai uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

475.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 224. panta pirmo daļu sākumā ar vārdiem “Lietā esošo” un pēc vārdiem “nolasa tiesas sēdē” ar vārdiem “ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus”.

Atbalstīt.

Iestrādāts 223. panta teksts kā otrā daļa.

Mainīt panta numerāciju.

234.pants. Rakstveida pierādījuma pārbaude

(1) Lietā esošo rakstveida pierādījumu vai tā apskates protokolu nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus, vai uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Jautājumu par rakstveida pierādījuma pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi administratīvā procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

(3) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai attiecīgās personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

225.pants. Rakstveida pierādījuma apstrīdēšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījuma patiesīgumu.

(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējs dod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumu par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi to ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

476.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 225. panta trešo daļu kā šā panta pēdējo daļu, mainot daļu numerāciju.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

235.pants. Rakstveida pierādījuma apstrīdēšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījuma patiesīgumu.

(3) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējs dod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumu par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi to ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

(5) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

226.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuratūrai.

(5) Ja tiesa atzīst, ka administratīvā procesa dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim administratīvā procesa dalībniekam uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.

Mainīt panta numerāciju.

236.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz to no pierādījumiem un par viltojuma faktu paziņo prokuratūrai.

227.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda tos administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

477.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 227. panta trešo daļu ar vārdiem “ievērojot šā likuma 104. panta noteikumus”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

237.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 113. panta noteikumus.

228.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

238.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par pierādījumu apskati uz vietas tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi fiksē tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

229.pants. Publisko interešu pārstāvja atzinuma noklausīšanās

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās šā likuma 27.pantā minētās juridiskās personas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

478.

479.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 229.panta nosaukumā vārdus “Publisko interešu pārstāvja” ar vārdu “Institūcijas”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 229.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās šā likuma 28. pantā minētās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu.”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

239.pants. Institūcijas atzinuma noklausīšanās

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tā šā likuma 30. pantā minētās institūcijas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu.

(2) Tiesnesis un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

230.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumu.

(3) Ja pieteicējs neatsakās no pieteikuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

480.

481.

482.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 230. panta pirmajā daļā vārdu “visi”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 230. panta otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdiem “pieteikumā ietverto prasījumu”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 230. panta trešajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “prasījuma”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

240.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumā ietverto prasījumu.

(3) Ja pieteicējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

231.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā pieteicējs vai viņa pārstāvis, pēc tam – atbildētājs vai viņa pārstāvis. Personas, kuras griezušās tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmās.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja un atbildētāja.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.

483.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 231. panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesību subjekts, kurš griezies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un tiesiskās intereses, runā tiesas debatēs pirmais.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

241.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā pieteicējs vai viņa pārstāvis, pēc tam – atbildētājs vai viņa pārstāvis. Tiesību subjekts, kurš griezies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un tiesiskās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja un atbildētāja.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, vai tās pārstāvis runā pēc pieteicēja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.

232.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad visi administratīvā procesa dalībnieki runājuši debatēs, viņiem ir tiesības katram uz vienu repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.

(3) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

484.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 232. panta pirmajā daļā vārdu “visi”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

242.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad administratīvā procesa dalībnieki runājuši debatēs, viņiem ir tiesības katram uz vienu repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.

(3) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

233.pants. Tiesas apspriede

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par ko paziņo tiesas sēžu zālē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

485.

486.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 233. panta nosakumu šādā redakcijā: “Paziņojums par sprieduma taisīšanu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 233. pantu ar otro daļu, iestrādājot 238. panta sesto daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

(1) Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko desmit dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.

234.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

487.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 234. panta nosakumu šādā redakcijā “Lietas iztiesāšanas atsākšana”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

244.pants. Lietas iztiesāšanas atsākšana

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

235.pants. Administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā

Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, tiesas sēdi noteic sprieduma pasludināšanai. Spriedumu tiesa taisa pēc lietā esošajiem dokumentiem, ievērojot likumā noteikto sprieduma taisīšanas kārtību.

488.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 235. pantu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

245.pants. Administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā

Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, tiesas sēdi nosaka sprieduma pasludināšanai. Spriedumu tiesa taisa pēc lietā esošajiem dokumentiem, ievērojot likumā noteikto sprieduma taisīšanas kārtību.

24. nodaļa

Spriedums

Mainīt nodaļas numerāciju.

25. nodaļa

Spriedums

236.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

489.

490.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 236.panta pirmajā daļā un 241. panta trešajā daļā vārdus “Latvijas tautas vārdā” ar vārdiem “Latvijas Republikas vārdā”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 236. panta trešajā daļā vārdu “likumīgam” ar vārdu “tiesiskam”.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

246.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas tautas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

237.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 143.pantu nav nepieciešams pierādīt.

(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

491.

492.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 237. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Sprieduma tiesiskums un pamatotība”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 237. panta trešo daļu pēc vārda “iespēja” ar vārdiem “mutvārdiem vai rakstveidā”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

247.pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 153.pantu nav nepieciešams pierādīt.

(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdiem vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

238.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(2) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta šis tiesnesis.

(4) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(5) Ja spriedumā tiek izdarīti labojumi vai pierakstījumi, tos atrunā un paraksta visi tiesneši.

(6) Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tā pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko desmit dienu laikā, kad tā administratīvā procesa dalībniekiem paziņos spriedumu.

493.

494.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 238. panta sesto daļu, iestrādājot 233. pantā kā otro daļu.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 238.panta sestajā daļā vārdus “pieņem lēmumu, ar kuru” izsakot daļu šādā redakcijā:

“(6)Ja tiesa atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tā nosaka nākamo tiesas sēdi tuvāko desmit dienu laikā, kurā tā paziņos spriedumu.”.

Atbalstīt.

(skat.3.las. sagatavoto 243. pantu).

Atbalstīt.

(skat.3.las. sagatavoto 243. pantu).

Mainīt panta numerāciju.

248.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(2) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta šis tiesnesis.

(4) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

239.pants. Prasījuma robežas ievērošana

Tiesa taisa spr iedumu par pieteicēja noteikto pieteikuma priekmetu un uz pieteicēja norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

495.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 239. pantā vārdus “un uz pieteicēja norādītā pamata”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

249.pants. Prasījuma robežas ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par pieteicēja noteikto pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas.

240.pants. Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas

(1) Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto tiesisko pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības un vai tas atbilst materiālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumā drīkst ņemt vērā tikai tos iestādes minētos apstākļus, uz kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā.

(3) Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.

496.

497.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 240. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa taisa spriedumu pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 240.panta otro daļu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “vērtējot administratīvā akta tiesiskumu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

250.pants. Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas

(1) Tiesa taisa spriedumu pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

(2) Tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu spriedumā ņem vērā tikai tos apstākļus, uz kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā.

241.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pieteicēja prasījumus un atbildētāja iebildumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām tiesa pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz publicētiem tiesas spriedumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā;

5) tiesas secinājumus par pieteikuma pamatotību vai nepamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Ja pieteikumā prasīta naudas summas piedziņa, tiesa rezolutīvajā daļā uzdod atbildētājam samaksāt pieteicējam attiecīgo naudas summu. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva, šā likuma 243. un 244.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

(7) Ja tiesas spriedums taisīts bez tiesas sēdes, tā rezolutīvajā daļā norāda, ka spriedums pieņemts bez tiesas sēdes saskaņā ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.

498.

499.

500.

501.

502.

503.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 241. panta trešajā daļā vārdus “tiesas sēdes sekretāru”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 241. panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 241. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 241. panta piektās daļas 5. punktā vārdus “vai nepamatotību”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 241.panta sestās daļas trešo teikumu ar atsauci arī uz 245.pantu.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 241.panta septīto daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

251.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas tautas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pieteicēja prasījumus un atbildētāja iebildumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;

2) tiesību normas, uz kurām tiesa pamatojusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz publicētiem tiesas spriedumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā;

5) tiesas secinājumus par pieteikuma pamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma apmierināšanu pilnībā vai daļā vai par tā noraidīšanu pilnībā vai daļā un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam jāmaksā valsts nodeva, šā likuma 253., 254. un 255.pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

242.pants. Saīsinātais spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda desmit dienu laikā.

504.

505.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 242.pantu ar vārdiem “norādot sprieduma parakstīšanas datumu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 242. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv tikai no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.

(2) Šādā gadījuma pilnu spriedumu tiesas sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.”

Atbalstīts (iestr. 505. priekšlik.).

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

252.pants. Saīsinātais spriedums

(1) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv tikai no ievaddaļas un rezolutīvās daļas.

(2) Šādā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu.

243.pants. Spriedums par pieteikumu, kurā pieteicējs prasa administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai akta atcelšanu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai atceļamu tiesa atzīst par pamatotu, tā ar spriedumu apmierina pieteikumu un attiecīgo administratīvo aktu atzīst par spēkā neesošu vai atceļ to kopumā vai kādā tā daļā. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru brīdi administratīvais akts uzskatāms par atceltu.

(2) Ja nepieciešams, spriedumā tiek norādīts, kādā veidā iestādei jālikvidē sekas, kas rodas sakarā ar administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai tā atcelšanu, un tiek uzlikts iestādei par pienākumu veikt konkrētas darbības.

506.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 243. pantu šādā redakcijā:

“243. pants. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

(1) Ja pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo administratīvo aktu atceļ kopumā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.

(2) Ja nepieciešams, it īpaši, ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu bija uzsākta tā izpilde tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu.

(4) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdiznājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

253.pants. Spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiesa atzīst par pamatotu, tā attiecīgo administratīvo aktu atceļ kopumā vai kādā tā daļā vai atzīst to par spēkā neesošu. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru dienu administratīvais akts uzskatāms par atceltu.

(2) Ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos tiesa var grozīt administratīvo aktu un noteikt konkrētu tā saturu.

(4) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.

244.pants. Spriedums par pieteikumu, kurā pieteicējs lūdz izdot sev labvēlīgu administratīvo aktu

(1) Ja tiesa atzīst pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par pamatotu un iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi (64.pants), šāds spriedums aizstāj administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod. Iestāde šo administratīvo aktu izdod spriedumā noteiktajā termiņā. Tas nedrīkst būt pretrunā ar tiesas spriedumu šajā lietā.

(2) Iestādei šā panta pirmās daļas gadījumā vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja tas ir:

1) obligātais administratīvais akts (63.panta pirmā daļa),

2) satura izvēles administratīvais akts (63.panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.

(3) Ja iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā noteic, ka iestādei tiesas noteiktajā termiņā jāpieņem lēmums, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un doto lietas juridisko vērtējumu. Norādījumi un apsvērumi, kas izteikti spriedumā, iestādei ir obligāti.

507.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 244. pantu šādā redakcijā:

"244. pants. Spriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par pamatotu, tā uzdod iestādei izdot attiecīgu administratīvo aktu.

(2) Tiesa spriedumā nosaka administratīvā akta saturu un izdošanas termiņu, ja iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi. Iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja tas ir:

1) obligātais administratīvais akts (63. panta pirmā daļa);

2) satura izvēles administratīvais akts (63. panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.

(3) Ja iestādei vēl ir jāizdara lietederības apsvērumi, tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei noteiktā termiņā jāizdod administratīvais akts. Izdodod administratīvo aktu, iestādei ir obligāti spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais vērtējums.

(4) Šā panta otrajā daļā norādītajā gadījumā tiesas spriedums aizstāj administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

254.pants. Spriedums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par pamatotu, tā uzdod iestādei izdot attiecīgu administratīvo aktu.

1) obligātais administratīvais akts (65. panta pirmā daļa);

2) satura izvēles administratīvais akts (65. panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.

(3) Ja iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei noteiktā termiņā jāizdod administratīvais akts. Izdodot administratīvo aktu, iestādei ir obligāti spriedumā konstatētie fakti un to juridiskais vērtējums.

(4) Šā panta otrajā daļā norādītajā gadījumā tiesas spriedums aizstāj administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod.

245.pants. Spriedums par pieteikumu, kas prasa faktisku rīcību

Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu izpildīt konkrētas darbības.

508.

509.

510.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 245. panta nosakumu šādā redakcijā:

“Spriedums par iestādes faktisko rīcību”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 245.pantu ar vārdiem “un nosaka to izpildes termiņu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 245. pantu ar otro daļu, iestrādājot 246. panta tekstu, šādā redakcijā:

“(2) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā iestādei aizliedz veikt noteiktu faktisko rīcību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

255.pants. Spriedums par iestādes faktisko rīcību

(1) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu izpildīt konkrētas darbības un nosaka to izpildes termiņu.

(2) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā iestādei aizliedz veikt noteiktu faktisko rīcību.

246.pants. Spriedums par pieteikumu, kas prasa rīcības aizliegumu

Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei izdot noteikta satura administratīvo aktu vai veikt noteiktu faktisko rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā iestādei tiek aizliegts izdot noteikta satura administratīvo aktu vai veikt noteiktu faktisko rīcību.

511.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 246. pantu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

247.pants. Spriedums par pieteikumu, kas prasa konstatēt konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu

Ja pieteikuma priekšmets ir konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatēšana, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai nepastāv, vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un pienākumi).

512.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 247. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Spriedums par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatāciju”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

256.pants. Spriedums par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatāciju

Ja pieteikuma priekšmets ir konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatācija, tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publiski tiesiskās attiecības pastāv vai nepastāv, vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un pienākumi).

248.pants. Spriedums vairāku pieteicēju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku pieteicēju labā norāda, kura sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem norāda, kura sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

Mainīt panta numerāciju.

257.pants. Spriedums vairāku pieteicēju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku pieteicēju labā norāda, kura sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem norāda, kura sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

249.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Spriedumu pasludina tiesas sēdē, sēdes priekšsēdētājam to nolasot. Ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu tiesa var nolasīt tikai sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu. Šādā gadījumā tiesas sprieduma noraksts administratīvā procesa dalībniekiem izsniedzams nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas.

(2) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt un pasludināt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo arī datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Pilns spriedums sastādāms 14 dienu laikā.

513.

514.

515.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 249. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā (mainot daļu numerāciju):

“(2) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.”

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 249.panta trešās daļas trešo teikumu (skat. 242.p.).

