Iiesniedz Juridiskā komisija

Iiesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Komerclikums

(reģ.nr.33)

1.

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekta teksts

2.

Pr.

nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Atbildīgās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

 

1.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Aizstāt visā tekstā:

vārdu “komersants” ar vārdu “uzņēmējs” (attiecīgajā locījumā);

vārdu “komercdarbība” ar vārdu “uzņēmējdarbība” (attiecīgajā locījumā);

vārdu “komercsabiedrība”” ar vārdu “uzņēmējsabiedrība” (attiecīgajā locījumā).

Neatbalstīt

 

Pirmā sadaļa

Komercdarbības vispārīgie jautājumi

2.

Juridiskais birojs

Izteikt pirmo sadaļu kā A daļu un I nodaļu kā I sadaļu

Atbalstīt

A daļa

Komercdarbības vispārīgie jautājumi

I nodaļa

Komercdarbība un komersanti

     

I sadaļa

Komercdarbība un komersanti

1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuāls komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir jebkura atklāta, sistemātiska, patstāvīga saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

 

 

 

3.

 

 

4.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 1.panta otrajā daļā vārdus “jebkura” un “sistemātiska, patstāvīga”.

Deputāts I.Solovjovs

Izteikt 1.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Likums nosaka saimnieciskās darbības īpašus veidus, ko drīkst veikt vienīgi komersants. Likuma noteiktajā kārtībā atļauts piešķirt komersanta statusu arī citām personām.”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuāls komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks

Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

     

2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks

Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi.

(3) Komerclikuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 3.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un kuru regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav noteikts citādi.

(3) Komerclikuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu un citu aroddarbību, kuru veic fiziskā persona un kuru regulē citi likumi, ja persona, kas to veic, nav ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants.

 

4.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

     

4.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

5.pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības

Publisko tiesību noteikumi, kas izslēdz tiesības veikt noteiktu komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šādas komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.

6.

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.pantā vārdu “izslēdz tiesības” ar vārdu “aizliedz”.

Atbalstīt

5.pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības

Publisko tiesību noteikumi, kas aizliedz veikt noteikta veida komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šāda veida komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.

II nodaļa

Komercreģistrs

7.

Juridiskais birojs

Izteikt II nodaļu kā II sadaļu.

Atbalstīt

II sadaļa

Komercreģistrs

6.pants. Komercreģistra kārtošana

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru kārto ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).

8.

 

9.

Juridiskais birojs

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “kārtošana”ar vārdu “vešana”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 6.pantā vārdu “kārto” ar vārdu “ved” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

6.pants. Komercreģistra vešana

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).

 

7.pants. Komercreģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesība saņemt izrakstu no komercreģistra ierakstiem, kā arī komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar komercreģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz attiecīgu izziņu.

(4) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

Deputāts A.Razminovičs

Izslēgt 7.panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 7.panta trešo daļu (dublē ceturto daļu).

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7.pants. Komercreģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izrakstu no komercreģistra ierakstiem, kā arī komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar komercreģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālu komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta (īpašnieka) vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) juridiskā adrese;

4) komercdarbības veidi;

5) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veidi;

3) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) juridiskā adrese;

6) komercdarbības veidi;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) komanditu ieguldījumu kopsumma;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no pilnsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

 

 

 

12.

 

 

13.

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

17.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “(īpašnieka)”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta pirmās daļas 4.punktu.;

uzskatīt līdzšinējo 5.punktu, kā 4.punktu.

 

Juridiskais birojs

Papildināt 8.panta otro daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“ 3) katra komandīta ieguldījuma summu un komandītu ieguldījumu kopsumma; ”;

attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Juridiskā komisija

Izteikt 8.panta otrajā daļā 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - nosaukums (firma), reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

4) to personālsabiedrības biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu (firma), reģistrācijas numuru un juridisko adresi,

kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta otrās daļas 6.punktu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 8.panta otrās daļas 8.punktu

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Atbalstīt

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālu komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) juridiskā adrese;

4) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veidi;

3) katra komandita ieguldījuma summa un komanditu ieguldījumu kopsumma;

4) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - nosaukums (firma), reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) to personālsabiedrības biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu (firma), reģistrācijas numuru un juridisko adresi,

kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

6) juridiskā adrese;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) filiāles firma, ja tā atšķiras no pilnsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu un padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;

4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) rezerves kapitāla lielums;

7) juridiskā adrese;

8) komercdarbības veidi;

9) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

10) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese;

11) koncerna līgums, ja tāds noslēgts.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalstu firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) filiāles darbības veidi;

4) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta veids;

6) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants;

7) to personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli.

18.

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

20.

 

 

21.

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

24.

 

 

 

25.

Juridiskais birojs

Papildināt 8.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “padomes locekļu” ar vārdiem “un revidenta”

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 8.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) viena vai vairāku valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;”

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta trešās daļas 8.punktu.

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta trešās daļas 11.punktu (pārcelts un izteikts kā 8.panta piektās daļas 4.punkts).

Finansu ministrs E.Krastiņš

Papildināt 8.panta trešo daļu ar 12.un 13.apakšpunktu šāda redakcijā:

“12) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību – daļu īpašnieki un tiem piederošo daļu skaits, uzrādot fiziskām personā – vārdu, uzvārdu, adresi; juridiskām personām – pilnu juridiskās personas nosaukumu, adresi;

13) akciju sabiedrībām, kas nav reģistrētas biržā – akciju īpašnieki un to balstiesības, uzrādot fiziskām personām - vārdu, uzvārdu, adresi; juridiskām personām – pilnu juridiskās personas nosaukumu, adresi.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta ceturtās daļas 3.punktu.; mainīt turpmāko punktu numerācju.

Juridiskā komisija

Papildināt 8.panta ceturtās daļas 6.punktu pēc vārda “lielums”ar vādiem “atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 8.panta ceturtās daļas 7.punktu. (pārcelts un izteikts kā 8.panta piektās daļas 2.punkts).

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

236. un 188.

pantā)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;

4) viena vai vairāku valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) obligātās rezerves lielums;

7) juridiskā adrese;

8) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no kapitālsabiedrības firmas, un tās juridiskā adrese.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no ārvalstu firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

4) ārvalsts komersanta veids;

5) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants.

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmi:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru, ja tāda izdota;

2) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

3) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

4) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

Juridiskais birojs

Papildināt 8.panta piektās daļas 1.punktu pēc vārda “kopprokūru” ar vārdiem “vai filiāles prokūru”.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 8.panta piekto daļu ar jaunu 4.punktu (esošo 4.punktu uzskatīt par 5.punktu) šādā redakcijā:

“4) koncerna līgums, ja tāds noslēgts.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmi:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru vai filiāles prokūru, ja tāda izdota;

2) to pers onu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli;

3) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

4) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

5) koncerna līgums, ja tāds noslēgts;

6) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

 

9. pants. Komercreģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti, kā arī likumā noteikto personu attiecīgi apliecināti parakstu paraugi. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā notariāli apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā.

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 9.panta pirmās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem “un tiem pievieno notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 9.panta trešajā daļā vārdu “atsevišķā” un aizstāt vārdu “reģistrācijas” ar vārdu “komercreģistra”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

9. pants. Komercreģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti, kā arī likumā noteikto personu notariāli apliecināti parakstu paraugi. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā komersanta komercreģistra lietā.

 

10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Personu paraksti uz pieteikuma, kas iesniedzams komercreģistra iestādei, apliecināmi notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt un iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

30.

 

 

31.

 

 

 

32.

 

 

33.

 

 

 

 

 

34.

 

35.

Deputāts A.Razminovičs

Izslēgt10.panta pirmajā daļā vārdus “ieinteresētās personas”.

Juridiskais birojs

Papildināt 10.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pieteikumu formas apstiprina Ministru kabinets.”

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 10.panta otro daļu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “kas komercreģistra iestādei” ar vārdiem “komersanta ierakstīšanai komercreģistrā”.

Aizstāt 10.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus “un iesniegt” ar vārdu “šo”.

Deputāts A.Razminovičs

Aizstāt10.panta ceturtajā daļā vārdus “likuma noteikumiem” ar vārdu “likumam”.

Juridiskais birojs

Papildināt 10.panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Lēmumam jābūt motivētam.”

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts 29. priekšl.)

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikumu veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt šo pieteikumu arī apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus, izņemot ierakstus par komercdarbības veidiem, izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina informāciju par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu komercreģistrā un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un informāciju publicēšanai iesniedz komercreģistra amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un informāciju publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.

36.

Juridiskā komisija

Aizstāt 11.pantā vardu “informāciju”ar vārdu “ziņas” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina ziņas par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un ziņas publicēšanai iesniedz komercreģistra amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.

12.pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šie noteikumi nav piemērojami tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

 

37.

 

 

 

 

 

38.

 

Juridiskais birojs

Papildināt 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā pirms vārda “nevarēja” ar vārdiem “nezināja un”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 12.panta trešo daļu ar vārdiem “vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

12.pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šis noteikums nav piemērojams tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nezināja un nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

13. pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) juridisko adresi;

5) reģistrācijas datumu.

 

 

 

39.

 

 

 

40.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 13.panta otro daļu ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2) komersanta veidu;”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 13.panta otrās daļas 4.punktu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

13. pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) komersanta veidu;

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu.

14.pants. Komersanta izslēgšana no Komercreģistra

Komersantu izslēdz no komercreģistra likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

41.

Juridiskā komisija

Izslēgt 14.pantā vārdus “likumā noteiktajos gadījumos”.

Atbalstīt

14.pants. Komersanta izslēgšana no komercreģistra

Komersantu izslēdz no komercreģistra, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

15.pants. Valsts nodeva

(1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par komercreģistra izraksta un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

42.

 

 

43.

Deputāts A.Razminovičš

Izslēgt15.panta otrās daļas pēdējo teikumu.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “komersanta reģistrācijas” ar vārdu “komercreģistra” un papildināt pēc vārda “kopijas “ ar vārdiem “kā arī izziņas”.

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

15.pants. Valsts nodeva

(1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par komercreģistra izraksta un komercreģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas, kā arī izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

16. pants. Ziņu iesniegšanas termiņš un atbildība par ziņu nesniegšanu

(1) Ziņas, uz kuru pamata grozāmi komercreģistra ieraksti, kā arī likumā noteiktie dokumenti, iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā.

(2) Persona, kura šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniegusi komercreģistra iestādei šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu 100 latu apmērā.

(3) Komercreģistra iestāde piedzen soda naudu bezstrīdus kārtībā un ieskaita to valsts budžetā.

44.

 

 

45.

 

 

46.

 

 

 

47.

Juridiskais birojs

Izteikt 16.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“16.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš”

Juridiskā komisija

Papildināt 16.panta pirmo daļu ar vārdiem “no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdu “grozāmi” ar vārdiem “izdarāmi jauni” un papildināt pirmo daļu ar vārdiem “ja likumā nav noteikts citādi”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 16.panta otro un trešo daļu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

16.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

 

 

17.pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgajos gadījumos — ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants atvēris filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norāda pamatkapitāla lielumu, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

 

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

Deputāts A.Razminovičš

Izslēgt 17.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

17.pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgos gadījumos — ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants atvēris filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norādīts pamatkapitāla lielumu, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

III nodaļa

Uzņēmums un filiāle

49.

Juridiskais birojs

Izteikt III nodaļu kā III sadaļu.

Atbalstīt

III sadaļa

Uzņēmums un filiāle

18.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

     

18.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

 

19. pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir tādas ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, kā arī rakstveidā vai citādā veidā fiksēta vai nefiksēta informācija, kurai ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība un kuras nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

50.

 

 

 

51.

 

52.

Juridiskais birojs

Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdu “un”, papildināt pirmo daļu ar vārdiem “un kuru komersants ir pakļāvis saprātīgiem slepenības saglabāšanas pasākumiem.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 19.panta trešajā daļā vārdu “un” ar vārdiem “kā arī”.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 19.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Komersantam likumā noteiktā kārtībā ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību.

(4) Komersantam likumā noteiktā kārtībā ir tiesības prasīt atlīdzināt komersantam ar komercnoslēpuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.”

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji

19. pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir tādas ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un rakstveidā vai citādā veidā fiksēta vai nefiksēta informācija, kurai ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

 

20.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ja uzņēmums pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz uzņēmuma ieguvēju.

 

 

 

 

53.

 

 

54.

 

 

 

55.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 20.panta pirmās daļas pēdējo teikumu (pārcelts uz otro daļu).

Juridiskais birojs

Aizstāt 20.panta otrajā daļā vārdus “attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušām” ar vārdu “un citas tiesības pāriet”.

Juridiskais birojs

Papildināt 20.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

 

 

 

 

Atbals tīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

20.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

(2) Uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

21. pants. Individuālā komersanta uzņēmuma parēja personālsabiedrībai

(1) Ja individuālā komersanta uzņēmums pāriet personālsabedrībai, kuru nodibina šis individuālais komersants un cita persona, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām. Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz nodibināto personālsabiedrību.

56.

 

 

57.

Juridiskais birojs

Izslēgt 21.panta pirmās daļas pēdējo teikumu (pārcelts uz otro daļu).

Juridiskais birojs

Aizstāt 21.panta otrajā daļā vārdus “uzskatāmi par pārgājušām” ar vārdu “pāriet” un papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

21. pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pāreja personālsabiedrībai

(1) Ja individuālā komersanta uzņēmums pāriet personālsabiedrībai, kuru nodibina šis individuālais komersants un cita persona, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem pāriet uz nodibināto personālsabiedrību.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

22.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

     

22.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles atvēršana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Pieteikumam par filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno notariāli apliecinātu tās personas paraksta paraugu, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

 

58.

 

 

 

 

 

 

59.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 23.panta otro daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli un šā pilnvarojuma apjomu.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 23.panta trešo daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles atvēršana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā.

(2) Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi;

4) personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli un šā pilnvarojuma apjomu.

 

24.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra

Filiāli izslēdz no komercreģistra:

1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.

     

24.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra

Filiāli izslēdz no komercreģistra:

1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.

 

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu un ārvalsts komersanta firmu;

2) filiāles juridisko adresi un ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) filiāles darbības veidus;

4) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta veidu;

6) personas, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

60.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu;

2) ārvalsts komersanta firmu;

3) filiāles juridisko adresi;

4) ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

5) filiāles darbības veidus;

6) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

7) persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu;

8) ārvalsts komersanta veidu.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu;

2) ārvalsts komersanta firmu;

3) filiāles juridisko adresi;

4) ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

5) filiāles darbības veidus;

6) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

7) persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu;

8) ārvalsts komersanta veidu.

(3) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

2) atļauju dibināt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās un šā pilnvarojuma apjomu.

(4) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētās personas, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistram pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespējas, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju un reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu;

4) filiāles izslēgšanu no komercreģistra.

61.

 

 

 

 

 

62.

Juridiskais birojs

Aizstāt 25.panta trešās daļas 1.punktā vārdu “norakstu” ar vārdiem “kopiju, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā”.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 25.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “norakstu” ar vārdu “kopiju”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

2) atļauju dibināt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās, un šā pilnvarojuma apjomu.

(4) Šā panta otrās daļas 7.punktā minētās personas, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistram pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespējas, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju, kā arī reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu;

4) filiāles izslēgšanu no komercreģistra.

(5) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētās personas iesniedz komercreģistram pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(6) Komercreģistram iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram.

(7) Visiem komercreģistrā iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(8) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

     

(5) Šā panta otrās daļas 7.punktā minētās personas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(6) Komercreģistra iestādei iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram.

(7) Visiem komercreģistra iestādē iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(8) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

IV nodaļa

Firma

63.

Juridiskais birojs

Izteikt IV nodaļu kā IV sadaļu.

Atbalstīt

IV sadaļa

Firma

26.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

     

26.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

27. pants. Firmas papildinājums

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi “individuālais komersants” vai tās saīsinājumu “IK”.

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi “pilnsabiedrība” vai tās saīsinājumu “PS”. Komanditsabiedrības firmā ietver norādi “komanditsabiedrība” vai tās saīsinājumu “KS”.

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumu “AS”.

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

64.

Juridiskais birojs

Izteikt 27.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Norāde uz komersanta veidu”.

Atbalstīt

27.pants. Norāde uz komersanta veidu

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi “individuālais komersants” vai tās saīsinājumu “IK”.

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi “pilnsabiedrība” vai tās saīsinājumu “PS”. Komanditsabiedrības firmā ietver norādi “komanditsabiedrība” vai tās saīsinājumu “KS”.

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumu “AS”.

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

 

28.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstītšanai pieteiktām firmām.

65.

 

 

66.

Juridiskais birojs

Papildināt 28.pantu pēc vārda “firmai” ar vārdiem “(26.panta otrā daļa)”

Deputāts A.Razminovičš

Papildināt 28.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcjā:

“(2) Strīdus gadījumā par firmas atšķirtspējas būtiskumu tiek pieaicināts Latvijas Valsts Patentu Uzraudzības komitejas ekspertīze. Par ekspertīzes veikšanu maksā komersants.

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

28.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai (26.panta otrā daļa) skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.

29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.

(5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.

(7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 29.panta sestajā daļā pirms vārda “sastāvdaļa” ar vārdu “būtiska”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.

(5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.

(7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

30.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīga biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējais īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. Šajā gadījumā firmā var ietvert norādi uz uzņēmuma ieguvēju.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgas tiesiskas attiecības pamata.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 30.panta ceturtās daļas pēdējo teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

30.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīga biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgu tiesisku attiecību pamata.

31. pants. Firmas atsavināšana

Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

     

31. pants. Firmas atsavināšana

Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

32.pants. Filiāles firma

Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu “filiāle”.

     

32.pants. Filiāles firma

Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu “filiāle”.

33.pants. Firmas aizsardzība

Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

69.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas beidz izmantot firmu, kā arī likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt atlīdzināt komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.”.

Neatbalstīt

33.pants. Firmas aizsardzība

Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

 

 

V nodaļa

Prokūra un parastā komercpilnvara

70.

Juridiskais birojs

Izteikt V nodaļu kā V sadaļu

Atbalstīt

V sadaļa

Prokūra un parastā komercpilnvara

34.pants. Prokūras apjoms

(1) Prokūra ir komercreģistrā ierakstīta komercpilnvara.

(2) Prokūra piešķir prokūristam tiesības slēgt darījumus un veikt citas tiesiskas darbības, kas saistītas ar jebkuras komercdarbības veikšanu komersanta vārdā.

(3) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

Juridiskais birojs

Izteikt 34.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“34.pants. Prokūra”.

(1) Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, sprieduma pārsūdzēšana u.tml.)

Juridiskais birojs

Izslēgt 34.panta otro daļu un izteikt trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

34.pants. Prokūra

(1) Prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, sprieduma pārsūdzēšana u.tml.).

(2) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

35. pants. Prokūras izdošana

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

     

35. pants. Prokūras izdošana

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

 

36.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.

 

 

 

 

73.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 36.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem, noteikta veida darījumiem vai to apjomu;”.

 

 

 

 

Atbalstīt

36.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem, noteikta veida darījumiem vai to apjomu;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.

37.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura).

     

37.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura).

 

38.pants. Pieteikums prokuras izdošanas un izbeigšanās ierakstīšanai Komercreģistrā

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir noteikti piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 38.panta otrajā daļā vārdu “noteikti”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

38.pants. Pieteikums prokūras izdošanas un izbeigšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

39.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne komersanta nāvi.

     

39.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne ar komersanta nāvi.

 

40.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

(3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.

     

40.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

(3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.

41.pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus

(1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nedod viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki:

1)  var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir īpaši pilnvaroti;

2)  uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

75.

Deputāts I.Solovjovs

Papildināt 41.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Principāls -persona, kura vārdā rīkojas komercaģents, prokūrists, komercpilvarnieks.

uzskatīt līdzšinējo pirmo daļu par panta otro daļu.”.

Neatbalstīt

41.pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus

(1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nedod viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki:

1) var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir pilnvaroti;

2) uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildi, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

42.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā

Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.

     

42.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā

Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.

43.pants. Komercpilnvarnieka paraksts

Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.

     

43.pants. Komercpilnvarnieka paraksts

Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.

 

44.pants. Komercpilnvarojuma tālākdošana

Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

     

44.pants. Komercpilnvarojuma tālāk nodošana

Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

VI nodaļa

Komercaģents

76.

Juridiskais birojs

Izteikt VI nodaļu kā VI sadaļu

Atbalstīt

VI sadaļa

Komercaģents

45.pants. Komercaģenta jēdziens

Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.

77.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt vārdu “pastāvīgi” ar vārdu “patstāvīgi”.

Neatbalstīt

45.pants. Komercaģenta jēdziens

Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.

46.pants. Komercaģenta līguma forma

Komercaģenta līgums slēdzams rakstveidā.

     

46.pants. Komercaģenta līguma forma

Komercaģenta līgums slēdzams rakstveidā.

47.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu.

(2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu.

(3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

     

47.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu.

(2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu.

(3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

48.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai.

(2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam:

1) par savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas;

2) par tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents;

3) par darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

 

78.

 

 

 

Deputāts A.Razminovičš

Izslēgt 48.panta otrā daļā vārdus “it īpaši”.

Neatbalstīt

48.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai.

(2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam:

1) par savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas;

2) par tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents;

3) par darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

49.pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā apvidū parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu tādas pašas vai līdzīgas šķiras darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. Provīzija aprēķināma no atlīdzības, kādu, pamatojoties uz darījumu, ir pienākums maksāt principālam vai trešajai personai.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50.–52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 49.panta pirmajā daļā vādus “tādas pašas vai līdzīgas šķiras”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 49.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

49.pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā apvidū parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50.–52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

50.pants. Komercaģenta tiesības uz provīziju

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja:

1)  darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2)  pirms aģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

     

50.pants. Komercaģenta tiesības uz provīziju

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja:

1)  darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) pirms aģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem.

(4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

51. pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja principāls ir izpildījis darījumu, bet ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja (un ciktāl) šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

     

51. pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja principāls ir izpildījis darījumu, bet ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja un ciktāl šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 52.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

52.pants. Provīzijas aprēķins

(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc aprēķina perioda beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu.

(3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izra kstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību.

(4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.

81.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc aprēķina perioda beigām. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem, principālam un komercaģentam rakstiski vienojoties.”.

Neatbalstīt

52.pants. Provīzijas aprēķins

(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc aprēķina perioda beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu.

(3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izrakstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību.

(4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.

 

53.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildījumu, kas izriet no darījuma, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojumam nepieciešama rakstveida forma.

