A DAĻA

 

 

 

 

A DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

 

 

 

1. nodaļa Administratīvā procesa pamatnoteikumi

 

 

1.pants Likumā lietotie termini

(1) Iestāde šā likuma izpratnē ir tiesību subjekts, kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras pārvaldes jomā.

(2) Administratīvais akts ir individuāls tiesību akts, ko izdod iestāde publisko tiesību jomā atsevišķa gadījuma risināšanai un kas attiecas uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iekšēji rīkojumi, kas skar tikai pašu iestādi vai tai padotu institūciju, nav administratīvie akti, izņemot iestādes darbinieku vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu, tā maiņu vai darbinieku disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politiskie lēmumi, kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un visi tiesas nolēmumi.(3) Administratīvā procesa dalībnieki ir personas, kurām konkrētā administratīvajā procesā savu vai citu interešu aizstāvībai rodas noteiktas procesuālās tiesības vai pienākumi.

(4) Tiesību normas ir normatīvi akti un vispārējie tiesību principi.

(5) Ārēji normatīvi akti ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiski līgumi.

(6) Iekšēji normatīvi akti (instrukcijas, ieteikumi, nolikumi) ir tiesību akti, kurus publisko tiesību subjekts ir izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību savā darbības sfērā.

 

2.pants Likuma galvenie mērķi

Šā likuma galvenie mērķi ir:

1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu visās konkrētās publiski tiesiskās attiecībās starp valsti no vienas puses un fizisko personu vai privāto tiesību juridisko personu no otras puses;

2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskām attiecībām starp valsti un privāto tiesību subjektu;

3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu realizāciju publiski tiesiskās attiecībās.

 

3.pants Likuma darbība

(1) Šis likums piemērojams administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālās normās nav noteikta cita kārtība.

(2) Administratīvais process tiesā notiek tikai saskaņā ar šo likumu.

 

4.pants Administratīvā procesa galvenie tiesību principi

(1) Administratīvajā procesā piemērojami šādi galvenie tiesību principi:

1) likuma atrunas princips (šā likuma 5. pants);

2) demokrātiskās iekārtas princips (šā likuma 6. pants);

3) likuma prioritātes princips (šā likuma 7. pants);

4) legalitātes princips (šā likuma 8. un 15. pants);

5) tiesību normu saprātīgas pielietošanas princips (šā likuma 9. un 17. pants);

6) vienlīdzības princips (šā likuma 10. pants);

7) patvaļas aizlieguma princips (šā likuma 11. pants);

8) samērīguma princips (šā likuma 12. pants);

9) tiesiskās paļāvības princips (šā likuma 13. pants);

10) personas tiesību ievērošanas princips (šā likuma 14. pants).

(2) Administratīvajam aktam un iestādes faktiskai rīcībai (šā likuma 75. pants) jāatbilst šī panta pirmajā daļā minētajiem galvenajiem administratīvā procesa tiesību principiem. Šie principi nav uzskaitīti izsmeļoši.

 

5.pants Likuma atrunas princips

Personai nelabvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tikai uz likuma vai Ministru kabineta noteikumu, kā arī uz Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas pamata.

 

 

6.pants Demokrātiskās iekārtas princips

Piemērojot tiesību normas, iestādei jāapsver, vai personai nelabvēlīgs administratīvais akts ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu personu tiesības, cieņu, veselību vai tikumību, vai garantētu valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

 

7.pants Likuma prioritātes princips

Personai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, sirdsapziņas un ticības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot tikai uz likuma pamata.

 

8.pants Legalitātes princips

Ārējos normatīvos aktus iestāde un tiesa piemēro atbilstoši to juridiskā spēka hierarhijai (šā likuma 15. pants).

 

9.pants Tiesību normu saprātīgas pielietošanas princips

Iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko), lai sasniegtu lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (šā likuma 17. pants).

 

10.pants Vienlīdzības princips

Pie vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

 

11.pants Patvaļas aizlieguma princips

Administratīvais akts un tiesas nolēmums var balstīties tikai uz faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem.

 

 

12.pants Samērīguma princips

Labumam, ko valsts vai sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas tiek uzlikti administratīvā akta adresātam, ir jābūt lielākam nekā personas tiesību un interešu ierobežojumam (šā likuma 59. pants). Būtiski personas tiesību ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

 

13.pants Tiesiskās paļāvības princips

Persona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, pie kuras persona nav vainīga, nevar radīt personai nelabvēlīgas sekas.

 

14.pants Personas tiesību ievērošanas princips

Organizējot administratīvā procesa gaitu, kā arī pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa, piemērojamo tiesību normu ietvaros, savu darbību orientē uz personas interešu apmierināšanu.

 

15.pants Ārējo normatīvo aktu un vispārējo tiesību principu piemērošana administratīvajā procesā

(1) Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, tajā skaitā administratīvā procesa galvenos tiesību principus (šā likuma 4. līdz 14. pants).

(2) Iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi un Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi; 3) Ministru kabineta noteikumi; 4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(3) Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai juridiskā spēka hierarhijā. Pretrunu gadījumā starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu tiek piemērota starptautisko tiesību norma.

(4) Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējs normatīvs akts, kā arī, lai interpretētu normatīvus aktus (šā likuma 17. pants).

(5) Ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro to normu, kurai ir augstāks juridisks spēks.

 

(6) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka vispārēja rakstura un speciāla rakstura tiesību normām, tad vispārēja rakstura tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciāla rakstura tiesību norma.

(7) Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro jaunāko tiesību normu. Izšķirošs ir pieņemšanas datums.

(8) Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, kuru veido šīs normas, un priekšroka jādod tai normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai vitāli svarīgu jautājumu.

(9) Ja iestāde piemēro tiesību normu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī norma ir savienojama ar augstāka juridiska spēka tiesību normu, tad iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoši rakstiskā motivētā ziņojumā informē padotības kārtībā augstāku institūciju (ja tāda ir) un Tieslietu ministriju.

(10) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu ar pamatojumu, ka tas nav noregulēts ar likumu vai citu normatīvu aktu. Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu ar pamatojumu, ka norma neparedz piemērošanas mehānismu, tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvi akti, kas tuvāk regulētu attiecīgas normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, ja nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās realizācijā (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums).

 

16.pants Iekšējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai tam publisko tiesību subjektam, kas to ir izdevis, kā arī, ja tas attiecīgā aktā ir noteikts, tam padotajām institūcijām. Citām fiziskām un juridiskām personām iekšējie normatīvie akti nav saistoši.

(2) Ja iestāde konstatē pretrunu starp diviem iekšējiem normatīviem aktiem, tad iestāde piemēro to aktu, kuru izdevusi padotības kārtībā augstāka iestāde.

(3) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārēja rakstura un speciāla rakstura iekšēju normatīvu aktu, tad iestāde vispārēja rakstura aktu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciāla rakstura akts.

(4) Ja iestāde konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka iekšējiem normatīviem aktiem, tad iestāde piemēro jaunāko aktu. Izšķirošs ir spēkā stāšanās datums.

(5) Ja iestāde piemēro iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas šaubas, vai tas ir savienojams ar kāda augstāka juridiska spēka iekšējo normatīvo aktu, tad iestāde attiecīgo iekšējo normatīvo aktu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoši rakstiskā motivētā ziņojumā informē padotības kārtībā augstākstāvošu iestādi (ja tāda ir) un to iestādi, kas šo normu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju.

 

(6) Ja iestāde piemēro kādu iekšējo normatīvo aktu, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas ir savienojams ar ārējo normatīvo aktu vai vispārējiem tiesību principiem, kā arī administratīvā procesa pamatprincipiem (šā likuma 4. līdz 14. pants), tad iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoši par to rakstiskā motivētā ziņojumā informē pakļautības kārtībā augstākstāvošu iestādi (ja tāda ir) un to iestādi, kas apšaubīto iekšējo normatīvo aktu izdevusi, kā arī Tieslietu ministriju. Iestāde, kas šo iekšējo normatīvo aktu izdevusi, var dot rakstisku rīkojumu šo normu piemērot. Rīkojums ir jāpilda tikai tad, ja tas satur arī juridisku pamatojumu, kādēļ iestādes šaubas nav pamatotas un attiecīgais iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīviem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

 

17.pants Tiesību normu interpretācija un analoģija

(1) Iestāde un tiesa interpretējot (tulkojot) tiesību normas, pielieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties norma tika radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo normu ir jāsasniedz.(2) Ja iestāde vai tiesa tiesību normu sistēmā konstatē nepilnību, tad tā to var novērst arī analoģiskās metodes ceļā, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko reglamentāciju un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus pārnesot arī uz konkrēto gadījumu. Tomēr ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš skar adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, tad pielieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi saskan ar pastāvošo tiesību normu sistēmu, tad pielieto to interpretācijas metodi, ar ko konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

(5) Ja Satversmes tiesa spriedumā attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi, tad iestāde un tiesa pielieto šo interpretāciju.

(6) Ja augstākstāvoša iestāde ir izdevusi instrukciju par attiecīgās tiesību normas interpretāciju, tad iestāde pielieto šo interpretāciju. Iestādes tiesības, kas minētas šā likuma 16. panta piektajā un sestajā daļā, paliek neskartas.

 

 

18.pants Administratīvā procesa izdevumi

(1) Administratīvais process iestādē personai ir bez maksas.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt nodevas par administratīvā akta izdošanu.

(3) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā jāmaksā valsts nodeva šā likuma 11. nodaļā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(4) Ministru kabinets nosaka atlīdzības izmaksas kārtību un apmēru administratīvā procesa lieciniekiem, tulkiem un ekspertiem.

(5) Ja iestāde vai tiesa tam piekrīt, komplicētos gadījumos personas pārstāvim var tikt izmaksāta atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

 

2. nodaļa Procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja personām, kas piedalās administratīvajā procesā

 

19.pants Procesuālā tiesībspēja

Procesuālā tiesībspēja ir personas spēja būt apveltītai ar procesuālām tiesībām un pienākumiem.

 

20.pants Procesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (procesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgai rīcībspējīgai fiziskai personai un juridiskai personai.

(2) Fizisku personu vecumā no 15 līdz 18 gadiem un to personu, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar Civillikuma 365. pantu, lietas ved viņu likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, lietas ved viņu likumiskie pārstāvji.

(4) Likumos noteiktajos gadījumos nepilngadīgas personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas procesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc iestādes vai tiesas ieskata var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai viņi sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

 

 

3. nodaļa Administratīvā procesa dalībnieki

 

21.pants Administratīvā procesa dalībnieki

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var būt:

1) iesniedzējs (persona, kura griežas iestādē ar iesniegumu);

2) iestāde (kuras lietvedībā atrodas administratīvā lieta);

3) administratīvā akta adresāts (persona, uz kuru administratīvais akts attiecas);

4) trešās personas (personas, kurām attiecīgais administratīvais akts var skart cilvēktiesības vai ierobežot citas tiesības);

5) juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā publisko interešu pārstāvjiem;

6) pieteicējs (jebkura fiziska vai juridiska persona, kas griežas tiesā ar pieteikumu);

7) atbildētājs (publisko tiesību subjekts, pie kura pieder iestāde);

8) pārstāvis (uz likuma vai pilnvarojuma pamata).

(2) Atbildētājs tiesā var būt Latvijas Republika, pašvaldība, kā arī cita publisko tiesību institūcija, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā. Par atbildētāja pārstāvi pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību.

 

22.pants Procesuālā līdzdalība iestādē

(1) Iesniegumu iestādē var iesniegt vairāki iesniedzēji.

(2) Katrs līdziesniedzējs pret iestādi uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

(4) Iestādes procesuālās darbības un lēmumi, ieskaitot administratīvo aktu, rada, groza vai izbeidz tiesiskas attiecības pret katru līdzdalībnieku atsevišķi. Katrs līdzdalībnieks savas tiesības, it sevišķi tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt procesuālas darbības un administratīvo aktu, var izmantot neatkarīgi no pārējiem līdzdalībniekiem.

23.pants Procesuālā līdzdalība tiesā

(1) Pieteikumu tiesā var iesniegt vairāki pieteicēji pret vienu atbildētāju, viens pieteicējs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki pieteicēji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzpieteicējs pret iestādi uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no sava vidus vai vienam kopējam pārstāvim.

 

 

24.pants Pieteicējs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minēto institūciju pieteikuma, piedalās lietā kā pieteicējs.

 

25.pants Administratīvā procesa dalībnieku procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem lietā izstājas (fiziskas personas nāve, juridiskas personas izbeigšanās), iestāde vai tiesa var aizstāt šo administratīvā procesa dalībnieku ar viņa tiesību pārņēmēju.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Tiesību pārņēmējam visas darbības, kas izdarītas procesā līdz viņa iestāšanās brīdim, ir tikpat obligātas, kā tās bijušas personai, kuras tiesības pārņemtas.

 

26.pants Trešās personas piedalīšanās administratīvajā procesā

(1) Trešajai personai procesa dalībnieka statuss tiek piešķirts ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas rakstiska vai mutvārdu iesnieguma. Persona, kura vēlas iegūt trešās personas statusu, kā arī iesniedzējs, iespējamais adresāts vai pieteicējs septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var to apstrīdēt augstākstāvošā iestādē, bet ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laika ir pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(2) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(3) Par trešo personu administratīvajā procesā var iestāties fiziska vai juridiska persona, kuras tiesiskās intereses apstrīdētais administratīvais akts ir ierobežojis. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieku vai tiesas iniciatīvas.

 

27.pants Tiesības uz pārstāvību administratīvajā procesā

Visi administratīvā procesa dalībnieki procesā var piedalīties ar pārstāvju palīdzību vai starpniecību. Pārstāvis var būt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona.

 

 

28.pants Personas, kuras nevar būt par pārstāvjiem administratīvajā procesā

(1) Par pārstāvi nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā;

2) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

3) persona, kura tajā pašā lietā sniegusi juridisko palīdzību citam šī administratīvā procesa dalībniekam (izņemot šā likuma 22. un 23. pantā noteiktos gadījumus).

(2) Ja konstatēti šī panta pirmajā daļā minētie apstākļi, iestāde vai tiesa šādu personu lietas izskatīšanā nepielaiž.

 

29.pants Personas, kuras nevar pārstāvēt iestādi

(1) Iestādi administratīvajā procesā nevar pārstāvēt vai iestādes pusē darboties:

1) persona, kurai konkrētajā lietā rodas vai var rasties interešu konflikts,

2) persona, par kuras objektivitāti pastāv pamatotas šaubas,

3) citos likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki, pamatodami savu lūgumu, var rakstveida lūgt iestādi nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestādei lēmums par šādu lūgumu jāpieņem septiņu darba dienu laikā. Ja lūgums tiek noraidīts, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveida. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstāk-stāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laika ir pārsūdzams pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

 

30.pants Pārstāvības noformēšana

(1) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Fiziskā persona var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdiem iestādē vai tiesā uz vietas. Iestāde šo pilnvarojumu noformē rakstveidā un procesa dalībnieks to paraksta, bet tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

(2) Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstisku pilnvaru. Juridiskas personas pusē esošs attiecīgi pilnvarots darbinieks nav uzskatāms par pārstāvi šā likuma izpratnē, bet gan par attiecīgo juridisko personu (iestādi).

 

(3) Prokurora vai zvērināta advokāta pilnvarojumu apliecina orderis.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi iesniedz tiesai dokumentus, kuri apliecina viņu tiesības.

 

 

31.pants Pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izdarīt visas procesuālās darbības, izņemot, ja citos likumos noteikts, ka to izdarīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pārstāvamajam saistošas visas procesuālās darbības, ko pārstāvis veicis viņam dotās pilnvaras robežās.

 

32.pants Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var katrā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, paziņodams par to rakstveidā vai mutvārdiem. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu iestāde noformē rakstveidā, bet tiesa ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to laikus rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un iestādei vai tiesai.

 

33.pants Juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā publisko interešu pārstāvjiem

(1) Valsts cilvēktiesību birojam un likumā paredzētajos gadījumos citām valsts vai pašvaldību institūcijām ir tiesības iesniegt iestādē iesniegumu vai tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu personu tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, kā arī izdarīt citas likumā paredzētās procesuālās darbības.

(3) Šajā pantā minēto institūciju atteikšanās no iesnieguma vai pieteikuma, ko tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem fiziskai personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai iestāde vai tiesa lietu izskata pēc būtības.

(4) Šī panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

 

34.pants Valsts vai pašvaldību institūcijas piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Iestāde vai tiesa likumā noteiktajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā valsts vai pašvaldību institūciju, lai tā savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personas tiesiskās intereses.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētajām institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus un dot atzinumu.

(3) Šī panta pirmajā daļā minēto institūciju piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu ir atzinusi tiesa.

4. nodaļa Procesuālo termiņu aprēķināšana administratīvajā procesā

 

35.pants Procesuālā termiņa noteikšana

Procesuālās darbības izdara likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka iestāde vai tiesa. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

 

36.pants Procesuālā termiņa skaitījuma sākums

(1) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa skaitījums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

 

37.pants Procesuālā termiņa izbeigšanās

(1) Termiņam, kas skaitāms mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša atbilstošais datums. Ja attiecīgajam mēnesim nav atbilstoša datuma, tad termiņa pēdējā diena ir šī mēneša pēdējā diena.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja dokuments nodots sakaru institūcijā termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

 

38.pants Procesuālā termiņa nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa beigām. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

 

39.pants Procesuālā termiņa apturēšana

Apturot tiesvedību lietā vai adresātam nelabvēlīga administratīvā akta izpildi, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā vai administratīvā akta izpilde.

 

40.pants Procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde vai tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde vai tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

 

41.pants Procesuālā termiņa pagarināšana

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma.

 

42.pants Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā pret kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Iestāde jautājumu izlemj septiņu darba dienu laikā. Tiesa jautājumu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis šo jautājumu izlemšanai tiesā.

(2) Vienlaicīgi ar pieteikuma iesniegšanu par termiņa atjaunošanu jāizdara procesuālā darbība, kuras termiņš nokavēts.