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 249. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

258.pants. Sprieduma pasludināšana

(2) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

(3) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

250.pants. Sprieduma pasludināšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

(1) Lietās, kuras izskatītas rakstveida procesā, sprieduma pasludināšanai tiesa nosaka tiesas sēdi, par ko paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sprieduma pasludināšanai.

(2) Sprieduma pasludināšana notiek saskaņā ar šā likuma 249.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

516.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 250. panta otrajā daļā vārdus “otrās daļas” ar vārdiem “trešās daļas”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

259.pants. Sprieduma pasludināšana rakstveida procesā izskatītajās lietās

(1) Lietā, kura izskatīta rakstveida procesā, sprieduma pasludināšanai tiesa nosaka tiesas sēdi un par to paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sprieduma pasludināšanai.

(2) Spriedumu pasludina saskaņā ar šā likuma 258.panta pirmās un trešās daļas noteikumiem.

251.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt blakussūdzību.

517.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 251.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “un” ar vārdu “vai” .

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

260.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

252.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta tiesas sēdē, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;

2) tiesa nav noteikusi darbības, kas jāveic iestādei, piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai valsts nodevas atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakussūdzību.

518.

519.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 252. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “tiesas sēdē” ar vārdiem “mutvārdu procesā”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 252.panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem “pieteicējam vai valstij”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

261.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, var pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;

2) tiesa nav noteikusi darbības, kas jāveic iestādei, piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai valsts nodevas atlīdzināšanu pieteicējam vai valstij.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izlemt jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

253.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav izbeidzies termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakussūdzību.

Mainīt panta numerāciju.

262.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav beidzies termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

254.pants. Sprieduma stāšanās spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Administratīvā procesa dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc sprieduma stāšanās spēkā nav tiesīgi no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Spriedumam, kas stājies spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

520.

521.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 254. panta ceturtajā daļā vārdus “visā valsts teritorijā”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 254. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pēc pieteicēja lūguma tiesa izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā stāšanos spēkā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

263.pants. Sprieduma stāšanās spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, nepārsūdzētajā daļā tas stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam, kā arī viņa tiesību pārņēmējam pēc sprieduma stāšanās spēkā nav tiesību no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Spriedumam, kas stājies spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāti izpildāms un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(5) Pēc pieteicēja lūguma tiesa izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā stāšanos spēkā.

255.pants. Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

522.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 255.pantu šādā redakcijā:

“Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

264.pants. Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

256.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

Pēc pieteicēja lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāms spriedums lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī pati sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.

523.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 256.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa pēc pieteicēja lūguma spriedumā var noteikt, ka tas izpildāms nekavējoties pilnībā vai daļā.

(2) Sprieduma izpilde nekavējoties pieļaujama tad, ja sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

265.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Tiesa pēc pieteicēja lūguma spriedumā var noteikt, ka tas izpildāms nekavējoties pilnībā vai daļā.

257.pants. Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma, ievērojot konkrētos apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanas nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakussūdzību.

524.

525.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 257. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ievērojot konkrētos apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 257.panta trešajā daļā vārdus “atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos” ar vārdiem “sadalīt sprieduma izpildi termiņos”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

266.pants. Sprieduma izpildes sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ievērojot konkrētos apstākļus, var sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanas nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

258.pants. Sprieduma noraksta izsūtīšana

(1) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš nav piedalījies tiesas sēdē, tiesa nosūta sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu tiesas spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana

(1) Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekam, kurš nav piedalījies tiesas sēdē, nosūta triju dienu laikā pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu tiesas spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma viņam nosūta pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

25. nodaļa

Administratīvo lietu izskatīšanas atlikšana

Mainīt nodaļas numerāciju.

Redakcionāli precizēts

27. nodaļa

Administratīvās lietas izskatīšanas atlikšana

259.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja:

1) atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībniekiem personas, kuru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

3) tiesas sēdē neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu.

526.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 259.pant 2.punktā vārdus “ar likumu aizsargātās” ar “tiesiskās”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

268.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja:

1) atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

3) uz tiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu.

260.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks;

2) lai dotu iespēju administratīvā procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai arī tiesai vākt tos pēc savas iniciatīvas.

527.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 260.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

269.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka:

1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks;

2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus.

261.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu jāiekļauj to procesuālo darbību uzskaitījums, kuras jāizdara līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī tajā jānosaka nākamā tiesas sēdes diena.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamās tiesas sēdes diena.

528.

529.

530.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 261. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 261. panta trešajā daļā vārdu “dienu” ar vārdu “dienu un laiku”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 261. panta ceturtajā daļā vārdus “sēdes diena” ar vārdu “sēde”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

270.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu norāda procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes laiku.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēde.

262.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi administratīvā procesa dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Nopratinātos lieciniekus, ja nepieciešams, var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

Mainīt panta numerāciju.

271.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi administratīvā procesa dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Nopratinātos lieciniekus, ja nepieciešams, var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

263.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē atsākama no jauna.

531.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 263.panta tekstu šādā redakcijā:

“ (1) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc lietas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma tiesa nolasa iepriekšējās tiesas sēdes protokolu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

272.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

(1) Tiesa, atsākot iztiesāšanu pēc lietas atlikšanas, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma tiesa nolasa iepriekšējās tiesas sēdes protokolu.

26. nodaļa

Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā

Mainīt nodaļas numerāciju.

28. nodaļa

Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā

264.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir pieteicējs vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) pieteicējs vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

532.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 264.panta 3. punktu jaunā redakcijā:

“ 3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesa vai iestādē.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

273.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

2) pieteicējs vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē.

265.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa var apturēt tiesvedību, ja tiesa nosaka ekspertīzi.

533.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 265. panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:

1) tiesa nosaka ekspertīzi;

2) pieteicējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

274.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:

1) tā nosaka ekspertīzi;

2) pieteicējs vai trešā persona slimības, vecuma, invaliditātes vai citu būtisku iemeslu dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā.

266.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 264.panta l.punktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 264.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 264.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos – līdz spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

4) šā likuma 265.pantā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad atkrituši šajā pantā minētie apstākļi.

534.

535.

536.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 266. panta 4. punktā skaitli un vārdu “265.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “265. panta 1. punktā” .

/Juridiskā komisija/

Papildināt 266. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) Šā likuma 265.panta 2. punktā paredzētajā gadījumā – līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 266.panta 3.punktu jaunā redakcijā:

3) šā likuma 264.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos – līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

275.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedību aptur:

1) šā likuma 273.panta l.punktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 273.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 273.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos – līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;

4) šā likuma 274.panta 1. punktā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad vairs nepastāv minētie apstākļi;

5) šā likuma 274.panta 2. punktā paredzētajā gadījumā – līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai.

267.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

276.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

268.pants. Tiesvedības atjaunošana Tiesvedību atjauno tiesa ar savu lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma.	537.	/Juridiskā komisija/ Aizstāt 268. pantā vārdus “Tiesvedību atjauno tiesa ar savu lēmumu” ar vārdiem “Tiesa atjauno tiesvedību”.		Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju. Pants redakcionāli precizēts		277.pants. Tiesvedības atjaunošana Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.
27. nodaļa Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas				Mainīt nodaļas numerāciju.		29. nodaļa Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas
269.pants. Tiesas pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, ja: 1) pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, bet šī iespēja nav zudusi; 2) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona; 3) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 4) tās pašas tiesas vai citas tiesas izskatīšanā atrodas administratīvā lieta starp tiem pašiem procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.	538.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 269. panta 1. punktā vārdus “bet šī iespēja nav zudusi”.		Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju. Pants redakcionāli precizēts		278.pants. Tiesas pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, ja: 1) pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību; 2) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona; 3) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 4) tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā atrodas administratīvā lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.
270.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas: 1) pēc pieteicēja lūguma; 2) ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.	539.	/Juridiskā komisija/ Papildināt 270. panta 2. punktu pēc vārda “sēdi” ar vārdiem “bez attaisnojoša iemesla”.	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas: 1) pēc pieteicēja lūguma; 2) ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.
271.pants. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas (1) Par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. (2) Par tiesas lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.				Mainīt panta numerāciju.		280.pants. Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas (1) Par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. (2) Par tiesas lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.
272.pants. Sekas pieteikuma atstāšanai bez izskatīšanas Ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicējs ir tiesīgs no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.				Mainīt panta numerāciju. Pants redakcionāli precizēts		281.pants. Sekas pieteikuma atstāšanai bez izskatīšanas Ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicējs var no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

28. nodaļa

Tiesvedības izbeigšana administratīvajās lietās

Mainīt nodaļas numerāciju.

Redakcionāli precizēts

30. nodaļa

Tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā

273.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā,ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav prasījuma tiesību;

3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

4) pieteicējs atteicies no pieteikuma;

5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicēja;

6) beigusi pastāvēt juridiskā persona un nav tās tiesību pārņēmēja;

7) pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas kārtību un šīs kārtības piemērošanas iespēja zudusi.

540.

541.

542.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 273.panta 2.punktā vārdus “prasījuma tiesību” ar vārdiem “tiesību iesniegt pieteikumu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 273.panta 6.punktu pēc vārdiem “beigusi pastāvēt juridiskā persona” ar vārdiem “kura lietā ir pieteicējs”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 273. panta 7. punktu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

282.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā,ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu;

3) spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

4) pieteicējs atteicies no pieteikuma;

5) apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc tās fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicējs;

6) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura lietā ir pieteicējs, un nav tās tiesību pārņēmēja.

274.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakussūdzību.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

275.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

Mainīt panta numerāciju.

284.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

29. nodaļa

Tiesas lēmums

Mainīt nodaļas numerāciju.

31. nodaļa

Tiesas lēmums

276.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu šajā likumā paredzētajos gadījumos sastāda apspriežu istabā.

(4) Par katru tiesneša procesuālo darbību, kas izpildīta ārpus tiesas sēdes, pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

543.

544.

545.

546.

/Juridiskā komisija/

Izeikt 276.pata otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 276. panta trešo daļu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 276. panta ceturto daļu ar vārdiem “vai rezolūcijas veidā”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 276. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā, ja tas nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

285.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(3) Par tiesneša procesuālo darbību, kas izpildīta ārpus tiesas sēdes, pieņem lēmumu, ko noformē atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā.

(4) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā, ja tas nav pārsūdzams.

277.pants. Lēmuma saturs

Lēmumā tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

547.

/Juridiskā komisija/

Izteikt līdzšinējo 277.pantu kā pimo daļu un papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

(2) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt lēmumu bez tā motīvu daļas (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa sastāda ne vēlāk ka nākamajā dienā.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

286.pants. Lēmuma saturs

(1) Lēmumā tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

(2) Izņēmuma gadījumā tiesa var sastādīt lēmumu bez tā motīvu daļas (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa sastāda ne vēlāk ka nākamajā dienā.

278.pants. Lēmuma norakstu nosūtīšana

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms administratīvā procesa dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanas laikā. Ja lēmums netiek pasludināts, lēmuma norakstu nosūta procesa dalībniekiem ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad taisīts lēmums.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

548.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 278. pantu šādāredakcijā:

“278. pants. Lēmuma paziņošana

(1) Tiesas lēmumu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā triju dienu laikā nosūta administratīvā procesa dalībniekam, ja viņš nav piedalījies tiesas sēdē, kā arī personai uz kuru tas attiecas.

(3) Par lēmumu, kas pieņemts ārpus tiesas sēdes, administratīvā procesa dalībniekam triju dienu laikā nosūta attiecīgu paziņojumu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

287.pants. Lēmuma paziņošana

(1) Tiesas lēmumu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, triju dienu laikā nosūta administratīvā procesa dalībniekam, ja viņš nav piedalījies tiesas sēdē, kā arī personai, uz kuru tas attiecas.

(3) Par lēmumu, kas pieņemts ārpus tiesas sēdes, administratīvā procesa dalībniekam triju dienu laikā nosūta attiecīgu paziņojumu.

279.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai institūcijai, kuras pienākums ir mēneša laikā paziņot tiesai par veiktajiem pasākumiem.

(2) Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai nerīkojas, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu, tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.

(3) Ja tiesa, izskatot lietu, atklāj lietas dalībnieku, amatpersonas vai citas personas rīcībā nozieguma pazīmes, tā paziņo par to prokuratūrai.

(4) Tiesas blakus lēmumu var pārsūdzēt persona, uz kuru šis lēmums attiecas.

549.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 279. pantu šādā redakcijā:

“279.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.

(2) Tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 100 latiem.

(3) Ja tiesa, izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

288.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.

(2) Tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Amatpersonai, kura neizpilda blakus lēmumu vai laikā nesniedz atbildi, tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem.

(3) Ja tiesa, izskatot lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.

Ceturtā sadaļa TIESVEDĪBA APELĀCIJAS INSTANCES TIESĀ				Ceturtā sadaļa TIESVEDĪBA APELĀCIJAS INSTANCES TIESĀ
30. nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība	550.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 30.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Apelācijas sūdzības iesniegšana”.	Atbalstīt. Mainīt nodaļas numerāciju.	32. nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšana
280.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību Par katru pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.	551.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 280.pantā vārdus “šajā nodaļā noteiktajā kārtībā”.	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju Pants redakcionāli precizēts.	289.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību Par pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt apelācijas sūdzību.
281.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība (1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumus, kas nav stājušies spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā. (2) Apelācijas instancei adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu. (3) Ja apelācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši apelācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.	552. 553.	/Juridiskā komisija/ Aizstāt 281.panta otrajā daļā vārdus “apelācijas instancei” ar vārdu “Apgabaltiesai”. /Juridiskā komisija/ Aizstāt 281.panta trešajā daļā vārdus “apelācijas instances tiesai” ar vārdu “apgabaltiesā”.	Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju. Panta pirmā daļa redakcionāli precizēta	290.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība (1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā. (2) Apgabaltiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu. (3) Ja apelācijas sūdzību noteiktajā termiņā iesniedz tieši apgabaltiesā, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

282.pants. Termiņi apelācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa skaitījums sākas no šīs dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam.