(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 53.panta otrās daļas otro teikumu šādā reakcijā:

“Galvojuma līgums slēdzams rakstveidā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

53.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildi, kas izriet no darījuma, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojuma līgums slēdzams rakstveidā.

(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

54.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.

     

54.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.

55.pants. Noilgums

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

83.

Juridiskā komisija

Aizstāt 55.pantā vārdu “četru” ar vārdu “piecu”.

Atbalstīt

55.pants. Noilgums

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

 

56.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā.

(2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.

     

56.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā.

(2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.

57.pants. Komercaģenta līguma uzteikums

(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, jāievēro šādi uzteikuma termiņi:

1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā;

2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā;

3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā;

4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados.

(2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu.

(3) Ja nav nolīgts citādi, par uzteikuma termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līgumisko attiecību ilgums.

84.

Juridiskā komisija

Izteikt 57.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, katra līguma puse var uzteikt komercaģenta līgmu, ievērojot šādus uzteikuma termiņus:”.

Atbalstīt

57.pants. Komercaģenta līguma uzteikums

(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, katra līguma puse var uzteikt komercaģenta līgmu, ievērojot šādus uzteikuma termiņus:

1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā;

2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā;

3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā;

4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados.

(2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu.

(3) Ja nav nolīgts citādi, par uzteikuma termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līgumisko attiecību ilgums.

58.pants. Tūlītējs uzteikums

(1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā.

(2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.

     

58.pants. Tūlītējs uzteikums

(1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā.

(2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.

59.pants. Tiesības uz izlīdzinājumu

(1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl:

1)  principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst nozīmīgu labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents;

2)  komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju (atlīdzību), kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līgumattiecības tiktu turpinātas;

3)  izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma.

(2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījumattiecību apjoma būtisks pieaugums ar komercaģenta jau piesaistītu klientu, kas saimnieciskā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai.

(3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par vidējo gada provīziju vai citādu vidējo gada atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līgumattiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, vidējā gada provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu.

(4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu, ja:

1) komercaģents uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ;

2) principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība;

3) uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līgumattiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu, nav spēkā. Izlīdzinājuma prasījums noilgst viena gada laikā, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.

     

59.pants. Tiesības uz izlīdzinājumu

(1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl:

1) principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst būtisku labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents;

2) komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju vai atlīdzību, kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līguma attiecības tiktu turpinātas;

3) izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma.

(2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījuma attiecību apjoma būtisks pieaugums ar komercaģenta jau piesaistītu klientu, kas saimnieciskajā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai.

(3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par vidējo gada provīziju vai citādu vidējo gada atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līguma attiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, vidējā gada provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu.

(4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu, ja:

1) viņš uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ;

2) principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība;

3) uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līguma attiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu, nav spēkā. Izlīdzinājuma prasījums noilgst viena gada laikā, pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

60.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.

     

60.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.

61.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, attiecībā uz kuru viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.

(3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma, lai pēc sešiem mēnešiem, skaitot no atteikuma paziņošanas brīža, atbrīvotos no pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

(5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma.

(6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 61.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma. Šajā gadījumā principāla pienākums maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību izbeidzas pēc sešiem mēnešiem, skaitot no atteikuma paziņošanas brīža. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

61.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdzama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, kurā viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem pēc komercaģenta līguma izbeigšanās.

(3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma. Šajā gadījumā principāla pienākums maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību izbeidzas pēc sešiem mēnešiem no atteikuma paziņošanas brīža. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

(5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma.

(6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, ja tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

62.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas

(1) Šā likuma 41.panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants.

(2) Komercaģents, arī tad, ja arī viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā zināja vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

     

62.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas

(1) Šā likuma 41.panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants.

(2) Komercaģents arī tad, ja viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistības nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā zināja vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

63.pants. Pilnvarojuma trūkums

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījumu noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešajai personai nav zināms šāda pilnvarojuma trūkums, darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nekavējoties nenoraida šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

     

63.pants. Pilnvarojuma trūkums

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījumu noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešajai personai nav zināms šāda pilnvarojuma trūkums, uzskatāms, ka principāls darījumu ir apstiprinājis, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, viņš nekavējoties nav noraidījis šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

VII nodaļa

Mākleris

86.

Juridiskais birojs

Izteikt VII nodaļu kā VII sadaļu

Atbalstīt

VII sadaļa

Mākleris

64.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumattiecībās.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.

87.

Juridiskais birojs

Aizstāt 64.panta pirmajā daļā vārdu “līgumattiecībās” ar vārdiem “līgumiskās attiecībās”

Atbalstīt

64.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.

65.pants. Darījuma akta galīgais teksts

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apliecinātu darījuma akta galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma.

(2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma akta galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma akts.

(3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma akta galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.

     

65.pants. Darījuma akta galīgais teksts

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apliecinātu darījuma akta galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma.

(2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma akta galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma akts.

(3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma akta galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.

66.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma akta galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījuma attiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi.

(2) Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi var izvirzīt pamatotus iebildumus, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt darījuma izpildi no māklera. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs no māklera darījuma izpildi.

     

66.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma akta galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījuma attiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi.

(2) Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi var izvirzīt pamatotus iebildumus, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt, lai mākleris izpilda darījumu. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs, lai mākleris izpilda darījumu.

 

67.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, līdz prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi.

(2) Māklerim nav pienākuma uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.

     

67.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, līdz prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi.

(2) Māklerim nav pienākuma uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.

68.pants. Izpildījuma saņemšana

Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.

     

68.pants. Izpildījuma saņemšana

Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.

69.pants. Māklera atbildība

Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.

     

69.pants. Māklera atbildība

Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vaina s dēļ.

70.pants. Māklera atlīdzība

(1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.

     

70.pants. Māklera atlīdzība

(1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.

71.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.

     

71.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.

 

72.pants. Darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums aizpildīt darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris veic ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta.

(2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi veiktiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem.

(3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst veikt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie veikti.

(4) Darījumu žurnālu var aizpildīt elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts.

(5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā veikts pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek aizpildīts elektroniskā veidā.

     

72.pants. Darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums vest darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris veic ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta.

(2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi veiktiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem.

(3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst izdarīt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

(4) Darījumu žurnālu var aizpildīt elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts.

(5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā vests pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek aizpildīts elektroniskā veidā.

 

73.pants. Izraksti no darījumu žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kuras norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību.

(2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.

     

73.pants. Izraksti no darījumu žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kuros norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību.

(2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.

 

 

 

Otrā sadaļa

Komersanti

88.

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “Otrā sadaļa” ar vārdiem “B daļa”.

Atbalstīt

B daļa

Komersanti

VIII nodaļa

Individuālais komersants

89.

Juridiskais birojs

Izteikt VIII nodaļu kā VIII sadaļu.

Atbalstīt

VIII sadaļa

Individuālais komersants

74.pants. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

     

74.pants. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu, ja tās veiktā saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 10 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi biroju, pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

90.

 

 

 

 

 

91.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 75.panta pirmās daļas 1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz Ministru Kabineta noteikto minimālo apgrozījumu individuālā komersanta reģistrācijai;”.

Apakškomisija

Izteikt 75.panta pirmo daļu šadā redakcijā:

“(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu.

3) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu, vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst vismaz divām no šādām pazīmēm:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi pastāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu.

3) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

76.pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pārvalde

(1) Individuālais komersants lēmumus pieņem un savu uzņēmumu pārvalda personiski.

(2) Individuālais komersants var saskaņā ar likumu pilnvarot citu personu veikt uzņēmuma pārvaldi un pārstāvēt viņu attiecībās ar trešajām personām.

92.

Juridiskais birojs

Izslēgt 76.pantu.

Atbalstīt

 

77.pants. Individuālā komersanta atbildība

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

93.

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

95.

 

 

 

 

 

 

96.

Juridiskais birojs

Izteikt 77.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“77.pants. Individuālā komersanta tiesības izmantot firmu un atbildība”

Juridiskais birojs

Papildināt 77.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Individuālais komersants, izmantojot savu firmu var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā.”; izteikt līdzšinējo pirmo daļu kā otro daļu.”;

attiecīgi mainot panta daļu numerāciju.

Juridiskais birojs

Papildināt 77.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komrcdarbības noilgst triju gadulaikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra.

Juridiskā komisija

Papildināt 77.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ja individuālā komersanta saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditoram noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

76.pants. Individuālā komersanta tiesības izmantot firmu un atbildība

(1) Individuālais komersants, izmantojot savu firmu, var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā.

(2) Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu

(3) Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra.

(4) Ja individuālā komersanta saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditoram noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

IX nodaļa

Pilnsabiedrība

97.

Juridiskais birojs

Izteikt IX nodaļu kā IX sadaļu.

Atbalstīt

IX sadaļa

Pilnsabiedrība

1.apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

98.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Atbalstīt

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

78.pants. Pilnsabiedrības jēdziens

(1) Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

(2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

 

 

99.

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 78.panta otrajā daļā vārdu “nodaļas” ar vārdu “sadaļas”

 

 

 

Atbalstīt

77.pants. Pilnsabiedrības jēdziens

(1) Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

(2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

79.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda:

1) katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) sabiedrības firmu;

3)sabiedrības juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

(2) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas vai juridiskās adreses maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(4) Komercreģistram iesniedzami to sabiedrības biedru notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību.

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

100.1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

101.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Paplidināt 79.panta pirmo daļu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3) sabiedrības veidu;”; attiecīgi mainot panta punktu numerāciju.

Juridiskā komisija

Papildināt 79.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņa piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā.;

uzskatīt panta otro, trešo, un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu.”

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 79.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

78.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda:

1) katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības veidu;

4)sabiedrības juridisko adresi;

5) komercdarbības veidus.

(2) Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskās adreses maiņa piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā.

(3) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(5) Komercreģistram iesniedzami to sabiedrības biedru notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību.

2.apakšnodaļa

Biedru savstarpējās attiecības

102.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2.nodaļu.

Atbalstīt

2.nodaļa

Biedru savstarpējās attiecības

80.pants. Sabiedrības līgums

Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemēro šā likuma 81._89.pantu.

     

79.pants. Sabiedrības līgums

Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemēro šā likuma 80._88.panta noteikumus.

81. pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamus izdevumos vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

     

80. pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamos izdevumus vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt viņam šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

82.pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

     

81.pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

 

83.pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

 

82.pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

84.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri ir izslēgti no lietvedības.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

     

83.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri nepiedalās.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

85.pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

     

84.pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

 

86.pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

     

85.pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

87.pants. Biedru kontroles tiesības

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

     

86.pants. Biedru kontroles tiesības

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

88.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

     

87.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

 

89.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

     

88.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām

103.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3.nodaļu.

Atbalstīt

3.nodaļa

Sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām

90.pants. Sabiedrības pastāvēšana attiecībā uz trešajām personām

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

     

89.pants. Sabiedrības pastāvēšana attiecībā uz trešajām personām

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

91.pants. Sabiedrības tiesībspēja

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

     

90.pants. Sabiedrības tiesībspēja

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

92.pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram ar pārstāvības tiesībām.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums.

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī jebkuras izmaiņas sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.x

     

91.pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums.

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī jebkuras izmaiņas sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

93. pants. Pārstāvības apjoms

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība izlietojama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles darbojas, izmantojot atšķirīgas firmas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

104.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 93.panta piekto daļu šadā redakcijā:

“(5) Pārstāvības apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīga komercreģistrā ierakstīta firma.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

92. pants. Pārstāvības apjoms

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība veicama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīga komercreģistrā ierakstīta firma.

94.pants. Pārstāvības atņemšana

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

     

93.pants. Pārstāvības atņemšana

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu izpildē, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

95.pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

     

94.pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

96.pants. Sabiedrības biedru ierunas

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;

2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir tikai sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedra mantu.

     

95.pants. Sabiedrības biedru ierunas

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;

2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir tikai sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedra mantu.

97.pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība

(1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši 95. un 96.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

     

96.pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība

(1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 94. un 95.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

4.apakšnodaļa

Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās

105.

Juridiskais birojs

Izteikt 4.apakšnodaļu kā 4.nodaļu.

Atbalstīt

4.nodaļa

Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās

98.pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;

2) ar sabiedrības biedru lēmumu;

3) atzīstot sabiedrību par maksātnespējīgu;

4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;

2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

3) sabiedrības biedra uzteikums;

4) sabiedrības biedra izslēgšana;

5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

 

 

106.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 98.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) uzsākot bankrota procedūru;”

 

 

Atbalstīt

97.pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;

2) ar sabiedrības biedru lēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;

2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

3) sabiedrības biedra uzteikums;

4) sabiedrības biedra izslēgšana;

5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

99.pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

     

98.pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai, pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

 

100.pants. Sabiedrības biedra uzteikums

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzteicot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.

 

 

 

 

107.

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 100.panta otrajā daļā vārdu “izslēgto” ar vārdu “izstājušos”.

 

 

 

Atbalstīt

99.pants. Sabiedrības biedra uzteikums

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzsakot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izstājušos biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.

101.pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, 99. un 100.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;

2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

     

100.pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, šā likuma 98. un 99.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;

2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

102.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu uz tā rēķina, kas būtu izmaksājams sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

     

101.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu no tās summas, kas būtu izmaksājama sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

 

103.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību

(1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 99.pantam ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

     

102.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību

(1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 98.panta noteikumiem ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

104.pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar 100., 102. un 103.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums reģistrēt sevi kā individuālo komersantu, attiecīgi izslēdzot sabiedrību no komercreģistra.

108.

Juridiskā komisija

Izteikt 104.pantu šādā redakcjā:

“Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar 99., 101. un 102.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komrecreģisrā kā individuālo komersantu, attiecīgi piesakot sabiedrības izslēgšānu no komercreģistra.”.

Atabalstīt

103.pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar šā likuma 99., 101. un 102.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komrecreģisrā kā individuālo komersantu, attiecīgi piesakot sabiedrības izslēgšānu no komercreģistra.

105.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu. Sabiedrības līgumā var noteikt, ka mantinieks drīkst iestāties sabiedrībā tikai ar visu sabiedrības biedru piekrišanu.

(3) Ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem var piešķirt komandita statusu, kā rezultātā sabiedrība uzskatāma par pārveidotu komanditsabiedrībā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

109.

 

110.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 105.panta otrās daļas otro teikumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 105.panta trešās daļas pimo teikumu šādā redakcijā:

“(3) Ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem var piešķirt komandīta statusu, kā rezultātā sabiedrība pārveidojama par komandītsabiedrību, to piesakot ierakstīšanai komercreģsitrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

104.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu.

(3) Ja ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem tiek piešķirts komandita statuss, uzskatāms, ka sabiedrība ir pārveidota par komandītsabiedrību, to piesakot ierakstīšanai komercreģsitrā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandita statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks savas mantojuma daļas apmērā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandita statusa piešķiršanas viņam.

 

 

 

 

 

 

 

 

111.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 105.panta sestajā daļā vārdus “savas mantojuma daļas apmērā” ar vārdiem “vispārējā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandita statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks vispārējā kārtībā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandita statusa piešķiršanas viņam.

106.pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas, atzīstot to par maksātnespējīgu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanas pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

     

105.pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas, ar bankrota procedūras uzsākšanu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

5.apakšnodaļa

Sabiedrības likvidācija

112.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.apakšnodaļu kā 5.nodaļu.

Atbalstīt

5.nodaļa

Sabiedrības likvidācija

107.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

     

106.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

 

108. pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistrā iesniedzami notariāli apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi.

113.

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 108.panta trešo daļu.

Neatbalstīt

107. pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistra iestādei iesniedzami notariāli apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi.

109. pants. Vairāki likvidatori

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

     

108. pants. Vairāki likvidatori

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

 

 

110. pants. Likvidatora pilnvaru neierobežojamība

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

114.

Juridiskā komisija

Izteikt 110.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“110.pants. Likvidatora pilnvaru ierobežojumu spēkā neesamība”.

Atbalstīt

109. pants. Likvidatora pilnvaru ierobežojumu spēkā neesamība

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

111. pants. Sabiedrības biedru norādījumi

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

     

110. pants. Sabiedrības biedru norādījumi

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

112.pants. Likvidatoru paraksts

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz sabiedrības likvidāciju.

     

111.pants. Likvidatoru paraksts

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi par sabiedrības likvidāciju.

113.pants. Sabiedrības mantas sadale

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

     

112.pants. Sabiedrības mantas sadale

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

114.pants. Citi norēķināšanās veidi

Ja sabiedrības biedri vienojošies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs apakšnodaļas noteikumi.

     

113.pants. Citi norēķināšanās veidi

Ja sabiedrības biedri vienojošies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs nodaļas noteikumi.

115.pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs nodaļas otrās un trešās apakšnodaļas noteikumi, ciktāl šajā apakšnodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

     

114.pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs sadaļas otrās un trešās nodaļas noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

116.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

     

115.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

 

6.apakšnodaļa

Noilgums un atbildības ierobežojumi

115.

Juridiskais birojs

Izteikt 6.apakšnodaļu kā 6.nodaļu

Atbalstīt

6.nodaļa

Noilgums un atbildības ierobežojumi

117.pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditoram noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

     

116.pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditoram noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

118.pants. Sabiedrības biedra, kurš izstājies no sabiedrības, atbildība

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

     

117.pants. Tāda sabiedrības biedra atbildība, kurš izstājies no sabiedrības

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

 

X nodaļa

Komanditsabiedrība

116.

Juridiskais birojs

Izteikt X nodaļu kā X sadaļu.

Atbalstīt

X sadaļa

Komanditsabiedrība

119.pants. Komanditsabiedrības jēdziens

(1) Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komanditsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

118.

Deputāts I.Solovjovs

Izteikt 119.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komplimentāra) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nav ierobežota, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komandītu) atbildība ir ierobežota.”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 119.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “šīs nodaļas” ar vārdiem “šīs sadaļas” (attiecīgā locījumā).

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

118.pants. Komanditsabiedrības jēdziens

(1) Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros - sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komanditsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

120.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandita:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) ieguldījuma summu.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, norādāms vienīgi komanditu skaits un komanditu ieguldījumu kopējā summa.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandits iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas no sabiedrības.

119.

 

 

120.

 

 

 

 

 

 

121.

Juridiskais birojs

120.panta pirmās daļas 2.punktu papildināt ar vādiem “un komandītu ieguldījumu kopsummu”

Juridiskā komisija

Izteikt 120.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, registrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katra komandita ieguldījuma summu.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 120.panta otro daļu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

119.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 78.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandita:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, registrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katra komandita ieguldījuma summu.

(2) Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandits iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas notās.

121.pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojami šā likuma 122. – 126.panta noteikumi.

     

120.pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojami šā likuma 121. – 125.panta noteikumi.

122.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Komanditiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

     

121.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Komanditiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

123.pants. Konkurences aizliegums

Attiecībā uz komanditu nav piemērojami šā likuma 83.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

     

122.pants. Konkurences aizliegums

Attiecībā uz komanditu nav piemērojami šā likuma 82.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

124.pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandita attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja ir svarīgs iemesls.

     

123.pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandita attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

 

125.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojami šā likuma 89.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Komanditam pienākošās sabiedrības peļņas daļa tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

     

124.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojami šā likuma 88.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Komanditam pienākošās sabiedrības peļņas daļa tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

126.pants. Peļņas daļas izmaksa

(1) Komandits var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komanditam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

     

125.pants. Peļņas daļas izmaksa

(1) Komandits var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komanditam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

127.pants. Sabiedrības pārstāvība

Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

     

126.pants. Sabiedrības pārstāvība

Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

128.pants. Komandita atbildība

Komandits sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

     

127.pants. Komandita atbildība

Komandits sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

 

 

129.pants. Komandita atbildības apjoms

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandita atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no ieguldījuma veikšanas vai ieguldījuma veikšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandita ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neveiktu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz veikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 128.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla daļa) attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla daļa) attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

128.pants. Komandita atbildības apjoms

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandita atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no ieguldījuma izdarīšanas vai ieguldījuma izdarīšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandita ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neizdarītu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla daļa) attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla daļa) attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

130.pants. Komandita atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandits, viņš atbilstoši šā likuma 128. un 129.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

     

129.pants. Komandita atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandits, viņš atbilstoši šā likuma 127. un 128.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

131.pants Ieguldījuma samazinājums

Komandita ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandita ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

     

130.pants Ieguldījuma samazinājums

Komandita ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandita ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

132.pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā

(1) Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, vispārīgi norādāms vienīgi tas, ka ieguldījuma apmērs tiek palielināts vai samazināts

122.1

Juridiskā komisija

Izslēgt 132.panta otro daļu.

Atbalstīt

131.pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā

(1) Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

133.pants. Komandita atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandits, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandita dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandits iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un tās ierakstīšanu komercreģistrā.

     

132.pants. Komandita atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandits, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandita dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandits iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un tās ierakstīšanu komercreģistrā.

134.pants. Komandita nāve

Komandita nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

     

133.pants. Komandita nāve

Komandita nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

 

 

 

XI nodaļa

Kapitālsabiedrības

123.

Juridiskais birojs

Izteikt XI nodaļu kā XI sadaļu.

Atbalstīt

XI sadaļa

Kapitālsabiedrības

1.apakšnodaļa

Vispārīgie jautājumi

124.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Atbalstīt

1.nodaļa

Vispārīgie jautājumi

135.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) ir publiskās apgrozības objekts.

125.

 

 

 

 

 

 

 

126.

Juridiskais birojs

Aizstāt 135.panta pirmajā daļā vārdus “šīs nodaļas” ar vārdiem “šīs sadaļas”.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 135.panta ceturtajā daļā vārdu “ir” pirms vārda “publiskās” ar vārdiem “var būt”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

134.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.

136.pants. Sabiedrības tiesiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiskā persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

     

135.pants. Sabiedrības tiesiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiskā persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

 

137.pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs nodaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

 

 

 

127.

 

 

 

 

 

128.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 137.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā,ja likumā nav noteikts citādi.”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 137.panta trešajā daļā vārdus “šīs nodaļas” ar vārdiem “šīs sadaļas”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

136.pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad tā ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs sadaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

138.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

     

137.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

139.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību

(1) Sabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā.

     

138.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību

(1) Sabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild personiski ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā.

140.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

Sabiedrības juridiskā adrese ir saskaņā ar sabiedrības dibinātāju vai valdes pieteikumu komercreģistrā ierakstīta adrese, uz kuru nosūtāma sabiedrībai adresētā korespondence.

129.

Juridiskais birojs

Izteikt 140.pantu šādā redakcijā:

“Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Dibinātāji vai valde juridisko adresi un tās maiņu piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.”.