(3) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

43.pants Iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Uz iestādei šajā likumā vai citos normatīvos aktos noteiktu termiņu, kurā tai jāizdara kāda procesuāla darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa sākumu (šā likuma 36. pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (šā likuma 37. pants) un šī panta noteikumi.

 

(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvos aktos noteiktu termiņu, kurā tai administratīvā procesa gaitā ir jāizdara procesuāla darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, tad šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošai iestādei vai tiesai septiņu dienu laikā jāpieņem lēmums, ar kuru iestādei tiek uzdots attiecīgo procesuālo darbību nekavējoties izpildīt.

(3) Ja iestāde šī panta otrajā daļā minēto augstākstāvošās iestādes vai tiesas lēmumu neizpilda, tad attiecīgā procesuālā darbība, ja tas faktiski un tiesiski ir iespējams, skaitās kā izpildīta. Ja tas faktiski vai tiesiski nav iespējams, tad procesa dalībniekam, kura labā attiecīgais termiņš ir noteikts, ir tiesības saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu prasīt atlīdzinājumu, pie tam termiņa neievērošana jau pati par sevi ir uzskatāma kā morāls kaitējums šā likuma 76. panta pirmās daļas izpratnē.

(4) Ja šis likums vai cits normatīvs akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā ir jāizdara procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, tad pēc termiņa izbeigšanās šī procesuālā darbība vairs nevar tikt izdarīta.

 

44.pants Tiesai noteiktā termiņa neievērošanas sekas

(1) Uz tiesai šajā likumā noteiktu termiņu, kurā tai jāizdara kāda procesuāla darbība, attiecas tikai šīs nodaļas noteikumi par procesuālā termiņa skaitījuma sākumu (šā likuma 36. pants), par procesuālā termiņa izbeigšanos (šā likuma 37. pants) un šī panta noteikumi.

(2) Ja tiesa neievēro šajā likumā noteiktos termiņus, tad jebkuram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iesniegt blakusssūdzību, bet prokuroram – blakusprotestu. Uz blakussūdzību (blakusprotestu) par termiņa neievērošanu tiek attiecīgi piemēroti šā likuma 32. nodaļas noteikumi. 296. pants un 302. pants netiek piemēroti.

(3) Augstākstāvošai tiesas instancei, izskatot šī panta otrajā daļā minēto blakussūdzību par termiņa neievērošanu, ir tiesības:

1) uzdot tai tiesai, kurai termiņš bija jāievēro, nekavējoties veikt attiecīgo procesuālo darbību;

2) atzīt, ka attiecīgā procesuālā darbība ir uzskatāma par izpildītu;

3) izlemt jautājumu pēc būtības.

 

B DAĻA

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ

 

 

5. nodaļa Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība

 

45.pants Administratīvās lietas piekritība

Administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu.

 

46.pants Piekritības maiņa

(1) Ja administratīvā procesa laikā mainās iestāde, kurai lieta ir piekritīga, vai izrādās, ka iestādei, kas ar lietu nodarbojas, šī lieta nav piekritīga, tad lietu nodod tai iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

(2) Teritoriālās piekritības maiņas gadījumā lieta ar abu iestāžu un administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišanu var tikt atstāta izskatīšanai iepriekšējā iestādē.

47.pants Iestāžu savstarpējā palīdzība

(1) Pēc tās iestādes pieprasījuma, kurai lieta ir piekritīga, citām iestādēm neatkarīgi no to padotības ir jāsniedz tai nepieciešamā informācija, kas ir šo iestāžu rīcībā, vai cita veida palīdzība. Šāda palīdzība jāsniedz bez maksas, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(2) Šī panta pirmajā daļā minēto palīdzību var atteikt ar rakstisku pamatojumu:

1) ja tas faktisku iemeslu dēļ nav iespējams;

2) ja tas tiesisku iemeslu dēļ nav iespējams, it sevišķi, ja pieprasīto informāciju nedrīkst sniegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību;

3) ja to var izdarīt cita iestāde ar mazāku resursu patēriņu;

4) ja palīdzības sniegšanai nepieciešamais resursu patēriņš pārsniedz palīdzību lūdzējas iestādes nepieciešamību pēc šīs palīdzības.

(3) Palīdzības atteikumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja tādas nav vai ja tā ir Ministru kabinets, tad jautājumu izlemj Ministru kabineta pilnvarots ministrs, kura lēmums ir galīgs.

 

48.pants Informācijas sniegšana citām personām

(1) Pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas sakarā ar kādu administratīvu procesu iestādei ir jāsniedz jebkura informācija, kas ir iestādes rīcībā, izņemot gadījumus, ja šī informācija:

1) satur valsts noslēpumu saskaņā ar likumu « Par valsts noslēpumu» ;

2) nav izpaužama saskaņā ar citiem likumiem;

3) paredzēta vienīgi iestādes iekšējai lietošanai (apspriežu materiāli, lēmumu projekti u.tml.);

4) attiecas uz komercnoslēpumiem;

5) attiecas uz atestācijas, eksāmenu, konkursu un līdzīga rakstura informācijas izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procesu;

6) attiecas uz fiziskas personas privāto dzīvi, tajā skaitā satur ziņas par personas kodu, tautību, pilsonību, veselības stāvokli, civilstāvokli, dzīvesvietu, sodāmību, ienākumiem, piederošo īpašumu, piederību reliģiskajām un politiskajām organizācijām.

(2) Ja pieprasītā informācija daļēji satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar likumu «Par valsts noslēpumu» vai citiem likumiem, iestāde izsniedz izpaužamo informācijas daļu, ja informācija pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi vai mainījusi savu pamatjēgu.

(3) Informāciju par fiziskas personas privāto dzīvi, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus, iestāde var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu. Ja saskaņā ar tiesību normām šo informāciju drīkst pieprasīt un saņemt citas personas, informāciju var sniegt tikai tad, ja tās pierāda savu interešu juridisko pamatojumu.

(4) Personām ir tiesības iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju par sevi, pieprasīt kļūdu labojumu, kā arī tādas informācijas dzēšanu, kādas vākšanu vai uzglabāšanu tiesību normas neparedz vai kas iegūta prettiesiski.

 

6. nodaļa Administratīvā procesa gaita iestādē

49.pants Administratīvās lietas ierosināšana iestādē

Administratīvā lieta iestādē tiek ierosināta:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz iestādes iniciatīvas pamata;

3) uz augstākstāvošas iestādes rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

 

50.pants Iesniegums

(1) Iesniegums var tikt iesniegts mutvārdiem vai rakstveidā. Iesniegumā jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīves vieta (juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese), prasījums, uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs paraksta.

(2) Ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, tad iestāde var šo iesniegumu nepieņemt. Par to iesniedzējam tūlīt izdod rakstisku izziņu, kurā norāda arī iestādi, kam lieta ir piekritīga. Iestāde, pie kuras iesniedzējs ir griezies, var arī iesniegumu pieņemt un nogādāt to uz iestādi, kurai lieta ir piekritīga. Ja šāds iesniegums atsūtīts pa pastu, iestāde septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības, par ko paziņo iesniedzējam.

(3) Strīdus par lietas piekritību izšķir kopējā augstākstāvošā iestāde vai Ministru kabineta noteikta institūcija.

(4) Iestādei, kurai lieta ir piekritīga, jāpieņem personas iesniegums arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots.

(5) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pēc iespējas sniedz iesniedzējam visu nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

 

51.pants Lietas ierosināšana pēc iestādes iniciatīvas

(1) Iestāde, kurai lieta ir piekritīga, ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvs akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu pastāvēt.(2) Ja lieta ir piekritīga nevis iestādei, kurai kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, bet gan zemākstāvošai iestādei, tad augstākstāvošā iestāde dod rīkojumu zemākstāvošai iestādei ierosināt administratīvo procesu. Ja lieta ir piekritīga citai iestādei, tad iestāde, kurai ir kļuvuši zināmi attiecīgi fakti, ziņo par to iestādei, kurai lieta ir piekritīga.

 

52.pants Informācijas iegūšana

(1) Pēc administratīvā procesa ierosināšanas iestāde iegūst visu nepieciešamo informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

(2) Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, tai skaitā var iegūt informāciju no procesa dalībniekiem, no citām iestādēm, kā arī ar liecinieku, ekspertu, dokumentu, apskates un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja iestādei nepieciešamā informācija nav procesa dalībnieku, bet citas iestādes rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa procesa dalībniekiem.

(3) Ja informācija satur šā likuma 48. pantā minētās ziņas par fiziskas personas privāto dzīvi, iestāde informē personu par šīs informācijas iegūšanas obligāto vai brīvprātīgo raksturu, tiesisko pamatu un mērķiem.

 

53.pants Informācijas iegūšanas ierobežojumi

(1) Iestāde drīkst vākt vai pieprasīt iesniegšanai tikai to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīvajā aktā vai tieši nepieciešama lietas izlemšanai. Citu informāciju var pievienot lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas.

(2) Iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

54.pants Tiesības iepazīties ar lietu

Jebkuram procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 48. pantu nav izpaužama.

55.pants Dalībnieku uzklausīšana

(1) Izdodot administratīvo aktu, kurš ir nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestādei jānoskaidro un jāizvērtē viņu argumenti un viedoklis šajā lietā.

(2) Personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama šādos gadījumos:

1) ja administratīvā akta izdošana ir steidzama, t.i., ja jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

2) ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs;

3) ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

 

(3) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 60. pantu ir izdots rakstveidā un personas viedoklis nav ticis noskaidrots, tad administratīvā akta pamatojumā, norādot uz šī panta otrās daļas attiecīgo punktu, jābūt paskaidrotam iemeslam, kādēļ personas viedoklis nav ticis noskaidrots.

 

56.pants Lēmuma pieņemšana par lietas izbeigšanu vai tālāku virzību

(1) Pēc visu nepieciešamo faktu konstatēšanas un dalībnieku viedokļa noskaidrošanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu:

1) par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ;

2) ja piemērojamā tiesību norma atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (šā likuma 58. panta otrā vai ceturtā daļa) – par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga;

3) ja piemērojamā tiesību norma paredz, ka administratīvais akts ir jāizdod (šā likuma 58. panta pirmā vai trešā daļa) vai arī tā atļauj iestādei izdošanas izvēles tiesības (šā likuma 58. panta otrā vai trešā daļa) – par administratīvā akta izdošanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde paziņo iesniedzējam, kā arī citiem procesa dalībniekiem, ja tie bijuši aicināti izteikt savu viedokli. Tādā gadījumā šo lēmumu kā administratīvo aktu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā.

 

57.pants Administratīvā akta izdošanas termiņš

(1) Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde izdod administratīvo aktu vai pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības administrācijas vadītājs, bet, ja iestāde neatrodas Ministru kabineta padotībā, tad iestādes vadītājs, ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, par to paziņojot iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu un lūgt izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstisku lēmumu. Atteikuma gadījumā šis lēmums nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt vispārējā kārtībā pirmās instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs.

 

58.pants Lietderības apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu

(1) Ja piemērojamā tiesību norma nosaka, ka ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), tad iestāde izdod šādu administratīvo aktu.

(2) Ja piemērojamās tiesību normas ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde nonāk pie secinājuma, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tad lieta tiek izbeigta.

(3) Ja piemērojamās tiesību norma nosaka, ka administratīvais akts ir jāizdod, bet nenosaka tā konkrētu saturu, iestāde šo aktu izdod, ievērojot ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktās robežas, un to ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu (satura izvēles administratīvais akts).

(4) Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, un izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde nonāk pie secinājuma, ka administratīvais akts ir izdodams, tad tā šo aktu izdod, ievērojot piemērojamajā tiesību normā noteiktās robežas, un to ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. Ja iestāde secina, ka administratīvā akta izdošana nav lietderīga, tad lieta tiek izbeigta.

 

59.pants Lietderības apsvērumu saturs

Apsverot administratīvā akta izdošanas un tā satura lietderību (šā likuma 58. pants), iestāde lemj: 1) par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

2) par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai un par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo procesa dalībnieku tiesiskās intereses;

3) par administratīvā akta samērīgumu, salīdzinot personas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka indivīda tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams valsts vai sabiedrības ieguvums. Cilvēktiesību ierobežojums, ja tas adresātam attiecīgās tiesības pēc būtības atņem, nekādā gadījumā nav samērīgs.

 

60.pants Administratīvā akta forma un sastāvdaļas

(1) Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot šā likuma 62. pantā paredzētos gadījumus.

(2) Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukums;

2) adresāts (fiziskai personai: vārds, uzvārds, adrese, ja nepieciešams, arī personas kods; juridiskai personai: nosaukums, adrese);

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata – iesniedzēja prasījums;

4) administratīvā procesa dalībnieku izteiktie viedokļi;

5) faktu konstatējums; 6) administratīvā akta pamatojums, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (šā likuma 58. panta otrā un trešā daļa, 59. pants);

7) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījumus, norādot piemēroto pantu vai punktu;

8) adresātam uzliktais tiesiskais pienākums (noteikta rīcība vai noteiktas rīcības aizliegums) vai tam piešķirtas, apstiprinātas vai noraidītas tiesības;

9) norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

(3) Administratīvā akta faktu konstatējuma daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, ar kuriem pierādījumi noraidīti.

(4) Pamatojot administratīvo aktu, iestāde var atsaukties uz Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautiskajām tiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai, kā arī vispārīgiem tiesību principiem. Atsaucē norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu vai punktu.

(5) Pamatojot savu viedokli, iestāde var izmantot piemērotus argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālā literatūrā.

(6) Iestāde nedrīkst pamatot savu lēmumu ar instrukciju vai kādu citu iekšējo normatīvo aktu. Ja iestāde administratīvā akta izdošanas procesa gaitā ir piemērojusi kādu iekšēju normatīvu aktu, tad tas administratīvā akta pamatojumā ir jāuzrāda, norādot šī akta izdevēju, izdošanas datumu, nosaukumu un piemēroto pantu vai punktu. Šai norādei ir tikai informatīvs raksturs.

(7) Ja administratīvais akts iestāde pilnībā apmierina iesniedzēja prasījumu un citi procesa dalībnieki nav izteikuši atšķirīgu viedokli, tad šī panta pirmās daļas 4., 6. un 9. punktā minētās sastāvdaļas nav nepieciešamas.

61.pants Administratīvā akta nosacījumi

(1) Ja piemērojamā tiesību norma paredz administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus, priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu), tos atsevišķi norāda administratīvajā aktā.

(2) Ja piemērojamā tiesību norma šādus nosacījumus neparedz, iestāde tos var ietvert administratīvajā aktā tikai tad:

1) ja iestāde pati ir tiesīga lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu vai neizdošanu (izdošanas izvēles un brīvā administratīvā akta gadījumā (šā likuma 58. panta otrā un ceturtā daļa);

2) ja bez šādiem nosacījumiem attiecīgo administratīvo aktu nevar izpildīt.

(3) Nosacījumiem jāatbilst administratīvā akta jēgai un mērķiem.

62.pants Administratīvā akta formas neievērošana

(1) Administratīvais akts var tikt izdots, neievērojot šā likuma 60. panta noteikumus (tai skaitā – var tikt izdots citādi nekā rakstveidā, piemēram, arī mutvārdiem), tikai šādos gadījumos:

1) ja administratīvā akta izdošana ir steidzama, tas ir, ja jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu, vai

2) ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā, vai

3) ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs, vai

4) ja no gadījuma būtības izriet, ka rakstiska izdošana nav iespējama vai nav adekvāta.

(2) Ja administratīvais akts ir izdots citādi nekā rakstveidā, vai ja tas ir izdots rakstveidā, bet neatbilst šā likuma 60. panta prasībām, tad adresātam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt iestādei to noformēt rakstveidā atbilstoši 60. panta prasībām. Iestāde administratīvo aktu izsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma.

(3) Ja administratīvais akts līdz pieprasījuma iesniegšanai ir jau zaudējis spēku, tad iestāde to izsniedz tikai tad, ja adresātam tas ir vajadzīgs savu vai kāda cita administratīvā procesa dalībnieka tiesību aizsardzībai, tai skaitā atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 7.nodaļas noteikumiem vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

 

63.pants Administratīvā akta paziņošana un spēkā esamība

(1) Ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, tad administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas adresātam kļūst zināms. Veids, kādā administratīvais akts adresātam tiek darīts zināms – rakstveidā, mutvārdiem vai citādi – neietekmē tā stāšanos spēkā.

(2) Ja rakstisks administratīvais akts tiek piesūtīts pa pastu, tad skaitās, ka administratīvais akts adresātam kļuvis zināms septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Šaubu gadījumā iestādei jāpierāda, kad tas ir nodots pastā. Ja adresāts apgalvo, ka viņš pastā nodoto administratīvo aktu nav saņēmis, tad viņam šis apgalvojums ir jāpamato, uzrādot ticamus iemeslus.

  1. Iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas rakstības vai matemātiskas kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Adresātam ir tiesības pieprasīt, lai šīs kļūdas tiek izlabotas.

(4) Adresātam ir tiesības prasīt iestādei ar administratīvo aktu uzliktā pienākuma izskaidrošanu arī rakstveidā. Tas neietekmē administratīvā akta spēku un termiņus.

(5) Administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, kamēr tas tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

64.pants Administratīvā akta paziņošana citiem procesa dalībniekiem

Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai (šā likuma 26. pants). Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo arī iesniedzējam.

65.pants Spēkā neesošs administratīvais akts

Administratīvais akts nav spēkā:

1) ja objektīvi nav saprotams, kas to izdevis;

2) ja to ir izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga;

3) ja rakstveidā izdotā un adresātam nelabvēlīgā administratīvā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma;

4) ja tas pieprasa adresātam izdarīt tiesību pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama.

66.pants Apstrīdams administratīvais akts

(1) Administratīvais akts stājas spēkā, bet to var apstrīdēt:

1) ja no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidīt ās tiesības;

2) ja administratīvajā procesā līdz tā izdošanai nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesa gaitu (procesuālās kļūdas); 3) ja tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, tai skaitā – ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas, nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai ja tā kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

(2) Ja apstrīdams administratīvs akts netiek apstrīdēts, tad paliek spēkā, kamēr tiek atcelts, tiek izpildīts vai kamēr to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu.