554.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 282.panta otro daļu ar šādu teikumu: “Ja tiesa nokavē sprieduma sastādīšanai noteikto termiņu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

291.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Apelācijas sūdzību var iesniegt divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai nosaka citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no šīs dienas. Ja pilnu spriedumu sastāda pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

283.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi), kā arī atbildētāja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) to, kādā apjomā spriedums tiek pārsūdzēts;

5) to, kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi (kādi, par kādiem apstākļiem) un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

9) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

555.

556.

557.

558.

559.

560.

561.

/Deputāts M.Lujāns/

Papildināt 283.panta pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem “personas kodu” ar vārdiem “ja personai šāds kods ir piešķirts”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 283.panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi), kā arī atbildētāja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi)” ar vārdiem “vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi)”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 283.panta pirmās daļas 2. punkta pēdējo palīgteikumu kā jaunu 3.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 283.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā)”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 283.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu “lūgumu” ar vārdu “prasījumu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 283.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “ un tiesu, kas taisījusi spriedumu”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 283.panta pirmo daļu ar jaunu 8.punktu, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“8) vai piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ja rajona (pilsētas) tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju.

292.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarotā pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;

4) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

6) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

7) vai piesaka lūgumu par pierādījumu vākšanu (par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā);

8) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

9) vai piekrīt lietu izskatīt rakstveida procesā, ja rajona (pilsētas) tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;

10) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

11) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

284.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(3) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šā panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskajām personām.

562.

563.

564.

565.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 284.panta pirmajā daļā vārdus “un tai pievienoto dokumentu noraksti” un papildināt (beigās) ar vārdiem “kā arī dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.”

/Juridiskā komisija/

Apvienot 284. panta pirmo un otro daļu un izteikt kā pirmo daļu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 284.panta trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda “iesniedzēju” ar vārdiem “fizisku personu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 284.panta trešās daļas otro teikumu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

293.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam, kā arī dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu. Ja apelācijas sūdzībai pievieno citus dokumentus, iesniedzami arī to noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības

iesniedzēju - fizisko personu no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

285.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem neuzskata:

1) prasījumu precizēšanu;

2) acīmredzamu kļūdu izlabošanu pieteikumā;

3) to, kad sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā tiek prasīts atlīdzināt šīs mantas vērtību;

4) to, kad prasījuma kopējās summas robežās tiek grozītas šīs summas sastāvdaļas;

5) to, kad lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ prasījums, ar kuru lūgts atzīt tiesības, tiek grozīts uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts

294.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav pieteikti pirmās instances tiesā.

(2) Par jaunu prasījumu neuzskata:

1) prasījuma precizēšanu;

2) acīmredzamu kļūdu izlabošanu pieteikumā;

3) prasību atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;

4) prasījumu kopējās summas robežās grozīt šīs summas sastāvdaļas;

5) prasījuma atzīt tiesības grozīšanu uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ.

286.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai jāpaziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā desmit dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapliek.

566.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 286.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā apgabaltiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas.

(3) Par pievienošanās iesniegumu apelācijas sūdzībai valsts nodevu nemaksā.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

295.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā apgabaltiesai ne vēlāk kā desmit dienas pirms lietas izskatīšanas.

(3) Par iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai valsts nodevu nemaksā.

287.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta apelācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kura neatbilst šā likuma 283.panta noteikumiem, vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī tad, ja iesniegta sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva, pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā viņš nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona saņēmusi lēmumu.

(2) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

567.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 287.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:

1) apelācijas sūdzību, iesniedzējs nav parakstījis vai tā neatbilst šā likuma 283.panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;

3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmumu.

(3) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par apelācijas sūdzības iesniegšanu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

296.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja:

1) apelācijas sūdzību iesniedzējs nav parakstījis vai tā neatbilst šā likuma 292.panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;

3) par apelācijas sūdzību nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

(4) Apelācijas sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

288.pants. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

568.

569.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 288.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Atteikuma pārsūdzēšana”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 288.pantā vārdu “tiesas”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 288. pantu ar šādu teikumu “Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju

297.pants. Atteikuma pārsūdzēšana

Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

289.pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka tā atbilst šā likuma 271. panta prasībām, nekavējoties paziņo par to pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un pievienoto dokumentu norakstus, nosacīdams termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc sūdzības termiņa beigšanās tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

570.

571.

572.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 289.panta pirmajā daļā vārdus “271.panta prasībām” ar vārdiem “283. un 284.panta noteikumiem”.

/Deputāts M.Lujāns/

Aizstāt 289.pantā vārdu “nekavējoties” ar vārdiem “trīs dienu laikā”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 289.pantu šādā redakcijā:

“289.pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas tiesa trīs dienu laikā paziņo par to pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās, lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem trīs dienu laikā nosūta apgabaltiesai.”

Atbalstīt.

(iestr.572. priekšlik.)

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

298.pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa izbeigšanās, lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

290.pants. Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieks rakstveida paskaidrojumu attiecībā uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam iesniedz apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad izsūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

573.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 290.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvā procesa dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam iesniedz apgabaltiesai 30 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus nosūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

299.pants. Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieks rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam iesniedz apgabaltiesai trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus nosūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

291.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Reizē ar paskaidrojumu attiecībā uz apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks ir tiesīgs iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 281., 283., 284. un 285.panta prasībām, un par to ņemama valsts nodeva piecu latu apmērā.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņos, kas paredzēti šā likuma 290.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.

574.

575.

576.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 291.panta otrajā daļā skaitli “281” ar skaitli “280”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Aizstāt 291.panta otrajā daļā vārdus “ņemama valsts nodeva” ar vārdiem “maksājama valsts nodeva”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 291.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 280., 283., 284. un 285.panta noteikumiem, un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedz apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 290.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apgabaltiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

300.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Par apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 289., 292., 293. un 294.panta noteikumiem, un par to maksā valsts nodevu piecu latu apmērā.

(3) Pretapelācijas sūdzību iesniedz apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 299.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apgabaltiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.

31. nodaļa

Administratīvo lietu izskatīšana apelācijas instances tiesā

Mainīt nodaļas numerāciju.

33. nodaļa

Administratīvo lietu izskatīšana apelācijas instances tiesā

292.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību - ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei - ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā likuma 283.panta pirmās daļas noteikumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1. punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

577.

578.

579.

580.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 292. panta pirmajā daļā vārdus “noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē” ar vārdiem “nosaka tiesas sēdes dienu un laiku”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 292. panta otrajā daļā vārdus “šajā likumā noteikto”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 292.panta otrajā daļā vārdus “283.panta pirmās daļas noteikumi” ar vārdiem “283.panta pirmās vai otrās daļas noteikumi”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 292. panta trešajā daļā vārdus “apelācijas instances”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

301.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei - ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā likuma 292.panta pirmās vai otrās daļas noteikumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1. punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

293.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. Pieteikuma priekšmeta vai pieteikuma pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 285.pantā minētie gadījumi.

(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtījusi to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 294.pantā minētos gadījumus.

581.

582.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 293. panta otrās daļas otro teikumu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 293. panta ceturtajā daļā vārdus “nenosūtījusi to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Pants redakcionāli precizēts.

302.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā.

(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 294.pantā minētie gadījumi.

(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, izņemot šā likuma 303.pantā minētos gadījumus.

294.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas noteic, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes norises laiku un vietu, vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzinusi par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Mainīt panta numerāciju.

303.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu, vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieki;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzinusi par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai.

295.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 13.nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 23.nodaļas noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan pieteicējs, gan atbildētājs, – pieteicējs.

(3) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai varētu izlemt lietu pēc būtības, un ja piekrīt visi administratīvā procesa dalībnieki, apelācijas instances tiesa var lietu izskatīt rakstveida procesā, noliekot tiesas sēdi tikai sprieduma pasludināšanai. Lietas, kuras pirmās instances tiesā izskatītas rakstveida procesā, apelācijas instances tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja neviens no administratīvā procesa dalībniekiem nav lūdzis lietu izskatīt tiesas sēdē.

583.

584.

585.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 295. pantu ar jaunu pirmo daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas instancē lietu tiesa izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 295. panta otrajā daļā vārdus “Apelācijas instances”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 295. panta trešo daļu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

304.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvā procesa dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 14.nodaļas noteikumiem.

(3) Tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 24. un25..nodaļas noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan pieteicējs, gan atbildētājs, – pieteicējs.

296.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Apelācijas instances tiesa pierādījumus pārbauda un vērtē pēc šā likuma 17., 18. un 19.nodaļas noteikumiem.

(3) Faktus, kuri konstatēti pirmās instances tiesā un kuri netiek apstrīdēti, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt, izskatot lietu apelācijas instancē.

(4) Apelācijas instances tiesā atbildētājs var iesniegt papildu pierādījumus, ja šā likuma 44.pantā noteiktajā kārtībā ir atjaunots procesuālais termiņš pierādījumu iesniegšanai.

586.

587.

588.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 296. panta pirmo daļu kā otro daļu (otro daļu kā pirmo daļu) šādā redakcijā:

“(2) Ja nepieciešams, tiesa uzdod administratīvā procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai izprasa tos pati.”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 296. panta trešajā daļā vārdus “izskatot lietu apelācijas instancē”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 296.panta ceturto daļu.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

305.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pierādījumus pārbauda un vērtē pēc šā likuma 18., 19. un 20.nodaļas noteikumiem.

(2) Ja nepieciešams, tiesa uzdod administratīvā procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai izprasa tos pati.

(3) Faktu, kurš konstatēts pirmās instances tiesā un netiek apstrīdēts, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt.

297.pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu apelācijas instancē, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi administratīvā procesa dalībnieki.

(3) Ja tiesvedību apelācijas instancē izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.

589.

590.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 297. panta otrajā daļā vārdus “apelācijas instances” un aizstāt vārdus “tiesvedības izbeigšanu apelācijas instancē” ar vārdiem “apelācijas tiesvedības izbeigšanu”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 297. panta trešajā daļā vārdus “tiesvedību apelācijas instancē” ar vārdiem “apelācijas tiesvedību”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

306.pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības atsaukšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesniedzis cits administratīvā procesa dalībnieks.

(3) Ja apelācijas tiesvedību izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.

32. nodaļa

Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

591.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 32. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Apelācijas instances tiesas nolēmums”.

Atbalstīt.

Mainīt nodaļas numerāciju.

34. nodaļa

Apelācijas instances tiesas nolēmums

298.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Apelācijas instances tiesa nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā.

(2) Sprieduma taisīšana un sastādīšana apelācijas instances tiesā notiek šā likuma 236. - 248.pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Apelācijas instances tiesas sprieduma ievaddaļā norāda šā likuma 241.panta trešajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī min apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Apelācijas instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā norāda šā likuma 241.panta ceturtajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī iekļauj pirmās instances sprieduma saturu un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, kā arī iebildumu īsu atstāstījumu.

(5) Apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 241.panta piektajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī pauž attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu.

592.

593.

594.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 298. panta pirmo daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 298. panta otrajā daļā vārdus “Sprieduma taisīšana un sastādīšana apelācijas instances tiesā notiek šā likuma” ar vārdiem “Spriedumu apelācijas instances tiesā taisa šā likuma”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 298. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “apelācijas instances tiesas”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

307.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Spriedumu apelācijas instances tiesā taisa šā likuma 246. - 257.pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Sprieduma ievaddaļā norāda šā likuma 241.panta trešajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī min apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(3) Sprieduma aprakstošajā daļā norāda šā likuma 251.panta ceturtajā daļā noteiktos apstākļus, iekļauj pirmās instances sprieduma saturu un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, kā arī iebildumu īsu atstāstījumu.

(4) Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu.

299.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 249.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 258.pantā noteiktajā kārtībā.

595.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 299.pantā vārdus “249.pantā” ar vārdiem “249. un 250.pantā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

308.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 258. un 259. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 258.pantā noteiktajā kārtībā.

300.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā no pasludināšanas brīža.

596.

597.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 300.pantu šādā redakcijā:

“Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, bet ja sūdzība ir iesniegta, - pēc lietas izskatīšanas kasācijas kārtībā, ja spriedums netiek atcelts”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 300.pantu šādā redakcijā:

“(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību;

2) Senāta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts.

(3) Un uz apelācijas instances tiesas spriedumu attiecināmi šā likuma 263. panta noteikumi.”

Atbalstīt daļēji (skat. 597. priekšlikumu).

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju.

309.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību;

2) Senāta spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts.

(3) Uz apelācijas instances tiesas spriedumu attiecināmi šā likuma 263. panta noteikumi.

301.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas vai administratīvā procesa dalībnieku iniciatīvas ir tiesīga izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

598.

599.

600.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 301.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Apelācijas instances tiesa šā likuma 251. pantā noteiktajā kārtībā var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 301. panta otro daļu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 301. panta trešajā daļā vārdus “šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

310.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1)Apelācijas instances tiesa šā likuma 260. pantā noteiktajā kārtībā var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt blakus sūdzību.

302.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Ja apelācijas instances tiesas spriedums ir neskaidrs, tā ir tiesīga pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma spriedumu izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav izbeidzies termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izlemj tiesa tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

601.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 302. pantu kā 303. pantu šādā redakcijā:

“(1)Apelācijas instances tiesa šā likuma 253. pantā noteiktajā kārtībā var izskaidrot savu spriedumu.

(2) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatvoto 312. pantu).

Pants redakcionāli precizēts.

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 303. pants.

Mainīt panta numerāciju.

311.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuru bijuši iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai valsts nodevas atlīdzināšanu pieteicējam vai valstij.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt trīsdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izlemt jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Papildspriedums stājas spēkā šā likuma 309. pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

303.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuriem bijuši iesniegti pierādījumi;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai valsts nodevas atlīdzināšanu.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(4) Apelācijas instances tiesas papildspriedums stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

602.

603.

604.

605.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 303. pantu kā 302. pantu.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 303.panta pirmās daļas 1.punktu (beigās) ar vārdiem “un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumus” (skat.252.pantu).

/Juridiskais birojs/

Papildināt 303.panta pirmās daļas 2.punktu (beigās) ar vārdiem “pieteicējam vai valstij” (skat. priekšlikumu par 252.pantu).

/Juridiskā komisija/

“(4) Papildspriedums stājas spēkā šā likuma 300. pantā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt. (skat. 3. las. sagatavoto 311. pantu.)

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatavoto 311. pantu.)