Atbalstīt

139.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Dibinātāji vai valde juridisko adresi un tās maiņu piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

2.apakšnodaļa

Sabiedrības dibināšana

130.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2. nodaļu.

Atbalstīt

2.nodaļa

Sabiedrības dibināšana

141.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(3) Dibinātāji iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta komercreģistrā.

 

 

 

 

131.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 141.panta trešo daļu (dublē 137.panta otro daļu)

 

 

 

 

Atbalstīt

140.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

142.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 142.pantu;

2) izveido sabiedrības institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktajā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

5) samaksā valsts nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

6) iesniedz komercreģistram pieteikumu.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 150.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

132.

 

 

133.

 

 

 

 

 

 

 

 

134.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 142.panta pirmajā daļā vārdus “142.pantu” ar vārdiem “143.pantu”.

Juridiskais birojs

Papildināt 142.panta pirmās daļas 2.punktu pirms vārda “institūcijas” ar vārdu “pārvaldes”.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 142.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu;”.

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

141.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 142.pantu;

2) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu komercreģistrā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu;

6) iesniedz komercreģistram pieteikumu.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 150.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

143.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma normām tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

     

142.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

144.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietas adresi, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu adreses;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

12) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Līgums apliecināms pie notāra uzrādījuma kārtībā.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta trešās daļas noteikumiem.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no tā parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts komercreģistram saskaņā ar šā likuma 149.panta pirmās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jāslēdz jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, jāizdara grozījumi statūtos vai jāpiemēro šā likuma 147.panta ceturtās daļas noteikumi.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā noformē un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma normas, kuras regulē dibināšanas līgumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

135.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 144.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

143.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietu, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

12) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts komercreģistra iestādei saskaņā ar šā likuma 149.panta pirmās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā slēdzams jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, izdarāmi grozījumi statūtos vai piemērojami šā likuma 147.panta ceturtās daļas noteikumi.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā sastāda un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma noteikumi, kuri regulē dibināšanas līgumu.

145.pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) rezerves kapitāla lielumu, tā veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā vai atsevišķi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

9) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, – akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, - konversijas nosacījumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

 

 

 

 

 

 

136.

 

 

 

137.

 

 

 

138.

 

 

139.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 145.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “rezerves kapitāla lielumu” ar vārdiem “obligātās rezerves lielumu” (skat. priekšlikumus pie 159. un 160.panta).

Juridiskais birojs

Papildināt 145.panta pirmās daļas 9.punktu ar vārdiem “un kuri nav pretrunā ar likumu.” (saskaņots ar 144.panta pirmās daļas 12.punktu).

Finansu ministrs E.Krastiņš

  1. Izteikt 145.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) akcijas ir vārda akcijas;”

Juridiskais birojs

Papildināt 145.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi - konversijas noteikumus.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

144pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) obligātās rezerves lielumu, tās veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā vai atsevišķi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

9) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kuri nav pretrunā ar likumu.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, – akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, - konversijas noteikumus;

3) vai akcijas ir papīra formā vai dematerializētas un, ja statūti paredz papīra formas akciju konversiju par dematerializētām akcijām un otrādi, - konversijas noteikumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

146.pants. Sabiedrības institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Dibinātāji izveido sabiedrības valdi un padomi (ja tāda paredzēta) saskaņā ar šā likuma noteikumiem par attiecīgā sabiedrības veida pārvaldes institūcijām.

(2) Dibinātāji ievēlē revidentu saskaņā ar šā likuma 176.pantu.

(3) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā dalībnieku sapulcē.

140.

 

141.

 

 

 

 

 

142.

Juridiskais birojs

Papildināt 146.panta nosaukumā pirms vārda “institūciju” ar vārdu “pārvaldes”.

Juridiskais birojs

Apvienot 146.panta pirmo un otro daļu un izteikt šādā redakcijā:

“(1) Uz sabiedrības valdes un padomes locekļiem un revidentu, kas iecelts ar dibināšanas līgumu attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi.”

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 146.panta otrajā daļā vārdus “176.pantu” ar vārdiem “177.pantu”.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

145.pants. Sabiedrības pārvaldes institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Likumā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz sabiedrības valdes un padomes locekļiem un revidentu, kas iecelts ar dibināšanas līgumu

(2) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā dalībnieku sapulcē.

 

147.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz pieteikuma iesniegšanai komercreģistram dibinātajiem jāizpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls saskaņā ar šā likuma 185.pantu jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un apmaksātais pamatkapitāls mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

 

 

 

143.

 

144.

 

145.

 

146.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 147.panta otrajā daļā vārdus “saskaņā ar šā likuma 185.pantu”.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 147.panta otrajā daļā vārdus “185.pantu” ar vārdiem “186.pantu”.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 147.panta trešajā daļā vārdus “225.pantā” ar vārdiem “226.pantā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 147.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam. Līdz reģistrācija pietiekuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un ne mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

146.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistra iestādē dibinātaji izpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls apmaksājams pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam visam dibināšanas līgumā noteiktajam akciju sabiedrības pamatkapitālam. Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

 

148.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minētās prasības, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(3) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra turētājam adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši viņu ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām. Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

 

 

 

 

 

 

 

147.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 148.panta otro daļu kā panta trešo daļu un esošo trešo daļu kā otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

147.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

(3) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, viņam jāpārtrauc sabiedrības dibināšanu un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši saviem ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām. Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

149.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

148.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 149.pantā vārdus “154.pantu” ar vārdiem “155.pantu”.

Neatbalstīt

148.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

150.pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Pieteikumu ierakstīšanai komercreģistrā dibinātāji iesniedz komercreģistra iestādei sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli;

5) valdes locekļu parakstu paraugus;

6) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

7) ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta, – izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra par īpašuma tiesībām uz šo lietu;

8) ziņas par sabiedrības juridisko adresi.

 

 

 

149.

 

 

150.

 

 

 

 

151.

 

 

 

152.

153.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 150.panta trešās daļas 4.punktu ar vārdiem “(ja sabiedrībai ir padome).”.

Juridiskai birojs

Izteikt 150.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus, kuriem ir pārstāvības tiesības;”.

Juridiskai birojs

Izteikt 150.panta trešās daļas 6.punktu kā 3.punktu, mainot turpmāko pantu numerāciju un aizstāt vārdus “priekšmeta novērtējumu” ar vārdu “vērtību”.

Juridiskai birojs

Izslēgt 150.panta trešās daļas 7.punktu.

Juridiskai birojs

Aizstāt 150.panta trešās daļas 8.punktā vārdu “ziņas” ar vārdiem “valdes paziņojums”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

Atbalstīt

149.pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā dibinātāji iesniedz komercreģistra iestādei sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

5) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

6) to valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus, kuriem ir pārstāvības tiesības;

7) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi.

 

151.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas iesniegt komercreģistra iestādei prasību iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti noformē ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistra iestādei, otru - sabiedrībai, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, dibinātāji atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

154.

Juridiskais birojs

Aizstāt 151.panta pirmajā daļā vārdu “iesniegt” ar vārdu “prasīt” un izslēgt vārdu “prasību”.

Atbalstīt

150.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas prasīt komercreģistra iestādei iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti noformē ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistra iestādei, otru - sabiedrībai, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, visi atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

 

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls

155.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3. nodaļu.

Atbalstīt

3.nodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls

152.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Pamatkapitālu izsaka latos.

(3) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(4) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

 

 

 

 

156.

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 152.panta trešajā daļā vārdu “nosacījumos” ar vārdu “noteikumos”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

151.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Pamatkapitālu izsaka veselos latos.

(3) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(4) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

153.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

157.

Juridiskais birojs

Papildināt 153.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ieguldījums naudā nevar tikt aizstāts ar mantisko ieguldījumu.”.

Atbalstīt

152.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

(1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu naudā nevar aizstāt ar mantisko ieguldījumu.

154.pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām nevar vērst piedziņu.

(2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(3) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā.

(6) Mantiska ieguldījuma nodošana sabiedrībai noformējama rakstveidā.

158.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

159.

Deputāts J.Solovjovs

Papildināt 154.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrībā ieguldītais mantiskais īpašums kļūst par sabiedrības īpašumu.;

uzskatīt līdzšinējo pirmo daļu par panta otro daļu.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 154.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu sabiedrība izdod rakstveida apliecinājumu.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

153.pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām nevar vērst piedziņu.

(2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(3) Mantisko ieguldīju mu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības ierakstīšanai reģistrā ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā.

(6) Par mantiskā ieguldījuma izdarīšanu sabiedrība izdod rakstveida apliecinājumu.

155.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā iestādes sarakstā. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 2000 latu vai ja mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, izmantotās novērtēšanas metodes un atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras novērtēšanu veikušas.

 

 

 

 

 

 

160.

 

 

 

 

 

 

 

161.

 

 

 

 

162.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 155.panta otrajā daļā vārdus “kopējā vērtība nepārsniedz 2000 latu vai ja” ar vārdiem “kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 155.panta ceturtajā daļā vārdus “izmantotās novērtēšanas metodes” ar vārdiem “norāda mantas piederību un ietver katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes”.

Juridiskais birojs

Papildināt 155.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, tad mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

154.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskais ieguldījums novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, norāda mantas piederību un katra ieguldījuma novērtēšanā izmantotās metodes un ietver atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem. Ja vērtēšanu izdara dibinātāji vai dalībnieki, mantiskā ieguldījuma novērtēšanas metodes nav jānorāda.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras veikušas novērtēšanu.

156.pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī emisijas uzcenojums. Emisijas uzcenojuma apmēru nosaka ar dalībnieku lēmumu, ja statūti nenosaka citādi, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

163.

 

 

 

 

164.

Juridiskais birojs

Aizstāt 156.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu “nosacījumos” ar vārdu “noteikumos” un vārdus “emisijas uzcenojums” ar vārdiem “daļas uzcenojums”.

Juridiskais birojs

Izteikt 156.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Daļas uzcenojumu nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

155.pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī daļas uzcenojums. Daļas uzcenojumu norāda pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

 

157.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, attiecīgā persona zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai, kā arī tiek ieturēta viena piektdaļa no šīs personas iemaksātās summas. Ieturētā summa tiek ieskaitīta sabiedrības rezerves kapitālā, bet atlikusī summa tiek izmaksāta attiecīgajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Statūtos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas ieguvēja.

(5) Statūtos var noteikt līgumsodu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par soda naudu šīs daļas izpratnē.

165.

 

 

 

166.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

167.

 

 

 

 

 

 

 

 

168.

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 157.panta pirmajā daļā vārdu “nosacījumos” ar vārdu “noteikumos” un papildināt pēc vārda “valde” ar vārdu “tai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 157.panta pirmajā daļā vārdus “mazāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas” ar vārdiem “mazāks par 15 dienām un lielāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 157.panta trešajā daļā vārdus “Statūtos” ar vārdiem “Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi” un papildināt trešo daļu ar vārdiem “ja statūtos tas ir paredzēts.”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 157.panta piektās daļas pirmajā teikumā pirms vārda “Statūtos” ar vārdiem “Dibināšanas līgumā kā arī”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

156.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde šai personai pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par 15 dienām un lielāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, tā zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai, kā arī tiek ieturēta viena piektdaļa no jau iemaksātās summas. Ieturēto summu ieskaitīta sabiedrības obligātajā rezervē, bet atlikušo summu izmaksā attiecīgajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai, ja statūtos tas ir paredzēts.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas ieguvēja.

(5) Dibināšanas līgumā, kā arī statūtos var noteikt līgumsodu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par līgumsodu šīs daļas izpratnē.

158. pants. Vairāku personu tiesības uz kapitāla daļu

(1) Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā, ir solidāri atbildīgas par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

169.

Juridiskais birojs

Izslēgt 158.panta nosaukumā vārdu “kapitāla” un papildināt pirmajā un trešajā daļā pēc vārda “sabiedrībā” ar vārdiem “ar ierobežotu atbildību”.

Atbalstīt

157. pants. Vairāku personu tiesības uz daļu

(1) Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ir solidāri atbildīgas par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

159.pants. Rezerves kapitāls

(1) Rezerves kapitālu veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas, kā arī citi atskaitījumi, kas izdarāmi rezerves kapitālā saskaņā ar likumiem vai statūtiem.

(2) Rezerves kapitāla lielums tiek noteikts statūtos, bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Rezerves kapitālā jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts statūtos noteiktais rezerves kapitāla lielums, obligātos atskaitījumus rezerves kapitālā izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var būt noteikts lielāks rezerves kapitāla apjoms un citāda tā veidošanas kārtība.

170.

Juridiskais birojs

Izteikt 159.pantu šādā redakcijā:

“159.pants. Obligātā rezerve

(1) Obligāto rezervi veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu samaksas).

(2) Obligātās rezerves lielums nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Obligātajās rezervēs jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts noteiktais obligātās rezerves lielums, atskaitījumus izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var būt noteikts lielāks obligātās rezerves apjoms un citāda tā veidošanas kārtība.”

Atbalstīt

158.pants. Obligātā rezerve

(1) Obligāto rezervi veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu samaksas).

(2) Obligātā rezerve nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Obligātajā rezervē jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts noteiktais obligātās rezerves lielums, atskaitījumus izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var būt noteikts lielāks obligātās rezerves apjoms un citāda tās veidošanas kārtība.

160.pants. Rezerves kapitāla izlietošana

(1) Rezerves kapitālu ar dalībnieku lēmumu var izlietot zaudējumu segšanai gadījumos, kad šos zaudējumus nevar segt no sabiedrības pārējā pašu kapitāla.

(2) No rezerves kapitāla nedrīkst izmaksāt dividendes vai izdarīt citas izmaksas dalībniekiem.

171.

Juridiskais birojs

Izteikt 160.pantu šādā redakcijā:

“160.pants. Obligātās rezerves izlietošana

Obligāto rezervi var izlietot tikai sabiedrības zaudējumu segšanai un tikai ar dalībnieku lēmumu.”.

Atbalstīt

159.pants. Obligātās rezerves izlietošana

Obligāto rezervi var izlietot tikai sabiedrības zaudējumu segšanai un tikai ar dalībnieku lēmumu.

161.pants. Citi kapitāli

(1) Sabiedrība var veidot citus kapitālus, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu kapitālu izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgā kapitāla veidošanas mērķim.

172.

Juridiskais birojs

Izteikt 161.pantu šādā redakcijā:

“161.pants. Citas rezerves

(1) Sabiedrība var veidot citas rezerves, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu rezervju izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgās rezerves veidošanas mērķim.”

Atbalstīt

160.pants. Citas rezerves

(1) Sabiedrība var veidot citas rezerves, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu rezervju izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgās rezerves veidošanas mērķim.

 

162.pants. Dividendes

(1) Dividende ir tīrās peļņas daļa, kas tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūti nenosaka citu dividenžu aprēķināšanas metodi.

(2) Dividendes nav aprēķināmas un izmaksājamas par daļām, kuras nav apmaksātas šajā likumā, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(3) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(4) Dividendes nedrīkst izmaksāt, ja pēc bilances noslēgšanas tiek konstatēts, ka sabiedrības tīrie aktīvi ir mazāki vai dividenžu izmaksas rezultātā kļūs mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(5) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(6) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(7) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minēto gadījumu.

173.

 

 

 

 

174.

 

 

 

 

175.

 

 

 

 

176.

 

 

 

 

 

 

 

177.

 

 

178.

Juridiskais birojs

Papildināt 162.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.”

Juridiskais birojs

Uzskatīt 162.panta pirmo daļu par otro daļu un izteikt to šādā redakcijā:

“(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.”

Juridiskais birojs

Uzskatīt 162.panta otro daļu par trešo daļu un izteikt šādā redakcijā: ”Dividendes ir aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām.”.

Juridiskais birojs

Uzskatīt 162.panta trešo daļu kā piekto daļu un esošo ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

“(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt, ja apstiprinot gada pārskatu tiek konstatēts, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.”

Juridiskais birojs

162.panta piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi uzskatīt par sesto, septīto un astoto daļu.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 162.panta septītajā daļā vārdus “162.pantā” ar vārdiem “163.pantā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

161.pants. Dividendes

(1) Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

(2) Dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

(3) Dividendes ir aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām.

(4) Dividendes nedrīkst aprēķināt, ja apstiprinot gada pārskatu tiek konstatēts, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(5) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(6) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(7) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(8) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minētos gadījumus.

163.pants. Nelikumīgi izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas dalībniekam jāatdod sabiedrībai nekavējoties pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību.

(3) Ja nelikumīgā izmaksa notikusi valdes locekļu vainas dēļ, valdes locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu par šīs izmaksas izdarīšanu, atbild solidāri ar dalībnieku, kurš šo izmaksu saņēmis.

179.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

180.

Juridiskais birojs

Izteikt 163.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas, ko dalībnieks no sabiedrības ieguvis labā ticībā, viņam ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību. Nelikumīgi izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atmaksāt sabiedrībai. Šādā gadījumā dalībniekam jāsedz zaudējumi, kas sabiedrībai radušies šīs nelikumīgās izmaksas rezultātā.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 163.panta trešo daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

162.pants. Nelikumīgi izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas, ko dalībnieks no sabiedrības ieguvis labā ticībā, viņam ir pienākums atmaksāt pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību. Nelikumīgi izmaksātās summas, kuras dalībnieks no sabiedrības ieguvis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, viņam ir pienākums atdot sabiedrībai. Šādā gadījumā dalībniekam jāsedz zaudējumi, kas radušies sabiedrībai šīs nelikumīgās izmaksas rezultātā.

4.apakšnodaļa

Atbildība

181.

Juridiskais birojs

Izteikt 4.apakšnodaļu kā 4.nodaļu

Atbalstīt

4.nodaļa

Atbildība

164.pants. Atbildība par saistībām, kuras uzņemtas pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce.

(4) Ja sabiedrības mantas nepietiek sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai, dibinātāji solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kas radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

182.

 

 

 

 

183.

 

 

 

 

184.

Juridiskais birojs

Izteikt 164.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“164.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā”

Juridiskais birojs

Papildināt 164.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Saistību pāreja sabiedrībai neierobežo tiesības celt prasību pret dibinātājiem.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 164.panta tresājā daļā vārdu “desmito”ar vārdu “divdesmito”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

163.pants. Atbildība par saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce. Saistību pāreja neliedz sabiedrībai tiesības celt prasību pret dibinātājiem.

(4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

165.pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā tā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

185.

Juridiskais birojs

Aizstāt 165.panta pirmajā daļā vārdus “nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma” ar vārdiem “stājas spēkā tiklīdz to apstiprinājusi dalībnieku sapulce”.

 

Atbalstīt

164.pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, stājas spēkā, tiklīdz to apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā tā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

 

166.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

(1) Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības reģistrācijai komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

186.

Juridiskais birojs

Aizstāt 166.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “ir solidāri atbildīgi” ar vārdiem “solidāri atbild sabiedrībai”.

 

Atbalstīt

165.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

(1) Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

167.pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka šā likuma 163.panta noteikumi.

(5) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

     

166.pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka šā likuma 163.panta noteikumi.

(5) Šajā pantā minētās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

 

168.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgo vai nolaidīgo rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistību. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Šajā pantā minētās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

     

167.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgu vai nolaidīgu rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistību. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Šajā pantā minētās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

169.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretrunā ar sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem, vai teršajām personām. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Valdes vai padomes locekļi, prokūrists un pilnvarnieks, kuru rīcības rezultātā nodarīts zaudējums šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi ietekmi sabiedrībā, ar savu rīcību pārkāpusi likumu, statūtus vai dalībnieku sapulces lēmumus. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies labticīgi, viņiem ir jānodrošina pierādījumi.

(3) Noilguma termiņš šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojama, ja ietekme realizēta:

1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) likumīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

187.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 169.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks, ar savu rīcību pārkāpuši likumu, statūtus vai likumīgus dalībnieku sapulces lēmumus, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi sabiedrībā. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies saskaņā ar likumu, statūtiem vai likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem, viņiem ir pierādīšanas pienākums.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

168.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretēji ar sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekam, vai trešajai personai. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks, ar savu rīcību pārkāpuši likumu, statūtus vai likumīgus dalībnieku sapulces lēmumus, viņi atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi sabiedrībā. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies saskaņā ar likumu, statūtiem vai likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem, viņiem ir pierādīšanas pienākums.

(3) Noilguma termiņš šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojama, ja ietekme realizēta:

1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) likumīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

170.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Padomes apstiprinājums valdes rīcībai neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar to izlīgumu. Lēmumu var pieņemt ne ātrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesību rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

188.

 

 

 

 

 

 

189.

Juridiskā komisija

Aizstāt 170.panta pirmajā daļā vārdu “labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem” ar vārdiem “ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību”.

Juridiskā komisija

Izteikt 170.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ir strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, viņam ir pierādīšanas pienākums.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

169.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies ar krietna un kārtīga sabiedrības vadītāja rūpību, viņam ir pierādīšanas pienākums.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar viņu izlīgumu. Lēmumu var pieņemt ne agrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesību rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

171.pants Kreditora prasība sabiedrības labā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166., 167.,168. un 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:

1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ir noslēgts izlīgums;

3)valde vai padome ir rīkojusies saskaņā ar savu locekļu lēmumu.

(3) Šajā pantā minētās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesību rašanās dienas.

190.

 

 

 

 

 

191.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 171.panta pirmajā daļā vārdus “166., 167.,168. un 169.pantā” ar vārdiem “167., 168.,169. un 170.pantā”.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 171.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) zaudējums nodarīts pildot valdes vai padomes lēmumu.”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

170.pants Kreditora prasība sabiedrības labā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret šā likuma 166. - 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību, un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:

1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ir noslēgts izlīgums;

3) zaudējums nodarīts pildot valdes vai padomes lēmumu.

(3) Šajā pantā minētās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesību rašanās dienas.

 

172.pants. Konkurences aizliegums

(1) Valdes loceklis bez dalībnieku piekrišanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – bez padomes piekrišanas nedrīkst:

1) būt par individuālo komersantu sabiedrības komercdarbības jomā;

2) būt par dalībnieku pilnsabiedrībā vai par komplementāro dalībnieku komanditsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības darbības jomā;

3) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

4) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var prasīt, lai valdes loceklis izbeidz aizliegto darbību un nodod sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī atlīdzina zaudējumus, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(3) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā pieci gadi no zaudējumu rašanās dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

192.

