Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Juridiskās komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

1.

2.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt visā likumprojektā vārdus iekavās “šā likuma”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt visā likumprojektā jēdzienus “augstākstāvoša iestāde” un “zemākstāvoša iestāde” attiecīgi ar vārdiem “augstāka iestāde” un “zemāka iestāde”.

Atbalstīt

Atbalstīt

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

3.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt A daļas nosaukumā vārdu “vispārējie” ar vārdu “vispārīgie”.

Atbalstīt

VISPĀRīgie NOTEIKUMI

Administratīvā procesa pamatnoteikumi

Administratīvā procesa pamatnoteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Iestāde šā likuma izpratnē ir tiesību subjekts, kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras pārvaldes jomā.

(2) Administratīvais akts ir individuāls tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā atsevišķa gadījuma risināšanai un kas attiecas uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšēji rīkojumi, kas skar tikai pašu iestādi vai tai padotu institūciju, nav administratīvie akti, izņemot iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, tā maiņu vai darbinieku disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi, kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un visi tiesas nolēmumi.

(3) Administratīvā procesa dalībnieki ir personas, kurām konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi.

(4) Tiesību normas ir normatīvi akti un vispārējie tiesību principi.

(5) Ārēji normatīvi akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiski līgumi.

(6) Iekšēji normatīvi akti (instrukcijas, ieteikumi, nolikumi) ir tiesību akti, kurus publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību savā darbības sfērā.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 1.pantu ar punktiem, nevis daļām.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 1.pantu ar jaunu otro daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

“(2) Augstāka iestāde šā likuma izpratnē ir padotības (pakļautības vai pārraudzības) kārtībā augstāka institūcija vai struktūrvienība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga dot rīkojumu zemākajai iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības veikšanas jautājumos, vai atcelt zemākas iestādes izdoto administratīvo aktu.”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 1.panta otrās daļas trešo teikumu pēc vārdiem “politiskie lēmumi” ar vārdiem iekavās “(politiski paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana)”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt no 1. panta 2. daļas vārdus “politiski lēmumi”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 1.panta trešo daļu aiz vārdiem “dalībnieki ir” ar vārdiem “iestāde un”.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 1.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesību normas ir normatīvie akti un vispārējie tiesību principi. Normatīvs akts ir vispārēja rakstura tiesību akts, ko izdod tam pilnvarots publisko tiesību subjekts līdzīgu gadījumu (attiecību) vairākkārtējai risināšanai un kas attiecas uz nenoteiktu personu loku, uzliekot tām kādu priekšrakstu, kas var izpausties kā darbība vai bezdarbība.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 1.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesību normas šā likuma izpratnē ir normatīvie akti un vispārējie tiesību principi.”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt (precizējot redakciju)

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Iestāde šā likuma izpratnē ir tiesību subjekts (institūcija vai struktūrvienība), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras pārvaldes jomā.

(2) Augstāka iestāde šā likuma izpratnē ir padotības (pakļautības vai pārraudzības) kārtībā augstāka institūcija vai struktūrvienība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga dot rīkojumu zemākai iestādei administratīvā akta izdošanas vai faktiskās rīcības jautājumos vai atcelt zemākas iestādes izdotu administratīvo aktu.

(3) Administratīvais akts ir individuāls tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā atsevišķa gadījuma risināšanai attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas publiski tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšējie rīkojumi, kas skar tikai pašu iestādi vai tai padotu institūciju, nav administratīvie akti, izņemot rīkojumus par iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, tā maiņu vai darbinieku disciplināru sodīšanu. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi, amatpersonu ievēlēšana u.c.), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un visi tiesas nolēmumi.

(4) Administratīvā procesa dalībnieki ir iestāde un personas, kurām konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi.

(5) Tiesību normas šā likuma izpratnē ir normatīvie akti un vispārējie tiesību principi.

(6) Ārējie normatīvie akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.

(7) Iekšējie normatīvie akti (instrukcijas, ieteikumi, nolikumi u.c.) ir tiesību akti, kurus publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības sfērā.

2.pants. Likuma galvenie mērķi

Šā likuma galvenie mērķi ir:

1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu visās konkrētās publiski tiesiskās attiecībās starp valsti no vienas puses un fizisko personu vai privāto tiesību juridisko personu no otras puses;

2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un privāto tiesību subjektu;

3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu realizāciju publiski tiesiskās attiecībās.

11.

12.

13.

14.

15.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt no 2. panta nosaukuma un teksta vārdus “galvenie” un “konkrētās/ām/”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 2.pantā vārdus “galvenie mērķi” ar vārdu “pamatmērķi”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 2.panta 1.punktā vārdus “fizisko personu vai privāto tiesību juridisko”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 2.panta 2.punktā vārdus “objektīvas un kompetentas” ar vārdiem “un objektīvas”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 2.panta 2.punktā vārdus “privāto tiesību subjektu” ar vārdu “personu”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

2.pants. Likuma pamatmērķi

Šā likuma pamatmērķi ir šādi:

1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu visās konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti no vienas puses un personu no otras puses;

2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;

3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu realizāciju publiski tiesiskajās attiecībās.

(1) Šis likums piemērojams administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālās normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek tikai saskaņā ar šo likumu.

16.

17.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdu “speciālās” ar vārdiem “speciālajās tiesību”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvajā procesā tiesā piemēro šo likumu un likumu “Par tiesu varu”.”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Šis likums piemērojams administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek tikai saskaņā ar šo likumu.

4.pants. Administratīvā procesa galvenie tiesību principi

(1) Administratīvajā procesā piemērojami šādi galvenie tiesību principi:

1) likuma atrunas princips (šā likuma 5. pants);

2) demokrātiskās iekārtas princips (šā likuma 6. pants);

3) likuma prioritātes princips (šā likuma 7. pants);

4) legalitātes princips (šā likuma 8. un 15. pants);

5) tiesību normu saprātīgas pielietošanas princips (šā likuma 9. un 17. pants);

6) vienlīdzības princips (šā likuma 10. pants);

7) patvaļas aizlieguma princips (šā likuma 11. pants);

8) samērīguma princips (šā likuma 12. pants);

9) tiesiskās paļāvības princips (šā likuma 13. pants);

10) personas tiesību ievērošanas princips (šā likuma 14. pants).

(2) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskai rīcībai (šā likuma 75. pants) jāatbilst šī panta pirmajā daļā minētajiem galvenajiem administratīvā procesa tiesību principiem. Šie principi nav uzskaitīti izsmeļoši.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt visā pantā vārdus “galvenie” un “tiesību” (attiecīgajā locījumā).

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 4.panta 1.punktā vārdu “atrunas” ar vārdu “pamatotības”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

4. pantā izvēlēties, kāds termins no diviem “galvenie tiesību principi” vai “pamatprincipi” tiek lietots.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 4.panta virsrakstā un pirmajā daļā vārdus “galvenie tiesību principi” ar vārdiem “galvenie principi”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 4.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “likuma atrunas” ar vārdu “likumpamatotības”.

/Deputāts I.Burvis/

1.punktu izteikt ųādā redakcijā:

“1)likumģbas princips;”

/Deputāts I.Burvis/

Izslčgt 4.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu.

/Deputāts I.Burvis/

6.punktu izteikt ųādā redakcijā:

“6)Personu vienlģdzģba likuma un tiesas priekøā,

/Deputāts I.Burvis/

7.punktu izteikt ųādā redakcijā:

“7)Apstākīu noskaidroøanas un objektģvas novčrtčøanas princips.”

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus “galvenajiem administratīvā procesa tiesību principiem” ar vārdiem “administratīvā procesa galvenajiem principiem”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 4.panta otrās daļas otro teikumu kā jaunu otro daļu;

līdzšinējo otrās daļas tekstu uzskatīt attiecīgi par trešo daļu.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Administratīvajā procesā piemērojami šādi galvenie principi:

1) likumpamatotības princips (5.pants);

2) demokrātiskās iekārtas princips (6.pants);

3) likuma prioritātes princips (7.pants);

4) legalitātes princips (8. un 15.pants);

5) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (9. un 17.pants);

6) vienlīdzības princips (10.pants);

7) patvaļas aizlieguma princips (11.pants);

8) samērīguma princips (12.pants);

9) tiesiskās paļāvības princips (13.pants);

10) personas tiesību ievērošanas princips (14.pants).

(2) Minēto principu uzskaitījums nav izsmeļošs.

(3) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai (7.nodaļa) jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem administratīvā procesa galvenajiem principiem.

Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tikai uz likuma vai Ministru kabineta noteikumu, kā arī uz Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas pamata.

29.

30.

31.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 5. pantā vārdu “atrunas” ar vārdu “pamatotības”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 5.panta nosaukumā vārdus “likuma atrunas” ar vārdu “likumpamatotības”.

/Deputāts I.Burvis/

Apvienot 5.,7.un 8.pantus vienā - 5. pantā un izteikt øādā redakcijā:

“5.pants. Likumģbas princips

(1)Administratģvus aktus iestāde var izdot tikai uz Latvijas Republikā spčkā esoøu tiesģbu normu pamata.

(2)Tiesģbu normas iestāde vai tiesa piemčro atbilstoøi to juridiskā spčka hierarhijai.”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tikai uz likuma vai Ministru kabineta noteikumu, kā arī uz Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas pamata.

Piemērojot tiesību normas, iestādei jāapsver, vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, cieņu, veselību vai tikumību, vai garantētu valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

32.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt tekstu ar sekojoøu teikumu:

"Jāšem včrā, ka demokrātiskā sabiedrģbā jebkurai personai ir tiesģbas uz jebkura veida rģcģbu, kuru neaizliedz vai neierobeżo tiesģbu normas."

Neatbalstīt

Piemērojot tiesību normas, iestādei jāapsver, vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, cieņu, veselību vai tikumību vai garantētu valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

Personai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, sirdsapziņas un ticības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot tikai uz likuma pamata.

33.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 7. pantu aiz vārdiem “vārda un preses brīvība” ar vārdiem “cilvēku vienlīdzība” un tālāk pēc teksta.

Neatbalstīt

Personai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, sirdsapziņas un ticības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot tikai uz likuma pamata.

Ārējos normatīvos aktus iestāde un tiesa piemēro atbilstoši to juridiskā spēka hierarhijai (šā likuma 15. pants).

Ārējos normatīvos aktus iestāde un tiesa piemēro atbilstoši to juridiskā spēka hierarhijai (15.pants).

Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), lai sasniegtu lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (šā likuma 17. pants).

Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), lai sasniegtu lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (17.pants).

Pie vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

34.

35.

36.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 10.pantu ųādā redakcijā:

"10.pants. Personu vienlģdzģba likuma un tiesas priekøā

(1) Visas personas ir vienlģdzģgas likuma un tiesas priekøā, tām ir vienādas tiesģbas uz likuma aizsardzģbu.

(2) Pie vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.”

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Papildināt 10. pantu pēc vārdiem “sociālās izcelšanās” ar vārdu “pilsonības”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 10. pantu aiz vārdiem “sociālās izcelšanās” ar vārdu “pilsonības” un tālāk pēc teksta.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Administratīvais akts un tiesas nolēmums var balstīties tikai uz faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.

37.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 11.pantu ųādā redakcijā::

"11.pants. Apstākīu noskaidroøanas un objektģvas novčrtčøanas princips".

(1) Lietas apstākīi ir jānoskaidro pčc likumā noteiktā kārtģbā iegśtiem un likumā noteiktā kārtģbā pārbaudģtiem un objektģvi novčrtčtiem pierādģjumiem.

(2) Administratģvā procesa dalģbniekiem tiek izskaidrotas višu tiesģbas un pienākumi, kā arģ procesuālo darbģbu izdarģøanas vai neizdarģøanas sekas.”

Neatbalstīt

Administratīvais akts un tiesas nolēmums var balstīties tikai uz faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.

Labumam, ko valsts vai sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas tiek uzlikti administratīvā akta adresātam, ir jābūt lielākam nekā personas tiesību un interešu ierobežojumam (šā likuma 59. pants). Būtiski personas tiesību ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Labumam, ko valsts vai sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas tiek uzlikti administratīvā akta adresātam, ir jābūt lielākam nekā personas tiesību un interešu ierobežojumam (64.pants). Būtiski personas tiesību ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, pie kuras persona nav vainīga, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas.

38.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 13. pantu aiz vārdiem “tiesiska” ar vārdiem “precīza” un tālāk pēc teksta.

Neatbalstīt

Persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā persona nav vainīga, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas.

Organizējot administratīvā procesa gaitu, kā arī pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa, piemērojamo tiesību normu ietvaros, savu darbību orientē uz personas interešu apmierināšanu.

39.

40.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

“Virzot administratīvo procesu un pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Personas tiesī bu ievērošanas princips

Virzot administratīvo procesu un pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.”

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

14.pants. Personas tiesību ievērošanas princips

Virzot administratīvo procesu un pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.

(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, tajā skaitā administratīvā procesa galvenos tiesību principus (šā likuma 4. līdz 14. pants).

(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi un Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(3) Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai juridiskā spēka hierarhijā. Pretrunu gadījumā starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu tiek piemērota starptautisko tiesību norma.

(4) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējs normatīvs akts, kā arī, lai interpretētu normatīvus aktus (šā likuma 17. pants).

(5) Ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro to normu, kurai ir augstāks juridisks spēks.

(6) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka vispārēja rakstura un speciāla rakstura tiesību normām, tad vispārēja rakstura tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciāla rakstura tiesību norma.

(7) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro jaunāko tiesību normu. Izšķirošs ir pieņemšanas datums.

(8) Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, kuru veido šīs normas, un priekšroka jādod tai normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgu jautājumu.

(9) Ja iestāde piemēro tiesību normu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī norma ir savienojama ar augstāka juridiska spēka tiesību normu, tad iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoši rakstiskā motivētā ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku institūciju (ja tāda ir) un Tieslietu ministriju.

(10) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu ar pamatojumu, ka tas nav noregulēts ar likumu vai citu normatīvu aktu. Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu ar pamatojumu, ka norma neparedz piemērošanas mehānismu, tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvi akti, kas tuvāk regulētu attiecīgas normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, ja nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās realizācijā (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums).

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus “administratīvā procesa galvenos tiesību principus” ar vārdiem “administratīvā procesa galvenos principus”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt pirmajā daļā vārdus “galvenos tiesību”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt 15. panta 3. daļas pirmo teikumu.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 15.panta piekto daļu aiz vārdiem “piemēro to” ar vārdu “tiesību”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 15.panta sestajā daļā vārdus “vispārēja rakstura un speciāla rakstura”, “vispārēja rakstura” un “speciāla rakstura” attiecīgi ar vārdiem “vispārējām un speciālajām”, “vispārējo” un “speciālā”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt 15. panta 8. daļu attiecīgi mainot tai sekojošo daļu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 15. panta devītajā daļā vārdu “pamatotas”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 15. panta devīto daļu aiz vārdiem “vai šī” ar vārdu “tiesību”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 15. panta devītajā daļā vārdus “institūciju (ja tāda ir)” ar vārdiem “iestādi, ja tāda ir,”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 15.panta devītajā daļā vārdus “(ja tāda ir)” bez iekavām.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 15. panta desmito daļu pirms vārda “norma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “tiesību”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 15. panta desmitās daļas pirmo teikumu pirms vārda “normatīvu” ar vārdu “ārējo”.

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, to skaitā administratīvā procesa galvenos principus (4. - 14.pants).

(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi un Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(3) Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai juridiskā spēka hierarhijā. Ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, tiek piemērota starptautisko tiesību norma.

(4) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus (17.pants).

(5) Ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridisks spēks.

(6) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(7) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu. Noteicošs ir tiesību normas pieņemšanas datums.

(8) Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs normas, un priekšroka dodama tai normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgu jautājumu.

(9) Ja iestāde piemēro tiesību normu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma ir savienojama ar augstāka juridiska spēka tiesību normu, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku institūciju, ja tāda ir, un Tieslietu ministriju.

(10) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, ar pamatojumu, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu. Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, ar pamatojumu, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās realizācijā (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums).

(1) Iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to ir izdevis, kā arī, ja tas attiecīgā aktā ir noteikts, tam padotajām institūcijām. Citām fiziskām un juridiskām personām iekšējie normatīvie akti nav saistoši.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp diviem iekšējiem normatīviem aktiem, tad iestāde piemēro to aktu, kuru izdevusi padotības kārtībā augstāka iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārēja rakstura un speciāla rakstura iekšēju normatīvu aktu, tad iestāde vispārēja rakstura aktu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciāla rakstura akts.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīviem aktiem, tad iestāde piemēro jaunāko aktu. Izšķirošs ir spēkā stāšanās datums.

(5) Ja iestāde piemēro iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas šaubas, vai tas ir savienojams ar kāda augstāka juridiska spēka iekšējo normatīvo aktu, tad iestāde attiecīgo iekšējo normatīvo aktu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoši rakstiskā motivētā ziņojumā informē padotības kārtībā augstākstāvošu iestādi (ja tāda ir) un to iestādi, kas šo normu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

(6) Ja iestāde piemēro kādu iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas ir savienojams ar ārējo normatīvo aktu vai vispārējiem tiesību principiem, kā arī administratīvā procesa pamatprincipiem (šā likuma 4. līdz 14. pants), tad iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoši par to rakstiskā motivētā ziņojumā informē pakļautības kārtībā augstākstāvošu iestādi (ja tāda ir) un to iestādi, kas apšaubīto iekšējo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde, kas šo iekšējo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstisku rīkojumu šo normu piemērot. Rīkojums ir jāpilda tikai tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas nav pamatotas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīviem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 16. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējos normatīvajos aktos ietvertām vienāda juridiskā spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējo tiesību normu piemēro, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 16. panta piektajā daļā vārdus “(ja tāda ir)” bez iekavām.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 16. panta sestās daļas pirmajā teikumā vārdu “pamatprincipi” ar vārdiem “principi”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 16. panta sestajā daļā vārdu “pamatotas”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 16. panta sestajā daļā vārdus “(ja tāda ir)” bez iekavām.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

16. panta 6. daļā izvēlēties, kāds termins no diviem “galvenie tiesību principi” vai “pamatprincipi” tiek lietots.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 16.panta sestajā daļā vārdus “administratīvā procesa pamatprincipiem” ar vārdiem “administratīvā procesa galvenajiem principiem”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tam publisko tiesību subjektam, kas šos aktus ir izdevis, kā arī tam padotajām institūcijām, ja tas ir noteikts attiecīgajā aktā. Citām fiziskajām un juridiskajām personām iekšējie normatīvie akti nav saistoši.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp diviem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro to aktu, kuru izdevusi padotības kārtībā augstāka iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp iekšējos normatīvajos aktos ietvertajām vienāda juridiskā spēka vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējo tiesību normu piemēro, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā piemēro jaunāko aktu. Noteicošs ir normatīvā akta spēkā stāšanās datums.