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatvoto 311. pantu.)

Atbalstīt.

(skat. 3. las. sagatvoto 311. pantu.)

Iestrādāts 2. las. pieņemtais 302. pants.

Mainīt panta numerāciju.

312.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1)Apelācijas instances tiesa šā likuma 262. pantā noteiktajā kārtībā var izskaidrot savu spriedumu.

(2) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakus sūdzību.

304.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana un sadalīšana termiņos, sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ievērojot konkrētos apstākļus, sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī grozīt sprieduma izpildes veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

606.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 304. pantu šādā redakcijā:

”304. pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšana

(1) Apelācijas instances spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi spriedums izpildāms nekavējoties.

(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma apelācijas instances tiesa šā likuma 256. un 257. pantā noteiktajā kārtībā lemj par sprieduma nekavējošu izpildi, izpildes sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu.

(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

313. pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšana

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi spriedums izpildāms nekavējoties.

(2) Pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma apelācijas instances tiesa šā likuma 265. un 266. pantā noteiktajā kārtībā lemj par sprieduma izpildi nekavējoties, izpildes sadalīšanu termiņos vai izpildes veida un kārtības grozīšanu.

(3) Par tiesas lēmumu sadalīt sprieduma izpildi termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

305.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Ja pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa izbeigšanās kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

607.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 305. pantu.

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

306.pants. Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā, pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā apelācijas instances tiesā

Tiesvedības apturēšanas, pieteikuma atstāšanas bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšanas gadījumi, kārtība un sekas paredzēti šā likuma 26., 27. un 28.nodaļas noteikumos.

608.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 306. panta tekstu šādā redakcijā

“ Tiesvedību aptur, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas un tiesvedību izbeidz saskaņā ar šā likuma 26., 27. un 28. nodaļas noteikumiem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

314.pants. Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā, pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā apelācijas instances tiesā

Tiesvedību aptur, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas un tiesvedību izbeidz saskaņā ar šā likuma 28., 29. un 30. nodaļas noteikumiem.

Piektā sadaļa

PIRMĀS INSTANCES TIESAS UN APELĀCIJAS INSTANCES TIESAS LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

Piektā sadaļa

PIRMĀS INSTANCES TIESAS UN APELĀCIJAS INSTANCES TIESAS LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

33. nodaļa

Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

Mainīt nodaļas numerāciju.

35. nodaļa

Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

307.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību un atsevišķi no tiesas sprieduma:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību neiesniedz, bet iebildumus par tiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

609.

610.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 307. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesības pārsūdzēt lēmumu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 307. panta otrajā daļā vārdus “blakus sūdzību neiesniedz, bet”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

315.pants. Tiesības pārsūdzēt lēmumu

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

308.pants. Termiņi blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod iesniedzējam.

611.

612.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 308. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 308. panta otrajā daļā vārdu “nepieņem” ar vārdiem “atsaka pieņemt”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

316.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, atsaka pieņemt un atdod iesniedzējam.

309.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumiem – attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apelācijas instances tiesas lēmumiem – Senātam.

(2) Par blakus sūdzību nav jāmaksā valsts nodeva.

(3) Ja blakussśdzģbu termišā iesniedz tiesai, kurai tā jāizskata, termišø nav uzskatāms par nokavčtu.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

317.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību iesniedz tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi. Blakus sūdzību adresē:

1) attiecīgajai apgabaltiesai - par pirmās instances tiesas lēmumiem;

2) Senātam - par apelācijas instances tiesas lēmumiem.

(2) Par blakus sūdzību valsts nodevu nemaksā.

(3) Ja blakus sūdzību noteiktajā termiņā iesniedz tieši tiesai, kurai tā jāizskata, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

613.

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar jaunu 310. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“310. pants. Blakus sūdzības saturs

(1) Blakus sūdzībā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja blakus sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi),

3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;

4) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

6) kā izpaužas lēmuma nepareizība;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

9) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Blakus sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 318. pantu.

318.pants. Blakus sūdzības saturs

(1) Blakus sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

3) atbildētāju pārstāvošo institūciju un tās atrašanās vietu;

4) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

5) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

6) kā izpaužas lēmuma nepareizība;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

9) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Blakus sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

310.pants. Blakus sūdzības noraksti

(1) Blakus sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt blakus sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šā panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskajām personām.

614.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 310. panta otrās daļas otro teikumu, papildinot pirmo teikumu pēc vārda “iesniedzēju” ar vārdiem “fizisko personu”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

319.pants. Blakus sūdzības noraksti

(1) Blakus sūdzībai pievieno tās norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Tiesa atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju - fizisko personu no pienākuma iesniegt blakus sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

311.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Par blakus sūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesa pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakus sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā blakus sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

615.

616.

617.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 311. panta pirmo daļu pēc vārda “noraksti” ar vārdiem “vai kura neatbilst šā likuma 310. panta prasībām” un aizstāt vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 311. panta pirmo daļu ar šādu tekstu:

“Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 311. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

320.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Par blakus sūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, vai kura neatbilst šā likuma 318. panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.

(3) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.

312.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības pieņemšanas tiesnesis sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu kopā ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.

618.

619.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 312. panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “nekavējoties” ar vārdiem ”triju dienu laikā”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 312. panta otrajā daļā vārdus “tiesu instancei”” ar vārdu “tiesai”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

321.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības pieņemšanas tiesnesis sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus triju dienu laikā nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, triju dienu laikā lietu kopā ar blakus sūdzību nosūta tai tiesai, kurai sūdzība adresēta.

313.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgas instances tiesā.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

322.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

314.pants. Apgabaltiesas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

Mainīt panta numerāciju.

323.pants. Apgabaltiesas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

315.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Apgabaltiesas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 273.panta 1. un 2.punktu, vai ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 182.panta 1. un 8.punktu, pārsūdzams Senātā desmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Mainīt panta numerāciju.

324.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Apgabaltiesas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 282.panta 1. un 2.punktu, vai ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 191.panta 1. un 8.punktu, var pārsūdzēt Senātā desmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sestā sadaļa TIESVEDĪBA KASĀCIJAS INSTANCES TIESĀ				Sestā sadaļa TIESVEDĪBA KASĀCIJAS INSTANCES TIESĀ
34. nodaļa Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība	620.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 34. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Kasācijas sūdzības iesniegšana”.	Atbalstīt. Mainīt nodaļas numerāciju.	36. nodaļa Kasācijas sūdzības iesniegšana
316.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību (1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. .(2) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.	621. 622.	/Juridiskais birojs/ Apvienot 316.panta pirmo un otro daļu. /Juridiskā komisija/ Izslēgt 316. panta otrajā dāļā vārdus “Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu”.	Atbalstīt. Atbalstīt. Pants redakcionāli precizēts. Mainīt panta numerāciju.	325.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.
317.pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu, ja tiesa: 1) nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot; 2) piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot; 3) materiālo tiesību normu piemērojusi nepareizi.	623.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 317. panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu.”	Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.	326.pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu, ja tiesa: 1) nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot; 2) piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot; 3) nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu.

318.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu, ja tiesa:

1) nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;

3) procesuālo tiesību normu piemērojusi nepareizi.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kuras noteic, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes norises laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieces;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

624.

625.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 318. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3) nepareizi interpretējusi procesuālo tiesību normu.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt 318.panta trešās daļas 2.punktu (beigās) ar vārdiem “vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

327.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu, ja tiesa:

1) nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;

3) nepareizi interpretējusi procesuālo tiesību normu.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kuras nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu, vai izskatījusi lietu rakstveida procesā, lai gan nav saņemta administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišana;

3) izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieces;

5) lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

319.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pārstāvja, ja sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) to, kādā apjomā spriedums tiek pārsūdzēts;

5) to, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums;

6) lūgumu izskatīt lietu kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības iesniegt sūdzību

(3) Kasācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

626.

627.

628.

629.

630.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 319. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja kasācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 319. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “un tiesu, kas taisījusi spriedumu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 319.panta pirmās daļas 6.punktu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 319. panta pirmo daļu ar jaunu 7. punktu šādā redakcijā:

“7) vai piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ja apelācijas instances tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 319. panta trešajā daļā vārdu “nepieņem” ar vārdiem “atsakās pieņemt”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

328.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja kasācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums;

6) Senātam izteikto lūgumu;

7) vai piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ja apelācijas instances tiesā lieta izskatīta mutvārdu procesā;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.

(3) Kasācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

320.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa skaitījums sākas no šīs dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod iesniedzējam.

631.

632.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 320.panta otro daļu ar šādu teikumu: Ja pilnu spriedumu sastāda pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņš skaitāms no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 320. panta trešajā daļā vārdu “nepieņem” ar vārdiem “atsakās pieņemt”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

329.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt trīsdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no šīs dienas. Ja pilnu spriedumu sastāda pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna sprieduma sastādīšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa izbeigšanās, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

321.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

Mainīt panta numerāciju.

330.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

322.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesā, tā nav uzskatāma par nokavētu.

633.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 322. panta otrajā daļā vārdus “tieši kasācijas instances tiesā, tā” ar vārdiem “tieši Senātam, termiņš”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

331.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzību iesniedz tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību noteiktajā termiņā iesniedz tieši Senātam, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

323.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

(1) Kasācijas sūdzībai pievienojami tās noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Apelācijas tiesas tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt kasācijas sūdzības norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šā panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskajām personām.

634.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 323. panta otrās daļas otro teikumu, papildinot pirmo teikumu pēc vārda “iesniedzēju” ar vārdiem “fizisko personu”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

332.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

(1) Kasācijas sūdzībai pievienojami tās noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Apelācijas instances tiesas tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot sūdzības iesniedzēju - fizisko personu no pienākuma iesniegt kasācijas sūdzības norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

324.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, apelācijas tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā viņš nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā novērsis, sūdzība uzskatāma par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmo reizi.

(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota atpakaļ apelācijas instances tiesai šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto darbību izpildei.

635.

636.

637.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 324. panta pirmo daļu pēc vārda “noraksti” ar vārdiem “kā arī tā neatbilst šī likuma 319. panta pirmās daļas 1. - 4. vai 6. punktam”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 324. panta pirmo daļu ar šādu tekstu:

“Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 324. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Atbalstīt.

333.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī tā neatbilst šā likuma 328. panta pirmās daļas 1. - 4. vai 6. punktam, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par kasācijas sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

Par lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniedzējs saņēmis lēmuma norakstu.

(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā novērsis, sūdzība uzskatāma par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz.

(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktā termiņā nav novērsis, sūdzību atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

(4) Blakus sūdzības atdošana iesniedzējam nav škērslis tās atkārtotais iesniegšanai tiesā, ievērojot šā likuma noteikumus par blakus sūdzības iesniegšanu.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzību atdod atpakaļ apelācijas instances tiesai šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto darbību izpildei.

325.pants. Apelācijas tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu saņemšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa administratīvo lietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

638.

639.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 325.panta pirmajā daļā vārdu “saņemšanas” ar vārdu “nosūtīšanas”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 325. panta otrajā daļā vārdu “nekavējoties” ar vārdiem “triju dienu laikā”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

334.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas instances tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem trīsdesmit dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa administratīvo lietu kopā ar kasācijas sūdzību triju dienu laikā nosūta Senātam.

326.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

Līdzpieteicēji un līdzatbildētāji, kā arī trešās personas, kas uzstājas procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

640.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 326. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā Senātam ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

335.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

(1) Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā tā administratīvā procesa dalībnieka pusē, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā Senātam ne vēlāk kā desmit dienas pirms lietas izskatīšanas.

327.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

641.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 327. pantā vārdus “ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei” ar vārdiem “var to atsaukt līdz tiesas sēdei”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

336.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, var to atsaukt līdz tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību izbeidz.

328.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 316., 317., 318., 319., 324. un 325.panta noteikumi.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

Mainīt panta numerāciju.

337.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks trīsdesmit dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, ievēro šā likuma 325., 326., 327., 3328., un 332.panta noteikumus.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

35. nodaļa

Administratīvo lietu izskatīšana kasācijas instances tiesā

Mainīt nodaļas numerāciju.

37. nodaļa

Administratīvās lietas izskatīšana kasācijas instances tiesā

329.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Visas Senātā ienākušās kasācijas sūdzības izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tās atbilst šā likuma 316. - 321. panta prasībām un vai izskatāmas kasācijas instances tiesas sēdē.

(2) Rīcības sēdē administratīvo lietu izskata Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, šī kolēģija ar savu rīcības sēdes lēmumu atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ja senatoru viedoklis nav vienāds vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija ar savu lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(5) Ar senatoru vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(6) Ja lietu nodod izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildīšanu lietā.

642.

643.

644.

645.

646.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 329. panta nosaukumā vārdu “Senāta”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 329. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kasācijas sūdzību izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tā atbilst šā likuma 316.- 320 panta prasībām un vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 329. panta otrajā daļā vārdus “Augstākās tiesas” ar vārdiem “Senāta Administratīvo lietu departamenta”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 329. panta piektajā daļā vārdu “vienbalsīgu” ar vārdu “kolēģijas” .

/Juridiskā komisija/

Izteikt 329. panta sestās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: “Ja ierosina kasācijas tiesvedību..”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

338.pants. Rīcības sēde

(1) Kasācijas sūdzību izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tā atbilst šā likuma 325.- 329. panta prasībām un vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība.

(2) Rīcības sēdē administratīvo lietu izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, šī kolēģija ar savu rīcības sēdes lēmumu atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību.

(5) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(6) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildīšanu.

330.pants. Lietas nolikšana Senāta sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku, tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori.

647.

648.

649.

650.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 330. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesas sēdes noteikšana Senātā”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 330. panta pirmajā daļā vārdus “Lietas izskatīšanas laiku” un papildināt pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar jaunu teikumu “Lietas izskatīšanas dienu un laiku nosaka referents.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 330. panta pirmās daļas otro teikumu kā otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 330.panta otro daļu (beigās) ar vārdiem “bet šajā likumā noteiktajos gadījumos - Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

339.pants. Tiesas sēdes noteikšana Senātā

(1) Tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs. Lietas izskatīšanas dienu un laiku nosaka referents.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos - Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

331.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri administratīvā procesa dalībnieki ieradušies, pārliecinās par viņu personas identitāti, amatpersonu un pārstāvju pilnvarojumu.