Juridiskā komisija

Izteikt 172.pantu šādā redakcijā:

172.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet ja tāda nav izveidota - bez dalībnieku piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā, vai dalībnieku ar pilnu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi un padomes locekļi (ja tāda ir izveidota) ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Atbalstīt

171.pants. Konkurences aizliegums attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem

(1) Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav izveidota, - bez dalībnieku piekrišanas nedrīkst:

1) būt par komplementāru personālsabiedrībā vai dalībnieku ar pilnu atbildību kapitālsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības komercdarbības jomā;

2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

3) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja sabiedrības valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie valdes locekļi vai padomes locekļi (ja tāda ir izveidota) ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

172.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.

(2) Sabiedrībai jāceļ prasība pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija neceļ prasību tiesā šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, dalībnieku mazākums var celt prasību tiesā bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Pret dibinātājiem, padomi un revidentu sabiedrības prasību ceļ un uztur valde, ja dalībnieku sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas pielaiž par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neskatoties uz dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neceļ prasību tiesā.

(6) Prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai pievieno attiecīgi apliecinātu sapulces protokola izrakstu. Dalībnieku mazākumam, ceļot prasību tiesā, ir pienākums pievienot pierādījumus, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu, kā arī attiecīgs dalībnieku mazākuma pilnvarojums.

(7) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(8) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

193.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

194.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 172.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 173.panta sesto daļu pēc vārdiem “divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla” ar vārdiem “vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

172.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.

(2) Sabiedrībai jāceļ prasība pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad ,ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījumu iesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija viena mēneša laikā neceļ prasību tiesā, dalībnieku mazākums šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā var celt prasību bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasību pret valdes locekli ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Sabiedrības prasību pret dibinātājiem, padomi un revidentu ceļ un uztur valde, ja dalībnieku sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas pielaiž par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neņemot vērā dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neceļ prasību tiesā.

(6) Prasība ceļama tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai pievieno attiecīgi apliecinātu sapulces protokola izrakstu. Dalībnieku mazākumam, ceļot prasību tiesā, ir pienākums pievienot pierādījumus par to, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla vai viņu līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 50 000 latu, kā arī attiecīgu dalībnieku mazākuma pilnvarojumu.

(7) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(8) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.

 

174.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīc ību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

     

173.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu pats par sevi neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

5.apakšnodaļa

Sabiedrības gada pārskati un peļņas sadale

195.

Juridiskais birojs

Izteikt 5.apakšnodaļu kā 5.nodaļu.

Atbalstīt

5.nodaļa

Sabiedrības gada pārskati un peļņas sadale

175.pants. Sabiedrības pārskati

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja sabiedrībai ir padome).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un pēc revidenta atzinuma saņemšanas sasauc dalībnieku sapulci.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar šā likuma 273.pantu.

196.

 

 

 

197.

 

 

 

198.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 175.panta pirmajā daļā vārdus “nekavējoties” ar vārdiem “ne vēlāk kā viena mēneša laikā”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 175.panta trešajā daļā vārdus

“sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un”.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 175.panta ceturtajā daļā vārdus “273.pantu” ar vārdiem “270.pantu”.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

174.pants. Sabiedrības pārskati

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja tāda ir izveidota).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sasauc dalībnieku sapulci pēc revidenta atzinuma saņemšanas.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

176.pants. Padomes ziņojums sapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un sastāda par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā iekļauj:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu;

2) valdes darbības izvērtējumu;

3) pārskatu par padomes darbību pārskata periodā.

     

175.pants. Padomes ziņojums sapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un sastāda par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā iekļauj:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu;

2) valdes darbības izvērtējumu;

3) pārskatu par padomes darbību pārskata periodā.

177.pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu nākamajam pārskata gadam katru gadu ievēlē kārtējā dalībnieku sapulcē vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā, par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņēmumā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentam, un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.

     

176.pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu nākamajam pārskata gadam katru gadu ievēlē kārtējā dalībnieku sapulcē vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā, par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņēmumā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumus saņēmusi valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentam, un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.

178.pants. Revidenta pienākumi un tiesības

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

     

177.pants. Revidenta pienākumi un tiesības

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

 

179.pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet nav tos norādījis atzinumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, viņš ir atbildīgs solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

     

178.pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet nav tos norādījis atzinumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, viņš ir atbildīgs solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

180.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 176.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta atzinums atšķiras no ievēlētā revidenta atzinuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

     

179.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta atzinums atšķiras no ievēlētā revidenta atzinuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

181.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas sadali nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) rezerves kapitālā izdarāmo atskaitījumu apmēru;

3) citos kapitālos (ja tādi paredzēti likumā vai statūtos) izdarāmo atskaitījumu apmēru;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

 

 

 

 

 

 

 

199.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā birojs

Aizstāt 181.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “rezerves kapitālā” ar vārdiem “obligātajā rezervē” un aizstāt 3.punktā vārdus “citos kapitālos” ar vārdiem “citās rezervēs”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

180.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas izlietošanu nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.panta noteikumiem.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) obligātajā rezervē izdarāmo atskaitījumu apmēru;

3) citās rezervēs (ja tādas paredzētas likumā vai statūtos) izdarāmo atskaitījumu apmēru;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

 

182.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistram

(1) Valde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas iesniedz to komercreģistram.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 176.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu;

3) dalībnieku sapulces protokolu.

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu gada pārskata apstiprināšanas dienā.

200.

 

 

 

201.

Juridiskais birojs

Izteikt 182.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valde gada pārskatu iesniedz komercreģistram.”

Juridiskā birojs

Apvienot 182.panta otrās daļas 2. un 3. punktu un izteikt kā 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.”

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

181.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistra iestādei

(1) Valde gada pārskatu iesniedz komercreģistra iestādei.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 176.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu gada pārskata apstiprināšanas dienā.

 

183.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība var izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts līgumā (ja tas nav paredzēts statūtos), vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība pārskata gada noslēgšanas brīdī ir zemāka vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu zemāka par sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

 

 

 

 

 

 

202.

 

 

 

 

 

 

 

 

203.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā birojs

Izslēgt 183.panta otrajā daļā vārdus “(ja tas nav paredzēts statūtos)”.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā birojs

Izslēgt 183.panta trešajā daļā vārdus “Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

182.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskatāmi arī gadījumi, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā, noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls pārskata gada noslēgšanas brīdī ir mazāks vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu mazāks par sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

 

 

 

184.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt lēmuma pieņemšanu par revīzijas veikšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmums par revīzijas veikšanu netiek pieņemts, dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturtdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var iesniegt prasību tiesā par revīzijas noteikšanu un, ja nepieciešams, par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu. Tiesa pieņem nolēmumu par revīzijas noteikšanu un par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu, ja tam ir pamatots iemesls.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem noformē atzinumu, kuru iesniedz padomei (ja tāda izveidota) un dalībnieku sapulcei.

 

 

 

 

 

 

204.

 

 

205.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

206.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 184.panta otrajā daļā vārdus “lēmuma pieņemšanu par” un papildināt ar vārdiem “ja tam ir svarīgs iemesls”.

Juridiskais birojs

Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja valde atsaka revīzijas veikšanu, tā sasauc dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu mēnešu laiku pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no balss tiesīgā papmtkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 184.panta piektajā daļā vārdu “noformē” ar vārdu “sastāda” un aizstāt vārdus “kuru iesniedz padomei (ja tāda izveidota) un dalībnieku sapulcei” ar vārdiem “kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kura pieņēmusi lēmumu par revīzijas veikšanu vai dalībnieku mazākumam un valdei.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

183.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt revīzijas veikšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(3) Ja valde nepiekrīt revīzijas veikšanai, tā sasauc dalībnieku sapulci ne vēlāk kā divu mēnešu laiku pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu ceturtdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var prasīt, lai komercreģistra iestāde uzdod revīziju revidentam, kurš iekļauts tās apstiprinātajā sarakstā.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu, kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kas pieņēmusi lēmumu par revīzijas veikšanu vai dalībnieku mazākumam un valdei.

185.pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi papildus šā likuma 176.panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt valdei, lai tā pieaicina ekspertus, ja tam ir pamatots iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināms šā likuma 177. un 178.panta noteikumi.

207

 

 

 

 

208.

Juridiskais birojs

Papildināt 185.panta pirmo daļu ar vārdiem “nosakot tiem atlīdzību”.

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 185.panta trešajā daļā vārdus “papildus šā likuma 176.panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei” ar vārdiem “ja viņu ir pieaicinājis dalībnieku mazākums saskaņā ar šā likuma 177.panta piekto daļu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

184.pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus, nosakot, viņiem atlīdzību.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi, ja viņu ir pieaicinājis dalībnieku mazākums saskaņā ar šā likuma 176.panta piektās daļas noteikumiem.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt, lai valde pieaicina ekspertus, ja tam ir svarīgs iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināmi šā likuma 177. un 178.panta noteikumi.

XII nodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

209.

Juridiskais birojs

Izteikt XII nodaļu kā XII sadaļu.

Atbalstīt

XII sadaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

1.apakšnodaļa

Pamatkapitāls un daļa

210.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Atbalstīt

1.nodaļa

Pamatkapitāls un daļa

186.pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

     

185.pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

 

187.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(3) Daļa nav dalāma.

(4) Daļa d od dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

211.

 

212.

 

 

 

213.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Aizstāt 187.pantā pirmajā daļā vārdus “veselos skaitļos” ar vārdiem “veselos latos”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 187.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Statūtos var noteikt, ka sabiedrības daļas ir bez nominālvērtības”.

Juridiskā komisija

Izslgt 187.panta otro daļu.

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

186.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos latos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Daļa nav dalāma.

(3) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

188.pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei tiek iekārtots sabiedrības dalībnieku reģistrs.

(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) fiziskajām personām norāda dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana,- arī daļu apmaksas termiņu;

5) daļu apmaksu apliecinošos dokumentu rekvizītus;

6) ziņas par daļu apgrūtināšanu.

(3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā izdara un ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarots valdes loceklis.

(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas ziņo komercreģistram, iesniedzot precizētu dalībnieku reģistra izrakstu.

(7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, kā arī kompetentas valsts iestādes. Citas personas ir tiesīgas iepazīties ar dalībnieku reģistru, ja tam piekrīt valde.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošajām daļām sabiedrībā, to nominālvērtību un apgrūtinājumiem.

214.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

215.

 

 

 

 

 

216.

 

217

 

 

 

 

 

218.

 

219.

 

 

 

220.

 

 

221.

Juridiskais birojs

Izteikt 188.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru.”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 188.panta otrās daļas 5.punktu un 6.punktu.

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 188.panta piektajā daļā vārdus “izdara un”.

Juridiskais birojs

Izteikt 188.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 188.panta septītās daļas otro teikumu.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 188.panta septītajā daļā vārdus “kompetentas valsts iestādes” ar vārdiem “ar Ministru Kabineta lēmumu noteiktas valsts iestādes”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 188.panta septītajā daļā vārdu “valsts” ar vārdu “publiskas”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 188.panta astotajā daļā vārdus “to nominālvērtību un apgrūtinājumiem”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

187.pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei sabiedrība ved dalībnieku reģistru.

(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) fiziskajām personām norāda dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana, - arī daļu apmaksas termiņu.

(3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarots valdes loceklis.

(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru.

(7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošām daļām sabiedrībā.

 

189.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.pantā minētajiem noteikumiem.

222.

Juridiskais birojs

Papildināt 189.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par daļas atsavināšanu nav uzskatāma uzņēmuma vai tās daļas pāreja citam īpašniekam.”.

Atbalstīt

189.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūtos var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.pantā minētajiem noteikumiem.

(5) Par daļas atsavināšanu nav uzskatāma uzņēmuma vai tā daļas pāreja citam īpašniekam.

190.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrības valdei.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

     

189.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrības valdei.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

191.pants. Daļas ieķīlāšana

Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.

     

190.pants. Daļas ieķīlāšana

Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.

192.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem.

(2) Pamats mantinieka ierakstīšanai sabiedrības dalībnieku reģistrā ir tiesas nolēmums.

(3) Ja likumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieņēmuši mantojumu uz mirušā dalībnieka daļām, tās piekrīt valstij.

.223.

Juridiskais birojs

Izteikt 192.pantu šādā redakcijā:

“192.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, bet bezmantinieka manta piekrīt valstij.

(2) Valstij nav balsstiesību, un nosakot pārstāvības normu šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas.”

Atbalstīt

191.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem, bet bezmantinieka manta piekrīt valstij.

(2) Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

(3) Iegūtās daļas valsts piedāvā pārdošanai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas.

193.pants. Savas daļas iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savu daļu, ja likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedrība savu daļu iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam atsakoties no daļas un izstājoties no sabiedrības;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka - juridiskās personas izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļa nav pieprasīta.

(3) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību.

224.

 

 

 

 

225.

 

 

 

226.

 

 

227

Juridiskais birojs

Apvienot 193.panta pirmo un otro daļu un izteikt pirmās daļas sākumu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot šādus gadījumus:”

Juridiskais birojs

Izteikt 193.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dalībniekam rakstveidā atsakoties no savas daļas;”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 193.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “daļa nav pieprasīta” ar vārdiem “daļu nav ieguvusi cita persona”.

Juridiskais birojs

Papildināt 193.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Nosakot pārstāvības normu šīs daļas netiek ņemtas vērā.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

192.pants. Savas daļas iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tā šīs daļas iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam rakstveidā atsakoties no savas daļas;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka - juridiskās personas - izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļu nav ieguvusi cita persona.

(2) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību. Nosakot pārstāvības normu, šīs daļas netiek ņemtas vērā.

194.pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, šo daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

     

193.pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

195.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.

     

194.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.

196.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieks ir zaudējis tiesības uz visām tam piederošajām daļām, tas zaudē dalībnieka statusu ar šo tiesību zaudēšanas brīdi.

(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attainojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.

(3) Prasību tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu.

228.

 

229.

 

 

230

Juridiskais birojs

Izslēgt 196.pantā pirmo daļu (dublē 137.pantu).

Juridiskais birojs

Papildināt 196.panta trešo daļu pēc vārda “Prasību” ar vārdiem “par dalībnieka izslēgšanu”.

Juridiskais birojs

Papildināt 196.panta ceturtajā daļā pēc vārda “ieguldījumu” ar vārdiem “kuru nosaka atbilstoši šā likuma 157.panta otrās daļas noteikumiem”;

Uzskatīt 196.panta otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi kā pirmo, otro un trešo daļu.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

195.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums.

(2) Prasību par dalībnieka izslēgšanu tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu, kuru nosaka atbilstoši šā likuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

231.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2.nodaļu.

Atbalstīt

2.nodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

197.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 215.pantā minētajos gadījumos – ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos.

     

196.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 215.pantā minētajos gadījumos – ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos.

 

198.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības mantas aktīvu daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad ir pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otrās daļas noteikumiem, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

 

 

 

 

 

232.

 

 

 

 

 

233.

 

 

 

 

 

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 198.panta trešajā daļā vārdus “155.panta” ar vārdiem “156.panta”.

 

 

 

Juridiskais birojs

Papildināt 198.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatkapitāla palielināšana kapitalizējot parādus ir uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.”;

uzskatīt otro, trešo, ceturto daļu attiecīgi kā trešo, ceturto un piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

197.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības mantas aktīvu daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

(3) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(4) Ja jaunas daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otrās daļas noteikumiem, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(5) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

199.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas noteikumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību (ja tā tikusi palielināta);

5) daļas cenu (ja tā noteikta pēc paaugstināta kursa);

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai;

8) jauno daļu apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

234.

 

 

 

 

235.

 

236.

 

 

 

237.

 

 

238.

Juridiskais birojs

Izteikt 199.panta sākumu šādā redakcijā:

“Ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, kuros norāda:”

Juridiskais birojs

Izslēgt 199.panta 4.punktā vārdus “(ja tā tikusi palielināta)”.

Juridiskais birojs

Izteikt 199.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) daļas cenu, ja ir noteikts daļas uzcenojums;”.

Juridiskais birojs

Papildināt 199.panta 7.punktu ar vārdiem “ja pamatkapitāls tiek palielināts, uzņemot jaunus dalībniekus”.

Juridiskā komisija

Izteikt 199.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) jauno daļu apmaksas termiņu, ar tādu aprēķinu, lai jaunā daļa būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

198.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

Ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, kuros norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību;

5) daļas cenu, ja ir noteikts daļas uzcenojums;

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai, ja pamatkapitāls tiek palielināts, uzņemot jaunus dalībniekus;

8) jauno daļu apmaksas termiņu, ar tādu aprēķinu, lai jaunā daļa būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

 

200.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un precizēto statūtu tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu.

239.

Juridiskais birojs

Izslēgt 200.pantu (izteikts kā 202.pants).

Atbalstīt

 

201.pants. Dalībnieka pirmtiesības

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības proporcionāli viņam piederošajām daļām iegūt jaunās daļas, kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

240.

 

 

241.

 

 

 

 

 

242.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 201.panta pirmajā daļā vārdus “kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā”.

Juridiskais birojs

Papildināt 201.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgto izsoli.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 201.panta ceturtajā daļā vārdus “vai otrajā” ar vārdiem “otrajā vai trešajā”.

.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

199.pants. Dalībnieka pirmtiesības

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības iegūt jaunās daļas proporcionāli viņam piederošajām daļām.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām. Ja pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

202.pants. Pieteikums daļu iegādei

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, tas šā likuma 200.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) iegūstamo daļu skaitu;

4) tā ieguldījuma kopējo apmēru un veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu.

243.

 

 

244.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 198.panta pirmajā daļā vārdus “200.panta” ar vārdiem “201.panta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 202.panta nosaukumā vārdu “iegādei” ar vārdu “iegūšanai”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

200.pants. Pieteikums daļu iegūšanai

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, viņš šā likuma 199.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) daļu skaitu, kuru persona vēlas iegūt;

4) veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu, nepārsniedzot pamatkapitāla palielināšanas noteikumos minēto.

 

203.pants. Pamatkapitāla apmaksas kārtība

Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojams šā likuma 151., 152., 153. un 164.panta noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi.

     

201.pants. Pamatkapitāla apmaksas kārtība

Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojami šā likuma 151 - 154.panta noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

204.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

(1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikuma paredzētā daļu apmaksas termiņa beigām vai dienas, kad viss palielinātais pamatkapitāls ir apmaksāts, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, – bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;

2) mantiska ieguldījuma izdarīšanas gadījumā – dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu. Ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama lieta, pieteikumam pievieno izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra;

3) izrakstu no sabiedrības dalībnieku reģistra, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par pamatkapitāla palielināšanu.

 

245.

Juridiskais birojs

Izteikt 204.pantu kā 202.pantu šādā redakcijā:

“202.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc tam, kad visi dalībnieki, pamatojoties uz viņu pieteikumu par daļu iegūšanu ir ierakstīti dalībnieku reģistrā, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 216.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

3) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā;

4) dalībnieku un trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;

5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem - bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, ja tā ir jau izdarīta;

6) mantiskā ieguldījuma izdarīšanas gadījumā - dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu sabiedrībai.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.”.

Atbalstīt

202.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc tam, kad visi dalībnieki, pamatojoties uz viņu pieteikumu par daļu iegūšanu ir ierakstīti dalībnieku reģistrā, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 216.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

3) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā;

4) dalībnieku un trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;

5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, - bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, ja tā jau izdarīta;

6) mantiskā ieguldījuma izdarīšanas gadījumā - dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu sabiedrībai.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

 

246.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 203.pantu šādā redakcijā:

“203.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistrā dalībnieku reģistra izrakstu, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.”.

Atbalstīt

203.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistrā dalībnieku reģistra izrakstu, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

205.pants. Lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu spēkā neesamība

(1) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, ja daļas netiek apmaksātas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā.

(2) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, spēku zaudē arī visi citi dalībnieku sapulces un valdes lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, valde par to rakstveidā paziņo komercreģistra iestādei.

247.

Juridiskais birojs

Izteikt 205.pantu šādā redakcijā:

“205.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Pamatkapitālu samazina dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību”.

 

Atbalstīt

204.pants. Pamatkapitāla samazināšanas veidi

Pamatkapitālu samazina, dzēšot daļas vai samazinot daļas nominālvērtību.

 

206.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas noteikumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību.

248.

 

 

249.

 

 

 

250.

Juridiskais birojs

Aizstāt 206.panta 3.punktā vārdu “tas” ar vārdu “pamatkapitāls”.

Juridiskā komisija

Izteikt 206.panta pirmās daļas sākumu šādā redakcijā:

“Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:”

Juridiskā komisija

Papildināt 206.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

205.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību.

(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus

207.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

     

206.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

 

 

208.pants. Kreditoru informēšana

(1) Pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu 15 dienu laikā valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu publicē divas reizes ar laika intervālu, kas nav mazāks par 15 dienām. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina termiņā pieteikto kreditoru (izņemot nodrošinātos kreditorus) prasījumus. Ja ir iestājies saistību izpildes termiņš vai nodrošinājums ir nepietiekams, kreditors var prasīt prasījuma apmierināšanu.

251.

 

 

252.

253.

 

254.

 

 

255.

 

 

 

 

256.

Juridiskais birojs

Izteikt 208.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“208.pants. Kreditoru aizsardzība”

Juridiskais birojs

Izslēgt 208.panta otrajā daļā otro teikumu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 208.panta pirmajā daļā vārdus “15 dienu laikā” ar vārdiem “piecu dienu laikā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 208.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus “trim mēnešiem” ar vārdiem “vienu mēnesi”;

Juridiskais birojs

Papildināt 208.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu.”

Juridiskais birojs

Izteikt 208.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinatā prasījuma apmērā).”

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

207.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinatā prasījuma apmērā).

 

209.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu valde iesniedz komercreģistra iestādei ne agrāk pēc trim mēnešiem no dienas, kad publicēts pēdējais paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā;

3) dalībnieku sapulces protokola vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad reģistrēti komercreģistrā statūtu grozījumi par pamatkapitāla samazināšanu.

257.

 

258.

 

 

 

 

 

 

 

 

259.

 

 

 

260.

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 209.panta pirmajā daļā vārdus “ne agrāk pēc” ar vārdiem “ne agrāk kā pēc”.

Juridiskais birojs

Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījuma pieteikuma termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā.”

Deputāts A.Razminovičš

Aizstāt 209.panta trešajā daļā vārdus “ne vēlāk pēc” ar vārdiem “ne vēlāk kā pēc”.

Juridiskais birojs

Izteikt 209.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.”

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

208.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījuma pieteikuma termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pārvalde

261.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3.nodaļu.

Atbalstīt

3.nodaļa

Sabiedrības pārvalde

210.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda izveidota).

     

209. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota).

211.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī lēmumu pieņemšana par darījumiem ar valdes locekļiem un sabiedrības pārstāvja iecelšana šiem darījumiem;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta un sabiedrības kontroliera ievēlēšana;

7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;

8) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli un gadījumos, kad sabiedrībai nav izveidota padome, – starp sabiedrību un valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē.