(5) Ja iestāde piemēro iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas šaubas, vai tas ir savienojams ar kādu augstāka juridiska spēka iekšējo normatīvo aktu, iestāde par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku iestādi, ja tāda ir, un to iestādi, kas šo normu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

(6) Ja iestāde piemēro kādu iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas ir savienojams ar ārējo normatīvo aktu vai vispārējiem tiesību principiem, kā arī ar administratīvā procesa galvenajiem principiem (4. - 14.pants), iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to padotības kārtībā augstāku iestādi, ja tāda ir, un to iestādi, kas apšaubīto iekšējo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde, kas šo iekšējo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstveida rīkojumu šo normu piemērot. Rīkojums ir jāpilda tikai tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, par iestādes šaubu nepamatotību un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

(1) Iestāde un tiesa interpretējot (tulkojot) tiesību normas, pielieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties norma tika radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo normu ir jāsasniedz.

(2) Ja iestāde vai tiesa tiesību normu sistēmā konstatē nepilnību, tad tā to var novērst arī analoģiskās metodes ceļā, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko reglamentāciju un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus pārnesot arī uz konkrēto gadījumu. Tomēr ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš skar adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, tad pielieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu, tad pielieto to interpretācijas metodi, ar ko konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

(5) Ja Satversmes tiesa spriedumā attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi, tad iestāde un tiesa pielieto šo interpretāciju.

(6) Ja augstākstāvoša iestāde ir izdevusi instrukciju par attiecīgās tiesību normas interpretāciju, tad iestāde pielieto šo interpretāciju. Iestādes tiesības, kas minētas šā likuma 16. panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.

60.

61.

62.

63.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdu “skar” ar vārdu “ierobežo”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “pārnesot arī uz konkrēto gadījumu” ar vārdiem “piemērojot arī konkrētajā gadījumā”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

17. panta 3. un 4. daļā aizstāt vārdu “pastāvošo” ar vārdiem “spēkā esošo”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 17.panta piekto daļu pēc vārdiem “Satversmes tiesa” ar vārdiem “vai Augstākās tiesas Senāts”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normas, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties norma radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo normu jāsasniedz.

(2) Ja iestāde vai tiesa tiesību normu sistēmā konstatē nepilnību, tā var to novērst arī pielietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko reglamentāciju un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot arī konkrētajā gadījumā. Tomēr ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, tad lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi saskan ar spēkā esošo tiesību normu sistēmu, tad pielieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

(5) Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa lieto šo interpretāciju.

(6) Ja augstāka iestāde ir izdevusi instrukciju par attiecīgās tiesību normas interpretāciju, iestāde lieto šo interpretāciju. Iestādes tiesības, kas minētas šā likuma 16. panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.

18.pants. Administratīvā procesa izdevumi

(1) Administratīvais process iestādē personai ir bez maksas.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt nodevas par administratīvā akta izdošanu.

(3) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā jāmaksā valsts nodeva šā likuma 11. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Ministru kabinets nosaka atlīdzības izmaksas kārtību un apmēru administratīvā procesa lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.

(5) Ja iestāde vai tiesa tam piekrīt, komplicētos gadījumos personas pārstāvim var tikt izmaksāta atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

64.

65.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “noteikt nodevas par administratīvā akta izdošanu” ar vārdiem “atbilstoši likumam noteikt nodevas par tāda administratīvā akta izdošanu, kas tiek izdots uz personas iniciatīvas pamata”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 18.panta ceturto daļu pēc vārdiem “administratīvā procesa” ar vārdiem “tiesā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

18.pants. Administratīvā procesa izdevumi

(1) Administratīvais process iestādē personai ir bez maksas.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs atbilstoši likumam noteikt nodevu par tāda administratīvā akta izdošanu, kas tiek izdots uz personas iniciatīvas pamata.

(3) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksājama valsts nodeva šā likuma 11. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Ministru kabinets nosaka atlīdzības izmaksas kārtību un apmēru administratīvā procesa tiesā lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.

(5) Ja iestāde vai tiesa tam piekrīt, komplicētos gadījumos personas pārstāvim var izmaksāt atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja personām, kas piedalās administratīvajā procesā

66.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 2.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“2.nodaļa

Administratīvā procesa dalībnieku procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja”

Atbalstīt

Administratīvā procesa dalībnieku procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

Procesuālā tiesībspēja ir personas spēja būt apveltītai ar procesuālām tiesībām un pienākumiem.

67.

68.

69.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar procesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visiem privāto tiesību subjektiem – fiziskām un juridiskām personām

(3)Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībām lietās par savu tiesībspēju (juridiskās personas statusu).”.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Papildināt 19. pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Procesuālā tiesībspēja piemīt fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī iestādēm”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 19.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Procesuālā tiesībspēja piemīt visām personām”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji (iestrādāts Tieslietu ministrijas priekšl.)

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar procesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visiem privāto tiesību subjektiem – fiziskajām un juridiskajām personām

(3)Administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama arī personu apvienībām lietās par savu tiesībspēju (juridiskās personas statusu).

(1) Spēja realizēt procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskai personai un juridiskai personai.

(2) Fizisku personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem un to personu, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar Civillikuma 365. pantu, lietas ved viņu likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, lietas ved viņu likumiskie pārstāvji.

(4) Likumos noteiktajos gadījumos nepilngadīgas personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai viņi sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

70.

71.

72.

73.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Personas administratīvi procesuālā rīcībspēja

(1) Spēja īstenot procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja) ir juridiskām personām un pilngadīgam rīcībspējīgām fiziskām personām.

(2) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, procesuālās tiesības īsteno viņu likumiskie pārstāvji.

(3) Fizisku personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem procesuālās tiesības īsteno viņu likumiskie pārstāvji, tomēr iestādei vai tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(5) Juridisko personu lietas ved viņu likumiskie pārstāvji vai īpaši pilnvarotas personas.”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 20.panta otrajā daļā vārdus “un to personu, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar Civillikuma 365. pantu” un izteikt to kā trešo daļu, bet līdzšinējo trešo daļu izteikt kā otro daļu.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 20. panta 2. un 3. daļā vārdus “lietas ved” ar vārdiem “procesuālās tiesības īsteno”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 20.panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: “Ja likums piešķīris nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, tiesības patstāvīgi griezties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā.”.

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji (iestrādāts Tieslietu ministrijas priekšl.)

Atbalstīt (iestrādāts Tieslietu ministrijas priekšl.)

Atbalstīt

(1) Spēja īstenot procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja) ir juridiskajām personām un pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām personām.

(2) To fizisko personu procesuālās tiesības, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, īsteno šo personu likumiskie pārstāvji.

(3) To fizisko personu procesuālās tiesības, kuras sasniegušas vecumu no 15 līdz 18 gadiem, īsteno šo personu likumiskie pārstāvji, tomēr iestādei vai tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas attiecīgās personas.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi īstenot savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Ja likums nepilngadīgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, piešķīris tiesības patstāvīgi griezties iestādē, tai ir tiesības administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību patstāvīgi pārsūdzēt tiesā. Šādās lietās pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai viņi sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

(5) Juridisko personu lietas ved viņu likumiskie pārstāvji vai īpaši pilnvarotas personas.

74.

/Tieslietu ministrija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants.Publisko tiesību subjekta un iestādes administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai,

2) pašvaldībām

3) citiem ar likumu vai likuma pamata dibinātiem autonomiem publisko tiesību subjektiem. Publisko tiesību subjekts uzskatāms par autonomu tad, ja tas pilnīgi vai pārsvarā tiek finansēts no sava budžeta un tā darbība, tiesības un pienākumi ir regulēti likumā.

(2) Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt tikai lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīga speciāla budžeta ietvaros.

(3) Privāto tiesību subjekti, kas ar likumu vai uz likuma pamata ir apveltīti ar publisko varu, administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecībās uz šīs publiskās varas realizāciju.

(4) Iestāde rīkojas tā publisko tiesību subjekta vārdā, kurš to ir pilnvarojis. Šis publisko tiesību subjekts nosaka arī iestādes administratīvi procesuālās rīcībspējas saturu.”.

Atbalstīt

(1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt:

1) Latvijas Republikai;

2) pašvaldībām;

3) citiem ar likumu vai uz likuma pamata dibinātiem autonomiem publisko tiesību subjektiem. Publisko tiesību subjekts uzskatāms par autonomu, ja tas pilnīgi vai pārsvarā tiek finansēts no sava budžeta un tā darbību, tiesības un pienākumus regulē likums.

(2) Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt tikai lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā speciālā budžeta ietvaros.

(3) Privāto tiesību subjektiem, kas ar likumu vai uz likuma pamata ir apveltīti ar publisko varu, administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz šīs publiskās varas realizāciju.

(4) Iestāde rīkojas tā publisko tiesību subjekta vārdā, kurš to ir pilnvarojis. Šis publisko tiesību subjekts nosaka arī iestādes administratīvi procesuālās rīcībspējas saturu.

Administratīvā procesa dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieki

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var būt:

1) iesniedzējs (persona, kura griežas iestādē ar iesniegumu);

2) iestāde (kuras lietvedībā atrodas administratīvā lieta);

3) administratīvā akta adresāts (persona, uz kuru administratīvais akts attiecas);

4) trešās personas (personas, kurām attiecīgais administratīvais akts var skart cilvēktiesības vai ierobežot citas tiesības);

5) juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā publisko interešu pārstāvjiem;

6) pieteicējs (jebkura fiziska vai juridiska persona, kas griežas tiesā ar pieteikumu);

7) atbildētājs (publisko tiesību subjekts, pie kura pieder iestāde);

8) pārstāvis (uz likuma vai pilnvarojuma pamata).

(2) Atbildētājs tiesā var būt Latvijas Republika, pašvaldība, kā arī cita publisko tiesību institūcija, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā. Par atbildētāja pārstāvi pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību.

75.

76.

77.

78.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt 21.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) prokurors;”

attiecģgi grozģt turpmāko punktu numerāciju.

/Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis/

Papildināt 21.panta pirmo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“9) Ombuds.”

/Deputāts I.Burvis/

Izslčgt panta 2.daīu.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 21.panta otro daļu kā jaunu 32.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Administratīvā procesa dalībnieki var būt:

1) iesniedzējs (persona, kura griežas iestādē ar iesniegumu);

2) iestāde (kuras lietvedībā ir administratīvā lieta);

3) administratīvā akta adresāts (persona, uz kuru administratīvais akts attiecas);

4) trešās personas (personas, kuru cilvēktiesības var skart vai citas tiesības ierobežot attiecīgais administratīvais akts);

5) juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā personas interešu pārstāvjiem;

6) pieteicējs (jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas griežas tiesā ar pieteikumu);

7) atbildētājs (publisko tiesību subjekts, pie kura pieder iestāde);

8) pārstāvis (uz likuma vai pilnvarojuma pamata).

79.

/Juridiskā komisija/

Mainīt turpmāko pantu sakārtojumu atbilstoši 21.pantā dotajam administratīvā procesa dalībnieku uzskaitījumam.

Atbalstīt

80.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Iesniedzējs

Iesniedzējs ir persona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas tiesiskās attiecības.”.

Atbalstīt

Iesniedzējs ir persona, kura griežas iestādē, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas tiesiskās attiecības.

(1) Iesniegumu iestādē var iesniegt vairāki iesniedzēji.

(2) Katrs līdziesniedzējs pret iestādi uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, rada, groza vai izbeidz tiesiskas attiecības pret katru līdzdalībnieku atsevišķi. Katrs līdzdalībnieks savas tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālas darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdzdalībniekiem.

81.

82.

83.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 22. panta 1.-3. daļu šādā redakcijā:

“(1) Iesniegumu iestādē var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

(2) Katrs līdziesniedzējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdziesniedzējs var uzdot lietas vešanu vienam vai vairākiem pārstāvjiem no sava vidus vai pieaicinot vienu vai vairākus kopējus pārstāvjus.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“(1) Iesniegumu iestādē var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

(2) Katrs līdziesniedzējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, rada, groza vai izbeidz tiesiskas attiecības pret katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālas darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdziesniedzējiem.”

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Izteikt 22. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“ Līdzdalībnieks var uzdot lietas vešanu vienam vai vairākiem pārstāvjiem no sava vidus, vai pieaicināt vienu vai vairākus kopējus pārstāvjus”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Iesniegumu iestādei var iesniegt vairāki iesniedzēji (līdziesniedzēji).

(2) Katrs līdziesniedzējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdziesniedzēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, nodibina, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības ar katru līdziesniedzēju atsevišķi. Katrs līdziesniedzējs savas tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālās darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdziesniedzējiem.

84.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Adresāts

Adresāts ir persona, attiecībā pret kuru ir izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība.”.

Atbalstīt

Adresāts ir persona, attiecībā uz kuru ir izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība.

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai arī viņu var skart spriedums lietā.

(2) Trešajai personai procesa dalībnieka statuss tiek piešķirts ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas rakstveida vai mutvārdu iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(3) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieka procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(4) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu iestāde, šī persona vai iespējamais administratīvā akta adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, padotības kārtībā augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(1) Likumā paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību institūcijām, un citām organizācijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā arī izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

(3) Šajā pantā minēto institūciju atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem fiziskajai personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personas tiesiskās intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

85.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Pieteicējs ir persona, kura vēršas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības likumību un pamatotību, vai arī konstatētu personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju ir uzskatāma arī persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc šā likuma 21.panta 5.punktā minēto institūciju pieteikuma.”.

Atbalstīt

Pieteicējs ir persona, kura vēršas tiesā, lai tā veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības likumību un pamatotību vai arī konstatētu personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. Par pieteicēju uzskatāma arī persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc šā likuma 27.pantā minēto institūciju pieteikuma.

(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs pret iestādi uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

86.

87.

88.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 23. panta 1.-3. daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji) pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs procesā pret iestādi piedalās pastāvīgi.

(3) Līdzpieteicēji var uzdot lietas vešanu vienam vai vairākiem pārstāvjiem no sava vidus vai vienam vai pieaicināt vairākus kopējus pārstāvjus.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji) pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs procesā pret iestādi piedalās pastāvīgi.

(3) Līdzpieteicēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.”

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Izteikt 23. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Līdzdalībnieks var uzdot lietas vešanu vienam vai vairākiem pārstāvjiem no sava vidus, vai pieaicināt vienu vai vairākus kopējus pārstāvjus”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji (līdzpieteicēji) pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs procesā pret iestādi piedalās patstāvīgi.

(3) Līdzpieteicēji var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minēto institūciju pieteikuma, piedalās lietā kā pieteicējs.

89.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 24.pantu, iestrādājot to 29.pantā.

Atbalstīt

(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskas personas nāve, juridiskas personas izbeigšanās), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izdarītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bijušas personai, kuras tiesības pārņemtas.

(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskās personas izbeigšanās u.c.), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izdarītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas.

Atbildētājs tiesā var būt Latvijas Republika, pašvaldība, kā arī cita publisko tiesību institūcija, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā. Atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu iestādi, ja tas noteikts normatīvajā aktā.

(1) Trešajai personai procesa dalībnieka statuss tiek piešķirts ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas rakstiska vai mutvārdu iesnieguma. Persona, kura vēlas iegūt trešās personas statusu, kā arī iesniedzējs, iespējamais adresāts vai pieteicējs septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var to apstrīdēt augstākstāvošā iestādē, bet ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laika ir pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(2) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(3) Par trešo personu administratīvajā procesā var iestāties fiziska vai juridiska persona, kuras tiesiskās intereses apstrīdētais administratīvais akts ir ierobežojis. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieku vai tiesas iniciatīvas.

90.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Trešā persona

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai arī viņu var skart spriedums lietā.

(2) Trešajai personai procesa dalībnieka statuss tiek piešķirts ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas rakstveida vai mutvārdu iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas.

(3) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieka procesuālās tiesības ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(4) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu iestāde šī persona vai iespējamais administratīvā akta adresāts var apstrīdēt septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, padotības kartībā augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pārsūdzēt pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.”.

Atbalstīt, izsakot to kā jauno 26.pantu

Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona.

91.

92.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

“Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 28. un 29. pantos. Pārstāvju skaits netiek ierobežots.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā

Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību v ai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 28. un 29. pantos.”

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

33.pants. Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā

Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona ar ierobežojumiem, kas norādīti šā likuma 34. un 35. pantā.

(1) Par pārstāvi nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā;

2) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) persona, kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šī administratīvā procesa dalībniekam (izņemot šā likuma 22. un 23. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēti šī panta pirmajā daļā minētie apstākļi, iestāde vai tiesa šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.

93.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem administratīvajā procesā

(1) Par pārstāvi nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību vai likumā paredzētajā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu;

2) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) persona, kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šī administratīvā procesa dalībniekam (izņemot šā likuma 22. un 23. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.”

Atbalstīt

(1) Par pārstāvi nevar būt persona:

1) kura nav sasniegusi pilngadību vai likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu;

2) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šā administratīvā procesa dalībniekam (izņemot šā likuma 24. un 30. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, iestāde šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.