651.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 331.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

340.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

332.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc tulku, ja viņš piedalās tiesas sēdē, un izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 107. - 109.pants.

Mainīt panta numerāciju.

341.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 117. - 119.pants.

333.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas administratīvā procesa dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieku neierašanās, ja viņiem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes norises laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

342.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas administratīvā procesa dalībnieks

Administratīvā procesa dalībnieka neierašanās, ja viņam pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

334.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumu izlemšana

Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, Senāts izlemj tiesas sēdē pēc citu administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

343.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumu izlemšana

Administratīvā procesa dalībnieka pieteikumu, kas saistīts ar lietas izskatīšanu, izlemj tiesas sēdē pēc citu administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

335.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana Senātā sākas ar senatora referenta ziņojumu par lietu.

652.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 335. pantā vārdu “izskatīšana” ar vārdiem “izskatīšana pēc būtības” un izslēgt vārdu “senatora”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

344.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana pēc būtības Senātā sākas ar referenta ziņojumu par lietu.

336.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc senatora referenta ziņojuma tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku vai viņu pārstāvju paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Pirmā runā persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku.

653.

654.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 336. panta pirmajā daļā vārdu “senatora”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 336. panta otrajā daļā vārdus “Pirmā runā persona” ar vārdiem “Pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

345.pants. Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc referenta ziņojuma tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku vai viņu pārstāvju paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt, cik ilgs laiks atvēlams paskaidrojumiem, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Pirmais runā administratīvā procesa dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais runā pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku.

337.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa aiziet uz apspriežu istabu, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(3) Kopsēdē spriedumu taisa ar senatoru balsu vairākumu.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē, un tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasīdams tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(5) Pēc tam Senāts paziņo, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

655.

656.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 337. panta pirmajā daļā vārdus “aiziet uz apspriežu istabu, lai taisītu spriedumu” ar vārdiem “aiziet taisīt spriedumu”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 337.panta trešo daļu ar otru teikumu šādā redakcijā: “Spriedumu paraksta visi tiesneši”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

346.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa aiziet taisīt spriedumu.

(3) Kopsēdē spriedumu taisa ar senatoru balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(4) Pēc apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē, un tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasīdams tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(5) Pēc tam Senāts paziņo, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

36. nodaļa

Kasācijas instances tiesas spriedums

657.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 36. nodaļas nosakumā vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”.

Atbalstīt.

Mainīt nodaļas numerāciju.

38. nodaļa

Kasācijas instances tiesas nolēmums

338.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai sūdzībai pievienojušās, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Ja tiesa konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas, tā var atcelt visu spriedumu, kaut arī pārsūdzēta tikai tā daļa.

658.

659.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 338. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma tiesiskumu pārsūdzētajā daļā attiecībā uz administratīvā procesa dalībnieku, kas spriedumu pārsūdzējis vai kasācijas sūdzībai pievienojies, un argumentus, kas minēti kasācijas sūdzībā.”

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 338. panta otrajā daļā vārdus “likuma pārkāpumus” ar vārdiem “tiesību normu pārkāpumus”.

Atbalstīt.

pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

347.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma tiesiskumu pārsūdzētajā daļā attiecībā uz administratīvā procesa dalībnieku, kas spriedumu pārsūdzējis vai kasācijas sūdzībai pievienojies, un argumentus, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Ja tiesa konstatē tādus tiesību normu pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas, tā var atcelt spriedumu pilnībā, kaut arī pārsūdzēta tikai tā daļa.

339.pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 269. vai 273.panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu, ja apelācijas instances tiesa apstākļus nodibinājusi pareizi, bet pieļāvusi kļūdu materiālo tiesību normu piemērošanā.

660.

661.

662.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 339. panta nosaukumā vārdu “tiesības” ar vārdu ”spriedums”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 339. pantā vārdus “visu spriedumu vai tā daļu” ar vārdiem “spriedumu pilnībā vai daļā”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 339.panta ceturto punktu.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

348.pants. Kasācijas instances tiesas spriedums Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

3) atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja apelacijas instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 278. vai 282.panta noteikumus.

340.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību – argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību – argumentus par apelācijas tiesas tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 339.panta attiecīgo punktu.

663.

664.

665.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 340. panta pirmās daļas 4. punktā vārdu “personas” ar vārdiem “administratīvā procesa dalībnieku”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 340.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) vai lieta izskatīta rakstveida procesā.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt 340.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu, ja lieta izskatīta rakstveida procesā.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

349.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(2) Ievaddaļā norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un pieteikuma priekšmetu;

4) administratīvā procesa dalībnieku, kas iesniedzis kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojies;

5) vai lieta izskatīta rakstveida procesā.

(3) Aprakstošajā daļā norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību;

5) uz administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu, ja lieta izskatīta rakstveida procesā.

(4) Motīvu daļā norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību – argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību – argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 348.panta attiecīgo punktu.

341.pants. Kasācijas instances tiesas tiesību normu interpretācijas obligātums

(1) Tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

666.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 341. panta nosakumā vārdus “Kasācijas instances tiesas”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

350.pants. Tiesību normu interpretācijas obligātums

(1) Tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

342.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā no pasludināšanas brīža.

667.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 342. panta nosaukumā vārdu “likumīgais”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

351.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

343.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

668.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 343. panta pirmajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

352.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

Septītā sadaļa LIETU JAUNA IZSKATĪŠANA, KURĀS SPRIEDUMI VAI LĒMUMI STĀJUŠIES SPĒKĀ					Redakcionāli precizēts.		Septītā sadaļa LIETAS JAUNA IZSKATĪŠANA, PĒC SPRIEDUMA VAI LĒMUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ
37. nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem					Mainīt nodaļas numerāciju.		39. nodaļa Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
344.pants. Jaunatklātie apstākļi Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami: 1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi tiesai; 2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums; 3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas administratīvā procesa dalībnieku vai viņu pārstāvju noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai lēmums; 4) normatīvā akta, tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa šajā administratīvajā lietā taisītu attiecīgu spriedumu vai pieņemtu attiecīgu lēmumu.	669. 670. 671. 672. 673.		/Juridiskā komisija/ Izslēgt 344. panta 1. punktā vārdus “un nevarēja būt” . /Juridiskā komisija/ Aizstāt 344. pants 2. punktā vārdu “nelikumīgs” ar vārdu “prettiesisks”. /Juridiskais birojs/ Izslēgt 344.panta 3.punktā vārdus “administratīvā procesa dalībnieku vai viņu pārstāvju noziedzīgās”. /Juridiskā komisija/ Aizstāt 344. panta 3. punktā vārdus “nelikumīgs vai nepamatots” ar vārdu “prettiesisks”. /Juridiskā komisija/ Izslēgt 344. panta 4. punktā vārdus “normatīvā akta”.			Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Atbalstīt. Mainīt panta numerāciju.		353.pants. Jaunatklātie apstākļi Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami: 1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija zināmi tiesai; 2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ taisīts prettiesisks vai nepamatots spriedums; 3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums; 4) tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa šajā administratīvajā lietā taisītu attiecīgu spriedumu vai pieņemtu attiecīgu lēmumu;
		674. 675.		/Juridiskā komisija/ Papildināt 344. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā: “5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai;”. /Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 344.pantu ar 5. punktu šādā redakcijā: “5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka administratīvais process ir jāuzsāk no jauna. Tādā gadījumā tiesai, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.”	Atbalstīt. Atbalstīt. (uzskatīt par 6. punktu).		5) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai; 6) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums šajā lietā, no kura izriet, ka administratīvais process ir jāuzsāk no jauna. Tādā gadījumā tiesai, pieņemot lēmumu atsāktajā lietā, jābalstās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmumā konstatētajiem faktiem un to juridisko vērtējumu.

345.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzot pieteikumus:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Senātam.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājis vairāk nekā desmit gadu.

676.

677.

678.

679.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 345. pantā vārdus “sprieduma vai lēmuma” ar vārdu “nolēmuma”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 345. panta trešajā daļā vārdu “izskatīt” ar vārdu “iesniegt”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 345.panta trešajā daļa vārdus “desmit” ar vārdu “astoņi”, izsakot daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā astoņi gadi.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 345.panta trešajā daļā vārdus “desmit gadu” ar vārdiem “trīs gadi”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

354.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas nolēmuma atcelšanu – apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Senātam.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi.

346.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 344.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem – no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 344.panta 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad stājies spēkā spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 344.panta 4.punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts normatīvais akts vai citas iestādes lēmums, uz kura pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

680.

681.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 346. panta 3. punktā vārdus “normatīvais akts vai”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 346. pantu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

“4) šā likuma 344. panta 5. punktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai un kurš pieņemts lietā sakarā ar administratīvā procesa dalībnieka konstitucionālo sūdzību;

5) šā likuma 344. panta 6. punktā norādītajā gadījumā - no dienas, kas stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvais process šajā lietā ir jāuzsāk no jauna.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

355.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) sakarā ar šā likuma 353.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem – no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 353.panta 2. un 3.punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 3353.panta 4.punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kuru pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) šā likuma 353. panta 5. punktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai un kurš pieņemts lietā sakarā ar administratīvā procesa dalībnieka konstitucionālo sūdzību;

5) šā likuma 353. panta 6. punktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvais process šajā lietā ir jāuzsāk no jauna.

347.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē.

(2) Par tiesas sēdes norises laiku un vietu paziņo un pieteikuma norakstu nosūta administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

356.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē.

(2) Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņo un pieteikuma norakstu nosūta administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

348.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstā kļiem saskaņā ar šā likuma 344.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto spriedumu vai lēmumu atceļ pilnībā vai daļēji un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav atzīstami par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

682.

683.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 348. panta otrajā daļā vārdus “spriedumu vai lēmumu” ar vārdu “nolēmumu”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 348. panta trešajā daļā vārdu “atzīstami” ar vārdu “uzskatāmi”.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

357.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 344.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā vai daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

D daļa

Piespiedu izpilde

684.

/Juridiskais birojs/

Izteikt D daļas nosaukumu šādā redakcijā: “Administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpilde”.

Atbalstīt.

D daļa

Administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpilde

Astotā sadaļa

ADMINISTRATĪVĀ AKTA PIESPIEDU IZPILDE

685.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 8.sadaļas un 38.nodaļas nosaukumā vārdu “piespiedu”.

Atbalstīt.

Astotā sadaļa

ADMINISTRATĪVĀ AKTA IZPILDE

38.nodaļa

Administratīvā akta piespiedu izpildes vispārīgie noteikumi

686.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 8.sadaļas un 38.nodaļas nosaukumā vārdu “piespiedu”.

Atbalstīt.

Mainīt nodaļas numerāciju.

40.nodaļa

Administratīvā akta izpildes vispārīgie noteikumi

687.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 349.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“349. pants. Administratīvā akta izpildes kārtība

(1) Administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi.

(2) Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi izdara šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.

(3) Ja adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts ir jāizpilda pašai iestādei, to izpilda pēc tam, kad beidzies šā akta apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad likums pieļauj nekavējošu administratīvā akta izpildi.

(4) Vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 358. pantu.

358.pants. Administratīvā akta izpildes kārtība

(1) Administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi.

(2) Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.

(4) Vienlaikus ar administratīvā akta paziņošanu adresātam iestāde var veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvā akta izpildes nodrošināšanai.

349.pants. Izpildiestāde

(1) Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:

1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;

2) cita institūcija;

3) tiesu izpildītājs;

4) policija.

(2) Piekritīgo izpildiestādi nosaka normatīvie akti.

(3) Ja administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami šā likuma 9.sadaļas noteikumi.

(4) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, tā ir iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

688.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 349.panta trešās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: “izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

359.pants. Izpildiestāde

(1) Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:

1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;

2) cita institūcija;

3) tiesu izpildītājs;

4) policija.

(2) Piekritīgo izpildiestādi nosaka normatīvie akti.

(3) Ja administratīvā akta izpilde saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi.

(4) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, tā ir iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

350.pants. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvais akts ir izpildāms piespiedu kārtā, ja ir šādu apstākļu kopums:

1) administratīvais akts ir stājies spēkā (68.pants),

2) ir kļuvis neapstrīdams (77.panta pirmā daļa),

3) līdz piespiedu izpildes sākumam administratīvais akts nav izpildīts brīvprātīgi.

(2) Administratīvais akts var tikt izpildīts piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, līdz tas ir kļuvis neapstrīdams (77.panta pirmā daļa) un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts brīvprātīgi, ja:

1) piespiedu izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;

2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 67.pantu.

(3) Policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai novērstu tiešus un akūtus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi.

(4) Administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaitāms laiks, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta.

689.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 350. pantā un turpmāk vārdu “brīvprātīgi” ar vārdu “labprātīgi”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

360.pants. Piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu izpilda piespiedu kārtā, ja ir šāds apstākļu kopums:

1) administratīvais akts ir stājies spēkā (70.pants),

2) administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams (76. un 79. pants),

3) līdz piespiedu izpildes sākumam administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi.

(2) Administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja:

1) piespiedu izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;

2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69.panta pirmā daļa.

(3) Policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi.

(4) Administratīvais akts nav izpildāms, ja kopš tā spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Aprēķinot noilgumu, atskaita laiku, uz kuru administratīvā akta darbība bija apturēta.

351.pants. Brīdinājums par piespiedu izpildi

(1) Par piespiedu izpildi administratīvā akta adresāts vispirms ir jābrīdina, izņemot šā panta astotās daļas gadījumu.

(2) Brīdinājums par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi arī izdodams rakstveidā. To var pievienot administratīvajam aktam.

(3) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 68.pantā minētie spēkā stāšanās noteikumi.

(4) Rakstveida brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas;

2) uzaicinājumu adresātam izpildīt administratīvo aktu brīvprātīgi;

3) norādi, ka gadījumā, ja administratīvais akts netiks izpildīts brīvprātīgi, tas var tikt izpildīts piespiedu kārtā;

4) norādi, ar kādu datumu var tikt sākta piespiedu izpilde;

5) norādi uz izpildiestādi;

6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildīšanas līdzekļiem;

7) norādi, ka piespiedu izpilde tiks veikta uz adresāta rēķina;

8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Rakstveida brīdinājumu – pamatojoties uz to, ka tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, vai arī uz to, ka administratīvais akts jau ir izpildīts brīvprātīgi, – septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

690.