(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē.

 

 

262.

 

 

 

 

 

 

263.

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 211.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “kā arī lēmumu pieņemšana par darījumiem ar valdes locekļiem un sabiedrības pārstāvja iecelšana šiem darījumiem”.

 

Juridiskais birojs

Papildināt 211.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā dalībnieki atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

210.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta un sabiedrības kontroliera ievēlēšana;

7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;

8) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli, bet gadījumos, kad sabiedrībai nav padomes, – starp sabiedrību un valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē.

(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.

212.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Katra pilnībā apmaksātā daļa dod dalībniekam vienu balsi, ja statūti nenosaka citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

264.

Juridiskais birojs

Izteikt 212.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi.”.

 

Atbalstīt

211.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, par prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

213.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, ku ri kopā pārstāv ne mazāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav pārstāvības normās noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

265.

Juridiskais birojs

Aizstāt 213.panta pirmajā daļā vārdus “ne mazāk” ar vārdu “vairāk”.

Atbalstīt

212.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā sasauktā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav pārstāvības normās noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties dalībnieku sapulcē personiski vai ar rakstveidā pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

 

214.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Dalībnieku sapulci sasauc valde:

1) gada pārskata apstiprināšanai un lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai;

2) sabiedrības valdes un padomes (ja statūti paredz padomi), kā arī revidenta ievēlēšanai;

3) ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība (bilances aktīvu kopsumma, atskaitot uzkrājumu un parādu kopsummu) ir mazāka par pusi no šā likuma 185.pantā noteiktā sabiedrības pamatkapitāla;

4) ja to pieprasa padome;

5) ja to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(2) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki.

(3) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, 15 dienu laikā sasaucama atkārtota sapulce.

(4) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināms šā likuma 285.panta noteikumi.

266.

 

 

 

 

 

 

267.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

268.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

269.

 

 

 

 

 

 

270.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 214.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) ja sabiedrības aktīvu vērtība (bilances aktīvu kopsumma, atskaitot uzkrājumu un parādu summu) ir mazāks par pusi no likumā noteiktā sabiedrības pamatkapitāla;

Juridiskais birojs

Sadalīt 214.panta pirmo daļu divās daļās un izteikt

“(1) Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā gada pārskata apstiprināšanai, lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai un revidenta ievēlēšanai.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome (ja tāda ir izveidota);

2) komercreģistra iestāde.”

Juridiskais birojs

Papildināt 214.pantu ar jaunu trešo daļu:

“(3) Valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci arī tad, ja:

1) sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks kā trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla;

2) to pieprasa padome;

3) to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.”

Juridiskais birojs

Uzskatīt 214.panta otro daļu par ceturto daļu un papildināt to ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Ja dalībnieki nav vienojušies par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, pēc jebkura dalībnieka lūguma dalībnieku sapulci sasauc komercreģistra iestāde.”

Juridiskais birojs

Uzskatīt 214.panta trešo par ceturto daļu un aizstāt vārdus “15 dienu laikā” ar vārdiem “viena mēneša laikā”;

Uzskatīt 214.panta ceturto daļu par sesto daļu.

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

213.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Kārtējo dalībnieku sapulci sasauc valde vismaz reizi gadā gada pārskata apstiprināšanai, lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai un revidenta ievēlēšanai.

(2) Ja valde nav sasaukusi kārtējo dalībnieku sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome (ja tāda ir izveidota);

2) komercreģistra iestāde.

(3) Valdei ir pienākums sasaukt dalībnieku sapulci statūtos paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja:

1) sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla;

2) to pieprasa padome;

3) to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(4) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki. Ja dalībnieki nav vienojušies par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību, pēc jebkura dalībnieka lūguma dalībnieku sapulci sasauc komercreģistra iestāde.

(5) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, viena mēneša laikā sasaucama atkārtota dalībnieku sapulce.

(6) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināmi šā likuma 285.panta noteikumi.

215.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par sapulces dalībnieku sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

     

214.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

 

216.pants. Lēmuma pieņemšana bez dalībnieku sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka to, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde izsūta rakstveida lēmuma projektu visiem dalībniekiem, norādot termiņu, kurā dalībniekam jāpauž attieksme pret lēmuma projektu. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nepauž savu attieksmi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde noformē balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) protokola noformētāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu – šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

271.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

272.

Juridiskais birojs

Izteikt 216.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valde visiem dalībniekiem izsūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā dalībnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt mazāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 216.panta trešajā daļā vārdu “noformē” ar vārdu “sastāda”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

215.pants. Lēmuma pieņemšana bez dalībnieku sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka to, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde visiem dalībniekiem izsūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā dalībnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt mazāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu – šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

217.pants. Dalībnieku lēmums

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums noformējams rakstveidā, un to paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.

(4) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes, valdes locekļiem, revidentu un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

273.

 

 

 

274.

 

275.

Juridiskais birojs

Izteikt 217. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“217.pants. Dalībnieka lēmuma pieņemšana dalībnieku sapulcē”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 217. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “ne mazāk” ar vārdu “vairāk”

Juridiskais birojs

Izteikt 217. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dalībnieku sapulces lēmumu ieraksta protokolā vai sastāda atsevišķa dokumenta veidā. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Lēmumu paraksta sapulces vadītājs.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

216.pants. Dalībnieka lēmuma pieņemšana dalībnieku sapulcē

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmumu ieraksta protokolā vai sastāda atsevišķa dokumenta veidā. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Lēmumu paraksta sapulces vadītājs.

(4) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

 

218.pants. Dalībnieku lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķu to locekļu prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem. Noilguma termiņš prasības iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

276.

 

 

 

 

277.

 

 

278.

Juridiskais birojs

Izteikt 218. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“218.pants. Dalībnieku lēmuma atzīšana par spēkā neesošu”.

Juridiskais birojs

Papildināt 218. panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “šāds lēmums” ar vārdiem “vai tā pieņemšanas procedūra”.

Juridiskais birojs

Papildināt 218. panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

217.pants. Dalībnieku lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes, padomes vai atsevišķas valdes vai padomes locekļa prasību, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Noilguma termiņš prasības iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

219.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – ne mazāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Statūtu grozījumus piesaka reģistrācijai komercreģistrā, pievienojot dalībnieku lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dalībnieku sapulces protokolu vai balsošanas protokolu un precizēto statūtu tekstu.

279.

 

 

280.

Juridiskais birojs

Aizstāt 219.pantā pirmajā daļā vārdus “ne mazāk” ar vārdu “vairāk”;

Juridiskais birojs

Izteikt 219.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Piesakot statūtu grozījumus ierakstīšanai komercreģistrā, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

218.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – vairāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Piesakot statūtu grozījumus ierakstīšanai komercreģistrā, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

220.pants. Mantas samazināšanās

Ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība ir mazāka par pusi no pamatkapitāla vai mazāka par šā likuma 185.pantā noteikto pamatkapitāla lielumu, dalībnieki pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

281.

Juridiskais birojs

Izteikt 220.panta nosaukumu un sākumu šādā redakcijā:

“220.pants. Dalībnieku lēmums, ja samazinājusies sabiedrība manta

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks kā trīs ceturtdaļas no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieki lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:”

Atbalstīt

219.pants. Dalībnieku lēmums, ja samazinājusies sabiedrība manta

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieki lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

221.pants. Padome

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojams šā likuma 291.- 300.pants.

282.

Juridiskā komisija

Izteikt 221.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojami šā likuma 291.- 300.panta notekumi, kas nav pretēji šīs nodaļas noteikumiem.”.

Atbalstīt

220.pants. Padome

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojami šā likuma 291.- 300.panta notekumi, kas nav pretēji šīs nodaļas noteikumiem.

222.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarību.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir vairāk par diviem locekļiem, tie no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

(9) Detalizētāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

283.

 

 

 

284.

Juridiskais birojs

Aizstāt 222.panta septītajā daļā vārdus “vairāk par diviem locekļiem” ar vārdiem “divi vai vairāk locekļi”.

Juridiskā komisija

Izteikt 222.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis, revidents vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarbību. Statūtos var noteikt citus ierobežojumus valdes locekļiem.”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

221.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis, revidents vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarbību. Statūtos var noteikt citus ierobežojumus valdes locekļiem.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir divi vai vairāk locekļi, viņi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kas organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

(9) Sīkāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

 

223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

285.

 

286.

Juridiskais birojs

Izslēgt 223.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Sadalīt 223.panta trešo daļu divās daļas un izteikt šādā redakcijā:

“(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(4) Attiecībā pret sabiedrību valdei jāievēro pāstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.”.

uzskatīt 223.pantu par 224.pantu.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

222.pants Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

224.pants Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

287.

Juridiskais birojs

Uzskatīt 224.pantu par 223.pantu

Atbalstīt

223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

(3) Attiecībā pret sabiedrību valdei jāievēro pāstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku sapulces un padomes lēmumos.

225.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc ar dalībnieku lēmumu. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu , pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai pilnvaru izbeigšanu.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 310.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Ja valdes loceklis tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojami šā likuma 12.panta noteikumi.

     

224.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc ar dalībnieku lēmumu. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai viņu pilnvaru izbeigšanu.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu. Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Valdes loceklim, kas atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī uzticības zaudēšana.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par viņa atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojami šā likuma 12.panta noteikumi.

 

 

XIII nodaļa

Akciju sabiedrība

288.

Juridiskais birojs

Izteikt XIII nodaļu kā XIII sadaļu.

Atbalstīt

XIII sadaļa

Akciju sabiedrība

1.apakšnodaļa

Sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

289.

290.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Juridiskais birojs

Papildināt 1.apakšnodaļas nosaukumā un 226.panta nosaukumā pirms vārda “sabiedrības” ar vārdu “Akciju”.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

1. nodaļa

Akciju sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

226.pants. Sabiedrības pamatkapitāls

(1) Sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu. Atsevišķu komercdarbības veidu veikšanai likumā var noteikt augstāku sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

291.

 

 

 

292.

 

293.

Juridiskais birojs

Aizstāt 226.panta pirmajā daļā vārdu “Sabiedrības” ar vārdiem “Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros - sabiedrība)”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 226.panta pirmās daļas otro teikumu.

Juridiskā komisija

Izteikt panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls dibinot sabiedrību apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienai.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

225.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

(1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros - sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls dibinot sabiedrību apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

227.pants. Akcija

(1) Akcija apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Akcija ir vērtspapīrs.

294.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 227.pantu šādā redakcijā:

“227.pants. Akcija un ar to saistītās tiesiskās attiecības

(1) Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskā apgrozībā esošām akcijām, regulē šis likums, ciktāl likums par vērtspapīriem nenosaka citādi.

Atbalstīt

226.pants. Akcija un ar to saistītās tiesiskās attiecības

(1) Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskajā apgrozībā esošajām akcijām, regulē šis likums, ciktāl likumā par vērtspapīriem nav noteikts.

228.pants. Akciju kategorijas

(1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas.

 

 

295.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 228.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir individuāls apzīmējums. “

 

 

 

Atbalstīt

227.pants. Akciju kategorijas

(1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums.

229.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras turējumā ir šī akcija.

(4) Akcionārs var prasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti paredz konversiju.

296.

 

297.

 

 

298.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 229. panta nosaukumu šādā redakcijā :“229.pants. Vārda akcijas.”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas akcijas ir vārda akcijas.”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt trešo un ceturto daļu.

Neatbalstīt

 

Neatbalstīt

 

Neatbalstīt

228.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kurai pieder šī akcija.

(4) Akcionārs var prasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti paredz konversiju.

230.pants. Akciju forma un izlaišana

(1) Akcijas var būt materializētas vai dematerializētas.

(2) Akciju izlaišana atļauta tikai pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

299.

 

 

300.

 

301.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 230.panta nosaukumā vārdus “un izlaišana” .

Juridiskā komisija

Aizstāt 230.panta pirmajā daļā vārdu “materializētas” ar vārdiem “papīra formā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 230.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

229.pants. Akciju forma

(1) Akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas.

(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas.

.

231.pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti.

(2) Minimālā akcijas nominālvērtība ir viens lats. Nosakot augstāku akcijas nominālvērtību, to izsaka veselos skaitļos, un tai bez atlikuma jādalās ar sabiedrības mazāko akcijas nominālvērtību .

(3) Vienā sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir vienāda nominālvērtība.

302.

 

303.

 

 

 

 

 

304.

305.

Juridiskā komisija

Papildināt 231.panta pirmo daļu ar vārdiem “un tā izsakāma latos”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 231.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akcijas nominālvērtību izsaka veselos latos un tai jādalās ar sabiedrības mazāko akciju nominālvērtību bez atlikuma.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 231.panta trešo daļu.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Papildināt 231.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Statūtos var paredzēt akcijas bez nominālvērtības.”

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Neatbalstīt

230.pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti un tā izsakāma latos.

(2) Akcijas nominālvērtību izsaka veselos latos un tai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību bez atlikuma

232.pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas, dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts tās statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

     

231.pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas, vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts tās statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

 

233.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod balss tiesības.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības atbilstoši vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai, un šā akcionāra balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizņemtās dividendes.

 

 

306.

 

 

 

307.

 

 

308.

 

309.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 233.panta trešajā daļā pēc vārdiem” priekšrocību akcijas” ar vārdiem “ar īpašām tiesībām dividendes saņemšanai”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 233.panta trešajā daļā vārdus “un šā akcionāra balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 233.panta ceturtajā daļā vārdus “un likumiskos procentus”.

Juridiskā komisija

Papildināt 233.panta piektajā daļā pēc vārdiem” priekšrocību akcijas” ar vārdiem “ar īpašām tiesībām dividendes saņemšanai” un aizstāt vārdus “neizņemtās dividendes” ar vārdiem “neizmaksātās dividendes”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

232.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod balsstiesības.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām dividendes saņemšanai, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības atbilstoši vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām dividendes saņemšanai, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizmaksātās dividendes.

 

234.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akcionāri ar balsu skaitu kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akcionāra piekrišanu attiecināma arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas privilēģijas salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja statūti paredz priekšrocību akcionāra pirmpirkuma tiesības uz jaunizlaižamajām priekšrocību akcijām;

2) ja, izlaižot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta pirmās, otrās un trešās daļas nosacījumi nav piemērojama.

     

233.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akciju turētāji ar balsu skaitu kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akciju turētāju piekrišanu attiecināma arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas priekšrocības salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmpirkuma tiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām;

2) ja, emitējot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā, statūtos vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

 

235.pants. Akciju reģistrs

(1) Vārda akciju un to īpašnieku uzskaitei iekārto akciju reģistru.

(2) Ierakstu pareizību akciju reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarota persona.

310.

Juridiskais birojs

Izteikt 235.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu.”

Atbalstīt

234.pants. Akcionāru reģistrs

(1) Vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu.

(2) Ierakstu pareizību akcionāru reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarota persona.

236.pants. Akciju reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akciju reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas kategoriju, nominālvērtību, sērijas numuru un no tās izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, – akciju apmaksas termiņu;

4) ziņas par akciju apgrūtināšanu.

(2) Sākotnējie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi triju dienu laikā no dienas, kad valde ir saņēmusi informāciju par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.

(4) Par izmaiņām akciju reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas paziņo komercreģistram, iesniedzot precizētu akciju reģistra izrakstu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

311.

 

312.

 

 

313.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 236.panta pirmās daļas 4.punktu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 236.panta trešajā daļā vārdus “triju dienu laikā no dienas” ar vārdiem “ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam,”.

Juridiskā komisija

Izteikt 236.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par izmaiņām sabiedrības akciju reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu akciju reģistra eksemplāru.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

235.pants. Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akcionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas kategoriju, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no tās izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, – akciju apmaksas termiņu.

(2) Sākotnējie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.

(4) Par izmaiņām sabiedrības akcionāru reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu akcionāru reģistra eksemplāru.

237.pants. Tiesības iepazīties ar akciju reģistru

(1) Ar akciju reģistru ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļi, zvērināts revidents, kurš veic gada pārskata pārbaudi, kompetentas valsts iestādes, kā arī citas personas, kurām ir pamatota interese.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības saņemt akciju reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes pilnvarota persona.

314.

 

 

 

 

315.

 

 

316.

Juridiskā komisija

Izteikt 237.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar akciju reģistru sabiedrībā ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes locekļi, revidents, kompetentas publiskas iestādes.

Juridiskā komisija

Papildināt 237.panta otrajā daļā pirms vārda “saņemt” ar vārdiem “bez maksas”

Juridiskā komisija

Papildināt 237.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akciju reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

236.pants. Tiesības iepazīties ar akcionāru reģistru

(1) Ar akcionāru reģistru sabiedrībā ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes locekļi, revidents, kompetentas publiskas iestādes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības bez maksas saņemt akcionāru reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes pilnvarota persona.

(3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā.

238.pants. Akciju apmaksa

(1) Akcionārs apmaksā akcijas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņos.

(2) Vār da akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām.

(4) Par pamatkapitāla pilnīgu apmaksu valde piecu dienu laikā paziņo komercreģistra iestādei.

317.

 

 

 

 

318.

319.

 

 

 

320.

Juridiskā komisija

Papildināt 238.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Sabiedrības statūti var paredzēt, ka sabiedrība pilnībā vai daļēji var apmaksāt akcijas, kuras var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem.”

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt 238.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 238.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tā apmaksājama pilnā apmērā pie parakstīšanas.”

Juridiskais birojs

Izteikt 238.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde paziņo komercreģistra iestādei par akciju pilnīgu apmaksu vai par akciju apmaksas stāvokli.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

237.pants. Akciju apmaksa

(1) Akcijas apmaksājamas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņos. Sabiedrības statūti var paredzēt, ka sabiedrība pilnībā vai daļēji var apmaksāt akcijas, kuras var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem.

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām. Tā apmaksājama pilnā apmērā pie parakstīšanas.

(4) Pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde paziņo komercreģistra iestādei par akciju pilnīgu apmaksu vai par akciju apmaksas stāvokli.

239.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas, ja likums vai statūti nenosaka citādi.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrībai.

(3) Akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un tam pievienotu vērtspapīru konta turētāja izziņu, un par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar šā likuma 241.panta noteikumiem.

321.

 

 

 

 

322.

 

 

324.

 

 

 

 

325.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 239.panta pirmajā daļā vārdus “ja likums vai statūti nenosaka citādi.”

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 239.panta trešo daļu pirms vārda “Akcijas” ar vārdu “Dematerializētās”.

Juridiskā komisija

Papildināt 239.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu).”

Juridiskā komisija

Izteikt 239.panta ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerealizētas vārda akcijas atsavināšanas gadījumā- iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar šā likuma 236.panta noteikumiem.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

238.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrības valdei.

(3) Dematerializētās akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas, izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu).

(5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerealizētas vārda akciju atsavināšanas gadījumā- iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akcionāru reģistrā saskaņā ar šā likuma 235.panta noteikumiem.

 

 

240.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Ja valdošais uzņēmums ir akciju sabiedrība, tad tās atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

 

326.

 

 

Juridiskais birojs

Izteikt 240.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Koncerna atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.”

 

Atbalstīt

239.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Koncerna atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

241.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas otrreizējā apgrozībā, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai atkarīgās sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kuras emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 6.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu drīkst iegūt savas akcijas ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašas kapitāls pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru un to ieguves rezultātā sabiedrības pašas kapitāls nesamazinās zem minētā apmēra.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi otrreizējā apgrozībā savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi solidāri atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības tīro aktīvu vērtība nedrīkst kļūt mazāka par šā likuma 162.panta ceturtajā daļā noteikto lielumu.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

327.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

328.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

329.

 

 

 

 

 

 

 

330.

 

 

 

 

 

 

 

 

331.

Juridiskais birojs

Izslēgt 241.panta pirmajā daļā vārdus “otrreizējā apgrozībā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 241.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru.”

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 241.panta ceturtajā daļā vārdus “otrreizējā apgrozībā”.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 241.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.”.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 241.pantu ar jaunu astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:

1) iegūšanas iemeslu;

2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu;

3) ja akcijas iegūtas par samaksu - samaksas veidu un apmēru.

(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

240.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai atkarīgās sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kuras emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 6., 8. un 10.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu ar nosacījumu, ka iegūto un sabiedrībai jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla. Sabiedrība minētās akcijas drīkst iegūt tikai tad, ja sabiedrības pašas kapitāls pārsniedz pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru un to ieguves rezultātā sabiedrības pašu kapitāls nesamazinās zem minētā apmēra. Akcionāru sapulces lēmumā norāda maksimālo iegūstamo akciju skaitu kā arī termiņu, kurā šīs akcijas iegūstamas un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja akcijas tiek iegūtas par atlīdzību, lēmumā norāda arī atlīdzības minimālo un maksimālo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi solidāri atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:

1) iegūšanas iemeslu;

2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu;

3) ja akcijas iegūtas par samaksu - samaksas veidu un apmēru.

(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.

 

242.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem pienākas šīs sabiedrības darbiniekiem.

 

 

 

332.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 242.panta otro daļu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā personāla akcijas.”.

 

 

 

Atbalstīt

241.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā personāla akcijas.

243.pants.  Sabiedrībai piederošo savu akciju

atsavināšana un anulēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 241.panta noteikumiem, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 241.panta pirmās daļas 1.punktā un 241.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 241.panta noteikumus, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrībai piederošās akcijas, kuras iegūtas šā likuma 241.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 241.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas anulējamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 263. - 266.panta noteikumiem.

333.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“242.pants Sabiedrībai piederošo savu akciju atsavināšana un dzēšana”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

242.pants. Sabiedrībai piederošo savu akciju atsavināšana un dzēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 240.panta noteikumiem, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā un 240.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 240.panta noteikumus, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrībai piederošās akcijas, kuras iegūtas šā likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas dzēšamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 262. - 265.panta noteikumiem.

244.pants. Nosacījumi, ar kādiem sabiedrība pieņem ķīlā savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā savas akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

     

243.pants. Nosacījumi, ar kādiem sabiedrība pieņem ķīlā savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā šīs sabiedrības akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpta šā panta pirmajā daļā minētais noteikums, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

245.pants. Obligācijas

(1) Obligācijas ir vērtspapīrs, kas dod obligacionāram tiesības katru gadu saņemt no emitenta garantētu ienākumu iepriekš fiksētas procentu likmes apjomā, bet pēc zināmā laika-obligācijas nominālvērtību.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Sabiedrība var emitēt obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām (konvertējamās obligācijas). Obligācija uzskatāma par konvertējamu tikai tad, ja tās apmaiņa ir paredzēta attiecīgajos obligāciju izlaišanas noteikumos.