29.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē darboties:

1) persona, kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts,

2) persona, par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas,

3) citos likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki, pamatodami savu lūgumu, var rakstveida lūgt iestādi nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestādei lēmums par šādu lūgumu jāpieņem septiņu darba dienu laikā. Ja lūgums tiek noraidīts, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveida. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laika ir pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

35.pants. Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē darboties persona:

1) kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas;

3) uz kuru attiecas citi likumā paredzētie gadījumi.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki, pamatodami savu lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestādei lēmums sakarā ar šādu lūgumu jāpieņem septiņu darba dienu laikā. Ja lūgums tiek noraidīts, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākas iestādes lēmums septiņu dienu laikā pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdiem iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā un procesa dalībnieks to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstisku pilnvaru. Juridiskas personas pusē esošs attiecīgi pilnvarots darbinieks nav uzskatāms par pārstāvi šā likuma izpratnē, bet gan par attiecīgo juridisko personu (iestādi).

(3) Prokurora vai zvērināta advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi iesniedz tiesai dokumentus, kuri apliecina viņu tiesības.

94.

95.

96.

/Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis/

Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ombuda, prokurora vai zvērināta advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.”

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdus “prokurora vai”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdu “zvērināta”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdiem iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā, un procesa dalībnieks to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru. Juridiskās personas vai iestādes pusē esošs attiecīgi pilnvarots darbinieks uzskatāms nevis par pārstāvi šā likuma izpratnē, bet gan par attiecīgo juridisko personu (iestādi).

(3) Advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi iesniedz tiesai dokumentus, kuri apliecina viņu tiesības.

(1) Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izdarīt visas procesuālās darbības, izņemot, ja citos likumos noteikts, ka to izdarīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pārstāvamajam saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis veicis viņam dotās pilnvaras robežās.

(1) Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot gadījumus, kad citos likumos noteikts, ka šo darbību izpildīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis izpildījis viņam dotās pilnvaras ietvaros.

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdiem. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu iestāde noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei vai tiesai.

97.

98.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 32. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Pārstāvības atsaukšana vai atteikšanās no pārstāvības.”

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 32. panta 2. daļā vārdus “lietas vešanas” ar vārdu “pārstāvības”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdiem. Iestāde šo paziņojumu noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei vai tiesai.

(1) Valsts cilvēktiesību birojam un likumā paredzētajos gadījumos citām valsts vai pašvaldību institūcijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā arī izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

(3) Šajā pantā minēto institūciju atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem fiziskai personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Šī panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

99.

100.

101.

/Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis/

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts cilvēktiesību birojam, ombudam un likumā paredzētajos gadījumos citām valsts vai pašvaldību institūcijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.”

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 33.panta pirmo daīu šādā redakcijā :

“(1) Valsts cilvčktiesģbu birojam un likumā paredzčtajos gadģjumos citām valsts vai paøvaldģbu institścijām, arodbiedrģbām, sabiedriskajām un citām organizācijām, ir tiesģbas iesniegt iestādč iesniegumus vai tiesā pieteikumus , lai aizstāvčtu personu tiesģbas un tiesiskās intereses.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 33.panta nosaukumu un panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“33.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības būt par personu tiesību un tiesisko interešu aizstāvi

(1) Likumā paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību institūcijām un citām organizācijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.”

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts Juridiskās komisijas priekšl.)

Atbalstīt, izsakot 33.pantu kā 27.pantu

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā valsts vai pašvaldību institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personas tiesiskās intereses.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

(3) Šī panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu ir atzinusi tiesa.

102.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt panta nosaukumā un panta pirmajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldību”.

Atbalstīt, izsakot 34.pantu kā 28.pantu

Procesuālo termiņu aprēķināšana administratīvajā procesā

Procesuālo termiņu aprēķināšana administratīvajā procesā

Procesuālās darbības izdara likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka iestāde vai tiesa. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka iestāde vai tiesa. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(1) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

103.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 36.panta nosaukumā un tekstā vārdu “skaitījums”.

Neatbalstīt

(1) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

37.pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1) Termiņam, kas skaitāms mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša atbilstošais datums. Ja attiecīgajam mēnesim nav atbilstoša datuma, tad termiņa pēdējā diena ir šī mēneša pēdējā diena.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja dokuments nodots sakaru institūcijā termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

104.

105.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 37.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas tajā dienā, līdz kuram noteikts.”;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 37.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

41.pants. Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1) Termiņam, kas skaitāms mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.

Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu termiņa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.

(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde vai tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

106.

107.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Papildināt 40. panta pirmo daļu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “pēc administratīvā procesa dalībnieka iesnieguma vai pieteikuma”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 40. panta 1. daļu aiz vārda “tiesa” ar vārdiem “pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma” un tālāk pēc teksta.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde vai tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

(1) Pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā pret kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu darba dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Vienlaicīgi ar pieteikuma iesniegšanu par termiņa atjaunošanu jāizdara procesuālā darbība, kuras termiņš nokavēts.

(3) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

108.

109.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 42.panta trešajā daļā vārdus “vai blakusprotestu”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 42.panta trešajā daļā vārdus “vai blakusprotestu”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pieteikumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā pret kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu darba dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Iesniedzot pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, vienlaikus jāizpilda procesuālā darbība, kuras termiņš nokavēts.

(3) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakussūdzību.

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvos aktos noteiktu termiņu, kurā tai jāizdara kāda procesuāla darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa sākumu (šā likuma 36. pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (šā likuma 37. pants) un šī panta noteikumi.

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvos aktos noteiktu termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā ir jāizdara procesuāla darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, tad šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošai iestādei vai tiesai septiņu dienu laikā jāpieņem lēmums, ar kuru iestādei tiek uzdots attiecīgo procesuālo darbību nekavējoties izpildīt.

(3) Ja iestāde šī panta otrajā daļā minēto augstākstāvošās iestādes vai tiesas lēmumu neizpilda, tad attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, skaitās kā izpildīta. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, tad procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš ir noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu prasīt atlīdzinājumu, pie tam termiņa neievērošana jau pati par sevi ir uzskatāma kā morāls kaitējums šā likuma 76. panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Ja šis likums vai cits normatīvs akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā ir jāizdara procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, tad pēc termiņa izbeigšanās šī procesuālā darbība vairs nevar tikt izdarīta.

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (40.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (41.pants) un šā panta noteikumi.

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja tādas nav, - pirmās instances tiesā. Augstākai iestādei vai tiesai septiņu dienu laikā jāpieņem lēmums, ar kuru iestādei tiek uzdots attiecīgo procesuālo darbību nekavējoties izpildīt.

(3) Ja iestāde šā panta otrajā daļā minēto augstākās iestādes vai tiesas lēmumu neizpilda, attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, tiek uzskatīta par izpildītu. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu prasīt atlīdzinājumu, turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu šā likuma 90. panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt.

(1) Uz tiesai šajā likumā noteiktu termiņu, kurā tai jāizdara kāda procesuāla darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (šā likuma 36. pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (šā likuma 37. pants) un šī panta noteikumi.

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteiktos termiņus, tad jebkuram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt blakusssūdzību, bet prokuroram – blakusprotestu. Uz blakussūdzību (blakusprotestu) par termiņa neievērošanu tiek attiecīgi piemēroti šā likuma 32. nodaļas noteikumi. 296. pants un 302. pants netiek piemēroti.

(3) Augstākstāvošai tiesas instancei, izskatot šī panta otrajā daļā minēto blakussūdzību par termiņa neievērošanu, ir tiesības:

1) uzdot tai tiesai, kurai termiņš bija jāievēro, nekavējoties veikt attiecīgo procesuālo darbību;

2) atzīt, ka attiecīgā procesuālā darbība ir uzskatāma par izpildītu;

3) izlemt jautājumu pēc būtības.

110.

111.

112.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 44.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “bet prokuroram – blakusprotestu”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 44.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu iekavās “(blakusprotestu)”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 44.panta trešajā daļā vārdus “Augs tākstāvošai tiesas instancei” ar vārdiem “Augstākai tiesas instancei”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Uz šajā likumā noteikto termiņu, kurā tiesai jāizpilda kāda procesuālā darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (40.pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (417.pants) un šā panta noteikumi.

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteiktos termiņus, jebkuram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt blakusssūdzību. Blakussūdzību par termiņa neievērošanu izskata attiecīgi piemērojot šā likuma 33.nodaļas noteikumus. Šā likuma 309. pants un 314. pants netiek piemērots.

(3) Augstākai tiesas instancei, izskatot šā panta otrajā daļā minēto blakussūdzību par termiņa neievērošanu, ir tiesības:

1) uzdot tai tiesai, kurai termiņš bija jāievēro, nekavējoties izpildīt attiecīgo procesuālo darbību;

2) atzīt, ka attiecīgā procesuālā darbība uzskatāma par izpildītu;

3) izlemt jautājumu pēc būtības.

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ

Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība

Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība

Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.

Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.

(1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai izrādās, ka iestādei, kas ar lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, tad lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

(2) Teritoriālās piekritības maiņas gadījumā lieta ar abu iestāžu un administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišanu var tikt atstāta izskatīšanai iepriekšējā iestādē.

(1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai izrādās, ka iestādei, kas ar lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

(2) Teritoriālās piekritības maiņas gadījumā lietu ar abu iestāžu un administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišanu var atstāt izskatīšanai iepriekšējā iestādē.

(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, citām iestādēm neatkarīgi no to padotības ir jāsniedz tai nepieciešamā informācija, kas ir šo iestāžu rīcībā, vai cita veida palīdzība. Šāda palīdzība jāsniedz bez maksas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(2) Šī panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt ar rakstisku pamatojumu:

1) ja tas faktisku iemeslu dēļ nav iespējams;

2) ja tas tiesisku iemeslu dēļ nav iespējams, it sevišķi, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;

3) ja to var izdarīt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) ja palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz palīdzību lūdzējas iestādes nepieciešamību pēc šīs palīdzības.

(3) Palīdzības atteikumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja tādas nav vai ja tā ir Ministru kabinets, tad jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarots ministrs, kura lēmums ir galīgs.

(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, citām iestādēm neatkarīgi no to padotības jāsniedz tai nepieciešamā informācija, kas ir šo iestāžu rīcībā, vai cita veida palīdzība. Šāda palīdzība sniedzama bez maksas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt, atteikumu rakstveidā pamatojot, ja:

1) tas nav iespējams faktisku iemeslu dēļ;

2) tas nav iespējams tiesisku iemeslu dēļ, it sevišķi tad, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;

3) to var izdarīt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz palīdzību lūdzējas iestādes nepieciešamību pēc šīs palīdzības.

(3) Palīdzības atteikumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja tādas nav vai ja tā ir Ministru kabinets, jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarots ministrs, kura lēmums ir galīgs.

(1) Pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas sakarā ar kādu administratīvu procesu iestādei ir jāsniedz jebkura informācija, kas ir iestādes rīcībā, izņemot gadījumus, ja šī informācija:

1) satur valsts noslēpumu saskaņā ar likumu « Par valsts noslēpumu» ;

2) nav izpaužama saskaņā ar citiem likumiem;

3) paredzēta vienīgi iestādes iekšējai lietošanai (apspriežu materiāli, lēmumu projekti u.tml.);

4) attiecas uz komercnoslēpumiem;

5) attiecas uz atestācijas, eksāmenu, konkursu un līdzīga rakstura informācijas izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesu;

6) attiecas uz fiziskas personas privāto dzīvi, tajā skaitā satur ziņas par personas kodu, tautību, pilsonību, veselības stāvokli, civilstāvokli, dzīvesvietu, sodāmību, ienākumiem, piederošo īpašumu, piederību reliģiskajām un politiskajām organizācijām.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu «Par valsts noslēpumu» vai citiem likumiem, iestāde izsniedz izpaužamo informācijas daļu, ja informācija pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskas personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, iestāde var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt citas personas, informāciju var sniegt tikai tad, ja tās pierāda savu interešu juridisko pamatojumu.

(4) Personām ir tiesības iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kādas vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kas iegūta prettiesiski.

113.

114.

115.

116.

117.

118.

119.

120.

121.

122.

123.

124.

125.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “Par valsts noslēpumu”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 48.panta 2.punktu kā 6.punktu;

attiecīgi mainīt punktu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 3.punktu.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 4.punktu.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 5.punktu.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Izslēgt 48. panta pirmās daļas 5. punktu.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 6.punktu.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Izslēgt 48. panta pirmās daļas 6. punktā vārdu “civilstāvokli”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 48. panta 1. daļas 6. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Informācija par valsts vai pašvaldību amatpersonu vai ierēdņu ienākumiem šī panta izpratnē netiek uzskatīta par tādu, kas attiecas un šo personu privāto dzīvi.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 48.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) attiecas uz fiziskas personas privāto dzīvi, satur ziņas par personas kodu, tautību, pilsonību, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, veselības stāvokli, sodāmību, ienākumiem, īpašumu, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem.”

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 48.panta otrajā daļā vārdus ““Par valsts noslēpumu” vai citiem likumiem”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 48.panta trešās daļas otrajā teikumā aiz vārda “interešu” vārdu “juridisko”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 48.panta trešās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “privāto dzīvi” ar vārdiem iekavās “(personas kodu, tautību, pilsonību, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, veselības stāvokli, sodāmību, ienākumiem, īpašumu, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem)”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji (iestrādāts Juridiskās komisijas. redakcijā).

(1) Ja no fiziskās vai juridiskās personas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu, iestādei jāsniedz jebkura informācija, kas ir tās rīcībā, izņemot gadījumus, kad šī informācija:

1) satur valsts noslēpumu saskaņā ar likumu;

2) paredzēta vienīgi iestādes iekšējai lietošanai (apspriežu materiāli, lēmumu projekti u.tml.);

3) attiecas uz komercnoslēpumiem;

4) attiecas uz atestācijas, eksāmenu, konkursu un līdzīga rakstura informācijas izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesu;

5) attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi, satur ziņas par personas kodu, tautību, pilsonību, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, veselības stāvokli, sodāmību, ienākumiem, īpašumu, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem;

6) nav izpaužama saskaņā ar citiem likumiem.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu, iestāde izsniedz izpaužamo informācijas daļu, ja šī informācija pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, iestāde var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt citas personas, informāciju var sniegt tikai tad, ja tās pierāda savu interešu pamatojumu.

(4) Personām ir tiesības iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kuras vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kura iegūta prettiesiski.

Administratīvā procesa gaita iestādē

Administratīvā procesa gaita iestādē

126.

/Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis/

Papildināt likuma tekstu ar jaunu 49.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju:

“49.pants. Augstāstāvoša iestāde

Šās nodaļas izpratnē augstākstāvoša iestāde ir pakļautības kārtībā augstāka institūcija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīga izdot saistošus rīkojumus zemākstāvošās iestādes - administratīvā akta izdevējas kompetences jautājumos, vai atcelt attiecīgos administratīvos aktus.”

Atbalstīt daļēji (iestrādāts 1.pantā kā jauna otrā daļa).

Administratīvā lieta iestādē tiek ierosināta:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz iestādes iniciatīvas pamata;

3) uz augstākstāvošas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

Administratīvā lieta iestādē tiek ierosināta:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz iestādes iniciatīvas pamata;

3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

(1) Iesniegums var tikt iesniegts mutvārdiem vai rakstveidā. Iesniegumā jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīves vieta (juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese), prasījums, uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, tad iestāde var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam tūlīt izdod rakstisku izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Iestāde, pie kuras iesniedzējs ir griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt to uz iestādi, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, iestāde septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības, par ko paziņo iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir kopējā augstākstāvošā iestāde vai Ministru kabineta noteikta institūcija.

(4) Iestādei, kurai lieta ir piekritīga, jāpieņem personas iesniegums arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pēc iespējas sniedz iesniedzējam visu nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

127.

/Deputāts I.Burvis/

50.panta. 1.daīu izteikt šādā redakcijā:

“(1)Iesniegums jāiesniedz rakstveidā. Iesniegumā jānorāda iesniedzčja vārds un uzvārds, dzģves vieta ( juridiskai personai - nosaukums un juridiskā adrese) un iesniedzčja prasģjums, uz tā jābśt iesniedzčja parakstam.”

Neatbalstīt

(1) Iesniegumu var iesniegt mutvārdiem vai rakstveidā. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, juridiskā adrese), prasījums; uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, iestāde var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam tūlīt izdod rakstveida izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Iestāde, pie kuras iesniedzējs griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt iestādei, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, iestāde septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir kopējā augstākā iestāde vai Ministru kabineta noteikta iestāde.

(4) Iestādei, kurai lieta ir piekritīga, jāpieņem personas iesniegums arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pēc iespējas sniedz iesniedzējam visu nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

(1) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvs akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu pastāvēt.

(2) Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, bet gan zemākstāvošai iestādei, tad augstākstāvošā iestāde dod rīkojumu zemākstāvošai iestādei ierosināt administratīvo procesu. Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, tad iestāde, kurai ir kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

128.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 51.panta otro daļu kā jaunu 52.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “52.pants Lietas ierosināšana uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata”.

Atbalstīt

Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt.

56.pants. Lietas ierosināšana uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata

Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, bet gan zemākai iestādei, augstākā iestāde dod rīkojumu zemākai iestādei ierosināt administratīvo procesu. Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, iestāde, kurai ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

(1) Pēc administratīvā procesa ierosināšanas iestāde iegūst visu nepieciešamo informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, tai skaitā var iegūt informāciju no procesa dalībniekiem, no citām iestādēm, kā arī ar liecinieku, ekspertu, dokumentu, apskates un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija nav procesa dalībnieku, bet citas iestādes rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa procesa dalībniekiem.

(3) Ja informācija satur šā likuma 48. pantā minētās ziņas par fiziskas personas privāto dzīvi, iestāde informē personu par šīs informācijas iegūšanas obligāto vai brīvprātīgo raksturu, tiesisko pamatu un mērķiem.

129.

130.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 52.panta pirmajā daļā vārdus “administratīvā procesa” ar vārdiem “administratīvās lietas”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 52.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja informācija satur šā likuma 48. pantā minētās ziņas par fiziskas personas privāto dzīvi, tad iestāde paskaidro personai, uz kāda normatīva akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, un vai personai šīs zinās ir jāsniedz obligāti jeb to sniegšana ir brīvprātīga.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst visu informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no procesa dalībniekiem, no citām iestādēm, kā arī ar liecinieku, ekspertu, dokumentu, apskates un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis procesa dalībnieku, bet gan citas iestādes rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no procesa dalībniekiem.