691.

692.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 351.panta pirmajā daļa vārdus “izņemot šā panta astotās daļas gadījumu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 351.panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to nepilda labprātīgi;”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 351.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

361.pants. Brīdinājums par piespiedu izpildi

(1) Par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina.

(2) Brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi izdod rakstveidā. To var norādīt administratīvajā aktā.

(3) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(4) Rakstveida brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru administratīvo aktu tas attiecas;

2) uzaicinājumu adresātam izpildīt administratīvo aktu labprātīgi;

3) norādi par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja to neizpilda labprātīgi;

4) norādi, ar kuru datumu var sākt piespiedu izpildi;

5) izpildiestādi;

6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem;

7) norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina;

8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(6) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 67.pantu izdots vai varēja tikt izdots mutvārdiem vai citādā veidā, arī brīdinājumu var izdot mutvārdiem vai citādā veidā. Tajā nav jābūt ietvertām visām šā panta ceturtajā daļā noteiktajām sastāvdaļām, taču adresātam jāsaprot, ka tas ir brīdinājums sakarā ar attiecīgo administratīvo aktu.

(7) Piespiedu izpildi drīkst veikt vienīgi atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi piemērojamos piespiedu līdzekļus, jāizdod jauns brīdinājums.

(8) Brīdinājums nav nepieciešams šā likuma 350.panta trešās daļas gadījumos. Brīdinājumu tomēr var izdot, ja tas ir lietderīgi, taču tam nav jāatbilst šā panta un 352.panta noteikumiem (neformāls brīdinājums), un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams saskaņā ar šā panta piekto daļu.

693.

694.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 351.panta sestās daļas otrajā teikumā vārdus “taču adresātam jāsaprot” ar vārdiem “tomēr brīdinājumam jābūt tādam, lai adresāts varētu saprast”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 351.panta sestās daļas otrajā teikumā vārdus “sakarā ar attiecīgo administratīvo aktu” ar vārdiem “par administratīvā akta piespiedu izpildi” .

Atbalstīt.

(6) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 69.pantu izdots vai varēja tikt izdots mutvārdiem vai citādi, arī brīdinājumu var izdot mutvārdos vai citādi. Tajā var neietvert visas šā panta ceturtajā daļā noteiktās sastāvdaļām, tomēr brīdinājumam jābūt tādam, lai adresāts varētu saprast, ka tas ir brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(7) Piespiedu izpildi veic atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus, tā izdod jaunu brīdinājumu.

(8) Brīdinājums nav nepieciešams šā likuma 360.panta trešajā daļā minētajos gadījumos. Brīdinājumu var izdot, ja tas ir lietderīgi, tomēr tam nav jāatbilst šā panta un 362.panta noteikumiem (neformāls brīdinājums), un tas nav apstrīdams.

352.pants. Brīdinājumā noteiktais termiņš

(1) Rakstveida brīdinājumā nosakāms datums, kad var sākt administratīvā akta piespiedu izpildi, ja līdz tam laikam tas nebūs izpildīts brīvprātīgi. Piespiedu izpildes sākumu nedrīkst nolikt pirms datuma, kad administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 77.panta pirmo daļu kļūst neapstrīdams.

(2) Ja rakstveida brīdinājums stājas spēkā (351.panta trešā daļa) vēlāk nekā septītajā dienā pirms datuma, kad administratīvais akts kļūst neapstrīdams, brīdinājumā jāparedz vismaz septiņas dienas līdz datumam, kad var sākt administratīvā akta piespiedu izpildi.

(3) Gadījumos, kad brīdinājums var tikt izteikts mutvārdiem vai citādā veidā (351.panta sestā daļa) un kad brīdinājums vispār nav nepieciešams, bet tomēr var tikt izteikts (351.panta astotā daļa), tā noteiktais termiņš, kad var tikt sākta piespiedu izpilde, nosakāms atkarībā no konkrētajiem apstākļiem. Šo termiņu var saīsināt līdz tūlītējai izpildei pēc brīdinājuma.

695.

696.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 67.panta pirmajā daļā, 351. panta sestajā daļā un 352.panta trešajā daļā vārdus “vai kā citādi”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 352.pantu šādā redakcijā:

“352.pants. Ierobežojumi piespiedu izpildes termiņa noteikšanai

(1) Piespiedu izpildes sākumu nosaka:

1) ne agrāk kā dienā, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams (74.panta ceturtā daļa un 77.panta pirmā daļa);

2) ar aprēķinu, lai piespiedu izpildes sākums neiekristu laikā, kamēr nav beidzies brīdinājuma apstrīdēšanas termiņš.

(2) Ja brīdinājumu var izteikt mutvārdiem, citādā veidā vai arī brīdinājums vispār nav nepieciešams, bet tomēr to izsaka, piespiedu izpildes termiņu nosaka atkarībā no konkrētiem apstākļiem. Šādā gadījumā piespiedu izpildi var uzsākt uzreiz pēc brīdinājuma.”

Neatbalstīt.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

362.pants. Ierobežojumi piespiedu izpildes termiņa noteikšanai

(1) Piespiedu izpildes sākumu nosaka:

1) ne agrāk kā dienā, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams (76. un 79.pants);

2) ar aprēķinu, lai piespiedu izpildes sākums neiekristu laikā, kad vēl nav beidzies brīdinājuma apstrīdēšanas termiņš.

(2) Ja brīdinājumu var izteikt mutvārdos, citādā veidā vai arī brīdinājums vispār nav nepieciešams, tomēr to izsaka, piespiedu izpildes termiņu nosaka atkarībā no konkrētiem apstākļiem. Šādā gadījumā piespiedu izpildi var uzsākt uzreiz pēc brīdinājuma.

353.pants. Sūdzība par prettiesisku piespiedu izpildi un tiesības uz atlīdzinājumu

(1) Persona, pret kuru tiek vērsta piespiedu izpilde, ir tiesīga iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no brīža, kad persona ir uzzinājusi par šo darbību. Sūdzība iesniedzama augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(3) Augstāka iestāde vai tiesa, kas pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt.

(4) Ja personai administratīvā akta prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā radies mantisks zaudējums, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem.

697.

698.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 353.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Prettiesiskas piespiedu izpildes sekas”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 353.pantu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad persona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets - tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

363.pants. Prettiesiskas piespiedu izpildes sekas

(1) Persona, pret kuru vērsta piespiedu izpilde, var iesniegt sūdzību, ja izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad persona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets - tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Augstāka iestāde vai tiesa, kas pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt.

(4) Ja personai administratīvā akta prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā radušies zaudējumi, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem.

354.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Izmaksas par administratīvā akta piespiedu izpildi uzliekamas administratīvā akta adresātam.

(2) Iestādes sastādīto aprēķinu par administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksām var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

364.pants. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam.

(2) Iestādes sastādīto administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

355.pants. Ministru kabineta noteikumi par administratīvā akta piespiedu izpildi

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē administratīvā akta piespiedu izpildes nosacījumus. Personas tiesības tie nedrīkst noteikt ierobežotākā apjomā nekā paredzēts šajā likumā.

699.

700.

701.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 355. panta nosakumu šādā redakcijā: “Piespiedu izpildes kārtība”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 355. pantā vārdu “nosacījumus” ar vārdu “kārtību”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 355. panta otro teikumu.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Atbalstīt.

365.pants. Piespiedu izpildes kārtība

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē administratīvā akta piespiedu izpildes kārtību.

39.nodaļa

Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

Mainīt nodaļas numerāciju.

41.nodaļa

Uz naudas maksājumu vērsta administratī vā akta piespiedu izpilde

356.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu summu, tas tiek izpildīts piespiedu kārtā, attiecīgi piemērojot Civilprocesa likuma E daļas un 1.pielikuma noteikumus par naudas summu piedziņu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Administratīvais akts, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu summu, piespiedu kārtā izpildāms tikai tad, ja tas izdots rakstveidā, ievērojot visus šā likuma 65.panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 351. un 352.pantu ir izteikts rakstveida brīdinājums. Izņēmumi, kas noteikti šā likuma 350.panta otrajā un trešajā daļā un 351.panta sestajā un astotajā daļā, nav piemērojami.

702.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 356.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.”

Atbalstīt.

Panta otrā daļa redakcionāli precizēta

Mainīt panta numerāciju.

366.pants. Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, izpilda uz izpildrīkojuma pamata, piemērojot Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu

(2) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, piespiedu kārtā izpilda, ja tas izdots rakstveidā, ievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 361. un 362.pantu ir izteikts rakstveida brīdinājums. Izņēmumi, kas noteikti šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā un 361.panta sestajā un astotajā daļā, nav piemērojami.

357.pants. Izpildrīkojums

(1) Tāda administratīvā akta piespiedu izpilde, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, notiek uz izpildrīkojuma pamata. Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Tam ir izpildraksta spēks.

(2) Uz izpildrīkojumu attiecas šā likuma 68.pantā minētie spēkā stāšanās noteikumi.

(3) Izpildrīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu;

2) izpildiestādes un administratīvā akta adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

3) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

4) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

5) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

6) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

7) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 350.panta otrās daļas 1.punktu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

8) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

9) piedzenamo summu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;

10) izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(4) Izpildrīkojumu – pamatojoties, ka tajā nav ietvertas šā panta trešajā daļā minētās sastāvdaļas, vai arī uz to, ka administratīvais akts jau ir izpildīts brīvprātīgi, - septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

703.

704.

705.

706.

707.

708.

709.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 357. panta pirmās daļas pirmo teikumu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 357. panta pirmajā daļā vārdu “izpildraksta” ar vārdiem “izpildu dokumenta”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 357.panta otro daļu attiecīgi mainot nākamo daļu numerāciju

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 357.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “izpildiestādes un administratīvā akta” un papildināt tekstu iekavās ar vārdiem “reģistrācijas numuru”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 357.panta trešās daļas 9.punktu kā 4.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 357. panta ceturto daļu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 357.pantu ar jaunu daļu:

“Izpildiestāde pēc adresāta vai iestādes lūguma ar savu lēmumu var izskaidrot izpildrīkojumu, negrozot tā saturu.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

367.pants. Izpildrīkojums

(1) Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Tam ir izpildu dokumenta spēks.

(2) Izpildrīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu;

2) adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

4) piedzenamo summu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;

5) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

6) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

7) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

8) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 360.panta otro daļu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

9) norādi, ka administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi;

10) izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(3) Izpildiestāde pēc adresāta vai iestādes lūguma ar savu lēmumu var izskaidrot izpildrīkojumu, negrozot tā saturu.

40.nodaļa

Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

Mainīt nodaļas numerāciju.

42.nodaļa

Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

358.pants. Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Administratīvais akts, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī – izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, tiek izpildīts piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes (358.pants), piespiedu naudas (360.pants) vai tiešā spēka (361.- 363.pants) palīdzību.

(2) Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (64.pants), izvēlas piespiedu izpildes līdzekļus, līdz sasniedz rezultātu.

710.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 358. panta otro daļu pēc vārda “līdzekļus” ar vārdiem “maina tos”.

Atbalstīt.

Panta pirmā daļa redakcionāli precizēta

Mainīt panta numerāciju.

368.pants. Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī – izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību.

(2) Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu.

359.pants. Pret administratīvā akta adresātu vērsta aizvietotājizpilde

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī cita persona, administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Tādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai uzdod to izpildīt citai iestādei vai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Izmaksas par aizvietotājizpildi uzliek administratīvā akta adresātam.

(3) Izvēloties aizvietotājizpildes veidu un tā konkrēto izpausmes formu, iestāde pamatojas uz ārējo normatīvo aktu un, ņemot vērā lietderības apsvērumus (64.pants), izvēlas visefektīvāko un vienlaikus administratīvā akta adresāta intereses vismazāk skarošo veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas rada adresātam vismazākās izmaksas.

711.

712.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 359. panta nosaukumā vārdus “administratīvā akta”.

/Juridiskā komisija/

izteikt 359. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī izpildiestāde, cita institūcija vai persona, administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai arī uzdod to izpildīt citai institūcijai vai fiziskajai vai juridiskajai personai.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

369.pants. Pret adresātu vērsta aizvietotājizpilde

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī izpildiestāde, cita institūcija vai persona, administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai arī uzdod to izpildīt citai institūcijai vai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Aizvietotājizpildes izmaksas uzliek adresātam.

(3) Izvēloties aizvietotājizpildes veidu un tā konkrēto formu, iestāde pamatojas uz ārējo normatīvo aktu un, ņemot vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas visefektīvāko un vienlaikus adresāta intereses vismazāk skarošo veidu un tā konkrēto formu, kas rada vismazākās izmaksas.

360.pants. Administratīvā akta adresātam uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izdpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, administratīvā akta adresātam var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir pieci lati, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas apmēru, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (64.panta 3.punkts), it sevišķi ņemot vērā adresāta materiālo stāvokli un valsts un sabiedrības intereses.

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes rīkojumu. Rīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi rīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 350.panta otrās daļas 1.punktu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

713.

714.

715.

716.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 360. panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “administratīvā akta adresātam” ar vārdu “adresātam”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 360.panta trešajā daļā vārdus “materiālo stāvokli” ar vārdiem “mantisko stāvokli” un izslēgt vārdus “un sabiedrības instereses”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 360. panta trešajā daļā vārdus “valsts un”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 360.panta ceturtajā, piektajā un septītajā daļā vārdus “rīkojumu” ar vārdu “izpildrīkojumu”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

370.pants. Adresātam uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir pieci lati, bet maksimālā – tūkstotis latu. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.pants), it sevišķi ņemot vērā adresāta mantisko stāvokli.