 

 

67.pants Apstrīdēta administratīvā akta apturēšana

(1) Ja administratīvā akta adresāts apstrīd administratīvo aktu, tā darbība tiek apturēta no iesnieguma iesniegšanas brīža iestādē.

(2) Ja augstākstāvoša iestāde atstāj spēkā apstrīdētu un apturētu administratīvo aktu, tad tā termiņa skaitījums sākas ar augstākstāvošās iestādes lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

 

68.pants Administratīvā akta apstrīdēšana

(1) Administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts vai trešā persona.

(2) Administratīvo aktu var apstrīdēt nākamā augstākstāvošā iestādē. Ja iestādei nav augstākstāvošas iestādes vai augstākstāvošā iestāde ir Ministru kabinets, administratīvo aktu uzreiz var pārsūdzēt tiesā. Likumos vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta arī cita iestāde, kurā attiecīgais administratīvais akts var tikt apstrīdēts.

(3) Adresāts administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā kopš tā spēkā stāšanās, bet, ja rakstveidā izdotam administratīvam aktam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā tas var tikt apstrīdēts, tad viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās.

(4) Persona, kuras tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot, var administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā kopš brīža, kad tā par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās.

(5) Administratīvo aktu šī panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas var apstrīdēt arī tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, taču lēmums par apstrīdētā administratīvā akta tiesiskumu ir nepieciešams kādas personas tiesību aizsardzībai, tai skaitā atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu, vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Ja apstrīdētais administratīvais akts zaudē spēku apstrīdēšanas procesa laikā, tad process līdz lēmumam par administratīvo aktu (šā likuma 69. pants) tiek turpināts, ja iesniedzējs pamato tā turpināšanās nepieciešamību.

(6) Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdiem iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums ir mutvārdiem, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta. Šo iesniegumu piecu darba dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākstāvošai iestādei.

(7) Iesniegumā jānorāda, kāds administratīvais akts tiek apstrīdēts, kā arī jābūt saprotamam akta apstrīdēšanas mērķim.

(8) Administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums. Uz to attiecas visi šā likuma nosacījumi, izņemot apstrīdēšanas kārtību.

 

 

69.pants Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu

(1) Iestāde, kura izskata iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu, izskata lietu vai tās daļu vēlreiz pēc būtības vismaz tajā daļā, uz ko attiecas iesniedzēja iebildumi.

(2) Minētā iestāde ar savu lēmumu var:

1) atstāt spēkā apstrīdēto administratīvo aktu;

2) atcelt apstrīdēto administratīvo aktu;

3) izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu;

4) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (šā likuma 68. panta piektā daļa), ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

(3) Šī panta otrās daļas 3. punktā minētais administratīvais akts nevar būt adresāta interesēm nelabvēlīgāks kā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad konstatēti tiesību normu pārkāpumi, kas nav ņemti vērā, izdodot apstrīdēto administratīvo aktu.

(4) Ja iesniegumam par administratīvā akta apstrīdēšanu pievienots apstrīdēšanas pamatojums, tad iestādes lēmuma pamatojumā jābūt argumentācijai, kas attiecas uz šo iesniedzēja pamatojumu.

(5) Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas ir noformēts apstrīdēšanas lēmumā. Šādā veidā tas ir izpildāms un var tikt pārsūdzēts tiesā.

 

70.pants Administratīvā akta atcelšana

Administratīvā akta atcelšana ir jauns administratīvs akts.

 

71.pants Administratīvā akta tiesiskums

Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja ir pretrunā ar tiesību normām.

 

72.pants Tiesiska administratīvā akta atcelšana(1) Tiesisku administratīvu aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, ja tai saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna.

(2) Adresāta interesēm labvēlīgu tiesisku administratīvu aktu iestāde var atcelt tikai tad: 1) ja tiesību norma pieļauj tā atcelšanu un ja tā atcelšana ir šajā administratīvajā aktā norādīta;

2) ja administratīvais akts ir ticis izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār, nav pienācīgi vai laikus izpildīts;

3) ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi vai tiesiskie apstākļi, pie kuriem, ja tie būtu pastāvējuši administratīvā akta izdošanas brīdī, iestāde būtu tiesīga šādu administratīvo aktu neizdot un ja administratīvā akta palikšana spēkā skar valsts vai sabiedrības būtiskas intereses. Šajā gadījumā administratīvais akts var tikt atcelts tikai uz priekšu un tikai trīs mēnešu laikā kopš brīža, kad iestāde uzzinājusi par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā kopš tā spēkā stāšanās. Attiecīgajam publisko tiesību subjektam (šā likuma 21. panta otrā daļa) jāatlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumi, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

73.pants Prettiesiska administratīvā akta atcelšana

(1) Prettiesisku administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta intereses, iestāde var atcelt jebkurā brīdī.(2) Adresāta interesēm labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu iestāde var atcelt:

1) ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) ja tiesību norma pieļauj administratīvā akta atcelšanu un ja tā šajā administratīvajā aktā ir norādīta, izņemot tad, ja administratīvā akta prettiesiskuma cēlonis ir tieši šīs norādes prettiesiskums;

3) ja administratīvā akta palikšana spēkā skar valsts vai sabiedrības būtiskas intereses. Ja adresāts uz šī administratīvā akta pamata ir saņēmis naudas vai citus līdzekļus un tos jau ir izlietojis, administratīvais akts var tikt atcelts tikai uz priekšu. Attiecīgajam publisko tiesību subjektam (šā likuma 21. panta otrā daļa) jāatlīdzina administratīvā akta adresātam zaudējumi, kas viņam radušies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) ja adresāts administratīvā akta izdošanu ir panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām krimināli vai administratīvi sodāmām darbībām. Šādā gadījumā administratīvais akts atceļams ar atpakaļejošu spēku. Adresātam jāatlīdzina tam publisko tiesību subjektam, pie kura pieder attiecīgā iestāde, tas viss, ko viņš no šīs iestādes, pamatodamies uz administratīvo aktu, ir ieguvis.

(3) Administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šī panta otrās daļas 1. un 3. punktu ir pieļaujama tikai trīs mēnešu laikā kopš tā brīža, kad iestāde uzzina par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena laikā kopš tā spēkā stāšanās.

 

74.pants Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz iesnieguma pamata

(1) Ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tad, kamēr tas ir spēkā, tieši tādā pašā lietā administratīvais process var tikt uzsākts no jauna uz administratīvā akta adresāta iesnieguma pamata tikai tādā gadījumā:

1) ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuri bija par pamatu lēmuma pieņemšanai;

2) ja lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu;

3) ja ir iestādei kļuvuši zināmi vai pieejami jauni pierādījumi, uz kuriem balstoties ir iespējama adresātam labvēlīgāka lēmuma pieņemšana.

(2) Administratīvo procesu var uzsākt no jauna tikai tad, ja attiecīgais administratīvā procesa dalībnieks, kurš pieprasa lietas uzsākšanu no jauna, nav vainīgs par to, ka viņš jau sākotnējā administratīvā procesā, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas stadiju ieskaitot, nav varējis panākt sev labvēlīgāku lēmumu.

(3) Iesniegumu uzsākt administratīvo procesu no jauna var iesniegt tikai sešu mēnešu laikā kopš brīža, kad iesniedzējs ir uzzinājis par faktiem, kas viņam dod tiesības to darīt.

(4) Tiesīga uzsākt administratīvo procesu no jauna ir tā iestāde, kurai lieta ir piekritīga jaunā procesa ierosināšanas brīdī, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir izdevusi administratīvo aktu sākotnējā administratīvajā procesā.

7. nodaļa Iestādes faktiskā rīcība un zaudējuma atlīdzība

75.pants Iestādes faktiskā rīcība

(1) Faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja šīs darbības rezultātā rodas vai var rasties kādas personas vai personu tiesību aizskārums. Par faktisku rīcību uzskatāma arī iestādes sniegta izziņa. Faktiskā rīcība var būt arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar publisko tiesību normām bija pienākums veikt kādu darbību.

(2) Ja iestādei sava faktiskā rīcība bija jāparedz iepriekš, tai jāpaziņo par šīs rīcības vietu, laiku un nepieciešamību personai vai personām, kuru tiesības ar šo rīcību varētu tikt skartas. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

(3) Persona, kura uzskata, ka viņas tiesības vai intereses ar paziņoto faktisko rīcību var tikt skartas, var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu mainīt iestādes nodomu par faktisko rīcību. Iestāde šādu iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības izdarīšanas, taču lēmuma rakstiska paziņošana var notikt vispārējā šajā likumā noteiktā kārtībā.

76.pants Tiesības uz atlīdzinājumu

(1) Ikviens ir tiesīgs prasīt zaudējuma atlīdzību un kompensāciju par personīgu vai morālu kaitējumu (atlīdzinājumu), kas viņam nodarīts ar administratīvu aktu vai iestādes faktisku rīcību publisko tiesību jomā.

(2) Iesniegumu par atlīdzinājumu iesniedz iestādei, kura zaudējumu vai kaitējumu ir radījusi. Ja zaudējums vai kaitējums radies vairāku iestāžu kopējas rīcības rezultātā, tad iesniegums iesniedzams tai iestādei, kas izraisījusi beidzamo cēloni, kura dēļ radies zaudējums vai kaitējums.

(3) Iesniegums ir jāvērš:

1) pret Latvijas Republiku, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no valsts budžeta;

2) pret pašvaldību, ja iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) pret citu publisko tiesību institūciju, ja tā tiek finansēta no sava patstāvīga budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas valsts vai pašvaldības budžetā;

4) pret iestādi pašu, ja tai ir savs patstāvīgs budžets.

(4) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, tad iesniegums jāvērš pret to šī panta trešajā daļā minēto institūciju, no kuras budžeta tiek saņemts vislielākais finansējums. Ja divu vai vairāku institūciju finansējums ir vienāds, tad iesniegums jāvērš pret vienu no tām pēc iesniedzēja izvēles.

(5) Ja iestāde ir privāto tiesību subjekts, tad iesniegums ir jāvērš pret šī panta trešajā daļā minēto publisko tiesību subjektu, pie kā pieder institūcija, kas šo iestādi ir apveltījusi ar publisko varu.

 

 

77.pants Iesniegums par atlīdzinājumu iestādē un civilprasība tiesā

(1) Ja personai ir tiesības prasīt atlīdzinājumu no iestādes saskaņā ar šo likumu, tad tā par to pašu lietu griezties tiesā civilprocesuālā kārtībā var vienīgi tad, ja iestāde, kas nodarījusi zaudējumu vai kaitējumu, ir privāto tiesību subjekts.

(2) Tiesības civilprocesuālā kārtībā griezties tiesā ar prasību pret amatpersonu, kura, izmantodama publisko varu, ir nodarījusi zaudējumu vai kaitējumu, ar šo likumu netiek skartas.

 

78.pants Iesnieguma par zaudējuma atlīdzību izskatīšanas kārtība

(1) Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecas visi šā likuma nosacījumi.

(2) Iesniedzējam ir pienākums savu zināšanu un praktisko iespēju robežās darīt iestādei zināmus visus apstākļus, kas ir nepieciešami, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarītā zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu pēc iestādes konkrētā uzaicinājuma nepamatoti nepilda, tad viņš vēlāk, iestādes lēmumu apstrīdot augstākstāvošā iestādē vai pārsūdzot tiesā, uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

 

79.pants Atlīdzinājuma prasības materiālais pamatojums

(1) Lēmumu par atlīdzinājuma pamatu un apmēru iestāde pieņem, pamatojoties uz attiecīgajām Civillikuma normām par nodarīto mantisko zaudējumu vai personīgo vai morālo kaitējumu, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Ja tiesību normās prasītājam noteikti labvēlīgāki nosacījumi kā Civillikumā, tad piemērojamas attiecīgās tiesību normas.

 

 

 

C DAĻA

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ

 

 

Pirmā sadaļa

PAMATNOTEIKUMI

 

 

8. nodaļa Pamatnoteikumi

 

80.pants Likumi, kas regulē tiesvedību administratīvā lietā

(1) Tiesvedību administratīvā lietā nosaka tikai šis likums.

(2) Tiesvedība administratīvā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

81.pants Administratīvā procesa tiesā būtība

(1) Administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības likumību un pamatotību, kā arī personas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana.

(2) Tiesa administratīvā procesā objektīvi un pašas atbildībā noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu, pieņemot attiecīgus lēmumus. Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas atrisinājumu, tiesa dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

82.pants Tiesvedības instances administratīvā lietā

(1) Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā.

(2) Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

83.pants Administratīvās lietas ierosināšana tiesā

(1) Tiesa ierosina administratīvo lietu pēc pieteicēja pieteikuma.

(2) Tiesa ierosina administratīvo lietu arī pēc šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minēto personu pieteikuma.

84.pants Apstākļu noskaidrošana administratīvā lietā

(1) Tiesa administratīvā procesā noskaidro:

1) vai administratīvais akts un iestādes faktiskā rīcība atbilst šā likuma noteikumiem un citām tiesību normām,

2) vai publisko tiesību normas un publisko tiesību līgums dod administratīvā procesa dalībniekam noteiktas tiesības vai uzliek pienākumus,

3) citus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā.

(2) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai varētu izlemt lietu pēc būtības, tiesa var izskatīt lietu pēc būtības bez tiesas sēdes, ja tam rakstveidā piekrīt procesa dalībnieki.

(3) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, un procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, kā arī dod tiem norādījumus un ieteikumus saskaņā ar šā likuma 81. panta otrās daļas otro teikumu.

 

85.pants Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvās lietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Tiesas sēžu zālē parasti neielaiž personas, kuras jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav administratīvā procesa dalībnieki vai liecinieki.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī, lai aizsargātu valsts, profesionālos, komerciālos vai adopcijas noslēpumus.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet vajadzības gadījumos, – arī eksperti un tulki.

(5) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmumu pasludina publiski. Lietā, kas ir izskatīta slēgtā tiesas sēdē, vai lietā, kurā administratīvā procesa dalībnieki piekrituši lietas izskatīšanai bez tiesas sēdes, publiski pasludina tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(7) Ar tiesas atļauju masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir tiesības fiksēt procesa gaitu.

(8) Tiesas sēdē izdarītie ieraksti nav tiražējami vai translējami bez tiesas atļaujas.

86.pants Administratīvās lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Administratīvo lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu. Šajā gadījumā lieta izskatāma trīs pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā administratīvo lietu izskata koleģiāli.

 

87.pants Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un ja pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un visi tiesas nolēmumi sastādāmi valsts valodā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību.

 

88.pants Ierobežojumi tiesnesim tiesas spriešanā

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, tad lietas iztiesāšanu sāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams lietas izskatīšana nav atlikta vai tiesa šajā lietā nav aizgājusi apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu vai arī pieņemtu lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, par tiesvedības izbeigšanu, par lietas atstāšanu bez izskatīšanas.

(4) Šie principi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

 

 

89.pants Administratīvās lietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot administratīvo lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas liecības un paskaidrojumus dod mutvārdiem. Ieprotokolētās agrāk nopratināto liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi un citi dokumenti pēc tiesas ieskata tiek nolasīti.

(3) Tiesa, izlemjot lietu, pamatojas uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

(4) Šie principi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem.

 

Otrā sadaļa

TIESA

 

9. nodaļa Tiesas sastāvs

 

90.pants Jautājumu izlemšana tiesā

Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiālā sastāvā, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

 

91.pants Aizliegums tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī nevar piedalīties jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja nolēmums, kas sastādīts, viņam piedaloties, ir atcelts.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

 

92.pants Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā:

1) ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, administratīvā procesa dalībnieks, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks, prokurors vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ja viņš sastāv radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no administratīvā procesa dalībniekiem;

3) ja viņš sastāv radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ja viņš personīgi tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja pastāv šī panta pirmajā daļā vai šā likuma 91. pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(3) Ja šī panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas izskatīšanas gaitā, tad tiesnesis sevi atstata tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, tad administratīvā procesa dalībnieki uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

 

93.pants Noraidījuma pieteikšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdiem, par ko izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu uzsākts izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas laikā.

 

94.pants Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu administratīvā procesa dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kura tiek izskatītā koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis dalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts.

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, to izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

 

95.pants Noraidījuma sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā vai cits tiesnesis.

(2) Ja jauna tiesas sastāva izveidošana attiecīgajā tiesā nav iespējama, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

(3) Ja noraidījums tiesnesim pieteikts lietas izskatīšanas gaitā, pieteiktā noraidījuma apmierināšanas gadījumā lietas izskatīšanu sāk no sākuma.

 

10. nodaļa Administratīvo lietu pakļautība un piekritība

 

96.pants Pakļautība

(1) Visas administratīvās lietas tiesā ir izšķiramas saskaņā ar šo likumu.

(2) Jautājumu par lietas pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ir šī strīda izskatīšana.

(3) Ja tas noteikts šajā likumā, tiesa izskata arī fizisku un juridisku personu pieteikumus, kuriem nav tiesiska strīda rakstura.

 

97.pants Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Visas administratīvās lietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesa.

 

98.pants Pieteikuma iesniegšana tiesā

Pieteikumu administratīvajās lietās fiziskās un juridiskās personas iesniedz tiesā pēc tās iestādes juridiskās adreses, kuras rīcība tiek apstrīdēta, ja likums nenosaka citādi.

 

99.pants Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lietu, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesa izskata p ēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība.

(2) Tiesa var nodot lietas izskatīšanu citai tiesai:

1) ja, izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2) ja pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas to aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) ja atzīst, ka šo lietu ātrāk, pilnīgāk un vispusīgāk izskatīs cita tiesa, it īpaši lielākās pierādījumu daļas atrašanās vietā.

(3) Lēmumu par lietas nodošanu citai tiesai administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktā kārtībā.

(4) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā uz tiesas lēmuma pamata, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts – pēc sūdzības noraidīšanas.

(5) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

 

11. nodaļa Valsts nodeva

100.pants Valsts nodeva

(1) Par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir maksājama valsts nodeva 10 latu apmērā.

(2) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ņemama piecu latu apmērā.