(3) Ja informācija satur šā likuma 52. pantā minētās ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi, iestāde paskaidro personai, uz kāda normatīvā akta pamata un kādam mērķim iestāde šīs ziņas vēlas iegūt, kā arī to, vai personai šīs ziņas jāsniedz obligāti vai to sniegšana ir brīvprātīga.

(1) Iestāde drīkst vākt vai pieprasīt iesniegšanai tikai to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju var pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas.

(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

(1) Iestāde drīkst vākt vai pieprasīt iesniegšanai tikai to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas.

(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

Jebkuram procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 48.pantu nav izpaužama.

131.

132.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 54.pantu aiz vārdiem “iepazīties ar lietu” ar vārdiem “un izteikt savu viedokli”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 54.pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Iestādei rakstveidā iesniegtais viedoklis tiek pievienots lietai.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Jebkuram procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 52.pantu nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegtais viedoklis tiek pievienots lietai.

(1) Izdodot administratīvo aktu, kurš ir nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestādei jānoskaidro un jāizvērtē viņu argumenti un viedoklis šajā lietā.

(2) Personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama šādos gadījumos:

1) ja administratīvā akta izdošana ir steidzama, t.i., ja jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(3) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 60. pantu ir izdots rakstveidā un personas viedoklis nav ticis noskaidrots, tad administratīvā akta pamatojumā, norādot uz šī panta otrās daļas attiecīgo punktu, jābūt paskaidrotam iemeslam, kādēļ personas viedoklis nav ticis noskaidrots.

133.

134.

135.

136.

137.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 55.panta pirmajā daļā vārdus “kurš ir nelabvēlīgs” ar vārdiem “kurš varētu būt nelabvēlīgs”.

/Deputāts I.Burvis /

Izslēgt 55.panta 2. un 3.daīu.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Precizēt 55. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “adekvāta”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt no 55. panta 2. daļas 3. punkta vārdus: “vai nav adekvāta”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 55.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “adekvāta” ar vārdu “lietderīga”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Izdodot administratīvo aktu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestādei jānoskaidro un jāizvērtē adresāta vai trešās personas argumenti un viedoklis šajā lietā.

(2) Personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama šādos gadījumos:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(3) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 65.pantu ir izdots rakstveidā un personas viedoklis nav noskaidrots, administratīvā akta pamatojumā, norādot uz šā panta otrās daļas attiecīgo punktu, jāpaskaidro iemesls, kādēļ personas viedoklis nav noskaidrots.

(1) Pēc visu nepieciešamo faktu konstatēšanas un dalībnieku viedokļa noskaidrošanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) ja piemērojamā tiesību norma atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (šā likuma 58. panta otrā vai ceturtā daļa) – par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga;

3) ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (šā likuma 58. panta pirmā vai trešā daļa) vai arī tā atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (šā likuma 58. panta otrā vai trešā daļa) – par administratīvā akta izdošanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Tādā gadījumā šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā.

138.

139.

140.

141.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 56. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Lēmuma pieņemšana par lietas izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu.”

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 56. panta 1. daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 56.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga (58.panta otrā vai ceturtā daļa);

3) par administratīvā akta izdošanu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 56.panta pirmās daļas 2., 3.punktu šādā redakcijā:

“2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga - ja piemērojamā tiesību norma atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (58. panta otrā vai ceturtā daļa);

3) par administratīvā akta izdošanu - ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (58.panta pirmā vai trešā daļa) vai arī tā atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (58.panta otrā vai trešā daļa).”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Pēc visu nepieciešamo faktu konstatēšanas un dalībnieku viedokļa noskaidrošanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, - ja piemērojamā tiesību norma piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (63. panta otrā vai ceturtā daļa);

3) par administratīvā akta izdošanu - ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (63.panta pirmā vai trešā daļa), vai arī piešķir iestādei tā izdošanas izvēles tiesības (63.panta otrā vai trešā daļa).

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Tādā gadījumā šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā.

1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde izdod administratīvo aktu vai pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, tad iestādes vadītājs, ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu un lūgt izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstisku lēmumu. Atteikuma gadījumā šis lēmums nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde izdod administratīvo aktu vai pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, - iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu, lūdzot izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā šis lēmums nekavējoties paziņojams iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(1) Ja piemērojamā tiesību norma nosaka, ka ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), tad iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(2) Ja piemērojamās tiesību normas ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde nonāk pie secinājuma, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tad lieta tiek izbeigta.

(3) Ja piemērojamās tiesību norma nosaka, ka administratīvais akts ir jāizdod, bet nenosaka tā konkrētu saturu, iestāde šo aktu izdod, ievērojot ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktās robežas, un to ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu (satura izvēles administratīvais akts).

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, un izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde nonāk pie secinājuma, ka administratīvais akts ir izdodams, tad tā šo aktu izdod, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktās robežas, un to ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tad lieta tiek izbeigta.

142.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt 58.pantu.

Neatbalstīt

(1) Ja piemērojamā tiesību norma noteic, ka ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(2) Ja piemērojamās tiesību normas ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, lieta tiek izbeigta.

(3) Ja piemērojamā tiesību norma noteic, ka administratīvais akts ir jāizdod, bet nenosaka tā konkrētu saturu, iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvaros, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu (satura izvēles administratīvais akts).

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, lieta tiek izbeigta.

Apsverot administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderību (šā likuma 58. pants), iestāde lemj:

1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai un par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesiskās intereses;

3) par administratīvā akta samērīgumu, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka indivīda tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams valsts vai sabiedrības ieguvums. Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

143.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt 59.pantu.

Neatbalstīt

Apsverot administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderību (63.pants), iestāde lemj:

1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai un par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesiskās intereses;

3) par administratīvā akta samērīgumu, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka indivīda tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams valsts vai sabiedrības ieguvums. Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 62. pantā paredzētos gadījumus.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) adresāts (fiziskai personai: vārds, uzvārds, adrese, ja nepieciešams, arī personas kods; juridiskai personai: nosaukums, adrese);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku izteiktie viedokļi;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (šā likuma 58. panta otrā un trešā daļa, 59. pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumus, norādot piemēroto pantu vai punktu;

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtas, apstiprinātas vai noraidītas tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, ar kuriem pierādījumi noraidīti.

(4) Pamatojot administratīvo aktu, iestāde var atsaukties uz Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautiskajām tiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai, kā arī vispārīgiem tiesību principiem. Atsaucē norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu vai punktu.

(5) Pamatojot savu viedokli, iestāde var izmantot piemērotus argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot savu lēmumu ar instrukciju vai kādu citu iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde administratīvā akta izdošanas procesa gaitā ir piemērojusi kādu iekšēju normatīvu aktu, tad tas administratīvā akta pamatojumā ir jāuzrāda, norādot šī akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto pantu vai punktu. Šai norādei ir tikai informatīvs raksturs.

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, tad šī panta pirmās daļas 4., 6. un 9. punktā minētās sastāvdaļas nav nepieciešamas.

144.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 60. panta 7. daļā vārdu “pirmās” ar vārdu “otrās”.

Atbalstīt

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 67.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) adresāts (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, adrese, ja nepieciešams, arī personas kods; juridiskajai personai - nosaukums, adrese);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku izteiktie viedokļi;

5) faktu konstatējums;

6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (63. un 64. pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumus, norādot piemēroto pantu vai punktu;

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtas, apstiprinātas vai noraidītas tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti.

(4) Pamatojot administratīvo aktu, iestāde var atsaukties uz Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, Latvijai saistošu starptautisko tiesību normām, kā arī vispārīgiem tiesību principiem. Atsaucē norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu vai punktu.

(5) Pamatojot savu viedokli, iestāde var izmantot attiecīgus argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot savu lēmumu ar instrukciju vai kādu citu iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde administratīvā akta izdošanas procesa gaitā ir piemērojusi kādu iekšējo normatīvo aktu, tas administratīvā akta pamatojumā jāmin, norādot šā akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto pantu vai punktu. Šai norādei ir tikai informatīvs raksturs.

(7) Ja iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, šā panta otrās daļas 4., 6. un 9. punktā minētās ziņas nav nepieciešamas.

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu), tos atsevišķi norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma šādus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tikai tad:

1) ja iestāde pati ir tiesīga lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu (izdošanas izvēles un brīvā administratīvā akta gadījumā (šā likuma 58. panta otrā un ceturtā daļa);

2) ja bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumiem jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķiem.

145.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 61. panta 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķiem.”

Atbalstīt

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu), tos atsevišķi norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma šādus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tikai tad, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) iestāde pati ir tiesīga lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu [izdošanas izvēles un brīvā administratīvā akta gadījumā (63. panta otrā un ceturtā daļa];

2) bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumam jābūt samērīgam ar administratīvā akta saturu un jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķiem.

(1) Administratīvais akts var tikt izdots, neievērojot šā likuma 60. panta noteikumus (tai skaitā – var tikt izdots citādi nekā rakstveidā, piemēram, arī mutvārdiem), tikai šādos gadījumos:

1) ja administratīvā akta izdošana ir steidzama, tas ir, ja jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu, vai

2) ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā, vai

3) ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs, vai

4) ja no gadījuma būtības izriet, ka rakstiska izdošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts ir izdots citādi nekā rakstveidā, vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 60. panta prasībām, tad adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt iestādei to noformēt rakstveidā atbilstoši 60. panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir jau zaudējis spēku, tad iestāde to izsniedz tikai tad, ja adresātam tas ir vajadzīgs savu vai kāda cita administratīvā procesa dalībnieka tiesību aizsardzībai, tai skaitā atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 7.nodaļas noteikumiem vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

146.

147.

148.

149.

150.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 62.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvais akts var tikt izdots mutvārdiem vai kā citādi, neievērojot 60.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 62.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā teikuma beigās vārdu “vai”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 62. panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja no iesnieguma var secināt, ka rakstiska administratīva akta izdošana personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai nav nepieciešama.”

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 62.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “adekvāta” ar vārdu “lietderīga”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 62.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem “viena mēneša laikā” ar vārdu “mutvārdos”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Administratīvais akts var izdot mutvārdos vai kā citādi, neievērojot šā likuma 65.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā;

3) gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

4) no gadījuma būtības izriet, ka izdošana rakstveidā nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts izdots citādi, nevis rakstveidā vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 65. panta prasībām, adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši 65. panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir jau zaudējis spēku, iestāde to izsniedz tikai tad, ja adresātam tas vajadzīgs savu vai kāda cita administratīvā procesa dalībnieka tiesību aizsardzībai, arī atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļas noteikumiem vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, tad administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas adresātam kļūst zināms. Veids, kādā administratīvais akts adresātam tiek darīts zināms – rakstveidā, mutvārdiem vai citādi – neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Ja rakstisks administratīvais akts tiek piesūtīts pa pastu, tad skaitās, ka administratīvais akts adresātam kļuvis zināms septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad tas ir nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, tad viņam šis apgalvojums ir jāpamato, uzrādot ticamus iemeslus.

(3) Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā v ar izlabot acīmredzamas rakstības vai matemātiskas kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šīs kļūdas tiek izlabotas.

(4) Adresātam ir tiesības prasīt iestādei ar administratīvo aktu uzliktā pienākuma izskaidrošanu arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēku un termiņus.

(5) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, kamēr tas tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

151.

152.

153.

154.

155.

156.

157.

158.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus “kļūst zināms” ar vārdu “paziņots”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus “darīts zināms” ar vārdu “paziņots”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdus “kļuvis zināms” ar vārdu “paziņots”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdu “skaitās” ar vārdu “uzskatāms”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 63.panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja pa pastu tiek sūtīts adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts, tas noformējams kā ierakstīts pasta sūtījums.”.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 63.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratģvais akts piešemts bez procesa dalģbnieka klātbśtnes, procesuālo termišu tecčjums sākas no dienas, kad višø saščmis lčmumu par øo aktu.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 63.panta trešo daļu kā jaunu 64.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 63.panta ceturto daļu kā jaunu 65.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Administratīvā akta izskaidrošana”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvais akts tiek paziņots adresātam– rakstveidā, mutvārdiem vai citādi – neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Ja rakstveida administratīvais akts tiek sūtīts pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja pa pastu tiek sūtīts adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts, tas noformējams kā ierakstīts pasta sūtījums. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato, minot ticamus iemeslus.

(3) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, kamēr tas tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas rakstības vai matemātiskas kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šīs kļūdas tiek izlabotas.

Adresātam ir tiesības prasīt, lai iestādei ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu izskaidro arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēku un termiņus.

Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai (šā likuma 26. pants). Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo arī iesniedzējam.

Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai (26. pants). Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo arī iesniedzējam.

Administratīvais akts nav spēkā:

1) ja objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) ja to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga;

3) ja rakstveidā izdotā un adresātam nelabvēlīgā administratīvā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) ja tas pieprasa adresātam izdarīt tiesību pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.

159.

160.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 65.panta 2.punktu ar vārdiem iekavās šādā redakcijā: “(izņemot 46.panta otrajā daļā minēto gadījumu)”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 65.panta 4.punktu aiz vārda “tiesību” ar vārdu “normu”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Administratīvais akts nav spēkā, ja:

1) objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga (izņemot 50.panta otrajā daļā minēto gadījumu);

3) rakstveidā izdotajā un adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.

(1) Administratīvais akts stājas spēkā, bet to var apstrīdēt:

1) ja no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

2) ja administratīvajā procesā līdz tā izdošanai nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa gaitu (procesuālās kļūdas);

3) ja tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, tai skaitā – ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas, nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai ja tā kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

(2) Ja apstrīdams administratīvs akts netiek apstrīdēts, tad paliek spēkā, kamēr tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

161.

162.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt terminu “apstrīdēšana” ar terminu “pārsūdzēšana”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 66.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “līdz tā izdošanai“.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Administratīvais akts stājas spēkā, bet to var apstrīdēt, ja:

1) no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības;

2) administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa gaitu (procesuālās kļūdas);

3) tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas, nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

(2) Ja apstrīdams administratīvais akts netiek apstrīdēts, tas paliek spēkā, kamēr tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

(1) Ja administratīvā akta adresāts apstrīd administratīvo aktu, tā darbība tiek apturēta no iesnieguma iesniegšanas brīža iestādē.

(2) Ja augstākstāvoša iestāde atstāj spēkā apstrīdētu un apturētu administratīvo aktu, tad tā termiņa skaitījums sākas ar augstākstāvošās iestādes lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

163.

164.

165.

166.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 67.pantu kā jaunu 69.pantu šādā redakcijā:

“(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē.

(2) Ja padotības kārtībā augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas no dienas, kad notecējis termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un nav pārsūdzēts.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 67.pantu kā jaunu 69.pantu šādā redakcijā:

“69.pants. Apstrīdēta administratīvā akta apturēšana

(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(2) Ja padotības kārtībā augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas no dienas, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un nav pārsūdzēts.”.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt terminu “apstrīdēšana” ar terminu “pārsūdzēšana”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 67.panta 1.daļu ar palīgteikumu šādā redakcijā:

“ja citos likumos nav noteikts citādi”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts vai trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt nākamā augstākstāvošā iestādē. Ja iestādei nav augstākstāvošas iestādes vai augstākstāvošā iestāde ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likumos vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta arī cita iestāde, kurā attiecīgais administratīvais akts var tikt apstrīdēts.

(3) Adresāts administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā kopš tā spēkā stāšanās, bet, ja rakstveidā izdotam administratīvam aktam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā tas var tikt apstrīdēts, tad viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās.

(4) Persona, kuras tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā kopš brīža, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās.

(5) Administratīvo aktu šī panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas var apstrīdēt arī tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, taču lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu ir nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai, tai skaitā atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu, vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Ja apstrīdētais administratīvais akts zaudē spēku apstrīdēšanas procesa laikā, tad process līdz lēmumam par administratīvo aktu (šā likuma 69. pants) tiek turpināts, ja iesniedzējs pamato tā turpināšanās nepieciešamību.

(6) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdiem iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums ir mutvārdiem, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta. Šo iesniegumu piecu darba dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākstāvošai iestādei.

(7) Iesniegumā jānorāda, kāds administratīvais akts tiek apstrīdēts, kā arī jābūt saprotamam akta apstrīdēšanas mērķim.

(8) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas visi šā likuma nosacījumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

167.

168.

169.

170.

171.

172.

173.

174.

175.

176.

177.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt terminu “apstrīdēšana” ar terminu “pārsūdzēšana”.

/Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis/

Izteikt 68.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, vai kādas no šīm personām interesēs - ombuds.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt:

1) ja pastāv augstākstāvoša iestāde, tad tajā;

2) ja augstākstāvoša iestāde nepastāv, vai tā ir Ministru kabinets, tad uzreiz tiesā;

3) ombuds var administratīvo aktu apstrīdēt arī pieprasot tā atkārtotu izskatīšanu iestādē, kas aktu pieņēmusi;

4) likumos un Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta arī cita iestāde, kurā attiecīgais administratīvais akts var tikt apstrīdēts.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt pirmo, otro un astoto daļu kā panta attiecīgi pirmo, otro un trešo daļu ar panta nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesības apstrīdēt administratīvo aktu”. Papildināt šo pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja apstrīdams administratīvais akts šā panta trešās daļas noteiktajos termiņos nav apstrīdēts, tad tas kļūst neapstrīdams. Par pieteikumu par šo termiņu atjaunošanu lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt trešajā daļā vārdu “Adresāts” ar vārdiem “Iesniedzējs, adresāts vai trešā persona”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “var ierobežot” ar vārdiem “ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt trešo un ceturto daļu kā jauna 70.panta attiecīgi pirmo un otro daļu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Administratīvā akta apstrīdēšanas termiņi”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt piektās daļas pirmo un otro teikumu kā jauna 72.panta attiecīgi pirmo un otro daļu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Spēku zaudējuša administratīvā akta apstrīdēšana”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt sesto daļu kā jaunu 69.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 68. panta 6. daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai nākamajā augstākstāvošajā iestādē”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 68.panta septīto daļu kā jaunu 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu saturs

Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) kāds administratīvais akts tiek apstrīdēts;

2) kādā apjomā administratīvais akts tiek apstrīdēts;

3) lūgumu.”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 68. panta 7. daļā vārdu “mērķiem” ar vārdu “pamatojumam”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts vai trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē. Ja iestādei nav augstākas iestādes vai augstākā iestāde ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likumos vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta arī cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt.