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) tās izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš administratīvais akts izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

6) datumu, kad administratīvais akts kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 360.panta otro daļu izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas kļuvis neapstrīdams;

7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

8) piespiedu naudas summu;

9) norādi uz bankas kontu, kurā piespiedu nauda iemaksājama;

10) rīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz rīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 68.pantā minētie spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Rīkojumu par piespiedu naudas uzlikšanu – pamatojoties, ka tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, ka administratīvais akts jau izpildīts brīvprātīgi, vai uz to, ka piespiedu naudas summa saskaņā ar šā panta trešās daļas otro teikumu nav samērīga, – septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(7) Rīkojumu par piespiedu naudu var izpildīt piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (356. un 357. pants).

717.

718.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 360.panta ceturtās daļas

9. punktu jaunā redakcijā:

“9) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 360.panta sesto daļu

jaunā redakcijā:

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja ausgtākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, - pārsūdzēts tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt.

Pants

redakcionāli precizēts.

7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

8) piespiedu naudas summu;

9) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

10) izpildrīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā minētie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(7) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu izpilda piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (366. un 367. pants).

361.pants. Tiešā spēka pielietošanas priekšnoteikumi

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, to var izpildīt, pielietojot tiešo spēku.

(2) Tiešo spēku var pielietot izpildiestāde pati vai uzdot to darīt policijai. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izpildiestāde var to uzdot arī citai iestādei. Policija vai attiecīgā cita iestāde tādā gadījumā darbojas kā palīgizpildiestāde, pakļaujoties izpildiestādes rīkojumiem un ievērojot savas kompetences robežas.

Pants redakcionāli precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

371.pants. Tiešā spēka pielietošanas priekšnoteikumi

(2) Tiešo spēku var pielietot izpildiestāde pati vai uzdot to darīt policijai. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izpildiestāde var to uzdot arī citai institūcijai. Šādā gadījuma policija vai attiecīgā institūcija savas kompetences ietvaros darbojas kā palīgizpildiestāde, pakļaujoties izpildiestādes rīkojumam.

362.pants. Tiešā spēka pielietošanas veidi

(1) Tiešā spēka pielietošana ietver:

1) fiziskā spēka pielietošanu;

2) speciālu fiziskā spēka palīglīdzekļu (it sevišķi roku dzelžu, dienesta suņu) izmantošanu;

3) ieroču (it sevišķi šaujamieroču un steku) pielietošanu.

(2) Izpildiestāde drīkst pielietot fizisko spēku attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(3) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot speciālos fiziskā spēka palīglīdzekļus tikai tad, ja tai ar citu normatīvo aktu ir piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(4) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot ieročus tikai tad, ja tai ar citu likumu piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā likumā noteiktajās robežās.

719.

720.

721.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 362. panta pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) speciālu līdzekļu (roku dzelžu, dienesta suņu u.c.) izmantošanu;”.

/Iekšlietu ministrs M.Segliņš/

Izslēgt 362.panta 1. daļas trešajā punktā vārdus “un steku”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 362. panta trešajā daļā vārdus “fiziskā spēka palīglīdzekļus” ar vārdu “līdzekļus” .

Atbalstīt.

Panta trešā un ceturtā daļa redakcionāli precizēta

Mainīt panta numerāciju.

372.pants. Tiešā spēka pielietošanas veidi

(1) Tiešā spēka pielietošana ietver:

1) fiziskā spēka pielietošanu;

2) speciālu līdzekļu (roku dzelžu, dienesta suņu u.c.) izmantošanu;

3) ieroču (it sevišķi šaujamieroču) pielietošanu.

(2) Izpildiestāde var pielietot fizisko spēku attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(3) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde var pielietot speciālos līdzekļus tikai tad, ja tai ar citu normatīvo aktu ir piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(4) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot ieročus tikai tad, ja tai ar citu likumu piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā likumā noteiktajās robežās.

363.pants. Lietderības apsvērumi attiecībā uz tiešā spēka pielietošanu

(1) Izvēloties tiešā spēkā veidu (362.pants) un tā konkrēto izpausmes formu, iestāde pamatojas uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem (64.pants) un izvēlas visefektīvāko veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas potenciāli vismazāk apdraud citu personu un sabiedrības intereses un vienlaikus vismazāk skar tās personas intereses, pret kuru tiešais spēks tiek pielietots, it sevišķi vismazāk apdraud tās dzīvību, veselību un mantu.

(2) Iespējamie zaudējumi, kas var rasties personai, pret kuru tiešais spēks tiek pielietots, kā arī citai personai vai sabiedrībai, nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi (64.panta 3.punkts) ar valsts vai sabiedrības ieguvumu no administratīvā akta izpildes.

(3) Tiešā spēka pielietošana, kas tieši un akūti apdraud tās personas dzīvību, pret kuru tiek vērsta piespiedu izpilde, ir pieļaujama vienīgi nolūkā glābt citas personas dzīvību.

722.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 363. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iespējamie zaudējumi, kas var rasties personai, pret kuru tiešo spēku pielieto, kā arī citai personai, nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar sabiedrības ieguvumu no administratīvā akta piepiedu izpildes.”

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts

Mainīt panta numerāciju.

373.pants. Lietderības apsvērumi attiecībā uz tiešā spēka pielietošanu

(1) Izvēloties tiešā spēka veidu un tā konkrēto formu, iestāde pamatojas uz attiecīgiem lietderības apsvērum iem (66.pants) un izvēlas visefektīvāko veidu un tā konkrēto formu, kas potenciāli vismazāk apdraud citu personu un sabiedrības intereses un vienlaikus vismazāk aizskar tās personas intereses, pret kuru tiešo spēku pielieto, it sevišķi vismazāk apdraud tās dzīvību, veselību un mantu.

(2) Iespējamie zaudējumi, kas var rasties personai, pret kuru tiešo spēku pielieto, kā arī citai personai, nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi ar sabiedrības ieguvumu no administratīvā akta piepiedu izpildes.

(3) Tiešā spēka pielietošana, kas tieši apdraud tās personas dzīvību, pret kuru piespiedu izpilde vērsta, ir pieļaujama vienīgi nolūkā glābt citas personas dzīvību.

364.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu

Ja administratīvā akta piespiedu izpildes gaitā cieš cita persona, nevis tā, pret kuru piespiedu izpilde tiek vērsta, šai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma astoto astoto nodaļu neatkarīgi no tā, vai piespiedu izpilde bijusi tiesiska vai prettiesiska.

723.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 364.panta nosakumu šādā redakcijā:

“Tiesības uz atlīdzinājumu sakarā ar piespiedu izpildi”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

374.pants. Tiesības uz atlīdzinājumu sakarā ar piespiedu izpildi

Ja administratīvā akta piespiedu izpildes gaitā cieš cita persona, nevis tā, pret kuru piespiedu izpilde vērsta, šai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu neatkarīgi no tā, vai piespiedu izpilde bijusi tiesiska vai prettiesiska.

Devītā sadaļa

Administratīvajā lietā pieņemta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde

724.

/Juridiskais birojs/

Izteikt devīto sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

TIESAS NOLĒMUMA IZPILDE

Atbalstīt.

Devītā sadaļa

TIESAS NOLĒMUMA IZPILDE

41.nodaļa

Administratīvajā lietā pieņemta tiesas nolēmuma piespiedu izpildes vispārīgie noteikumi

725.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 41.nodaļas nosakumu šādā redakcijā: “Tiesas nolēmuma izpildes vispārīgie noteikumi”

Atbalstīt.

Mainīt nodaļas numerāciju.

43.nodaļa

Tiesas nolēmuma izpildes vispārīgie noteikumi

365.pants. Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret sevi vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu).

(2) Ja iestāde tiesas nolēmumu neizpilda brīvprātīgi, pret iestādi tiek vērsta piespiedu izpilde saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt visus piespiedu izpildes gaitā dotos izpildiestādes rīkojumus.

726.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 365.pantu ar jaunu otro daļu un izteikt līdzšinējo otro daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam un tiesai.

(3) Ja iestāde tiesas nolēmumu neizpilda labprātīgi, pret iestādi tiek vērsta piespiedu izpilde saskaņā ar šā likuma noteikumiem.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

375.pants. Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu).

(2) Par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam un tiesai.

(3) Ja iestāde tiesas nolēmumu neizpilda labprātīgi, pret iestādi tiek vērsta piespiedu izpilde saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

727.

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar jaunu 366. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“366.pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi

(1) Pēc nolēmuma stāšanās spēkā, bet, ja tas izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc tā pieņemšanas, tiesa attiecīgā sprieduma vai lēmuma norakstu nosūta iestādei izpildei.

(2) Tiesa pēc pieteicēja lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 376. pantu.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

376.pants. Tiesas rīcība sakarā ar tiesas nolēmuma izpildi

(1) Pēc nolēmuma stāšanās spēkā, bet, ja tas izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc tā pieņemšanas tiesa attiecīgā sprieduma vai lēmuma norakstu nosūta iestādei izpildei.

(2) Tiesa pēc pieteicēja lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

366.pants. Piemērojamās tiesību normas

(1) Administratīvajās lietās pieņemtie tiesas nolēmumi piespiedu kārtā izpildāmi saskaņā ar Civilprocesa likuma E daļas noteikumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros reglamentē administratīvajās lietās pieņemto tiesas nolēmumu piespiedu izpildes nosacījumus. Personas tiesības tie nedrīkst noteikt ierobežotākā apjomā nekā paredzēts šajā likumā.

728.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 366.pantu šādā redakcijā:

“366.pants Tiesas nolēmuma izpildiestāde

(1) Izpildiestādi, kura veic tiesas nolēmuma piespiedu izpildi nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, piespiedu izpildi veic ministrija, kurai padota iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

(3) Ja iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu nav padota nevienai ministrijai un Ministru kabinets vai likums nav noteicis citu izpildiestādi, piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs.

(4) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde piekrīt tiesu izpildītājam, piespiedu izpildei piemērojami civilprocesa noteikumi.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

377.pants Tiesas nolēmuma izpildiestāde

(1) Izpildiestādi, kura veic tiesas nolēmuma piespiedu izpildi, nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, piespiedu izpildi veic ministrija, kurai padota iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

(3) Ja iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu, nav padota nevienai ministrijai un Ministru kabinets vai likums nav noteicis citu izpildiestādi, piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs.

(4) Ja tiesas nolēmuma piespiedu izpilde piekrīt tiesu izpildītājam, piespiedu izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi.

367.pants. Tiesu izpildītājs kā izpildiestāde

(1) Kā izpildiestāde tiesas nolēmumu piespiedu kārtā izpilda tiesu izpildītājs. Ja nepieicešams, tiesu izpildītājs kā palīgizpildiestādi pieaicina policiju vai citu iestādi.

(2) Tiesu izpildītājs pastāvīgi informē tiesu, kas nolēmumu pieņēmusi, un Tieslietu ministriju par tā izpildes gaitu.

729.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 367.pantu

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

368.pants. Tieslietu ministrijas uzdevumi administratīvajās lietās pieņemto tiesu nolēmumu izpildē

(1) Tieslietu ministrija kontrolē, vai tiesu nolēmumu izpilde tiek veikta pareizi un laikā.

(2) Tieslietu ministrija ir augstāka iestāde attiecībā pret tiesu izpildītāju. Sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām iesniedzamas Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijas tiesības un pienākumus administratīvajās lietās pieņemto tiesas nolēmumu piespiedu izpildē reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

730.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 368.pantu

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

369.pants. Tiesas nolēmumu piespiedu izpildes vispārējie priekšnoteikumi

(1) Tiesas spriedums administratīvajā lietā izpildāms piespiedu kārtā, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir stājies spēkā (254.pants) vai spriedumā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties un sprieduma izpilde nav pilnībā vai daļēji atlikta (255. - 257.pants);

2) līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts brīvprātīgi;

3) kopš tā stāšanās spēkā nav pagājuši vairāk kā pieci gadi.

(2) Tiesas lēmums izpildāms piespiedu kārtā, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir stājies spēkā;

2) līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts brīvprātīgi;

3) kopš tā stāšanās spēkā nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

731.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 369.pantu šādā redakcijā:

“369.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes priekšnoteikumi

Tiesas nolēmumu izpilda piespiedu kārtā, ja

1) līdz piespiedu izpildes sākumam tiesas nolēmums nav izpildīts labprātīgi;

2) kopš tiesas nolēmuma stāšanās spēkā nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

378.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes priekšnoteikumi

Tiesas nolēmumu izpilda piespiedu kārtā, ja:

1) līdz piespiedu izpildes sākumam tiesas nolēmums nav izpildīts labprātīgi;

2) kopš tiesas nolēmuma stāšanās spēkā nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

370.pants. Atbildība par tiesas nolēmumu izpildi

(1) Par tiesas sprieduma vai lēmuma izpildi ir atbildīga tiesa, kas ir taisījusi attiecīgo spriedumu vai pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Administratīvo lietu tiesā slēdz tikai tad, ja tiesa konstatē, ka spriedums, kas stājies spēkā, ir pilnā mērā izpildīts. Par to tiesa lietā izdara attiecīgu atzīmi.

(2) Tiesas nolēmumi administratīvajā lietā izpildāmi obligāti. Pieteicējs var griezties tiesā, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, ar motivētu lūgumu piespiedu izpildi atlikt, pārtraukt vai izbeigt. Tiesa pirms lēmuma pieņemšanas attiecībā uz šo lūgumu uzaicina iestādi, pret kuru jāvērš izpilde, noteiktā termiņā izteikt savu viedokli.

732

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 370.pantu

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

371.pants. Brīdinājums par tiesas nolēmumu piespiedu izpildi

(1) Iestāde, pret kuru izpilde vērsta, par piespiedu izpildi, vispirms ir rakstveidā jābrīdina.

(2) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 68.pantā minētie spēkā stāšanās noteikumi.

(3) Brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru tiesas nolēmumu tas attiecas;

2) uzaicinājumu iestādei izpildīt nolēmumu brīvprātīgi;

3) norādi, ka gadījumā, ja nolēmums netiks izpildīts brīvprātīgi, tas var tikt izpildīts piespiedu kārtā;

4) norādi, ar kuru datumu var tikt sākta piespiedu izpilde;

5) norādi par piemērojamiem piespiedu līdzekļiem;

6) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un tiesas izpildītāja parakstu.

(4) Brīdinājumu – pamatojoties uz to, ka tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, vai arī uz to, ka tiesas nolēmums jau ir izpildīts brīvprātīgi, – septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(5) Piespiedu izpildi drīkst veikt vienīgi atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja tiesas izpildītājs vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi piemērojamos piespiedu līdzekļus, jāizdod jauns brīdinājums.

733.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 371.pantu šādā redakcijā:

“371.pants. Brīdinājums par tiesas nolēmumu piespiedu izpildi

(1) Iestāde rakstveidā jābrīdina par piespiedu izpildi.

(2) Brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru tiesas nolēmumu tas attiecas;

2) uzaicinājumu iestādei izpildīt nolēmumu labprātīgi;

3) norādi, ar kuru datumu var sākt piespiedu izpildi;

4) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildīšanas līdzekļiem;

5) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(3) Piespiedu izpildes sākumu nosaka ievērojot tiesas nolēmumā iestādei noteikto termiņu konkrēto darbību izpildei.”

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

379.pants. Brīdinājums par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Iestādi rakstveidā brīdina par piespiedu izpildi.

(2) Brīdinājumā ietver:

1) norādi, uz kuru tiesas nolēmumu tas attiecas;

2) uzaicinājumu iestādei izpildīt nolēmumu labprātīgi;

3) norādi, ar kuru datumu var sākt piespiedu izpildi;

4) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem;

5) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(3) Piespiedu izpildes sākumu nosaka, ievērojot tiesas nolēmumā iestādei noteikto termiņu konkrēto darbību izpildei.

372.pants. Brīdinājumā noteiktais termiņš

(1) Brīdinājumā nosakāms datums, kad var tikt sākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, ja līdz tam laikam tas nebūs izpildīts brīvprātīgi. Piespiedu izpildes sākumu nedrīkst nolikt pirms datuma, kad tiesas nolēmums stājas spēkā, izņemot gadījumu, kad tajā ir noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(2) Ja brīdinājums stājas spēkā vēlāk nekā septītajā dienā pirms datuma, kad nolēmums stājas spēkā, brīdinājumā jāparedz vismaz septiņas dienas līdz datumam, kad var tikt sākta nolēmuma piespiedu izpilde.

734.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 372.pantu

Atbalstīt.

Mainīt turpmāko pantu numerāciju.

373.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Tiesas nolēmumu attiecībā uz iestādi piespiedu kārtā var izpildīt ar aizvietotājizpildes (375.pants) un piespiedu naudas (374.pants) palīdzību.

(2) Izpildiestāde, pamatojoties uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem, izvēlas vienu no šiem piespiedu izpildes līdzekļiem, kombinē vai maina tos, līdz sasniedz rezultātu.

Pants redakcionāli

precizēts.

Mainīt panta numerāciju.

380pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Tiesas nolēmumu attiecībā uz iestādi piespiedu kārtā var izpildīt ar aizvietotājizpildes un piespiedu naudas palīdzību.

(2) Izpildiestāde, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, izvēlas piespiedu izpildes līdzekli, maina to, līdz sasniedz rezultātu.

374.pants. Pret iestādi vērsta aizvietotājzpilde

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski vai tiesiski var izpildīt arī cita persona, to var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Tādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai uzdod to izpildīt citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Izmaksas par aizvietotājtizpildi uzliek iestādei.

(3) Izvēloties aizvietotājizpildes veidu un tā konkrēto izpausmes formu, izpildiestāde izraugās visefektīvāko veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas rada iestādei vismazākās izmaksas.

735.

736.

737.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 374. panta pirmajā daļā vārdus “citai fiziskajai vai juridiskajai personai ar vārdiem “citai institūcijai”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 374.panta otro daļu un mainīt nākamās daļas numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 374.panta trešajā daļā vārdus “izpausmes” un “iestādei”.

Atbalstīt.

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju.

381.pants. Pret iestādi vērsta aizvietotājizpilde

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī pati vai cita institūcija, tiesas nolēmumu var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Tādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai uzdod to izpildīt citai institūcijai.

(2) Izvēloties aizvietotājizpildi, izpildiestāde izraugās visefektīvāko veidu un tā konkrēto formu, kas rada vismazākās izmaksas.

375.pants. Iestādei (amatpersonai) uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un iestāde šo pienākumu nepilda, iestādei (tās vadītājam vai citai amatpersonai) var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz iestāde (tās vadītājs vai cita amatpersona) izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja iestāde (tās vadītājs vai cita amatpersona) šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījusi vai nav pārtraukusi attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir 100 latu, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas apmēru, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (64.panta 3.punkts), it sevišķi ņemot vērā pieteicēja intereses un valsts un sabiedrības intereses.

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes rīkojumu. Rīkojumā ietver:

1) tās izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi rīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš tiesas nolēmums izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais tiesas nolēmums stājies spēkā;

738.

/Juridiskā komisija//

Izteikt 375. pantu šādā redakcijā:

“375. pants. Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, un iestāde šo pienākumu nepilda, iestādes vadītājam vai citai amatpersonai var uzlikt piespiedu naudu.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir 100 latu, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas apmēru, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (64.pants).

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš tiesas nolēmums izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais tiesas nolēmums stājies spēkā;

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

382.pants. Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un iestāde šo pienākumu nepilda, iestādes vadītājam vai citai amatpersonai var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir simts latu, bet maksimālā – tūkstotis latu. Nosakot piespiedu naudas summu, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (13.pants).

(4) Piespiedu naudu uzliek ar izpildiestādes izpildrīkojumu. Izpildrīkojumā ietver:

1) tās iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kurš tiesas nolēmums izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais tiesas nolēmums stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums stājies spēkā;

6) norādi, ka tiesas nolēmums līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

7) piespiedu naudas summu;

8) norādi uz bankas kontu, kurā piespiedu nauda iemaksājama;

9) rīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz rīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 68.pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Rīkojumu par piespiedu naudas uzlikšanu – pamatojoties, ka tajā nav ietvertas šā panta piektajā daļā minētās sastāvdaļas, ka tiesas nolēmums jau izpildīts brīvprātīgi, vai uz to, ka piespiedu naudas summa saskaņā ar šā panta trešās daļas otro teikumu nav samērīga, – septiņu dienu laikā var pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(7) Rīkojumu par piespiedu naudu var izpildīt piespiedu kārtā atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājuma vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildei (378.pants).

5) datumu, kad brīdinājums paziņots iestādei;

6) norādi, ka tiesas nolēmums līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

7) piespiedu naudas apmēru;

8) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

9) izpildrīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz rīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 68.pantā noteiktie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudas uzlikšanu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

5) datumu, kad brīdinājums paziņots iestādei;

6) norādi, ka tiesas nolēmums līdz šim nav izpildīts labprātīgi;

7) piespiedu naudas summu;

8) norādi, kur piespiedu nauda iemaksājama;

9) izpildrīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz izpildrīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 70.pantā noteiktie administratīvā akta spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

376.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes izmaksas

(1) Izmaksas par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi uzliekamas iestādei.

(2) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksām var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

739.

740.

741.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 376.panta pirmo daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 376.panta otrajā daļā vārdus “tiesu izpildītāja” ar “izpildiestādes”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 376.panta otrajā daļā vārdus “administratīvā akta” ar vārdiem “tiesas nolēmuma”.

Atbalstīt.

Pants redakcionāli precizēts.

Atbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

383.pants. Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes izmaksas

Izpildiestādes sastādīto tiesas nolēmuma piespiedu izpildes izmaksu aprēķinu var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

42.nodaļa

Administratīvajā lietā pieņemtu atsevišķu nolēmumu piespiedu izpilde

742.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 42.nodaļas nosakumu šādā redakcijā: “Atsevišķu tiesas nolēmumu piespiedu izpildes nodrošināšana”.

Atbalstīt.

Mainīt nodaļas numerāciju.

44.nodaļa

Atsevišķu tiesas nolēmumu piespiedu izpildes nodrošināšana

377.pants. Uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai akta atcelšanu vērsta sprieduma sekas

(1) Sekas spriedumam, kas ir vērsts uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, rodas automātiski ar brīdi, kad spriedums stājas spēkā.

(2) Neviens, it sevišķi iestāde, kas apstrīdēto administratīvo aktu bija izdevusi, nav tiesīgs rīkoties uz šā atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta pamata.

743.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 377.pantu šādā redakcijā:

“377.pants Atsevišķu tiesas spriedumu sekas

(1) Sekas spriedumam, kas vērsts uz administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, aizliegumu veikt faktisko rīcību vai publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas konstatāciju rodas ar brīdi, kad spriedums stājas spēkā.

(2) Iestāde nevar rīkoties pretēji tiesas spriedumam.

(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var griezties ar sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, vai tā ir Ministru kabinets, persona var griezties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju.

384.pants. Atsevišķu tiesas spriedumu sekas

(1) Sekas spriedumam par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu, aizliegumu veikt faktisko rīcību vai publiski tiesisku attiecību pastāvēšanas konstatāciju rodas ar brīdi, kad spriedums stājas spēkā.

(2) Iestāde nevar rīkoties pretēji tiesas spriedumam.

378.pants. Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde pret iestādi

(1) Ja iestāde, kurai tiesas nolēmums uzliek pienākumu veikt noteiktu naudas maksājumu, ir publisko tiesību subjekts, izpilde tiek vērsta:

1) pret Latvijas Republikas budžetu, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no Latvijas Republikas budžeta;

2) pret pašvaldības budžetu, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) pret citas publisko tiesību institūcijas budžetu, ja iestāde tiek finansēta no šīs institūcijas patstāvīgā budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas vai pašvaldības budžetā;

4) pret iestādes pašas budžetu, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst Latvijas Republikas vai pašvaldības budžetā.

(2) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, izpilde tiek vērsta pret to šā panta otrajā daļā minēto budžetu, no kura iestāde tiek finansēta visvairāk, bet vienāda finansējuma gadījumā – pret visiem attiecīgajiem budžetiem.

(3) Ja iestāde, kurai tiesas nolēmums uzliek pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, ir privāto tiesību subjekts, izpilde tiek vērsta pret tā šā panta otrajā daļā minēto publisko tiesību subjekta budžetu, pie kura pieder institūcija, kas konkrētajā gadījumā šai iestādei piešķīrusi publiskas varas pilnvaras pārvaldes jomā.

(4) Izpildiestādes pieeju šā panta otrajā un trešajā daļā minēto budžetu līdzekļiem regulē īpašs likums.

744.

745.

746.

747.

748.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 378.panta pirmo, otro un trešo daļu.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 378.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“378.pants Tiesas nolēmuma par naudas summas piedziņu piespiedu izpilde

(1) Ja iestāde, kurai ar tiesas nolēmumu uzliek pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, ir publisko tiesību subjekts, izpilde tiek vērsta pret:

1) valsts budžetu (īpaši šiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem), ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta vai no valsts budžeta saņem lielāko finansējuma daļu likuma 90.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā;

2) iestādes pašas budžetu, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kas nav valsts budžeta sastāvdaļa, bet tā zaudējumu vai kaitējumu radījusi, pildot tādu publisku funkciju, par kuras izpildi iestāde saņem maksu par pakalpojumu vai dotāciju no valsts budžeta;

3) pašvaldības budžetu, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta vai no pašvaldības budžeta saņem lielāko daļu finansējuma likuma 90.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.”

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izslēgt 378.panta otro daļu.

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 378.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja iestāde, kurai ar tiesas nolēmumu uzliek pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, ir privāto tiesību subjekts, izpilde tiek vērsta pret:

1) iestādes pašas budžetu, ja šīs funkcijas pildīšanai normatīvajos aktos noteikts finansu avots, kas nav valsts budžeta sastāvdaļa, vai

2) valsts budžetu (īpaši šiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem), ja finansu avots funkcijas pildīšanai normatīvajos aktos nav noteikts.”

/Finansu ministrs G.Bērziņš/

Izteikt 378.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izpildiestādes pieeju šī panta pirmās daļas 1.un 2.punktā un trešajā daļā noteiktajiem līdzekļiem regulē īpašs likums.”.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

Mainīt panta numerāciju.

Atbalstīt.

Neatbalstīt.

385.pants.

Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde attiecībā uz iestādi

Izpildiestādes pieeju budžetu līdzekļiem regulē īpašs likums.

379.pants. Sprieduma par administratīvā akta izdošanu piespiedu izpilde

(1) Spriedums, kas vērsts uz administratīvā akta izdošanu, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde to tiesas spriedumā noteiktajā termiņā nav izdevusi.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu) piespiedu naudu.

749.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 379.pantu.

Atbalstīt.

380.pants. Tiesas nolēmuma par faktisko rīcību piespiedu izpilde

(1) Spriedums, kas vērsts uz iestādes faktisko rīcību, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde tiesas nolēmumā noteiktajā termiņā nav izpildījusi šajā nolēmumā noteiktās konkrētās darbības.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu) piespiedu naudu.

750.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 380.pantu

Atbalstīt.

381.pants. Tiesas nolēmuma par rīcības aizliegumu piespiedu izpilde

(1) Tiesas nolēmums, kas vērsts uz aizliegumu iestādei izdot noteikta satura administratīvo aktu vai realizēt noteiktu faktisko rīcību, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde rīkojas pretēji tiesas nolēmumam. Šajā gadījumā uz piespiedu izpildi neattiecas šā likuma 369.panta pirmās daļas 3.punkts un otrās daļas 3.punkts.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu) piespiedu naudu.

(3) Administratīvais akts vai iestādes lēmums, kas izdots vai pieņemts pretēji tiesas nolēmumam, ir spēkā neesošs.

751.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 381.pantu

Atbalstīt.

382.pants. Tiesas sprieduma par konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatēšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesas spriedums, kas vērsts uz konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatēšanu, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde rīkojas pretēji tiesas nolēmumam. Šajā gadījumā uz piespiedu izpildi neattiecas šā likuma 369. panta pirmās daļas 3.punkts.

(2) Tiesas nolēmums tiek izpildīts, piemērojot pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu) piespiedu naudu.

(3) Administratīvais akts vai iestādes lēmums, kas izdots vai pieņemts pretēji tiesas nolēmumam, ir spēkā neesošs.

752.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 382.pantu

Atbalstīt.

Pārejas noteikums

Šā likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu.

753.

/Juridiskā komisija/

Izteikt pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.”

Atbalstīt.

Pārejas noteikums

Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

754.

/Juridiskā komisija/

Papildināt ar noteikumu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.”

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.