(3) Blakussūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

 

101.pants Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva nekā to nosaka likums;

2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu;

3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka tā nav izskatāma šajā likumā noteiktajā kārtībā;

4) ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcības nespējīga persona, kā arī tad, ja pieteikumu atstāj bez izskatīšanas pēc pieteicēja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā kopš summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Pieteikums par valsts nodevas atmaksāšanu ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

(4) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

 

102.pants Valsts nodevas atlīdzināšana valstij

(1) Ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja šā likuma noteiktā kārtībā.

(2) Ja pieteicēju tiesa ir atbrīvojusi no valsts nodevas samaksas, tad pieteikuma noraidīšanas gadījumā valsts nodeva no pieteicēja netiek ņemta.

103.pants Valsts nodevas iemaksa un atmaksa

Valsts nodeva iemaksājama un atmaksājama Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

 

 

104.pants Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par valsts nodevu

(1) No valsts nodevas samaksas atbrīvotas šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās institūcijas.

(2) Ja šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās institūcijas atsakās no pieteikuma, kas iesniegts fiziskas personas labā, bet šī fiziskā persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, valsts nodeva maksājama pēc vispārīgiem noteikumiem.

(3) Administratīvā procesa dalībniekus var atbrīvot no valsts nodevas samaksas arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi samazināt valsts nodevas apmēru.

 

105.pants Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu valsts nodevas jautājumos var iesniegt blakussūdzību.

 

 

12. nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi

 

 

106.pants Aicināšana uz tiesu

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēsti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekam aicinājumu uz tiesu paziņo laikus.

 

107.pants Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi (juridiskai personai – pilnu nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu pilnvarota pārstāvja adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās vietu un laiku;

4) lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kāpēc adresāts tiek aicināts vai izsaukts;

6) norādījumu, ka personai, kura saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

 

108.pants Pavēstes piegādāšana

(1) Pavēsti parasti piegādā pa pastu vai ziņnesis.

(2) Ja persona pati norādījusi citu sakaru veidu vai gadījums īpaši steidzams, uz tiesas sēdi var aicināt arī izmantojot citus sakaru veidus.

(3) Administratīvā procesa dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicinātai vai izsauktai personai.

(4) Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai administratīvā procesa dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

 

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu viņas dzīvesvietā, tad pavēsti izsniedz kādam no kopā ar adresātu dzīvojošiem pieaugušiem ģimenes locekļiem. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā raksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī attiecības ar adresātu, un pavēsti bez kavēšanās nodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atrodas prombūtnē, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās.

(7) Piegādātās pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz pavēstes paraksta daļā, ko nogādā atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstīs, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskā līgumā noteiktā kārtībā.

(9) Iestādei vai citai juridiskai personai adresētu pavēsti izsniedz tās attiecīgajai amatpersonai.

(10) Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šī panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

 

109.pants Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt pavēsti

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara attiecīgu atzīmi pavēstē un nogādā to atpakaļ tiesai.

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

 

110.pants Personas pienākums būt sasniedzamai

Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nosūta uz fiziskās personas dzīvesvietu vai juridiskās personas juridisko adresi. Šajā gadījumā uzskata, ka administratīvā procesa dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

 

13. nodaļa Protokoli

 

111.pants Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu.

(2) Šajā likumā paredzētos gadījumos protokolu raksta arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izdarītas ārpus tiesas sēdes.

(3) Šā likuma 84. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos protokolu raksta par tiesas sēdi, kurā pasludina saīsināto spriedumu.

112.pants Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu;

2) tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, zvērinātu advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki un eksperti brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar krimināllikumu;

8) administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) to publisko interešu paudēju atzinumu īsu saturu, kuri piedalās lietā;

12) tiesas debašu īsu saturu;

13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā sprieduma taisīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

14) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuāla dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma pasludināšanu;

15) ziņas par sprieduma (lēmuma) saturu, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu;

16) ziņas par to, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma (lēmuma) tekstu;

17) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(3) Ārpus tiesas sēdes izdarīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

(4) Šā likuma 84. panta otrajā daļā, 225. panta astotajā daļā un 325. panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos protokolā norāda šī panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 15., 16., 17. un 18. punktā prasītās ziņas.

113.pants Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Ja atbildētājs atzīst pieteikumā minētos prasījumus, to ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs. Tāpat ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta pieteicējs un atbildētājs, ja lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus.

(3) Ja pieteicējs atsakās no pieteikuma, tad šo atteikumu iesniedz tiesai rakstveidā. To pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Protokols parakstāms ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanas, bet sarežģītās lietās – ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(5) Visus pierakstījumus un labojumus protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra parakstiem. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītro. Protokolā nedrīkst tekstu dzēst vai aizkrāsot.

114.pants Piezīmes pie protokola

(1) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un trīs dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādīdami tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā. Ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta trīs tiesnešu sastāvā un nevar nodrošināt tādu pašu tiesas sastāvu, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo par tiesas sēdes vietu un laiku. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

14. nodaļa Procesuālās sankcijas

 

115.pants Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā paredzētos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no sēžu zāles;

3) piespiedu naudu;

4) piespiedu atvešana uz tiesu.

 

116.pants Brīdinājums

Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

 

117.pants Izraidīšana no sēžu zāles

Ja administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks traucē kārtību atkārtoti, viņu ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles. Citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

 

118.pants Piespiedu nauda

(1) Tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta.

(3) Persona, kurai jāmaksā piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot viņu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

119.pants Piespiedu atvešana

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

 

Trešā sadaļa

DALĪBNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

 

 

15. nodaļa Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un pienākumi tiesā

 

120.pants Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības

(1) Pieteicējam un atbildētājam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret citu administratīvā procesa dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;

11) saņemt lietā esošo spriedumu un lēmumu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(2) Pieteicējam bez tam ir tiesības:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikuma;

2) līdz lietas iztiesāšanas sākumam rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru.

(3) Atbildētājam bez tam ir tiesības celt iebildumus pret pieteikumu, pilnīgi vai daļēji atzīt pieteikumu.

(4) Administratīvā procesa dalībniekiem savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda godprātīgi.

 

 

121.pants Trešās personas tiesības un pienākumi

(1) Par trešo personu administratīvajā procesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret kādu no lietas dalībniekiem var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi. Tai ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā likumā.

(3) Trešai personai ar patstāvīgiem prasījumiem ir pieteicēja tiesības un pienākumi.

(4) Trešai personai, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no pieteikuma, atzīt pieteikumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(5) Iesniegumā par trešās personas pieaicināšanu un trešās personas iesniegumā par iestāšanos lietā pieteicēja vai atbildētāja pusē jānorāda, kādēļ trešā persona pieaicināma vai pielaižama piedalīties lietā.

 

122.pants Tiesas lēmums par trešās personas pielaišanu vai pieaicināšanu lietā

(1) Trešā persona tiek pielaista vai pieaicināta lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

123.pants Pārstāvja pilnvaru apjoms

(1) Pilnvarojums vest tiesā lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izdarīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izdarīšanai nepieciešams speciāls pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no pieteikuma, pieteikuma priekšmeta grozīšana, pieteikuma pilnīga vai daļēja atzīšana, tiesas nolēmuma pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības apturēšana vai izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Pārstāvamajam ir saistošas visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis viņam dotās pilnvaras robežās.

 

 

124.pants Prokurora un valsts vai pašvaldību institūcijas

pārstāvja noraidīšana (atstatījums)

(1) Prokurors vai šā likuma 34. pantā minēto institūciju pārstāvis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā pieteicējs, atbildētājs, trešā persona, liecinieks, eksperts, tulks, pārstāvis, tiesnesis vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī citos šā likuma 92. pantā noteiktajos gadījumos, un atstata sevi līdz lietas izskatīšanas sākumam.

(2) Ja šī panta pirmajā daļā minētās personas nav sevi atstatījušas, tad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt tām noraidījumu.

(3) Noraidījumu izlemj tiesa šā likuma 94. pantā un 95. pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

Ceturtā sadaļa

 

PIERĀDĪJUMI

 

 

16. nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

 

 

125.pants Pierādījumi

Pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

126.pants Pierādīšanas pienākums

(1) Iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu.

(2) Iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

(3) Pieteicējam pēc savām iespējām jāpiedalās pierādījumu savākšanā.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas.

 

127.pants Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

 

128.pants Pierādījumu pieļaujamība

(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

 

 

129.pants Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja faktu tiesa atzīst par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakts, kurš nodibināts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

(3) Fakts, kuru likums uzskata par nodibinātu, nav jāpierāda, izskatot lietu.

 

130.pants Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesa spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku, salīdzinot ar citu, un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.

 

17. nodaļa Pierādījumu nodrošināšana

 

131.pants Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt kā līdz lietas ierosināšanai tiesā, tā arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu līdz lietas ierosināšanai tiesā izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā izdara tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta.

132.pants Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, un tās iespējamos dalībniekus;

2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt;

3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami;

4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

133.pants Pieteikuma izskatīšana par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos administratīvā procesa dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo administratīvā procesa dalībnieku uzaicināšanas var izdarīt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs administratīvā procesa dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesas lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu var iesniegt blakussūdzību.

 

 

134.pants Pieteikuma izskatīšana par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma normām.

(2) Pieteicējam un citām personām, kuras piedalās lietā, paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

135.pants Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāsta izskatāmās lieta s būtību un norāda apstākļus, kuri jānoskaidro, un pierādījumus, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un jāizpilda 15 dienu laikā no tiesas uzdevuma saņemšanas.

 

136.pants Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu, tomēr viņu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, trīs dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

 

18. nodaļa Pierādīšanas līdzekļi

 

137.pants Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tie apstiprinās ar citiem tiesas sēdē pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem.

(2) Ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tad tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī, lai slēptu patiesību.

(3) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu apstiprinātu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi. Par apzināti maldinošu ziņu sniegšanu tiesai pieteicējs ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu. Pieteicējs zvērestu var nodot tikai personīgi un nekāda pārstāvība nav pieļaujama.

(4) Zvērests kā pierādīšanas līdzeklis nav pieļaujams attiecībā uz tādiem apstākļiem, kurus tiesa jau atzinusi par pierādītiem, kā arī vispārzināmu faktu apstiprināšanai vai atspēkošanai.

138.pants Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu aicinātajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecības došanas, izņemot šā likuma 139. un 140. pantā noteiktos gadījumus, kā arī citos likumos noteiktos gadījumos.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

 

139.pants Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdznieku – par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personu, kurai pēc viņas amata vai profesijas nav tiesību izpaust viņai uzticētās ziņas – par šīm ziņām;

2) nepilngadīgo – par apstākļiem, kas liecina pret viņa vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām;

3) personu, kas savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā;

4) bērnu līdz septiņu gadu vecumam.

 

140.pants Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) administratīvā procesa dalībnieka radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī administratīvā procesa dalībnieka ģimenes locekļi;

2) administratīvā procesa dalībnieka aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas administratīvā procesa dalībnieku aizbildnībā vai aizgādnībā;

3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no administratīvā procesa dalībniekiem;

4) persona, ja tās liecības var vērsties pret viņu pašu.

(2) Tiesa izskaidro šī panta pirmajā daļā minētajām personām viņu tiesības atteikties liecināt.

 

141.pants Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par viņai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un administratīvā procesa dalībnieku jautājumiem.

(3) Ja liecinieks slimības, vecuma, invaliditātes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties tiesā, tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā.

142.pants Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks neierodas bez attaisnojošiem iemesliem pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz simts latiem vai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.

 

 

143.pants Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir tādas ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, kas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, videomagnetofonu lentas, datoru disketes, kompaktdiski, digitālie videodiski).

 

144.pants Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībnieks, iesniedzot rakstveida pierādījumu vai lūdzot tādu pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumu iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesā var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi jāiesniedz, ja likumos vai starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesā iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku pamatota lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

 

145.pants Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no iestādēm, citām juridiskām un fiziskām personām.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas.

(3) Iestādes, citas juridiskās un fiziskās personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā paziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja administratīvā procesa dalībnieks atsakās tiesai iesniegt pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdams, ka tas atrodas pie viņa, tad tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai otrs administratīvā procesa dalībnieks atsaucies uz šo rakstveida pierādījumu.

 

 

146.pants Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā personām, kuras iesniegušas rakstveida pierādījumu oriģinālus, pēc viņu pamatota rakstiska pieprasījuma tiesa šos pierādīšanas līdzekļus atdod. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

 

147.pants Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

 

148.pants Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā.

 

149.pants Lietisko pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Administratīvā procesa dalībnieks, kurš iesniedz lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Administratīvā procesa dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie viņa minētās personas.

(3) Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no iestādēm un personām.

(4) Iestādes un personas, kurām nav iespējams tiesai iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, paziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

 

150.pants Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

 

 

151.pants Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātuvē.

(2) Priekšmetus, ko nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus pievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

 

152.pants Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot administratīvā procesa dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts institūcijām.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

 

153.pants Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajām personām piespiedu naudu līdz divdesmit pieciem latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šīs personas no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

 

 

154.pants Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Nepieciešamības gadījumā tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgu ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus. Nepieciešamības gadījumā var tikt izraudzīti vairāki eksperti.

(3) Administratīvā procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Administratīvā procesa dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai arī ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā ir neiespējama vai apgrūtināta.

 

155.pants Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, viņu var sodīt ar piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā ziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojošiem iemesliem no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

 

 

 

 

156.pants Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā piedalījies procesā kā tiesnesis, kā arī šā likuma 92. pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Eksperts bez tam nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad:

1) ja viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no kāda administratīvā procesa dalībnieka;

2) ja kāds no administratīvā procesa dalībniekiem izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijis saistīts ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi;

3) ja noskaidrojies, ka viņš nav kompetents attiecīgajā jautājumā.

(3) Ja pastāv šī panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, tad administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu ekspertam.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 93. un 94. pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

157.pants Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Eksperts atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs izdarīto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, tad to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

 

 

158.pants Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē pēc šā likuma 130. panta noteikumiem.

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

 

 

 

159.pants Publisko interešu pārstāvja atzinums

(1) Šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās juridiskās personas likumā paredzētajos gadījumos piedalās administratīvajā procesā tiesā un savas kompetences ietvaros dod atzinumu mutvārdiem vai rakstveidā. Tiesas nepievienošanās atzinumam jāmotivē lietā pieņemtajā spriedumā vai lēmumā.

(2) Tiesa pēc pieteicēja vai atbildētāja lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas var pieaicināt šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās juridiskās personas atzinuma sniegšanai arī gadījumos, kad likums to neparedz.

(3) Šajā pantā minētos atzinumus tiesa novērtē kā pierādījumu.

 

 

 

Piektā sadaļa

TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

 

 

19. nodaļa Pieteikuma iesniegšana

 

160.pants Pieteikuma priekšmets

Pieteikumu var iesniegt:

1) par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību;

2) par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā;

3) par aizliegumu iestādei izdot noteikta satura administratīvo aktu vai realizēt noteiktu faktisku rīcību;

4) par konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu.

 

 

161.pants Personas, kuras var iesniegt pieteikumu tiesā

(1) Pieteikumu var iesniegt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona un juridiska persona.

(2) Nepilngadīgas (izņemot šā likuma 20. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus) vai rīcībnespējīgas personas interesēs pieteikumu iesniedz šīs personas likumiskais pārstāvis.

(3) Juridiskās personas, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem piešķirtas tiesības būt procesa dalībniekiem kā publisko interešu pārstāvjiem, un citi likumiskie pārstāvji var iesniegt pieteikumu, lai aizstāvētu aizskartās vai apstrīdētās fizisko personu tiesības.

 

 

162.pants Pieteicēja tiesiskās intereses

Pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumos, var iesniegt tikai tā persona, kuras tiesības vai intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

 

163.pants Pieteikuma forma un saturs

(1) Pieteikumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu pieteikumu ieraksta protokolā-pieteikumā, kuru paraksta pieteicējs un amatpersona, kas pieteikumu sastādījusi.

(2) Pieteikumā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai iesniedz pieteikumu;

  1. pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
  2. atbildētāja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);
  3. iespējamās trešās personas vārdu, uzvārdu un dzīves vietu vai juridiskai personai – nosaukumu un atrašanās vietu (juridiskā adrese);

5) pieteikuma priekšmetu;

6) pieteikuma pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

7) pieteicēja prasījumu;

8) pieteikumam pievienoto dokumentu sarakstu;

9) pieteikuma sastādīšanas laiku un citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu pieteicēja vārdā ceļ pārstāvis, viņš pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

 

164.pants Pieteikuma iesniegšanas termiņš

(1) Pieteikumu, kas vērsts uz administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību, var iesniegt viena mēneša laikā no brīža, kad saskaņā ar šā likuma 63. pantu un 69. pantu ir stājies spēkā lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu.

(2) Šā likuma 68. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, kad apstrīdēšana nav iespējama, jo iestādei nav augstākstāvošas iestādes vai arī tā ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās (šā likuma 63. pants).

(3) Ja administratīvais akts izdots rakstveidā un tam nav pievienota norāde, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad pieteikumu šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās brīža.

(4) Pieteikumu, kas vērsts uz iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā (šā likuma 160. panta pirmās daļas 2. punkts), ja termiņa ierobežojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laikā no brīža, kad pieteicējam ir kļuvis zināms par konkrēto iestādes faktisko rīcību.

(5) Pieteikumu tiesā var iesniegt arī tad, ja iestāde šā likuma 57. pantā paredzētajos termiņos nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu. Tas attiecas arī uz lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (šā likuma 69. pants).

 

165.pants Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Ja tiek iesniegts pieteikums par administratīvā akta atcelšanu, tad administratīvā akta darbība tiek apturēta no pieteikuma iesniegšanas brīža tiesā.

(2) Šī panta pirmā daļa neattiecas uz sekojošiem gadījumiem:

1) ja administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokļus, nodevas vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) ja tas paredzēts citos likumos;

3) ja iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) ja policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti ar mērķi novērst tiešas un akūtas briesmas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai.

(3) Šī panta otrās daļas gadījumos administratīvā akta adresāts ar pamatotu lūgumu var lūgt tiesu noteikt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība tiek apturēta. Par to septiņu dienu laikā izlemj pirmās instances tiesa. Tās lēmums ir galīgs, izņemot šī panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu.