334.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

335.

Deputāts A.Razminovičš

Izteikt 245.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)Obligācijas ir vērtspapīrs, kas dod obligacionāram tiesības obligāciju emisijas prospektā noteiktajā kārtībā saņemt no emitenta garantētu ienākumu un obligācijas nominālvērtību.

(2) Obligācijas īpašības nosaka obligāciju emisijas prospekts;

(3) Obligāciju emisijas kārtību nosaka “Likums par vērtspapīriem;”

Juridiskā komisija

Izteikt 245.panta šādā redakcijā:

“245.pants. Konvertējamās obligācijas”

(1) Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

(2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.”.

Atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

244.pants. Konvertējamās obligācijas

(1) Sabiedrība var emitēt konvertējamas obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

(2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri..

 

246.pants. Obligāciju izlaišana

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

  1. Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Lēmums par konvertējamo obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Lēmumā par obligāciju izlaišanu apstiprina arī obligāciju izlaišanas noteikumus, kuros norāda:

  1. izlaižamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
  2. obligācijas cenu;
  3. obligāciju dzēšanas termiņu;
  4. procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus;
  5. obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
  6. konvertējamo obligāciju gadījumā – noteikumus, ar kādiem obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
  7. obligacionāru tiesības.

(5) Obligacionārs iegūst obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams komercreģistram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

336.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.

 

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

337.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 246.panta šādā redakcijā:

“246.pants. Konvertējamo obligāciju emisija

(1) Lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pieņem akcionāru sapulce ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošā balss tiesīgā pamatkapitāla

(2) Ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju apstiprina arī obligāciju emisijas noteikumus, kuros norāda:

  1. emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
  2. obligācijas cenu;
  3. obligāciju konversijas termiņu;
  4. procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus (ja tādi tiek paredzēti);
  5. obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
  6. kārtību, kādā obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
  7. obligacionāru tiesības;
  8. citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Obligacionārs iegūst konvertējamo obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(4) Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju iesniedzams komercreģistram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas

Deputāts A.Razminovičš

Papildināt 246.panta ceturto daļu ar jaunu 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) citām obligācijas īpašībām.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

246.pants. Konvertējamo obligāciju emisija

(1) Lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pieņem akcionāru sapulce ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošā balss tiesīgā pamatkapitāla

(2) Ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju apstiprina arī obligāciju emisijas noteikumus, kuros norāda:

  1. emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
  2. obligācijas cenu;
  3. obligāciju konversijas termiņu;
  4. procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus (ja tādi tiek paredzēti);
  5. obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
  6. kārtību, kādā obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
  7. obligacionāru tiesības;
  8. citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Obligacionārs iegūst konvertējamo obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(4) Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju iesniedzams komercreģistram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

247. pants. Pirmpirkuma tiesības

(1) Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs obligācijas.

(2) Jaunu akciju izlaides gadījumā personai, kurai pieder konvertējamās obligācijas, ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs akcijas proporcionāli tai piederošo obligāciju skaitam, ja tas paredzēts attiecīgo akciju izlaides noteikumos.

.

338.

 

 

 

339.

Juridiskā komisija

Izteikt 247.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“247.pants Konvertējamo obligāciju pirmpirkuma tiesības”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 247.panta otro daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

246.pants Konvertējamo obligāciju pirmpirkuma tiesības

(1) Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs obligācijas.

 

 

248.pants. Obligāciju reģistrs

(1) Vārda obligācijas reģistrējamas obligāciju reģistrā, kurā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numurus, ja tādi paredzēti;

3) ziņas par obligāciju apgrūtināšanu.

(2) Uzrādītāja obligāciju izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums "Par vērtspapīriem".

340.

 

 

 

341.

 

 

 

 

342.

343.

 

 

344.

Juridiskā komisija

Izteikt 248.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“248.pants. Obligacionāru reģistrs”

Juridiskā komisija

Izteikt 248.panta pirmās daļas sākumu šādā redakcijā:

“(1) Valde nodrošina vārda konvertējamo obligāciju reģistrāciju. Obligācionāru reģistrā ieraksta:”

Juridiskais birojs

Izslēgt 248.panta pirmās daļas 3.punktu

Juridiskā komisija

Papildināt 248.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ziņas par obligāciju konversiju.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 248.panta otro daļu.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

247.pants. Obligacionāru reģistrs

(1) Valde nodrošina vārda konvertējamo obligāciju reģistrāciju. Obligācionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numurus, ja tādi paredzēti;

3) ziņas par obligāciju konversiju.

249.pants. Obligacionāru tiesības

(1) Obligacionāru tiesības nosaka šis likums, statūti un obligāciju izlaišanas noteikumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

345.

 

 

 

 

 

346.

Juridiskā komisija

Izteikt 249.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) To obligacionāru tiesības, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nosaka šis likums, statūti un obligāciju emisijas noteikumi.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 249.panta otrajā daļā vārdus “bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē” ar vārdiem “un likumā noteiktajos gadījumos piedalīties lēmuma pieņemšanā.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

248.pants. Obligacionāru tiesības

(1) To obligacionāru tiesības, kuriem pieder konvertējamās obligācijas nosaka šis likums, statūti un obligāciju emisijas noteikumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez balsstiesībām, un likumā noteiktajos gadījumos piedalīties lēmuma pieņemšanā.

 

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

347.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2.nodaļu.

Atbalstīt

2. nodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

250.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju kategorijas, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 288.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvēto balsstiesīgo pamatkapitālu.

     

249.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 284.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvēto balsstiesīgo pamatkapitālu.

251.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, izlaižot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksāts. Ja neapmaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut palielināt pamatkapitālu arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā apmaksāts.

(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 160.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

348.

 

349.

Juridiskā komisija

Izslēgt 251.panta otrās daļas otro teikumu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 251.panta ceturtā daļā vārdus “tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi” ar vārdiem “šā likuma 257.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos”.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

250.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas.

(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 154.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai šā likuma 255.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.

252.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida akcijas, citu veidu akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad īstenotas tā veida akciju īpašnieku tiesības, pie kura pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

 

 

350.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 252.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētāji pirmpirkuma tiesības var izmantot pēc tam, kad pirmpirkuma tiesības pēc proporcionalitātes principa ir izmantojuši akcionāri, kuriem jau pieder attiecīgās kategorijas akcijas.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

251.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētāji pirmpirkuma tiesības var izmantot pēc tam, kad pirmpirkuma tiesības pēc proporcionalitātes principa ir izmantojuši akcionāri, kuriem jau pieder attiecīgās kategorijas akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

 

 

253.pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) emitēto akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai - vārda akciju gadījumā – no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

 

351.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 253.panta otrajā daļā vārdus “ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem” un papildināt ar vārdiem “šā likuma 274.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem”.

 

 

Atbalstīt

252.pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām šā likuma 273.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) emitēto akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai - vārda akciju gadījumā – no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

 

254.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos, bet var ierobežot vai atcelt ar akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu, valde sniedz pamatojumu par šo tiesību ierobežošanas vai atcelšanas nepieciešamību un par jaunās emisijas akciju pārdošanas cenu.

(3) Lēmuma daļa par akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā mēnesi pirms akciju emisijas sākuma.

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 264.panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

352.

Juridiskā komisija

Izteikt 254.panta šādā redakcijā:

“254.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 257.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos akcionāriem nav pirmpirkuma tiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260.panta pirmā daļā) nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.”.

Atbalstīt

253.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos. Palielinot pamatkapitālu šā likuma 255.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos akcionāriem nav pirmpirkuma tiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260.panta pirmā daļā) nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

 

255.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita tos sabiedrības brīvos līdzekļus, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(2) Šajā gadījumā sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju nominālvērtību summai. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt nevis jaunu akciju emisiju, bet gan agrāk emitēto akciju nominālvērtības paaugstināšanu (izdarot attiecīgus grozījumus statūtos).

(3) Pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā nedrīkst palielināt, ja tā rezultātā katram akcionāram neiznāk vismaz viena mazākās nominālvērtības akcija.

353.

Juridiskā komisija

Izslēgt 255.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

 

256.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(3) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā nedrīkst, ja sabiedrības saistības pret kreditoriem vairāk par piecām reizēm pārsniedz sabiedrības pašas kapitālu.

(4) Sabiedrības pašas kapitāla bilancei pēc pamatkapitāla palielināšanas jābūt pozitīvai.

354.

 

 

 

 

 

 

355.

 

 

 

 

 

356.

 

357.

Juridiskais birojs

Papildināt 256.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatkapitāla palielināšana kapitalizējot parādus ir uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 256.panta pirmo daļu kā otro daļu un otro daļu kā trešo daļu un aizstāt vārdus “izlaiž papildu akcijas” ar vārdiem “emitē akcijas”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 256.panta trešo un ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt 256.pantu kā 257.pantu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

254.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

  1. jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;
  2. jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;
  3. atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums.

4) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās akcijām (parādu kapitalizācija);

5) konkrētas mantas iegūšana, apmaksājot akcijas ar mantisko ieguldījumu.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šā panta otrās daļas 1. - 3.punktā paredzētajos gadījumos - šo akciju apmaiņas koeficentu.

(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

 

 

357.1

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“256.1.pants Personāla akcijas

(1) Sabiedrība var emitēt akcijas, kuras var iegūt tikai sabiedrības darbinieki (personāla akcijas).

(2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas.

(3) Personāla akcijas pilnībā apmaksā sabiedrība.

(4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla.

(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu pamatkapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstītā kapitāla un obligātās rezerves kopsummu.

(6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai.

(7) Akcionārs nedrīkst atsavināt personāla akcijas un tās nepāriet mantiniekiem.

(8) Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar sabiedrību, darbiniekam piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai.”.

Atbalstīt

255.pants Personāla akcijas

(1) Sabiedrība var emitēt akcijas, kuras var iegūt tikai sabiedrības darbinieki (personāla akcijas).

(2) Personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas.

(3) Personāla akcijas pilnībā apmaksā sabiedrība.

(4) Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 pr ocentus no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla.

(5) Sabiedrībai apmaksājot personāla akcijas, sabiedrības pašu pamatkapitāls nedrīkst kļūt mazāks par parakstītā kapitāla un obligātās rezerves kopsummu.

(6) Personāla akcija nedod balsstiesības un tiesības likvidācijas kvotas saņemšanai.

(7) Akcionārs nedrīkst atsavināt personāla akcijas un tās nepāriet mantiniekiem.

(8) Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar sabiedrību, darbiniekam piederošās personāla akcijas pāriet sabiedrībai.”.

 

 

257.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

  1. jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;
  2. jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;
  3. atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šo akciju apmaiņas koeficientu.

(4) Ja akcijas tiek emitētas ar mērķi apmainīt tās pret konvertējamām obligācijām, jauno akciju nominālvērtību kopsummai jāatbilst apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsummai.

(5) Izlaist akcijas apmaiņai pret konvertējamām obligācijām drīkst tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz summu, ko veido esošais pamatkapitāls, paredzētais pamatkapitāla palielinājums, kuru veidos apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsumma, un rezerves kapitāls.

359.

 

 

 

 

 

 

 

 

360.

 

 

 

 

 

 

 

 

361.

 

 

 

 

 

362.

 

 

363.

 

 

 

 

364.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 257.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nevar pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.”

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 257.panta otro daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

“4) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās akcijām (parādu kapitalizācija);

5) konkrētas mantas iegūšana, apmaksājot akcijas ar mantisko ieguldījumu”

Juridiskā komisija

Aizstāt 257.panta trešajā daļā vārdus “kā arī šo akciju apmaiņas koeficientu” ar vārdiem “kā arī šā panta otrās daļas 1. - 3.punktā paredzētajos gadījumos - šo akciju apmaiņas koeficentu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 257.panta ceturto un piekto daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 257.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.“

Juridiskais birojs

Izteikt 257.pantu kā 256.pantu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

256.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, ir uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība emitē akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

 

258.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu;

5) emitējamo akciju nominālvērtību, emisijas uzcenojumu, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām, ja tāda noteikta;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem šādas tiesības ir;

10) datumu, ar kuru jaunie akcionāri sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

11) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām vai palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ziņas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

365.

 

 

 

 

 

 

 

366.

 

 

 

367.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 258.panta pirmās daļas 8.punktu ar vārdiem:

“ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 258.panta pirmās daļas 10.punktu, izteikt 11.punktu kā 10.punktu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 258.panta otrajā daļā vārdus “izdarot mantisko ieguldījumu” kā arī vārdus “aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

257.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu;

5) emitējamo akciju nominālvērtību, emisijas uzcenojumu, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām, ja tāda noteikta;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem šādas tiesības ir;

10) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Ja pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, vai palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ziņas.

259.pants. Emisijas prospekts

(1) Sabiedrība sagatavo emisijas prospektu, kurā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) galvenos sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītājus;

3) šā likuma 263.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas;

4) padomes un valdes locekļu, kā arī revidentu vārdus, uzvārdus un amatus;

5) ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(2) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

(3) Emisijas prospektu nesagatavo šā likuma 261.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

(4) Emisijas prospektu sabiedrība izsūta visiem akciju reģistrā reģistrētajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir izlaidusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par emisijas prospektu publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku un vietu, kur var iepazīties ar emisijas prospektu.

368.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

369.

Juridiskā komisija

Izteikt 259.pantu šādā redakcijā:

“259.pants. Paziņojums akcionāriem par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība izsūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir izlaidusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanas publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku un vietu, kur var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmpirkuma tiesības.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos sabiedrība sagatavo emisijas prospektu.”

 

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt 259.panta ceturtās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

258.pants. Paziņojums akcionāriem par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība izsūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir izlaidusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanas publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku un vietu, kur var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmpirkuma tiesības.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos sabiedrība sagatavo emisijas prospektu.

 

260.pants. Jaunās emisijas akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā - arī no papildmaksas kā arī emisijas uzcenojuma. Akciju pārdošanas cenu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās, bet, ja tādas nav noteiktas, - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros.

(3) Ja sabiedrībai ir uzkrāta obligātā rezerve, tad par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai obligātās rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru vienas minimālās nominālvērtības akciju. Papildmaksu par akcijām nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

370.

 

371.

 

 

372.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 260.panta otrajā daļā vārdus “cenu” ar vārdiem “emisijas uzcenojumu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 260.panta otrajā daļā vārdus “bet, ja tādas nav noteiktas, - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 260.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

259.pants. Jaunās emisijas akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā - arī no papildmaksas kā arī emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās.

(3) Ja sabiedrībai ir uzkrāta obligātā rezerve, tad par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai obligātās rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru vienas minimālās nominālvērtības akciju.

 

261.pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai, pamatojoties uz līgumu, uzticēt tās organizēšanu bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai.

(2) Parakstoties uz jaunā laidiena vārda akcijām, akciju parakstītājs apmaksā vismaz 25 procentus no parakstāmo akciju nominālvērtības, visu papildmaksu un emisijas uzcenojumu, bet pārējo daļu samaksā pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Par visām parakstītajām uzrādītāja akcijām samaksājama pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par notikušu parakstīto akciju vērtībā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.

(5) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(6) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

373.

 

 

 

 

 

 

374.

 

375.

 

 

 

 

 

 

 

 

376.

377.

Juridiskā komisija

Izteikt 261.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunās emisijas akcijām pati vai, uzticēt tās organizēšanu trešajai personai (bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai u.tml.).”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 261.pantā vārdu “laidiena” ar vārdu “emisijas” attiecīgajā locījumā.

Juridiskā komisija a

Izslēgt 261.panta otrajā daļā vārdus “ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. (Pārcelts uz 258.panta pirmās daļas 8.punktu).

 

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt 261.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 261.panta trešo daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Atbalstīt

260.pants. Parakstīšanās uz jaunās emisijas akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunās emisijas akcijām pati vai, uzticēt tās organizēšanu trešajai personai (bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai u.tml.).

(2) Parakstoties uz jaunās emisijas vārda akcijām, apmaksājami vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, visa papildmaksa un emisijas uzcenojums, bet pārējā daļa samaksājama pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos

(3) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.

(4) Ja akciju emisija atzīta par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(5) Ja akciju emisiju atzīst par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju apjomā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

 

262.pants. Pamatkapitāla palielināšanas reģistrācija komercreģistrā

(1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistram pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Paziņojumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu;

3) bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu);

5) izziņu no zemesgrāmatas vai kustamās mantas reģistra, ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

378.

 

 

 

 

 

379.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

380.

 

 

381.

Juridiskā komisija

Izteikt 262.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“262.pants Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 262.panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

“1) akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā;

3) valdes apliecinājumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli;”

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 262.panta otrās daļas 5.punktu.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 262.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistrā akciju reģistra izrakstu, kurā atspoguļots akciju apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

261.pants Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu

(1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistram pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā;

3) valdes apliecinājumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli;

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu).

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

(4) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistrā akcionāru reģistra izrakstu, kurā atspoguļots akciju apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

 

263.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 231.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(2) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(3) Samazināt pamatkapitālu uz priekšrocību akciju rēķina drīkst tikai pēc tam, kad nokārtotas visas saistības ar šiem akcionāriem.

382.

Juridiskā komisija

Izteikt 263.pantu šādā redakcijā:

“263.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu samazina:

1) pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas, arī zem to nominālvērtības, un dzēšot šīs akcijas to nominālvērtību kopsummā;

2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;

3) samazinot akciju nominālvērtību.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem sabiedrības iegūto akciju vērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā izpildīti 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

Atbalstīt

262.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu samazina:

1) pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas, arī zem to nominālvērtības, un dzēšot šīs akcijas to nominālvērtību kopsummā;

2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;

3) samazinot akciju nominālvērtību.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem sabiedrības iegūto akciju vērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā izpildīti 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

 

264.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) dzēšamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, – tā izmaksas nosacījumus.

383.

 

 

 

 

 

 

 

384.

Juridiskā komisija

Izteikt 264.panta sākumu šādā redakcijā:

“Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:”

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 264.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

263.pants. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) dzēšamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, – tā izmaksas nosacījumus.

(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

 

265.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Sabiedrības kreditoram, kuram ir bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienai un kurš iebilst pret pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesības prasīt no sabiedrības saistību izpildes nodrošinājumu. Ja sabiedrība nevar šādu nodrošinājumu sniegt, kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi.

(2) Nodrošinātajam kreditoram nav šā panta pirmajā daļā minēto tiesību.

(3) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde izsludina pamatkapitāla samazināšanu, nosūta katram zināmajam sabiedrības kreditoram rakstveida paziņojumu un publicē šo paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) jauno pamatkapitāla lielumu;

3) kreditoru pieteikšanās termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

385.

Juridiskā komisija

Izteikt 265.pantu šādā redakcijā:

“(1) Pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu piecu dienu laikā valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošināta prasījuma apmērā).”

Atbalstīt

264.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu piecu dienu laikā valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda termiņu, kurā var pieteikties kreditori, kuri vēlas saņemt nodrošinājumu. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošināta prasījuma apmērā).

 

266.pants. Pamatkapitāla samazināšanas reģistrācija

(1) Ne agrāk par kreditoru pieteikšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistram pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā valde apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti termiņā pieteiktie to kreditoru prasījumi, kuri iebilduši pret pamatkapitāla samazināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu.

386.

Juridiskā komisija

Izteikt 266.pantu šādā redakcijā:

“266.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījuma pieteikuma termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.”

Atbalstīt

265.pants. Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījuma pieteikuma termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

387.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3.nodaļu.

Atbalstīt

3. nodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

267.pants. Sabiedrības institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai.

388.

 

389.

Juridiskā komisija

Papildināt panta nosaukumu pirms vārda “institūcijas” ar vārdu “pārvaldes”

Juridiskā komisija

Izslēgt 267.panta otro daļu.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

266.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

268.pants. Akcionāru sapulce

(1) Akcionāru sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija, kurā akcionāri īsteno savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

390.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 168.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.”

Atbalstīt

267.pants. Akcionāru sapulce

(1) Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

269.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsavināšanu vai atcelšanu;

4) prasību celšanu pret valdes, padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atalgojuma noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja to paredz likums vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

391.

 

 

 

392.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finansu ministrs E.Krastiņš

Papildināt 269.pantu ar jaunu 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akcionāru sapulcei ir tiesības ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, ja tas ir noteikts sabiedrības statūtos.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 269.panta otrajā daļā vārdus “vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

268.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsavināšanu vai atcelšanu;

4) prasību celšanu pret valdes, padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atalgojuma noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja to paredz likums.

 

270.pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībā, kuras darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībā, kura ir koncerna mātes sabiedrība, - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) komercreģistra iestāde;

3) likvidatori.

(4) komercreģistra iestāde sasauc akcionāru sapulci pēc viena akcionāra vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

 

 

 

393.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 270.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde katru gadu. Kārtējās sapulces sasaukšanai jāievēro likumā paredzētais termiņš gada pārskata apstiprināšanai.”

 

 

 

Atbalstīt

269.pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde katru gadu. Kārtējās sapulces sasaukšanai jāievēro likumā paredzētais termiņš gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) komercreģistra iestāde;

3) likvidatori.

(4) komercreģistra iestāde sasauc akcionāru sapulci pēc viena akcionāra vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

271.pants. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

394.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

395.

Juridiskā komisija

Izteikt 271.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“271.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce”

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 271.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

270.pants. Ārkārtas akcionāru sapulce

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

272.pants.  Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja pēc sabiedrības pārskata gada noslēgšanas izrādās, ka sabiedrības tīro aktīvu vērtība ir mazāka par divām trešdaļām no parakstītā pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi faktiski maksātnespējīga, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās izbeigšanu.

396.

Juridiskais birojs

Izteikt 272.pantu šādā redakcijā (saskaņots ar 220.pantu):

“Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks kā trīs ceturtdaļas no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc akcionāru sapulci. Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).”

Atbalstīt

271.pants.  Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks kā trīs ceturtdaļas no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc akcionāru sapulci. Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

273.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

     

272.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

 

274.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot vārda akciju īpašniekiem rakstveida paziņojumus ierakstītās vēstulēs vai ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;

6) statūtu nosacījumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta vārda akciju īpašniekiem, norāda šā panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības lēmumu projektu kopijas saņemt bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

397.

 

 

 

 

 

 

 

398.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

399.

 

 

 

 

 

 

400.

 

 

 

 

401.

 

 

402.

 

 

403.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 274.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu nosūtāms ne vēlāk kā 30 dienas pirms akcionāru sapulces vārda akciju īpašniekiem ierakstītās vēstulēs vai ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 274.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kas sasauc sapulci;

  1. darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot (ja statūti šādus nosacījumus neparedz);
  2. statūtu nosacījumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);
  3. darba kārtību.