(3) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas visi šā likuma noteikumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

(4) Ja apstrīdams administratīvais akts šā likuma 77.pantā noteiktajos termiņos nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams. Par pieteikumu atjaunot šos termiņus lemj tā pati iestāde, kura izskata iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.

178.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 69.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju:

“69.pants. Protesta iesniegųana.

Prokurors ir tiesģgs iesniegt protestu par administratģvo aktu tādā kārtģbā un termišos, kādi noteikti procesa dalģbniekiem administratģvā akta pārsśdzčønai.”

Neatbalstīt

(1) Iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē.

(2) Ja padotības kārtībā augstāka iestāde iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas no dienas, kad beidzies termiņš administratīvā akta pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.

(1) Iestāde, kura izskata iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu, izskata lietu vai tās daļu vēlreiz pēc būtības vismaz tajā daļā, uz ko attiecas iesniedzēja iebildumi.

(2) Minētā iestāde ar savu lēmumu var:

1) atstāt spēkā apstrīdēto administratīvo aktu;

2) atcelt apstrīdēto administratīvo aktu;

3) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;

4) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (šā likuma 68. panta piektā daļa), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

(3) Šī panta otrās daļas 3. punktā minētais administratīvais akts nevar būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks kā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad konstatēti tiesību normu pārkāpumi, kas nav ņemti vērā, izdodot apstrīdēto administratīvo aktu.

(4) Ja iesniegumam par administratīvā akta apstrīdēšanu pievienots apstrīdēšanas pamatojums, tad iestādes lēmuma pamatojumā jābūt argumentācijai, kas attiecas uz šo iesniedzēja pamatojumu.

(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas ir noformēts apstrīdēšanas lēmumā. Šādā veidā tas ir izpildāms un var tikt pārsūdzēts tiesā.

179.

180.

181.

182.

183.

/Depu tāts I.Burvis/

Aizstāt terminu “iesniegums” ar terminu “sūdzība” un terminu “iesniedzējs” ar terminu “sūdzības iesniedzējs”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 69.panta pirmajā daļā vārdu “vismaz” ar vārdiem “kopumā vai”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 69.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) noraidīt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 69.panta otro daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) atcelt administratīvo aktu kādā tā daļā;”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 69.panta piektajā daļā vārdus “apstrīdēšanas lēmumā” ar vārdiem “lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Iestāde, kura izskata iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu, izskata lietu vai tās daļu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

(2) Minētā iestāde ar savu lēmumu var:

1) noraidīt iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu;

2) atcelt apstrīdēto administratīvo aktu;

3) atcelt administratīvo aktu kādā tā daļā;

4) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;

5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.panta pirmā daļa), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

(3) Šā panta otrās daļas 3. punktā minētais administratīvais akts nedrīkst būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad konstatēti tiesību normu pārkāpumi, kas nav ņemti vērā, izdodot apstrīdēto administratīvo aktu.

(4) Ja iesniegumam par administratīvā akta apstrīdēšanu pievienots apstrīdēšanas pamatojums, iestādes lēmuma pamatojumā jābūt argumentācijai attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu.

(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā.

(1) Iesniedzējs, adresāts vai trešā persona administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotam administratīvajam aktam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(2) Persona, kuras tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Šo iesniegumu piecu darba dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Administratīvā akta atcelšana ir jauns administratīvs akts.

184.

185.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Neapstrīdēta administratīvā akta atcelšana

(1) Iestāde, ievērojot 72. un 73.panta nosacījumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Iestāde, ievērojot šā likuma 83. un 84.panta noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku administratīvo aktu, kas nav apstrīdēts.

(2) Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu.

Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja ir pretrunā ar tiesību normām.

186.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 71.pantā vārdus “ir pretrunā ar” ar vārdiem “tas neatbilst”.

Atbalstīt

Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja tas neatbilst tiesību normām.

Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda:

1) to, kurš administratīvais akts tiek apstrīdēts;

2) to, kādā apjomā administratīvais akts tiek apstrīdēts;

3) lūgumu.

(1) Administratīvo aktu šā likuma 77.pantā minētās personas var apstrīdēt arī tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, taču lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai, arī atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma astoto nodaļu, vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

(2) Ja apstrīdētais administratīvais akts zaudē spēku tā apstrīdēšanas procesa laikā, bet iesniedzējs pamato šā procesa turpināšanas nepieciešamību, process tiek turpināts līdz lēmuma par administratīvo aktu (76.pants) pieņemšanai.

(1) Tiesisku administratīvu aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, ja tai saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresāta interesēm labvēlīgu tiesisku administratīvu aktu iestāde var atcelt tikai tad:

1) ja tiesību norma pieļauj tā atcelšanu un ja tā atcelšana ir šajā administratīvajā aktā norādīta;

2) ja administratīvais akts ir ticis izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār, nav pienācīgi vai laikus izpildīts;

3) ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi vai tiesiskie apstākļi, pie kuriem, ja tie būtu pastāvējuši administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde būtu tiesīga šādu administratīvo aktu neizdot un ja administratīvā akta palikšana spēkā skar valsts vai sabiedrības būtiskas intereses. Šajā gadījumā administratīvais akts var tikt atcelts tikai uz priekšu un tikai trīs mēnešu laikā kopš brīža, kad iestāde uzzinājusi par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās. Attiecīgajam publisko tiesību subjektam (šā likuma 21. panta otrā daļa) jāatlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumi, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

187.

188.

189.

190.

191.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt 72.panta pirmo daļu pēc vārda “adresāta” ar vārdiem “tiesības un”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 72.panta otrās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus “var tikt atcelts tikai uz priekšu” ar vārdiem “zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 72.panta otrās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus “tā atcelšanas iespēju” ar vārdiem “attiecīgo faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 72.panta otrās daļas 3.punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Iestāde atlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 72.panta otrās daļas 3.punkta pēdējo teikumu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja administratīvais akts tiek atcelts saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktu, tad attiecīgais publisko tiesību subjekts (21.panta otrā daļa) atlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Tiesisku administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad tai saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresāta interesēm labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt tikai tad, ja:

1) tiesību norma pieļauj tā atcelšanu un atcelšana ir šajā administratīvajā aktā norādīta;

2) administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār, nav pienācīgi vai laikus izpildīts;

3) mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde būtu tiesīga šādu administratīvo aktu neizdot, un ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas valsts vai sabiedrības intereses. Šajā gadījumā administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu un tikai trīs mēnešus pēc tam, kad iestāde uzzināja par attiecīgo faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja administratīvais akts tiek atcelts saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktu, attiecīgais publisko tiesību subjekts (32.pants) atlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

(1) Prettiesisku administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresāta interesēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt:

1) ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) ja tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un ja tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot tad, ja administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) ja administratīvā akta palikšana spēkā skar valsts vai sabiedrības būtiskas intereses. Ja adresāts uz šī administratīvā akta pamata ir saņēmis naudas vai citus līdzekļus un tos jau ir izlietojis, administratīvais akts var tikt atcelts tikai uz priekšu. Attiecīgajam publisko tiesību subjektam (šā likuma 21. panta otrā daļa) jāatlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumi, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) ja adresāts administratīvā akta izdošanu ir panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām. Šādā gadījumā administratīvais akts atceļams ar atpakaļejošu spēku. Adresātam jāatlīdzina tam publisko tiesību subjektam, pie kura pieder attiecīgā iestāde, tas viss, ko viņš no šīs iestādes, pamatodamies uz administratīvo aktu, ir ieguvis.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šī panta otrās daļas 1. un 3. punktu ir pieļaujama tikai trīs mēnešu laikā kopš tā brīža, kad iestāde uzzina par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena laikā kopš tā spēkā stāšanās.

192.

193.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt 73.panta pirmo daļu pēc vārda “adresāta” ar vārdiem “tiesības un”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 73.panta otrās daļas 3.punkta otrajā teikumā vārdus “var tikt atcelts tikai uz priekšu” ar vārdiem “zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Prettiesisku administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī.

(2) Adresāta interesēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt, ja:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un ja tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas valsts vai sabiedrības intereses. Ja adresāts uz šā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudas vai citus līdzekļus un tos jau izlietojis, administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību subjekta (32.pants) pienākums saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu ir atlīdzināt administratīvā akta adresātam zaudējumus, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām. Šādā gadījumā administratīvais akts atceļams ar atpakaļejošu spēku. Adresāta pienākums ir atlīdzināt tam publisko tiesību subjektam, pie kura pieder attiecīgā iestāde, visu, ko viņš no šīs iestādes ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 3. punktu ir pieļaujama tikai trīs mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvais process var tikt uzsākts no jauna uz administratīvā akta adresāta iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā:

1) ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) ja lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu;

3) ja ir iestādei kļuvuši zināmi vai pieejami jauni pierādījumi, uz kuriem balstoties ir iespējama adresātam labvēlīgāka lēmuma pieņemšana.

(2) Administratīvo procesu var uzsākt no jauna tikai tad, ja attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks, kurš pieprasa lietas uzsākšanu no jauna, nav vainīgs par to, ka viņš jau sākotnējā administratīvā procesā, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas stadiju ieskaitot, nav varējis panākt sev labvēlīgāku lēmumu.

(3) Iesniegumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var iesniegt tikai sešu mēnešu laikā kopš brīža, kad iesniedzējs ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Tiesīga uzsākt administratīvo procesu no jauna ir tā iestāde, kurai lieta ir piekritīga jaunā procesa ierosināšanas brīdī, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir izdevusi administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

194.

195.

196.

197.

198.

199.

200.

201.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 74.panta pirmās daļas 3.punktu.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Precizēt 74.panta otrajā daļā vārdus “nav vainīgs”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt 74. panta 2. daļu, attiecīgi mainot tai sekojošo daļu numerāciju.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvais process var tikt uzsākts no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā:

1) ja adresāts savas tiesības, kuras administratīvais akts piešķir vai apstiprina, vēl nav izmantojis, un:

2) ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvais process var tikt uzsākts no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā, ja ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai un adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.”

/Juridiskais birojs/

Aizstāt trešajā daļā vārdu “iesniedzējs” ar vārdiem “attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Iesniegumu par jauna administratīvā procesa uzsākšanu tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga jaunā administratīvā procesa ierosināšanas brīdī.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 74.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iesniegumu par jauna administratīvā procesa uzsākšanu tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga jaunā administratīvā procesa ierosināšanas brīdī.”.

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz administratīvā akta adresāta iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā, ja:

1) ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu.

(2) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz trešās personas iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā, ja ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai un adresāts vēl nav izmantojis tiesības, kuras viņam ar attiecīgo administratīvo aktu piešķirtas vai apstiprinātas.

(3) Iesniegumu par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna var iesniegt tikai sešu mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Iesniegumu par jauna administratīvā procesa uzsākšanu tajā pašā lietā iesniedz iestādei, kurai lieta ir piekritīga jauna administratīvā procesa ierosināšanas brīdī.

202.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumu ar jaunu 75.pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Jauna administratīvā procesa uzsākšana pēc iestādes iniciatīvas

(1) Ja administratīvais akts ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā, ja tai ir kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas var būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, nekā spēkā esošais administratīvais akts.

(2) Jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā ir tiesīga uzsākt tā iestāde, kurai lieta ir piekritīga jaunā administratīvā procesa ierosināšanas brīdī, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

(1) Ja administratīvais akts stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā, ja tai kļuvuši zināmi vai ir pieejami jauni pierādījumi, kas var būt par pamatu adresātam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai nekā spēkā esošais administratīvais akts.

(2) Jaunu administratīvo procesu tajā pašā lietā ir tiesīga uzsākt tā iestāde, kurai lieta ir piekritīga jauna administratīvā procesa ierosināšanas brīdī, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

Iestādes faktiskā rīcība un zaudējuma atlīdzība

203.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 7. nodaļas nosaukumā vārdus “un zaudējuma atlīdzība”.

Atbalstīt

Iestādes faktiskā rīcība

(1) Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja šīs darbības rezultātā rodas vai var rasties kādas personas vai personu tiesību aizskārums. Par faktisku rīcību uzskatāma arī iestādes sniegta izziņa. Faktiskā rīcība var būt arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar publisko tiesību normām b ija pienākums veikt kādu darbību.

(2) Ja iestādei sava faktiskā rīcība bija jāparedz iepriekš, tai jāpaziņo par šīs rīcības vietu, laiku un nepieciešamību personai vai personām, kuru tiesības ar šo rīcību varētu tikt skartas. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

(3) Persona, kura uzskata, ka viņas tiesības vai intereses ar paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu mainīt iestādes nodomu par faktisko rīcību. Iestāde šādu iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas, taču lēmuma rakstiska paziņošana var notikt vispārējā šajā likumā noteiktā kārtībā.

204.

205.

206.

207.

208.

209.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 75.panta pirmajā daļā vārdus “var būt” ar vārdu “ir”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 75.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu “publisko”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 75.panta otrajā daļā vārdus “iestādei sava faktiskā rīcība” ar vārdiem “iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 75.panta otro daļu kā jaunu 76.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Paziņojums par iestādes faktisko rīcību”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 75.panta trešo daļu kā jaunu 77.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā: “Iesniegums ar iestādes faktisko rīcību”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 75.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “taču lēmuma rakstiska paziņošana var notikt vispārējā šajā likumā noteiktā kārtībā” kā trešo teikumu šādā redakcijā: “Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja šīs darbības rezultātā rodas vai var rasties kādas personas vai personu tiesību aizskārums. Par faktisku rīcību uzskatāma arī iestādes sniegta izziņa. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija pienākums izpildīt kādu darbību.

Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tai šī rīcība bija jāparedz iepriekš, iestādes pienākums paziņot par šīs rīcības vietu, laiku un nepieciešamību personai vai personām, kuru tiesības ar šo rīcību varētu tikt skartas. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai intereses ar iestādes paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību. Iestāde šādu iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas. Savu lēmumu tā paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

210.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 8.nodaļu, ar nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesības uz atlīdzinājumu”, ietverot tajā līdzšinējos 76., 77., 78., 79.pantus;

attiecīgi mainīt turpmāko nodaļu numerāciju.

Atbalstīt

8.nodaļa. Tiesības uz atlīdzinājumu

(1) Ikviens ir tiesīgs prasīt zaudējuma atlīdzību un kompensāciju par personīgu vai morālu kaitējumu (atlīdzinājumu), kas viņam nodarīts ar administratīvu aktu vai iestādes faktisku rīcību publisko tiesību jomā.

(2) Iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz iestādei, kura zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi. Ja zaudējums vai kaitējums radies vairāku iestāžu kopējas rīcības rezultātā, tad iesniegums iesniedzams tai iestādei, kas izraisījusi beidzamo cēloni, kura dēļ radies zaudējums vai kaitējums.

(3) Iesniegums ir jāvērš:

1) pret Latvijas Republiku, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pret pašvaldību, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) pret citu publisko tiesību institūciju, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā;

4) pret iestādi pašu, ja tai ir savs patstāvīgs budžets.

(4) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, tad iesniegums jāvērš pret to šī panta trešajā daļā minēto institūciju, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, tad iesniegums jāvērš pret vienu no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(5) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, tad iesniegums ir jāvērš pret šī panta trešajā daļā minēto publisko tiesību subjektu, pie kā pieder institūcija, kas šo iestādi ir apveltījusi ar publisko varu.

211.

212.

213.

214.

215.

216.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 76.panta panta nosaukumu šādā redakcijā: “Tiesības uz atlīdzinājumu”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 76.panta pirmajā daļā vārdus “zaudējuma atlīdzību un kompensāciju par personīgu vai morālu kaitējumu (atlīdzinājumu)” ar vārdiem “atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 76.panta pirmajā daļā vārdus “publisko tiesību jomā”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 76.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, iestāde iesniegumu pieņem un nogādā uz iestādi, kurai tas ir piekritīgs”.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 76.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) pret citu publisku tiesību institūciju, no kuras budžeta tiek finansēta iestāde, ja šīs publisko tiesību institūcijas budžets ir patstāvīgs, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā.

4) pret iestādi pašu, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā, ka arī tad, ja tai ir savs patstāvīgs speciālais budžets un tā zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi jomā, kurā tā darbojusies šī speciālā budžeta ietvaros.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 76.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(2) Ja likums nenosaka citādi, iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz augstākai iestādei:

1) vienlaicīgi neapstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

2) vienlaicīgi apstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Šajā gadījumā, izlemjot lietu pēc būtības, augstākā iestāde vienlaicīgi lemj par atlīdzinājumu.

(3) Ja augstāka iestāde nav, vai tā ir Ministru kabinets, tad iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz tiesā.

(4) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pašvaldības, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) citas publisko tiesību institūcijas, no kuras budžeta tiek finansēta iestāde, ja šīs publisko tiesību institūcijas budžets ir patstāvīgs, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā;

4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī tad, ja tai ir savs patstāvīgais speciālais budžets un tā zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi jomā, kurā tā darbojas speciālā budžeta ietvaros.

(5) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, tad atlīdzinājumu prasa no tās šā panta ceturtajā daļā minētās institūcijas, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, tad atlīdzinājumu prasa no vienas no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(6) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, tad atlīdzinājumu prasa no tā šā panta ceturtajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kā pieder institūcija, kas šo iestādi ir apveltījusi ar publisko varu.

(7) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā panta ceturtajā daļā minētais publisko tiesību subjekts, tad augstākā iestāde vai tiesa iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Augstākā iestāde vai tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu.

(8) Ja augstākā iestāde konstatē, ka iesniegums par atlīdzinājumu nav iesniegts pēc piekritības, tad tā konstatē piekritīgo iestādi un septiņu dienu laikā nogādā tai iesniegumu.