(4) Ja administratīvā akta adresāta lūgums saskaņā ar šī panta trešo daļu tiek daļēji vai pilnīgi apmierināts, iestāde šo lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesa par to izlemj septiņu dienu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

 

166.pants Pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina:

1) valsts nodevas samaksu likumā noteiktā kārtībā un apmērā;

2) lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem pamatots prasījums.

(2) Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz tiesā ar tik daudz norakstiem, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(3) Tiesa, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var atbrīvot pieteicēju no pienākuma iesniegt pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajai personai. Šī panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskām personām.

 

 

167.pants Pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Pieteikumu var iesniegt pieteicējs personīgi vai viņa pilnvarotā persona. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā pieteikumā. Šāds pilnvarojums ir attiecīgi apstiprināms.

 

168.pants Lemšana par pieteikuma pieņemšanu un

administratīvās lietas ierosināšanu

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis 10 dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) par pieteikuma atstāšanu bez virzības.

 

169.pants Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesa atsakās pieņemt pieteikumu:

1) ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) ja tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

3) ja lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai tiesas lēmums izbeigt tiesvedību saskaņā ar pieteicēja atteikšanos no pieteikuma;

4) ja lieta nepiekrīt šai tiesai;

5) ja pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību;

6) ja pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365. panta noteikumiem;

7) ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav uz to likumā noteiktā kārtībā pilnvarota.

8) pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.

(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesa pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu kopā ar iesniegto pieteikumu izsniedz pieteicējam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesas atteikums pieņemt pieteikumu uz šī panta pirmās daļas 4. līdz 7. punkta pamata nav šķērslis, lai tādu pašu pieteikumu iesniegtu tiesā, kad būs novērsti pastāvošie trūkumi.

&n bsp;

170.pants Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesa atstāj pieteikumu bez virzības:

1) ja pieteikums nesatur visus šā likuma 163. pantā noteiktos rekvizītus;

2) ja pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 166. pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesa pieņem motivētu lēmumu, ko paziņo pieteicējam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad šī persona lēmumu saņēmusi.

(3) Ja pieteicējs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja pieteicējs trūkumus nenovērš, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

(5) Pieteikuma atdošana pieteicējam nav par šķērsli tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo pieteikumu iesniegšanas kārtību.

 

171.pants Pieteikumu un administratīvo lietu apvienošana

(1) Pieteicējs ir tiesīgs apvienot vienā pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus pieteikumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumā pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvās lietas ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

 

172.pants Pieteikumu un administratīvo lietu sadalīšana

(1) Tiesa var uzdot pieteicējam izdalīt vienu vai vairākus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā pieteikumā, ja atzīst prasījumu atsevišķu izskatīšanu par lietderīgu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu vai vairākus no apvienotiem pieteikumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

 

20. nodaļa Pagaidu noregulējums

 

173.pants Pagaidu noregulējuma pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Lūgumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(2) Pagaidu noregulējumu var izdarīt jebkurā lietas stadijā.

 

174.pants Pagaidu noregulējuma līdzekļi

Pagaidu noregulējuma līdzekļi var būt:

1) tiesas lēmums, kurš līdz tiesas spriedumam aizvieto pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;

2) tiesas lēmums, kurš uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliedz tai noteiktu darbību.

 

175.pants Lūguma izlemšanas kārtība par pagaidu noregulējumu

Lūgumu par pagaidu noregulējumu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem administratīvā procesa dalībniekiem.

176.pants Pagaidu noregulējuma līdzekļu maiņa

Tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma var aizstāt noteiktos pagaidu noregulējuma līdzekļus ar citiem. Šo lūgumu izskata, iepriekš paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

177.pants Lēmuma izpilde par pagaidu noregulējumu

Lēmumu par pagaidu noregulējumu izpilda nekavējoties tādā kārtībā, kāda noteikta tiesas sprieduma izpildīšanai.

178.pants Pagaidu noregulējuma atcelšana

(1) Pagaidu noregulējumu var atcelt tā pati tiesa pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma.

(2) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis lūguma izskatīšanai.

(3) Lūgumu par pagaidu noregulējuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

 

 

179.pants Pagaidu noregulējuma izbeigšanās

Ja pieteikums noraidīts, pagaidu noregulējums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

 

180.pants Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par lēmumiem pagaidu noregulējuma jautājumos var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

(2) Ja lēmums par pagaidu noregulējumu pieņemts bez administratīvā procesa dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakussūdzības vai blakusprotesta iesniegšana par pagaidu noregulējuma lēmumu neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakussūdzības vai blakusprotesta iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts pagaidu noregulējums vai mainīts pagaidu noregulējuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

 

21. nodaļa Administratīvo lietu sagatavošana iztiesāšanai

 

181.pants Pieteikuma nosūtīšana atbildētājam un atbildētāja paskaidrojums

(1) Tiesa, pieņēmusi pieteikumu iztiesāšanai, pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoši nosūta atbildētājam un nosaka 14 dienu termiņu rakstiska paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Atbildētājs paskaidrojumā norāda iebildumus pret pieteikumu un pierādījumus, ar kādiem tie apstiprinās.

  1. Paskaidrojumu iesniedz tiesā 14 dienu laikā no to nosūtīšanas dienas ar tik daudz norakstiem, cik lietā ir pieteicēju un trešo personu.
  2. Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas nozīmēšanai tiesas sēdē.

 

182.pants Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis var izdarīt šādas procesuālas darbības:

1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā;

2) izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu;

3) nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus;

4) likumā noteiktajos gadījumos izlemj jautājumu par valsts vai pašvaldības institūciju piedalīšanos lietā;

5) izlemj jautājumu par liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi;

6) izlemj jautājumu par ekspertīzes nozīmēšanu lietā;

7) pieprasa rakstveida un lietiskos pierādījumus šā likuma 145. un 149. panta noteiktajā kārtībā;

8) izlemj jautājumu, vai lieta nav skatāma šā likuma 84. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā;

9) izdara citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(2) Nepieciešamības gadījumā tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

 

 

183.pants Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties nosūta tā norakstus pieteicējam un trešajām personām.

 

184.pants Lietas nolikšana iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis pieņem lēmumu par lietas nolikšanu iztiesāšanai, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu izsaucamās personas.

(2) Šī panta nosacījumi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

 

22. nodaļa Administratīvo lietu iztiesāšana

 

185.pants Tiesas sēde

(1) Lietu iztiesā tiesas sēdē.

(2) Tiesas sēdi vada tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai.

(3) Tiesnesis vada lietas izskatīšanu tā, lai nodrošinātu visiem administratīvā procesa dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu izmeklēšanā un objektīvu lietas iztiesāšanu.

 

186.pants Kārtība tiesas sēdē

(1) Administratīvā procesa dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt un citādi to fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino, video tehniku lietot tiesas sēdē var tikai ar tiesas atļauju. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku viedokli.

(4) Sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa, atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pieteicēja radiniekiem un masu saziņas līdzekļu darbiniekiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot uz apspriežu istabu, visām tiesas sēžu zālē esošajām personām jāpieceļas.

(6) Administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti un tulki sniedz tiesai paskaidrojumus un liecības stāvēdami. Atkāpties no šā noteikuma var tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi sēžu zālē klātesošie noklausās stāvēdami.

 

187.pants Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesa izsaka brīdinājumu.

(2) Ja personas, kuras nav procesa dalībnieki, atkārtoti traucē kārtību, tiesa viņas izraida no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šīs personas var saukt arī pie atbildības likumā noteiktā kārtībā.

(3) Ja administratīvā procesa dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem.

(4) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

 

188.pants Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku, ja tas piedalās lietā.

 

189.pants Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šai lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par viņu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī amatpersonu un pārstāvju pilnvaras.

 

190.pants Administratīvā procesa dalībnieka, eksperta, tulka vai

liecinieka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, eksperts, tulks vai liecinieks, tiesa uzsāk izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 246. vai 247. pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks neierodas tiesā, tiesa var uzlikt šai personai piespiedu naudu līdz simts latiem.

 

191.pants Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuri nepārvalda valodu, kādā notiek tiesvedība, bet šīm personām – citu administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesas rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

 

192.pants Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

 

193.pants Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

 

194.pants Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnešiem, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 94. pantā noteiktajā kārtībā.

 

195.pants Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

 

196.pants Administratīvā procesa dalībnieku

pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai administratīvā procesa dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un tos izlemj pēc pārējo administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

 

197.pants Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumu, vai atbildētājs atzīst pieteikumu.

 

198.pants Atteikšanās no pieteikuma, pieteikuma atzīšana

(1) Pieteikuma atzīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā un attiecīgi paraksta atbildētājs.

(2) Atteikšanās no pieteikuma iesniedzama tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.

(3) Ja pieteikuma atzīšana ir izteikta tiesai adresētā rakstveida pieteikumā, tad to pievieno lietai.

(4) Par pieteicēja atteikšanos no pieteikuma tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.

(5) Atteikties no pieteikuma, atzīt pieteikumu var līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai.

 

199.pants Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: pieteicējs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešās personas, kurām nav patstāvīgu prasījumu, tās dod paskaidrojumus pēc tā pieteicēja vai atbildētāja, kura pusē šīs trešās personas piedalās lietā.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību institūcijas, citas personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, sniedz paskaidrojumus tiesas sēdē pirmās.

(4) Administratīvā procesa dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumos norāda apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, kā arī iesniedz visus viņu rīcībā esošos pierādījumus vai norāda uz tiem, ja tos tūdaļ nav iespējams iesniegt.

 

(6) Ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši un pieteicējs – fiziskā persona piekrīt zvērēt, tiesa ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs ar zvērestu (mutiski izteiktu un pēc tam izteicēja parakstītu tiesiska fakta esamības svinīgu apstiprinājumu) apstiprinātu savus paskaidrojumus, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi.

(7) Pēc paskaidrojuma sniegšanas, kas ir apstiprināts ar zvērestu, pieteicējs paraksta šāda satura brīdinājumu:

« Es, . . . (vārds un uzvārds), ar zvērestu apstiprinu, ka pēc labākās sirdsapziņas esmu teicis patiesību, tikai patiesību un neko neesmu noklusējis. Man izskaidrots, ka par apzinātu tiesas maldināšanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu.»

(8) Brīdinājumu ar pieteicēja parakstu pievieno tiesas sēdes protokolam.

 

200.pants Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 199. pantā noteikto secību, un tos pievieno lietai.

 

201.pants Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki var uzdot viens otram jautājumus. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumus administratīvā procesa dalībniekiem jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī.

 

202.pants Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

 

203.pants Liecinieku nopratināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personas identitāti un brīdina par atbildību, kāda iestājas par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

 

(2) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdiem.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar administratīvā procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

(5) Ar tiesas atļauju administratīvā procesa dalībnieki lieciniekam var uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod administratīvā procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam – citi administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(6) Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(7) Nepieciešamības gadījumā tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tai pašā vai nākamajā sēdē, kā arī izdarīt liecinieku konfrontēšanu.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

 

204.pants Liecinieka brīdināšanas kārtība

(1) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

« Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu.»

(2) Liecinieka parakstu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(3) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesa izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šai lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

 

205.pants Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecības saistītas ar aprēķiniem vai citiem datiem, ko grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un administratīvā procesa dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

 

206.pants Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja, bērnu tiesību speciālista, psihologa vai pedagoga klātbūtnē. Arī šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams patiesības noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no sēžu zāles jebkuru administratīvā procesa dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc administratīvā procesa dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņš jāiepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecībām un jādod viņam iespēja uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc viņa nopratināšanas izraidāms no sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

 

207.pants Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecības, kas iegūtas pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevumu kārtībā, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu. Pēc tiesas ieskata var nolasīt arī liecinieku liecības, kas sniegtas iepriekšējā tiesas sēdē.

 

208.pants Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt tiesas zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai pēc tiesas lēmuma, kas pieņemts pēc administratīvā procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

 

209.pants Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 158. pantā noteiktajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

 

210.pants Rakstveida pierādījuma pievienošana lietai

Jautājumu par rakstveida pierādījuma pievienošanu lietai izlemj tiesa pēc tam, kad tā iepazīstinājusi administratīvā procesa dalībniekus ar šā pierādījuma saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

 

211.pants Rakstveida pierādījuma pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumu vai to apskates protokolu nolasa tiesas sēdē vai uzrāda administratīvā procesa dalībniekiem, bet nepieciešamības gadījumā – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar to personu piekrišanu, starp kurām notikusi sarakstīšanās. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

 

212.pants Rakstveida pierādījuma apstrīdēšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījuma patiesīgumu.

(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kura to pati parakstījusi.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi to ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

 

213.pants Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu izslēgt to no pierādījumiem.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā nepieļauj šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

(5) Ja tiesa atzīst, ka administratīvā procesa dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim administratīvā procesa dalībniekam uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem.

 

214.pants Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda tos administratīvā procesa dalībniekiem, bet, ja nepieciešams – arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Administratīvā procesa dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sni egt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

 

215.pants Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa pieņem lēmumu par apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Pie apskates uz vietas tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

 

216.pants Publisko interešu pārstāvja atzinuma noklausīšanās

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās šā likuma 21. panta pirmās daļas 5. punktā minētās juridiskās personas atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un administratīvā procesa dalībnieki var uzdot šīs institūcijas pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

 

 

217.pants Lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro administratīvā procesa dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai pieteicējs uztur pieteikumu.

(3) Ja pieteicējs neatsakās no pieteikuma, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

218.pants Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais uzstājas pieteicējs vai viņa pārstāvis, pēc tam – atbildētājs vai viņa pārstāvis. Personas, kuras griezušās tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, uzstājas tiesas debatēs pirmās.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, šī persona vai tās pārstāvis uzstājas pēc pieteicēja un atbildētāja.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, vai tās pārstāvis uzstājas pēc pieteicēja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savās runās atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz lietu.

 

219.pants Replikas

(1) Pēc tam, kad visi administratīvā procesa dalībnieki uzstājušies debatēs, viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Pēdējam tiesības uz repliku ir atbildētājam vai viņa pārstāvim.

(3) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

 

220.pants Tiesas apspriede

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par ko paziņo tiesas sēžu zālē klātesošajiem, nosakot sprieduma pasludināšanas laiku un vietu.

 

 

221.pants Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja tiesas apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

222.pants Administratīvo lietu izskatīšana bez tiesas sēdes

Ja tiesas sēde saskaņā ar šā likuma 84. panta otro daļu nenotiek, tad tiesa taisa spriedumu pēc lietā esošajiem dokumentiem.

 

23. nodaļa Spriedums

 

223.pants Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

 

224.pants Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās no materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, vai kurus saskaņā ar šā likuma 129. pantu nav nepieciešams pierādīt.

(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

 

225.pants Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā.

(2) Sprieduma taisīšanas laikā apspriežu istabā var atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) Ja spriedumā tiek izdarīti tehniska rakstura labojumi, tos atrunā un paraksta visi tiesneši.

(8) Ja tiesa nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt sprieduma rezolutīvo daļu, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru nosaka nākamo tiesas sēdi, kad tā administratīvā procesa dalībniekiem paziņos saīsināto spriedumu.

 

226.pants Prasījuma robežas ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par pieteicēja noteikto pieteikuma priekšmetu un uz pieteicēja norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

 

227.pants Pārbaudes apjoms un iebildumu robežas

(1) Tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai administratīvā akata pamatojums attaisno adresātam uzlikto tiesisko pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības, un vai tas atbilst materiālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumā drīkst ņemt vērā tikai tos iestādes minētos apstākļus, uz kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā.

(3) Tiesa taisa spriedumu par iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību normām.

 

228.pants Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, administratīvā procesa dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pieteicēja prasījumus, atbildētāja iebildumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti vieni vai otri pierādījumi;

2) tiesību normas, no kuriem tiesa vadījusies;

3) konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

4) atsauces uz publicētiem tiesas spriedumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā;

5) tiesas secinājumus par pieteikuma pamatotību vai nepamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas spriedumu par pieteikuma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Bez tam norāda, kam jāmaksā valsts nodeva, šā likuma 230. un 231. pantā minētos termiņus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

(7) Ja tiesas spriedums taisīts bez tiesas sēdes, tad norāda, ka spriedums pieņemts bez tiesas sēdes saskaņā ar administratīvā procesa dalībnieku piekrišanu.

 

229.pants Saīsinātais spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātas formas spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 10 dienu laikā.

 

230.pants Spriedums par pieteikumu, kurā pieteicējs prasa administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai akta atcelšanu

(1) Ja pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai atceļamu tiesa atzīst par pamatotu, tā ar spriedumu konstatē, ka šis akts nav spēkā vai ir atceļams. Administratīvā akta atcelšanas gadījumā tiesa nosaka, ar kuru brīdi administratīvais akts skaitās atcelts.

(2) Nepieciešamības gadījumā spriedumā tiek norādīts, kādā veidā iestādei ir jālikvidē sekas, kas rodas sakarā ar administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai administratīvā akta atcelšanu un tiek uzlikts iestādei par pienākumu veikt konkrētas darbības.

 

231.pants Spriedums par pieteikumu, kurā pieteicējs lūdz izdot

sev labvēlīgu administratīvo aktu

(1) Ja tiesa atzīst pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par pamatotu un iestādei vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi (šā likuma 59. pants), tad šāds spriedums aizvieto administratīvo aktu, līdz iestāde to izdod. Iestāde šo administratīvo aktu izdod spriedumā noteiktā termiņā. Tas nedrīkst būt pretrunā ar tiesas spriedumu šajā lietā.

(2) Iestādei šī panta pirmās daļas gadījumā vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, ja:

1) tas ir obligātais administratīvais akts (šā likuma 58. panta pirmā daļa),

2) tas ir satura izvēles administratīvais akts (šā likuma 58. panta trešā daļa), bet tiesa jau ir izdarījusi visus nepieciešamos apsvērumus un nonākusi pie secinājuma, ka pareizs var būt tikai viena konkrēta satura administratīvai akts.

(3) Ja iestādei vēl ir jāizdara lietderības apsvērumi, tad tiesa spriedumā nosaka, ka iestādei tiesas noteiktā termiņā ir jāpieņem lēmums, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un doto lietas juridisko vērtējumu. Norādījumi un apvērumi, kas izteikti spriedumā, iestādei ir obligāti.

232.pants Spriedums par pieteikumu, kas prasa faktisku rīcību

Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa no iestādes faktisku rīcību, tā taisa spriedumu par iestādes pienākumu veikt konkrētas darbības.

 

233.pants Spriedums par pieteikumu, kas prasa rīcības aizliegumu

Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kas prasa aizliegt iestādei izdot noteikta satura administratīvu aktu vai realizēt noteiktu faktisku rīcību, tiesa taisa spriedumu, kurā iestādei tiek aizliegts izdot noteikta satura administratīvu aktu vai realizēt noteiktu faktisku rīcību.

 

234.pants Spriedums par pieteikumu, kas prasa konstatēt konkrētu publisko tiesību attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu

(1) Ja pieteikuma priekšmets ir konkrētu publisko tiesību attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatēšana, tad tiesa taisa spriedumu, kurā tiek konstatēts, ka konkrētas publisko tiesību attiecības pastāv vai nepastāv, vai tiek noteikts to saturs (no tām izrietošās tiesības un pienākumi).

(2) Spriedums ir saistošs konkrēto publisko tiesību attiecību dalībniekiem, kā arī visām iestādēm.

 

235.pants Spriedums vairāku pieteicēju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku pieteicēju labā norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem norāda, kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no viņiem, vai arī, ka viņu atbildība ir solidāra.

 

236.pants Sprieduma pasludināšana

(1) Spriedumu pasludina tiesas sēdē, sēdes priekšsēdētājam to nolasot.

(2) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

 

237.pants Sprieduma pasludināšana lietās, kuras ar administratīvā procesa

dalībnieku piekrišanu izskata bez tiesas sēdes

(1) Ja saskaņā ar šā likuma 84. panta otro daļu tiesas sēde nav notikusi, tad administratīvā procesa dalībniekiem paziņo laiku, kad tiks pasludināts spriedums.

(2) Sprieduma pasludināšana notiek saskaņā ar šā likuma 236. panta nosacījumiem.

 

238.pants Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma var izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt blakussūdzību (blakusprotestu).

 

239.pants Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma taisīt papildspriedumu:

1) ja nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuriem bijuši iesniegti pierādījumi;

2) ja tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizdara, vai valsts nodevas atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šī jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt taisīt papildspriedumu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

 

240.pants Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

241.pants Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība vai protests nav iesniegts.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts vai noprotestēts kādā daļā, tad nepārsūdzētajā daļā tas stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Administratīvā procesa dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna iesniegt tiesā pieteikumu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 

242.pants Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

 

243.pants Nekavējoties izpildāmie spriedumi

Pēc pieteicēja lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāms spriedums lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī pati sprieduma izpilde var kļūt neiespējama.

 

244.pants Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos,

tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc to personu pieteikuma, kuras piedalās lietā, ievērojot pieteicēja vai atbildētāja mantisko stāvokli vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanas nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakussūdzību.

 

245.pants Sprieduma noraksta izsūtīšana

Administratīvā procesa dalībniekiem tiesas sprieduma norakstus izsniedz vai nosūta ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā pasludināšanas.

 

 

24. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšanas atlikšana

 

 

246.pants Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu;

2) ja nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībniekiem personas, kuru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu.

 

247.pants Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks;

2) lai dotu iespēju administratīvā procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus vai arī dotu iespēju tiesai savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas.

 

248.pants Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumam par lietas izskatīšanas atlikšanu jāsatur to procesuālo darbību uzskaitījums, kuras jāizdara līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī tajā jānozīmē nākamā tiesas sēdes diena.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav nozīmēta nākamās tiesas sēdes diena.

 

249.pants Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi administratīvā procesa dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Nopratinātos lieciniekus Nepieciešamības gadījumā var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

 

 

250.pants Lietas izskatīšanas atsākšana

Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē atsākama no jauna.

 

251.pants

Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz šā likuma 84. panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

 

25. nodaļa Tiesvedības apturēšana administratīvā lietā

 

252.pants Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību:

1) ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir pieteicējs vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) ja pieteicējs vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

 

253.pants Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa var apturēt tiesvedību, ja tiesa nosaka ekspertīzi.

 

254.pants Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 252. panta l. punktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 252. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 252. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos – līdz likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā, vai administratīvā lietā;

4) šā likuma 253. pantā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad atkrituši šajā pantā minētie apstākļi.

 

255.pants Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

 

256.pants Tiesvedības atjaunošana

Tiesvedību atjauno tiesa ar savu lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma.

26. nodaļa Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

 

257.pants Tiesas pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas

Tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas:

1) ja pieteicējs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, bet šī iespēja nav zudusi;

2) ja pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365. panta noteikumiem;

3) ja pieteikumu pieteicēja vārdā iesniegusi persona, kura nav uz to likumā noteiktā kārtībā pilnvarota;

4) ja strīds administratīvajā lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.

 

258.pants Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas

Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas:

1) pēc pieteicēja lūguma;

2) ja pieteicējs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

 

259.pants Lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

(2) Par lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

260.pants Pieteikuma neizskatīšanas sekas

Ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicējs ir tiesīgs no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

27. nodaļa Tiesvedības izbeigšana administratīvajās lietās

 

261.pants Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā:

1) ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā;

2) ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav prasījuma tiesību;

3) ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts lietā starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata;

4) ja pieteicējs atteicies no pieteikuma;

5) ja apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc fiziskās personas nāves, kura lietā ir pieteicēja;

6) ja beigusi pastāvēt juridiskā persona, un nav tās tiesību pārņēmēja;

7) ja pieteicējs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, un ja šīs kārtības piemērošanas iespēja zudusi.

 

262.pants Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

(2) Par lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

263.pants Tiesvedības izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tiem pašiem administratīvās procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

28. nodaļa Tiesas lēmums

264.pants Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuāla dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas.

(3) Atsevišķa procesuāla dokumenta veidā tiesas lēmumu šajā likumā paredzētajos gadījumos sastāda apspriežu istabā.

(4) Par katru tiesneša procesuālo darbību, kas veikta ārpus tiesas sēdes, pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

 

265.pants Lēmuma saturs

Lēmumā tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) administratīvā procesa dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus,

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

266.pants Lēmuma norakstu nosūtīšana

(1) Tiesas lēmuma noraksts trīs dienu laikā nosūtāms administratīvā procesa dalībniekam, kas nav bijis klāt pie tā pasludināšanas. Ja lēmums netiek pasludināts lēmuma norakstu nosūta procesa dalībniekiem ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad taisīts lēmums.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts trīs dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

267.pants Tiesas blakuslēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakuslēmumu, ko nosūta attiecīgajai institūcijai, kuras pienākums ir mēneša laikā paziņot tiesai par veiktajiem pasākumiem.

(2) Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakuslēmumu vai nerīkojas, lai novērstu tajā minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakuslēmumu, tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem.

(3) Ja tiesa, izskatot lietu, atklāj lietas dalībnieku, amatpersonas vai citas personas rīcībā nozieguma pazīmes, tā paziņo par to prokuroram.

(4) Tiesas blakuslēmumu var pārsūdzēt persona, uz kuru šis lēmums attiecas, un prokurors, iesniedzot par to protestu.

 

Sestā sadaļa

TIESVEDĪBA APELĀCIJAS

INSTANCES TIESĀ

 

 

29. nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

 

 

268.pants Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

Par katru pirmās instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors – apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

269.pants Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

(2) Apelācijas instancei adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

 

270.pants Termiņi apelācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa skaitījums sākas no šīs dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, nepieņem un atdod iesniedzējam.

 

271.pants Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi), kā arī atbildētāja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem, un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā;

7) sūdzības iesniedzēja lūgumu;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu;

9) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kas nav uz to pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

 

272.pants Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai jāpievieno tās noraksti un pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie administratīvā procesa dalībniekiem.

(3) Tiesa, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt apelācijas sūdzības un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šī panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskām personām.

 

273.pants Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt pieteikuma priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi:

1) prasījumu precizēšana;

2) acīmredzamu kļūdu izlabošana pieteikumā;

3) kad sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā tiek prasīts atlīdzināt šīs mantas vērtību;

4) kad prasījuma kopējās summas robežās tiek grozītas šīs summas sastāvdaļas;

5) kad lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ prasījums, ar kuru lūgts atzīt tiesības, tiek grozīts uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības.

 

 

274.pants Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai jāpaziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapmaksā.

 

275.pants Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta apelācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kura neatbilst šā likuma 271. panta noteikumiem, vai ja tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī, ja iesniegta sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva, pirmās instances tiesa pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

 

276.pants Tiesas lēmumu pārsūdzēšana

Par tiesas lēmumiem jautājumos par apelācijas sūdzības pieņemšanu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

277.pants Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

(1) Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka tā atbilst šā likuma 271. panta prasībām, nekavējoties paziņo par to pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un pievienoto dokumentu norakstus, nosacīdams termiņu rakstiska paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc sūdzības termiņa beigšanās tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

 

 

278.pants Administratīvā procesa dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Administratīvā procesa dalībnieks rakstisku paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar paskaidrojuma norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam iesniedz apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad izsūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

 

279.pants Pretapelācijas sūdzība

(1) Reizē ar paskaidrojumu uz apelācijas sūdzību administratīvā procesa dalībnieks ir tiesīgs iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 269., 271., 272. un 273. panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņos, kas paredzēti šā likuma 278. pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem pretapelācijas sūdzības norakstus.

 

 

30. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšana

apelācijas instances tiesā

 

 

280.pants Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis referents pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav uz to pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā likuma 271. panta pirmās daļas nosacījumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1. punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

 

281.pants Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. Pieteikuma priekšmeta vai pieteikuma pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 273. pantā minētie gadījumi.

(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtījusi to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 282. pantā norādītos gadījumus.

 

 

282.pants Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams

un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo administratīvā procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu vai, nesaņemot administratīvā procesa dalībnieku rakstveida piekrišanu, izskatījusi lietu bez tiesas sēdes;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā administratīvā procesa dalībnieki;

5) ja lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzinusi par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai.

 

283.pants Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Administratīvā procesa dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 12. nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 22. nodaļas noteikumiem, ievērojot šādas īpatnības:

1) paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesnieguši gan pieteicējs, gan atbildētājs, – pieteicējs;

2) ja prokurors iesniedzis apelācijas protestu, viņš dod paskaidrojumus pirms pārējo administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem.

 

284.pants Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa vadās no šā likuma 16., 17. un 18. nodaļas noteikumiem.

(3) Faktus, kas konstatēti pirmās instances tiesā un kuri netiek apstrīdēti, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt, izskatot lietu apelācijas instancē.

 

(4) Pierādījumus, kas pārbaudīti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(5) Ja apelācijas instances tiesā administratīvā procesa dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var viņam uzlikt piespiedu naudu līdz simt latiem, ja tā atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti kavēta lietas iztiesāšana.

 

285.pants Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības vai protesta atsaukšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu apelācijas instancē, izņemot gadījumus, ja apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi administratīvā procesa dalībnieki vai ja iesniegts apelācijas protests.

(3) Ja tiesvedību apelācijas instancē izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.

 

31. nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

 

286.pants Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Apelācijas instances tiesa nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā.

(2) Sprieduma taisīšana un sastādīšana apelācijas instances tiesā notiek šā likuma 223. līdz 235. pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Apelācijas instances tiesai sprieduma ievaddaļā, bez šā likuma 228. panta trešajā daļā noteiktajiem apstākļiem, norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Apelācijas instances sprieduma aprakstošajā daļā, bez šā likuma 228. panta ceturtajā daļā noteiktajiem apstākļiem, norāda pirmās instances sprieduma saturu un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, kā arī iebildumu īsu atstāstījumu.

(5) Apelācijas instances sprieduma motīvu daļā, bez šā likuma 228. panta piektajā daļā noteiktajiem apstākļiem, norāda attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu.

 

287.pants Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 236. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem nosūta šā likuma 245. pantā paredzētajā kārtībā.

 

288pants Apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā no pasludināšanas brīža.

 

 

289.pants Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana

apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas vai administratīvā procesa dalībnieku iniciatīvas ir tiesīga izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā administratīvā procesa dalībnieki var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

290.pants Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Ja apelācijas instances tiesas spriedums ir neskaidrs, tā ir tiesīga pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma spriedumu izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izlemj tiesa tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu sprieduma izskaidrošanas jautājumā var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

291.pants Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu:

1) ja nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem lietā, par kuriem bijuši iesniegti pierādījumi;

2) ja tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizdara, vai valsts nodevas atlīdzināšanu.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai par papildsprieduma taisīšanu.

 

(4) Apelācijas instances tiesas papildspriedums stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt taisīt papildspriedumu var iesniegt blakussūdzību.

 

292.pants Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana un sadalīšana termiņos, sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc pieteicēja vai atbildētāja pieteikuma, ievērojot viņu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildīšanu vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildīšanas veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Viņu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par sprieduma izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

293.pants Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts

kasācijas kārtībā

Ja pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa izbeigšanās kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

 

294.pants Tiesvedības apturēšana administratīvajā lietā, pieteikuma atstāšana

bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana administratīvajā lietā apelācijas

instances tiesā

Tiesvedības apturēšanas, pieteikuma atstāšanas bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšanas gadījumi, kārtība un sekas paredzēti šā likuma 25., 26. un 27. nodaļas noteikumos.

 

 

Septītā sadaļa

PIRMĀS INSTANCES TIESAS UN APELĀCIJAS INSTANCES TIESAS

LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

 

 

32. nodaļa Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

 

295.pants Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu

pārsūdzēšana un protestēšana

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus administratīvā procesa dalībnieki var pārsūdzēt, iesniedzot blakussūdzību, un prokurors par tiem var iesniegt blakusprotestu atsevišķi no tiesas sprieduma:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakussūdzību vai blakusprotestu neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā vai protestā.

(3) Blakusprotests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakussūdzība

 

296.pants Termiņi blakussūdzības iesniegšanai

(1) Blakussūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(2) Blakussūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod iesniedzējam.

 

297.pants Blakussūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakussūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumiem – attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apelācijas instances tiesas lēmumiem – Senātam.

(2) Par blakussūdzību nav jāmaksā valsts nodeva.

 

298.pants Blakussūdzības noraksti

(1) Blakussūdzībai jāpievieno tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Tiesa, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt blakussūdzības un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šī panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskām personām.

 

299.pants Blakussūdzības atstāšana bez virzības

(1) Par blakussūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru blakussūdzību atstāj bez virzības, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakussūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā. Pretējā gadījumā blakussūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

 

300.pants Tiesas rīcība pēc blakussūdzības pieņemšanas

(1) Pēc blakussūdzības pieņemšanas tiesnesis sūdzību un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakussūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.

 

301.pants Blakussūdzības izskatīšanas kārtība

Blakussūdzības izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgas instances tiesā.

 

302.pants Apgabaltiesas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakussūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

 

 

303.pants Par blakussūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakussūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Apgabaltiesas lēmums, ar kuru noraidīta blakussūdzība par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 261. panta 1. un 2. punktu, vai ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz šā likuma 169. panta 1. un 7. punktu, pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

 

Astotā sadaļa

TIESVEDĪBA KASĀCIJAS INSTANCES TIESĀ

 

33. nodaļa Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

 

 

304.pants Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors iesniegt kasācijas protestu.

.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārkāpusi savas kompetences robežas.

 

305.pants Materiālo tiesību normas pārkāpums

Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;

3) ja tiesa materiālo tiesību normu piemērojusi nepareizi.

 

306.pants Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot;

3) ja tiesa procesuālo tiesību normu piemērojusi nepareizi.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, uzskatāms:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā procesa dalībnieces;

5) ja lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

 

307.pants Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pārstāvja, ja sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi);

3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums;

6) lūgumu izskatīt lietu kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteikto lūgumu;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, no kura izriet pārstāvja tiesības.

(3) Kasācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav uz to pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

 

308.pants Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa skaitījums sākas no šīs dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šī termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod sūdzības iesniedzējam.

 

 

309.pants Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesas lēmumu jautājumā par kasācijas sūdzības pieņemšanu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

310.pants Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesā, tā nav uzskatāma par nokavētu.

 

311.pants Kasācijas sūdzības noraksti

(1) Kasācijas sūdzības iesniedz ar norakstiem atbilstoši administratīvā procesa dalībnieku skaitam.

(2) Apelācijas tiesas tiesnesis, atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura, var atbrīvot sūdzības iesniedzēju no pienākuma iesniegt kasācijas sūdzības norakstus nosūtīšanai pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šī panta daļa piemērojama tikai attiecībā uz fiziskām personām.

312.pants Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, apelācijas tiesas tiesnesis ar lēmumu atstāj kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā novērsis, tā uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā iesniegta pirmo reizi.

(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

(5) Ja šī panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atgriezta apelācijas instances tiesai šī panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

 

 

313.pants Apelācijas tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas tiesa nosūta administratīvā procesa dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu saņemšanas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa administratīvo lietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

 

314.pants Pievienošanās kasācijas sūdzībai

Līdzpieteicēji, līdzatbildētāji, kā arī trešās personas, kas uzstājas procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

315.pants Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

 

316.pants Pretsūdzības iesniegšana

(1) Administratīvā procesa dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 304., 305., 306., 307., 312. un 313. panta noteikumi.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

 

34. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšana kasācijas instances tiesā

 

317.pants Senāta rīcības sēde

(1) Visas Senātā ienākušās kasācijas sūdzības un protestus izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 304. līdz 309. panta prasībām un vai izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.

(2) Rīcības sēdē administratīvo lietu izskata Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā nozīmēta senatoru kolēģija, kas sastāv no trīs senatoriem.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu kasācijas tiesvedību izbeidz.

(4) Ja senatoru viedoklis nav vienāds vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija ar savu lēmumu nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(5) Ja lietu nodod izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildīšanu lietā.

 

318.pants Lietas nolikšana Senāta sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku, tiesas sastāvu un referentu iepriekš noteiktā secībā nosaka departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo administratīvā procesa dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori.

 

319.pants Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri administratīvā procesa dalībnieki ieradušies, pārliecinās par viņu personas identitāti, amatpersonu un pārstāvju pilnvarojumu.

 

 

320.pants Tiesību un pienākumu izskaidrošana administratīvā procesa

dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu un sēdes sekretāru, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja viņi piedalās tiesas sēdē, un izskaidro administratīvā procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 92. līdz 94. pants.

 

321.pants Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas administratīvā procesa

dalībnieki

Administratīvā procesa dalībnieku neierašanās, ja tiem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

 

322.pants Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumu izlemšana

Administratīvā procesa dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, Senāts izlemj tiesas sēdē pēc citu administratīvā procesa dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

 

323.pants Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana Senātā sākas ar senatora – referenta ziņojumu par lietu.

 

324.pants Administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās administratīvā procesa dalībnieku vai to pārstāvju paskaidrojumus. Senāts var iepriekš noteikt uzstāšanās ilgumu, taču administratīvā procesa dalībniekiem piešķirtā uzstāšanās laika ilgumam jābūt vienādam.

(2) Pirmā uzstājas persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējis gan pieteicējs, gan atbildētājs, pirmais uzstājas pieteicējs.

(3) Senatori var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem jautājumus.

(4) Katram administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku.

 

 

325.pants Sprieduma taisīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Spriedumu taisa ar balsu vairākumu, un to paraksta visi senatori.

(3) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē, un tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasīdams tā ievaddaļu un rezolutīvo daļu.

(4) Pēc tam Senāts paziņo, kad administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

(5) Ja apspriedes laikā senatori nāk pie atzinuma, ka šajā tiesas sēdē nevar taisīt spriedumu, Senāts pieņem lēmumu, ar kuru nosaka datumu, kad tiks pasludināts spriedums.

 

 

35. nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums

 

326.pants Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai sūdzībai pievienojušās, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja tiesa konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lietas nepareizas izspriešanas,

 

327.pants Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 257. vai 261. panta noteikumus;

4) grozīt spriedumu daļā par pieteikuma apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

 

328.pants Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Ievada daļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas laiku;

3) administratīvā procesa dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu;

2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību;

3) kasācijas sūdzības motīvus;

4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

 

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību – argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta;

2) apmierinot kasācijas sūdzību – argumentus par apelācijas tiesas tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu piemērošanu vai kompetences robežu pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda Senāta nolēmumu saskaņā ar šā likuma 327. panta attiecīgu punktu.

 

329.pants Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

(1) Norādījumi, kuri izteikti kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāti tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

 

330.pants Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams, un stājas spēkā no pasludināšanas brīža.

 

331.pants Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Senāts pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieku pieteikuma var izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

 

 

 

Devītā sadaļa

LIETU JAUNA IZSKATĪŠANA, KURĀS SPRIEDUMI VAI LĒMUMI STĀJUŠIES LIKUMĪGĀ SPĒKĀ

 

36. nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

 

 

332.pants Jaunatklātie apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami:

1) būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi tiesai;

2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums;

3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas administratīvā procesa dalībnieku vai viņu pārstāvju noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai lēmums;

4) tā tiesas sprieduma administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā vai citas iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu, lai tiesa taisītu šajā administratīvajā lietā attiecīgu spriedumu vai lēmumu.

 

333.pants Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzot pieteikumus:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu – Senātam.

(2) Pieteikumu var iesniegt trīs mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar izskatīt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājis vairāk kā 10 gadu.

 

334.pants Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 332. panta 1. punktā norādītajiem apstākļiem – no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 332. panta 2. un 3. punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad stājies likumīgā spēkā spriedums krimināllietā;

3) šā likuma 332. panta 4. punktā norādītajos gadījumos – no dienas, kad stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

 

335.pants Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē.

(2) Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņo un pieteikuma norakstu nosūta administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

 

336.pants Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 332. pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ pilnībā vai daļēji apstrīdēto spriedumu vai lēmumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

 

 

 

 

D daļa

 

Piespiedu izpilde

 

 

 

Desmitā sadaļa

ADMINISTRATĪVĀ AKTA PIESPIEDU IZPILDE

 

 

 

37.nodaļa Administratīvā akta piespiedu izpildes vispārējie noteikumi

 

 

337.pants Izpildiestādes

(1) Administratīvo aktu piespiedu kārtā izpilda izpildiestāde:

1) iestāde, kas administratīvo aktu izdevusi;

2) cita iestāde;

3) tiesu izpildītājs;

4) policija.

(2) Piekritīgo izpildiestādi nosaka ārēji normatīvi akti vai tiesnesis. Izpildiestāde par tiesneša lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

(3) Ja administratīvā akta izpilde, saskaņā ar likumu piekrīt tiesu izpildītājam, tad izpildei piemērojami šā likuma 11. sadaļas noteikumi.

(4) Ja piekritīgā izpildiestāde nav noteikta, tad tā ir iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu.

 

338.pants Vispārējie piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Administratīvais akts ir izpildāms piespiedu kārtā, ja tas

1) ir stājies spēkā (šā likuma 63. pants),

2) ir kļuvis neapstrīdams (šā likuma 68. panta trešā daļa),

3) un līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts brīvprātīgi.

(2) Administratīvais akts var tikt izpildīts piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, līdz tas ir kļuvis neapstrīdams (šā likuma 68. panta trešā daļa) un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts brīvprātīgi:

  1. ja administratīvais akts uzliek par pienākumu samaksāt nodokļus, nodevas vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) ja piespiedu izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā;

3) ja iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši un akūti apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, personas dzīvību, veselību vai mantu;

4) ja administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 62. pantu.

(3) Policijas, robežsardzes, zemessardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai novērstu tiešas un akūtas briesmas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi.

 

339.pants Brīdinājums par piespiedu izpildi

(1) Par piespiedu izpildi administratīvā akta adresāts vispirms ir jābrīdina, izņemot šī panta astotās daļas gadījumu.

(2) Brīdinājums par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi arī izdodams rakstveidā. Tas var tikt pievienots administratīvam aktam.

(3) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 63. pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

(4) Rakstisks brīdinājums satur:

1) norādi, uz kādu administratīvo aktu tas attiecas;

2) uzaicinājumu adresātam izpildīt administratīvo aktu brīvprātīgi;

3) norādi, ka gadījumā, ja administratīvais akts netiks izpildīts brīvprātīgi, tas var tikt izpildīts piespiedu kārtā;

4) norādi, ar kādu datumu var tikt sākta piespiedu izpilde;

5) norādi uz izpildiestādi;

6) norādi par piemērojamiem piespiedu izpildīšanas līdzekļiem;

7) norādi, ka piespiedu izpilde tiks veikta uz adresāta rēķina;

8) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

 

(5) Rakstisks brīdinājums – ar pamatojumu, ka tas nesatur šī panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī ka administratīvais akts jau ir izpildīts brīvprātīgi – septiņu dienu laikā ir apstrīdams augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(6) Ja administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 62. pantu ir izdots vai varēja tikt izdots mutvārdiem vai citādā veidā, tad arī brīdinājums var tikt izdots mutvārdiem vai citādā veidā. Tam nav jāsatur visas šī panta ceturtajā daļā noteiktās sastāvdaļas, taču adresātam ir jābūt saprotamam, ka tas ir brīdinājums.

(7) Piespiedu izpilde var tikt veikta vienīgi atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja iestāde vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi mainīt piemērojamos piespiedu līdzekļus, tad jāizdod jauns brīdinājums.

(8) Brīdinājums nav nepieci ešams šā likuma 338. panta trešās daļas gadījumos. Brīdinājums tomēr var tikt izdots, ja tas ir lietderīgi, taču tam nav jāatbilst šī panta un 340. panta noteikumiem (neformāls brīdinājums), un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams saskaņā ar šī panta piekto daļu.

 

340.pants Brīdinājumā noteiktais termiņš

(1) Rakstiskā brīdinājumā jānosaka datums, kad var tikt sākta administratīvā akta piespiedu izpilde, ja līdz tam laikam tas nebūs izpildīts brīvprātīgi. Piespiedu izpildes sākumu nevar nolikt pirms datuma, kad administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 68. panta trešo daļu kļūst neapstrīdams.

(2) Ja rakstisks brīdinājums stājas spēkā (šā likuma 339. panta trešā daļa) vēlāk kā septītajā dienā pirms datuma, kad administratīvais akts kļūst neapstrīdams, tad brīdinājumā jāparedz vismaz septiņas dienas līdz datumam, kad var tikt sākta administratīvā akta piespiedu izpilde.

(3) Gadījumos, kad brīdinājums var tikt izteikts mutvārdiem vai citādā veidā (šā likuma 339. panta sestā daļa) un kad brīdinājums vispār nav nepieciešams, bet tomēr var tikt izteikts (šā likuma 339. panta astotā daļa), brīdinājumā noteiktais termiņš, kad var tikt sākta piespiedu izpilde, ir nosakāms, vadoties no konkrētajiem apstākļiem. Šis termiņš var tikt saīsināts līdz tūlītējai izpildei pēc brīdinājuma.

 

 

341.pants Sūdzība par prettiesisku piespiedu izpildi un tiesības

uz atlīdzinājumu

(1) Persona, pret kuru tiek vērsta piespiedu izpilde, ir tiesīga iesniegt sūdzību, ka izpildiestādes darbības, kas vērstas uz administratīvā akta piespiedu izpildi, neatbilst šīs nodaļas nosacījumiem.

(2) Sūdzība var tikt iesniegta septiņu dienu laikā kopš brīža, kad persona ir uzzinājusi par šo darbību. Sūdzība iesniedzama augstākstāvošā iestādē, bet ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(3) Augstākstāvoša iestāde vai tiesa, kas ir pieņēmusi sūdzību, var dot rīkojumu izpildiestādei līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgo darbību pārtraukt vai atcelt.

(4) Ja personai administratīvā akta prettiesiskas piespiedu izpildes rezultātā ir radies mantisks zaudējums, tad viņai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma 7. nodaļas noteikumiem.

 

342.pants Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas

(1) Izmaksas par administratīvā akta piespiedu izpildi uzliekamas administratīvā akta adresātam.

(2) Iestādes sastādīto aprēķinu par administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksām var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību vai blakusprotestu.

 

343.pants Ministru kabineta noteikumi par administratīvā akta piespiedu izpildi

Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros nosaka administratīvā akta piespiedu izpildes nosacījumus. Personas tiesības nedrīkst noteikt ierobežotākā apjomā, kā šajā likumā.

 

38.nodaļa Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpilde

 

344.pants Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta

izpildes priekšnoteikumi

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu summu, tad tas tiek izpildīts piespiedu kārtā, attiecīgi piemērojot Civilprocesa likuma « E daļas» un 1.pielikuma noteikumus par naudas summu piedziņu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādāk.

(2) Administratīvais akts, kas uzliek adresātam pienākumu, samaksāt noteiktu summu, ir piespiedu kārtā izpildāms tikai tad, ja tas ir izdots rakstveidā, ievērojot visus šā likuma 60. panta noteikumus, un ja adresātam saskaņā ar šā likuma 339. un 340. pantu ir izteikts rakstisks brīdinājums. Izņēmumi, kas noteikti šā likuma 338. panta otrajā un trešajā daļā un 339. panta sestajā un astotajā daļā, nav piemērojami.

345.pants Izpildrīkojums

(1) Administratīvā akta, kas uzliek adresātam pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, piespiedu izpilde notiek uz izpildrīkojuma pamata. Izpildrīkojumu izdod izpildiestāde. Tam ir izpildraksta spēks.

(2) Uz izpildrīkojumu attiecas šā likuma 63. pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

(3) Izpildrīkojums satur:

1) iestādes nosaukumu, kas izdevusi izpildrīkojumu;

2) izpildiestādes un administratīvā akta adresāta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta (juridiskai personai – nosaukums un juridiskā adrese);

3) norādi, kāds administratīvais akts jāizpilda;

4) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

5) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts ir stājies spēkā;

6) datumu, kad brīdinājums ir stājies spēkā;

7) datumu, kad administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 338. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas ir kļuvis neapstrīdams;

8) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

9) piedzenamo summu un citus ar to saistītos izpildes nosacījumus;

10) izpildrīkojuma izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(4) Izpildrīkojums – ar pamatojumu, ka tas nesatur šī panta trešajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī ka administratīvais akts jau ir izpildīts brīvprātīgi, septiņu dienu laikā ir apstrīdams augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

39.nodaļa Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta

administratīvā akta piespiedu izpilde

 

346.pants Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta

administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Administratīvais akts, kas uzliek adresātam pienākumu izdarīt noteiktu darbību (tajā skaitā – izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izdarīt noteiktu darbību, tiek izpildīts piespiedu kārtā ar surogātizpildes (šā likuma 347. pants), piespiedu naudas (šā likuma 348. pants) vai tiešā spēka (šā likuma 349. līdz 351. pants) palīdzību.

(2) Izpildiestāde, balstoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (šā likuma 59. pants) izvēlas piespiedu izpildes līdzekļus, līdz izpilde noved pie rezultāta.

 

347.pants Surogātizpilde pret administratīvā akta adresātu

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izdarīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izdarīt arī cita persona, tad administratīvo aktu var izpildīt ar surogātizpildes palīdzību. Tādā gadījumā izpildiestāde šo darbību veic pati, vai uzdod to veikt citai iestādei vai fiziskai vai juridiskai personai.

(2) Izmaksas par surogātizpildi tiek uzliktas administratīvā akta adresātam.

(3) Izvēloties surogātizpildes veidu un tā konkrēto izpausmes formu, iestāde balstās uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (šā likuma 59. pants) izvēlas veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas ir visefektīvākais un kas vienlaicīgi vismazāk skar administratīvā akta adresāta intereses – it sevišķi viņam sagādā vismazākās izmaksas.

348.pants Piespiedu nauda pret administratīvā akta adresātu

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izdarīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, tad administrat`iv`a akta adresātam var tikt uzlikta piespiedu nauda.

(2) Piespiedu nauda var tikt uzlikta atkārtoti, līdz adresāts izdara vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu nauda var tikt uzlikta ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izdarījis vai pārtraucis attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir pieci lati, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas apmēru, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (šā likuma 59. panta trešā daļa), it sevišķi ņemot vērā adresāta materiālo stāvokli un valsts un sabiedrības intereses.

 

(4) Piespiedu nauda tiek uzlikta ar izpildiestādes rīkojumu. Rīkojums satur:

1) iestādes nosaukumu, kas izdevusi rīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kāds administratīvais akts jāizpilda;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais administratīvais akts ir stājies spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums ir stājies spēkā;

6) datumu, kad administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams vai arī norādi, ka administratīvais akts saskaņā ar šā likuma 338. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pirms tas ir kļuvis neapstrīdams;

7) norādi, ka administratīvais akts līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

8) piespiedu naudas summu;

9) norādi uz bankas kontu, kurā piespiedu nauda iemaksājama;

10) rīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz rīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 63. pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

(6) Rīkojums par piespiedu naudas uzlikšanu – ar pamatojumu, ka tas nesatur šī panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, ka administratīvais akts jau ir izpildīts brīvprātīgi, vai ka piespiedu naudas summa saskaņā ar šī panta trešās daļas otro teikumu nav samērīga – septiņu dienu laikā ir apstrīdams augstākstāvošā iestādē, bet, ja tādas nav, tad pirmās instances tiesā. Augstākstāvošas iestādes lēmums septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(7) Rīkojums par piespiedu naudu var tikt izpildīts piespiedu kārtā pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildei (šā likuma 344 un 345. pants).

 

349.pants Tiešā spēka pielietošanas priekšnoteikumi

(1) Ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izdarīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, tad tas var tikt izpildīts, pielietojot tiešo spēku.

(2) Tiešo spēku var pielietot izpildiestāde pati vai tā var to uzdot policijai. Normatīvajos aktos noteiktos gadījumos izpildiestāde var to uzdot pielietot arī citai iestādei. Policija vai attiecīgā cita iestāde tādā gadījumā darbojas kā palīgizpildiestāde, pakļaujoties izpildiestādes rīkojumiem un ievērojot savas kompetences robežas.

 

 

350.pants Tiešā spēka pielietošanas veidi

(1) Tiešā spēka pielietošana aptver:

1) fiziskā spēka pielietošanu;

2) speciālu fiziskā spēka palīglīdzekļu (it sevišķi roku dzelžu, dienesta suņu) izmantošanu;

3) ieroču (it sevišķi šaujamieroču un steku) pielietošanu.

(2) Izpildiestāde drīkst pielietot fizisko spēku, attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(3) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot speciālos fiziskā spēka palīglīdzekļus tikai tad, ja tai ar citu normatīvu aktu ir piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktajās robežās.

(4) Izpildiestāde un palīgizpildiestāde drīkst pielietot ieročus tikai tad, ja tai ar citu likumu piešķirtas šādas tiesības, un tikai attiecīgajā likumā noteiktajās robežās.

 

351.pants Lietderības apsvērumi par tiešā spēka pielietošanu

(1) Izvēloties tiešā spēkā veidu (šā likuma 350. pants) un tā konkrēto izpausmes formu, iestāde balstās uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem (šā likuma 59. pants) un izvēlas to veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas ir visefektīvākais, potenciāli vismazāk apdraud citu personu un sabiedrības intereses un vienlaicīgi vismazāk skar tās personas intereses, pret kuru tiešais spēks tiek pielietots, it sevišķi vismazāk apdraud viņas dzīvību, veselību un mantu.

(2) Iespējamie zaudējumi, kas var rasties personai, pret kuru tiešais spēks tiek pielietots, kas var rasties citai personai vai sabiedrībai, nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgi (šā likuma 59. panta 3. punkts) ar valsts vai sabiedrības ieguvumu, kas tiek gūts no administratīvā akta izpildes.

(3) Tiešā spēka pielietošana, kas tieši un akūti apdraud tās personas dzīvību, pret kuru tiek vērsta piespiedu izpilde, ir pieļaujama tikai, lai glābtu citas personas dzīvību.

 

352.pants Tiesības uz atlīdzinājumu

Ja administratīvā akta piespiedu izpildes gaitā cieš cita persona, nevis tā, pret kuru piespiedu izpilde tiek vērsta, tad viņai ir tiesības uz atlīdzinājumu saskaņā ar šā likuma septīto nodaļu neatkarīgi no tā, vai piespiedu izpilde ir bijusi tiesiska vai prettiesiska.

 

Vienpadsmitā sadaļa

TIESAS NOLĒMUMA ADMINISTRATĪVĀ LIETĀ

PIESPIEDU IZPILDE

 

40.nodaļa Tiesas nolēmuma administratīvā lietā piespiedu izpildes vispārējie noteikumi

 

353.pants Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu

(1) Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret sevi vērstu tiesas spriedumu vai citu lēmumu administratīvā lietā (nolēmumu).

(2) Ja iestāde tiesas nolēmumu neizpilda brīvprātīgi, tad pret iestādi tiek vērsta piespiedu izpilde saskaņā ar šā likuma « D» daļas noteikumiem. Iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt visus piespiedu izpildes gaitā dotos izpildiestādes rīkojumus.

 

354.pants Piemērojamās tiesību normas

(1) Tiesas nolēmumi administratīvajās lietās piespiedu kārtā ir izpildāmi saskaņā ar Civilprocesa likuma « E» daļas noteikumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros nosaka tiesas nolēmumu administratīvajā lietā piespiedu izpildes nosacījumus. Personas tiesības tie nedrīkst noteikt ierobežotākā apjomā, kā šajā likumā.

 

355.pants Tiesu izpildītājs kā izpildiestāde

(1) Tiesas nolēmumu piespiedu kārtā kā izpildiestāde izpilda tiesu izpildītājs. Vajadzības gadījumā tiesu izpildītājs kā palīgizpildiestādi pieaicina policiju vai citu iestādi.

(2) Tiesu izpildītājs pastāvīgi informē tiesu, kas nolēmumu izdevusi, un Tieslietu ministriju par tā izpildes gaitu.

 

 

356.pants Tieslietu ministrijas uzdevumi tiesu nolēmumu

administratīvajā lietā izpildē

(1) Pareizu un laikā veiktu tiesas nolēmumu izpildi kontrolē Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija ir augstākstāvoša iestāde attiecībā pret tiesu izpildītāju. Sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām jāiesniedz Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijas tiesības un pienākumus tiesas nolēmumu administratīvajā lietā piespiedu izpildē regulē Ministru kabineta noteikumi.

 

357.pants Vispārējie tiesas nolēmumu piespiedu izpildes priekšnoteikumi

(1) Tiesas spriedums administratīvā lietā ir izpildāms piespiedu kārtā, ja vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir stājies likumīgā spēkā (šā likuma 241. pants) vai ja spriedumā ir noteikts, kas ir izpildāms nekavējoties un sprieduma izpilde nav pilnībā vai daļēji atlikta (šā likuma 242. līdz 244. pants);

2) līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts brīvprātīgi;

3) kopš tā stāšanās likumīgā spēkā nav pagājuši vairāk kā pieci gadi.

(2) Tiesas lēmums ir izpildāms piespiedu kārtā, ja vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir stājies likumīgā spēkā;

2) līdz piespiedu izpildes sākumam nav izpildīts brīvprātīgi;

3) un kopš tā stāšanās spēkā nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

 

358.pants Atbildība par tiesas nolēmumu izpildi

(1) Par tiesas sprieduma vai lēmuma izpildi ir atbildīga tiesa, kas attiecīgo spriedumu ir taisījusi vai lēmumu ir pieņēmusi. Administratīvo lietu tiesā slēdz tikai tad, ja tiesa konstatē, ka spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, pilnā mērā ir izpildīts. Par to tiesa lietā izdara attiecīgu atzīmi.

(2) Tiesas nolēmumi administratīvā lietā ir izpildāmi obligāti. Pieteicējs var griezties pie tiesas, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu, ar motivētu lūgumu piespiedu izpildi atlikt, pārtraukt vai izbeigt. Tiesa pirms lēmuma pieņemšanas par šo lūgumu uzaicina iestādi, pret kuru izpilde ir jāvērš, noteiktā termiņā izteikt savu viedokli.

 

 

359.pants Brīdinājums par tiesas nolēmumu piespiedu izpildi

(1) Par piespiedu izpildi iestāde, pret ko izpilde ir vērsta, vispirms ir rakstveida jābrīdina.

(2) Uz brīdinājumu attiecas šā likuma 63. pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

(3) Brīdinājums satur:

1) norādi, uz kādu tiesas nolēmumu tas attiecas;

2) uzaicinājumu iestādei izpildīt nolēmumu brīvprātīgi;

3) norādi, ka gadījumā, ja nolēmums netiks izpildīts brīvprātīgi, tas var tikt izpildīts piespiedu kārtā;

4) norādi, ar kādu datumu var tikt sākta piespiedu izpilde;

5) norādi par piemērojamiem piespiedu līdzekļiem;

6) brīdinājuma izdošanas vietu, datumu un tiesas izpildītāja parakstu.

(4) Brīdinājums – ar pamatojumu, kas tas nesatur šī panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī ka tiesas nolēmums jau ir izpildīts brīvprātīgi – septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(5) Piespiedu izpilde var tikt veikta vienīgi atbilstoši brīdinājuma nosacījumiem. Ja tiesas izpildītājs vēlas mainīt piespiedu izpildes nosacījumus, it sevišķi mainīt piemērojamos piespiedu līdzekļus, tad jāizdod jauns brīdinājums.

 

360.pants Brīdinājumā noteiktais termiņš

(1) Brīdinājumā jānosaka datums, kad var tikt sākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, ja līdz tam laikam tas nebūs izpildīts brīvprātīgi. Piespiedu izpildes sākumu nevar nolikt pirms datuma, kad tiesas nolēmums stājas likumīgā spēkā, izņemot gadījumu, kad tajā ir noteikts, ka tas ir izpildāms nekavējoties.

(2) Ja brīdinājums stājas spēkā vēlāk kā septītajā dienā pirms datuma, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, tad brīdinājumā jāparedz vismaz septiņas dienas līdz datumam, kad var tikt sākta nolēmuma piespiedu izpilde.

 

361.pants Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes līdzekļi

(1) Tiesas nolēmums pret iestādi piespiedu kārtā var tikt izpildīts ar surogātizpildes (šā likuma 362. pants) un piespiedu naudas (šā likuma 363. pants) palīdzību.

(2) Izpildiestāde, balstoties uz attiecīgiem lietderības apsvērumiem, izvēlas vienu no šiem piespiedu izpildes līdzekļiem, kombinē vai maina tos, līdz izpilde noved pie rezultāta.

 

 

362.pants Surogātizpilde pret iestādi

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izdarīt noteiktu darbību, ko faktiski vai tiesiski var izdarīt arī cita persona, tad tas var tikt izpildīts ar surogātizpildes palīdzību. Tādā gadījumā izpildiestāde šo darbību veic pati, vai uzdod to veikt citai fiziskai vai juridiskai personai.

(2) Izmaksas par surogātizpildi tiek uzliktas iestādei.

(3) Izvēloties surogātizpildes veidu un tā konkrēto izpausmes formu, izpildiestāde izvēlas to veidu un tā konkrēto izpausmes formu, kas ir visefektīvākais un iestādei sagādā vismazākās izmaksas.

 

363.pants Piespiedu nauda pret iestādi (amatpersonu)

(1) Ja tiesas nolēmums uzliek iestādei pienākumu izdarīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības, tad iestādei (tās vadītājam vai citai amatpersonai) var uzlikt piespiedu naudu.

(2) Piespiedu nauda var tikt uzlikta atkārtoti, līdz iestāde (tās vadītājs vai cita amatpersona) izdara vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu nauda var tikt uzlikta ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja iestāde (tās vadītājs vai cita amatpersona) šo septiņu dienu laikā joprojām nav izdarījusi vai pārtraukusi attiecīgo darbību.

(3) Minimālā piespiedu nauda ir 100 lati, bet maksimālā – 1000 latu. Nosakot piespiedu naudas apmēru, izpildiestāde ievēro samērīguma principu (šā likuma 59. panta trešā daļa), it sevišķi ņemot vērā pieteicēja intereses un valsts un sabiedrības intereses.

(4) Piespiedu nauda tiek uzlikta ar izpildiestādes rīkojumu. Rīkojums satur:

1) izpildiestādes nosaukumu, kas izdevusi rīkojumu par piespiedu naudu;

2) norādi, kāds tiesas nolēmums izpildāms;

3) norādi par brīdinājuma izteikšanu;

4) datumu, kad izpildāmais tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā;

5) datumu, kad brīdinājums ir stājies spēkā;

6) norādi, ka tiesas nolēmums līdz šim nav izpildīts brīvprātīgi;

7) piespiedu naudas summu;

8) norādi uz bankas kontu, kurā piespiedu nauda iemaksājama;

9) rīkojuma par piespiedu naudu izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu.

(5) Uz rīkojumu par piespiedu naudu attiecas šā likuma 63. pantā noteiktie spēkā stāšanās noteikumi.

 

(6) Rīkojums par piespiedu naudas uzlikšanu – ar pamatojumu, kas tas nesatur šī panta piektajā daļā minētās sastāvdaļas, ka tiesas nolēmums jau ir izpildīts brīvprātīgi, vai ka piespiedu naudas summa saskaņā ar šī panta trešās daļas otro teikumu nav samērīga – septiņu dienu laikā ir pārsūdzams pirmās instances tiesā. Pirmās instances tiesas lēmums ir galīgs.

(7) Rīkojums par piespiedu naudu var tikt izpildīts piespiedu kārtā pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi ir uz naudas maksājuma vērsta tiesas nolēmuma piespiedu izpildei (šā likuma 366. pants).

 

364.pants Tiesas nolēmuma piespiedu izpildes izmaksas

(1) Izmaksas par tiesas nolēmuma piespiedu izpildi uzliekamas iestādei.

(2) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksām var pārsūdzēt tiesā pēc iestādes atrašanās vietas. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakussūdzību.

 

 

41.nodaļa Atsevišķu nolēmumu veidu administratīvā lietā piespiedu izpilde

 

365.pants Uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai akta

atcelšanu vērsta sprieduma sekas

(1) Sekas spriedumam, kas ir vērsts uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā neesošu vai atcelšanu, iestājas automātiski ar brīdi, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(2) Neviens, it sevišķi iestāde, kas apstrīdēto administratīvo aktu bija izdevusi, nav tiesīgs rīkoties uz šī atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta pamata.

 

366.pants Uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde pret iestādi

(1) Ja iestāde, kurai tiesas nolēmums uzliek pienākumu veikt noteiktu naudas maksājumu, ir publisko tiesību subjekts, tad izpilde tiek vērsta:

1) pret Latvijas Republikas budžetu, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no Latvijas Republikas budžeta;

2) pret pašvaldības budžetu, ja attiecīgā iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta;

3) pret citas publisko tiesību institūcijas budžetu, ja iestāde tiek finansēta no šīs institūcijas patstāvīgā budžeta, kurš neietilpst Latvijas Republikas vai pašvaldības budžetā;

4) pret iestādes pašas budžetu, ja iestādei ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst Latvijas Republikas vai pašvaldības budžetā.

(2) Ja iestāde tiek finansēta no dažādiem budžetiem, tad izpilde tiek vērsta pret to šī panta otrajā daļā minēto budžetu, no kā iestāde tiek finansēta visvairāk, bet vienāda finansējuma gadījumā – pret visiem attiecīgajiem budžetiem.

(3) Ja iestāde, kurai tiesas nolēmums uzliek pienākumu samaksāt noteiktu naudas summu, ir privāto tiesību subjekts, tad izpilde tiek vērsta pret tā šī panta otrajā daļā minēto publisko tiesību subjekta budžetu, pie kā pieder institūcija, kas konkrētajā gadījumā šai iestādei ir piešķīrusi publiskas varas pilnvaras pārvaldes jomā.

(4) Izpildiestādes pieeju šī panta otrajā un trešajā daļā norādīto budžetu līdzekļiem regulē īpašs likums.

 

 

367.pants Sprieduma par administratīva akta izdošanu piespiedu izpilde

(1) Spriedums, kas ir vērsts uz administratīvā akta izdošanu, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde to tiesas spriedumā noteiktajā termiņā nav izdevusi.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot piespiedu naudu pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu).

368.pants Tiesas nolēmuma par faktisku rīcību piespiedu izpilde

(1) Spriedums, kas ir vērsts uz iestādes faktisku rīcību, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde tiesas nolēmumā noteiktajā termiņā nav veikusi šajā nolēmumā noteiktās konkrētās darbības.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot piespiedu naudu pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu).

 

369.pants Tiesas nolēmuma par rīcības aizliegumu piespiedu izpilde

(1) Tiesas nolēmums, kas ir vērsts uz aizliegumu iestādei izdot noteikta satura administratīvu aktu vai realizēt noteiktu faktisku rīcību, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde rīkojas pretēji tiesas nolēmumam. Šajā gadījumā uz piespiedu izpildi neattiecas šā likuma 357. panta pirmās daļas 3. punkts un otrās daļas 3. punkts.

(2) Spriedums tiek izpildīts, piemērojot piespiedu naudu pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu).

  1. Administratīvais akts vai iestādes lēmums, kurš izdots v ai pieņemts pretēji tiesas nolēmumam, ir spēkā neesošs.

370.pants Tiesas sprieduma par konkrētu publisko tiesību attiecību pastāvēšanas,

nepastāvēšanas vai to satura konstatēšanu piespiedu izpilde

(1) Tiesas spriedums, kas ir vērsts uz konkrētu publisko tiesību attiecību pastāvēšanas, nepastāvēšanas vai to satura konstatēšanu, tiek izpildīts piespiedu kārtā, ja iestāde rīkojas pretēji tiesas nolēmumam. Šajā gadījumā uz piespiedu izpildi neattiecas šā likuma 357. panta pirmās daļas 3. punkts.

(2) Tiesas nolēmums tiek izpildīts, piemērojot piespiedu naudu pret iestādi (tās vadītāju vai citu amatpersonu).

  1. Administratīvais akts vai iestādes lēmums, kurš izdots vai pieņemts pretēji tiesas nolēmumam, ir spēkā neesošs.

projekta

panti

Administratīvā procesa likums

A DAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. nodaļa Administratīvā procesa pamatnoteikumi (1-18)

2. nodaļa Procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja personām,

kas piedalās administratīvajā procesā (19-20)

3. nodaļa Administratīvā procesa dalībnieki (21-34)

4. nodaļa Procesuālo termiņu aprēķināšana

administratīvajā procesā (35-44)

B DAĻA

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ

5. nodaļa Piekritība, sadarbība un informācijas atklātība (45-48)

6. nodaļa Administratīvā procesa gaita iestādē (49-74)

7. nodaļa Iestādes faktiskā rīcība un zaudējuma atlīdzība (75-79)

C DAĻA

ADMINISTRATĪVAIS PROCESS TIESĀ

    1. sadaļa PAMATNOTEIKUMI

8. nodaļa Pamatnoteikumi (80-89)

    1. sadaļa TIESA

9. nodaļa Tiesas sastāvs (90-95)

10. nodaļa Administratīvo lietu pakļautība un piekritība (96-99)

11. nodaļa Valsts nodeva (100-105)

12. nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi (106-110)

13. nodaļa Protokoli (111-114)

14. nodaļa Procesuālās sankcijas (115-119)

3. sadaļa DALĪBNIEKU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

15. nodaļa Administratīvā procesa dalībnieku tiesības

un pienākumi tiesā (120-124)

4. sadaļa PIERĀDĪJUMI

16. nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem (125-130)

17. nodaļa Pierādījumu nodrošināšana (131-136)

18. nodaļa Pierādīšanas līdzekļi (137-159)

5. sadaļa TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

19. nodaļa Pieteikuma iesniegšana (160-172)

20. nodaļa Pagaidu noregulējums (173-180)

21. nodaļa Administratīvo lietu sagatavošana iztiesāšanai (181-184)

22. nodaļa Administratīvo lietu iztiesāšana (185-222)

23. nodaļa Spriedums (223-245)

24. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšanas atlikšana (246-251)

25. nodaļa Tiesvedības apturēšana administratīvā lietā (252-256)

26. nodaļa Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas (257-260)

27. nodaļa Tiesvedības izbeigšana administratīvajās lietās (261-263)

28. nodaļa Tiesas lēmums (264-267)

6. sadaļa TIESVEDĪBA APELĀCIJAS INSTANCES TIESĀ

29. nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība (268-279)

30. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšana

apelācijas instances tiesā (280-285)

31. nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums (286-294)

    1. sadaļa PIRMĀS INSTANCES TIESAS UN APELĀCIJAS

INSTANCES TIESAS LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

32. nodaļa Tiesas lēmuma pārsūdzēšana (295-303)

8. sadaļa TIESVEDĪBA KASĀCIJAS INSTANCES TIESĀ

33. nodaļa Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība (304-316)

34. nodaļa Administratīvo lietu izskatīšana

kasācijas instances tiesā (317-325)

35. nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums (326-331)

9.sadaļa LIETU JAUNA IZSKATĪŠANA,

KURĀS SPRIEDUMI VAI LĒMUMI

STĀJUŠIES LIKUMĪGĀ SPĒKĀ

36. nodaļa Lietu jauna izskatīšana

sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (332-336)

D DAĻA

PIESPIEDU IZPILDE

10. sadaļa ADMINISTRATĪVĀ AKTA PIESPIEDU IZPILDE

37. nodaļa Administratīvā akta piespiedu izpildes

vispārējie noteikumi (337-343)

38. nodaļa Uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta

piespiedu izpilde (344-345)

  1. nodaļa Uz noteiktu darbību vai darbības aizliegumu vērsta

administratīvā akta piespiedu izpilde (346-352)

    1. sadaļa TIESAS NOLĒMUMA ADMINISTRATĪVĀ

LIETĀ PIESPIEDU IZPILDE

40. nodaļa Tiesas nolēmumu administratīvā lietā piespiedu izpildes

vispārējie noteikumi (353-364)

41. nodaļa Atsevišķu nolēmumu veidu administratīvajās lietās

piespiedu izpilde (365-370)