Juridiskā komisija

Izteikt 274.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot akciju reģistrā ierakstītiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.”

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 274.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)Paziņojumam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt 274.panta ceturto daļu;

uzskatīt pašreizējo piekto un sesto daļu par ceturto un piekto daļu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 274.panta ceturtajā daļā vārdus “vārda akciju īpašniekiem” ar vārdu “akcionāriem”.

Juridiskā komisija

Izteikt 274. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektu bez maksas.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

Netbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

273.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;

6) statūtu nosacījumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta akcionāriem, norāda šā panta trešās daļas 1. - 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektu bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

275.pants. Akcionāru sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Paziņojumu par papildinājumiem akcionāru sapulces darba kārtībā izsludina tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sapulces.

404.

 

 

405.

 

 

406.

 

407.

 

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izslēgt 275.pantā otrajā daļā vārdus “ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 275.panta otrajā daļā vārdus “desmit dienu laikā” ar vārdiem “septiņu dienu laikā”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Aizstāt 275.panta trešajā daļā vārdu “izsludina” ar vārdu “nosūta”.

Juridiskā komisija

Izteikt 275.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valde papildus jautājumus iekļauj akcionāru sapulces darba kārtībā un izsludina tos tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces.”

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

274.pants. Akcionāru sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Valde papildus jautājumus iekļauj akcionāru sapulces darba kārtībā un izsludina tos tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces.

276.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

     

275.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

277.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Atkārtotajā akcionāru sapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri bija iekļauti paziņojumā par sākotnējo sapulci. Atkārtotā sapulce izsludināma 273.pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms šīs sapulces.

(3) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes, valdes locekļu vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes vai valdes locekļiem, revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas vai atkārtotas sapulces sasaukšana.

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 287.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

 

 

 

 

408.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

409.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 177.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 277.panta ceturtajā daļā vārdus “vai atkārtotas”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

276.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes, valdes locekļu vai revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes vai valdes locekļiem, revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas sapulces sasaukšana.

(4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

278.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam, ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina viņu pilnvaru.

(2) Akcionāra pilnvarnieka pilnvara ir spēkā tikai tajā akcionāru sapulcē, uz kuru tā ir izsniegta, kā arī uz atkārtotajām sapulcēm ar to pašu darba kārtību, ja sākotnējā sapulce nav notikusi.

(3) Sabiedrības padomes un valdes locekļi, revidenti un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt akcionāra pilnvarnieki sapulcē.

(4) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru sapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro par savu pilnvarnieku.

(5) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

 

 

410.

 

 

 

 

411.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 278.panta pirmās daļas trešajā daļā vārdus “ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu”

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 278.panta otro, trešo un ceturto daļu. Izteikt piekto daļu kā otro daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

277.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina viņu pilnvaru.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

279.pants. Akcionāru saraksts, kuri piedalās sapulcē

(1) Līdz akcionāru sapulces atklāšanai valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) akcionāram piederošo akciju veidu, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Valdes locekļi paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

412.

Juridiskā komisija

Izteikt 279.pantu šādā redakcijā:

“(1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kurš ir pieejams akcionāriem.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Valdes pilnvarota persona paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.”

Atbalstīt

278.pants. Akcionāru saraksts, kuri piedalās sapulcē

(1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kurš ir pieejams akcionāriem.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Valdes pilnvarota persona paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

 

 

280.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī to akcionāram, kuram nav balsstiesību.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī akcionāriem, kuriem nav balsstiesību, ja šie jautājumi skar viņu intereses.

413.

 

 

 

 

414.

 

 

 

415.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Papildināt 280.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja statūtos nav noteikta cita kārtība, viena akcijas bez nominālvērtības dod tiesību uz vienu balsi.”

Juridiskā komisija

Papildināt 280.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Katra minimālās nominālvērtības” ar vārdu “apmaksātā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 280.panta trešajā daļā vārdu “intereses” ar vārdu “tiesības” un visā pantā vārdus “akcionāriem, kuriem nav balsstiesību” ar vārdiem “priekšrocību akciju turētājam”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

279.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības apmaksātā balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājam.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem, ja šie jautājumi var skart viņu tiesības.

281.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Balsstiesību nav akcionāram, kurš nav apmaksājis akcijas dibināšanas līgumā vai lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu paredzētajā termiņā.

(2) Statūti var paredzēt, ka balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas vai ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai.

(3) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes, valdes loceklis vai likvidators, – pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, saukšanu pie atbildības vai par viņa parakstīto dokumentu apstiprināšanu;

2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(4) Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma "Par vērtspapīriem" 64. un 65.pantā minētās prasības.

416.

417.

 

 

 

 

 

 

418.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

419.

Juridiskā komisija

Izslēgt 281.panta pirmo daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 281.panta otrajā daļā vārdus ” balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas vai ka”, aizstāt vārdus “vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai” ar vārdiem “ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 281.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “vai par viņa parakstīto dokumentu apstiprināšanu” un aizstāt vārdus “saukšanu pie atbildības” ar vārdiem “vai prasības celšanu pret viņu”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 281.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumos noteiktajos gadījumos.

Atbalstīt

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

280.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Statūti var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas.

(2) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes, valdes loceklis vai likvidators, – pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu vai prasības celšanu pret viņu;

2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumos noteiktajos gadījumos.

282.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus;

2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

     

281.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus;

2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

283.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistru pārzinošās institūcijas amatpersona šā likuma 273.panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri no akcionāru vidus ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolētāju).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla.

 

 

420.

 

 

421.

 

422.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 283.panta otrajā daļā vārdus “no akcionāru vidus”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 283.panta trešajā daļā vārdus “skaitīšanas komisiju” ar vārdu “skaitītājus”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 283.panta trešās daļas otro teikumu.

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

282.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistra iestādes amatpersona šā likuma 269.panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitītājus.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolētāju).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla.

284.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei z ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai;

2) sabiedrība ir uzņēmusies saistības neizpaust šīs ziņas vai šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izskata tiesa.

 

 

 

 

 

 

423.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

424.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 284.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem.

2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.”

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 284.panta ceturtajā daļā vārdus “izskata tiesa” ar vārdiem “izlemj akcionāru sapulce”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

283.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem.

2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izlemj akcionāru sapulce.

285.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā vai noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.

(3) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

425.

 

 

426.

 

 

 

 

 

 

 

 

427.

Juridiskā komisija

Izslēgt 285.panta pirmajā daļā vārdus “vai statūti”.

Juridiskā komisija

Papildināt 285.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju reorganizāciju un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem ar trīs ceturtdaļām klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 285.panta otro un trešo daļu attiecīgi kā trešo un ceturto daļu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

284.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, reorganizāciju un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem ar trīs ceturtdaļām klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu.

(3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.

(4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

 

286.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces vietu un laiku;

3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu, balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu, statūtos paredzētos balsstiesību ierobežojumus;

5) citu to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

6) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju – vārdu un uzvārdu;

7) sapulces darba kārtību;

8) svarīgākos izteikumus un darbības, kā arī sapulces laikā iesniegtos priekšlikumus;

9) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par", "pret" un atturējušos balsu skaitu;

10) padomes, valdes locekļa, revidenta, likvidatora vai akcionāra iebildumus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri - protokola pareizības apliecinātāji.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 282.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

 

 

428.

 

 

 

 

 

 

429.

 

 

430.

 

 

 

 

431.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 286.panta pirmas daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu, un klāt esošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu;”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 286.panta pirmās daļas 5.punktu.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 286.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;”

Juridiskā komisija

Izslēgt 286.panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “un atturējušos”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

285.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces vietu un laiku;

3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu, un klāt esošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu;

5) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju – vārdu un uzvārdu;

7) sapulces darba kārtību;

8) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

9) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par" un "pret" balsu skaitu;

10) padomes, valdes locekļa, revidenta, likvidatora vai akcionāra iebildumus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri - protokola pareizības apliecinātāji.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

287.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;

2) tas aizskar trešo personu tiesības;

3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

4) pārkāptas likuma normas vai statūtu nosacījumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

8) sapulcē nav ievēroti balsošanas nosacījumi un ar to ir būtiski ietekmēts balsošanas rezultāts vai nav ievērotas likuma normas vai statūtu nosacījumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;

9) nav ievērotas šā likuma 288.panta otrajā daļā minētās prasības.

     

286.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;

2) tas aizskar trešo personu tiesības;

3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

8) sapulcē nav ievēroti balsošanas nosacījumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;

9) nav ievērotas šā likuma 284.panta trešajā daļā minētās prasības.

 

288.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību tiesā

Iesniegt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

2) jebkurš akcionārs – šā likuma 290.panta 1.,2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, – šā likuma 290.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, – šā likuma 290.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, - šā likuma 290.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, – šā likuma 290.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs – šā likuma 290.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.,5. un 6.punktā paredzētajā gadījumā akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.

     

287.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību tiesā

Iesniegt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

2) jebkurš akcionārs – šā likuma 286.panta 1.,2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, – šā likuma 286.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, – šā likuma 286.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, - šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, – šā likuma 286.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs – šā likuma 286.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.,5. un 6.punktā paredzētajā gadījumā akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.

289.pants. Prasības iesniegšana

(1) Termiņš prasības iesniegšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kuram bija prettiesīgi liegts piedalīties akcionāru sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.

(5) Ja prasību ceļ padome vai revidents, sabiedrību tiesā pārstāv valde.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

432.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 289.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

288.pants. Prasības iesniegšana

(1) Termiņš prasības iesniegšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kuram bija prettiesīgi liegts piedalīties akcionāru sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.

290.pants. Tiesas nolēmuma par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu publicēšana

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistram.

(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums paziņojumu par to publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Tiesas nolēmums ir saistošs trešajām personām ar šā panta otrajā daļā paredzētā paziņojuma publicēšanas dienu.

 

 

433.

 

 

 

 

 

434.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 290.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par tā ieraksta grozīšanu, kurš izdarīts pamatojoties uz minētā akcionāru sapulces lēmumu.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 290.panta trešo daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

289.pants. Tiesas nolēmuma par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu izpilde

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistram.

(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par tā ieraksta grozīšanu, kurš izdarīts pamatojoties uz minētā akcionāru sapulces lēmumu.

291.pants. Atbildība par nepamatotu akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

     

290.pants. Atbildība par nepamatotu akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

292.pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

435.

Finansu ministrs E.Krastiņš

  1. Papildināt 292.pantu ar jaunu otro daļu šāda redakcijā:

“(2) Padomes izveidošana ir obligāta biržā reģistrētām akciju sabiedrībām un gadījumā, ja to paredz citi likumi.”

Neatbalstīt

291.pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

293.pants. Padomes uzdevumi

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atcelt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

436.

 

 

 

 

 

437.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 293.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, ja akcionāru sapulces statūtos nav noteikts, ka tas ir akcionāru sapulces kompetencē;”.

Finansu ministrs E.Krastiņš

  1. Papildināt 293.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pastāvīgi kontrolēt valdes darbību.;

uzskatīt pašreizējo 2.punktu par 3.punktu un attiecīgi mainīt pārējo punktu numerāciju.”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

292.pants. Padomes uzdevumi

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

294.pants. Sabiedrības padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

 

 

 

 

 

293.pants. Sabiedrības padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

 

295.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma slēgšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

7) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

8) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

9) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Minētā fakta izsludināšanu vai statūtu nosacījumu esamība nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

438.

 

439.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 295.panta pirmās daļas 5.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 6.punktu par 5.punktu.

Juridiskā komisija

Izteikt 295.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz satūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

294.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz satūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;

6) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

7) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

8) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Minētā fakta izsludināšanu vai statūtu nosacījumu esamība nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.

296.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozījumā, - minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, kuri aizvieto atsaukto vai amatu atstājušo padomes locekli, un vienlaikus noteikt viņu skaitu. Padomes locekļa kandidātu ievēlē tāpat kā padomes locekli, un uz viņu attiecas visi padomes loceklim noteiktie ierobežojumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

440.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 296.panta septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

295.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozījumā, - minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

297. pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padomes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

  1. Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vien u vai vairākiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto padomes locekļu maksimālo skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tā rezultātā nevar noteikt, kuri no tiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem, un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja padomes loceklis tiek atsaukts vai atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

441.

 

 

 

 

 

442.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

443.

 

 

 

 

 

 

 

444.

Juridiskā komisija

Izteikt 297.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku ne ilgāku par trim gadiem. ”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 297.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Padomes locekli ievēl amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 297.panta setītajā daļā vārdus “Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 297.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

296. pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

  1. Padomes locekli ievēl amatā ne ilgāk kā uz padomes pilnvaru laiku. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.
  2. Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto padomes locekļu maksimālo skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tā rezultātā nevar noteikt, kuri no tiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem, un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

 

 

298pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai vai ja padomes priekšsēdētājs devis tādu uzdevumu.

 

 

445.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 298.panta otrajā daļā vārdus “priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai” ar vārdiem “priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimība, komandējums, atvaļinājums u.tml.)”

 

 

 

Atbalstīt

297pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimība, komandējums, atvaļinājums u.tml.) vai ja padomes priekšsēdētājs devis tādu uzdevumu.

299.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā - viņa vietnieks, pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

 

 

 

298.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā - viņa vietnieks, pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

 

300.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem, bet ne mazāk par trim. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja neviens padomes loceklis pret to neiebilst.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada padomes sēdi.

446.

 

 

 

447.

 

 

448.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

449.

 

 

 

 

 

 

450.

Juridiskā komisija

Izslēgt 300.pantā vārdus “bet ne mazāk par trim”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 300.panta otro daļu ar vārdiem “ja statūti nenosaka lielāku balsu vairākumu”.

Juridiskā komisija

Izteikt 300.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.”

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 300.panta ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu “par” un “pret” par katru lēmumu.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 300.panta sestajā daļā vārdus “padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada padomes sēdi.” ar vārdiem “persona, kura vada padomes sēdi”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

299.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūti nenosaka lielāku balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu “par” un “pret” par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta persona, kura vada padomes sēdi.

 

301.pants. Padomes locekļu atalgojums

Padomes locekļu, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļu un padomes pieaicināto ekspertu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.

451.

Juridiskā komisija

Izteikt 301.pantu šādā redakcijā:

“Padomes locekļu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.”

Atbalstīt

300.pants. Padomes locekļu atalgojums

Padomes locekļu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.

302.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

     

301.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

303.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Ja valdes sastāvā ir vairāki locekļi, viņi vada sabiedrību tikai kopīgi (ja statūtos nav noteikts citādi).

452.

Juridiskā komisija

Izteikt 303.pantu šādā redakcijā:

“Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.”

Atbalstīt

302.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

304.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā pret trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Attiecībā pret sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

453.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 304.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

303.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā pret trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Attiecībā pret sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

305.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā var būt viens loceklis vai vairāki locekļi.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visa veida komercdarbību.

(4) Statūti var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

454.

 

 

 

 

 

455.

Juridiskā komisija

Izteikt 305.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valdes sastāvā jābūt vismaz trijiem valdes locekļiem.”

 

Juridiskā komisija

Papildināt 305.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) koncernā valdošā uzņēmuma padomes loceklis.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

304.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā jābūt vismaz trijiem valdes locekļiem.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visa veida komercdarbību;

4) koncernā valdošā uzņēmuma padomes loceklis.

(4) Statūti var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

 

306.pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē padome.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 310.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Ja valde sastāv no diviem vai vairākiem locekļiem, padome no viņu vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Ja tas paredzēts sabiedrības statūtos, padome ievēlē vienu valdes locekļa kandidātu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kuri attiecas uz valdes locekļiem.

456.

 

 

 

 

 

 

 

457.

Finansu ministrs E.Krastiņš

  1. Izteikt 306.pantata pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valdes locekļus ievēlē akcionāru sapulce vai padome.”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 306.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

305.pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē padome.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171., 304. un 319.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome.

(5) Ja tas paredzēts sabiedrības statūtos, padome ievēlē vienu valdes locekļa kandidātu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kuri attiecas uz valdes locekļiem.

307.pants. Valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

458.

Juridiskā komisija

Izteikt 307.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“307.pants. Valdes locekļu atsaukšana un amata atstāšana”

Atbalstīt

306.pants. Valdes locekļu atsaukšana un amata atstāšana

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

308.pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Izmaiņām valdes sastāvā valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

     

307.pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Izmaiņām valdes sastāvā valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

309.pants. Valdes locekļu atalgojums

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka padome.

459.

 

 

 

460.

Finansu ministrs E.Krastiņš

Izteikt 309.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka akcionāru sapulce vai padome.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 309.panta otrajā daļā vārdus “atalgojuma veidu” ar vārdu “atalgojumu”.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

308.pants. Valdes locekļu atalgojums

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojumu un apmēru nosaka padome.

310.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus šā likuma 176.pantā minētajām normām akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var pieprasīt no viņa tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētaj am valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

     

309.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus šā likuma 171. un 304.pantā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var pieprasīt no viņa tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

 

311.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu.

(3) Valdes loceklis, kas nepiedalās valdes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam valdes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja neviens valdes loceklis pret to neiebilst.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs vai persona, kura vada valdes sēdi.

 

 

 

 

 

461.

 

 

 

 

 

 

462.

 

 

 

 

 

 

463.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 311.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 311.panta ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” un “pret” par katru lēmumu.”

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 311.panta sestajā daļā vārdus “vai persona, kura vada valdes sēdi” ar vārdiem “protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

310.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu.

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” un “pret” par katru lēmumu;

7) pieņemtos lēmumus.

(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(5) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

 

312.pants. Valdes ziņojums

(1) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kam var būt ietekme uz sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

     

311.pants. Valdes ziņojums

(1) Valdei reizi ceturksnī sniedz rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kam var būt ietekme uz sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

XIV nodaļa

Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

464.

Juridiskais birojs

Izteikt XIV nodaļu kā XIV sadaļu.

Atbalstīt

XIV sadaļa

Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

313.pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

     

312.pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

314.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(4) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

 

 

465.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 314.panta otro daļu.

 

 

 

Atbalstīt

313.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(3) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

315.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) ilgāk par trijiem mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (307. pants, 309.panta trešā daļa);

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Prasību tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās personas.

(3) Komercreģistra iestāde var iesniegt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

     

314.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) ilgāk par trijiem mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (224.panta trešā daļa un 305.panta trešā daļa);

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Prasību tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās personas.

(3) Komercreģistra iestāde var iesniegt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

316.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

     

315.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

317.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu, reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

     

316.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu vai reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

318.pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likums nenosaka citādi.

     

317.pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likums nenosaka citādi.

 

319.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atalgojuma apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

     

318.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atalgojuma apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

320.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Vismaz vienam likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

466.

Juridiskā komisija

Izslēgt 320.panta otrajā daļā vārdus “Vismaz vienam”

Atbalstīt

319.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

321.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz reģistrēšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokolu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu atzīmes izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

 

467.

 

 

 

 

468.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 321.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 321.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

320.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

322.pants. Likvidatoru atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz komercreģistram triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

 

 

469.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 322.panta trešo daļu ar vārdiem:

“vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.”.

 

 

 

Atbalstīt

321.pants. Likvidatoru atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz komercreģistram triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

323.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

     

322.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

324.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus likumīgos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

     

323.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

 

325.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Uzsākot likvidāciju, likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

470.

Juridiskā komisija

Izteikt 325.pantu kā 327.pantu un izteikt šādā redakcijā:

“327.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Pēc kreditora prasījuma pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.”;

Atbalstīt

324.pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina, šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā, izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

326.pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

471.

Juridiskā komisija

Uzskatīt 326. pantu kā 325.

Atbalstīt

325.pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditori noteiktā termiņā iesniedz likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

 

 

327.pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditori noteiktā termiņā iesniedz likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

472.

Juridiskā komisija

Uzskatīt 327.pantu kā 326.pantu.

Atbalstīt

326.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Pēc kreditora prasījuma pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

328.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, kreditors nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, kreditoram pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgam kreditoram ir dots nodrošinājums.

     

327.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, kreditors nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, kreditoram pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgam kreditoram ir dots nodrošinājums.

329.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kurā ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem – divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

     

328.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revi dents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kurā ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem – divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

330.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

     

329.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

 

331.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

     

330.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

 

332.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem nosacījumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz komercreģistram pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas komercreģistrā.

     

331.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem nosacījumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz komercreģistram pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas komercreģistrā.

 

333.pants. Izslēgšana no komercreģistra un papildu likvidācija

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

(3) Ja pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra rodas nepieciešamība veikt papildu likvidācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, atjauno bijušo likvidatoru pilnvaras vai ieceļ jaunus likvidatorus.

473.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

474.

Juridiskais birojs

Izslēgt 333.panta nosaukumā vārdus “un papildu likvidācija”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 333.panta trešo daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

332.pants. Izslēgšana no komercreģistra

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

334.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi visi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

     

333.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi visi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

 

 

Ceturtā sadaļa

Sabiedrību reorganizācija

475.

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “Ceturtā sadaļa” ar vārdiem “C daļa” un vārdus “Sabiedrību reorganizācija” ar vārdiem “Komercsabiedrību reorganizācija”

Atbalstīt

C daļa

Komercsabiedrību reorganizācija

XV nodaļa

Reorganizācijas vispārīgie noteikumi

476.

Juridiskais birojs

Izteikt XV nodaļu kā XV sadaļu šādā redakcijā:

“Komercsabiedrību reorganizācijas vispārējie noteikumi”.

Atbalstīt

XV sadaļa

Komercsabiedrību reorganizācijas vispārīgie noteikumi

335.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt viena veida vai dažāda veida sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

477.

Juridiskā komisija

Aizstāt 335.panta pirmajā daļā vārdu “Sabiedrību” ar vārdiem “Komercsabiedrību (turpmāk šīs sadaļas ievaros - sabiedrība)”

Atbalstīt

334.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Komercsabiedrību (turpmāk šīs sadaļas ievaros - sabiedrība) var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt viena veida vai dažāda veida sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

336.pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs sadaļas ietvaros - dalībnieki) kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

     

335.pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs sadaļas ietvaros - dalībnieki) kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

 

337.pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

 

 

 

 

 

 

 

478.

 

 

 

 

 

 

 

479.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt trešo daļu ar vārdiem “saskaņā ar lēmumu par sabiedrības sašķelšanos”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 337.panta piekto daļu pēc vārdiem “Nodalīšanas gadījumā” ar vārdiem “visi vai daļa” un papildināt piekto daļu ar vārdiem “saskaņā ar lēmumu par sabiedrības nodalīšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

336.pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem saskaņā ar lēmumu par sabiedrības sašķelšanos.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā visi vai daļa sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība saskaņā ar lēmumu par sabiedrības nodalīšanu.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

 

338.pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par cita veida sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Kooperatīva pārveidošana par komercsabiedrību vai komercsabiedrības pārveidošana par kooperatīvu nav atļauta.