(9) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā panta ceturtajā daļā minētajiem subjektiem ir jāprasa atlīdzinājums, vai arī starp iestādēm rodas strīds par piekritību, tas tiek izšķirts vispārējā kārtībā. Attiecīgais lēmums jāpieņem mēneša laikā. Ja lēmums šajā laikā nav pieņemts, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var tieši griezties tiesā. Tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu vai piekritīgo iestādi.

(10) Par šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

daļēji

Atbalstīt (precizējot redakciju)

Atbalstīt

(1) Ikviens ir tiesīgs prasīt atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

(2) Ja likums nenosaka citādi, iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz augstākai iestādei:

1) vienlaicīgi neapstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

2) vienlaicīgi apstrīdot administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Šajā gadījumā, izlemjot lietu pēc būtības, augstākā iestāde vienlaicīgi lemj arī par atlīdzinājumu.

(3) Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz tiesā.

(4) Atlīdzinājumu prasa no:

1) Latvijas Republikas, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pašvaldības, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) citas publisko tiesību institūcijas, no kuras budžeta tiek finansēta iestāde, ja šai publisko tiesību institūcijai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā;

4) iestādes, ja tai ir savs patstāvīgs budžets, kurš neietilpst valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī tad, ja tai ir savs patstāvīgs speciālais budžets un šī iestāde zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi jomā, kurā tā darbojas speciālā budžeta ietvaros.

(5) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, atlīdzinājumu prasa no tās šā panta ceturtajā daļā minētās institūcijas, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, atlīdzinājumu prasa vienai no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(6) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, atlīdzinājumu prasa no tā šā panta ceturtajā daļā minētā publisko tiesību subjekta, pie kura pieder institūcija, kas šo iestādi apveltījusi ar publisko varu.

(7) Ja, prasot atlīdzinājumu, nav pareizi norādīts attiecīgais šā panta ceturtajā daļā minētais publisko tiesību subjekts, augstāka iestāde vai tiesa iesniegumu par atlīdzinājumu pieņem. Augstāka iestāde vai tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu.

(8) Ja augstāka iestāde konstatē, ka iesniegums par atlīdzinājumu nav iesniegts pēc piekritības, tā noskaidro piekritīgo iestādi un septiņu dienu laikā nogādā tai iesniegumu.

(9) Ja starp publisko tiesību subjektiem rodas strīds par to, no kura šā panta ceturtajā daļā minētā subjekta prasāms atlīdzinājums, vai arī starp iestādēm rodas strīds par piekritību, tas tiek izšķirts vispārējā kārtībā. Attiecīgais lēmums jāpieņem mēneša laikā. Ja lēmums šajā laikā nav pieņemts, iesnieguma par atlīdzinājumu iesniedzējs var tieši griezties tiesā. Tiesa pati konstatē pareizo publisko tiesību subjektu vai piekritīgo iestādi.

(10) Par šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam.

217.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 77.pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka viņas tiesības vai tiesiskās intereses ar paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu mainīt iestādes nodomu par faktisko rīcību.

(2) Iestāde šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.”

Atbalstīt

(1) Persona, kura uzskata, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses ar iestādes paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz faktisko rīcību.

(2) Iestāde šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas. Savu lēmumu tā paziņo vispārējā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja persona nav apmierināta ar iestādes lēmumu, tā var pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību tiesā.

(1) Ja personai ir tiesības prasīt atlīdzinājumu no iestādes saskaņā ar šo likumu, tad tā par to pašu lietu griezties tiesā civilprocesuālā kārtībā var vienīgi tad, ja iestāde, kas nodarījusi zaudējumu vai kaitējumu, ir privāto tiesību subjekts.

(2) Tiesības civilprocesuālā kārtībā griezties tiesā ar prasību pret amatpersonu, kura, izmantodama publisko varu, ir nodarījusi zaudējumu vai kaitējumu, ar šo likumu netiek skartas.

218.

219.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 77.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 77. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personai ir tiesības prasīt atlīdzinājumu no iestādes saskaņā ar šo likumu, tad tā persona pēc savas izvēles ir tiesīga par to pašu lietu griezties tiesā civilprocesuālā kārtībā vai iestādē šā likuma 76. panta kārtībā.”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecas visi šā likuma nosacījumi.

(2) Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus visus apstākļus, kas ir nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarītā zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu pēc iestādes konkrētā uzaicinājuma nepamatoti nepilda, tad viņš vēlāk, iestādes lēmumu apstrīdot augstākstāvošā iestādē vai pārsūdzot tiesā, uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

220.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 78.panta nosaukumu šādā redakcijā: “Iesnieguma par atlīdzinājumu izskatīšanas kārtība”.

Atbalstīt

(1) Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecas visi šā likuma noteikumi.

(2) Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus visus apstākļus, kas nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarītā zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu pēc iestādes konkrētā uzaicinājuma nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot tiesā, viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

79.pants. Atlīdzinājuma prasības materiālais pamatojums

(1) Lēmumu par atlīdzinājuma pamatu un apmēru iestāde pieņem, pamatojoties uz attiecīgajām Civillikuma normām par nodarīto mantisko zaudējumu vai personīgo vai morālo kaitējumu, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Ja tiesību normās prasītājam noteikti labvēlīgāki nosacījumi kā Civillikumā, tad piemērojamas attiecīgās tiesību normas.

221.

222.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79.pants. Iestādes tiesības piemērot Civillikuma principus

Nosakot atlīdzinājuma apmēru, piemērojami Civillikuma principi, ja likumā nav noteikta īpaša atlīdzinājuma aprēķināšanas kārtība.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

“79.pants. Iestādes tiesības piemērot Civillikuma principus

Nosakot atlīdzinājuma apmēru, iestāde var pēc analoģijas piemērot Civillikuma principus, ja likumā nav noteikta īpaša atlīdzinājuma aprēķināšanas kārtība.”

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Nosakot atlīdzinājuma apmēru, iestāde var pēc analoģijas piemērot Civillikuma principus, ja likumā nav noteikta īpaša atlīdzinājuma aprēķināšanas kārtība.

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ

PAMATNOTEIKUMI

PAMATNOTEIKUMI

Pamatnoteikumi

Pamatnoteikumi

80.pants. Likumi, kas regulē tiesvedību administratīvā lietā

(1) Tiesvedību administratīvā lietā nosaka tikai šis likums.

(2) Tiesvedība administratīvā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

223.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 80.panta pirmā daļā vārdu “tikai”.

Atbalstīt

94.pants. Likumi, kas regulē tiesvedību administratīvā lietā

(1) Tiesvedību administratīvā lietā nosaka šis likums.

(2) Tiesvedība administratīvā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

81.pants. Administratīvā procesa tiesā būtība

(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības likumību un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana.

(2) Tiesa administratīvā procesā objektīvi un pašas atbildībā noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, pieņemot attiecīgus lēmumus. Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas atrisinājumu, tiesa dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

224.

225.

226.

227.

228.

229.

230.

231.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt 81.pantu.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 81.panta pirmajā daļā vārdu “likumību” ar vārdu “tiesiskumu”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 81.panta pirmajā daļā vārdu “pamatotību” ar vārdu “lietderību”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 81.panta otrajā daļā vārdus “un pašas atbildībā”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 81.panta otrajā daļā vārdus “un ieteikumus” ar vārdiem “par pierādījumu iesniegšanu”.

/Tieslietu ministrija/

Papildināt 81.panta otro daļu pēc vārdiem “pašas atbildībā” ar vārdiem iekavās “(ex officio)”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 81.panta otrajā daļā vārdus “objektīvi un pašas atbildībā” ar vārdiem “pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi”.

/Tieslietu ministrija/

Papildināt 81.panta otro daļu pēc vārdiem “savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas” ar vārdiem iekavās “(objektīvās izmeklēšanas princips)”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

95.pants. Administratīvā procesa tiesā būtība

(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana.

(2) Tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, pieņemot attiecīgus lēmumus. Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas atrisinājumu, tiesa dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips).

232.

233.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt jaunu 82.pantu, atbilstoši mainot pārējo pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“82.pants.Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesību, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai piemērojamais normatīvais akts atbilst visām augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Gadījumā ja tiesa nonāk slēdziena, ka piemērojamais normatīvais akts neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, tiesa šo normatīvo aktu nedrīkst piemērot. Tiesa savu slēdzienu attiecīgajā lēmumā vai spriedumā pamato.”

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 82.pantu šādā redakcijā:

“82.pants.Tiesību nor mu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesību, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai piemērojamais normatīvais akts atbilst visām augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Gadījumā ja tiesa atzīst, ka piemērojamais normatīvais akts neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, tiesa šo normatīvo aktu nedrīkst piemērot. Tiesa savu viedokli attiecīgajā lēmumā vai spriedumā pamato.”

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

96.pants.Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā akta tiesiskumu un noskaidrojot personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai piemērojamais normatīvais akts atbilst visām augstāka juridiska spēka tiesību normām.

(2) Ja tiesa atzīst, ka piemērojamais normatīvais akts neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, tiesa šo normatīvo aktu nedrīkst piemērot. Tiesa attiecīgajā lēmumā vai spriedumā pamato savu viedokli.

(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.

(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minēto personu pieteikuma.

234.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt 83. panta 2.daļu.

Neatbalstīt

(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.

(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 27.pantā minēto personu pieteikuma.

(1) Tiesa administratīvā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām,

2) vai publisko tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus,

3) citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

(2) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai varētu izlemt lietu pēc būtības, tiesa var izskatīt lietu pēc būtības bez tiesas sēdes, ja tam rakstveidā piekrīt procesa dalībnieki.

(3) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, un procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, kā arī dod tiem norādījumus un ieteikumus saskaņā ar šā likuma 81. panta otrās daļas otro teikumu.

235.

236.

237.

238.

239.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 84.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lietas apstākļus tiesa noskaidro tiesas sēdē mutvārdu procesā. Tiesa var izlemt lietu, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem, ja tam rakstveidā piekrīt administratīvā procesa dalībnieki (rakstveida process).”.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 84.panta otro daļu jaunā redakcijā:

“(2) Pierādģjumus iesniedz procesa dalģbnieki. Ja procesa dalģbniekiem nav iespčjams sašemt nepiecieøamos pierādģjumus, tiesa pčc višu lśguma tos izprasa pati.”

/Tieslietu ministrija/

Papildināt 84.panta 2.daļu aiz vārdiem “ja tam rakstveidā piekrīt visi procesa dalībnieki” ar vārdiem iekavās “(rakstveida process)”.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 84.panta trešajā daļā vārdus “kā arī dod tiem norādījumus un ieteikumus saskaņā ar šā likuma 81.panta otrās daļas otro teikumu”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 84.panta trešajā daļā vārdus “kā arī dod tiem norādījumus un ieteikumus”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Tiesa administratīvajā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām;

2) vai publisko tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus;

3) citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

(2) Lietas apstākļus tiesa noskaidro tiesas sēdē mutvārdu procesā. Tiesa var izlemt lietu, pamatojoties tikai uz rakstveida pierādījumiem, ja tam rakstveidā piekrīt administratīvā procesa dalībnieki (rakstveida process).

(3) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus un procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas saskaņā ar šā likuma 95.panta otrās daļas otro teikumu.

(1) Administratīvās lietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Tiesas sēžu zālē parasti neielaiž personas, kuras jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav administratīvā procesa dalībnieki vai liecinieki.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī, lai aizsargātu valsts, profesionālos, komerciālos vai adopcijas noslēpumus.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet vajadzības gadījumos, – arī eksperti un tulki.

(5) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kas ir izskatīta slēgtā tiesas sēdē, vai lietā, kurā administratīvā procesa dalībnieki piekrituši lietas izskatīšanai bez tiesas sēdes, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(7) Ar tiesas atļauju masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir tiesības fiksēt procesa gaitu.

(8) Tiesas sēdē izdarītie ieraksti nav tiražējami vai translējami bez tiesas atļaujas.

240.

241.

242.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 85.panta otro daļu.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 85.panta trešajā daļā vārdus “dzīves intīmos” ar vārdiem “privātās dzīves”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 85.panta sestajā daļā vārdus “lietā, kurā administratīvā procesa dalībnieki piekrituši lietas izskatīšanai bez tiesas sēdes” ar vārdiem “lietā, kura izskatīta rakstveida procesā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Administratīvās lietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieku privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālos, komerciālos vai adopcijas noslēpumus.

(3) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperti un tulki.

(4) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(5) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kura izskatīta slēgtā tiesas sēdē, vai lietā, kura izskatīta rakstveida administratīvā procesā, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(6) Ar tiesas atļauju masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir tiesības fiksēt administratīvā procesa gaitu.

(7) Tiesas sēdē izdarītie ieraksti nav tiražējami vai translējami bez tiesas atļaujas.

(1) Administratīvo lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu. Šajā gadījumā lieta izskatāma trīs pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.

(1) Administratīvo lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu. Šajā gadījumā lieta izskatāma triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un ja pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un visi tiesas nolēmumi sastādāmi valsts valodā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un ja pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un visi tiesas nolēmumi rakstāmii valsts valodā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, tad lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams lietas izskatīšana nav atlikta vai tiesa šajā lietā nav aizgājusi apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu vai arī pieņemtu lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, par tiesvedības izbeigšanu, par lietas atstāšanu bez izskatīšanas.

(4) Šie principi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

243.

244.

245.

246.

247.

248.

249.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“88.pants. Nepārtrauktģba”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 88.panta trešās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: ”..iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta vai atlikta vai tiesvedība apturēta.”.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 88.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu (lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums). Nepārtrauktības princips attiecas tikai uz tiesas sēdes laiku tiesas sēžu zālē. Nepārtrauktības princips nekādā veidā nav attiecināms uz rakstveida procesu.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 88.panta 3.daļu šādā redakcijā:

“(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu (lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums). Nepārtrauktības princips attiecas tikai uz tiesas sēdes laiku tiesas sēžu zālē.”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šie principi” ar vārdiem “šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 88.panta ceturtajā daļā vārdus “šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem” ar vārdiem “rakstveida procesu (84.panta otrā daļa)”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 88.panta ceturtajā daļā vārdus “šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem” ar vārdiem “rakstveida procesu”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams tiesas sēde nav pasludināta par slēgtu (lietas izskatīšana atlikta, tiesa devusies apspriesties vai pasludināts pārtraukums). Nepārtrauktības princips attiecas tikai uz tiesas sēdes laiku tiesas sēžu zālē.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz rakstveida procesu.

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot administratīvo lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdiem. Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi dokumenti pēc tiesas ieskata tiek nolasīti.

(3) Tiesa, izlemjot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

(4) Šie principi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

250.

251.

252.

253.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 89.panta otrajā daļā vārdus “pēc tiesas ieskata tiek nolasīti” ar vārdiem “netiek nolasīti, ja visi administratīvā procesa dalībnieki tam piekrīt”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 89.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 89.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja lietu izskata rakstveida procesā.”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 89.panta ceturtajā daļā vārdus “šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem” ar vārdiem “rakstveida procesu (84.panta otrā daļa)”.

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji (izteikts Juridiskās komisijas redakcijā)

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot administratīvo lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdos. Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi dokumenti netiek nolasīti, ja visi administratīvā procesa dalībnieki tam piekrīt.

(3) Tiesa, izlemjot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

(4) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja lietu izskata rakstveida procesā.

TIESA

254.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 2.sadaļas nosaukumu;

attiecīgi mainīt turpmāko sadaļu numerāciju.

Atbalstīt

Tiesas sastāvs

Tiesas sastāvs

255.

/Deputāts I.Burvis/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 90. un 91.pantu šādā redakcijā:

“90.pants. Sacģkste

(1) Procesa dalģbnieki realizč savas procesuālās tiesģbas sacģkstes formā.

(2) Sacģkste notiek dalģbniekiem dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādģjumus, tiesai adresčtus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināøanā, citu pierādģjumu pārbaudč un novčrtčøanā, piedaloties tiesu debatčs un veicot citas procesuālās darbģbas øajā likumā noteiktajā kārtģbā.

91. pants. Tiesneųi

Lietu tiesā izskata likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtģbā iecelti vai apstiprināti tiesneøi.”

Neatbalstīt

Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī nevar piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nedrīkst piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā:

1) ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, administratīvā procesa dalībnieks, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks, prokurors vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ja viņš sastāv radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no administratīvā procesa dalībniekiem;

3) ja viņš sastāv radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ja viņš personīgi tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja pastāv šī panta pirmajā daļā vai šā likuma 91. pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(3) Ja šī panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, tad tiesnesis sevi atstata tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, tad administratīvā procesa dalībnieki uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

256.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 92.panta pirmās daļas pirmajā punktā vārdu “prokurors”.

Atbalstīt

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, administratīvā procesa dalībnieks, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no administratīvā procesa dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 106.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, administratīvā procesa dalībnieki uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdiem, par ko izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu uzsākts izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas laikā.

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdiem, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu uzsāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kura tiek izskatītā koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts.

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, to izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Lēmumu par tiesas sēdē pieteikto noraidījumu ties a pieņem apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

(4) Lietā, kura tiek izskatīta koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā vai cits tiesnesis.

(2) Ja jauna tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata cits tiesnesis vai tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jauna tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

Administratīvo lietu pakļautība un piekritība

Administratīvo lietu pakļautība un piekritība

(1) Visas administratīvās lietas tiesā ir izšķiramas saskaņā ar šo likumu.

(2) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ir šī strīda izskatīšana.

(3) Ja tas noteikts šajā likumā, tiesa izskata arī fizisku un juridisku personu pieteikumus, kuriem nav tiesiska strīda rakstura.

257.

258.

259.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 96.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas administratģvās lietas ir pakīautas tiesai.”

/Juridiskais birojs/

Izteikt 96.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visi pārsūdzētie administratīvie akti un faktiskā rīcība kā administratīvās lietas ir izskatāmas tiesā.”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 96.panta otrajā daļā vārdus “šī strīda” ar vārdiem “šīs lietas”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Visus pārsūdzētos administratīvos aktus un faktisko rīcību kā administratīvās lietas izskata tiesā.

(2) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā norādāma iestāde, kuras kompetencē ir šīs lietas izskatīšana.

(3) Ja tas noteikts šajā likumā, tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav tiesiska strīda rakstura.

Visas administratīvās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

Visas administratīvās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

Pieteikumu administratīvajās lietās fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek apstrīdēta, ja likums nenosaka citādi.

260.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 98.pantā vārdu “apstrīdēta” ar vārdu “pārsūdzēta”.

Atbalstīt

Pieteikumu administratīvajās lietās fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek pārsūdzēta, ja likums nenosaka citādi.

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai:

1) ja, izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) ja pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) ja atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu citai tiesai administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktā kārtībā.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā uz tiesas lēmuma pamata, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts – pēc sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) pēc viena tiesneša vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu citai tiesai administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā uz tiesas lēmuma pamata, kad beidzies termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, – pēc sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

Valsts nodeva

Valsts nodeva

(1) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir maksājama valsts nodeva 10 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ņemama piecu latu apmērā.

(3) Blakussūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

(1) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā maksājama valsts nodeva desmit latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ņemama piecu latu apmērā.

(3) Blakussūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apliekama.

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka tā nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcības nespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā kopš summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

(4) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

261.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 101.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “attiecīgajai lietu kategorijai”.

Atbalstīt

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos, ja:

1) iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums;

2) tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) tiesvedība lietā tiek izbeigta uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no dienas, kad attiecīgā summa iemaksāta valsts budžetā.

(3) Pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

(4) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

(1) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja šā likuma noteiktā kārtībā.

(2) Ja pieteicēju tiesa ir atbrīvojusi no valsts nodevas samaksas, tad pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

(1) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja tiesa ir atbrīvojusi pieteicēju no valsts nodevas samaksas, pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

Valsts nodeva iemaksājama un atmaksājama Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Valsts nodeva iemaksājama un atmaksājama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(1) No valsts nodevas samaksas atbrīvotas šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās institūcijas.

(2) Ja šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās institūcijas atsakās no pieteikuma, kas iesniegts fiziskas personas labā, bet šī fiziskā persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodeva maksājama pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Administratīvā procesa dalībniekus var atbrīvot no valsts nodevas samaksas arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi samazināt valsts nodevas apmēru.

262.

263.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 104.panta otrajā daļā vārdus “fiziskas” un “fiziskā”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 104. panta 4. daļu ar vārdiem “vai atbrīvot no valsts nodevas samaksas”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) No valsts nodevas samaksas ir atbrīvotas šā likuma 27.pantā minētās institūcijas.

(2) Ja šā likuma 27.pantā minētās institūcijas atsakās no pieteikuma, kas iesniegts personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodeva maksājama pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Administratīvā procesa dalībniekus var atbrīvot no valsts nodevas samaksas arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi samazināt valsts nodevas apmēru.

Par lēmumu valsts nodevas jautājumos var iesniegt blakussūdzību.

Par lēmumu valsts nodevas jautājumos var iesniegt blakussūdzību.

Tiesas paziņojumi un izsaukumi

Tiesas paziņojumi un izsaukumi

106.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam aicinājumu uz tiesu paziņo laikus.

121.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam aicinājumu uz tiesu paziņo laikus.

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskai personai – pilnu nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kāpēc adresāts tiek aicināts vai izsaukts;

6) norādījumu, ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

Tiesas pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskajai personai – pilnu nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) kāpēc adresāts tiek aicināts vai izsaukts;

6) ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

(1) Pavēsti parasti piegādā pa pastu vai ziņnesis.

(2) Ja persona pati norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums īpaši steidzams, uz tiesas sēdi var aicināt arī izmantojot citus sakaru veidus.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicinātai vai izsauktai personai.

(4) Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai administratīvā procesa dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu viņas dzīvesvietā, tad pavēsti izsniedz kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pieaugušiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā raksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī attiecības ar adresātu, un pavēsti bez kavēšanās nodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās.

(7) Piegādātās pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz pavēstes paraksta daļā, ko nogādā atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstīs, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskā līgumā noteiktā kārtībā.

(9) Iestādei vai citai juridiskai personai adresētu pavēsti izsniedz tās attiecīgajai amatpersonai.

(10) Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šī panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

264.

265.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izteikt 108. panta 9. daļu šādā redakcijā:

“(9) Iestādei vai citai juridiskai personai adresētu pavēsti izsniedz iestādes vadītājam vai viņa vietniekam, vai par korespondences pieņemšanu atbildīgajai personai.”.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 108.panta desmitajā daļā vārdu “pantā” ar vārdu “nodaļā”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Tiesas pavēsti parasti piegādā pa pastu vai ziņnesis.

(2) Ja persona pati norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, uz tiesas sēdi var aicināt, arī izmantojot citus sakaru veidus.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas pavēsti piegādāšanai citai lietā aicinātai vai izsauktai personai.

(4) Tiesas pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai administratīvā procesa dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personiski pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja tiesas pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, pavēsti izsniedz kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī attiecības ar adresātu un pavēsti nekavējoties nodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, tiesas pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās.

(7) Piegādātās tiesas pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē pavēstes paraksta daļā, ko nogādā atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstīs, tiesas pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Iestādei vai citai juridiskajai personai adresētu tiesas pavēsti izsniedz attiecīgajai tās amatpersonai.

(10) Ja tiesas pavēste nosūtīta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi pavēstē un nogādā to atpakaļ tiesai.

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

266.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 109.panta pirmajā daļā vārdu “pavēstē” ar vārdiem “tās paraksta daļā”.

Atbalstīt

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās tiesas pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi tās paraksta daļā un nogādā to atpakaļ tiesai.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nosūta uz fiziskās personas dzīvesvietu vai juridiskās personas juridisko adresi. Šajā gadījumā uzskata, ka administratīvā procesa dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, tiesas pavēsti nosūta uz fiziskās personas dzīvesvietu vai juridiskās personas juridisko adresi. Šajā gadījumā uzskata, ka administratīvā procesa dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

Protokoli

Protokoli

(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētos gadījumos protokolu raksta arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izdarītas ārpus tiesas sēdes.

(3) Šā likuma 84. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos protokolu raksta par tiesas sēdi, kurā pasludina saīsināto spriedumu.

267.

268.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 111.panta trešajā daļā vārdus “Šā likuma 84. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos” ar vārdiem “rakstveida procesā (84.panta otrā daļa)”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 111.panta trešajā daļā vārdus “Šā likuma 84.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos” ar vārdiem “Rakstveida procesā”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokolu raksta arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

(3) Rakstveida procesā protokolu raksta par tiesas sēdi, kurā pasludina saīsināto spriedumu.

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, zvērinātu advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) to publisko interešu paudēju atzinumu īsu saturu, kuri piedalās lietā;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izdarīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Šā likuma 84. panta otrajā daļā, 225. panta astotajā daļā un 325. panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos protokolā norāda šī panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 15., 16., 17. un 18. punktā prasītās ziņas.

269.

270.

271.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 112.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;”.

/Tieslietu ministrija/

Papildināt 112.panta pirmās daļas 5. punktā aiz vārdiem “administratīvā procesa dalībnieku” pēc komata ar vārdiem “viņu pārstāvju”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 112.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, protokolā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 15., 16., 17., un 18.punktā prasītās ziņas.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, viņu pārstāvju, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) to publisko interešu paudēju atzinumu īsu saturu, kuri piedalās lietā;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu uz apspriežu istabu sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izdarīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Ja lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, protokolā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 15., 16., 17. un 18.punktā prasītās ziņas.

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Ja atbildētājs atzīst pieteikumā minētos prasījumus, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs. Tāpat ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs, ja lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus.

(3) Ja pieteicējs atsakās no pieteikuma, tad šo atteikumu iesniedz tiesai rakstveidā. To pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Protokols parakstāms ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanas, bet sarežģītās lietās – ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(5) Visus pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra parakstiem. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst tekstu dzēst vai aizkrāsot.

272.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 113.panta otrajā daļā vārdu “lietas” ar vārdu “procesa”.

Atbalstīt

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Ja atbildētājs atzīst pieteikumā minētos prasījumus, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs. Tāpat tiesas sēdes protokolā ieraksta un pieteicējs un atbildētājs paraksta juridiskos faktus, ja procesa dalībnieki tos atzinuši.

(3) Ja pieteicējs atsakās no pieteikuma, šo atteikumu iesniedz tiesai rakstveidā. To pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas, bet sarežģītās lietās – ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(5) Visus pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst tekstu dzēst vai aizkrāsot.

(1) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un trīs dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādīdami tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta trīs tiesnešu sastāvā un nevar nodrošināt tādu pašu tiesas sastāvu, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo par tiesas sēdes vietu un laiku. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

273.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 114.panta piektās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

(1) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, desmit dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo tiesas sēdes norises laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

Procesuālās sankcijas

Procesuālās sankcijas

Šajā likumā paredzētos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) piespiedu naudu;

4) piespiedu atvešana uz tiesu.

274.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 115.pantā un turpmākajos pantos vārdus “piespiedu nauda” ar vārdiem “naudas sods” (attiecīgajā locījumā).

Neatbalstīt

Šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) piespiedu naudu;

4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(3) Persona, kurai jāmaksā piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot viņu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

275.

276.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“118.pants. Naudas sods”.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt terminu “piespiedu nauda” ar terminu “naudas sods”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(3) Persona, kurai jāmaksā piespiedu nauda, desmit dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

277.

278.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 119.pantā vārdus “šajā likumā noteiktajos gadījumos”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 119.pantā vārdu “personas” ar vārdu “liecinieka”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par liecinieka piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

Dalībnieku tiesības un pienākumi

279.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 3.sadaļas nosaukumu;

attiecīgi mainīt turpmāko sadaļu numerāciju.

Atbalstīt

Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu administratīvā procesa dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt lietā esošo spriedumu un lēmumu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam bez tam ir tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam bez tam ir tiesības celt iebildumus pret pieteikumu, pilnīgi vai daļēji atzīt pieteikumu.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

280.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 120.panta ceturto daļu, izsakot to kā jaunu pantu nodaļas beigās.

Atbalstīt

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu administratīvā procesa dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt lietā esošo spriedumu un lēmumu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņiem piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam ir arī tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam ir arī tiesības celt iebildumus pret pieteikumu, pilnīgi vai daļēji atzīt pieteikumu.

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(3) Trešai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no pieteikuma, atzīt pieteikumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē jānorāda, kādēļ trešā persona pieaicināma vai pielaižama piedalīties lietā.

281.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 121.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā:

“(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakussūdzību.”

Atbalstīt

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakussūdzību.

(3) Trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešajai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir administratīvā procesa dalībnieka procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no pieteikuma, atzīt pieteikumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē jānorāda, kādēļ trešā persona pieaicināma vai pielaižama piedalīties lietā.

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

282.

283.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 122.pantu.

Tieslietu ministrija/

Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus “vai blakusprotestu”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Pilnvarojums vest tiesā lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izdarīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izdarīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no pieteikuma, pieteikuma priekšmeta grozīšana, pieteikuma pilnīga vai daļēja atzīšana, tiesas nolēmuma pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības apturēšana vai izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis viņam dotās pilnvaras robežās.

284.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 123.pantu šādā redakcijā:

“123.pants. Pārstāvības noformēšana un pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvība tiesā noformējama atbilstoši 30.panta prasībām. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi 31.panta noteikumi.

(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši jānorāda tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt pieteikumu pilnīgi vai daļēji, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt piedziņai izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu, izbeigt izpildu lietvedību.”.

Atbalstīt

(1) Pārstāvība tiesā noformējama atbilstoši šā likuma 36.panta prasībām. Uz pārstāvja pilnvaru apjomu attiecināmi šā likuma 37.panta noteikumi.

(2) Pārstāvim izdotā pilnvarā īpaši norādāmas tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma, grozīt pieteikuma priekšmetu, atzīt pieteikumu pilnīgi vai daļēji, pārsūdzēt tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, iesniegt piedziņai izpilddokumentu, saņemt piespriesto mantu vai naudu, izbeigt izpildu lietvedību.

(1) Prokurors vai šā likuma 34. pantā minēto institūciju pārstāvis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā pieteicējs, atbildētājs, trešā persona, liecinieks, eksperts, tulks, pārstāvis, tiesnesis vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī citos šā likuma 92. pantā noteiktajos gadījumos, un atstata sevi līdz lietas izskatīšanas sākumam.

(2) Ja šī panta pirmajā daļā minētās personas nav sevi atstatījušas, tad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt tām noraidījumu.

(3) Noraidījumu izlemj tiesa šā likuma 94. pantā un 95. pantā noteiktajā kārtībā.

285.

286.

287.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 124.pantu.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 124.panta nosaukumā vārdus “prokurors un”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 124.panta pirmajā daļā vārdus “prokurors vai”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

288.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumprojektu ar jaunu 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Administratīvā procesa dalībnieku pienākums

Administratīvā procesa dalībniekiem savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.”.

Atbalstīt

Administratīvā procesa dalībniekiem savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

PIERĀDĪJUMI

PIERĀDĪJUMI

Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

(1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.

(2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

(3) Pieteicējam pēc savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.

289.

/Deputāts I.Burvis/

Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

“(1) Katram procesa dalģbniekam ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tas atsaucas kā uz savu prasģjumu un un iebildumu pamatojumu.

(2) Pierādģjumus iesniedz procesa dalģbnieki. Ja procesa dalģbniekiem nav iespčjams sašemt nepiecieøamos pierādģjumus, tiesa pčc višu lśguma tos izprasa pati.

(3) Ja tiesa atzģst, ka par kādu no procesa dalģbnieku norādģtajiem faktiem nav iesniegti pierādģjumi, tā pazišo to procesa dalģbniekiem un, ja nepiecieøams, nosaka termišu pierādģjumu iesniegøanai.”

Neatbalstīt

(1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.

(2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

(3) Pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

(1) Tiesa pieļau j tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

(1) Ja faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakts, kurš nodibināts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

(3) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.

290.

291.

292.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 129.panta otrajā daļā vārdus “kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 129.panta otrajā daļā vārdu “likumīgā”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 129.panta otrajā daļā vārdus “tie paši administratīvā procesa dalībnieki” ar vārdiem “tas pats administratīvā akta adresāts vai trešās personas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Ja faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu.

(3) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku, salīdzinot ar citu, un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu, un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus - par nepierādītiem.

Pierādījumu nodrošināšana

Pierādījumu nodrošināšana

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu līdz lietas ierosināšanai tiesā izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā izdara tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu līdz lietas ierosināšanai tiesā izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā izdara tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var izdarīt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakussūdzību.

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē desmit dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var izdarīt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nav iespējams noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakussūdzību.

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma normām.

(2) Pieteicējam un citām personām, kuras piedalās lietā, paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma normām.

(2) Pieteicējam un citām personām, kuras piedalās lietā, paziņo par sēdes norises laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lietas būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un jāizpilda 15 dienu laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas.

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izpildīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi tiek izklāstīta izskatāmās lietas būtība un norādīti apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un izpildāms 15 dienu laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas dienas.

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, trīs dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo sēdes norises laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

Pierādīšanas līdzekļi

Pierādīšanas līdzekļi

(1) Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tie apstiprinās ar citiem tiesas sēdē pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem.

(2) Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tad tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī, lai slēptu patiesību.

(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu apstiprinātu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi. Par apzināti maldinošu ziņu sniegšanu tiesai pieteicējs ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personīgi un nekāda pārstāvība nav pieļaujama.

(4) Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kurus tiesa jau atzinusi par pierādītiem, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

293.

294.

295.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Izslēgt 137. panta 3. un 4. daļu.

/Deputāts I.Burvis/

Izslēgt 137. panta 3. un 4. daļu.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 137.panta ceturtajā daļā vārdus “kurus tiesa jau atzinusi par pierādītiem” ar vārdiem “kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona - piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu apstiprina savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi. Par apzināti maldinošu ziņu sniegšanu tiesai pieteicējs ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personiski un nekāda pārstāvība nav pieļaujama.

(4) Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuri nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu aicinātajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 139. un 140. pantā noteiktos gadījumus, kā arī citos likumos noteiktos gadījumos.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

296.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 138.panta trešajā daļā vārdus “kā arī citos likumos noteiktos gadījumos”.

Atbalstīt

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu aicinātajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 153. un 154.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personu, kurai pēc viņas amata vai profesijas nav tiesību izpaust viņai uzticētās ziņas – par šīm ziņām;

2) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

3) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.

297.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 139.panta 1.punkta vārdus “un personu, kurai pēc viņas amata vai profesijas nav tiesību izpaust viņai uzticētās ziņas - par šīm ziņām” kā jaunu 2.punktu, vienlaicīgi izslēdzot vārdu “un”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi;

2) personu, kurai pēc tās amata vai profesijas nav tiesību izpaust tai uzticētās ziņas – par šīm ziņām;

3) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

4) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

5) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) administratīvā procesa dalībnieka radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes locekļi;

2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas administratīvā procesa dalībnieku aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;

4) persona, ja tās liecības var vērsties pret viņu pašu.

(2) Tiesa izskaidro šī panta pirmajā daļā minētajām personām viņu tiesības atteikties liecināt.

298.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 140.panta otro daļu.

Atbalstīt

No pienākuma liecināt var atteikties:

1) administratīvā procesa dalībnieka radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes locekļi;

2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas attiecīgā administratīvā procesa dalībnieka aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;

4) persona, ja tās liecības var vērsties pret pašu šo personu.

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par viņai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.

(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.

(1) Par liecinieku izsauktajai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.

(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojošiem iemesliem pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simts latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simts latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

Rakstveida pierādījumi ir tādas ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentas, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).

Rakstveida pierādījumi ir tādas ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentes, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).

(1) Lietas dalībnieks, iesniedzot rakstveida pierādījumu vai lūdzot tādu pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesā var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku pamatota lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

299.

300.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 144.panta pirmajā daļā vārdu “Lietas” ar vārdiem “Administratīvā procesa”.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 144.panta ceturtajā daļā vārdus “pamatota lūguma” ar vārdiem “motivēta lūguma”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz rakstveida pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesā var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

(1) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm, citām juridiskām un fiziskām personām.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas.

(3) Iestādes, citas juridiskās un fiziskās personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās tiesai iesniegt pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tad tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.

301.

302.

303.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 145.panta otro daļu ar vārdiem “vai iestādē”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 145.panta otro daļu ar vārdiem “vai attiecīgā iestādē”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 145. panta 4. daļu aiz vārdiem “pie viņa” ar vārdiem “vai tiesai ir pietiekošs pamats konstatēt, ka šis pierādījums atrodas pie attiecīgā procesa dalībnieka” un tālāk pēc teksta.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.

(3) Iestādes, citas fiziskās un juridiskās personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.

Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā personām, kuras iesniegušas rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc viņu pamatota rakstiska pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

304.

305.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 146.pantā vārdu “pamatota” ar vārdu “motivēta”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 146.pantā vārdu “likumīgā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā personām, kuras iesniegušas rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc viņu motivēta rakstveida pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas.

(3) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.

(4) Iestādes un personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

306.

307.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 149.panta otro daļu ar vārdiem “vai iestādē”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 149.panta otro daļu ar vārdiem “vai attiecīgā iestādē”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas vai attiecīgajā iestādē.

(3) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.

(4) Iestādes un personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslu.

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātuvē.

(2) Priekšmetus, ko nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

308.

309.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 152.pantā vārdu “likumīgā”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 152. panta 3. daļu aiz vārda “atdot” ar vārdiem “šā panta 1. un 2. daļā norādītajām personām” un tālāk pēc teksta.

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kuru tiesības uz šīm lietām tiesa atzinusi.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajām personām piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šīs personas no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

310.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Aizstāt 153. pantā vārdus “divdesmit pieciem” ar vārdiem “simts”.

Neatbalstīt

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajām personām piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šīs personas no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Nepieciešamības gadījumā tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgu ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Nepieciešamības gadījumā var tikt izraudzīti vairāki eksperti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Administratīvā procesa dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Ja nepieciešams var izraudzīt vairākus ekspertus.

(3) Administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Tiesai ir pienākums motivēt administratīvā procesa dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšanu.

(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā ziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojošiem iemesliem no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personiski atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu ietvarus. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī šā likuma 92. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Eksperts bez tam nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad:

1) ja viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;

2) ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) ja noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.

(3) Ja pastāv šī panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, tad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu ekspertam.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 93. un 94. pantā noteiktajā kārtībā.

311.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 156.panta pirmo daļu aiz vārdiem “kā arī” ar vārdu “citos”.

Atbalstīt

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī citos šā likuma 107.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;

2) kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.

(3) Ja pastāv šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, eksperta pienākums ir sevi atstatīt līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt ekspertam noraidījumu.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 108. un 109.pantā noteiktajā kārtībā.

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs izdarīto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, tad to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 130. panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 144.panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī tad, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

(1) Šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās juridiskās personas likumā paredzētajos gadījumos piedalās administratīvajā procesā tiesā un savas kompetences ietvaros dod atzinumu mutvārdiem vai rakstveidā. Tiesas nepievienošanās atzinumam jāmotivē lietā pieņemtajā spriedumā vai lēmumā.

(2) Tiesa pēc pieteicēja vai atbildētāja lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas var pieaicināt šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās juridiskās personas atzinuma sniegšanai arī gadījumos, kad likums to neparedz.

(3) Šajā pantā minētos atzinumus tiesa novērtē kā pierādījumu.

312.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 159.pantu jaunā redakcijā:

“159.pants. Personu apvienības viedoklis (Amicus curiae)

(1) Personu apvienība, kas uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi kādā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgus atzinumus, var rakstveidā lūgt tiesai atļauju iesniegt savu viedokli par faktiem vai tiesībām attiecīgajā nozarē.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā viedokļa pieņemšanu, pirms tam uzklausot pārējos administratīvā procesa dalībniekus.

(3) Ja tiesa uzskata, ka attiecīgās personu apvienības viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā, tad tiesa nosaka jautājumus, par kuriem personu apvienība var iesniegt savu viedokli. Jautājumiem jābūt saistītiem ar izskatāmo lietu. Personu apvienība nevar dot faktisku vai tiesisku novērtējumu konkrētajā administratīvajā lietā.

(4) Ja tiesa uzskata, ka saņemtais viedoklis atbilst šī panta trešās daļas prasībām, tad tiesa to izsūta visiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosaka termiņu, kurā dalībnieki var izteikt savu viedokli par to. Saņemto administratīvā procesa dalībnieku viedokļu kopijas tiesa izsūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.”.

Atbalstīt

(1) Personu apvienība, kas uzskatāma par atzītu interešu pārstāvi kādā nozarē un no kuras var sagaidīt lietpratīgus atzinumus, var rakstveidā lūgt tiesai atļauju iesniegt savu viedokli par faktiem vai tiesībām attiecīgajā nozarē.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā viedokļa pieņemšanu, pirms tam uzklausot pārējos administratīvā procesa dalībniekus.

(3) Ja tiesa uzskata, ka attiecīgās personu apvienības viedoklis var palīdzēt tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā, tā nosaka jautājumus, par kuriem personu apvienība var iesniegt savu viedokli. Jautājumiem jābūt saistītiem ar izskatāmo lietu. Personu apvienība nevar dot faktisku vai tiesisku novērtējumu konkrētajā administratīvajā lietā.

(4) Ja tiesa uzskata, ka saņemtais viedoklis atbilst šā panta trešās daļas prasībām, tā izsūta šo viedokli visiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosaka termiņu, kurā dalībnieki var izteikt savu viedokli par to. Saņemto administratīvā procesa dalībnieku viedokļu kopijas tiesa izsūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem.

TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

Pieteikuma iesniegšana

Pieteikuma iesniegšana

Pieteikumu var iesniegt:

1) par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību;

2) par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā;

3) par aizliegumu iestādei izdot noteikta satura administratīvo aktu vai realizēt noteiktu faktisku rīcību;

4) par konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu.

313.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 160.panta 3.punktu.

Atbalstīt

Pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību;

2) iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā;

3) konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu.

(1) Pieteikumu var iesniegt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona un juridiska persona.

(2) Nepilngadīgas (izņemot šā likuma 20. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus) vai rīcībnespējīgas personas interesēs pieteikumu iesniedz šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā publisko interešu pārstāvjiem, un citi likumiskie pārstāvji var iesniegt pieteikumu, lai aizstāvētu aizskartās vai apstrīdētās fizisko personu tiesības.

314.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 161.pantu.

Atbalstīt

Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumos, var iesniegt tikai tā persona, kuras tiesības vai intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt tikai tā persona, kuras tiesības vai intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

(1) Pieteikumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu pieteikumu ieraksta protokolā-pieteikumā, kuru paraksta pieteicējs un amatpersona, kas pieteikumu sastādījusi.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai iesniedz pieteikumu;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

3) atbildētāja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

4) iespējamās trešās personas vārdu, uzvārdu un dzīves vietu vai juridiskai personai – nosaukumu un atrašanās vietu (juridiskā adrese);

5) pieteikuma priekšmetu;

6) pieteikuma pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

7) pieteicēja prasījumu;

8) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku un citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā ceļ pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

315.

316.

317.

318.

319.

320.

321.

322.

323.

/Deput āti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 163. panta 1. daļu pirms vārda “amatpersona” ar vārdu “tiesas”.

/Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija/

Papildināt 163.panta otro daļu pēc vārdiem “personas kods” ar vārdiem “ja personai šāds kods ir piešķirts”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 163. panta 2. daļu aiz vārdiem “personas kodu” ar vārdiem, “ja personai šāds kods ir piešķirts” un tālāk pēc teksta.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 163.panta otro daļu jaunā redakcijā:

“(2) Pieteikumā ir jānorāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārds, uzvārds, dzīvesvieta. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis juridiska persona, tad jānorāda tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) iestādes nosaukums un atrašanās vieta;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

5) prasījumu;

6) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

7) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.”

/Juridiskā komisija/

Izteikt 163.panta otrās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, dzīvesvietu. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiska persona, tad norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridiskā adrese);”.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 163.panta otro daļu ar jaunu 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pieteikuma summu, ja pieteikumā ietverts naudā novērtējams prasījums;”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju;.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 163.panta trešajā daļā vārdu “ceļ” ar vārdu “iesniedz”.

/Tieslietu ministrija/

Izteikt 163.panta jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju:

“(3) Pieteikumā var norādīt:

1) personas kodu un dzimšanas datus;

2) atbildētāja nosaukums, atrašanās vieta un institūcijas, kuras to pārstāv;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 163.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāja nosaukumu, atrašanās vietu un institūcijas, kuras to pārstāv;

2) pieteikuma summu, ja pieteikumā ietverts naudā novērtējams prasījums;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.”.

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Pieteikumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu pieteikumu ieraksta protokolā-pieteikumā, kuru paraksta pieteicējs un tiesas amatpersona, kas pieteikumu sastādījusi.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu un dzīvesvietu. Ja pieteicējs vai viņa pārstāvis ir juridiskā persona, norāda tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) iestādes nosaukumu un atrašanās vietu;

4) pieteikuma pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

5) prasījumu;

6) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu, ja tādi ir pievienoti;

7) pieteikuma sastādīšanas vietu un laiku.

(3) Pieteikumā var norādīt:

1) atbildētāja nosaukumu, atrašanās vietu un institūcijas, kuras to pārstāv;

2) pieteikuma summu, ja pieteikumā ietverts naudā novērtējams prasījums;

3) citas ziņas, kas var būt svarīgas lietas izskatīšanai.

(4) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniedz pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

(1) Pieteikumu, kas vērsts uz administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību, var iesniegt viena mēneša laikā no brīža, kad saskaņā ar šā likuma 63. pantu un 69. pantu ir stājies spēkā lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.

(2) Šā likuma 68. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, kad apstrīdēšana nav iespējama, jo iestādei nav augstākstāvošas iestādes vai arī tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās (šā likuma 63. pants).

(3) Ja administratīvais akts izdots rakstveidā un tam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad pieteikumu šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža.

(4) Pieteikumu, kas vērsts uz iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā (šā likuma 160. panta pirmās daļas 2. punkts), ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no brīža, kad pieteicējam ir kļuvis zināms par konkrēto iestādes faktisko rīcību.

(5) Pieteikumu tiesā var iesniegt arī tad, ja iestāde šā likuma 57. pantā paredzētajos termiņos nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu. Tas attiecas arī uz lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (šā likuma 69. pants).

324.

325.

/Juridiskais birojs/

Papildināt 164.panta piekto daļu ar šādu teikumu: “Pieteikumu var iesniegt tiesā viena gada laikā, skaitot no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē.”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 164. pantu ar jaunu 6. daļu šādā redakcijā:

“(6) Pieteikumu, kas minēti 160. panta 3. un 4. daļā, iesniegšana ar noteiktu termiņu nav ierobežota.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Pieteikumu, kas vērsts uz administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību, var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad saskaņā ar šā likuma 68. un 76.pantu ir stājies spēkā lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.

(2) Šā likuma 74.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, kad apstrīdēšana nav iespējama, jo iestādei nav augstākas iestādes vai arī tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas (68.pants).

(3) Ja administratīvais akts izdots rakstveidā un tam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad pieteikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(4) Pieteikumu, kas vērsts uz iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā (174.panta 2.punkts), ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no brīža, kad pieteicējam kļuvis zināms par iestādes konkrēto faktisko rīcību.

(5) Pieteikumu tiesā var iesniegt arī tad, ja iestāde šā likuma 62.pantā paredzētajos termiņos nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu. Tas attiecas arī uz lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (76.pants). Pieteikumu var iesniegt tiesā viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestādē.

(1) Ja tiek iesniegts pieteikums par administratīvā akta atcelšanu, tad administratīvā akta darbība tiek apturēta no pieteikuma iesniegšanas brīža tiesā.

(2) Šī panta pirmā daļa neattiecas uz sekojošiem gadījumiem:

1) ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokļus, nodevas vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) ja tas paredzēts citos likumos;

3) ja iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) ja policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi novērst tiešas un akūtas briesmas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šī panta otrās daļas gadījumos administratīvā akta adresāts ar pamatotu lūgumu var lūgt tiesu noteikt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība tiek apturēta. Par to septiņu dienu laikā izlemj pirmās instances tiesa. Tās lēmums ir galīgs, izņemot šī panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu.

(4) Ja administratīvā akta adresāta lūgums saskaņā ar šī panta trešo daļu tiek daļēji vai pilnīgi apmierināts, iestāde šo lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesa par to izlemj septiņu dienu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

326.

327.

328.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 165.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēku zaudējušu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.”.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 165.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgums tiesā izskatāms septiņu dienu laikā.”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 165.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja tiesa pieteikumu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Pieteikuma par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēku zaudējušu iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokļus, nodevas vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteic, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi novērst tiešas un akūtas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs var lūgt tiesu, motivējot savu lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgums tiesā izskatāms septiņu dienu laikā.

(4) Ja administratīvā akta adresāta lūgums saskaņā ar šā panta trešo daļu tiek daļēji vai pilnīgi apmierināts, iestāde šo lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesa par to pieņem lēmumu septiņu dienu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(5) Ja tiesa pieteikumu noraida, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina:

1) valsts nodevas samaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik daudz norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesa, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var atbrīvot pieteicēju no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai. Šī panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskām personām.

329.

330.

331.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 166.panta pirmajā daļā vārdu “apliecina” ar vārdu “apstiprina”.

/Deputāti J.Urbanovičs, J.Sokolovskis/

Papildināt 166. panta 1. daļas 1. punktu ar vārdiem “vai lūgumu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas.”

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 166.panta trešajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

1) valsts nodevas samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var atbrīvot pieteicēju no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai. Šā panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskajām personām.

(1) Pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs personīgi vai viņa pilnvarotā persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā pieteikumā. Šāds pilnvarojums ir attiecīgi apstiprināms.

(1) Pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs personiski vai viņa pilnvarotā persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā pieteikumā. Šāds pilnvarojums ir attiecīgi apstiprināms.

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis 10 dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) par pieteikuma atstāšanu bez virzības.

332.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt skaitli “10” ar skaitli “3”.

Atbalstīt

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(1) Tiesa atsakās pieņemt pieteikumu:

1) ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) ja tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) ja lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību saskaņā ar pieteicēja atteikšanos no pieteikuma;

4) ja lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) ja pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) ja pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365. panta noteikumiem;

7) ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav uz to likumā noteiktā kārtībā pilnvarota.

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesa pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesas atteikums pieņemt pieteikumu uz šī panta pirmās daļas 4. līdz 7. punkta pamata nav šķērslis, lai tādu pašu pieteikumu iesniegtu tiesā, kad būs novērsti pastāvošie trūkumi.

333.

334.

335.

336.

337.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 169.panta pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 169.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “likumīgā “.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 169.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365. panta noteikumiem”.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 169.panta ceturtajā daļā vārdu “tiesas” ar vārdu “tiesneša”.

/Deputāts I.Burvis/

Aizstāt panta tekstā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt daļēji

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja:

1) lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar pieteicēja atteikšanos no pieteikuma;

4) lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

7) pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesa pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 4. - 7. punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā tad, kad būs novērsti esošie trūkumi.

(1) Tiesa atstāj pieteikumu bez virzības:

1) ja pieteikums nesatur visus šā likuma 163. pantā noteiktos rekvizītus;

2) ja pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 166. pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona lēmumu saņēmusi.

(3) Ja pieteicējs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja pieteicējs trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav par šķērsli tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikumu iesniegšanas kārtību.

338.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 170. panta pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

Atbalstīt

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikums nesatur visus šā likuma 176.pantā noteiktos rekvizītus;

2) pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 179.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona lēmumu saņēmusi.

(3) Ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā.

(4) Ja pieteicējs trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikumu iesniegšanas kārtību.

(1) Pieteicējs ir tiesīgs apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus pieteikumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumā pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvās lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(1) Pieteicējs ir tiesīgs apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus pieteikumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumā pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvās lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

(1) Tiesa var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotiem pieteikumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

339.

340.

/Tieslietu ministrija/

Aizstāt 172. panta pirmajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 172.panta pirmo daļu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “vai tiesnesis”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

(1) Tiesa vai tiesnesis var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem pieteikumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

Pagaidu noregulējums

Pagaidu noregulējums

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(2) Pagaidu noregulējumu var izdarīt jebkurā lietas stadijā.

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(2) Pagaidu noregulējumu var izdarīt jebkurā lietas stadijā.

Pagai du noregulējuma līdzekļi var būt:

1) tiesas lēmums, kurš līdz tiesas spriedumam aizvieto pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;

2) tiesas lēmums, kurš uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz tai noteiktu darbību.

Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt:

1) tiesas lēmums, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;

2) tiesas lēmums, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz noteiktu darbību.

Lūgumu par pagaidu noregulējumu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem.

Lūgumu par pagaidu noregulējumu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem.

Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma var aizstāt noteiktos pagaidu noregulējuma līdzekļus ar citiem. Šo lūgumu izskata, iepriekš paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma var aizstāt noteiktos pagaidu noregulējuma līdzekļus ar citiem noregulējuma līdzekļiem. Šo lūgumu izskata, iepriekš paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.

Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.

(1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma.

(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

(3) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

(1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma.

(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

(3) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

Ja pieteikums noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

341.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 179.pantā vārdu “likumīgā”.

Atbalstīt

Ja lūgums noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas spēkā.

(1) Par lēmumiem pagaidu noregulējuma jautājumos var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakussūdzības vai blakusprotesta iesniegšana par pagaidu noregulējuma lēmumu neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakussūdzības vai blakusprotesta iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

342.

343.

344.

345.

/Juridiskais birojs/

Izslēgt 180.panta tekstā vārdus “vai blakusprotestu”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 180.panta pirmajā daļā vārdus “vai blakusprotestu”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 180.panta trešajā daļā vārdus “vai blakusprotesta”.

/Tieslietu ministrija/

Izslēgt 180.panta ceturtajā daļā vārdus “vai blakusprotesta”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Par lēmumiem pagaidu noregulējuma jautājumos var iesniegt blakussūdzību.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakussūdzības iesniegšana par pagaidu noregulējuma lēmumu neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakussūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

Administratīvo lietu sagatavošana iztiesāšanai