(3) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

 

 

 

 

480.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 338.panta otro daļu.

 

 

 

 

Atbalstīt

337.pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par cita veida sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(3) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(4) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

XVI nodaļa

Reorganizācijas kārtība

481.

Juridiskais birojs

Izteikt XVI nodaļu kā XVI sadaļu.

Atbalstīt

XVI sadaļa

Reorganizācijas kārtība

339.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums).

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksas (ja tāda paredzēta) lielumu;

3) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

4) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti);

5) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības akcionāriem, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un citiem pievienojamās sabiedrības vērtspapīru (izņemot akcijas) turētājiem;

6) īpašas priekšrocības (ja tādas ir noteiktas) to sabiedrību pārraudzības un izpildinstitūciju locekļiem un līguma pārbaudi veicošajiem revidentiem, kuras piedalās reorganizācijas procesā;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) ja reorganizācija notiek sadalīšanas ceļā, – tās mantas sarakstu, kura tiek nodota katrai iegūstošajai sabiedrībai;

9) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem.

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Līgums ir notariāli apliecināms.

(5) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma slēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējam pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.

(6) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz pieteikumu par reorganizāciju, ierakstīšanai komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 8.pantu, pievienojot līguma projektu.

482.

 

 

 

 

 

483.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

484.

 

 

 

 

 

 

485.

 

 

 

 

 

 

 

 

486.

 

487.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

488.

 

 

489.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 339.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Reorganizācijas līgums slēdzams rakstveidā.”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 339.panta otro daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;”

mainot turpmāko panta otrās daļas punktu murāciju.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 339.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un citiem pievienojamās sabiedrības vērtspapīru (izņemot akcijas) turētājiem” ar vārdiem “obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 339.panta otrās daļas 6.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 339.panta otrās daļas 8.punktu (pārnests uz 356.panta trešo daļu).

Juridiskā komisija

Papildināt 339.panta otro daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.”

 

 

 

 

 

 

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 339.panta ceturto daļu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 339.panta sestajā daļā vārdus “ierakstīšanai komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 8.pantu,”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

338.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums). Reorganizācijas līgums slēdzams rakstveidā.

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksas (ja tāda paredzēta) lielumu;

3) kapitāla daļu (akciju) sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības dalībniekiem;

4) iegūstošās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) nodošanas noteikumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

5) laiku, no kura nodotās kapitāla daļas (akcijas) dod tiesības saņemt dividendes vai peļņas daļu iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos noteikumus (ja tādi paredzēti);

6) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības akcionāriem, kuriem pieder priekšrocību akcijas un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem;

9) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta otrās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējam pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.

(5) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu.

340.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta noteikumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

4) metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

     

339.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta noteikumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

4) metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

 

341.pants. Revidenta pārbaude

(1) Katra sabiedrība, kas piedalās reorganizācijas procesā, ieceļ revidentu, kurš pārbauda līguma projektu. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt komercreģistra iestādei, lai visām sabiedrībām tiek iecelts viens revidents.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 367. un 372.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

490.

Juridiskā komisija

Izteikt 341.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, līguma projekta pārbaudei komercreģistrs ieceļ revidentu no tā apstiprinātā saraksta.”

Atbalstīt

340.pants. Revidenta pārbaude

(1) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, līguma projekta pārbaudei komercreģistrs ieceļ revidentu no tā apstiprinātā saraksta. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt komercreģistra iestādei, lai visām sabiedrībām tiek iecelts viens revidents.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 363. un 368.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

342.pants. Revidenta atzinums

(1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz atzinumu visām sabiedrībām.

(2) Atzinumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līguma projektā norādītais kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir atbilstošs;

5) problēmas, kuras rodas, izmantojot izraudzītās vērtēšanas metodes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

491.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 342.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) īpašās grūtības, kuras radušās, piemērojot vērtēšanā izraudzītās metodes.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

341.pants. Revidenta atzinums

(1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz atzinumu visām sabiedrībām.

(2) Atzinumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līguma projektā norādītais kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras izmantotas kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir atbilstošs;

5) īpašās grūtības, kuras radušās, piemērojot vērtēšanā izraudzītās metodes.

343.pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

     

342.pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

344.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līguma projektu;

2) prospektu;

3) revidenta atzinumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un ārkārtas bilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz reorganizācijas paziņojuma iesniegšanai komercreģistrā, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas.

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un starpbilance jāsastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu norakstus, kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju noformējams rakstveidā kā sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izraksts.

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats tam, ka attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas visas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības.

(9) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri dalībnieku sapulcē iebilduši pret reorganizāciju un ir balsojuši pret lēmumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

492.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

493.

 

 

 

 

494.

 

 

495.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 344.panta ceturtajā daļā vārdu “starpbilanci” ar vārdiem “ārkārtas bilanci”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 344.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 344.panta astotās daļas otro teikumu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 344.panta devītajā daļā vārdus “iebilduši pret reorganizāciju un ir”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

343.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līguma projektu;

2) prospektu;

3) revidenta atzinumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un ārkārtas bilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz reorganizācijas paziņojuma iesniegšanai komercreģistrā, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas.

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minēto sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un ārkārtas bilanci sastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats tam, ka attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu.

(9) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri dalībnieku sapulcē balsojuši pret lēmumu.

 

345.pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdes pienākums ir paziņot dalībnieku sapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

     

344.pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdes pienākums ir paziņot dalībnieku sapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

346.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus savus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tā pieteikta šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Ja ir iestājies saistību izpildes termiņš vai ja prasījumam nav pietiekama nodrošinājuma, kreditors var prasīt saistības izpildījumu.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

496.

 

 

497.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 346.panta trešās daļas otro teikumu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 346.panta ceturtajā daļā vārdus “vai saistību pirmstermiņa izpildi”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

345.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas , kad pieņemts lēmums par reorganizāciju katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

347.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 349.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.

(6) Ja noteikts pārāk zems daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

     

346.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 345.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.

(6) Ja noteikts pārāk zems daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

348.pants. Pieteikums komercreģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistram pieteikumu, lai izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Pieteikumam pievieno:

1) līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) lēmumu par reorganizāciju vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju;

4) dalībnieku sapulces protokolu, ja lēmums par reorganizāciju pieņemts dalībnieku sapulcē;

5) likumā noteiktajos gadījumos – reorganizācijas atļauju;

6) prospektu (ja likums paredz prospekta sagatavošanu);

7) revidenta atzinumu (ja likums paredz revidenta pārbaudi);

8) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

9) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

10) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un to notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

11) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri iesnieguši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka prasījumi nav apmierināti.

 

 

498.

 

 

 

 

 

 

 

 

499.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

500.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 348.panta 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

“1) līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 348.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts M.Sprindžuks

Izslēgt 348.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus “un to notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

347.pants. Pieteikums komercreģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistram pieteikumu, lai izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Pieteikumam pievieno:

1) līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri balsojuši pret reorganizāciju;.

4) likumā noteiktajos gadījumos – reorganizācijas atļauju;

5) prospektu (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana);

6) revidenta atzinumu (ja likumā noteikta revidenta pārbaude);

7) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

8) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

9) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

10) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri iesnieguši savus prasījumus noteiktā termiņā, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka prasījumi nav apmierināti.

 

349.pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu, izņemot norādi uz pārveidotās sabiedrības veidu.

(4) Ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks ir bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot tās vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstveida piekrišanu.

     

348.pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu, izņemot norādi uz pārveidotās sabiedrības veidu.

(4) Ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks ir bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot tās vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstveida piekrišanu.

350.pants. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā

(1) Komercreģistrā ieraksts par pievienojamo vai sadalāmo sabiedrību tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām sabiedrībām.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas par šīs sabiedrības reorganizāciju tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās sabiedrības reorganizāciju, iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(4) Pārveidošanas gadījumā iegūstošo sabiedrību var ierakstīt komercreģistrā pēc tam, kad ir izdarīts ieraksts par pārveidojamās sabiedrības reorganizāciju.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

     

349.pants. Ieraksts par reorganizāciju komercreģistrā

(1) Komercreģistrā ieraksts par pievienojamo vai sadalāmo sabiedrību tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām sabiedrībām.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas par šīs sabiedrības reorganizāciju tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās sabiedrības reorganizāciju, iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti attiecīgi izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(4) Pārveidošanas gadījumā iegūstošo sabiedrību var ierakstīt komercreģistrā pēc tam, kad ir izdarīts ieraksts par pārveidojamās sabiedrības reorganizāciju.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

351.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītām sabiedrībām.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no kmercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu kapitāla daļas (akcijas) tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām kapitāla daļām (akcijām). Šī norma netiek piemērota, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām).

(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas), kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi uz pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un dzēšamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(7) Reorganizācija pēc tās stāšanās spēkā nevar tikt apstrīdēta.

 

501.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 351.panta pirmo daļu ar vārdiem “ieskaitot jaundibinātās sabiedrības”

 

Atbalstīt

350.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu kapitāla daļas (akcijas) tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām kapitāla daļām (akcijām). Šī norma netiek piemērota, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām).

(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas), kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un dzēšamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(7) Reorganizācija pēc tās stāšanās spēkā nevar tikt apstrīdēta.

352.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas nodibinātas līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

 

 

 

502.

 

 

 

 

 

503.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 352.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ieskaitot jaundibinātās sabiedrības”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 352.panta trešo daļu pirms vārdiem “kuri izpildes termiņš” ar vārdiem “kuras nodibinātas līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

351.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas nodibinātas līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuras nodibinātas līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

353.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir solidāri atbildīgas par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ reorganizācijas gaitā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Nodalīšanas ceļā sadalītās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas atbild tāpat kā iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas.

(3) No šā panta pirmās un otrās daļas izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

504.

 

 

 

 

 

 

 

 

505.

 

506.

Juridiskā komisija

Izteikt 353.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes locekļi, valdes locekļi un personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, solidāri atbild par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 353.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 353.panta trešajā daļā vārdus “pirmās un otrās daļas”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

352.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes locekļi, valdes locekļi un personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, solidāri atbild par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) No šā panta izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

354.pants. Kompensācija

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, tad pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (kompensāciju).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 347.panta devītajā daļā minētajā sarakstā.

(3) Kompensācijas apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(4) Attiecībā uz kompensāciju netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt savas daļas.

(5) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām kompensāciju izmaksām.

(6) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa kompensāciju, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

 

507.

 

 

 

508.

 

 

509.

 

 

 

 

 

510.

 

 

 

 

 

 

511.

Juridiskā komisija

Izslēgt 354.panta pirmajā daļā vārdus “Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, tad”

Juridiskā komisija

Aizstāt 354.pantā vārdu “kompensācija” ar vārdu “atlīdzība” attiecīgajā locījumā.

Juridiskā komisija

Papildināt 354.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atlīdzību var prasīt arī jaunizveidotās sabiedrības, kura izveidota sadalīšanās rezultātā, dalībnieks, kurš balsojis pret statūtu apstiprināšanu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 354.panta otro daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 347.panta devītajā daļā minētajā sarakstā un 356.panta piektajā daļā minētajā protokolā.”

Juridiskā komisija

Uzskatīt 354.panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

353.pants. Atlīdzība

(1) Pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (atlīdzību).

(2) Atlīdzību var prasīt arī jaunizveidotās sabiedrības, kura izveidota sadalīšanās rezultātā, dalībnieks, kurš balsojis pret statūtu apstiprināšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 343.panta devītajā daļā minētajā sarakstā un 355.panta piektajā daļā minētajā protokolā

(4) Atlīdzības apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(5) Attiecībā uz atlīdzību netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt savas daļas.

(6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām atlīdzības izmaksām.

(7) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa atlīdzību, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

XVII nodaļa

Atsevišķu reorganizācijas veidu īpašie noteikumi

512.

Juridiskais birojs

Izteikt XVII nodaļu kā XVII sadaļu.

Atbalstīt

XVII sadaļa

Atsevišķu reorganizācijas veidu īpašie noteikumi

1.apakšnodaļa

Apvienošanas īpašie noteikumi

513.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Atbalstīt

1. nodaļa

Apvienošanas īpašie noteikumi

 

355.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība – par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību, tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi.

(3) Apvienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad iegūstošā sabiedrība reģistrēta komercreģistrā un izdarīti ieraksti par visām pievienojamām sabiedrībām.

(4) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.panta otrās daļas noteikumiem norādama iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par reorganizāciju.

(5) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības reģistrēšanu komercreģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

514.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 355.panta trešo daļu (dublē 351.panta pirmo daļu).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

354.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība – par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību, tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi.

(3) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrās daļas noteikumiem norādama iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par reorganizāciju.

(4) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

 

2.apakšnodaļa

Sadalīšanas īpašie noteikumi

515.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2.nodaļu.

Atbalstīt

2. nodaļa

Sadalīšanas īpašie noteikumi

356.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi. Par dibinātāju tiek uzskatīta sadalāmā sabiedrība.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 342.pantā minēto līgumu. Sadalīšanas plānā papildus šā likuma 342.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Sadalīšanas plānam pievienojams iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai - gadījumos, kad iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar lēmumu par sadalīšanos.

(4) Kopā ar reorganizācijas pieteikumu sadalāmā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības reģistrāciju.

(5) Sadalīšana stājas spēkā ar brīdi, kad iegūstošā sabiedrība reģistrēta komercreģistrā un izdarīts ieraksts par sadalāmo sabiedrību.

 

 

 

516.

 

 

 

 

517.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

518.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 356.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 356.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 338.pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un sadalāmās sabiedrības mantas sadale starp iegūstošajām sabiedrībām. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 356.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Nodalīšanās gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku var kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri ir nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu kā arī tie, kuri līdz šā lēmuma pieņemšanai rakstveidā izteikuši gribu kļūt par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku.

(5) Sadalāmās sabiedrības valde lēmumā par reorganizāciju noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēl pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot sabiedrību. Jaundibināmās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci. Dalībnieku sapulces protokolā norāda tos dalībniekus, kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.”;

Uzskatīt 356.panta ceturto un piekto daļu attiecīgi par sesto un septīto daļu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 < /B>

355.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 338.pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un sadalāmās sabiedrības mantas sadale starp iegūstošajām sabiedrībām. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

(4) Nodalīšanās gadījumā par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku var kļūt tikai tie sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuri ir nobalsojuši par reorganizācijas lēmumu kā arī tie, kuri līdz šā lēmuma pieņemšanai rakstveidā izteikuši gribu kļūt par jaundibināmās sabiedrības dalībnieku.

(5) Sadalāmās sabiedrības valde lēmumā par reorganizāciju noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēl pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot sabiedrību. Jaundibināmās sabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trīs ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas regulē attiecīgā veida sabiedrības dalībnieku sapulci. Dalībnieku sapulces protokolā norāda tos dalībniekus, kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(6) Kopā ar reorganizācijas pieteikumu sadalāmā sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

(7) Sadalīšana stājas spēkā ar brīdi, kad iegūstošā sabiedrība ierakstīta komercreģistrā un izdarīts ieraksts par sadalāmo sabiedrību.

357.pants. Reorganizācijas līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav atrunāts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu.

     

356.pants. Reorganizācijas līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav atrunāts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu.

 

3.apakšnodaļa

Pārveidošanas īpašie noteikumi

519.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3.nodaļu.

Atbalstīt

3. nodaļa

Pārveidošanas īpašie noteikumi

358.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā norādāmas šā likuma 342.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības veidu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 342.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināms šā likuma 342.- 347.pants.

(4) Līdz ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama.

     

357.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā norādāmas šā likuma 338.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības veidu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 338.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināms šā likuma 338.- 343.panta noteikumi.

(4) Līdz ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama.

359.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

     

358.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās veida sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

 

360.pants. Kreditoru interešu aizsardzības īpatnības

Šā likuma 349.panta trešā daļa nav piemērojama, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

     

359.pants. Kreditoru interešu aizsardzības īpatnības

Šā likuma 345.panta trešās daļas noteikumi nav piemērojami, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

361.pants. Mantas novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Mantas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz komercreģistram kopā ar pieteikumu par pārveidošanu.

     

360.pants. Mantas novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Mantas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz komercreģistram kopā ar pieteikumu par pārveidošanu.

XVIII nodaļa

Sabiedrības reorganizācijas īpašie noteikumi

520.

Juridiskais birojs

Izteikt XVIII nodaļu šādā redakcijā:

“XVIII sadaļa

Atsevišķu sabiedrības veidu reorganizācijas īpašie noteikumi”

Atbalstīt

XVIII sadaļa

Atsevišķu sabiedrības veidu reorganizācijas īpašie noteikumi

1.apakšnodaļa

Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

521.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.apakšnodaļu kā 1.nodaļu.

Atbalstīt

1. nodaļa

Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

362.pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.pantā minētajām ziņām norādams katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārais dalībnieks vai komandits), kā arī viņa daļas apmērs.

     

361.pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādams katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārais dalībnieks vai komandits), kā arī viņa daļas apmērs.

363.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības dalībnieki ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai ja visi dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

     

362.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības dalībnieki ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai ja visi dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

364.pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

522.

Juridiskā komisija

Izteikt 364.pantu šādā redakcijā:

“Personālsabiedrībā reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki.”

Atbalstīt

363.pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki

365.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku.

523.

 

 

 

524.

Juridiskā komisija

Izteikt 365.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“364.pants. Lēmums par reorganizāciju un pieteikums komercreģistra iestādei”

Juridiskā komisija

Papildināt 365.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jaundibināmās iegūstošās personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā piemērojami šā likuma 78.panta noteikumi.”

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

364.pants. Lēmums par reorganizāciju un pieteikums komercreģistra iestādei

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku.

(3) Jaundibināmās iegūstošās personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā piemērojami šā likuma 78.panta noteikumi.

366.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret reorganizāciju vai nav piedalījies balsošanā, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, atlīdzību var pieprasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

 

 

 

 

 

 

 

 

365.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš balsojis pret reorganizāciju vai nav piedalījies balsošanā, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, atlīdzību var prasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

 

367.pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

     

366.pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

2.apakšnodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

525.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.apakšnodaļu kā 2.nodaļu.

Atbalstīt

2. nodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

368.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

     

367.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

369.pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

526.

Juridiskā komisija

Izteikt 369.pantu šādā redakcijā:

“Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki.”

Atbalstīt

368.pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību reorganizācijas līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki.

370.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūti neparedz, ka lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

     

369.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūti neparedz, ka lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

 

371.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav pirmpirkuma tiesību uz apmaiņai izlaistajām daļām.

(2) Papildus šā likuma 208.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

 

 

 

 

 

 

527.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 371.panta otrajā daļā vārdus “lēmumu par reorganizāciju” ar vārdiem “protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju” un izslēgt vārdus “vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

370.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav pirmpirkuma tiesību uz apmaiņai izlaistajām daļām.

(2) Papildus šā likuma 202.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju.

372.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

     

371.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

373.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, veicams katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

     

372.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, veicams katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

3.apakšnodaļa

Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

528.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.apakšnodaļu kā 3.nodaļu.

Atbalstīt

3. nodaļa

Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

 

374.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru.

(2) Ja sabiedrībai ir vairāki akciju kategorijas, lēmumu pieņem šā likuma 288.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, akcionāri, kuriem pieder priekšrocības akcijas, un obligacionāri piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri.

529.

 

 

 

 

530.

 

 

531.

Juridiskā komisija

Aizstāt 347.panta pirmajā daļā vārdus “divas trešdaļas”ar vārdiem “trīs ceturtdaļas”

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 347.panta trešajā daļā pēc vārda “obligacionāri” ar vārdiem “kuriem pieder konvertējamās obligācijas”.

Juridiskā komisija

Papildināt 347.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Uz tiem attiecināmi šā likuma noteikumi par lēmumu pieņemšanu atsevišķās akciju kategorijās.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

373.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru .

(2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, lēmumu pieņem šā likuma 284.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, akcionāri, kuriem pieder priekšrocības akcijas, un obligacionāri, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri. Uz tiem attiecināmi šā likuma noteikumi par lēmumu pieņemšanu atsevišķās akciju kategorijās

375.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību uz apmaiņām emitētajām akcijām.

(2) Papildus šā likuma 265.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

532.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 375.panta otrajā daļā vārdus “vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas” ar vārdiem “vai to attiecīgi apliecinātas kopijas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

374.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību uz apmaiņai emitētajām akcijām.

(2) Papildus šā likuma 261.pantā no teiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to attiecīgi apliecinātas kopijas.

376.pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod pašas iegūtās daļas.

     

375.pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod pašas iegūtās daļas.

377.pants. Piemaksu apmērs

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apmērs, kuras iegūstošā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

     

376.pants. Piemaksu apmērs

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apmērs, kuras iegūstošā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

378.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams komercreģistram iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

     

377.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 343.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Atzinums pievienojams komercreģistram iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

379.pants. Anonīmie akcionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un par pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistram šo akcionāru vārdu vietā norāda akciju kārtas numurus un to nominālvērtību.

(2) Ja vēlāk šo akcionāru vārdi kļūst zināmi, tos ierakstīta dalībnieku sarakstā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – komercreģistrā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmā un otrā daļa attiecināma arī uz:

1) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem, kuriem ir uzrādītāja akcijas un kuri nav zināmi;

2) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas un kuri nav zināmi.

533.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 379.pantu šādā redakcijā:

“378.pants. Anonīmie akcionāri un obligacionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, iegūstošās sabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā dalībnieku un akcionāru vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistra iestādei iegūstošās sabiedrības dalībnieku vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(3) Ja vēlāk šo akcionāru vai obligacionāru vārdi kļūst zināmi, tos ieraksta iegūstošās sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, - komercreģistrā.”

Atbalstīt

 

 

 

 

378.pants. Anonīmie akcionāri un obligacionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, iegūstošās sabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā dalībnieku un akcionāru vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība un par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistra iestādei iegūstošās sabiedrības dalībnieku vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu.

(3) Ja vēlāk šo akcionāru vai obligacionāru vārdi kļūst zināmi, tos ieraksta iegūstošās sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, - komercreģistrā.

380.pants. Priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar šā likuma 357.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

534.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 380.panta trešajā daļā vārdu “kompensāciju” ar vārdu “atlīdzība”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

379.pants. Priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 353.panta noteikumiem.

Pārejas noteikumi

1.Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri

2.Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu

     

Pārejas noteikumi

1.Likums stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri

2.Šā likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu