Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Komerclikums

(reģ.nr.33)

1.

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

2.

Pr.nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Atbildīgās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Pirmā sadaļa

Komercdarbības vispārīgie jautājumi

     

Pirmā sadaļa

Komercdarbības vispārīgie jautājumi

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

3.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt Komerclikumā:

jēdzienu “komercdarbība” ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”;

jēdzienu “komercsabiedrība” ar jēdzienu “uzņēmējsabiedrība”;

jēdzienu “kapitālsabiedrība” ar jēdzienu “statūtsabiedrība”;

jēdzienu “personālsabiedrība” ar jēdzienu “līgumsabiedrība”

jēdzienu “pilnsabiedrība” ar jēdzienu “līgumsabiedrība ar pilnu atbildību”;

jēdzienu “komersants” ar jēdzienu “uzņēmējs”.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt Komerclikumu ar:

nodaļu “Uzņēmumu maksātnespēja un bankrots”;

nodaļu “Grāmatvedība”;

nodaļu “Gada pārskats.”

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt Komerclikumā vārdu “firma” ar vārdu “nosaukums”.

Aizstāt vārdus “rezerves kapitāls” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “rezervē” (attiecīgā locījumā).

Papildināt Komerlikumu ar normu, kas paredz, ka akciju sabiedrībai 10 dienu laikā pēc reģistrēšanās Komercreģistrā Vērtspapīru tirgus komisijā jāiesniedz sākuma bilance un notariāli apliecināta statūtu kopija.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

I nodaļa

Komercdarbība un komersanti

     

I nodaļa

Komercdarbība un komersanti

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. un 2.pantu šādā redakcijā

“1.pants. Persona

(1) Šā likuma izpratnē persona ir fiziska persona vai juridiska persona.

(2) Juridiska persona var būt arī sabiedriska vai reliģiska organizācija, valsts vai pašvaldība.

2.pants. Peļņa

(1) Šā likuma izpratnē peļņa var būt ar neaprobežotu pielietojumu vai ar aprobežotu pielietojumu.

(2) Neaprobežota pielietojuma gadījumā saņēmējs brīvi izvēlas izmantojuma jomu.

(3) Aprobežota pielietojuma gadījumā saņēmējs peļņu izmanto tikai noteiktās publiski deklarētās jomās.

(4) Peļņas pielietojuma jomas, kuras neapliek ar nodokli vai kurās piemēro atvieglotas nodokļu likmes nosaka likumi.”

Neatbalstīt

 

 

1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir Komercreģistrā reģistrēta persona vai personu apvienība.

(2) Komercdarbība ir sistemātiska saimnieciskā darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkāda darbība par atlīdzību, izņemot darbību, kuru regulē likumi un citi normatīvie akti darba tiesību jomā.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķus saimnieciskās darbības veidus drīkst veikt tikai kā komercdarbību.

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komersants ir fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība, kas nodarbojas ar komercdarbību. Komersanta tiesisko stāvokli nosaka reģistrācija Komercreģistrā.”

 

Juridriskā komisija

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuāls komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir jebkāda atklāta, sistemātiska, patstāvīga saimnieciska darbība savā vārdā, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciska darbība ir jebkāda sistemātiska patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķus saimnieciskās darbības veidus drīkst veikt tikai komersants. Likums var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

1.pants. Komersants un komercdarbība

(1) Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuāls komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

(2) Komercdarbība ir jebkura atklāta, sistemātiska, patstāvīga saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

(3) Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

(4) Likums var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Likums var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

 

2.pants. Komersantu veidi

(1) Par komersantu var būt fiziskā persona (individuālais komersants) vai šajā likumā noteikta komercsabiedrība.

(2) Komercsabiedrība ir personu apvienība (personālsabiedrība) vai kapitālu apvienība (kapitālsabiedrība) komercdarbības veikšanai.

(3) Personālsabiedrība var pastāvēt kā pilnsabiedrība vai komanditsabiedrība. Personālsabiedrības regulē šā likuma X nodaļa.

(4) Kapitālsabiedrība var pastāvēt kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Kapitālsabiedrības regulē šā likuma XI, XII un XIII nodaļa.

(5) Likums var piešķirt komersanta statusu arī citām personām.

7.

Juridiskā komisija

Izslēgt 2.pantu.

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju

 

 
 

8.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks

Ja komersants ir ierakstīts Komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot Komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 2. pantu

2.pants. Reģistrācijas tiesiskais spēks

Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība.

 

3.pants. Komercdarbības regulācija

(1) Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi.

(2) Civillikuma normas komercdarbībai piemērojamas tikai tad, ja šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav attiecīgu normu vai ja šis likums vai citi komercdarbību regulējošie likumi īpaši atsaucas uz Civillikumu.

(3) Šā likuma normas attiecināmas uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kura nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Papildināt 3.pantu ar jaunu pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums regulē komersanta darbību privāto tiesību jomā.

(2) Valsts vai pašvaldība savas kompetences ietvaros var deleģēt komersantam atsevišķas

publiskās pārvaldes funkcijas.”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Civillikuma normas komercdarbības regulēšanai piemērojamas tiktāl, ciktāl komercdarbību neregulē Komerclikums un citi speciālie likumi.”

 

Juridiskā komisija

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi normatīvie akti, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Komerclikuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom. redakcijā)

 

 

 

 

Atbalstīt

3.pants. Komercdarbības tiesiskais regulējums

(1) Komercdarbību regulē Satversme, šis likums, Civillikums un citi normatīvie akti, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

(2) Komercdarbībai Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Komerclikuma noteikumi attiecināmi uz personām, kuras nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja šis likums vai cits likums to īpaši paredz.

 

4.pants. Komercdarbības līdztiesības garantijas

(1) Visi komersanti darbojas uz līdztiesības pamatiem likuma ietvaros.

(2) Attiecībā uz ārvalstu personām, kuras izdara ieguldījumus Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrībā vai reģistrējas Latvijā kā individuālais komersants (ārvalstu ieguldītāji), piemērojamas tās pašas komerctiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz Latvijas personām. Ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības brīvi izvest peļņu un dividendes pēc likumos noteikto nodokļu nomaksas.

12.

 

 

13.

Juridiskā komisija

Izslēgt 4.pantu.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 4.panta otrās daļas pēdējo teikumu sekojošā redakcijā:

“Ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības brīvi izvest peļņu, dividendes un kustamo īpašumu pēc likumo noteikto nodokļu nomaksas.”

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju.

 

 

5.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai, pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantiem ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Likums var noteikt, ka atsevišķu komercdarbības veidu veikšana atļauta tikai noteiktiem komersantu veidiem.

(4) Likumā vai uz likuma pamata var paredzēt atsevišķus komercdarbības veidus, kuru veikšanai nepieciešama licence vai sertifikāts, ko izsniedz ar likumu pilnvarotas valsts vai pašvaldības institūcijas vai profesionālās apvienības.

14.

 

 

 

 

 

 

15.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komersantiem ir tiesības brīvi izvēlēties kmercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

5.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom. redakcijā.)

 

Atbalstīt

Uzskatīt par 4. pantu.

4.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu.

(2) Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu.

(3) Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja vai arī kuru drīkst veikt noteikta veida komersanti.

 

16.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

“5.1 pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības

Publisko tiesību noteikumi, kas izslēdz tiesības veikt noteiktu komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šādas komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 5. pantu.

5.pants. Komersanta statuss un publiskās tiesības

Publisko tiesību noteikumi, kas izslēdz tiesības veikt noteiktu komercdarbību vai arī paredz zināmus priekšnoteikumus šādas komercdarbības veikšanai, neietekmē šā likuma noteikumu piemērošanu.

 

6.pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas (to skaitā informācija), kurām ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība un kuru nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Par komercnoslēpumu nav atzīstamas ziņas, kuras saskaņā ar likumu nododamas atklātībā vai iesniedzamas kompetentām valsts vai pašvaldības institūcijām.

(4) Valsts institūcijām ir tiesības pieprasīt un saņemt no komersanta komercnoslēpumu saturošas ziņas, ja tas paredzēts likumā.

(5) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un zaudējumu atlīdzināšanu, kuri tam radušies no komercnoslēpuma pretlikumīgas izpaušanas.

17.

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

19.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistīta saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura informācija, arī objekti, kuros šī informācija ietverta, materializējusies.”

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdus “vai iesniedzamas kompetentām valsts vai pašvaldības institūcijām”.

Juridiskā komisija

6.pants pārvietots uz III nodaļu un izteikts kā 11.-1.???pants (skat. priekšlikumu Nr.24).

 

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

37.???priekšl)

 

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

37.???priekšl)

Atbalstīt

 

7.pants. Noilguma termiņš komercdarbībā

Noilguma termiņš no komercdarbības izrietošām prasībām ir trīs gadi, ja likums atsevišķām prasību kategorijām nenosaka citu noilguma termiņu.

20.

Juridiskā komisija

Izslēgt 7.pantu.

Atbalstīt

 

 

II nodaļa

Atklātībā nododamās ziņas

21.

Juridiskā komisija

Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Komercreģistrs”

Atbalstīt

II nodaļa

Komercreģistrs

8.pants. Atklātībā nododamie dokumenti un ziņas

(1) Komersants nodod atklātībā šādus dokumentus un ziņas:

1) dibināšanas dokumentus;

2) ziņas par komersanta juridisko adresi;

3) to personālsabiedrības dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un šādas ziņas par minētajām personām:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi;

4) kapitālsabiedrības valdes locekļu un padomes locekļu (ja sabiedrībai ir izveidota padome) sarakstu un šādas ziņas par tiem:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) amats,

d) ziņas par iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata,

e) valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi;

5) ziņas par prokūras izsniegšanu un atsaukšanu;

6) kapitālsabiedrībai vismaz reizi gadā līdz ar gada pārskata iesniegšnu – pamatkapitāla lielumu, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

7) gada pārskatu par katru pārskata gadu, pievienojot šādas ziņas par personām, kurām saskaņā ar likumu tas jāparaksta:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese,

c) amats komercsabiedrībā;

8) filiāles nolikumu (ja ir izveidota filiāle);

9) ziņas par komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju vai reorganizāciju, pievienojot attiecīgus likumā noteiktos dokumentus;

10) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, pievienojot dokumentus, uz kuru pamata iecelšana notikusi, un šādas ziņas par minētajām personām:

a) vārds, uzvārds un personas kods,

b) dzīvesvietas adrese;

11) šai likumā noteikto personu notariāli apliecinātus parakstu paraugus;

12)ziņas par izšķirošo ietekmi (šā likuma 387.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punkts);

13) citas likumā noteiktās ziņas un dokumentus.

(2) Komersantam jānodod atklātībā arī izmaiņas šā panta pirmajā daļā noteiktajās ziņās un dokumentos, kā arī šo dokumentu precizētais teksts.

22.

Juridiskā komisija

Izslēgt 8.pantu.

Atbalstīt

 

 

 

23.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 72.pantu un iestrādāt to kā 8.1 pantu šādā redakcijā:

“8.1 pants. Komercreģistra kārtošana

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru kārto ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).”

Atbalstīt

Uzskatīt par 6. pantu.

6.pants. Komercreģistra kārtošana

(1) Komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

(2) Komercreģistru kārto ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde (turpmāk — komercreģistra iestāde).

 

24.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 73.pantu un iestrādāt to kā 8.2 pantu šādā redakcijā:

“8.2 pants. Komercreģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesība iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistrā iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesība saņemt izrakstu no komercreģistra ierakstiem, kā arī komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar komercreģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz attiecīgu izziņu.

(4) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 7. pantu.

7.pants. Komercreģistra atklātība

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistram iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesība saņemt izrakstu no komercreģistra ierakstiem, kā arī komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar komercreģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz attiecīgu izziņu.

(4) Pēc saņēmēja pieprasījuma komercreģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka noteikts komercreģistra ieraksts nav grozīts, vai arī par to, ka komercreģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

 

 

25.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 77.pantu un iestrādāt to kā 8.3 pantu šādā redakcijā:

“8.3 pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālu komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta (īpašnieka) vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta;

3) juridiskā adrese;

4) komercdarbības veidi;

5) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veids;

3) personālsabiedrības personīgi atbildīgo biedru un komanditu vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta;

4) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta, kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesība pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) personālsabiedrības juridiskā adrese;

6) komercdarbības veidi;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) komanditu ieguldījumu kopsumma;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un juridiskā adrese;

Atbalstīt

Uzskatīt par 8. pantu.

8.pants. Komercreģistra ierakstu saturs

(1) Par individuālu komersantu komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) komersanta (īpašnieka) vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) juridiskā adrese;

4) komercdarbības veidi;

5) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

(2) Par personālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) personālsabiedrības veids;

3) personālsabiedrības personiski atbildīgo biedru un komanditu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) to personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, kuri īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) personālsabiedrības juridiskā adrese;

6) komercdar bības veidi;

7) ja personālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

8) komanditu ieguldījumu kopsumma;

9) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese.

 

   

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu un padomes locekļu, ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome, vārds, uzvārds, personas kods, dzīves vieta un ieņemamais amats;

4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) rezerves kapitāla lielums;

7) kapitālsabiedrības juridiskā adrese;

8) komercdarbības veidi;

9) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, laiks, uz kādu tā nodibināta;

10) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un juridiskā adrese;

11) koncerna līgums, ja tāds noslēgts.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) filiāles darbības veidi;

4) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta veids;

6) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ir ierakstīts ārvalsts komersants;

7) personas, kas pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kuras saistītas ar filiāli, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīves vietu un pilnvarojuma apjomu.

 

(3) Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) firma;

2) kapitālsabiedrības veids;

3) kapitālsabiedrības valdes locekļu un padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un ieņemamais amats;

4) valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi;

5) pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu;

6) rezerves kapitāla lielums;

7) kapitālsabiedrības juridiskā adrese;

8) komercdarbības veidi;

9) ja kapitālsabiedrība nodibināta uz noteiktu laiku, — laiks, uz kādu tā nodibināta;

10) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un tās juridiskā adrese;

11) koncerna līgums, ja tāds noslēgts.

(4) Par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) filiāles firma, ja tā atšķiras no komersanta firmas, un ārvalsts komersanta firma;

2) filiāles juridiskā adrese un ārvalsts komersanta atrašanās vieta (juridiskā adrese);

3) filiāles darbības veidi;

4) reģistrs, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numurs, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta veids;

6) ārvalsts komersanta pamatkapitāla lielums, ja ārvalsts komersants ir kapitālsabiedrība un šīs ziņas ir ierakstītas tās valsts reģistrā, kurā ierakstīts ārvalsts komersants;

7) to personu vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un pilnvarojuma apjoms, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli.

   

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) prokurista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokuru, ja tāda izdota;

2) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

3) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu;

4) katra ieraksta izdarīšanas datumu;

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.”

 

(5) Papildus šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām ziņām komercreģistrā ierakstāmi:

1) prokūrista vārds, uzvārds un personas kods, kā arī norāde uz kopprokūru, ja tāda izdota;

2) ziņas par komersanta (ārvalsts komersanta) darbības izbeigšanu, maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

3) ziņas par administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

4) katra ieraksta izdarīšanas datums.

(6) Komercreģistrā ieraksta citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

(7) Ierakstot komercreģistrā komersantu, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.

 

 

26.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 8.4 pantu šādā redakcijā:

“8.4 pants. Komercreģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti, kā arī likumā noteikto personu notariāli apliecināti parakstu paraugi. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā notariāli apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 9. pantu.

9. pants. Komercreģistram iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Komercreģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, un citi likumā noteiktie dokumenti, kā arī likumā noteikto personu notariāli apliecināti parakstu paraugi. Komercreģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu vai tā notariāli apliecinātu kopiju. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos (dibināšanas līgumā, statūtos) komercreģistra iestādei iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns šo dokumentu teksts jaunajā redakcijā.

(3) Komercreģistra iestādei iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā attiecīgā komersanta reģistrācijas lietā.

 

 

27.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 76.pantu un iestrādāt to kā 8.5 pantu šādā redakcijā:

“8.5 pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Personu paraksti uz pieteikuma, kas iesniedzams komercreģistra iestādei, apliecināmi notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt un iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesība pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 10. pantu.

10.pants. Ieraksta izdarīšana komercreģistrā

(1) Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Personu paraksti uz pieteikuma, kas iesniedzams komercreģistra iestādei, apliecināmi notariāli. Tāpat apliecina šo personu rīcībspēju. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt un iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei apliecināms notariāli.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu komercreģistra iestādes amatpersona pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā komercreģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda termiņu trūkumu novēršanai.

(5) Komercreģistra iestādes amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(6) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt komercreģistra iestādes amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ieraksts komercreģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

 

 

28.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 78.pantu un iestrādāt to kā 8.6 pantu šādā redakcijā:

“8.6 pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus, izņemot ierakstus par komercdarbības veidiem, izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina informāciju par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu komercreģistrā un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un informāciju publicēšanai iesniedz komercreģistra amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Komercreģistra ierakstus un informāciju publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 11. pantu.

11.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Visus komercreģistra ierakstus, izņemot ierakstus par komercdarbības veidiem, izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpat izsludina informāciju par dibināšanas dokumentiem un to grozījumiem, norādot reģistrācijas datumu komercreģistrā un tās komercreģistra lietas numuru, kurā dokumenti atrodas.

(2) Komercreģistra ierakstus un informāciju publicēšanai iesniedz komercreģistra amatpersona triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. komercreģistra ierakstus un informāciju publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikta cita publicēšanas izdevumu segšanas kārtība.

 

 

29.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 79.pantu un iestrādāt to kā 8.7 pantu šādā redakcijā:

“8.7 pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šie noteikumi nav piemērojami tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 12. pantu.

12.pants. Komercreģistra publicitāte

(1) Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Šie noteikumi nav piemērojami tiesiskajām darbībām, kas veiktas 15 dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ciktāl trešā persona pierāda, ka tā nevarēja zināt attiecīgās ziņas.

(2) Ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja minētās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstāmās ziņas ir ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, ja trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim.

(4) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

 

 

30.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 80.pantu un iestrādāt to kā 8.8 pantu šādā redakcijā:

“8.8 pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) juridisko adresi;

5) reģistrācijas datumu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 13. pantu.

13. pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda komersanta:

1) firmu;

2) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu;

4) juridisko adresi;

5) reģistrācijas datumu.

 

31.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 81.pantu un iestrādāt to kā 8.9 pantu šādā redakcijā:

“8.9 pants. Komersanta izslēgšana no Komercreģistra

Komersantu izslēdz no komercreģistra likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 14. pantu.

14.pants. Komersanta izslēgšana no Komercreģistra

Komersantu izslēdz no komercreģistra likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

 

 

32.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 74.pantu un iestrādāt to kā 8.10 pantu:

“8.10 pants. Valsts nodeva

(1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par komercreģistra izraksta un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 15. pantu.

15.pants. Valsts nodeva

(1) Par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par komercreģistra izraksta un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētās valsts nodevas apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

 

33.

Juridiskā komisija

Pārvietot no II sadaļas 82.pantu un iestrādāt to kā 8.11 pantu:

“8.11 pants. Ziņu iesniegšanas termiņš un atbildība par ziņu nesniegšanu

(1) Ziņas, uz kuru pamata grozāmi komercreģistra ieraksti, iesniedzamas komercreģistra iestādei 14 dienu laikā.

(2) Persona, kura šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniegusi komercreģistra iestādei šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu 100 latu apmērā.

(3) Komercreģistra iestāde piedzen soda naudu bezstrīdus kārtībā un ieskaita to valsts budžetā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 16. pantu.

16. pants. Ziņu iesniegšanas termiņš un atbildība par ziņu nesniegšanu

(1) Ziņas, uz kuru pamata grozāmi komercreģistra ieraksti, iesniedzamas komercreģistra iestādei 14 dienu laikā.

(2) Persona, kura šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniegusi komercreģistra iestādei šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu 100 latu apmērā.

(3) Komercreģistra iestāde piedzen soda naudu bezstrīdus kārtībā un ieskaita to valsts budžetā.

 

9.pants. Ziņu nodošana atklātībā

Ziņu nodošana atklātībā notiek, komersantam iesniedzot šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus reģistrācijai Komercreģistrā un izsludinot tās šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

34.

Juridiskā komisija

Izslēgt 9.pantu.

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju.

 

10.pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru Komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgajos gadījumos - norādes uz to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants atvēris uzņēmuma filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru Komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norāda pamatkapitāla lielumu, jānorāda arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

   

Mainīt panta numerāci-ju.

17.pants. Komersanta rekvizīti

(1) Komersanta darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos norāda:

1).komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) komersanta juridisko adresi;

4) attiecīgajos gadījumos — ziņas par to, ka komersants ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā.

(2) Ja komersants atvēris uzņēmuma filiāli, tās dokumentos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

2) filiāles reģistrācijas numuru komercreģistrā;

3) filiāles juridisko adresi.

(3) Ja kapitālsabiedrības rekvizītos norāda pamatkapitāla lielumu, jāmin arī apmaksātā pamatkapitāla lielums.

 

 

III nodaļa

Uzņēmums

35.

Juridiskā komisija

Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā, pievienojot tai IV nodaļu:

“III nodaļa

Uzņēmums un filiāle”

Atbalstīt

III nodaļa

Uzņēmums un filiāle

11.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir lietu kopība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmums sastāv no komersantam piederošām lietām, to skaitā tiesībām un saistībām, kuras paredzētas vai kurām jābūt paredzētām attiecīgās komercdarbības veikšanai.

36.

Juridiskā komisija

Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).”

Atbalstīt

18.pants. Uzņēmuma jēdziens

(1) Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

(2) Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

 

37.

Juridiskā komisija

Pārcelt no I nodaļas 6.pantu un iestrādāt to kā 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, kā arī rakstveidā vai citādā veidā fiksēta vai nefiksēta informācija, kurai ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība un kuras nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 19. pantu.

19. pants. Komercnoslēpums

(1) Komercnoslēpums ir ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, kā arī rakstveidā vai citādā veidā fiksēta vai nefiksēta informācija, kurai ir faktiska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība un kuras nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam.

(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

 

12.pants. Uzņēmuma pāreja citai personai

(1) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā visas uzņēmumā ietilpstošās saistības pāriet ieguvējam, ja likums nenosaka citādi. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(2) Īpašuma vai valdījuma tiesību uz uzņēmumu pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošās tiesības pāriet ieguvējam, ja nav noslēgta cita vienošanās.

(3) Prasījumi pret ieguvēju par saistībā ar uzņēmumu nodibinātajām un pirms uzņēmuma pārejas dienas izpildītajām saistībām pāriet uz atsavinātāju.

(4) Noilguma termiņš prasījumam pret atsavinātāju saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu ir pieci gadi no uzņēmuma pārejas dienas, ja likums šādam prasījumam nenosaka īsāku noilguma termiņu.

38.

 

 

 

39.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 12.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “vai valdījuma”.

Juridiskā komisija

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ja uzņēmums pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz uzņēmuma ieguvēju.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

20.pants. Uzņēmuma pāreja

(1) Ja uzņēmums pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām. Tomēr par tām uzņēmumā ietilpstošajām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz uzņēmuma ieguvēju.

 

 

40.

Juridiskā komisija

Papildināt 3. nodaļu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Iestāšanās individuālā komersanta uzņēmumā

(1) Ja kāds kā personiski atbildīgs biedrs vai komandits iestājas individuālā komersanta uzņēmumā, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām. Uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz nodibināto personālsabiedrību.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 21. pantu

21. pants. Iestāšanās individuālā komersanta uzņēmumā

(1) Ja kāds kā personiski atbildīgs biedrs vai komandits iestājas individuālā komersanta uzņēmumā, nodibinātā personālsabiedrība atbild par visām uzņēmumā ietilpstošajām individuālā komersanta saistībām. Uzņēmumā ietilpstošie prasījumi attiecībā uz parādniekiem uzskatāmi par pārgājušiem uz nodibināto per sonālsabiedrību.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

IV nodaļa

Uzņēmuma filiāle

41.

Juridiskā komisija

Izslēgt IV nodaļas nosaukumu (skat. priekšlikumu Nr.22???).

Atbalstīt

 

13.pants. Filiāles jēdziens

(1) Filiāle ir komersanta mantas daļa, kas ir teritoriāli atdalīta no komersanta juridiskās adreses vai galvenā uzņēmuma atrašanās vietas un kuru, pamatojoties uz filiāles nolikumu, pārvalda komersanta pilnvarots filiāles vadītājs.

(2) Filiāle nav juridiska persona.

42.

Juridiskā komisija

Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

22.pants. Filiāles jēdziens

Filiāle ir uzņēmuma daļa, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība un kura ir teritoriāli atdalīta no galvenā uzņēmuma atrašanās vietas.

 

14.pants. Filiāles izveidošana

(1) Filiāle tiek izveidota ar attiecīgu komersanta lēmumu.

(2) Ar lēmumu par filiāles izveidošanu tiek apstiprināts filiāles nolikums un iecelts filiāles vadītājs.

(3) Filiāle jāreģistrē Komercreģistrā.

43.

Juridiskā komisija

Izslēgt 14.pantu.

Atbalstīt

 

15.pants. Lēmums par filiāles izveidošanu

Lēmumā par filiāles izveidošanu norāda:

1) komersanta firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) filiāles firmu un juridisko adresi;

3) ieceltā filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

44.

Juridiskā komisija

Izslēgt 15.pantu.

Atbalstīt

 

16.pants. Filiāles nolikums

Filiāles nolikumā norāda:

1) komersanta firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) filiāles firmu un juridisko adresi;

3) komercdarbības veidus;

4) filiāles vadītāja iecelšanas kārtību, pilnvaru apjomu un termiņus;

5) filiāles slēgšanas kārtību.

45.

Juridiskā komisija

Izslēgt 16.pantu.

Atbalstīt

 

 

17.pants. Filiāles vadītājs

(1) Filiālei var tikt iecelts viens vai vairāki vadītāji. Ja tiek iecelti vairāki vadītāji, to pilnvaru sadalījums jāatspoguļo filiāles nolikumā.

(2) Filiāles vadītājam ir tiesības pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

(3) Filiāles vadītāja pilnvaru ierobežojumi ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja tie ierakstīti filiāles nolikumā un reģistrēti Komercreģistrā.

46.

 

 

47.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 17.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 17.pantu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

18.pants. Filiāles reģistrācija

(1) Filiāles vadītājs iesniedz pieteikumu filiāles reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) lēmumu par filiāles izveidošanu;

2) filiāles nolikumu;

3) likumā noteiktajos gadījumos – atļauju filiāles izveidošanai;

4) filiāles vadītāja paraksta paraugu.

(3) Izmaiņas šā likuma 15. un 16.pantā minētajās ziņās filiāles vadītājs iesniedz reģistrācijai Komercreģistrā piecu dienu laikā no šo izmaiņu spēkā stāšanās dienas.

48.

Juridiskā komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles nodibināšana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā. Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi.

(2) Pieteikumam par filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno notariāli apliecinātu tās personas paraksta paraugu, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

23.pants. Filiāles ierakstīšana komercreģistrā

(1) Filiāles nodibināšana, pamatojoties uz komersanta pieteikumu, ierakstāma komercreģistrā. Pieteikumā norāda:

1) komersanta firmu un reģistrācijas numuru;

2) filiāles firmu, ja tā atšķiras no komersanta firmas;

3) filiāles juridisko adresi.

(2) Pieteikumam par filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno notariāli apliecinātu tās personas paraksta paraugu, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās.

 

19.pants. Filiāles slēgšana

(1) Filiāli slēdz, to izslēdzot no Komercreģistra, ja:

1) komersants izbeidz darbību;

2) komersants pieņem lēmumu par filiāles slēgšanu;

3) uz tiesas nolēmuma pamata.

(2) Tiesa var pieņemt nolēmumu par filiāles slēgšanu uz Komercreģistra turētāja pieteikuma pamata, ja:

1) filiālei nav vadītāja un tas netiek iecelts triju mēnešu laikā pēc tam, kad Komercreģistra turētājs rakstiski brīdinājis komersantu;

2) ja netiek ievērotas šā likuma normas, kas regulē filiāles darbību.

(3) Filiāles vadītājs piecu dienu laikā no dienas, kad komersants pieņēmis lēmumu par filiāles slēgšanu, iesniedz šo lēmumu reģistrācijai Komercreģistrā.

(4) Ja filiāle tiek slēgta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu Komercreģistra turētājam, un tas filiāli izslēdz no Komercreģistra.

49.

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

51.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 19.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Komercreģistra turētājs” ar vārdu “komercreģistrs”.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā vārdus “Komercreģistra turētājam” ar vārdu “komercreģistram”.

Juridiskā komisija

Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra

Filiāli izslēdz no komercreģistra:

1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.”

Atbalstīts pēc būtības

 

Atbalstīts pēc būtības

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

24.pants. Filiāles izslēgšana no komercreģistra

Filiāli izslēdz no komercreģistra:

1) pamatojoties uz komersanta pieteikumu par filiāles slēgšanu;

2) ja komersants tiek izslēgts no komercreģistra.

 

20.pants. Ārvalstu komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Uz ārvalstu komersanta filiāli attiecināmas šā likuma normas, kas regulē Latvijā reģistrēta komersanta filiāli, ja šis pants nenosaka citādi.

(2) Papildus šā likuma 18.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem filiāles reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) dokumentu, kurš apliecina komersanta reģistrāciju tā mītnes valstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju vai norakstu;

2) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu kopiju vai norakstu.

(3) Ārvalstī reģistrēts komersants, kurš atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, iesniedz Komercreģistra turētājam šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas un dokumentus. Uz ārvalstī reģistrētu komersantu, kurš atvēris sava uzņēmuma filiāli Latvijā, attiecināma arī šā likuma 8.panta otrā daļa un 9.pants.

(4) Ārvalstī reģistrēts komersants visiem Komercreģistra turētājam iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

(5) Ārvalstī reģistrētam komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecībām nav juridiskās personas statusa un tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

52.

 

 

 

53.

 

 

 

54.

 

 

 

 

55.

 

 

56.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Legalizētu dokumentu, kurš apliecina komersanta reģistrāciju mītnes zemē.”

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 20.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) legalizētus komersanta statūtus, dibināšanas līgumu vai tiem pielīdzināma dokumenta kopiju vai norakstu.”

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 20.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārstāvniecībām nav juridiskās personas statusa un tiesību veikt preču - naudas operācijas Latvijā.”

Finansu ministrs I.Godmanis

Papildināt 20.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Ārvalstu komersanta filiāle ir juridiska persona.”

Juridiskā komisija

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu Komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu un ārvalsts komersanta firmu;

2) filiāles juridisko adresi un ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) filiāles darbības veidus;

4) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta formu (veidu);

6) personas, kas pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kuras saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

Atbalstīt

daļēji (iestrādāts 9. pantā)

Atbalstīt

daļēji (iestrādāts 9. pantā)

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts Jurid.kom.redakcijā)

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

25.pants. Ārvalsts komersanta filiāle un pārstāvniecība

(1) Attiecībā uz ārvalsts komersanta filiāli piemērojami šā likuma noteikumi, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Pieteikumā par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā norāda:

1) filiāles firmu un ārvalsts komersanta firmu;

2) filiāles juridisko adresi un ārvalsts komersanta atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) filiāles darbības veidus;

4) reģistru, kurā ārvalsts komersants ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja komersanta atrašanās vietas valsts likums paredz komersanta ierakstīšanu reģistrā;

5) ārvalsts komersanta formu (veidu);

6) personas, kuras pilnvarotas pārstāvēt ārvalsts komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un šā pilnvarojuma apjomu.

 

   

(2) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu Komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kurš apliecina komersanta reģistrāciju (pastāvēšanu) attiecīgajā ārvalstī vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

2) atļauju dibināt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās un šā pilnvarojuma apjomu;

(3) Šā panta pirmās daļas sestajā punktā minētās personas, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz Komercreģistram pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespējas, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju un reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīves vietu un tā pilnvarojuma apjomu;

3) filiāles izslēgšanu no Komercreģistra.

 

(2) Pieteikumam par ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā pievieno šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju (pastāvēšanu) attiecīgajā ārvalstī, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

2) atļauju dibināt filiāli, ja to paredz likums;

3) komersanta statūtu, dibināšanas līguma vai tiem pielīdzināma dokumenta notariāli apliecinātu norakstu;

4) dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu visās ar filiāli saistītajās darbībās un šā pilnvarojuma apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētās personas, ārvalsts komersants vai tā likumiskie pārstāvji iesniedz komercreģistram pieteikumu par:

1) komersanta darbības izbeigšanu, maksātnespējas, konkursa vai tam pielīdzināma procesa uzsākšanu un pabeigšanu;

2) komersanta likvidāciju un reorganizāciju, ja ārvalsts komersants ir sabiedrība;

3) administratora vai likvidatora iecelšanu, norādot administratora (likvidatora) vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un pilnvarojuma apjomu;

3) filiāles izslēgšanu no komercreģistra.

 

   

(4) Šā panta pirmās daļas sestajā punktā minētās personas iesniedz Komercreģistram pieteikumu par jebkādām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(5) Komercreģistram iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistrā.

(6) Visiem Komercreģistrā iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

(7) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiska persona un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.”

 

(4) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētās personas iesniedz komercreģistram pieteikumu par jebkurām izmaiņām šo personu sastāvā un to pilnvarojuma apjomā.

(5) Komercreģistram iesniedz ārvalsts komersanta gada pārskatu, ja komersanta atrašanās valsts likums paredz gada pārskatu iesniegšanu komersanta atrašanās vietas valsts reģistram.

(6) Visiem komercreģistrā iesniedzamajiem dokumentiem pievieno to notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(7) Ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.

V nodaļa

Firma

     

IV nodaļa

Firma

21.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir Komercreģistrā reģistrēts nosaukums, ar kuru komersants veic komercdarbību.

(2) Komersantam var būt tikai viena firma.

57.

 

 

58.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 21.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā

“21.pants. Firmas jēdziens.

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.”

Atbalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

26.pants. Firmas jēdziens

(1) Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

(2) Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.

 

59.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

“21.1 pants. Firmas papildinājums

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi “individuālais komersants” vai tās saīsinājumu “IK”.

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi “pilnsabiedrība” vai tās saīsinājumu “PS”. Komanditsabiedrības firmā ietver norādi “komanditsabiedrība” vai tās saīsinājumu “KS”.

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumu “AS”.

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 27. pantu.

27. pants. Firmas papildinājums

(1) Individuālā komersanta firmā ietver norādi “individuālais komersants” vai tās saīsinājumu “IK”.

(2) Pilnsabiedrības firmā ietver norādi “pilnsabiedrība” vai tās saīsinājumu “PS”. Komanditsabiedrības firmā ietver norādi “komanditsabiedrība” vai tās saīsinājumu “KS”.

(3) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā ietver norādi “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumu “AS”.

(4) Norādi uz komersanta veidu izvieto firmas sākumā vai beigās.

 

22.pants. Individuālā komersanta firma

(1) Individuālā komersanta firmai jāsatur komersanta uzvārds, kas var būt papildināts ar komersanta vārdu vai iniciāli.

(2) Ja individuālā komersanta reģistrācijas vieta ir lauku apvidū, tā firmai nav jāsatur komersanta uzvārds, ja firmā ietverts māju nosaukums ar papildinājumu par atrašanās vietu (pagastu, rajonu).

(3) Ja mainās individuālā komersanta vārds, uzvārds vai vārds un uzvārds, ko viņš izmantojis savā firmā, viņš drīkst turpināt izmantot iepriekšējo firmu.

(4) Individuālā komersanta firma nedrīkst saturēt papildinājumus, kas norāda uz komercsabiedrību.

60.

Juridiskā komisija

Izslēgt 22.pantu.

Atbalstīt

 

23.pants. Komercsabiedrības firma

(1) Pilnsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "pilnsabiedrība" vai tā saīsinājums "p/s", komanditsabiedrības firmai jāsatur papildinājums "komanditsabiedrība" vai tā saīsinājums "k/s", sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmai jāsatur papildinājums "sabiedrība ar ierobežotu atbildību" vai tā saīsinājums "SIA", akciju sabiedrības firmai jāsatur papildinājums "akciju sabiedrība" vai tā saīsinājums "a/s".

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos papildinājumus vai to saīsinājumus drīkst izvietot tikai firmas sākumā vai beigās.

61.

Juridiskā komisija

Izslēgt 23.pantu.

Atbalstīt

 

 

24.pants. Firmas individualizācija

Komercsabiedrības firmai skaidri jāatšķiras no citām Komercreģistrā ierakstītajām firmām.

62.

Juridiskā komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau reģistrētām vai reģistrācijai pieteiktām firmām.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

28.pants. Firmas atšķirtspēja

Komersanta firmai skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau reģistrētām vai reģistrācijai pieteiktām firmām.

25.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firma nedrīkst maldināt par komersantu, tā veidu, komercdarbības veidu vai apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Firma nedrīkst bez attiecīgās firmas vai preču zīmes īpašnieka atļaujas izmantot apzīmējumus, kas ir reģistrētu firmas vai preču zīmju būtiskas sastāvdaļas.

(4) Ministru kabinets nosaka ierobecojumus vārda "Latvija" un tā atbilstoo tulkojumu svevalodās izmantoanai firmās, izHemot ārvalstu komersantu filiāu nosaukumos saskaHā ar 27.panta otro dau.

(5) Firmā nedrīkst izmantot vārdu "valsts", valsts institūciju vai pašvaldību nosaukumus, izņemot gadījumus, ja attiecīgi valstij vai pašvaldībai pieder visas komercsabiedrības kapitāla daļas.

(6) Firmas rakstībā jāizmanto tikai latviešu vai latīņu alfabēts.

63.

Juridiskā komisija

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.

(5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Firmā drīkst ietvert apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes sastāvdaļa, vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.

(7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi

(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.

(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.

(3) Ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.

(5) Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.

(6) Firmā drīkst ietvert apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes sastāvdaļa, vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.

(7) Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

 

26.pants. Personvārdu izmantošana firmā

(1) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās dalībnieks.

(2) Komanditsabiedrības firmā nedrīkst izmantot tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kas nav tās komplementārais dalībnieks.

(3) Komercsabiedrības dalībnieku maiņas gadījumā drīkst turpināt līdzšinējās firmas izmantošanu, ievērojot šā panta ceturto daļu.

(4) Ja dalībnieks, kura uzvārds izmantots firmā, nomirst, tiek izslēgts vai izstājas, tad firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama attiecīgā bijušā dalībnieka vai viņa mantinieku piekrišana.

64.

Juridiskā komisija

Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīga biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildīgs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu arī tad, ja tā ietver uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārdu vai uzvārdu, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. Šajā gadījumā firmā var ietvert norādi uz uzņēmuma ieguvēju.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgas tiesiskas attiecības pamata.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju

30.pants. Personvārdu ietveršana firmā un firmas izmantošanas turpināšana

(1) Individuālā komersanta firmā var ietvert komersanta vārdu vai uzvārdu. Ja notiek individuālā komersanta vārda vai uzvārda maiņa, viņš var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(2) Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs. Komanditsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās komplementārs. Ja notiek tā personiski atbildīga biedra vārda vai uzvārda (nosaukuma) maiņa, kura vārds vai uzvārds (nosaukums) ietverts personālsabiedrības firmā, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu.

(3) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas jauns personiski atbildī gs biedrs vai kāds no personiski atbildīgiem biedriem izstājas, personālsabiedrība var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura vārds, uzvārds (nosaukums) ietverts firmā, līdzšinējās firmas izmantošanas turpināšanai nepieciešama šā biedra, bet viņa nāves gadījumā — mantinieku rakstveida piekrišana.

(4) Iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var arī turpmāk izmantot līdzšinējo firmu arī tad, ja tā ietver uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārdu vai uzvārdu, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. Šajā gadījumā firmā var ietvert norādi uz uzņēmuma ieguvēju.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad uzņēmums tiek iegūts uz lietojuma tiesību, nomas līguma vai tamlīdzīgas tiesiskas attiecības pamata.

 

 

65.

Juridiskā komisija

Pārvietot 29.pantu un iestrādāt to kā 26.1 pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Firmas atsavināšana

Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

 

 

Atbalstīt

Uzskatīt par 31. pantu.

31. pants. Firmas atsavināšana

Firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

27.pants. Filiāles firma

(1) Komersanta filiālei var būt sava firma, kura sastāv no komersanta firmas un papildinājuma, kurš ietver filiāles nosaukumu un vārdu "filiāle".

(2) Ārvalsts komercsabiedrības filiāles firma sastāv no komercsabiedrības firmas un papildinājuma, kurš ietver norādi uz filiāli un tās atrašanās vietas apzīmējumu.

66.

Juridiskā komisija

Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Filiāles firma

Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu “filiāle”.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

32.pants. Filiāles firma

Komersanta filiālei var būt sava firma, kurā ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu “filiāle”.

 

28.pants. Firmas izmantošana un aizsardzība

(1) Komersantam ir ekskluzīvas tiesības uz savu firmu.

(2) Komersants, kura interesēm sakarā ar viņa firmas izmantošanu nodarīti zaudējumi, var prasīt firmas nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu un nodarīto zaudējumu atlīdzību no pārkāpēja.

67.

Juridiskā komisija

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Firmas aizsardzība

Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai pēdējais izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

33.pants. Firmas aizsardzība

Komersants, kura tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot viņa firmu, var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī lai atlīdzina komersantam ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

29.pants. Firmas atsavināšana

(1) Firmu nedrīkst atsavināt bez uzņēmuma, izņemot atsavināšanu komersanta darbības izbeigšanas gadījumā.

(2) Ja individuālais komersants atsavina uzņēmumu citai personai, tad ieguvējs var turpināt izmantot atsavinātāja firmu tikai ar tā rakstisku atļauju.

(3) Ja persona uzņēmumu iegūst mantošanas ceļā, ieguvējs drīkst turpināt izmantot līdzšinējo firmu, ja mantojuma atstājējs nav noteicis citādi.

68.

Juridiskā komisija

29.pants pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 31. pants.

Atbalstīt

 

 

VI nodaļa

Prokūra un parastā komercpilnvara

     

V nodaļa

Prokūra un parastā komercpilnvara

30.pants. Prokūras jēdziens

(1) Prokūra ir Komercreģistrā reģistrēta komercpilnvara, kura dod komersanta pārstāvim (prokūristam) tiesības pārstāvēt komersantu visās darbībās, kuras saistītas ar attiecīgā komersanta komercdarbību.

(2) Prokūru ir tiesīgs izsniegt tikai komersants vai – likumā noteiktajos gadījumos – tā likumiskais pārstāvis.

(3) Prokūrists var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(4) Prokūru var izsniegt kopīgi vairākiem prokūristiem (kopējā prokūrā), norādot, vai tiem ir tiesības pārstāvēt komersantu katram atsevišķi vai visiem kopīgi.

(5) Attiecības starp komersantu un prokūristu nosaka prokūras līgums.

69.

Juridiskā komisija

Izslēgt 30.pantu.

Atbalstīt

 

 

 

70.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 30.1 pantu šādā redakcijā:

“30.1 pants. Prokūras apjoms

(1) Prokūra ir komercreģistrā ierakstīta komercpilnvara.

(2) Prokūra piešķir prokūristam tiesības slēgt darījumus un veikt citas tiesiskas darbības, kas saistītas ar jebkuras komercdarbības veikšanu komersanta vārdā.

(3) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 34.pantu

 

34.pants. Prokūras apjoms

(1) Prokūra ir komercreģistrā ierakstīta komercpilnvara.

(2) Prokūra piešķir prokūristam tiesības slēgt darījumus un veikt citas tiesiskas darbības, kas saistītas ar jebkuras komercdarbības veikšanu komersanta vārdā.

(3) Nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām prokūrists var tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

 

71.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 30.2 pantu šādā redakcijā:

“30.2 pants. Prokūras izdošana

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 35.pantu

35. pants. Prokūras izdošana

(1) Prokūru var izdot tikai komersants vai viņa likumiskais pārstāvis, turklāt ar noteiktu gribas izteikumu.

(2) Prokūru var izdot vienlaicīgi vairākām personām. Uz šādas prokūras (kopprokūra) pamata kopprokūristiem ir tiesības pārstāvēt komersantu tikai kopīgi.

(3) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

 

31.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu prokūrists ir tiesīgs izdarīt tikai tad, ja šīs tiesības viņam ir īpaši piešķirtas un tās ir reģistrētas Komercreģistrā.

(2) Prokūras ierobežojumi uz vienu no vairākām komersantam piederošā uzņēmuma filiālēm ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles darbojas ar dažādām Komercreģistrā reģistrētām firmām.

(3) Citi prokūras apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām.

72.

 

 

 

 

73.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 31.panta otrajā daļā vārdus “piederošā uzņēmuma”.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi:

1)  attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2)  pastāvot zināmiem apstākļiem;

3)  uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles izmanto atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.”

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom.

priekšlik.)

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

36.pants. Prokūras apjoma ierobežojumi

(1) Prokūras apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem prokūras apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem prokūra izmantojama vienīgi:

1)  attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2)  pastāvot zināmiem apstākļiem;

3)  uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(3) Prokūras apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām komersanta uzņēmuma filiālēm (filiāles prokūra) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles izmanto atšķirīgas komercreģistrā ierakstītas firmas.

32.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists paraksta dokumentus, izmantojot komersanta firmu un pievienojot pirms paraksta vārdu "prokūrists" vai saīsinājumu "p.p." (per procura).

74.

Juridiskā komisija

Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura u.c.).”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

37.pants. Prokūrista paraksts

Prokūrists parakstās, komersanta firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz prokūras esamību (prokūrists, p.p., per procura u.c.).

 

33.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersants var jebkurā laikā atsaukt prokūru. Prokūras atsaukšana neatceļ pienākumu norēķināties saskaņā ar prokūras līgumu.

(2) Prokūristam nav tiesību nodot prokūru citai personai.

(3) Prokūra neizbeidzas ar individuālā komersanta nāvi. Tiesības atsaukt prokūru pāriet mantiniekiem.

(4) Prokūra izbeidzas ar tās atsaukšanas reģistrāciju Komercreģistrā.

75.

Juridiskā komisija

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Pieteikums prokuras izdošanas un izbeigšanās ierakstīšanai Komercreģistrā

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir noteikti piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

38.pants. Pieteikums prokuras izdošanas un izbeigšanās ierakstīšanai Komercreģistrā

(1) Prokūras izdošanu komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pieteikumam pievieno notariāli apliecinātu prokūrista paraksta paraugu.

(2) Ja izdota kopprokūra vai ja prokūrā prokūristam ir noteikti piešķirtas tiesības nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, komersants to īpaši norāda pieteikumā par prokūras ierakstīšanu komercreģistrā.

(3) Prokūras izbeigšanos komersants piesaka ierakstīšanai komercreģistrā.

 

34.pants. Pieteikums par prokūras izsniegšanu un atsaukšanu

(1) Prokūras izsniegšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā, norādot prokūrista vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi un pieteikumam pievienojot prokūrista paraksta paraugu. Pieteikumam jāpievieno komersanta lēmums par prokūras izsniegšanu.

(2) Prokūras atsaukšanu komersants piesaka reģistrācijai Komercreģistrā.

76.

Juridiskā komisija

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne komersanta nāvi.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

39.pants. Prokūras izbeigšanās

(1) Komersantam ir tiesības jebkurā laikā vienpusēji atsaukt prokūru neatkarīgi no tās tiesiskās attiecības, uz kuras pamata prokūra izdota. Prokūras atsaukšana neietekmē prokūrista tiesības saņemt nolīgto atlīdzību.

(2) Prokūra izbeidzas ar prokūrista, bet ne komersanta nāvi.

 

35.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja persona ir pilnvarota komersanta vārdā nodarboties ar komercdarbību vai slēgt ar šā komersanta komercdarbību saistītus darījumus bez prokūras izsniegšanas, tad tā ir parastā komercpilnvara, un tā attiecas uz visām darbībām, kuras parasti ir saistītas ar šādas komercdarbības veikšanu vai attiecīgo darījumu slēgšanu.

(2) Parastajai komercpilnvarai jābūt noformētai rakstiski.

(3) Attiecības starp komersantu un pilnvarnieku nosaka pilnvarojuma līgums.

77.

Juridiskā komisija

Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt visu komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

(3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

40.pants. Parastā komercpilnvara

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt visu komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

(3) Jebkuri citi komercpilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šādiem ierobežojumiem.

 

 

78.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 35.1 pantu šādā redakcijā:

“35.1 pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus

(1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nepiešķir viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki:

1)  var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir īpaši pilnvaroti;

2)  uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 41.pantu

41.pants. Pārstāvis, kurš pilnvarots noslēgt darījumus

(1) Šā likuma 40.panta noteikumi piemērojami arī tiem komercpilnvarniekiem, kuri ir komercaģenti vai kuriem kā komersanta darbiniekiem uzticēts slēgt darījumus principāla vārdā ārpus viņa uzņēmuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem komercpilnvarniekiem izdotā pilnvara nepiešķir viņiem tiesības grozīt noslēgtos darījumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie komercpilnvarnieki:

1)  var saņemt maksājumus, ja viņi tam ir īpaši pilnvaroti;

2)  uzskatāmi par pilnvarotiem pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

36.pants. Parastās komercpilnvaras ierobežojumi

(1) Tiesības atsavināt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu, uzņemties vekseļu saistības, izdarīt aizņēmumus, saņemt maksājumus un pārstāvēt komersantu tiesā jāpiešķir īpaši.

(2) Citi parastās komercpilnvaras ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt par šiem ierobežojumiem.

79.

Juridiskā komisija

Izslēgt 36.pantu.

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju

 

37.pants. Pilnvarnieka paraksts parastās komercpilnvaras gadījumā

Pilnvarnieks paraksta dokumentus, izmantojot komersanta firmu un pievienojot pirms sava paraksta vārdu "pilnvarnieks".

80.

 

 

 

 

 

81.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“Pilnvarnieks paraksta dokumentus pievienojot pirms sava paraksta vārdu “pilnvarnieks”.”

 

 

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 43. pants.

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

84.

priekšliku-mā)

Atbalstīt

 

38.pants. Darbinieku pilnvarojums

Persona, kas strādā veikalā, noliktavā, pakalpojumu sniegšanas vietā u.tml., ir pilnvarota tādai preču pārdošanai un saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai u.tml. un ar to saistītām darbībām, kas šādā vietā parasti notiek.

82.

 

 

 

 

 

 

 

83.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“Persona, kas strādā veikalā, noliktavā, pakalpojumu sniegšanas vietā u.tml. ar pilnvaru vai līgumu ir pilnvarota tādai preču pārdošanai un saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai u.tml. un ar to saistītām darbībām, kas šādā vietā parasti notiek.”

Juridiskā komisija

Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā

Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.”

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom.

priekšlik.)

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

42.pants. Komersanta darbinieki preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā

Komersanta darbinieki, kas nodarbināti preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā, uzskatāmi par pilnvarotiem tādai preču pārdošanai vai pakalpojumu sniegšanai un citu ar to saistīto tiesisko darbību veikšanai, kādas parasti tiek veiktas šādā vietā.

 

 

84.

Juridiskā komisija

Pārvietot 37.pantu un iestrādāt to kā jaunu 38.1 pantu šādā redakcijā:

“38.1 pants. Komercpilnvarnieka paraksts

Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 43.pantu

43.pants. Komercpilnvarnieka paraksts

Komercpilnvarnieks parakstās, pievienojot komersanta firmai papildinājumu, kas norāda uz pilnvarojumu. Komercpilnvarnieks nedrīkst savam parakstam pievienot papildinājumus, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par prokūras esamību.

39.pants. Parastās komercpilnvaras pārpilnvarojuma aizliegums

Pilnvarnieks nedrīkst izdarīt pārpilnvarojumu bez komersanta piekrišanas.

85.

Juridiskā komisija

Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Komercpilnvarojuma tālākdošana

Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

44.pants. Komercpilnvarojuma tālākdošana

Komercpilnvarnieks var sev piešķirto pilnvarojumu nodot tālāk citai personai tikai tad, ja viņam ir noteikti piešķirtas šādas tiesības.

40.pants. Parastās komercpilnvaras izbeigšanās

Parastā komercpilnvara izbeidzas Civillikuma 2312., 2313., 2314., 2315., 2316. un 2317.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

86.

Juridiskā komisija

Izslēgt 40.pantu.

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju

 

41.pants. Konkurences aizliegums

(1) Prokūrists vai pilnvarnieks, rīkojoties saskaņā ar komersanta izsniegto pilnvaru, nedrīkst slēgt darījumus savā vai trešās personas labā bez komersanta nepārprotamas piekrišanas.

(2) Konkurences aizlieguma pārkāpšanas gadījumā komersantam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību piecu gadu laikā pēc attiecīgā darījuma noslēgšanas.

87.

 

 

88.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 41.panta pirmo daļu.

Apakškomisija

Izslēgt 41.pantu.

Atbalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāci-ju

 

 

VII nodaļa

Komercaģents

     

VI nodaļa

Komercaģents

42.pants. Komercaģenta jēdziens

(1) Komercaģents ir komersants, kuram kā patstāvīgai personai uzdots pastāvīgi būt par cita komersanta (principāla) pārstāvi, kā arī principāla vārdā un labā vienoties par darījumiem ar trešajām personām vai vienoties par darījumiem un tos slēgt.

(2) Par patstāvīgu šā panta pirmās daļas izpratnē atzīstama persona, kura var brīvi organizēt savu darbu un noteikt savu darba laiku.

(3) Par komercaģentiem nav uzskatāmi:

1) komersanta darbinieki, ar kuriem noslēgti darba līgumi;

2) komercsabiedrības dalībnieki vai tās pārvaldes institūciju locekļi, kuri ir tiesīgi uzņemties saistības, kas jāpilda sabiedrībai vai citiem dalībniekiem;

3) administrators maksātnespējas lietā un likvidators.

89.

Juridiskā komisija

Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Komercaģenta jēdziens

Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

45.pants. Komercaģenta jēdziens

Komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu.

43.pants. Komercaģenta līguma forma

Līgums starp komercaģentu un principālu noformējams rakstiski.

90.

Juridiskā komisija

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Komercaģenta līguma forma

Komercaģenta līgumam nepieciešama rakstveida forma.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

46.pants. Komercaģenta līguma forma

Komercaģenta līgumam nepieciešama rakstveida forma.

 

44.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents darbojas principāla interesēs ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Komercaģents principālam sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī nekavējoties paziņo viņam par katru darījuma starpniecības gadījumu un par katru noslēgto darījumu.

(3) Komercaģents pakļaujas saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo un otro daļu, nav spēkā.

91.

 

 

92.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 44.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu.

(2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu.

(3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.”

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

47.pants. Komercaģenta pienākumi

(1) Komercaģents, ievērojot principāla intereses, gādā par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu.

(2) Komercaģents nodod principālam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komercaģentam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot principālam par katru darījuma noslēgšanu vai tā noslēgšanas sagatavošanu.

(3) Komercaģents veic savus pienākumus ar krietna komersanta rūpību, pakļaujoties saprātīgiem principāla norādījumiem.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

45.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls attiecībā uz komercaģentu rīkojas ar kārtīga komersanta rūpību un labā ticībā.

(2) Principālam ir pienākums sniegt komercaģentam visas ziņas, kas nepieciešamas komercaģenta līguma izpildei.

(3) Ja principālam ir pamats uzskatīt, ka komercdarījumu apjoms var samazināties, salīdzinot ar to apjomu, uz kuru komercaģents parasti var paļauties, tad principālam ir pienākums par to paziņot komercaģentam.

(4) Principālam ir pienākums saprātīgā termiņā paziņot komercaģentam par piekrišanu tādam darījumam, par atteikšanos no tāda darījuma vai par tāda darījuma neizpildi, kuru slēdzot komercaģents darbojies principāla vārdā un labā.

(5) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

93.

 

 

94.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 45.panta ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai.

(2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam:

1) par savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas;

2) par tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents;

3) par darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.”

Neabalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

48.pants. Principāla pienākumi

(1) Principāls nodod komercaģentam dokumentus (paraugus, zīmējumus, cenrāžus, reklāmas prospektus, darījumu noteikumus u.c.), kas nepieciešami viņa pienākumu veikšanai.

(2) Principālam it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komercaģentam:

1) par savu piekrišanu darījumam, kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents, vai par atteikšanos no šāda darījuma noslēgšanas;

2) par tāda darījuma neizpildīšanu, kuru noslēdzis vai kura noslēgšanu sagatavojis komercaģents;

3) par darījumu apjoma būtisku samazināšanos, ja principāls paredz šādu samazināšanos salīdzinājumā ar to apjomu, uz kādu komercaģents parasti varētu paļauties.

(3) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

 

95.

Juridiskā komisija

Pārvietot 49.pantu un iestrādāt kā 45.1 pantu un izteikt šādā redakcijā:

“45.1 pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesība uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā vietā parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu tādas pašas vai līdzīgas šķiras darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesība uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. Provīzija aprēķināma no atlīdzības, kādu, pamatojoties uz darījumu, ir pienākums maksāt principālam vai trešai personai.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību 50. – 52. panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 49. pantu

49.pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Ja atlīdzība nav nolīgta, komercaģentam ir tiesības uz tādu atlīdzību, kādu attiecīgajā vietā parasti maksā par tādu pašu vai līdzīgu tādas pašas vai līdzīgas šķiras darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Ja šādas mērauklas nav, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, kas nosakāma, ņemot vērā visus ar attiecīgo darījumu saistītos apstākļus.

(2) Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa, kas atbilstoši darījumu skaitam vai vērtībai svārstās, ir provīzija. Provīzija aprēķināma no atlīdzības, kādu, pamatojoties uz darījumu, ir pienākums maksāt principālam vai trešajai personai.

(3) Attiecībā uz komercaģenta atlīdzību šā likuma 50.–52.panta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atlīdzība pilnībā vai daļēji tiek maksāta provīzijas veidā.

 

 

96.

Juridiskā komisija

Pārvietot 46.pantu un iestrādāt kā 45.2 pantu šādā redakcijā:

“45.2 pants. Komercaģenta tiesība uz provīziju

(1) Komercaģentam ir tiesība uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesība uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šī apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesība uz provīziju tikai tad, ja:

1) darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties viņa darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) pirms aģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesība uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Komercaģentam nav tiesība uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, ja īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp šiem abiem komercaģentiem.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 50. pantu

50.pants. Komercaģenta tiesības uz provīziju

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju par darījumu, kas noslēgts komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, ja šis darījums noslēgts viņa darbības rezultātā vai arī ar personu, kuru komercaģents pirms tam piesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumiem.

(2) Ja komercaģentam ir uzticēts darboties noteiktā apvidū vai ar noteiktu klientu loku, viņam ir tiesības uz provīziju arī par tādu darījumu, kas komercaģenta līguma spēkā esamības laikā bez viņa līdzdalības noslēgts ar klientu, kurš pieder pie šā apvidus vai klientu loka.

(3) Par darījumu, kas noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, komercaģentam ir tiesības uz provīziju tikai tad, ja:

1)  darījums noslēgts, galvenokārt pateicoties darbībai, ko viņš veicis komercaģenta līguma spēkā esamības laikā, un šis darījums noslēgts saprātīgā laika posmā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2)  pirms aģenta līguma izbeigšanās komercaģents vai principāls saņēmis priekšlikumu no trešās personas par tāda darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam ir tiesības uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Komercaģentam nav tiesību uz provīziju saskaņā ar šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, ja tā saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem pienākas iepriekšējam komercaģentam, izņemot gadījumu, kad īpaši apstākļi attaisno provīzijas taisnīgu sadalīšanu starp abiem šiem komercaģentiem.

 

 

97.

Juridiskā komisija

Pārvietot 48.pantu un iestrādāt to kā 45.3 pantu šādā redakcijā:

“45.3 pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja (un ciktāl) šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, jo tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 51.pantu

51. pants. Provīzijas samaksas termiņa iestāšanās

(1) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl principāls ir izpildījis darījumu. Puses var vienoties arī par citādiem noteikumiem, taču ar brīdi, kad principāls ir izpildījis darījumu, komercaģentam ir tiesības uz atbilstošu avansu, kas izmaksājams ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša pēdējai dienai. Neatkarīgi no šādas vienošanās komercaģentam ir tiesības uz provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi darījumu.

(2) Ja ir skaidrs, ka trešā persona darījumu neizpildīs, komercaģenta tiesības uz provīziju izbeidzas. Šādā gadījumā komercaģentam ir pienākums atdot jau saņemtās summas.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz provīziju arī tad, ja ir skaidrs, ka principāls nav pilnībā vai daļēji izpildījis darījumu vai arī darījumu nav izpildījis tā, kā tas ticis noslēgts. Komercaģenta tiesības uz provīziju darījuma neizpildes gadījumā izbeidzas vienīgi tad, ja (un ciktāl) šādas neizpildes cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(4) Provīzija izmaksājama ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurā saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumiem principālam ir pienākums aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī trešās un ceturtās daļas noteikumiem, jo tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

 

 

98.

Juridiskā komisija

Pārvietot 50.pantu un iestrādāt to kā 45.4 pantu šādā redakcijā:

“45.4 pants. Provīzijas aprēķins

(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu.

(3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izrakstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību.

(4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

uzskatīt par 52. pantu

52.pants. Provīzijas aprēķins

(1) Principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Aprēķina periodu var pagarināt ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem. Aprēķins veicams nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var prasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam ir tiesības uz provīziju. Komercaģentam ir tiesības arī prasīt ziņas, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz tiesībām saņemt provīziju, tās samaksas termiņa iestāšanos un provīzijas aprēķinu.

(3) Ja komercaģentam ir atteikts izsniegt grāmatvedības izrakstu vai arī ja radušās pamatotas šaubas par aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību, viņš var prasīt, lai principāls pēc savas izvēles vai nu pašam komercaģentam, vai viņa izraudzītam zvērinātam revidentam ļauj iepazīties ar grāmatvedības un citiem dokumentiem, ciktāl tas ir nepieciešams, lai noskaidrotu aprēķina vai grāmatvedības izraksta pareizību vai pilnību.

(4) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šajā pantā minētās komercaģenta tiesības, nav spēkā.

 

46.pants. Komercaģenta atlīdzība

(1) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību par darījumu, kurš noslēgts komercaģenta līguma darbības laikā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) darījums noslēgts viņa darbības rezultātā;

2) darījums noslēgts ar personu, kuru viņš iesaistījis kā klientu tāda paša veida darījumā.

(2) Komercaģentam nav tiesību uz atlīdzību par darījumiem, kuri noslēgti pēc komercaģenta līguma izbeigšanās, izņemot gadījumus, ja:

1) viņš bijis starpnieks darījumā vai to uzsācis un sagatavojis tā, ka darījuma noslēgšana galvenokārt bijusi atkarīga no viņa darbības, un darījums noslēgts pēc komercaģenta līguma izbeigšanās;

2) komercaģenta līguma darbības laikā komercaģentam vai principālam iesniegti trešās personas priekšlikumi par darījuma noslēgšanu, par kuru komercaģentam saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir tiesības uz atalgojumu. Šādā gadījumā atlīdzība aprēķināma proporcionāli komercaģenta veikto darbību apjomam.

(3) Komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību arī par komercaģenta līguma darbības laikā bez viņa līdzdalības noslēgtajiem darījumiem, ja viņam ekskluzīvi uzticēts darboties noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā vai ar noteiktu klientu grupu un ja darījums noslēgts ar klientu no šīs teritorijas vai grupas.

99.

 

 

 

 

100.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 46.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

46.pants pārvietots un izteikts kā otrajam las. sagatavotais 50. pants.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

47.pants. Papildu atlīdzība (delkredere)

(1) Komercaģentam, uzņemoties galvojumu par saistībām, kas rodas no noslēgtā darījuma, ir tiesības uz papildu atlīdzību (delkredere). Šāds galvojums var attiekties tikai uz darījumiem, kuros komercaģents bijis starpnieks vai kurus viņš noslēdzis principāla vārdā vai labā.

(2) Par papildu atlīdzību komercaģents un principāls vienojas rakstiski.

(3) Vienošanās, ka papildu atlīdzība netiks piemērota, nav spēkā.

101.

 

 

 

 

102.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 47.panta pirmo daļu pēc vārda “par” ar vārdu “parādnieka”.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par saistības, kas izriet no darījuma, izpildījumu, ir tiesība uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šo tiesību uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojumam nepieciešama rakstiska forma.

(3) Komercaģenta tiesība uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.”

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom.

priekšlik.)

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

53.pants. Delkredere

(1) Komercaģentam, kurš uzņemas galvot par tādas trešās personas (otras darījuma puses) saistības izpildījumu, kas izriet no darījuma, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrederi). Vienošanās, kas atceļ šīs tiesības uz turpmāku laiku, nav spēkā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais galvojums var attiekties vienīgi uz noteiktu darījumu vai arī uz tādiem darījumiem ar trešajām personām, kurus komercaģents ir noslēdzis vai kuru noslēgšanu viņš sagatavojis. Galvojumam nepieciešama rakstveida forma.

(3) Komercaģenta tiesības uz delkrederi rodas ar attiecīgā darījuma noslēgšanas brīdi.

 

48.pants. Atlīdzības samaksas termiņš

(1) Komercaģenta atlīdzības samaksas termiņš iestājas līdz ar vismaz vienu no šādiem apstākļiem:

1) principāls izpildījis darījumu;

2) principālam saskaņā ar līgumu ar trešo personu vajadzēja izpildīt darījumu;

3) trešā persona izpildījusi darījumu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi iestājas daļēji un līguma pusēm nav savstarpēju pretenziju par līguma izpildi, atlīdzības lielumu nosaka proporcionāli darījuma izpildes apjomam.

(3) Atlīdzība jāsamaksā ne vēlāk kā tā mēneša pēdējā dienā, kurš seko ceturksnim, kura laikā radušās tiesības uz atlīdzību.

(4) Ja skaidri redzams, ka trešā persona neizpildīs darījumu, tad tiesības uz atlīdzību zūd, un komercaģentam jau saņemtā summa jāatdod atpakaļ pēc principāla pieprasījuma.

(5) Komercaģenta tiesības uz atlīdzību zūd darījuma neizpildes gadījumā, ja tās cēlonis ir no principāla neatkarīgi apstākļi.

(6) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu un ierobežo komercaģentu, nav spēkā.

103.

Juridiskā komisija

48.pants pārvietots un izteikts kā otrajam lasījumam sagatavotais 51. pants

Atbalstīt

 

 

49.pants. Atlīdzības apmēri

(1) Atlīdzības apmēru nosaka, pusēm vienojoties un pamatojoties uz darījuma vērtību.

(2) Ja atlīdzības apmērs nav noteikts, tad komercaģentam ir tiesības uz atlīdzību, kādu komercaģenti attiecīgajā teritorijā parasti saņem par tāda paša veida darījumiem. Ja attiecīgajā teritorijā šādas darbības parasti netiek veiktas, komercaģentam ir tiesības uz saprātīgu atlīdzību, ņemot vērā visus darījuma aspektus.

104.

Juridiskā komisija

49.pants pārvietots un izteikts kā otrajam lasījumam sagatavotais 49. pants

Atbalstīt

 

50.pants. Atlīdzības aprēķins

(1) Principāls katru mēnesi aprēķina atlīdzību, kuru komercaģentam ir tiesības saņemt. Aprēķina periods var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem. Aprēķins jāveic bez kavēšanās, vēlākais – līdz nākamā mēneša beigām.

(2) Komercaģents, saņemot aprēķinu, var pieprasīt grāmatvedības izrakstu par visiem darījumiem, par kuriem viņam pienākas atlīdzība, kā arī informāciju par visiem apstākļiem, kuri ir nozīmīgi attiecībā uz atlīdzību.

(3) Ja grāmatvedības izraksts atteikts vai ir pamatotas šaubas par to, ka aprēķins vai grāmatvedības izraksts ir pilnīgs, tad komercaģents var pieprasīt, lai principāls pēc izvēles viņam vai viņa noteiktam zvērinātam revidentam nodod visus dokumentus, kas nepieciešami grāmatvedības izraksta pareizības vai pilnīguma noteikšanai.

(4) Vienošanās, ar kuru šajā pantā minētās komercaģenta tiesības tiek atceltas vai ierobežotas, nav spēkā.

105.

Juridiskā komisija

50.pants pārvietots un izteikts kā otrajam lasījumam sagatavotais 52. pants.

.

Atbalstīt

 

 

51.pants. Izdevumu segšana

Izdevumus, kas radušies darījuma norises gaitā, komercaģents var pieprasīt principālam segt tikai tad, ja tas parasti pieņemts komercattiecībās.

106.

 

 

107.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 51.pantu.

Juridiskā komisija

Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.”

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

54.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Komercaģents var prasīt ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja tas parasti ir pieņemts komerctiesiskajā apgrozībā.

52.pants. Prasības noilgums

No komercaģenta līguma izrietošas prasības noilguma termiņš ir četri gadi no tā gada beigām, kurā šī tiesība radusies.

108.

 

 

 

 

109.

 

 

 

 

110.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“No komercaģenta līguma izrietošas prasības noilguma termiņš ir viens gads no dienas, kurā šī tiesība radusies.”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 52.pantā vārdu “četri” ar vārdu “trīs”.

Juridiskā komisija

Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:

“52.pants. Noilgums

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

55.pants. Noilgums

No komercaģenta līguma izrietošie prasījumi noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

 

 

111.

Juridiskā komisija

Papildināt ar jaunu 52.1 pantu šādā redakcijā:

“52.1 pants. Aizturējuma tiesības

(1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā.

(2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 56.pantu

56.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no likumiskām aizturējuma tiesībām, nav spēkā.

(2) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var aizturēt viņa rīcībā nodotos dokumentus vienīgi attiecībā uz viņam izmaksājamo provīziju (atlīdzību) vai ar savu komercdarbību saistīto izdevumu atlīdzību.

53.pants. Komercaģenta līguma turpināšana pēc termiņa izbeigšanās

Uz noteiktu termiņu noslēgts komercaģenta līgums, kura izpildi abas puses turpina arī pēc termiņa izbeigšanās, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu.

112.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotajā 57. panta ceturtajā daļā.

Atbalstīt

 

 

54.pants. Uz nenoteiktu termiņu noslēgta komercaģenta līguma laušana

(1) Uz nenoteiktu termiņu noslēgtu komercaģenta līgumu katra puse var lauzt, iepriekš paziņojot par to otrai pusei.

(2) Par komercaģenta līguma laušanu tā darbības pirmajā gadā jāpaziņo mēnesi iepriekš, otrajā gadā - divus mēnešus iepriekš, trešajā gadā - trīs mēnešus iepriekš, ceturtajā un turpmākajos gados - četrus mēnešus iepriekš. Vienošanās par īsāku paziņošanas termiņu nav spēkā.

(3) Ja komercaģenta līgums saskaņā ar šā likuma 53.pantu uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu termiņu, tad šā panta otrajā daļā noteiktais paziņošanas termiņš aprēķināms no sākotnējā (terminētā) līguma spēkā stāšanās dienas.

(4) Ja puses ar savstarpēju vienošanos pagarina šā panta otrajā daļā noteikto paziņošanas termiņu, principālam noteiktais termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto termiņu.

(5) Ja vien puses nav vienojušās par citu, par paziņošanas termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

113.

Juridiskā komisija

Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Komercaģenta līguma uzteikums

(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, jāievēro šādi uzteikuma termiņi:

1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā;

2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā;

3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā;

4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados.

(2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu.

(3) Ja nav nolīgts citādi, par uzteikuma termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līguma attiecību ilgums.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

57.pants. Komercaģenta līguma uzteikums

(1) Ja komercaģenta līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, jāievēro šādi uzteikuma termiņi:

1) viens mēnesis, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts pirmajā tā spēkā esamības gadā;

2) divi mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts otrajā tā spēkā esamības gadā;

3) trīs mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts trešajā tā spēkā esamības gadā;

4) četri mēneši, ja komercaģenta līgums tiek uzteikts ceturtajā un turpmākajos tā spēkā esamības gados.

(2) Vienošanās par īsākiem uzteikuma termiņiem nav spēkā. Ja nolīgti garāki uzteikuma termiņi, principālam noteiktais uzteikuma termiņš nevar būt īsāks par komercaģentam noteikto uzteikuma termiņu.

(3) Ja nav nolīgts citādi, par uzteikuma termiņa beigām uzskatāmas kalendāra mēneša beigas.

(4) Uz noteiktu laiku noslēgts komercaģenta līgums, kas pēc nolīgtā laika izbeigšanās tiek abpusēji turpināts, uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Nosakot uzteikuma termiņa ilgumu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, ņemams vērā kopējais līguma attiecību ilgums.

55.pants. Līguma pirmstermiņa laušana

(1) Puse var jebkurā laikā vienpusēji lauzt komercaģenta līgumu, neievērojot šā likuma 54.pantā noteikto līguma laušanas termiņu, ja otra puse nepilda komercaģenta līguma nosacījumus vai radušies ārkārtēji apstākļi nepieļauj pienācīgu komercaģenta līguma izpildi.

(2) Ja komercaģenta līguma laušanas cēlonis ir otras puses rīcība, tad tā atbild par zaudējumiem, kuri nodarīti sakarā ar līgumattiecību pārtraukšanu.

114.

Juridiskā komisija

Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

“55.pants. Tūlītējs uzteikums

(1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā.

(2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

58.pants. Tūlītējs uzteikums

(1) Abas puses var katrā laikā uzteikt komercaģenta līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu, ja tām ir svarīgs iemesls. Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo šādas uzteikuma tiesības, nav spēkā.

(2) Ja komercaģenta līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otra puse, tai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar līguma izbeigšanu.

 

56.pants. Tiesības uz kompensāciju

(1) Pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģents var pieprasīt no principāla attiecīgu kompensāciju, ja:

1) komercaģents piesaistījis principālam jaunus klientus vai ir nozīmīgi palielinājis principāla darījumu apjomu ar esošajiem klientiem un principāls turpina gūt nozīmīgu labumu no darījumiem ar šiem klientiem;

2) kompensācijas apmērs noteikts, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus (arī atlīdzības apmēru, kuru komercaģents iegūtu no darījumiem ar šiem klientiem, ja komercaģenta līgums būtu spēkā).

(2) Kompensācija tiek izmaksāta kā gada atlīdzība, un tā nedrīkst pārsniegt komercaģenta vidējo gada atlīdzību par pēdējiem pieciem komercaģenta līguma darbības gadiem. Ja līguma attiecības pastāvējušas īsāku laikposmu, tiek ņemts vērā vidējais atlīdzības apmērs komercaģenta līguma darbības laikā.

(3) Kompensācijas saņemšana neizslēdz komercaģenta tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies neizmaksātas atlīdzības vai nesegtu izdevumu dēļ.

(4) Komercaģentam nav tiesību saņemt kompensāciju, ja:

1) komercaģents lauzis komercaģenta līgumu (izņemot gadījumus, ja principāla rīcība tam devusi pamatotu iemeslu vai komercaģents nespēj turpināt savu darbību sakarā ar vecumu vai slimības sekām);

2) principāls lauzis komercaģenta līgumu komercaģenta vainas dēļ;

3) pamatojoties uz vienošanos starp principālu un komercaģentu, komercaģenta vietā stājas trešā persona. Līgumu ar trešo personu nedrīkst slēgt, kamēr nav izbeidzies komercaģenta līgums ar komercaģentu.

(5) Komercaģents zaudē tiesības uz kompensāciju, ja gada laikā pēc komercaģenta līguma izbeigšanās viņš principālam nav pieprasījis kompensāciju.

(6) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

115.

 

 

 

 

116.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 56.panta ceturtās daļas 3.punkta otro teikumu sekojošā redakcijā:

“Ar trešo personu noslēgtais līgums ir spēkā, kad pārtraukts līgums ar komercaģentu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

“56.pants. Tiesība uz izlīdzinājumu

(1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl:

1)  principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst nozīmīgu labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents;

2)  komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju (atlīdzību), kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līgumattiecības tiktu turpinātas;

3)  izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma.

(2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījumattiecību apjoma būtisks pieaugums ar komercaģenta jau piesaistītu klientu, kas saimnieciskā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai.

(3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par vidējo gada provīziju vai citādu vidējo gada atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līgumattiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, vidējā gada provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu.

(4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu, ja:

1)  komercaģents uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ;

2)  principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība;

3)  uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līgumattiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu, nav spēkā. Izlīdzinājuma prasījums noilgst viena gada laikā, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.”

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts Jurid.kom.

priekšlik.)

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

59.pants. Tiesības uz izlīdzinājumu

(1) Komercaģents pēc komercaģenta līguma izbeigšanās var prasīt no principāla atbilstošu izlīdzinājumu, ja un ciktāl:

1)  principāls arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās gūst nozīmīgu labumu no darījuma attiecībām ar jauniem klientiem, kurus piesaistījis komercaģents;

2)  komercaģents sakarā ar komercaģenta līguma izbeigšanos zaudē tiesības uz provīziju (atlīdzību), kāda viņam būtu par jau noslēgtiem vai nākotnē noslēdzamiem darījumiem ar viņa piesaistītajiem klientiem, ja komercaģenta līgumattiecības tiktu turpinātas;

3)  izlīdzinājuma samaksa, ņemot vērā visus apstākļus, ir pēc taisnības no principāla sagaidāma.

(2) Ar jauna klienta piesaistīšanu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punkta izpratnē saprotams arī tāds darījumattiecību apjoma būtisks pieaugums ar komercaģenta jau piesaistītu klientu, kas saimnieciskā ziņā atbilst jauna klienta piesaistīšanai.

(3) Izlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par vidējo gada provīziju vai citādu vidējo gada atlīdzību, kas aprēķināma par pēdējiem pieciem komercaģenta darbības gadiem. Ja komercaģenta līgumattiecības pastāvējušas īsāku laika posmu, vidējā gada provīzija vai citāda vidējā atlīdzība aprēķināma par šo īsāko laika posmu.

(4) Komercaģentam nav tiesību prasīt izlīdzinājumu, ja:

1) komercaģents uzteicis komercaģenta līgumu, izņemot gadījumu, kad principāla rīcība ir devusi pamatotu iemeslu uzteikumam vai arī komercaģents nevar turpināt savu darbību vecuma vai slimības dēļ;

2) principāls uzteicis komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta vainojama rīcība;

3) uz principāla un komercaģenta vienošanās pamata komercaģenta līgumattiecībās komercaģenta vietā iestājas trešā persona. Šādu vienošanos nevar noslēgt pirms komercaģenta līguma izbeigšanās.

(5) Vienošanās, ar kuru komercaģents uz turpmāku laiku atsakās no šajā pantā noteiktajām tiesībām prasīt izlīdzinājumu, nav spēkā. Izlīdzinājuma prasījums noilgst viena gada laikā, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.

 

 

57.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam aizliegts izmantot vai paziņot citiem komercnoslēpumus, kuri viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā (arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās).

117.

Juridiskā komisija

Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

60.pants. Komercaģenta pienākums glabāt komercnoslēpumu

Komercaģentam arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās aizliegts izmantot vai izpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas viņam uzticēti vai kļuvuši zināmi sakarā ar viņa darbību principāla labā.

 

58.pants. Konkurences ierobecojums

(1) Vienošanās par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums) noformējama rakstiski.

(2) Konkurences ierobecojums var attiekties tikai uz to eogrāfisko teritoriju vai to klientu loku un darbības jomu, kurā komercaents darbojies saskaHā ar komercaenta līguma nosacījumiem.

(3) Principālam ir pienākums izmaksāt komercaģentam attiecīgu atlīdzību par konkurences ierobežojuma termiņu.

(4) Konkurences ierobecojuma termiH nedrīkst pārsniegt divus gadus no dienas, kad izbeidzies komercaenta līgums.

(5) Ja principāls atsakās no konkurences ierobežojuma, kompensācija maksājama tikai par laikposmu, kad konkurences ierobežojums bijis spēkā.

(6) Komercaģents nav tiesīgs pieprasīt kompensāciju, ja principāls lauzis komercaģenta līgumu komercaģenta vainas dēļ.

(7) Komercaģents var atteikties no konkurences ierobežojuma, ja viņš komercaģenta līgumu lauž principāla vainas dēļ. Atteikšanās ir spēkā, ja tā noformēta rakstiski un iesniegta komersantam.

(8) Komercaģentu ierobežojoša vienošanās, kas ir pretrunā ar šo pantu, nav spēkā.

118

Juridiskā komisija

Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), izteicama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, attiecībā uz kuru viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.

(3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma, lai pēc sešiem mēnešiem, skaitot no atteikuma paziņošanas brīža, atbrīvotos no pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

(5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma.

(6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, jo tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

61.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanās, ar kuru tiek ierobežota komercaģenta profesionālā darbība pēc komercaģenta līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), izteicama rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz komercaģentam uzticēto apvidu vai klientu loku un aprobežoties ar to darbības jomu, attiecībā uz kuru viņš gādājis par darījumu noslēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu. Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt garāks par diviem gadiem, skaitot no komercaģenta līguma izbeigšanās.

(3) Principālam ir pienākums maksāt komercaģentam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku.

(4) Pirms komercaģenta līguma izbeigšanās principāls var jebkurā laikā rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma, lai pēc sešiem mēnešiem, skaitot no atteikuma paziņošanas brīža, atbrīvotos no pienākuma maksāt šā panta trešajā daļā minēto atlīdzību. Ja principāls uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi komercaģenta rīcība, komercaģents zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

(5) Ja komercaģents uzteic komercaģenta līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi principāla vainojama rīcība, komercaģents var rakstveidā atteikties no konkurences ierobežojuma viena mēneša laikā pēc komercaģenta līguma uzteikuma.

(6) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, jo tā pasliktina komercaģenta stāvokli, nav spēkā.

59.pants. Komercaģenta pilnvarojums

(1) Komercaģents (arī tad, ja viņš nav pilnvarots slēgt darījumus) ir pilnvarots pieņemt iesniegumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus iesniegumus, ar kuriem trešā persona paziņo vai atrunā savas tiesības sakarā ar saistību neapmierinošu izpildījumu, kā arī īstenot principāla tiesības pierādījumu nodrošināšanā, ja principāls šīs tiesības nav īpaši ierobežojis.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību ierobežojumi ir saistoši trešajai personai tikai tad, ja tā zinājusi vai tai bija jāzina par šiem ierobežojumiem.

119.

Juridiskā komisija

Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas

(1) Šā likuma 41. panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants.

(2) Komercaģents, ja arī viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistības nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā pret trešo personu tikai tad, ja tā zinājusi vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

62.pants. Komercaģenta pilnvarojuma robežas

(1) Šā likuma 41.panta noteikumi piemērojami arī tādam komercaģentam, kuru noslēgt darījumus pilnvarojis principāls, kas nav komersants.

(2) Komercaģents, ja arī viņš nav pilnvarots noslēgt darījumus, uzskatāms par pilnvarotu pieņemt paziņojumus par preces trūkumiem, paziņojumus par preces piegādi un citus līdzīgus paziņojumus, ar kuru palīdzību trešā persona izlieto vai patur savas tiesības sakarā ar saistību nepienācīgu izpildījumu, kā arī izlietot principālam piederošās tiesības uz pierādījumu nodrošināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto komercaģenta tiesību ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz trešo personu tikai tad, ja tā zināja vai tai bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

 

60.pants. Pārstāvības pilnvarojuma nepietiekamība

(1) Ja komercaģents, kuram uzticēta tikai starpniecība darījumu slēgšanā, noslēdzis darījumu principāla vārdā un trešā persona nebija informēta par viņa pilnvaru nepietiekamību, tad darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja vien principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņu informējusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nekavējoties nenoraida to attiecībā uz trešo personu.

(2) Šā panta pirmā daļa attiecas arī uz gadījumiem, kad komercaģents, kurš ir pilnvarots slēgt darījumus, principāla vārdā noslēdzis tādu darījumu, kuru viņš nav bijis pilnvarots noslēgt.

120.

Juridiskā komisija

Izteikt 60.pantu šādā redakcijā:

“60.pants. Pilnvarojuma trūkums

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījumu noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešajai personai nav zināms šāda pilnvarojuma trūkums, darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nekavējoties nenoraida šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

63.pants. Pilnvarojuma trūkums

(1) Ja komercaģents, kurš pilnvarots vienīgi sagatavot darījumu noslēgšanu, noslēdz darījumu principāla vārdā un trešajai personai nav zināms šāda pilnvarojuma trūkums, darījums uzskatāms par apstiprinātu no principāla puses, ja principāls pēc tam, kad komercaģents vai trešā persona viņam paziņojusi par darījuma noslēgšanu un tā saturu, nekavējoties nenoraida šo darījumu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumu, kad komercaģents, kurš pilnvarots slēgt darījumus, noslēdz principāla vārdā tādu darījumu, kādu viņš nav pilnvarots slēgt.

 

VIII nodaļa

Mākleris

     

VII nodaļa

Mākleris

61.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš veic komercdarbību, uzņemoties starpniecību darījumu slēgšanā citu personu labā.

(2) Šī nodaļa nav attiecināma uz personām, kuras veic biržas darījumus.

121.

 

 

 

122.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Mākleris ir starpnieks darījumu slēgšanā, kuram nav vienas darījuma puses pilnvara.”

Juridiskā komisija

Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

“61.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām

līgumattiecībās.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.”

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju

64.pants. Māklera jēdziens

(1) Mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumattiecībās.

(2) Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami personām, kas veic biržas darījumus.

62.pants. Konkurences aizliegums

Mākleris, rīkojoties uz pilnvaras pamata, nedrīkst slēgt darījumus savā vai trešās personas labā bez pilnvaras devēja nepārprotamas piekrišanas.

123.

 

 

124.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 62.pantā vārdus “rīkojoties uz pilnvaras pamata”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 62.pantu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāciju

 

63.pants. Māklera pilnvara

(1) Māklera pilnvarai jābūt noformētai rakstiski.

(2) Māklera pilnvarā jānorāda darījums un darījuma nosacījumi.

125.

Juridiskā komisija

Izslēgt 63.pantu.

Atbalstīt

Mainīt turpmāko pantu numerāciju

 

 

64.pants. Paziņojums par darījuma noslēgšanu

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties katrai darījuma pusei iesniegt parakstītu paziņojumu par darījuma noslēgšanu, kurā jānorāda ziņas par darījuma priekšmetu un darījuma nosacījumiem.

(2) Darījumos, kuri nav tūlīt jāizpilda, paziņojums par darījuma noslēgšanu jāiesniedz pusēm parakstīšanai un tad katrai no pusēm jānosūta otrās puses parakstīts paziņojums.

(3) Ja viena puse atsakās parakstīt vai pieņemt paziņojumu par darījuma noslēgšanu, māklerim tas nekavējoties jādara zināms otrai pusei.

126.

 

 

 

 

 

127.

 

 

 

128.

 

 

129.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 64.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties pilnvaras devējam iesniegt parakstītu ziņojumu par darījuma noslēgšanu.”

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 64.panta otro daļu.

 

 

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 64.panta trešajā daļā vārdus “viena puse” ar vārdiem “pilnvaras devējs”.

Juridkā komisija

Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Darījuma galīgais teksts

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apstiprinātu piedāvātā darījuma galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma.

(2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma galīgais teksts.

(3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

(skat.

Jurid.kom.

priekšlik.)

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

65.pants. Darījuma galīgais teksts

(1) Māklerim ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties iesniegt katrai darījuma pusei māklera apstiprinātu piedāvātā darījuma galīgo tekstu, kurā norādāmas darījuma puses, darījuma priekšmets un darījuma noteikumi, ja vien darījuma puses mākleri nav atbrīvojušas no šā pienākuma.

(2) Darījumos, kuri nav izpildāmi nekavējoties, darījuma galīgais teksts iesniedzams darījuma pusēm parakstīšanai un katrai no darījuma pusēm iesniedzams otras puses parakstīts darījuma galīgais teksts.

(3) Ja darījuma viena puse atsakās pieņemt vai parakstīt darījuma galīgo tekstu, māklerim ir pienākums par to nekavējoties paziņot otrai pusei.

 

65.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem līguma teksta galīgo variantu, kurā mākleris patur tiesības pats norādīt otru līgumslēdzējpusi, tad tai darījums ar otru līgumslēdzējpusi, kura tiks norādīta ar atpakaļejošu datumu, būs saistošs, ja vien pret pēdējo netiks izvirzīti pamatoti iebildumi.

(2) Otru līgumslēdzējpusi jānorāda pirmās līgumslēdzējpuses noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, - attiecīgajiem apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja otra līgumslēdzējpuse nav norādīta šā panta otrajā daļā minētajā termiņā vai pret norādīto personu tiek izvirzīti pamatoti iebildumi, tad pirmajai pusei ir tiesības pieprasīt darījuma izpildi no māklera. Šādas tiesības izbeidzas, ja pēc māklera pieprasījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo vai pieprasa darījuma izpildi.

130.

Juridiskā komisija

Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

“65.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījumattiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi.

(2)  ;Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi izvirzāmi pamatoti iebildumi, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt darījuma izpildi no māklera. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs no māklera darījuma izpildi.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

66.pants. Atrunātais uzdevums

(1) Ja darījuma viena puse pieņem darījuma galīgo tekstu, atbilstoši kuram mākleris patur tiesības norādīt darījuma otru pusi, tā ir saistīta darījumattiecībās ar māklera vēlāk norādīto darījuma otru pusi, ja vien pret to nav izvirzāmi pamatoti iebildumi.

(2) Māklerim ir pienākums norādīt darījuma otru pusi viņam noteiktajā termiņā, bet, ja tāds nav noteikts, — apstākļiem atbilstošā termiņā.

(3) Ja mākleris šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nenorāda darījuma otru pusi vai arī pret darījuma otru pusi izvirzāmi pamatoti iebildumi, darījuma pirmajai pusei ir tiesības prasīt darījuma izpildi no māklera. Šādas tiesības zūd, ja pēc māklera pieprasījuma darījuma pirmā puse nekavējoties nepaziņo par to, vai tā prasīs no māklera darījuma izpildi.

 

66.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja lieta ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas ir māklera rīcībā, viņam attiecīgais paraugs jāuzglabā tik ilgi, līdz prece pieņemta bez iebildumiem pret tās īpašībām vai arī darījums izpildīts citā veidā.

(2) Mākleris neuzglabā paraugu, ja darījuma puses vai darījumos vispārpieņemtās paražas vai prakse (ņemot vērā attiecīgās lietas veidu) viņu no tā atbrīvo.

131.

Juridiskā komisija

Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

“66.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, kamēr prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi.

(2) Māklerim nav pienākums uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

67.pants. Paraugu uzglabāšana

(1) Ja prece ar māklera starpniecību tiek pārdota pēc parauga, kas nodots māklerim, viņam ir pienākums šo paraugu uzglabāt tik ilgi, līdz prece tiek pieņemta bez iebildumiem par tās īpašībām vai arī darījums tiek nokārtots citādā veidā. Paraugu apzīmē ar attiecīgu zīmi.

(2) Māklerim nav pienākuma

uzglabāt paraugu, ja paražas, ņemot vērā attiecīgās preces veidu, vai darījuma puses viņu atbrīvo no šā pienākuma.

67.pants. Maksājumu saņemšanas aizliegums

Mākleris nav pilnvarots saņemt maksājumus vai jebkādu citu atlīdzību, kas atbilstoši ar viņa starpniecību noslēgtajam līgumam pienākas līgumslēdzējām pusēm.

132.

Juridiskā komisija

Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Izpildījuma saņemšana

Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

68.pants. Izpildījuma saņemšana

Mākleris nav uzskatāms par pilnvarotu saņemt maksājumus vai jebkādu citādu ar viņa starpniecību noslēgtā darījumā noteiktu izpildījumu.

68.pants. Māklera atbildība

(1) Mākleris ir atbildīgs katrai pusei par zaudējumiem, kuri radušies viņa vainas dēļ.

(2) Pilnvarojuma robecu pārkāpanas gadījumā mākleris atbild Civillikumā noteiktajā kārtībā.

133.

Juridiskā komisija

Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:

“68.pants. Māklera atbildība

Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

69.pants. Māklera atbildība

Mākleris atbild katrai no darījuma pusēm par zaudējumiem, kas radušies viņa vainas dēļ.

 

69.pants. Māklera atlīdzība

(1) Māklera atlīdzību nosaka līgumā, kuru mākleris noslēdzis ar pilnvaras devēju.

(2) Māklerim nav tiesību saņemt atlīdzību no citas ar māklera starpniecību noslēgtā līguma puses bez pilnvaras devēja nepārprotamas piekrišanas.

(3) Ja darījuma, kurā komercstarpniecību veic mākleris, puses savā starpā nav vienojušās, kura maksās atlīdzību māklerim, tad visas puses šo atlīdzību sedz vienādās daļās.

(4) Māklerim tiesības uz atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

134.

 

135.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 69.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

“69.pants. Māklera atlīdzība

(1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.”

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

70.pants. Māklera atlīdzība

(1) Tiesības uz māklera atlīdzību rodas ar darījuma noslēgšanas brīdi.

(2) Ja darījuma puses nav vienojušās, kurai no tām ir pienākums maksāt māklera atlīdzību, tās šo atlīdzību maksā vienādās daļās.

 

136.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 69.1 pantu šādā redakcijā:

“79.1 pants. Izdevumu atlīdzināšana

Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 71.pantu

71.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Mākleris var prasīt viņam radušos izdevumu atlīdzināšanu vienīgi tad, ja šādas tiesības ir noteikti pielīgtas.

 

70.pants. Māklera darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums uzturēt caurauklotu un apzīmogotu darījumu žurnālu un katru dienu ierakstīt tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti jāizdara hronoloģiskā secībā, un tiem jāsatur šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Attiecīgajā dienā izdarītie ieraksti dienas beigās jāparaksta.

(2) Māklera darījumu žurnāls uzglabājams piecus gadus pēc pēdējā noslēgtā darījuma ieraksta dienas.

137.

Juridiskā komisija

Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

“70.pants. Darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums aizpildīt darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris veic ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta.

(2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi veiktiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem.

(3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst veikt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie veikti.

(4) Darījumu žurnālu var aizpildīt elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts.

(5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā veikts pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek aizpildīts elektroniskā veidā.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

72.pants. Darījumu žurnāls

(1) Māklerim ir pienākums aizpildīt darījumu žurnālu un katru dienu tajā ierakstīt visus noslēgtos darījumus, norādot šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētās ziņas. Mākleris veic ierakstus hronoloģiskā secībā un katru dienu tos paraksta.

(2) Ierakstiem darījumu žurnālā jābūt pilnīgiem, precīziem, savlaicīgi veiktiem, saprotamiem un sistemātiski sakārtotiem.

(3) Ja ieraksti darījumu žurnālā tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt īpaši norādītam un apstiprinātam ar parakstu. Labojumus nedrīkst veikt tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie veikti.

(4) Darījumu žurnālu var aizpildīt elektroniskā veidā, ja šāda darījumu uzskaites kārtība atbilst pienācīgi veiktas grāmatvedības uzskaites noteikumiem un šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, to izraksts.

(5) Darījumu žurnāls uzglabājams māklera arhīvā piecus gadus, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā veikts pēdējais ieraksts. Šie noteikumi attiecīgi piemērojami, ja darījumu žurnāls tiek aizpildīts elektroniskā veidā.

 

71.pants. Izraksti no žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā brīdī pēc jebkuras līgumslēdzējpuses pieprasījuma izsniegt tai tādus viņa parakstītus izrakstus no žurnāla, kuri satur visu žurnālā ierakstīto informāciju par darījumu, kas noslēgts šīs personas labā ar viņa starpniecību.

(2) Māklerim ir pienākums iesniegt žurnāla izrakstus tiesībaizsardzības iestādēm pēc to pieprasījuma.

138.

Juridiskā komisija

Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

“71.pants. Izraksti no darījumu žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kurā norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību.

(2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

73.pants. Izraksti no darījumu žurnāla

(1) Māklerim ir pienākums jebkurā laikā pēc ikvienas darījuma puses pieprasījuma izsniegt ar viņa parakstu apliecinātus izrakstus no darījumu žurnāla, kuras norādītas visas darījumu žurnālā ierakstītās ziņas par darījumu, kas šīs personas labā noslēgts ar māklera starpniecību.

(2) Tiesa var pieprasīt darījumu žurnāla uzrādīšanu.

 

 

 

Otrā sadaļa

Komercreģistrs

139.

 

 

 

 

 

 

140.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 2.sadaļā vārdus “Komercreģistra turētājs” ar vārdu “komercreģistrs”.

 

 

Juridiskā komisija

2.sadaļa pārvietota uz 1. sadaļas II nodaļu (skat. priekšlikumu Nr.21)

Atbalstīt daļēji

(skat.2.las.sagatavoto 6. pantu)

Atbalstīt

 

72.pants. Komercreģistra jēdziens

(1) Komercreģistrs ir datu bāze, kurā ierakstītas likumā noteiktās ziņas un apkopoti likumā noteiktie dokumenti par komersantiem.

(2) Komercreģistru pārzina un kārto ar likumu pilnvarota institūcija (Komercreģistra turētājs).

141.

 

 

 

 

 

 

142.

 

 

 

 

 

 

 

143.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 72.panta otro daļu pēc vārda “institūcija” ar vārdu “valsts”.

 

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 72.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komercreģistru pārzina un kārto Uzņēmumu reģistrs (Komercreģistra turētājs).”

Juridiskā komisija

72.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 6. pants (skat. priekšlikumu Nr. 23).

Atbalstīt daļēji

(skat.2.las.sagatavoto 6. pantu)

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

73.pants. Komercreģistra publiskums

(1) Ieraksti Komercreģistrā, kā arī tam iesniegtie dokumenti un ziņas ir publiski pieejamas, un jebkurai personai ir tiesības ar tām iepazīties.

(2) Personai ir tiesības pēc rakstiska pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas saņemt jebkuru Komercreģistra izrakstu vai komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksts, noraksts vai kopija oficiāli apliecināma ar Komercreģistra turētāja amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Ja Komercreģistrā nav pieprasīto ziņu vai dokumentu, pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Komercreģistra turētājam ir pienākums izsniegt attiecīgu izziņu.

144.

Juridiskā komisija

73.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 7. pants (skat. priekšlikumu Nr. 24).

Atbalstīt

 

74.pants. Valsts nodeva

(1) Valsts nodevas par reģistrāciju, Komercreģistra izrakstu un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevas par komersanta reģistrāciju, Komercreģistra izrakstu un komersanta reģistrācijas lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu un kopiju izsniegšanu apmērs nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā izraksta, noraksta vai kopijas izgatavošanu un izsniegšanu.

145.

Juridiskā komisija

74.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 15. pants (skat. priekšlikumu Nr. 32).

Atbalstīt

 

 

75.pants. Iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Komersants iesniedz Komercreģistra turētājam atklātībā nododamos dokumentus un ziņas saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

(2) Komercreģistra turētājam nav tiesību pieprasīt, lai komersants iesniedz likumā neparedzētas ziņas un dokumentus.

146.

Juridiskā komisija

Izslēgt 75.pantu.

Atbalstīt

 

76.pants. Ieraksta izdarīšana Komercreģistrā

(1) Ieraksts Komercreģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā vai par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistra turētājs pieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu Komercreģistrā var tikt pieņemts tikai tad, ja pieteikums, tam pievienotie dibināšanas dokumenti vai tajos ierakstītās ziņas neatbilst likumam. Šādā gadījumā lēmumā jānorāda trūkumu novēršanas termiņš.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu Komercreģistra turētājs nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Ieinteresētajai personai ir tiesības Komercreģistra turētāja lēmumu pārsūdzēt augstākai amatpersonai vai tiesā.

(6) Ieraksts Komercreģistrā izdarāms triju dienu laikā no lēmuma par ieraksta izdarīšanu pieņemšanas dienas vai pēc tiesas nolēmuma par ieraksta izdarīšanu spēkā stāšanās dienas (ja lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu bija pārsūdzēts tiesā).

147.

 

 

 

148.

 

 

 

149.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 76.panta otro daļu pēc vārda “vai” ar vārdiem “motivētu lēmumu”.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 76.panta trešo daļu pirms vārda “lēmums” ar vārdu “motivēts”.

Juridiskā komisija

76.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 10. pants (skat. priekšlikumu Nr.27).

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

77.pants. Ieraksta saturs un iesniegto dokumentu glabāšana

(1) Komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

1) reģistrācijas datums un laiks;

2) komersanta firma;

3) komersanta juridiskā adrese;

4) komercdarbības veidi;

5) šā likuma 8.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ziņas;

6) pilnsabiedrības dalībnieki un komanditsabiedrības komplementārie dalībnieki, norādot viņu vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietu adreses;

7) šā likuma 8.panta pirmās daļas 6.punktā minētās ziņas;

8) kapitālsabiedrības rezerves kapitāla lielums;

9) ziņas par prokūristu saskaņā ar šā likuma 34.panta pirmo daļu;

10) filiāles firma;

11) filiāles juridiskā adrese;

12) ziņas par filiāles vadītāju saskaņā ar šā likuma 15.panta 3.punktu;

13) ziņas par komersanta maksātnespēju, darbības izbeigšanu, likvidāciju un reorganizāciju saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu;

14) ziņas par izšķirošo ietekmi saskaņā ar šā likuma 387.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktu.

(2) Citas ziņas Komercreģistrā ieraksta, ja to tieši paredz likums.

(3) Reģistrējot komersantu, tam tiek piešķirts individuāls reģistrācijas numurs.

(4) Katra komersanta iesniegtie dokumenti glabājas atsevišķā komersanta reģistrācijas lietā.

150.

Juridiskā komisija

77.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 8. pants (skat. priekšlikumu Nr. 25).

Atbalstīt

 

 

78.pants. Komercreģistra ierakstu izsludināšana

(1) Komercreģistra ieraksti un tam iesniegtie dokumenti tiek izsludināti, publicējot tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētie dokumenti nav jāpublicē, ja publicē norādi uz attiecīga ieraksta un dokumentu esamību Komercreģistrā, norādot arī attiecīgā komersanta reģistrācijas numuru.

(3) Ierakstus publicēšanai Komercreģistra turētājs iesniedz triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas, un tie tiek publicēti uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likums nenosaka citu publicēšanas kārtību.

151.

 

 

 

152.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 78.panta otro daļu pēc cipara “1” ar cipariem “3b, 4b, 7b”.

Juridiskā komisija

78.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 11. pants (skat. priekšlikumu Nr. 28).

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

79.pants. Ieraksta juridiskā nozīme

(1) Trešajām personām Komercreģistra ieraksti ir saistoši ar to izsludināšanas dienu. Šī norma pret trešo personu nav piemērojama sešpadsmit dienu laikā pēc ieraksta izsludināšanas, ja attiecīgā trešā persona pierāda, ka tai nav bijis iespējams zināt šīs ziņas.

(2) Komercreģistrā neierakstītas vai neizsludinātas ziņas trešajai personai ir saistošas tikai tad, ja komersants, attiecībā uz kuru šīs ziņas bija jāieraksta vai jāizsludina, pierāda, ka šī persona ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt attiecīgās ziņas.

(3) Ja Komercreģistrā ierakstītās vai izsludinātās ziņas neatbilst patiesībai, tās tomēr ir saistošas trešajai personai, izņemot gadījumus, kad šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par ierakstīto vai izsludināto ziņu nepatiesumu.

(4) Ja Komercreģistrā ierakstītās ziņas atšķiras no izsludinātajām ziņām, trešajai personai ir saistošas izsludinātās ziņas.

(5) Ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tā Komercreģistrā reģistrēto juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis.

153.

 

 

154.

 

 

155.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 79.panta pirmās daļas otro teikumu.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 79.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

79.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 12. pants (skat. priekšlikumu Nr. 29).

Neatbalstīt

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

80.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc reģistrācijas Komercreģistrā komersantam tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kuru paraksta un ar zīmogu apliecina Komercreģistra turētāja atbildīgā amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda:

1) komersanta firmu;

2) komersanta reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas vietu.

156.

Juridiskā komisija

80.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 13. pants (skat. priekšlikumu Nr. 30).

Atbalstīt

 

81.pants. Izslēgšana no Komercreģistra

Komersants tiek izslēgts no Komercreģistra likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz:

1) individuālā komersanta pieteikumu;

2) komercsabiedrības likvidatora pieteikumu;

3) administratora maksātnespējas lietā pieteikumu;

4) komercsabiedrības pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;

5) tiesas nolēmumu.

157.

Juridiskā komisija

81.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 14. pants (skat. priekšlikumu Nr. 31).

Atbalstīt

 

82.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš un atbildība par ziņu nesniegšanu

(1) Termiņš tādu ziņu iesniegšanai Komercreģistrā, kuras izmaina Komercreģistra ierakstus, ir 14 dienas, ja likums nenosaka citu termiņu.

(2) Komersants, kurš šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis šajā likumā noteiktās ziņas un dokumentus, maksā soda naudu trīs minimālo mēnešalgu apmērā par katru nokavēto dienu.

(3) Soda naudu neuzskaita par laikposmu, kurš paredzēts trūkumu novēršanai saskaņā ar šā likuma 76.panta trešo daļu.

(4) Komercreģistra turētājs piedzen soda naudu un ieskaita to valsts budžetā.

158.

 

 

 

 

159.

 

 

 

 

 

 

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 82.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus “soda nauda” ar vārdiem “naudas sods”.

Juridiskā komisija

82.pants pārvietots uz 1.sadaļas II nodaļu un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 16. pants (skat. priekšlikumu Nr.33).

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Trešā sadaļa

Komersanti

     

Otrā sadaļa

Komersanti

IX nodaļa

Individuālais komersants

     

VIII nodaļa

Individuālais komersants

83.pants. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir rīcībspējīga fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta Komercreģistrā.

160.

 

 

 

 

 

 

 

161.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

“Individuālais komersants ir fiziska persona, kas nodarbojas ar komercdarbību. Individuālā komersanta tiesisko stāvokli nosaka reģistrācija Komercreģistrā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt no 83.panta vārdu “rīcībspējīga”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

74.pants. Individuālais komersants

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

 

84.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, reģistrējas kā komersants, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi biroju, ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu u.tml.;

2) tā savā saimnieciskajā darbībā uz darba līguma pamata nodarbina vienu vai vairākus darbiniekus;

3) attiecīgā saimnieciskās darbības veida reģistrāciju paredz likums.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz brīvo profesiju pārstāvjiem, kulta kalpotājiem un personām, kuras saņem autoratlīdzību.

(3) Fiziskā persona var reģistrēties kā komersants arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(4) Individuālā komersanta reģistrācijas pamats ir fiziskās personas pieteikums Komercreģistra turētājam.

162.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

“84.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu, ja tās veiktā saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 10 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi biroju, pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

75.pants. Individuālā komersanta reģistrācija

(1) Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu, ja tās veiktā saimnieciskā darbība ir atzīstama par komercdarbību un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 10 000 latu;

2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai ir iekārtojusi biroju, pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu.

(2) Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā komersantu arī tad, ja nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Pamats individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā ir fiziskās personas pieteikums komercreģistra iestādei. Pieteikumā norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

 

85.pants. Lēmums par komercdarbības uzsākšanu

(1) Lēmumā par komercdarbības uzsākšanu norāda:

1) individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) individuālā komersanta firmu;

3) individuālā komersanta juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

(2) Lēmums par komercdarbības uzsākšanu uzskatāms par dibināšanas dokumentu šā likuma 8.panta izpratnē.

163.

Juridiskā komisija

Izslēgt 85.pantu.

Atbalstīt

 

86.pants. Individuālā komersanta juridiskā adrese

Par individuālā komersanta juridisko adresi uzskatāma uzņēmuma atrašanās vietas adrese, bet gadījumos, kad netiek veidots uzņēmums, – individuālā komersanta dzīvesvietas adrese.

164.

 

 

 

165.

Deputāts I.Godmanis

Nepieciešams papildināt, kas šī likumprojekta izpratnē ir 86.pantā minētā “dzīvesvietas adrese”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 86.pantu.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

87.pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pārvalde

(1) Individuālais komersants lēmumus pieņem un savu uzņēmumu pārvalda personiski.

(2) Individuālais komersants var saskaņā ar likumu pilnvarot citu personu veikt uzņēmuma pārvaldi un pārstāvēt viņu attiecībās ar trešajām personām.

   

Mainīt panta numerāci-ju

76.pants. Individuālā komersanta uzņēmuma pārvalde

(1) Individuālais komersants lēmumus pieņem un savu uzņēmumu pārvalda personiski.

(2) Individuālais komersants var saskaņā ar likumu pilnvarot citu personu veikt uzņēmuma pārvaldi un pārstāvēt viņu attiecībās ar trešajām personām.

88.pants. Individuālā komersanta atbildība

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, uz kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu.

166.

Juridiskā komisija

Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. Individuālā komersanta atbildība

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

77.pants. Individuālā komersanta atbildība

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

 

X nodaļa

Personālsabiedrības

167.

Juridiskā komisija

Izteikt X nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“X nodaļa

Pilnsabiedrība”.

Atbalstīt

IX nodaļa

Pilnsabiedrība

1.apakšnodaļa

Vispārīgie jautājumi

168.

Juridiskā komisija

Izteikt 1.apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“1.apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi”.

Atbalstīt

1.apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

89.pants. Personālsabiedrības jēdziens

(1) Personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kurā, pamatojoties uz sabiedrības līgumu un izmantojot kopīgu firmu, komercdarbības veikšanai apvienojušās divas vai vairākas personas (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – dalībnieki).

(2) Sabiedrību var nodibināt kā pilnsabiedrību vai komanditsabiedrību.

169.

Juridiskā komisija

Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Pilnsabiedrības jēdziens

(1) Pilnsabiedrība ir sabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret sabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

(2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

78.pants. Pilnsabiedrības jēdziens

(1) Pilnsabiedrība ir sabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret sabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

(2) Pilnsabiedrībai (turpmāk šīs nodaļas ietvaros — sabiedrība) piemērojami Civillikuma noteikumi par sabiedrības līgumu, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

 

170.

Juridiskā komisija

Pārvietot 96.pantu un iestrādāt kā 89.1 pantu šādā redakcijā:

“89.1 pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda:

1) katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu vai juridiskai personai - nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) sabiedrības firmu

3)sabiedrības juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

(2) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas vai juridiskās adreses maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(4) Komercreģistrā iesniedzami to sabiedrības biedru notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesība pārstāvēt sabiedrību.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 79. pantu

79.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā norāda:

1) katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu vai juridiskajai personai - nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) sabiedrības firmu;

3)sabiedrības juridisko adresi;

4) komercdarbības veidus.

(2) Ierakstīšanai komercreģistrā piesakāma sabiedrības firmas vai juridiskās adreses maiņa, kā arī jauna biedra iestāšanās sabiedrībā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(4) Komercreģistram iesniedzami to sabiedrības biedru notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību.

90.pants. Sabiedrības juridiskais statuss

(1) Sabiedrība nav juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu ar dienu, kad sabiedrības līgums reģistrēts Komercreģistrā.

171.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 91. pants (skat. priekšlikumu Nr.202???).

Atbalstīt

 

 

91.pants. Dalībnieki

(1) Sabiedrību var izveidot divas vai vairākas rīcībspējīgas personas.

(2) Valsts un pašvaldība nevar būt par sabiedrības dibinātāju vai dalībnieku.

(3) Jaunu dalībnieku sabiedrībā uzņem, ja tam piekrīt visi dalībnieki.

172.

 

 

 

 

 

173.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 91.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrību var izveidot divas vai vairākas rīcībspējīgas fiziskas personas vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas juridiskas personas.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 91.pantu.

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts 172.???priekšlikumā)

 

 

Atbalstīt

 

92.pants. Dalībnieku atbildība

(1) Pilnsabiedrības dalībnieki ir solidāri atbildīgi par sabiedrības saistībām pilnā apmērā.

(2) Komanditsabiedrībā viena vai vairāku tās dalībnieku (komanditu) atbildība par sabiedrības saistībām ir ierobežota viņu ieguldījumu apmērā, bet pārējie dalībnieki (komplementārie dalībnieki) par sabiedrības saistībām atbild pilnā apmērā.

174.

 

 

 

 

 

175.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 92.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pilnsabiedrības dalībnieki ir solidāri atbildīgi par sabiedrības saistībām pilnā apmērā ar visu savu mantu, uz kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 92.pantu.

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts 206.???priekšlikumā)

 

 

Atbalstīt

 

93.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

Par sabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, no kuras tiek veikta sabiedrības vadība vai kurā notiek sabiedrības darbība.

176.

 

 

177.

 

 

 

178.

 

 

 

179.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 93.pantā vārdus “adresi uzskatāma” ar vārdiem “adrese ir”.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 93.pantu ar šādu teikumu:

“Komercreģistrā reģistrētas sabiedrības adrese var būt tikai Latvijā.”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 93.pantu ar vārdiem “un kas reģistrēta Komercreģistrā šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 93.pantu.

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts 172.???priekšlikumā)

Atbalstīt

 

 

2.apakšnodaļa

Sabiedrības dibināšana

180.

Juridiskā komisija

Izteikt 2.apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“2.apakšnodaļa

Biedru savstarpējās attiecības”.

Atbalstīt

2.apakšnodaļa

Biedru savstarpējās attiecības

94.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Par sabiedrības dibinātāju uzskatāma šā likuma 91.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām atbilstoša persona, kas parakstījusi sabiedrības līgumu vai kuras vārdā līgums parakstīts.

(2) Līdz ar sabiedrības līguma reģistrāciju Komercreģistrā dibinātāji iegūst dalībnieka statusu.

181.

Juridiskā komisija

Izslēgt 94.pantu.

Atbalstīt

 
 

182.

Juridiskā komisija

Pārvietot 98.pantu un iestrādāt kā 94.1 pantu šādā redakcijā:

“94.1 pants. Sabiedrības līgums

Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemēro šā likuma 81. – 89. pantu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 80. pantu

80.pants. Sabiedrības līgums

Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, piemēro šā likuma 81._89.pantu.

 

183.

Juridiskā komisija

Pārvietot 111.pantu un iestrādāt kā 94.2 pantu šādā redakcijā:

“94.2 pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamus izdevumus vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistīto risku, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 81. pantu

81. pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamus izdevumos vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

 

184.

Juridiskā komisija

Pārvietot 104.pantu un iestrādāt kā 94.3 pantu šādā redakcijā:

“94.3 pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu, vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda, vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 82. pantu

82.pants. Sabiedrības biedra pienākums maksāt procentus

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

 

185.

Juridiskā komisija

Pārvietot 112.pantu un iestrādāt to kā 94.4 pantu šādā redakcijā:

“94.4 pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 83. pantu

83.pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

 

186.

Juridiskā komisija

Pārvietot 121.pantu un iestrādāt to kā 94.5 pantu šādā redakcijā:

“94.5 pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri ir izslēgti no lietvedības.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 84. pantu

84.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri ir izslēgti no lietvedības.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

 

187.

Juridiskā komisija

Pārvietot 122.pantu un iestrādāt to kā 94.6 pantu šādā redakcijā:

“94.6 pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 85. pantu

85.pants. Lietvedības pilnvarojuma apjoms

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

 

 

188.

Juridiskā komisija

Pārvietot 123.pantu un iestrādāt to kā 94.7 pantu šādā redakcijā:

“94.7 pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 86. pantu

86.pants. Lietvedības pilnvarojuma atņemšana

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

 

189.

Juridiskā komisija

Pārvietot 124.pantu un iestrādāt to kā 94.8 pantu šādā redakcijā:

“94.8 pants. Biedru kontroles tiesības

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 87. pantu

87.pants. Biedru kontroles tiesības

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

 

190.

Juridiskā komisija

Pārvietot 125.pantu un iestrādāt to kā 94.9 pantu šādā redakcijā:

“94.9 pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības bie dru skaita.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 88. pantu

88.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

 

 

191.

Juridiskā komisija

Pārvietot 126.pantu un iestrādāt to kā 94.10 pantu šādā redakcijā:

“94.10 pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 89. pantu

89.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

95.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas līgumu;

2) apmaksā daļas noteiktajā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

3) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

5) iesniedz Komercreģistra turētājam reģistrācijas pieteikumu.

(2) Darbības, kas saistītas ar sabiedrības dibināšanu, dibinātāji veic kopīgi, ja sabiedrības līgums nenosaka citādi.

192.

Juridiskā komisija

Izslēgt 95.pantu.

Atbalstīt

 

 

96.pants. Sabiedrības reģistrācija

(1) Dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam pieteikumu sabiedrības reģistrācijai.

(2) Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

1) dibināšanas līgums;

2) to dalībnieku notariāli apliecināti parakstu paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību;

3) citi likumā noteiktie dokumenti.

(3) Reģistrācijas pieteikumu un turpmākos Komercreģistrā iesniedzmos pieteikumus paraksta visi dibinātāji.

193.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 79. pants.

Atbalstīt

 

97.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

Pilnsabiedrības dibināšanas dokuments šā likuma 8.panta izpratnē ir sabiedrības līgums.

194.

Juridiskā komisija

Izslēgt 97.pantu.

Atbalstīt

 

98.pants. Sabiedrības līgums

(1) Sabiedrība tiek dibināta un darbojas, pamatojoties uz sabiedrības līgumu, kuru noslēdz visi tās dalībnieki.

(2) Līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi,

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietas adresi, kurš sabiedrības vārdā paraksta sabiedrības līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) komercdarbības veidus;

4) daļas vērtību;

5) katra dalībnieka daļu apmaksas veidu un apmēru;

6) katra dalībnieka ieguldīto daļu skaitu absolūtos skaitļos un procentos;

7) dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi (ja tās atšķiras no likumā noteiktajām tiesībām);

8) lēmumu pieņemšanas kārtību (ja tā atšķiras no likumā noteiktās kārtības);

9) peļņas sadales principus un kārtību;

10) darbības termiņu (ja tāds noteikts);

11) pārskata gada sākumu;

12) mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta noteikta mērķa sasniegšanai);

13) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(3) Dibinot komanditsabiedrību, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām jānorāda, kuri dalībnieki ir komplementārie dalībnieki un kuri – komanditi.

(4) Sabiedrības līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

195.

Juridiskā komisija

Pārvietots iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 80. pants.

Atbalstīt

 

 

99.pants. Izmaiņu reģistrācija

Dalībnieku skaita, sastāva, statusa, sabiedrības firmas, juridiskās adreses vai sabiedrības vadības un pārstāvības tiesību izmaiņu gadījumā attiecīgās izmaiņas jāpiesaka reģistrācijai Komercreģistrā.

196.

Juridiskā komisija

Izslēgt 99.pantu (skat. otrajam las. sagatavoto 79. pantu).

Atbalstīt

 

3.apakšnodaļa

Ieguldījumi

197.

Juridiskā komisija

Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“3.apakšnodaļa

Sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām”

Atbalstīt

3.apakšnodaļa

Sabiedrības biedru attiecības ar trešajām personām

100.pants. Daļa

(1) Daļa ir dalībnieka ieguldījums sabiedrībā, kas dalībniekam likumā un sabiedrības līgumā noteiktajos ietvaros dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

(2) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos, un tā jāizsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(3) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(4) Daļa nav dalāma.

198.

Juridiskā komisija

Izslēgt 100.pantu.

Atbalstīt

 
 

199.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 100.1 pantu šādā redakcijā:

“100.1 pants. Sabiedrības spēkā esamība attiecībā uz trešajām personām

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Mainīt nākamā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 90. pantu

90.pants. Sabiedrības spēkā esamība attiecībā uz trešajām personām

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

200.

Juridiskā komisija

Pārvietot 90.pantu un iestrādāt to kā 100.2 pantu šādā redakcijā:

“100.2 pants. Sabiedrības tiesībspēja

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma, kurā atbildētāja ir sabiedrība.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 91. pantu

91.pants. Sabiedrības tiesībspēja

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

 

201.

Juridiskā komisija

Pārvietot 127.pantu un iestrādāt to kā 100.3 pantu šādā redakcijā:

“100.3 pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram ar pārstāvības tiesībām.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums.

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā jebkuras izmaiņas piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 92. pantu

92.pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram ar pārstāvības tiesībām.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums.

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā jebkuras izmaiņas piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

 

 

202.

Juridiskā komisija

Pārvietot 128.pantu un iestrādāt to kā 100.4 pantu šādā redakcijā:

“100.4 pants. Pārstāvības apjoms

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība izlietojama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles darbojas, izmantojot atšķirīgas firmas.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 93. pantu

93. pants. Pārstāvības apjoms

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība izlietojama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;

2) pastāvot zināmiem apstākļiem;

3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīs filiāles darbojas, izmantojot atšķirīgas firmas.

 

203.

Juridiskā komisija

Pārvietot 129.pantu un iestrādāt to kā 100.5 pantu šādā redakcijā:

“100.5 pants. Pārstāvības atņemšana

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 94. pantu

94.pants. Pārstāvības atņemšana

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

 

 

204.

Juridiskā komisija

Pārvietot 130.pantu un iestrādāt to kā 100.6 pantu šādā redakcijā

“100.6 pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 95. pantu

95.pants. Sabiedrības biedru personiskā atbildība

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

205.

Juridiskā komisija

Pārvietot 131.pantu un iestrādāt to kā 100.7 pantu šādā redakcijā:

“100.7 pants. Sabiedrības biedru ierunas

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;

2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedru mantu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 96. pantu

96.pants. Sabiedrības biedru ierunas

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;

2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedru mantu.

 

206.

Juridiskā komisija

Pārvietot 132.pantu un iestrādāt to kā 100.8 pantu šādā redakcijā:

“100.8 pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība

(1) Sabiedrības biedrs, kurš iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši 100.-6. un 100.-7.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta piemās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā pret trešām personām.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 97. pantu

97.pants. Jauna sabiedrības biedra atbildība

(1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši 95. un 96.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

101.pants. Daļas ieguldīšana

(1) Dalībniekiem jāiegulda sabiedrībā daļas saskaņā ar sabiedrības līgumu.

(2) Daļas tiek ieguldītas vienādos apmēros, ja līgums nenosaka citādi.

(3) Ieguldījums izdarāms naudā, ja līgums nenosaka citādi.

(4) Ja līgums paredz mantiskā ieguldījuma izdarīšanu, tajā jānosaka arī šā ieguldījuma novērtēšanas kārtība.

207

Juridiskā komisija

Izslēgt 101.pantu.

Atbalstīt

 

102.pants. Ieguldījuma izdarīšana

(1) Dalībniekam ieguldījums jāizdara nekavējoties pēc līguma noslēgšanas, ja līgumā nav noteikts cits ieguldījumu izdarīšanas termiņš.

(2) Visi ieguldījumi pilnībā jāizdara līdz sabiedrības reģistrācijas pieteikšanai Komercreģistrā.

(3) Dalībniekam jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja dalībnieks neizpilda šo normu, viņam savas daļas jāapmaksā naudā.

(4) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, dalībniekam šis samazinājums jāsedz naudā.

208

Juridiskā komisija

Izslēgt 102.pantu.

Atbalstīt

 

103.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantiskā ieguldījuma novērtēšanu veic dalībnieki.

(2) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(3) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, atbild personas, kuras šo novērtēšanu ir veikušas.

209

Juridiskā komisija

Izslēgt 103.pantu.

Atbalstīt

 

104.pants. Dalībnieka pienākums maksāt procentus

(1) Ja dalībnieks nav ieguldījis savu daļu noteiktajā termiņā, nav laikus nodevis naudu sabiedrības kasē vai patvarīgi ir paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam jāmaksā likumiskie procenti no dienas, kad bija jāizdara maksājums vai jānodod nauda, vai kad nauda tika patvarīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo dalībnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta otro daļu, nav spēkā.

210

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 82. pants.

Atbalstīt

 

 

4.apakšnodaļa

Sabiedrības dalībnieka statusa zaudēšana

211.

Juridiskā komisija

Izteikt ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“4.apakšnodaļa.

Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās”

Atbalstīt

4.apakšnodaļa

Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās

105.pants. Dalībnieka izstāšanās

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, dalībnieks drīkst izstāties no sabiedrības tikai pārskata gada beigās, paziņojot par to pārējiem dalībniekiem ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav noteikts īsāks brīdināšanas termiņš.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

(3) Dalībnieka – fiziskās personas – nāve vai dalībnieka - juridiskās personas – likvidācija uzskatāma par izstāšanos, ja likums nenosaka citādi.

212.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 100. pants.

Atbalstīt

 
 

213.

Juridiskā komisija

Pārvietot 115.pantu un iestrādāt to kā 105.1 pantu šādā redakcijā:

“105.1 pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;

2) ar sabiedrības biedru lēmumu;

3) atzīstot sabiedrību par maksātnespējīgu;

4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;

2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

3) sabiedrības biedra uzteikums;

4) sabiedrības biedra izslēgšana;

5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 98. pantu

98.pants. Sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās pamati

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;

2) ar sabiedrības biedru lēmumu;

3) atzīstot sabiedrību par maksātnespējīgu;

4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;

2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;

3) sabiedrības biedra uzteikums;

4) sabiedrības biedra izslēgšana;

5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

 

 

214.

Juridiskā komisija

Pārvietot 117.pantu un iestrādāt to kā 105.2 pantu šādā redakcijā:

“105.2 pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 99. pantu

99.pants. Sabiedrības izbeigšanās ar tiesas nolēmumu

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

 

215.

Juridiskā komisija

Pārvietot 105.pantu un iestrādāt to kā 105.3 pantu šādā redakcijā:

“105.3 pants. Sabiedrības biedra uzteikums

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesība izstāties no sabiedrības, uzteicot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgam norēķinam starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 100. pantu

100.pants. Sabiedrības biedra uzteikums

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzteicot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pār skata gada beigās.

 

216.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 105.4 pantu šādā redakcijā:

“105.4 pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, 99. un 100. panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;

2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 101. pantu

101.pants. Uz nenoteiktu laiku nodibināta sabiedrība

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, 99. un 100.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;

2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

 

 

217.

Juridiskā komisija

Pārvietot 107.pantu un iestrādāt to kā 105.5 pantu šādā redakcijā:

“105.5 pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu uz tā rēķina, kas būtu izmaksājams sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 102. pantu

102.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz viņa kreditora prasību

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu uz tā rēķina, kas būtu izmaksājams sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

106.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieka vainas dēļ ir radušies apstākļi, kas ļauj celt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, pārējie dalībnieki var prasīt tiesu izslēgt šo dalībnieku no sabiedrības.

(2) Mantiskās attiecības starp izslēgto dalībnieku un sabiedrību tiek noteiktas brīdī, kad iesniegts pieteikums tiesā.

218.

 

 

 

 

219.

 

 

 

 

 

 

 

220.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 106.panta pirmajā daļā vārdus “prasīt tiesu”.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 106.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Mantiskās attiecības starp izslēgto dalībnieku un sabiedrību tiek noteiktas brīdī, kad pieņemts lēmums par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības.”

Juridiskā komisija

Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“106.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību

(1) Gadījumos, ja sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 99. pantam radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.”

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom.

redakcijā)

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

Jurid.kom.

redakcijā)

 

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju

103.pants. Sabiedrības biedra izslēgšana, pamatojoties uz pārējo sabiedrības biedru prasību

(1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 99.pantam ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

 

 

221.

Juridiskā komisija

Pārvietot 109.pantu un iestrādāt to kā 106.1 pantu šādā redakcijā:

“106.1 pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar 100., 102. un 103.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums iereģistrēt sevi kā individuālo komersantu, attiecīgi izslēdzot sabiedrību no komercreģistra.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 104. pantu

104.pants. Sabiedrības uzņēmuma pāreja otram sabiedrības biedram

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar 100., 102. un 103.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums reģistrēt sevi kā individuālo komersantu, attiecīgi izslēdzot sabiedrību no komercreģistra.

107.pants. Dalībnieka izslēgšana pēc kreditora pieprasījuma

(1) Kreditoram, kurš savu prasījumu pret dalībnieku nevar apmierināt no tā mantas, ir tiesības celt prasību tiesā par šā dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības un apmierināt savu prasījumu no dalībniekam izmaksājamās izstāšanās kompensācijas.

(2) Dalībnieku pēc kreditora pieprasījuma drīkst izslēgt no sabiedrības tikai pārskata gada beigās un ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc kreditora pieprasījuma saņemšanas.

222.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 102. pants.

Atbalstīt

 

 

108.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Dalībnieka nāves gadījumā tā mantiniekam ir tiesības kļūt par dalībnieku, ja tas ir noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi dalībnieki.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības mantiniekam ir trīs mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzinājis par mantojuma atklāšanos.

(3) Mantiniekam ir tiesības savu dalību sabiedrībā darīt atkarīgu no nosacījuma, ka viņam tiek piešķirts komandita statuss un mirušā dalībnieka daļa tiek atzīts par viņa kā komandita daļu.

(4) Lēmumu par komandita statusa piešķiršanu pieņem dalībnieki, ja nepieciešams, izdarot attiecīgus grozījumus līgumā. Ja mantiniekam piešķirts komandita statuss pilnsabiedrībā, tā uzskatāma par pārveidotu par komanditsabiedrību.

(5) Mantiniekam ir tiesības uz mirušā dalībnieka peļņas daļu. Līgumā var tikt paredzēta mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšana, ja mirušā dalībnieka peļņas daļa bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai papildu atbildību.

(6) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības dalībnieku vai ja tam nepiekrīt pārējie dalībnieki, viņam ir tiesības saņemt savai mantojuma daļai atbilstošu kompensāciju tādā apmērā, kādu būtu saņēmis mirušais dalībnieks, izstājoties no sabiedrības.

223.

 

 

 

 

 

 

224.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 108.panta otrās daļas palīgteikumu šādā redakcijā:

“kad viņš ar tiesas nolēmumu atzīts par mantinieku.”

Juridiskā komisija

Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

“108.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu. Sabiedrības līgumā var noteikt, ka mantinieks drīkst iestāties sabiedrībā tikai ar visu sabiedrības biedru piekrišanu.

(3) Ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem var piešķirt komandita statusu, kā rezultātā sabiedrība uzskatāma par pārveidotu komanditsabiedrībā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

105.pants. Mantinieka iestāšanās sabiedrībā

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu. Sabiedrības līgumā var noteikt, ka mantinieks drīkst iestāties sabiedrībā tikai ar visu sabiedrības biedru piekrišanu.

(3) Ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem var piešķirt komandita statusu, kā rezultātā sabiedrība uzskatāma par pārveidotu komanditsabiedrībā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

 

 

 

   

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandita statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks savas mantojuma daļas apmērā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandita statusa piešķiršanas viņam.”

 

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandita statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks savas mantojuma daļas apmērā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandita statusa piešķiršanas viņam.

 

 

225.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 108.1 pantu šādā redakcijā:

“108.1 pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas, atzīstot to par maksātnespējīgu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanas pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 106. pantu

106.pants. Pieteikums sabiedrības izbeigšanās un sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Sabiedrības izbeigšanās piesakāma ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas, atzīstot to par maksātnespējīgu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanas pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

109.pants. Sabiedrības nodošana vienam dalībniekam

(1) Ja sabiedrībā ir divi dalībnieki un viens no tiem izstājas vai tiek izslēgts, otrs dalībnieks, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, drīkst turpināt darbību kā individuālais komersants, kurš pārņēmis visas sabiedrības tiesības un saistības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrības darbība izbeidzas bez likvidācijas procedūras un minētais tiesas nolēmums ir pamats sabiedrības izslēgšanai no Komercreģistra pēc tam, kad palikušais dalībnieks ir reģistrējies kā individuālais komersants.

226.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 104. pants.

Atbalstīt

 

 

110.pants. Izstāšanās kompensācija

Dalībniekam, kurš izstājas vai tiek izslēgts no sabiedrības, tiek izmaksāta kompensācija tās sabiedrības mantas daļas apmērā, ko tas būtu saņēmis, ja izstāšanās vai izslēgšanas dienā sabiedrība būtu likvidēta, ja līgumā nav noteikts citādi.

227.

Juridiskā komisija

Izslēgt 110.pantu.

Atbalstīt

 

5.apakšnodaļa

Dalībnieku izdevumi, zaudējumi un atbildība

228.

Juridiskā komisija

Izteikt piektās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“5.apakšnodaļa

Sabiedrības likvidācija”

Atbalstīt

5.apakšnodaļa

Sabiedrības likvidācija

111.pants. Izdevumu un zaudējumu atlīdzināšana

(1) Ja dalībnieks, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina izdara sabiedrībai nepieciešamus izdevumus vai no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ cieš zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums šos izdevumus un zaudējumus atlīdzināt.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai jāmaksā arī likumiskie procenti, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

229.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 81. pants.

Atbalstīt

 
 

230.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.1 pantu šādā redakcijā:

“111.1 pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, ja sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgas norēķināšanās veids vai arī ja sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 107. pantu

107.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

 

 

231.

Juridiskā komisija

Pārvietot 119.pantu un iestrādāt to kā 111.2 pantu šādā redakcijā:

“111.2 pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistrā iesniedzami sabiedrības likvidatoru notariāli apliecināti parakstu paraugi.

Atbalstīt

Uzskatīt par 108. pantu

108. pants. Likvidatoru ierakstīšana komercreģistrā

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistrā iesniedzami notariāli apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi.

 

232.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.3 pantu šādā redakcijā:

“111.3 pants. Vairāki likvidatori

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums ierakstāms komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 109.

pantu

109. pants. Vairāki likvidatori

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums ierakstāms komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba attiecībā uz sabiedrību uzskatāma par izteiktu, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

 

233.

Juridiskā komisija

Papildināt ar jaunu 111.4 pantu šādā redakcijā:

“111.4 pants. Likvidatora pilnvaru neierobežojamība

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 110. pantu

110. pants. Likvidatora pilnvaru neierobežojamība

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

 

234.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.5 pantu šādā redakcijā:

“111.5 pants. Sabiedrības biedru norādījumi

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 111. pantu

111. pants. Sabiedrības biedru norādījumi

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

 

235.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.6 pantu šādā redakcijā:

“111.6 pants. Likvidatoru paraksts

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz sabiedrības likvidāciju.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 112. pantu

112.pants. Likvidatoru paraksts

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi uz sabiedrības likvidāciju.

 

236.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.7 pantu šādā redakcijā:

“111.7 pants. Sabiedrības mantas sadale

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 113. pantu

113.pants. Sabiedrības mantas sadale

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

 

 

 

237.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.8 pantu šādā redakcijā:

“111.8 pants. Citi norēķināšanās veidi

Ja sabiedrības biedri vienojošies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs apakšnodaļas noteikumi.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 114. pantu

114.pants. Citi norēķināšanās veidi

Ja sabiedrības biedri vienojošies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs apakšnodaļas noteikumi.

 

238.

Juridiskā komisija

Pārvietot 120.pantu un iestrādāt to kā 111.9 pantu šādā redakcijā:

“111.9 pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami otrās un trešās apakšnodaļas noteikumi, ciktāl šajā apakšnodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 115. pantu

115.pants. Sabiedrības biedru tiesiskās attiecības

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs nodaļas otrās un trešās apakšnodaļas noteikumi, ciktāl šajā apakšnodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

 

239.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 111.10 pantu šādā redakcijā:

“111.10 pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 116. pantu

116.pants. Pieteikums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.

(3) Sabiedrības biedri un viņu mantinieki saglabā tiesības ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī tos izmantot.

 

112.pants. Konkurences aizliegums

(1) Sabiedrības dalībnieks nedrīkst bez pārējo dalībnieku piekrišanas veikt darījumus, kas konkurē ar sabiedrības komercdarbību vai būt dalībnieks ar pilnu atbildību citā personālsabiedrībā, kura nodarbojas ar tādiem pašiem komercdarbības veidiem.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā sabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pār ējiem dalībniekiem ir bijusi zināma šāda dalība un viņi pret to nav iebilduši.

(3) Ja dalībnieks pārkāpj šā panta pirmajā daļā minētās prasības, sabiedrība var prasīt dalībniekam izbeigt nelikumīgo darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(4) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

(5) Konkurences aizliegums nav attiecināms uz komanditiem, izņemot gadījumus, ja komanditam saskaņā ar sabiedrības līgumu ir sabiedrības vadības vai pārstāvības tiesības.

240.

Jurisiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 83. pants.

Atbalstīt

 

113.pants. Noilgums prasībai pret dalībnieku

(1) Noilguma termiņš prasībai pret dalībnieku par sabiedrības saistībām ir pieci gadi no dienas, kad Komercreģistrā izdarīta atzīme par sabiedrības likvidāciju vai dalībnieka izstāšanos, ja šai prasībai nav īsāks noilguma termiņš.

(2) Ja saistības izpildes termiņš iestājas pēc sabiedrības likvidācijas vai dalībnieka izstāšanās reģistrācijas, noilguma termiņš sākas ar saistības izpildes termiņa iestāšanos.

241

 

 

 

242

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 117. pants

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

114.pants. Noilguma pārtraukums

Noilguma pārtraukums, kas noteikts attiecībā uz likvidēto sabiedrību, ir spēkā arī attiecībā uz dalībniekiem.

243

Juridiskā komisija

Izslēgt 114.pantu.

Atbalstīt

 

6.apakšnodaļa

Sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

244.

Juridiskā komisija

Izteikt sestās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“6.apakšnodaļa

Noilgums un atbildības ierobežojumi”

Atbalstīt

6.apakšnodaļa

Noilgums un atbildības ierobežojumi

115.pants. Darbības izbeigšanas pamati

(1) Sabiedrības darbības izbeigšana notiek saskaņā ar šā likuma XIV nodaļu, ja šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Papildus šā likuma XIV nodaļas normām sabiedrības darbība izbeidzas arī sakarā ar pilnsabiedrības dalībnieka vai komanditsabiedrības komplementārā dalībnieka – fiziskās personas – nāvi vai dalībnieka – juridiskās personas – likvidāciju vai ar viņa izstāšanos, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

245.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 88. pants.

Atbalstīt

 
 

246.

Juridiskā komisija

Pārvietot 113.pantu un izteikt kā 115.1 pantu šādā redakcijā:

“115.1 pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst piecu gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditoram noilguma termiņš sākas ar minētā termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 117. pantu

117.pants. Prasījumi pret sabiedrības biedru

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst piecu gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditoram noilguma termiņš sākas ar minētā termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

 

 

247.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 115.2 pantu šādā redakcijā:

“115.2 pants. Sabiedrības biedra, kurš izstājies no sabiedrības, atbildība

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.”

Mainīt trupmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 118. pantu

118.pants. Sabiedrības biedra, kurš izstājies no sabiedrības, atbildība

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

116.pants. Dalībnieku lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu

Sabiedrības darbību var izbeigt ar tās dalībnieku lēmumu, ko pieņēmuši ne mazāk par trim ceturtdaļām dalībnieku, ja līgums nenosaka lielāku balsu skaitu.

248.

Juridiskā komisija

Izslēgt 116.pantu.

Atbalstīt

 

117.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt tiesa, pamatojoties uz dalībnieka pieteikumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma saistību neizpilde no kāda dalībnieka puses vai saistību izpildes neiespējamība.

(3) Vienošanās, kas ierobežo dalībnieka tiesības iesniegt šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu, nav spēkā.

249.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 99. pants.

Atbalstīt

 

 

118.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Sabiedrības likvidāciju veic tās dalībnieki, ja līgums vai dalībnieku lēmums nenosaka citādi.

(2) Ja dalībnieks pasludināts par maksātnespējīgu, viņa vietā likvidatora pienākumus veic administrators šā dalībnieka maksātnespējas procesā.

(3) Ja ir vairāki dalībnieka tiesību pārņēmēji, tie pilnvaro vienu kopīgu pārstāvi.

(4) Dalībnieki vai tiesa, pamatojoties uz dalībnieka pieteikumu, par likvidatoru var iecelt trešo personu.

250.

Juridiskā komisija

Izslēgt 118.pantu.

Atbalstīt

 

119.pants. Likvidatora reģistrācija

Likvidators tiek reģistrēts Komercreģistrā, pamatojoties uz dalībnieku kopīgi parakstītu pieteikumu vai tiesas nolēmumu.

251.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 108. pants.

Atbalstīt

 

120.pants. Attiecības starp dalībniekiem

Likvidācijas laikā dalībnieku savstarpējās attiecības nosaka šā likuma 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134., 135., 136., 137. un 138.pants, ja likvidāciju regulējošie noteikumi nenosaka citādi.

252.

Jurisiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 115. pants.

Atbalstīt

 

 

7.apakšnodaļa

Pilnsabiedrības īpašie noteikumi

253.

Juridiskā komisija

Izslēgt septīto apakšnodaļu.

Atbalstīt

 

121.pants. Sabiedrības vadība

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības vadībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu sabiedrības vadība ir uzticēta vienam vai vairākiem dalībniekiem, pārējiem dalībniekiem šādu tiesību nav.

(3) Ja sabiedrības vadība ir uzticēta visiem vai vairākiem dalībniekiem, tad katram no tiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska sabiedrības vadība nav pieļaujama, ja cits dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību, pret to iebilst.

(4) Ja līgumā noteikts, ka dalībnieki, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību, drīkst rīkoties tikai kopīgi, tad rīkoties sabiedrības vārdā drīkst tikai pēc piekrišanas saņemšanas no visiem šiem dalībniekiem. Šādā gadījumā bez visu dalībnieku piekrišanas drīkst rīkoties tikai tad, ja kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

254.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 84. pants.

Atbalstīt

 

122.pants. Sabiedrības vadības pilnvaru apjoms

(1) Pilnvaras uz sabiedrības vadību aptver jebkuru rīcību, kura izriet no sabiedrības komercdarbības.

(2) Rīcībai, kura ir ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem, nepieciešama visu dalībnieku piekrišana.

(3) Prokūru var izsniegt tikai ar visu to dalībnieku kopīgu lēmumu, kuriem ir tiesības veikt sabiedrības vadīšanu, izņemot gadījumus, kad kavēšanās rezultātā sabiedrībai tiktu nodarīts būtisks zaudējums.

(4) Prokūru var atsaukt jebkurš dalībnieks, kuram ir tiesības to izsniegt vai piedalīties lēmuma pieņemšanā par tās izsniegšanu.

255.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 85. pants.

Atbalstīt

 

 

123.pants. Sabiedrības vadības tiesību atņemšana

(1) Dalībnieka tiesības vadīt sabiedrību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz pārējo dalībnieku pieteikumu, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

256.

 

 

 

257.

 

 

 

258.

Deputāts M.Segliņš

Aizstāt 123.pantā vārdu “būtisks” ar vārdu “svarīgs”.

 

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 123.panta pirmajā daļā vārdus “tiesas nolēmumu” ar vārdiem “sabiedrības lēmumu”.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 86.pants.

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

190.priekš

likumā

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

124.pants. Dalībnieku kontroles tiesības

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības jebkurā laikā iepazīties ar sabiedrības lietām un dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

259.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 87. pants.

Atbalstīt

 

125.pants. Lēmumu pieņemšana

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to dalībnieku piekrišana, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību.

(2) Ja līgums nosaka, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc to dalībnieku skaita, kuriem ir tiesības vadīt sabiedrību.

260.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 88.pants.

Atbalstīt

 

126.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieki.

(2) Sabiedrības peļņa tiek sadalīta dalībniekiem proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(3) Ja dalībnieks līdz peļņas sadalei nav ieguldījis savu daļu, ko tam vajadzēja darīt saskaņā ar līgumu, neieguldītā daļa tiek ieturēta no viņam pienākošās peļņas daļas.

(4) Dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli viņu daļām sabiedrībā.

(5) Sabiedrības līgumā var noteikt peļņas sadales kārtību, kas atšķiras no šā panta otrajā daļā noteiktās kārtības. Šādā gadījumā dalībnieki sedz sabiedrības zaudējumus proporcionāli sabiedrības līgumā noteiktajai peļņas sadales kārtībai.

261.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 89. pants.

Atbalstīt

 

 

127.pants. Sabiedrības pārstāvība

(1) Katram dalībniekam ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien viņam ar līgumu vai tiesas nolēmumu nav atņemtas tiesības pārstāvēt sabiedrību.

(2) Līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki dalībnieki ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Šie dalībnieki var no sava skaita pilnvarot vienu dalībnieku vai vairākus dalībniekus, vai trešo personu slēgt atsevišķus darījumus vai slēgt atsevišķu veidu darījumus, vai pārstāvēt sabiedrību. Šādu pilnvaru ir tiesīgs atsaukt dalībnieks, kuram ir tiesības vadīt sabiedrību.

(3) Griba uzskatāma par paustu attiecībā uz sabiedrību, ja tā ir pausta vismaz vienam dalībniekam ar pārstāvības tiesībām.

262.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 92. pants.

Atbalstīt

 

128.pants. Pilnvaru apjoms

(1) Dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecas uz visām darbībām, kas saistītas ar sabiedrības pārstāvību.

(2) Pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumi nav saistoši trešajām personām. Kopīgā vai atsevišķā pārstāvība, ja tā reģistrēta Komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības pilnvaru apjoma ierobežojumu.

263.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 93. pants.

Atbalstīt

 

129.pants. Pārstāvības pilnvaru atņemšana

(1) Dalībnieka tiesības pārstāvēt sabiedrību var tikt atņemtas ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz pārējo dalībnieku pieteikumu, ja tam ir būtisks iemesls.

(2) Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāmi rupji pārkāpumi pienākumu pildīšanā, kā arī nespēja veikt pienākumus.

264.

 

 

 

 

265.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 129.pantā vārdus “tiesas nolēmumu” ar vārdiem “sabiedrības lēmumu”.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 94. pants.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

130.pants. Dalībnieku personīgā atbildība

(1) Dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām pilnā apmērā kā solidāri parādnieki.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

266.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 95. pants.

Atbalstīt

 

 

131.pants. Dalībnieka iebildumi

(1) Ja pret dalībnieku tiek celta prasība par sabiedrības saistībām, viņam ir tiesības celt ar sevi nesaistītus iebildumus tikai tādā apmērā, kādā tos varētu celt sabiedrība.

(2) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, kamēr sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt saistības, uz kuru pamata prasība celta.

(3) Dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību, ja kreditora prasījums var tikt dzēsts ar ieskaitu.

(4) Pamatojoties uz izpildrakstu, kas vērsts pret sabiedrības mantu, nedrīkst veikt piedziņu pret dalībnieka mantu.

267.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādšts kā otrajam las. sagatavotais 96. pants.

Atbalstīt

 

132.pants. Jauna dalībnieka atbildība

(1) Persona, kura kļūst par sabiedrības dalībnieku pēc tās nodibināšanas, solidāri ar pārējiem dalībniekiem atbild par sabiedrības saistībām (arī tām saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā).

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

268.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 97. pants.

Atbalstīt

 

8.apakšnodaļa

Komanditsabiedrības īpašie noteikumi

269.

Juridiskā komisija

Pārveidot astoto apakšnodaļu par nodaļu, izteikt šās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“X nodaļa

Komanditsabiedrība”.

Atbalstīt

X nodaļa

Komanditsabiedrība

 

270.

Juridiskā komisija

Papildinat ar 132.1 pantu šādā redakcijā:

“132.1 pants. Komanditsabiedrības jēdziens

(1) Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komanditsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 119. pantu

119.pants. Komanditsabiedrības jēdziens

(1) Komanditsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros - sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandita) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komanditsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

 

271.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 132.2 pantu šādā redakcijā:

“132.2 pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus 79. panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandita:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) ieguldījuma summu.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, norādāms vienīgi komanditu skaits un komanditu ieguldījumu kopējā summa.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandits iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas no sabiedrības.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 120. pantu

120.pants. Pieteikums ierakstīšanai komercreģistrā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandita:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) ieguldījuma summu.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, norādāms vienīgi komanditu skaits un komanditu ieguldījumu kopējā summa.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami gadījumā, kad komandits iestājas jau pastāvošā sabiedrībā vai arī izstājas no sabiedrības.

 

272.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 132.3 pantu šādā redakcijā:

“132.3 pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojams šā likuma 122. – 126. pants.”

Mainīt turpmākā panta numerāciju.

Atbalstīt

Uzskatīt par 121. pantu

121.pants. Sabiedrības biedru savstarpējās attiecības

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojams šā likuma 122. – 126.pants.

133.pants. Sabiedrības vadība

(1) Komanditi nepiedalās sabiedrības vadībā, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementārā dalībnieka rīcību, izņemot gadījumus, kad šī rīcība iziet ārpus sabiedrības parastās komercdarbības ietvariem.

273.

Juridiskā komisija

Izteikt 133.pantu šādā redakcijā:

“133.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Komanditiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

122.pants. Sabiedrības lietvedība

(1) Komanditiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komanditiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

 

 

274.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 133.1 .pantu šādā redakcijā:

“133.1 pants. Konkurences aizliegums

Attiecībā uz komanditu nav piemērojami šā likuma 83.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 123. pantu.

123.pants. Konkurences aizliegums

Attiecībā uz komanditu nav piemērojami šā likuma 83.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

 

275.

Juridiskā komisija

Pārvietot 135.pantu un izteikt kā 133.2 pantu šādā redakcijā:

“133.2 pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandita attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja ir svarīgs iemesls.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 124. pantu

124.pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandita attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvok li (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja ir svarīgs iemesls.

134.pants. Sabiedrības pārstāvēšana

(1) Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību, ja līgums nenosaka citādi.

(2) Komandita tiesības pārstāvēt sabiedrību jāreģistrē Komercreģistrā.

276.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā otrajam las. sagatavotais 127. pants.

Atbalstīt

 

135.pants. Kontroles tiesības

(1) Komanditam ir tiesības pieprasīt gada pārskata kopiju (norakstu) un to pārbaudīt, kā arī iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav spēkā.

277.

Juridiskā komisija

Pārvietots un iestrādāts kā ortajam las. sagatavotais 124. pants.

Atbalstīt

 

 

136.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojama šā likuma 126.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

(2) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas daļas apmērā.

(3) Komanditam nav pienākums atdot tam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

278.

Juridiskā komisija

Izteikt 136.pantu šādā redakcijā:

“136.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojama šā likuma 89.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Komanditam pienākošās sabiedrības peļņas daļa tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas apmērā un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāciju

125.pants. Peļņa un zaudējumi

(1) Attiecībā uz komanditiem piemērojami šā likuma 89.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Komanditam pienākošās sabiedrības peļņas daļa tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandits piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

 

279.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 136.1 pantu šādā redakcijā:

“136.1 pants. Peļņas daļas izmaksa

(1) Komandits var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, ja viņa kapitāla daļa attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komanditam nav pienākums atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 126. pantu

126.pants. Peļņas daļas izmaksa

(1) Komandits var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komanditam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

 

280.

Juridiskā komisija

Pārvietot 134.pantu un izteikt kā 136.2 pantu šādā redakcijā:

“136.2 pants. Sabiedrības pārstāvība

Komanditam nav tiesība pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešām personām.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 127. pantu.

127.pants. Sabiedrības pārstāvība

Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

 

137.pants. Komandita atbildība

(1) Komandits atbild par sabiedrības saistībām savas daļas apmērā. Ja komandits sabiedrībai iemaksājis visu savu daļu, sabiedrības kreditors nevar celt prasību pret komanditu.

(2) Trešās personas var atsaukties tikai uz to komandita daļu, kas ierakstīta Komercreģistrā.

(3) Trešajām personām komandita daļas samazinājums ir saistošs no tā reģistrācijas brīža Komercreģistrā.

(4) Ja komandita daļa tiek samazināta, komandits atbild samazinājuma apmērā pēc kreditoru prasījumiem, kuri radušies līdz komandita daļas samazinājuma reģistrācijai Komercreģistrā.

(5) Vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no daļas ieguldījuma, nav saistoša trešajām personām.

281.

Juridiskā komisija

Izteikt 137.pantu šādā redakcijā:

“137.pants. Komandita atbildība

Komandits sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

128.pants. Komandita atbildība

Komandits sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

 

282.

Juridiskā komisija

Papildināt ar 137.1 .pantu šādā redakcijā:

“137.1 pants. Komandita atbildības apjoms

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandita atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no ieguldījuma veikšanas vai ieguldījuma veikšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandita ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neveiktu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz veikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 129. pantu

129.pants. Komandita atbildības apjoms

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandita atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandits tiek atbrīvots no ieguldījuma veikšanas vai ieguldījuma veikšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandita ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neveiktu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komanditam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz veikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

 

138.pants. Komandita atbildība gadījumā, ja viņš iestājas sabiedrībā

(1) Ja persona iestājas sabiedrībā kā komandits, tā ir atbildīga saskaņā ar šā likuma 137.pantu par sabiedrības saistībām (arī tām saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā).

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

283.

Juridiskā komisija

Izteikt 138.pantu šādā redakcijā:

“138.pants. Komandita atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandits, viņš atbilstoši šā likuma 128. un 129.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.”

Atbalstīt

Mainīt panta numerāci-ju

130.pants. Komandita atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandits, viņš atbilstoši šā likuma 128. un 129.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

284.

Juridiskā komisija

Papildinat ar 138.1 pantu šādā redakcijā:

“138.1 pants Ieguldījuma samazinājums

Komandita ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandita ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.”

Atbalstīt.

Uzskatīt par 131. pantu

131.pants Ieguldījuma samazinājums

Komandita ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandita ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

 

285.

Juridiskā komisija

Papildinat ar 138.2 pantu šādā redakcijā:

“138.2 pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu Komercreģistrā

(1) Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, vispārīgi norādāms vienīgi tas, ka ieguldījuma apmērs tiek palielināts vai samazināts.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 132. pantu

132.pants. Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā

(1) Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(2) Izsludinot komercreģistra ierakstu, vispārīgi norādāms vienīgi tas, ka ieguldījuma apmērs tiek palielināts vai samazināts

 

 

286.

Juridiskā komisija

Papildinat ar 138.3 pantu šādā redakcijā:

“138.3 pants. Komandita atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandits, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, ja kreditoram bija zināma viņa kā komandita dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandits iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un tās ierakstīšanu komercreģistrā.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 133. pantu

133.pants. Komandita atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandits, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandita dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandits iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un tās ierakstīšanu komercreģistrā.

 

287.

Juridiskā komisija

Papildinat ar 138.4 pantu šādā redakcijā:

“138.4 pants. Komandita nāve

Komandita nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.”

Atbalstīt

Uzskatīt par 134. pantu

134.pants. Komandita nāve

Komandita nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

 

 

 

XI nodaļa

Kapitālsabiedrības

     

XI nodaļa

Kapitālsabiedrības

1.apakšnodaļa

Vispārīgie jautājumi

     

1.apakšnodaļa

Vispārīgie jautājumi

139.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir privāta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir publiska sabiedrība, kuras daļas (akcijas) ir publiskās apgrozības objekts.

288.

 

 

 

 

 

 

289.

 

 

 

290.

.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 139.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Akciju sabiedrība ir privāta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts vai publiska sabiedrība, kuras daļas ir publiskās apgrozības objekts.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 139.panta trešajā daļā vārdu “privāta” ar vārdu “slēgta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 139.panta ceturtajā daļā - vārdu “publiska” ar vārdu “atklāta”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

135.pants. Kapitālsabiedrības jēdziens

(1) Kapitālsabiedrība (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – sabiedrība) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – daļas) nominālvērtību kopsummas.

(2) Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

(3) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta tipa sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts.

(4) Akciju sabiedrība ir atklāta tipa sabiedrība, kuras daļas (akcijas) ir publiskās apgrozības objekts.

140.pants. Sabiedrības juridiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā reģistrēta Komercreģistrā.

     

136.pants. Sabiedrības juridiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiskā persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā reģistrēta komercreģistrā.

141.pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai pieder viena vai vairākas sabiedrības daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar sabiedrības reģistrācijas brīdi. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs nodaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

     

137.pants. Dalībnieks

(1) Dalībnieks ir persona, kurai pieder viena vai vairākas sabiedrības daļas.

(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar sabiedrības reģistrācijas brīdi. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs nodaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

142.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

     

138.pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām.

(3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.

143.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību

(1) Kapitālsabiedrība var tikt nodibināta kā sabiedrība ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas Komercreģistrā analoģiski komanditsabiedrības komplementārajiem dalībniekiem.

291.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 143. panta otrajā daļā vārdus “analoģiski komandītsabiedrības komplementārajam dalībniekam”.

Atbalstīt

139.pants. Sabiedrība ar papildu atbildību

(1) Kapitālsabiedrību var nodibināt kā sabiedrību ar papildu atbildību, kurā vismaz viens dalībnieks par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrības ar papildu atbildību dibināšanas dokumentos norāda visas personas, kuras par sabiedrības saistībām atbild ar visu savu mantu. Šīs personas tiek ierakstītas komercreģistrā.

144.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

(1) Sabiedrības juridiskā adrese ir saskaņā ar sabiedrības dibinātāju vai valdes pieteikumu Komercreģistrā reģistrēta adrese, uz kuru nosūtāma sabiedrībai adresētā korespondence.

(2) Sabiedrībai nav tiesību atsaukties uz korespondences nesaņemšanu, ja tā nosūtīta uz sabiedrības juridisko adresi.

292.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 144. panta otro daļu (iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā likumprojekta 12.pantā).

Atbalstīt

140.pants. Sabiedrības juridiskā adrese

Sabiedrības juridiskā adrese ir saskaņā ar sabiedrības dibinātāju vai valdes pieteikumu komercreģistrā reģistrēta adrese, uz kuru nosūtāma sabiedrībai adresētā korespondence.

2.apakšnodaļa

Sabiedrības dibināšana

     

2.apakšnodaļa

Sabiedrības dibināšana

145.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(3) Dibinātāji, kuri ieguvuši sabiedrības daļas, iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā.

293.

 

 

294.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 145.panta pirmajā daļā vārdu “rīcībspējīga”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 145. panta trešajā daļā vārdus “kuri ieguvuši sabiedrības daļas”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

141.pants. Sabiedrības dibinātāji

(1) Sabiedrības dibinātājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus vai kuras vārdā šie dokumenti parakstīti.

(2) Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.

(3) Dibinātāji iegūst dalībnieka statusu ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta komercreģistrā.

146.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 147.pantu;

2) izveido sabiedrības institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktajā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

5) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

6) iesniedz Komercreģistra turētājam reģistrācijas pieteikumu.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 155.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

295.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 146. panta pirmās daļas 5.punktā vārdu “sabiedrības reģistrācijas nodevu” ar vārdiem “valsts nodevu”.

Atbalstīt

142.pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 142.pantu;

2) izveido sabiedrības institūcijas un ieceļ revidentu;

3) apmaksā pamatkapitālu noteiktajā apmērā, organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

4) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

5) samaksā valsts nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

6) iesniedz komercreģistram reģistrācijas pieteikumu.

(2) Dibinātāji var pieprasīt sabiedrības dibināšanas pārbaudi šā likuma 150.pantā minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgums nenosaka citādi.

147.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma normām tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

296.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 147.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dibināšanas dokumentu noteikumi drīkst atšķirties no šī likuma noteikumiem tiktāl, ciktāl šie dibināšanas dokumentu noteikumi nav pretrunā ar likuma prasībām.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

143.pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma normām tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj.

148.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi,

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietas adresi, kurš sabiedrības vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirti personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietu adreses;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietu adreses (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

12) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāju paraksti tiek notariāli apliecināti.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 150.panta trešo daļu.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no tā parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 154.panta pirmo daļu. Šādā gadījumā jāslēdz jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, jāizdara grozījumi statūtos vai jāpiemēro šā likuma 152.panta ceturtā daļa.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā noformē un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma normas, kuras regulē dibināšanas līgumu.

297.

 

 

 

 

298.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 148.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta vārdus “sabiedrības vārdā” ar vārdiem “juridiskās personas vārdā”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 148.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Līgums apliecināms pie notāra uzrādījuma kārtībā.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

144.pants. Dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu un dzīvesvietas adresi, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības firmu;

3) sabiedrības pamatkapitāla lielumu;

4) katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla un līdz reģistrācijai apmaksājamā pamatkapitāla lielumu, apmaksas kārtību un termiņus;

5) katram dibinātājam pienākošos daļu skaitu atbilstoši tā parakstītā pamatkapitāla daļai;

6) to daļu skaitu un nominālvērtību summu, kuras, dibinot sabiedrību, tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un katras tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kura uzņemas saistības izdarīt mantisko ieguldījumu;

7) dibināšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un segšanas kārtību;

8) jebkurus īpašus pienākumus, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

9) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu adreses;

10) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu (ja sabiedrībai ir padome);

11) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

12) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji. Līgums apliecināms pie notāra uzrādījuma kārtībā.

(3) Dibināšanas līgums ir spēkā līdz tajā noteikto saistību pienācīgai izpildei un līdz tajā norādītā sabiedrības padomes, valdes un revidenta pilnvaru termiņa beigām saskaņā ar šā likuma 145.panta trešo daļu.

(4) Dibināšanas līgums zaudē spēku, ja sešu mēnešu laikā no tā parakstīšanas dienas tas netiek iesniegts komercreģistram saskaņā ar šā likuma 149.panta pirmo daļu. Šādā gadījumā jāslēdz jauns dibināšanas līgums un, ja nepieciešams, jāizdara grozījumi statūtos vai jāpiemēro šā likuma 147.panta ceturtā daļa.

(5) Ja sabiedrību dibina viens dibinātājs, tas dibināšanas līguma vietā noformē un paraksta lēmumu par sabiedrības dibināšanu. Uz lēmumu par sabiedrības dibināšanu attiecas šā likuma normas, kuras regulē dibināšanas līgumu.

 

149.pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) rezerves kapitāla lielumu, tā veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, īpaši nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā vai atsevišķi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

9) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādi akciju veidi, – akciju veidus (norādot tiesības, kuras izriet no katra akciju veida) un katra veida akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, - konversijas nosacījumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

299.

 

 

 

300.

 

 

 

 

 

301.

 

 

 

 

 

 

302.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

303.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 149.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu “īpaši”un papildus skatīt priekšlikumu attiecībā uz 307.pantu.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 149.panta pirmās daļas 6.punktu ar vārdiem “valdes pilnvaru apjomu un valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību.”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 149.panta pirmās daļas 7.punktu ar vārdiem “padomes pilnvaru apjomu un padomes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību.”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 149.panta pirmo daļu ar jaunu 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) nosacījumus un kārtību, kādā sabiedrībā tiek uzņemti jauni dalībnieki un izslēgti no sabiedrības esošie dalībnieki;

10) sabiedrības juridisko adresi.”

Uzskatīt līdzšinējo 9.punktu par 11.punktu.

Juridiskais birojs

Izslēgt 149.panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “un kas nav pretrunā ar likumu”.

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

145.pants. Statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) komercdarbības veidus;

3) sabiedrības darbības termiņu vai mērķi (ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai);

4) pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību;

5) rezerves kapitāla lielumu, tā veidošanas un izlietošanas kārtību;

6) sabiedrības valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopā vai atsevišķi;

7) sabiedrības padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

8) īpašus daļu atsavināšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

9) citus nosacījumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem.

(2) Akciju sabiedrības statūtos papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda:

1) ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, – akciju kategorijas (norādot tiesības, kuras izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību;

2) vai akcijas ir vārda vai uzrādītāja akcijas un, ja statūti paredz vārda akciju konversiju par uzrādītāja akcijām un otrādi, - konversijas nosacījumus.

(3) Statūtus paraksta visi dibinātāji, norādot parakstīšanas datumu.

 

150.pants. Sabiedrības institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Dibinātāji izveido sabiedrības valdi un padomi (ja tāda paredzēta) saskaņā ar šā likuma normām par attiecīgā sabiedrības veida pārvaldes institūcijām.

(2) Dibinātāji ievēlē revidentu saskaņā ar šā likuma 181.pantu.

(3) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā akcionāru sapulcē.

     

146.pants. Sabiedrības institūciju veidošana un revidenta ievēlēšana

(1) Dibinātāji izveido sabiedrības valdi un padomi (ja tāda paredzēta) saskaņā ar šā likuma normām par attiecīgā sabiedrības veida pārvaldes institūcijām.

(2) Dibinātāji ievēlē revidentu saskaņā ar šā likuma 176.pantu.

(3) Līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotās sabiedrības valdes, padomes un revidenta pilnvaru termiņš izbeidzas attiecīgi ar jaunas valdes un padomes izveidošanu un revidenta ievēlēšanu pirmajā kārtējā akcionāru sapulcē.

151.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz pieteikuma iesniegšanai Komercreģistrā dibinātajiem jāizpilda ar dibināšanas līgumu uzņemtās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls saskaņā ar šā likuma 190.pantu jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par akciju sabiedrības minimālo pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 231.pantu.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā, un tas nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

304.

 

 

 

 

305.

 

 

 

 

 

 

 

 

306.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 151.pantā pirmajā daļā vārdus “ar dibināšanas līgumu uzņemtās saistības” ar vārdiem “dibināšanas līgumā paredzētās saistības”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 151.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 231.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un apmaksātais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 151.pnta ceturtajā daļā vārdus “un tas nedrīkst būt mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

147.pants. Parakstītais un līdz reģistrācijai apmaksātais pamatkapitāls

(1) Līdz pieteikuma iesniegšanai komercreģistram dibinātajiem jāizpilda dibināšanas līgumā paredzētās saistības attiecībā uz parakstīto un līdz reģistrācijai apmaksājamo pamatkapitālu, ja dibināšanas līgums neparedz agrāku pamatkapitāla apmaksas termiņu.

(2) Sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls saskaņā ar šā likuma 185.pantu jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.

(3) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības parakstītais pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 225.pantā noteikto minimālo pamatkapitālu un apmaksātais pamatkapitāls mazāks par 25 procentiem no parakstītā pamatkapitāla.

(4) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

152.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas, dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minētās prasības, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(3) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas Komercreģistra turētājam adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši viņu ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

307.

 

 

 

 

308.

 

 

309.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt likumprojekta 152.panta pirmajā daļā vārdus “kas nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 152.pantā trešajā daļā vārdu “balsstiesīgā” ar vārdu “apmaksātā”.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 152.panta ceturto daļu ar šādu teikumu: “Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

148.pants. Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību

(1) Dibināšanas līgumā noteiktajā termiņā dibinātāji apmaksā visu līgumā noteikto līdz dibināšanai apmaksājamo pamatkapitālu.

(2) Ja dibinātāji neizpilda šā panta pirmajā daļā minētās prasības, viņiem jāpārtrauc sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu vai jāslēdz jauns dibināšanas līgums, izdarot nepieciešamos grozījumus statūtos.

(3) Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra turētājam adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu.

(4) Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji izņem uz dibināmās sabiedrības vārda iemaksāto summu no bankas konta un sadala to atbilstoši viņu ieguldījumiem, izņemot summas, kas saskaņā ar dibināšanas līgumu izlietotas sabiedrības dibināšanas vajadzībām. Sabiedrības dibināšanas izdevumi sedzami proporcionāli katra dibinātāja parakstītā pamatkapitāla lielumam, ja dibināšanas līgumā nav paredzēta cita dibināšanas izdevumu segšanas kārtība.

(5) Gadījumos, kad sabiedrība netiek nodibināta, strīdus par sabiedrības dibināšanas vajadzībām izlietotajām summām izšķir tiesa.

 

153.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 160.pantu.

     

149.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

Ja, dibinot sabiedrību, pamatkapitāls vai tā daļa tiek apmaksāta ar mantisko ieguldījumu, dibinātāji organizē tā novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 154.pantu.

154.pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Pieteikumu ierakstīšanai Komercreģistrā dibinātāji iesniedz Komercreģistra turētājam sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) katra valdes locekļa rakstisku piekrišanu būt par valdes locekli;

4) katra padomes locekļa rakstisku piekrišanu būt par padomes locekli;

5) valdes locekļu parakstu paraugus;

6) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu, (ja tiek veikts mantiskais ieguldījums);

7) ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta, – izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra par īpašuma tiesībām uz šo lietu;

8) ziņas par sabiedrības juridisko adresi;

9) citus likumā paredzētus dokumentus.

310.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 154.panta trešās daļas 9.punktu.

Atbalstīt

150.pants. Reģistrācijas pieteikums

(1) Pieteikumu ierakstīšanai komercreģistrā dibinātāji iesniedz komercreģistram sešu mēnešu laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

4) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli;

5) valdes locekļu parakstu paraugus;

6) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

7) ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta, – izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra par īpašuma tiesībām uz šo lietu;

8) ziņas par sabiedrības juridisko adresi.

 

155.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas iesniegt komercreģistra turētājam prasību iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti noformē ziņojumu trīs eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Komercreģistra turētājam, otru - dibinātājiem, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji vai to pilnvarotās personas nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, dibinātāji atlīdzina šā panta trešajā daļā norādītajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

311.

 

 

312.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 155.panta otrājā daļā vārdu “dibinātajiem” ar vārdu “sabiedrībai”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 155.panta ceturtajā daļā vārdus “vai to pilnvarotās personas”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

151.pants. Sabiedrības dibināšanas pārbaude

(1) Dalībniekiem, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas iesniegt komercreģistram prasību iecelt vienu vai vairākus ekspertus sabiedrības dibināšanas pārbaudes veikšanai.

(2) Par veikto pārbaudi eksperti noformē ziņojumu trijos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz komercreģistram, otru - sabiedrībai, bet trešo - dalībniekiem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus sedz dalībnieki, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāji nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, dibinātāji atlīdzina šā panta trešajā daļā minētajiem dalībniekiem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības dibināšanas pārbaudi, izšķir tiesa.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls

     

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls

156.pants. Pamatkapitāls

(1) Pamatkapitāls ir sabiedrības izlaisto un parakstīto daļu nominālvērtību kopsumma.

(2) Pamatkapitālu izsaka latos.

313.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 156.pantu.

Atbalstīt

 

157.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(3) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

314.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 157.pantu ar jaunu otro daļu šadā redakcijā:

“(2) Pamatkapitālu izsaka latos”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Atbalstīt

152.pants. Pamatkapitāla apmaksa un apmaksas veidi

(1) Pamatkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

(2) Pamatkapitālu izsaka latos.

(3) Apmaksas veidu nosaka dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(4) Ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

158.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

(1) Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls jāapmaksā tikai naudā.

(2) Pamatkapitāla apmaksa naudā izdarāma tikai latos.

315.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 158.panta otro daļu.

Atbalstīt

153.pants. Pamatkapitāla apmaksa naudā

Ja dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav paredzēts mantiskais ieguldījums, pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

 

159.pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt ķermeniska vai bezķermeniska lieta un kura atbilst sabiedrības komercdarbības veidiem, un kuru var novērtēt naudas izteiksmē, un uz kuru var vērst piedziņu.

(2) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(3) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(4) Personai, kura izdara mantisko ieguldījumu, jāpaziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, personai, kura to ieguldījusi, šis samazinājums jāsedz naudā.

316.

 

 

 

 

 

 

 

317.

Juridiskais birojs

Izteikt 159. pantā pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par mantiska ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām nevar vērst piedziņu.”.

Juridiskais birojs

Papildināt 159. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Mantiska ieguldījuma nodošana sabiedrībai noformējama rakstveidā.”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

154.pants. Mantiskais ieguldījums

(1) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām nevar vērst piedziņu.

(2) Par mantiskā ieguldījuma priekšmetu nevar būt ne saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu, ne paredzamā peļņa vai paredzamā darbība sabiedrībā, ne arī paredzamā darba alga, honorāri, dividendes un tamlīdzīgi maksājumi, ko dibinātājs vai dalībnieks var saņemt no sabiedrības.

(3) Mantisko ieguldījumu nedrīkst izdarīt pa daļām.

(4) Persona, kura izdara mantisko ieguldījumu, paziņo par trešo personu tiesībām uz mantiskā ieguldījuma priekšmetu. Ja persona neizpilda šo prasību, tai savas daļas jāapmaksā naudā.

(5) Ja mantiskā ieguldījuma priekšmeta vērtība līdz sabiedrības reģistrācijai ir samazinājusies, persona, kura to ieguldījusi, šo samazinājumu sedz naudā.

(6) Mantiska ieguldījuma nodošana sabiedrībai noformējama rakstveidā.

 

160.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kuru apstiprina Komercreģistra turētājs. Komercreģistru pārzinošās institūcijas apstiprinājums nav nepieciešams zvērinātam revidentam. Dalībnieki drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 2000 latu vai ja mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantiskā ieguldījuma priekšmetus novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu ietver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, izmantotās novērtēšanas metodes un atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras novērtēšanu ir veikušas.

318.

.

Juridiskais birojs

Izteikt 160. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kuru sarakstu astiprina komercreģistra iestāde. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiska ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.”.

Atbalstīt

155.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts apstiprinātajā komercreģistra iestādes sarakstā. Dalībnieki paši drīkst veikt mantiskā ieguldījuma novērtēšanu tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 2000 latu vai ja mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantiskā ieguldījuma priekšmetus novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji, bet pamatkapitāla palielināšanas gadījumā – dalībnieki. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji vai dalībnieki.

(3) Mantiskā ieguldījuma priekšmets novērtējams pēc attiecīgās lietas vai tiesības parastās vērtības.

(4) Atzinumā par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu iet ver katra ieguldījuma priekšmeta aprakstu, izmantotās novērtēšanas metodes un atzinumu par mantiskā ieguldījuma priekšmeta atbilstību sabiedrības komercdarbības veidiem.

(5) Akciju sabiedrība atzinumu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtējumu, solidāri atbild personas, kuras novērtēšanu veikušas.

161.pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī emisijas uzcenojums. Emisijas uzcenojuma apmēru nosaka ar dalībnieku lēmumu, ja statūti nenosaka citādi, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

319.

 

 

 

 

 

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 161.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samazinot parakstīto pamatkapitālu, dalībniekus nevar atbrīvot no pienākuma apmaksāt notekto daļu.”

 

Neatbalstīt

156.pants. Daļas apmaksa

(1) Dibinātājam vai dalībniekam ir pienākums apmaksāt daļu atbilstoši tās nominālvērtībai.

(2) Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt, ka pamatkapitāla palielināšanas gadījumā dalībniekam papildus nominālvērtībai jāapmaksā arī emisijas uzcenojums. Emisijas uzcenojuma apmēru nosaka ar dalībnieku lēmumu, ja statūti nenosaka citādi, un tas nav ieskaitāms pamatkapitālā.

162.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde nosūta tai rakstisku paziņojumu ierakstītā vēstulē vai vērtsvēstulē. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, attiecīgā persona zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrības īpašumā, un vienu piektdaļu no personas iemaksātas summas. Ieturētā summa tiek ieskaitīta sabiedrības rezerves kapitālā, bet atlikusī summa tiek izmaksāta izslēgtajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais īpašnieks apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Statūtos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas īpašnieks, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas īpašnieka.

(5) Statūtos var noteikt soda naudu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par soda naudu šīs daļas izpratnē.

320.

 

 

 

321.

 

 

 

 

 

 

 

322.

 

 

323.

Juridiskais birojs

Izslēgt 162. pantā pirmajā daļā vārdus “vai vērtsvēstule”.

Juridiskā komisija

Izteikt 162.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 162.panta otrās daļas vārdu “izslēgtajam” ar vardu “attiecīgajam”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 162. pantā otrajā un ceturtajā daļā vārdu “īpašnieks” ar vārdu “ieguvējs”.

Atablstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

157.pants. Daļas apmaksas termiņa neievērošanas sekas

(1) Ja persona dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā daļas pilnās apmaksas termiņā neapmaksā pilnu parakstītās daļas cenu, valde pienācīgā kārtā rakstveidā paziņo par to. Paziņojumā norāda valdes noteikto atkārtoto daļas pilnas apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja persona neapmaksā daļu šā panta pirmajā daļā minētajā valdes noteiktajā termiņā, attiecīgā persona zaudē tiesības uz šo daļu, kura pāriet sabiedrībai, un vienu piektdaļu no šīs personas iemaksātās summas. Ieturētā summa tiek ieskaitīta sabiedrības rezerves kapitālā, bet atlikusī summa tiek izmaksāta attiecīgajam dalībniekam pēc tam, kad daļas jaunais ieguvējs apmaksājis tās pārdošanas cenu.

(3) Statūtos var paredzēt, ka daļu pilnas cenas neapmaksāšanas gadījumā dalībniekam paliek daļu skaits, kas ir proporcionāls viņa samaksātajai summai.

(4) Ja summa, ko iegūst sabiedrība, pārdodot šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā iegūto daļu, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais daļas ieguvējs, sabiedrība var celt tiesā prasību par starpības piedzīšanu no pirmā daļas ieguvēja.

(5) Statūtos var noteikt līgumsodu par daļas apmaksas termiņa neievērošanu. Šā panta otrajā daļā minētā ieturamā summa nav uzskatāma par soda naudu šīs daļas izpratnē.

163.pants. Kopīpašums uz daļu

(1) Ja vienai daļai ir vairāki īpašnieki, tie no šīs daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Kopīpašnieku pārstāvi ieraksta sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Kopīpašnieki ir solidāri atbildīgi par saistībām, kuras izriet no kopīpašuma.

324.

Juridiskais birojs

Izteikt 163. pantu šādā redakcijā:

“163. pants. Vairāku personu tiesības uz kapitāla daļu

(1) Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā, ir solidāri atbildīgi par saistībām, kas izriet no šīs daļas.”.

Atbalstīt

158. pants. Vairāku personu tiesības uz kapitāla daļu

(1) Sabiedrībā viena daļa var piederēt vairākām personām kopīgi. Šīs personas no daļas izrietošās tiesības var realizēt, tikai ieceļot kopīgu pārstāvi.

(2) Ieceltais pārstāvis ierakstāms sabiedrības daļu reģistrā.

(3) Personas, kurām kopīgi pieder viena daļa sabiedrībā, ir solidāri atbildīgas par saistībām, kas izriet no šīs daļas.

 

 

164.pants. Rezerves kapitāls

(1) Rezerves kapitālu veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas, kā arī citi atskaitījumi, kas izdarāmi rezerves kapitālā saskaņā ar likumiem vai statūtiem.

(2) Rezerves kapitāla lielums tiek noteikts statūtos, bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Rezerves kapitālā jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Sasniedzot statūtos noteikto rezerves kapitāla lielumu, obligātos atskaitījumus rezerves kapitālā izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var noteikt lielāku rezerves kapitāla lielumu un citādu tā veidošanas kārtību.

325.

Juridiskais birojs

Aizstāt 164. panta ceturtajā daļā vārdus “var noteikt” ar vārdiem “var būt noteikts”.

Atbalstīt

159.pants. Rezerves kapitāls

(1) Rezerves kapitālu veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas, kā arī citi atskaitījumi, kas izdarāmi rezerves kapitālā saskaņā ar likumiem vai statūtiem.

(2) Rezerves kapitāla lielums tiek noteikts statūtos, bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Rezerves kapitālā jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts statūtos noteiktais rezerves kapitāla lielums, obligātos atskaitījumus rezerves kapitālā izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var būt noteikts lielāks rezerves kapitāla apjoms un citāda tā veidošanas kārtība.

165.pants. Rezerves kapitāla izlietošana

(1) Rezerves kapitālu ar dalībnieku lēmumu var izlietot zaudējumu segšanai gadījumos, ja šos zaudējumus nevar segt no sabiedrības brīvā pašu kapitāla.

(2) No rezerves kapitāla nedrīkst izdarīt dividenžu izmaksas vai citas izmaksas dalībniekiem.

326.

Juridiskais birojs

Aizstāt 165. panta pirmajā daļā vārdu “brīvā” ar vārdu “pārējā”.

Atbalstīt

160.pants. Rezerves kapitāla izlietošana

(1) Rezerves kapitālu ar dalībnieku lēmumu var izlietot zaudējumu segšanai gadījumos, kad šos zaudējumus nevar segt no sabiedrības pārējā pašu kapitāla.

(2) No rezerves kapitāla nedrīkst izmaksāt dividendes vai izdarīt citas izmaksas dalībniekiem.

166.pants. Citi kapitāli

(1) Sabiedrība var veidot citus kapitālus, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu kapitālu izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde.

327.

Juridiskais birojs

Papildināt 166. panta otro daļu ar vārdiem “atbilstoši tā veidošanas mērķim”.

Atbalstīt

161.pants. Citi kapitāli

(1) Sabiedrība var veidot citus kapitālus, ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(2) Ja dalībnieku sapulce nav noteikusi citu kapitālu izlietošanas nosacījumus, par to izlietošanu lemj valde atbilstoši attiecīgā kapitāla veidošanas mērķim.

 

167.pants. Dividendes

(1) Dividende ir tīrās peļņas daļa, kas tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūti nenosaka citu dividenžu aprēķināšanas metodi.

(2) Dividendes nav aprēķināmas un izmaksājamas par daļām, kuras nav apmaksātas šajā likumā, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(3) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(4) Dividendes nedrīkst izmaksāt, ja pēc bilances noslēgšanas tiek konstatēts, ka sabiedrības tīrie aktīvi ir mazāki vai dividenžu izmaksas rezultātā kļūs mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(5) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(6) Dalībnieku nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendes sabiedrības rīcībā.

(7) Dalībnieku nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot šā likuma 168.pantā minētos gadījumus.

328.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

329.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

330.

 

 

331.

 

332.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 167.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izmaksājamo dividenžu apjoms dalībniekiem nedrīkst pārsniegt peļņu iepriekšējā finansu gada beigās, kas samazināta par zaudējumu summu par šo pašu periodu un summu, kas ieskaitāma rezerves kapitālā saskaņā ar likumu vai statūtiem.”

Uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 167.panta sesto un septīto daļu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Vienošanās par dalībniekiem izmaksājamu dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā vai par izmaksāto dividenžu atdošanu sabiedrībai nav spēkā, izņemot šī likuma 168.pantā minētos gadījumos.”

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 167.panta trešajā daļā vārdus “reizi gadā”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 167.pantā ceturtajā daļā vārdu “tīrie”.

Juridiskā komisija

Izteikt 167.panta sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Sabiedrības dalībneku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(7) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 168.panta minēto gadījumu.”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts

komisijas

redakcijā)

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

162.pants. Dividendes

(1) Dividende ir tīrās peļņas daļa, kas tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūti nenosaka citu dividenžu aprēķināšanas metodi.

(2) Dividendes nav aprēķināmas un izmaksājamas par daļām, kuras nav apmaksātas šajā likumā, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(3) Dividendes dalībniekiem izmaksājamas tikai naudā reizi gadā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

(4) Dividendes nedrīkst izmaksāt, ja pēc bilances noslēgšanas tiek konstatēts, ka sabiedrības aktīvi ir mazāki vai dividenžu izmaksas rezultātā kļūs mazāki par sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(5) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā.

(6) Sabiedrības dalībnieku lēmums par to, ka dividendes kaut uz laiku atstājamas sabiedrības rīcībā, nav spēkā.

(7) Sabiedrība nevar atprasīt no dalībnieka saņemtās dividendes, izņemot šā likuma 162.pantā minēto gadījumu.

 

168.pants. Nelikumīgi izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai, ja šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt par izmaksas nepamatotību.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas dalībniekam jāatdod sabiedrībai nekavējoties pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību.

(3) Ja nelikumīgā izmaksa notikusi valdes locekļu vainas dēļ, valdes locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu par šīs izmaksas izdarīšanu, atbild solidāri ar to dalībnieku, kurš šo izmaksu saņēmis.

333.

Juridiskais birojs

Izteikt 168. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.”;

Atbalstīt

163.pants. Nelikumīgi izmaksāto summu atdošana

(1) Ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai.

(2) Citas nelikumīgi izmaksātās summas dalībniekam jāatdod sabiedrībai nekavējoties pēc tam, kad viņam kļuvis zināms par izmaksas nelikumību.

(3) Ja nelikumīgā izmaksa notikusi valdes locekļu vainas dēļ, valdes locekļi, kuri pieņēmuši lēmumu par šīs izmaksas izdarīšanu, atbild solidāri ar dalībnieku, kurš šo izmaksu saņēmis.

 

4.apakšnodaļa

Atbildība

     

4.apakšnodaļa

Atbildība

169.pants. Atbildība par saistībām, kuras uzņemtas pirms sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības reģistrācijas neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce.

(4) Ja sabiedrības mantas nepietiek sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai, dibinātāji personiski solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kas radies no līdz sabiedrības reģistrācijai uzņemtajām saistībām. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Komercreģistrā.

334.

Juridiskais birojs

Izslēgt 169. pantā ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdu “personiski” un izteikt palīgteikumu šādā redakcijā: “kas radies no saistībām, ko uzņēmusies dibināmā sabiedrība.”.

Atbalstīt

164.pants. Atbildība par saistībām, kuras uzņemtas pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

(1) Dibinātājs, kurš dibināmās sabiedrības vārdā rīkojies pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības. Vairāku dibinātāju rīcības gadījumā šie dibinātāji atbild solidāri.

(2) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta pirmo daļu, nav saistoša trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu balsstiesīgā pamatkapitāla, triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj dalībnieku sapulce.

(4) Ja sabiedrības mantas nepietiek sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai, dibinātāji solidāri atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kas radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādas prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

 

170.pants. Īpašuma iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās reģistrācijas no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, kurā manta tiek iegūta, nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas iegūšana no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas ir notikusi vairākkārtīgi un kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 160.pantu.

(4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad manta ir iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

335.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 170. panta pirmo daļu pēc vārdiem “materiālo ieinteresētību”ar vārdiem iekavās “(ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums, u.tml).”.

Atbalstīt

165.pants. Īpašuma iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās ierakstīšanas komercreģistrā no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu materiālo ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņemums, u.tml.) iegūst mantu, kuras vērtība pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, kurā manta tiek iegūta, nav spēkā bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad mantas no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā,kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.pantu.

(4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

 

171.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistram

(1) Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības reģistrācijas Komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu Komercreģistrā attiecīgās personas saucamas pie administratīvās vai kriminālatbildības.

336.

 

 

337.

Juridiskais birojs

Izslēgt 171. panta nosaukumā vārdu “Komercreģistram”.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 171.panta trešo daļu.

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

166.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

(1) Sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības reģistrācijai komercreģistrā.

(2) Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(3) Par nepatiesu ziņu sniegšanu komercreģistram attiecīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

172.pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura veikta pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, kādai personai nespējot izpildīt tās uzņemtās daļu apmaksas saistības, ja šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šajā pantā minētās prasības nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka šā likuma 169.pants.

(5) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

338.

 

 

 

 

339.

Juridiskais birojs

Aizstāt 172. panta ceturtajā daļā vārdus “šajā pantā minētās prasības” ar vārdiem “šā panta noteikumi”.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 172.panta piektā daļā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”.

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

167.pants. Dibinātāju atbildība

(1) Dibinātāji solidāri atbild par sabiedrības un trešo personu zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības rezultātā.

(2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par iztrūkumu, kurš radies, ja kāda persona nespēj izpildīt tās uzņemtās daļu apmaksas saistības, gadījumos, kad šie dibinātāji, pieņemot šo personu līdzdalībā, zināja vai tiem vajadzēja zināt par šīs personas nespēju izpildīt saistības.

(4) Šā panta noteikumi nekādā veidā neierobežo atbildību, kuru nosaka šā likuma 163.pants.

(5) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

 

173.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgo vai nolaidīgo rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistības. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no sabiedrības reģistrācijas dienas.

340.

 

 

 

341.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 173.panta pirmo daļu.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 173.panta trešajā daļā vārdu “pieci ” ar vārdu “trīs”.

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

168.pants. Trešo personu atbildība par dibināšanas procesa pārkāpumiem

(1) Persona, kura sekmējusi dibinātāju ļaunprātīgo vai nolaidīgo rīcību vai līdzdarbojusies tajā, atbild solidāri ar vainīgajiem dibinātājiem, ja tā zinājusi vai tai vajadzēja zināt šādas rīcības ļaunprātīgo vai nolaidīgo raksturu.

(2) Ar dibinātājiem solidāri atbild arī persona, uz kuras rēķina dibinātājs ir uzņēmies daļu apmaksas saistību. Šī persona nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus dibinātājs zinājis vai par kuriem tam bija jāzina.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

174.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretrunā ar sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai vai tās dalībniekiem. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Valdes locekļi, padomes locekļi, prokūrists un pilnvarnieks, kuru rīcības rezultātā nodarīts zaudējums šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi ietekmi sabiedrībā, ja viņi savā rīcībā pārkāpuši likumu, statūtus vai dalībnieku sapulces lēmumus. Ja rodas strīds par to, vai valdes locekļi, padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(3) Saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu sabiedrībai var celt arī sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt no sabiedrības sava prasījuma apmierināšanu.

(4) Noilguma termiņš šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(5) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa nav piemērojama, ja:

1) ietekme realizēta, izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) ietekme realizēta, likumīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar šā likuma 386.pantu.

342.

 

 

 

343.

 

 

 

344.

 

 

 

 

 

 

345.

 

 

 

 

 

 

346.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 174.panta pirmo daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 174.pantā pirmajā daļā vārdus “kura panāk” ar vārdiem “kura ar ļaunu nolūku panāk”.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 174.panta otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā” un vārdus “ar personu, kura izmantojusi ietekmi sabiedrībā.”

Juridiskais birojs

Izteikt 174.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja rodas strīds par to ,vai valdes locekļi, padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks, ir rīkojušies labticīgi, tiem ir pierādīšanas pienākums.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 174.panta trešo daļu.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

169.pants. Atbildība par sabiedrības institūciju locekļu ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai pilnvarnieks rīkojas pretrunā ar sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm, atbild par zaudējumiem, kas šādas rīcības rezultātā nodarīti sabiedrībai vai tās dalībniekiem. Dalībnieks var celt prasību pret šo personu tikai tieši sev nodarītā zaudējuma apmērā.

(2) Valdes vai padomes locekļi, prokūrists un pilnvarnieks, kuru rīcības rezultātā nodarīts zaudējums šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi ietekmi sabiedrībā, ja viņi savā rīcībā pārkāpuši likumu, statūtus vai dalībnieku sapulces lēmumus. Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes locekļi, prokūrists vai pilnvarnieks ir rīkojušies labticīgi, viņiem ir jānodrošina pierādījumi.

(3) Noilguma termiņš šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām prasībām ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

(4) Šā panta pirmā un otrā daļā nav piemērojama, ja ietekme realizēta:

1) izmantojot balsstiesības dalībnieku sapulcē;

2) likumīgi izmantojot izšķirošo ietekmi saskaņā ar Koncernu likumu.

175.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Padomes apstiprinājums valdes rīcībai neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar to mierizlīgumu. Lēmums var tikt pieņemts ne ātrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesības rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu sabiedrības pamatkapitāla.

(6) Prasību pret valdes vai padomes locekļiem par zaudējuma atlīdzību sabiedrībai saskaņā ar šā panta otro daļu var celt sabiedrības kreditors, ja sabiedrība nevar apmierināt viņa prasību. Šīs kreditora tiesības nav ierobežotas ar šā panta piektajā daļā minēto atteikšanos no prasības vai mierizlīgumu.

(7) Kreditora tiesības celt prasību pret valdes vai padomes locekli šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos par šim kreditoram nodarītā zaudējuma atlīdzību nav ierobežotas ar to, ka valde vai padome rīkojusies saskaņā ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(8) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

347.

 

 

348.

Juridiskais birojs

Aizstāt 175. pantā piektajā un sestajā daļā vārdu “mierizlīgumu” ar vārdu “izlīgumu”;

Juridiskā komisija

Izslēgt 175.panta sesto, septīto un astoto daļu.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

170.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda labticīgi saskaņā ar likumu, statūtiem un likumīgiem dalībnieku sapulces lēmumiem.

(2) Valdes un padomes locekļi, kuri rīkojušies ļaunprātīgi vai nolaidīgi, par šīs rīcības rezultātā sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem solidāri atbild pilnā apmērā ar visu savu mantu.

(3) Ja rodas strīds par to, vai valdes vai padomes loceklis rīkojies labticīgi, viņam jānodrošina pierādījumi.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild sabiedrībai un tās dalībniekiem par nodarīto zaudējumu, ja viņi rīkojušies saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu. Padomes apstiprinājums valdes rīcībai neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības un tās dalībnieku priekšā.

(5) Sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var atteikties no prasības pret valdes vai padomes locekli vai slēgt ar to izlīgumu. Lēmumu var pieņemt ne ātrāk kā pēc trim gadiem no prasības tiesību rašanās dienas, ja pret to neiebilst dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

 

 

 

349.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 175.1 pantu šādā redakcijā:

“175.1 pants Kreditora prasība sabiedrības vārdā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības var celt prasību sabiedrības vārdā pret 172., 173.,174. un 175.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos:

1) ja sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ja ir noslēgts līgums;

3) ja valde vai padome ir rīkojusies saskaņā ar locekļu lēmumu.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesības rašanās dienas.

Atbalstīt

171.pants Kreditora prasība sabiedrības vārdā

(1) Sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības var celt prasību sabiedrības vārdā pret šā likuma 166., 167.,168. un 169.pantā minētajām personām, kuras nodarījušas zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas.

(2) Sabiedrības kreditoriem ir tiesības celt prasību un šīs tiesības nav ierobežotas arī gadījumos, ja:

1) sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo personu;

2) ir noslēgts izlīgums;

3) valde vai padome ir rīkojusies saskaņā ar savu locekļu lēmumu.

(3) Saskaņā ar šo pantu ceļamās prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no prasības tiesību rašanās dienas.

 

176.pants. Konkurences aizliegums

(1) Valdes loceklis bez dalībnieku piekrišanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – bez padomes piekrišanas nedrīkst:

1) būt par individuālo komersantu sabiedrības darbības jomā;

2) būt par dalībnieku pilnsabiedrībā vai par komplementāro dalībnieku komanditsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības darbības jomā;

3) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības darbības jomā;

4) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības darbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmajā daļā minētās prasības, sabiedrība var prasīt valdes loceklim izbeigt aizliegto darbību un nodot sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(3) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

350.

 

 

 

351.

Juridiskais birojs

Aizstāt 176. pantā pirmās daļas 1.punktā vārdus “sabiedrības darbības jomā” ar vārdiem “sabiedrības komercdarbības jomā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 176.panta trešas daļas vārdus “ne vairāk kā trīs mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas” ar vārdiem “ne vairāk kā pieci gadi no zaudējumu rašanās dienas.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

172.pants. Konkurences aizliegums

(1) Valdes loceklis bez dalībnieku piekrišanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – bez padomes piekrišanas nedrīkst:

1) būt par individuālo komersantu sabiedrības komercdarbības jomā;

2) būt par dalībnieku pilnsabiedrībā vai par komplementāro dalībnieku komanditsabiedrībā, kas darbojas sabiedrības darbības jomā;

3) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā;

4) būt par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

(2) Ja valdes loceklis pārkāpj šā panta pirmajā daļā minētās prasības, sabiedrība var prasīt, lai valdes loceklis izbeidz aizliegto darbību un nodod sabiedrībai ienākumus no šīs darbības, kā arī atlīdzina zaudējumus, kas pārsniedz sabiedrībai nodoto ienākumu apmēru.

(3) Noilguma termiņš prasībai par aizliegtās darbības izbeigšanu un par nelikumīgās darbības ceļā gūto ienākumu nodošanu ir trīs mēneši no dienas, kad sabiedrība uzzinājusi par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vairāk kā pieci gadi no zaudējumu rašanās dienas. Prasībai par zaudējumu atlīdzību piemērojams vispārējais noilguma termiņš.

 

177.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu prasības celšanai.

(2) Sabiedrībai jāceļ prasība pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla vai kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 60000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījums jāiesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija neiesniedz prasību tiesā šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, dalībnieku mazākums var iesniegt prasību tiesā bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Sabiedrības prasībās pret valdi prasību ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Sabiedrības prasībās pret dibinātājiem, padomi un revidentu prasību ceļ un uztur valde, ja dibinātāju sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir būtisks iemesls. Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neskatoties uz dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neiesniedz prasību tiesā.

(6) Prasība jāiesniedz tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts sapulces protokola izraksts. Dalībnieku mazākumam, iesniedzot pieteikumu tiesā, jāpievieno pierādījumi, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(7) Ja atbildētājs norāda, ka viņam ir pretprasība pret dalībnieku mazākumu vai pret atsevišķiem šā mazākuma dalībniekiem, tiesa var pieprasīt no dalībnieku mazākuma pretprasības nodrošinājumu, nosakot tā veidu un apmēru.

(8) Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(9) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un kurām nevajadzēja zināt apstākļus, kuru dēļ pieteikums noraidīts vai atzīts par nepamatotu.

352.

 

 

 

353.

 

 

354.

 

 

 

355.

 

 

 

 

 

 

356.

 

 

 

357.

 

 

 

358.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 177.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “pieņemts ar” ar vārdu “klātesošo”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 177. pantā:piektajā daļā vārdus “var iecelt” ar vārdiem “var pielaist”.

Juridiskais birojs

papildināt sestās daļas trešo teikumu ar vārdiem “, kā arī attiecīgs dalībnieku mazākuma pilnvarojums.”.

Juridiskais birojs

Izteikt 177.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Atbildētājs Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā ir tiesīgs celt pretprasību pret dalībnieku mazākumu vai pret atsevišķiem mazākuma dalībniekiem.”;

Juridiskā komisija

Aizstāt 177.panta astotajā daļā vārdus “atbildētājam rodas” ar vārdiem “sabiedrībai radušies”

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 177.panta devīto daļu.

Juridiskais birojs

Izteikt 177.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) No šājā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un kuram nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

173.pants. Sabiedrības prasību celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurš pieņemts ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Statūtos prasības celšanai nedrīkst noteikt lielāku balsu vairākumu.

(2) Sabiedrībai jāceļ prasība pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to pieprasa dalībnieku mazākums, kurš kopā pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla vai kura līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā nav mazāka par 60 000 latu. Dalībnieku mazākuma pieprasījums jāiesniedz sabiedrības institūcijai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības celt prasību, bet, ja šī institūcija neiesniedz prasību tiesā šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, dalībnieku mazākums var iesniegt prasību tiesā bez šīs institūcijas starpniecības.

(3) Pret valdi sabiedrības prasību ceļ un uztur padome. Ja sabiedrībai nav padomes, dalībnieku sapulce, kura pieņem lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekļiem, prasības celšanai un uzturēšanai ievēlē vienu vai vairākus sabiedrības pārstāvjus.

(4) Pret dibinātājiem, padomi un revidentu sabiedrības prasību ceļ un uztur valde, ja dibinātāju sapulce nelemj citādi.

(5) Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var pielaist par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā, ja tam ir būtisks iemesls. Par būtisku iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāms šā panta otrajā daļā minētais gadījums, kad attiecīgā institūcija, neskatoties uz dalībnieku mazākuma pieprasījumu, neiesniedz prasību tiesā.

(6) Prasība jāiesniedz tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par prasības celšanu vai kad saņemts dalībnieku mazākuma pieprasījums. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts sapulces protokola izraksts. Dalībnieku mazākumam, iesniedzot pieteikumu tiesā, jāpievieno pierādījumi, ka šie dalībnieki pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, kā arī attiecīgs dalībnieku mazākuma pilnvarojums.

(7) Atbildētājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs celt pretprasību pret dalībnieku mazākumu vai pret atsevišķiem mazākuma dalībniekiem.

(8) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, solidāri atbild tie par prasības celšanu balsojušie dalībnieki vai dalībnieku mazākums, kuru rīcībā tiesa konstatējusi ļaunprātību vai nolaidību.

(9) No šajā pantā noteiktās atbildības atbrīvojamas personas, kuras nav zinājušas un nevarēja zināt apstākļus, kuru dēļ prasība noraidīta.

 

 

178.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 177.panta otro daļu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

359.

 

 

 

 

360.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 178.panta pirmo daļu pēc vārda “zaudējums” ar vārdiem “un kura ir zināma Dalībnieku sapulcei”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 178.panta pirmajā daļā pēc vārda “konkrēta” ar vārdiem “dalībnieku sapulcē atklātu”

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts komisijas

redakcijā)

Atbalstīt

174.pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku sapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums.

(2) Dalībnieku sapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības neierobežo dalībnieku mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 172.panta otro daļu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums par gada pārskata apstiprināšanu neatbrīvo valdes un padomes locekļus no atbildības par viņu rīcību attiecīgajā pārskata periodā.

5.apakšnodaļa

Sabiedrības gada pārskati un peļņas sadale

     

5.apakšnodaļa

Sabiedrības gada pārskati un peļņas sadale

179.pants. Sabiedrības pārskati

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja sabiedrībai tāda ir izveidota).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un pēc revidenta atzinuma saņemšanas sasauc dalībnieku sapulci.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu saskaņā ar šā likuma 277.pantu nosūtāms visiem dalībniekiem.

(5) Akciju sabiedrība regulāri iesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai nerevidētus ceturkšņa pārskatus. Ceturkšņa pārskata saturu, sastādīšanas kārtību un iesniegšanas termiņu nosaka Vērtspapīru tirgus komisija.

361.

 

 

 

 

 

 

362.

.

Juridiskā komisija

Izteikt179.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar 277.pantu.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 179.panta piekto daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

175.pants. Sabiedrības pārskati

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un nekavējoties iesniedz to revidentam un padomei (ja sabiedrībai ir padome).

(2) Pēc revidenta atzinuma un padomes ziņojuma saņemšanas valde sasauc dalībnieku sapulci.

(3) Ja sabiedrībai nav padomes, valde sabiedrības gada pārskatu iesniedz revidentam un pēc revidenta atzinuma saņemšanas sasauc dalībnieku sapulci.

(4) Gada pārskats, revidenta atzinums un padomes ziņojums kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu nosūtāms visiem dalībniekiem vai izsludināms saskaņā ar šā likuma 273.pantu.

180.pants. Padomes ziņojums pilnsapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un noformē par to rakstisku ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā ietilpst:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējums;

2) valdes darbības izvērtējums;

3) pārskats par padomes darbību pārskata periodā.

     

176.pants. Padomes ziņojums pilnsapulcei

(1) Ja sabiedrībai ir padome, tā izskata valdes iesniegto gada pārskatu un noformē par to rakstveida ziņojumu, kuru pievieno gada pārskatam.

(2) Ziņojumā ietilpst:

1) sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējums;

2) valdes darbības izvērtējums;

3) pārskats par padomes darbību pārskata periodā.

 

181.pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu katru gadu ievēlē kārtējā dalībnieku sapulce. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamajai kārtējai dalībnieku sapulcei.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt sabiedrības, tās meitas vai mātes sabiedrības valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesības nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentiem un uz viņu attiecas prasības, ko likums uzstāda ievēlētajam revidentam.

363.

 

 

 

 

364.

 

 

 

 

 

 

365.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

366.

 

 

 

 

367.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 181.panta otro daļu pēc vārda “Revidentu” ar vārdiem “nākošajam pārskata gadam”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 181.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Revidentu nākamajam pārskata gadam katru gadu ievēlē dalībnieku sapulcē vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 181.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņemumā.”

Juridiskā komisija

Izteikt 181.panta piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās.”.

Juridiskā komisija

Izteikt 181.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentiem un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.”.

Atbalstīt

daļēji

(iestrādāts komisijas

redakcijā)

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

177.pants. Revidents

(1) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents.

(2) Revidentu nākamajam pārskata gadam katru gadu ievēlē dalībnieku sapulcē vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Revidenta pilnvaras ir spēkā līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(4) Par revidentu nevar būt pašas sabiedrības, valdes vai padomes loceklis, kā arī persona, kura ir citādi ieinteresēta sabiedrības komercdarbībā. Ja sabiedrība ietilpst koncernā, par revidentu nevar būt arī persona, kas ir valdes vai padomes loceklis atkarīgajā sabiedrībā vai valdošajā uzņēmumā.

(5) Valde, padome vai dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, var dalībnieku sapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībnieku sapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlēto revidentu. Dalībnieku sapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati sapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir dalībnieku sapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja iebildumi tiek noraidīti, iebildumus cēlušajiem dalībniekiem, kas pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu revidentu. Pieaicinot citu revidentu, ievēlētā revidenta statuss un tiesību apjoms nemainās.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātajam revidentam ir tādas pašas tiesības kā ievēlētajam revidentam, un uz viņu attiecināmi tie paši likuma noteikumi.

182.pants. Revidenta pienākumi

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

368.

Juridiskā komisija

Izteikt 182.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“182.pants Revidenta pienākumi un tiesības”.

Atbalstīt

178.pants. Revidenta pienākumi un tiesības

Revidenta pienākumus un tiesības nosaka attiecīgi likumi.

183.pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai par kuriem viņam vajadzēja zināt, bet nav tos atklājis ziņojumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otro daļu, viņš ir atbildīgs solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

369.

Juridiskais birojs

Aizstāt 183.panta otrajā daļā, 184.panta otrajā daļā 188.panta piektajā daļā, 345.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 351.panta pirmajā daļā, 398.panta ceturtajā, piektajā, septitajā un astotajā daļā, 400.panta ceturtajā daļā, 409.panta piektajā daļā, 410.panta ceturtajā daļā vārdkopu “revidenta ziņojums” ar vārdiem “revidenta atzinums” (attiecigajā locijumā).

Atbalstīt

179.pants. Revidenta atbildība

(1) Revidents atbild sabiedrībai un trešajām personām par viņa vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Revidents neatbild par sabiedrības pārvaldes institūciju pārkāpumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem zinājis vai viņam par tiem vajadzēja zināt, bet nav tos atklājis atzinumā.

(3) Ja revidentam iestājas atbildība saskaņā ar šā panta otro daļu, viņš ir atbildīgs solidāri ar attiecīgās pārvaldes institūcijas locekļiem.

 

184.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – arī pēc padomes atzinuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 181.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta ziņojums atšķiras no ievēlētā revidenta ziņojuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu ceturto daļu pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

370.

Juridiskais birojs

Aizstāt 184.panta pirmajā daļā vārdus “padomes atzinuma” ar vārdiem “padomes ziņojuma”.

Atbalstīt

180.pants. Sabiedrības gada pārskata apstiprināšana

(1) Sabiedrības gada pārskatu apstiprina dalībnieku sapulce, kuru sasauc valde pēc revidenta atzinuma saņemšanas, bet, ja sabiedrībai ir padome, – arī pēc padomes ziņojuma saņemšanas.

(2) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja šā likuma 176.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā pieaicinātā revidenta atzinums atšķiras no ievēlētā revidenta atzinuma.

(3) Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu no pamatkapitāla.

(4) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, nākamajā dalībnieku sapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta tā paša gada pārskata apstiprināšana, dalībnieku mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tad, ja konstatēti jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

 

185.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas sadali nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) atskaitījumu apmēru rezerves kapitālā;

3) atskaitījumu apmēru citos kapitālos (ja tādi paredzēti likumā vai statūtos);

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

371.

Juridiskā komisija

Papildināt 185.panta otro daļu ar vārdiem “vai izsludina saskaņā ar šā likuma 277.pantu.”.

Atbalstīt

181.pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz kārtējai dalībnieku sapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu.

(2) Priekšlikumu par peļņas sadali nosūta dalībniekiem kopā ar paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu un gada pārskatu vai izsludina saskaņā ar šā likuma 273.pantu.

(3) Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības tīrās peļņas apmēru;

2) rezerves kapitālā izdarāmo atskaitījumu apmēru;

3) citos kapitālos (ja tādi paredzēti likumā vai statūtos) izdarāmo atskaitījumu apmēru;

4) dividendēs izmaksājamo tīrās peļņas daļu;

5) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(4) Dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas.

(5) Lēmumā par peļņas izlietošanu norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas.

 

186.pants. Gada pārskata iesniegšana Komercreģistrā

(1) Valde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas iesniedz to Komercreģistra turētājam.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 181.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu;

3) dalībnieku sapulces protokolu.

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu uz gada pārskata apstiprināšanas dienu.

     

182.pants. Gada pārskata iesniegšana komercreģistram

(1) Valde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas iesniedz to komercreģistram.

(2) Gada pārskatam pievieno:

1) revidenta atzinumu par gada pārskatu, bet, ja sabiedrībai ir pieaicināts revidents šā likuma 176.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, pievienojams arī šā revidenta atzinums;

2) dalībnieku sapulces lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu;

3) dalībnieku sapulces protokolu.

(3) Vienlaikus ar gada pārskatu iesniedzams paziņojums par sabiedrības pamatkapitāla stāvokli, norādot parakstīto pamatkapitālu un apmaksāto pamatkapitālu gada pārskata apstiprināšanas dienā.

 

187.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība var izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības īpašumu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts līgumā (ja tas nav paredzēts statūtos) vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība uz pārskata gada noslēgšanas brīdi ir zemāka vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu zemāka par sabiedrības parakstīta pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(4) Sabiedrībai aizliegts saviem darbiniekiem vai dalībniekiem izsniegt kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

372.

Juridiskā komisija

Izslēgt 187.panta ceturto daļu.

Atbalstīt

183.pants. Sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem

(1) Sabiedrība var izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai tad, ja tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls vai ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta sadalīta starp dalībniekiem.

(2) Dalībniekiem izdarītās izmaksas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, ir nelikumīgas. Par sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību, nekā noteikts līgumā (ja tas nav paredzēts statūtos), vai kad sabiedrība pērk no dalībnieka mantu par paaugstinātu cenu.

(3) Izņemot pamatkapitāla samazināšanas gadījumus, dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības aktīvu vērtība pārskata gada noslēgšanas brīdī ir zemāka vai šādu izmaksu rezultātā kļūtu zemāka par sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

 

 

 

188.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir izveidota padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt lēmuma pieņemšanu par revīzijas veikšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmums par revīzijas veikšanu netiek pieņemts, dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturto daļu sabiedrības pamatkapitāla, var iesniegt prasību tiesā par revīzijas noteikšanu un, ja nepieciešams, par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu. Tiesa pieņem nolēmumu par revīzijas noteikšanu un par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu, ja tam ir pamatoti iemesli.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina. Ja personu, kura veiks revīziju, ieceļ tiesa, tā nosaka atlīdzību par šīs personas sniegtajiem pakalpojumiem.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem noformē ziņojumu, kuru iesniedz padomei (ja tāda izveidota) un dalībnieku sapulcei.

373.

Juridiskais birojs

Izslēgt 188. pantā ceturtās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

184.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt lēmuma pieņemšanu par revīzijas veikšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmums par revīzijas veikšanu netiek pieņemts, dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu ceturtdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var iesniegt prasību tiesā par revīzijas noteikšanu un, ja nepieciešams, par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu. Tiesa pieņem nolēmumu par revīzijas noteikšanu un par personas, kura veiks revīziju, iecelšanu, ja tam ir pamatots iemesls.

(4) Revīzija notiek uz sabiedrības rēķina.

(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem noformē atzinumu, kuru iesniedz padomei (ja tāda izveidota) un dalībnieku sapulcei.

 

189.pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris veic sabiedrības darbības pārbaudi, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu sabiedrības pamatkapitāla, pārbauda sabiedrības gada pārskatu papildus šā likuma 181.panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt valdei, lai tā pieaicina ekspertus, ja tam ir pamatots iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināms šā likuma 182. un 183.pants.

374.

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

“189.pants. Sabiedrības sekretārs

(1) Sabiedrībai ir sabiedrības sekretārs vai cita amatpersona, kurai uzdots pildīt sabiedrības sekretāra pienākums.

(2) Sabiedrības sekretārs ir sabiedrības amatpersona, kura kontrolē, lai sabiedrība darbotos saskaņā ar statūtu, likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Sabiedrības sekretārs atbild par likumos vai normatīvajos aktos noteikto dokumentu (pārskatu, ziņojumu, pieteikumu, iesniegumu) sagatavošanu un iesniegšanu attiecīgajām iestādēm noteiktā laikā.

(4) Sabiedrības sekretārs nodrošina sakarus starp sabiedrību un tās dalībniekiem.

(5) Sabiedrības sekretāru ieceļ sabiedrības valde, viņš ir padots valdes prekšsēdētājam un darbojas arī kā valdes sekretārs. Ja valde uzdod pildīt sabiedrības sekretāra pienākumus citai amatpersonai, tad uz to ir attiecināmi sabiedrības sekretāra pienķumi un tiesības.

(6) Sabiedrība sniedz informāciju par sabiedrības sekretāru komercreģistra turētājam 14 dienu laikā no iecelšanas.”

Neatbalstīt

185.pants. Sabiedrības kontrolieris

(1) Dalībnieki sabiedrības iekšējās revīzijas un kontroles veikšanai var ievēlēt vienu vai vairākus sabiedrības kontrolierus.

(2) Sabiedrības kontrolieri ievēlē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Sabiedrības kontrolieris pārbauda sabiedrības darbību, kā arī gadījumos, kad to pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, veic sabiedrības gada pārskata pārbaudi papildus šā likuma 176.panta pirmajā daļā noteiktajai gada pārskata pārbaudei.

(4) Sabiedrības kontrolierim ir tiesības pieprasīt valdei, lai tā pieaicina ekspertus, ja tam ir pamatots iemesls.

(5) Uz sabiedrības kontrolieri attiecināms šā likuma 177. un 178.pants.

XII nodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

     

XII nodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

1.apakšnodaļa

Pamatkapitāls un daļa

     

1.apakšnodaļa

Pamatkapitāls un daļa

190.pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

     

186.pants. Pamatkapitāla lielums

Sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

191.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(3) Daļa nav dalāma.

(4) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē tās likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

     

187.pants. Daļa

(1) Daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka veselos skaitļos. Visām daļām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Minimālā daļas nominālvērtība ir viens lats.

(3) Daļa nav dalāma.

(4) Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības.

 

192.pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei tiek iekārtots sabiedrības dalībnieku reģistrs.

(2) Dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) fiziskajām personām norāda dalībnieku vārdus, uzvārdus, personas kodus un dzīvesvietu adreses, bet juridiskajām personām – nosaukumus, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja iestājies jauns dalībnieks, – daļu apmaksas termiņu;

5) to dokumentu rekvizītus, kas apliecina daļu apmaksu;

6) ziņas par daļu apgrūtināšanu.

(3) Sākotnējie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstus dalībnieku reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina sabiedrības valde.

(6) Par izmaiņām dalībnieku reģistra ierakstos valdei piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas jāziņo Komercreģistram, iesniedzot precizētu dalībnieku reģistra izrakstu.

(7) Ar dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, kā arī kompetentas valsts iestādes. Citas personas ir tiesīgas iepazīties ar dalībnieku reģistru, ja tam piekrīt valde.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes apstiprinātu dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošajām daļām sabiedrībā un to nominālvērtību un apgrūtinājumiem.

375.

 

 

 

 

 

 

376.

 

 

 

377.

 

 

 

 

 

 

378.

Juridiskā komisija

Izteikt 192.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai ja notikusi pamatkapitāla palielināšana- arī daļu apmaksas termiņu;”.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 192.panta ceturtajā daļā vārdu “pēc” ar vārdiem “no brīža, kad valde ir saņēmusi informāciju”.

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 192.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ierakstu dalībnieku reģistrā izdara un ar savu parakstu apliecin valdes pilnvarots valdes loceklis.”.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 192.panta astotajā daļā vārdu “apstiprina” ar vārdu “apliecina”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

188.pants. Daļu uzskaite

(1) Daļu uzskaitei tiek iekārtots sabiedrības dalībnieku reģistrs.

(2) Sabiedrības dalībnieku reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) fiziskajām personām norāda dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) daļas nominālvērtību;

3) katram dalībniekam piederošo daļu skaitu;

4) datumu, kad dalībnieks veicis daļu apmaksu pilnā apmērā, vai, ja notikusi pamatkapitāla palielināšana,- arī daļu apmaksas termiņu;

5) daļu apmaksu apliecinošos dokumentu rekvizītus;

6) ziņas par daļu apgrūtināšanu.

(3) Sākotnējie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(4) Turpmākie ieraksti sabiedrības dalībnieku reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā no brīža, kad valde ir saņēmusi informāciju notikušajām izmaiņām šā panta otrajā daļā minētajās ziņās.

(5) Ierakstu sabiedrības dalībnieku reģistrā izdara un ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarots valdes loceklis.

(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no izmaiņu izdarīšanas dienas ziņo komercreģistram, iesniedzot precizētu dalībnieku reģistra izrakstu.

(7) Ar sabiedrības dalībnieku reģistru ir tiesīgi iepazīties dalībnieki, valdes un padomes locekļi, kā arī kompetentas valsts iestādes. Citas personas ir tiesīgas iepazīties ar dalībnieku reģistru, ja tam piekrīt valde.

(8) Dalībniekam ir tiesības saņemt valdes apliecinātu sabiedrības dalībnieku reģistra izrakstu par sev piederošajām daļām sabiedrībā, to nominālvērtību un apgrūtinājumiem.

193.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(3) Statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrajā daļā noteiktās kārtības, kā arī no šā likuma 194. un 195.pantā minētajām normām.

379.

Juridiskā komisija

Izteikt 193. pantu šādā redakcijā:

“193.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un teršās daļas, kā arī no šā likuma 194.pantā minētajiem noteikumiem.”.

Atbalstīt

189.pants. Daļas atsavināšana

(1) Dalībnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību.

(2) Dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt daļu (izņemot pārdošanu) dalībnieks var tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu.

(3) Atsavināt var tikai pilnībā apmaksātu daļu.

(4) Sabiedrības statūti var paredzēt daļu atsavināšanas kārtību, kas atšķiras no šā panta otrās un trešās daļas, kā arī no šā likuma 189.pantā minētajiem noteikumiem.

 

194.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks atsavina sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem šā likuma 195.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā ir pirmp irkuma tiesības. Dalībnieks var brīvi atsavināt savu daļu, uz kuru pārējie dalībnieki nav izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un atsavināmo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet atsavināmo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

380.

 

 

381.

Juridiskā komisija

Aizstāt 194.pantā vārdu “atsavināt” ar vārdu “pārdot” attiecīgajā locījumā.

Juridiskā komisija

Izteikt 194.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesība. Pirmpirkuma tiesību izmatošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrībai.”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

190.pants. Dalībnieku pirmpirkuma tiesības

(1) Ja dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nevar pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par pārdošanu iesniegts sabiedrībai.

(2) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un pārdodamo daļu skaits ir pietiekams, tās sadala starp šiem dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

(3) Ja divi vai vairāki dalībnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, bet pārdodamo daļu skaits nav pietiekams, lai tās sadalītu proporcionāli, valde starp šiem dalībniekiem rīko slēgtu izsoli.

 

195.pants. Paziņojums par daļas atsavināšanu

(1) Daļas atsavinātājs un ieguvējs iesniedz valdei kopīgu paziņojumu par daļas atsavināšanu, pievienojot atsavināšanas līguma projektu.

(2) Valde piecu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas nosūta pārējiem dalībniekiem paziņojuma un līguma kopijas.

(3) Dalībnieks, kurš vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, 30 dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas iesniedz valdē rakstisku pieteikumu par šo tiesību izmantošanu. Šis termiņš izbeidzas ātrāk, ja visi dalībnieki ir paziņojuši valdei par savu lēmumu attiecībā uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

(4) Valde desmit dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām rakstiski paziņo daļas atsavinātājam un ieguvējam par to, vai pārējie dalībnieki izmanto pirmpirkuma tiesības, pievienojot dalībnieku paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu kopijas.

(5) Daļas atsavinātājs 20 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām slēdz ar dalībniekiem un/vai ar trešo personu (ja daļa tiek atsavināta trešajai personai) līgumu par daļu atsavināšanu. Līgumu par daļas atsavināšanu apliecina notariāli.

(6) Valde trīs dienu laikā no šā panta piektajā daļā minētā līguma noslēgšanas dienas sarakstā ieraksta jauno dalībnieku un izslēdz no saraksta iepriekšējo dalībnieku vai izdara grozījumus dalībnieku reģistrā, ja dalībnieks ir izmantojis pirmpirkuma tiesības. Daļa uzskatāma par atsavinātu ar dienu, kad izdarīti grozījumi dalībnieku sarakstā.

382.

Juridiskā komisija

Izslēgt 195.pantu.

 

Atbalstīt

 

 

196.pants. Daļas apgrūtināšana

(1) Daļu var apgrūtināt, ja statūti neparedz citādi.

(2) Darījums par daļas apgrūtināšanu noformējams rakstiski.

(3) Dalībnieks par daļas apgrūtināšanu paziņo sabiedrības valdei un iesniedz attiecīgo līgumu. Valde trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas izdara dalībnieku reģistrā atzīmi par daļas apgrūtinājumu. Daļa uzskatāma par apgrūtinātu ar dienu, kad par to izdarīta atzīme dalībnieku reģistrā.

383.

Juridiskā komisija

Izteikt 196.pantu šādā redakcijā:

“196.pants Daļas ieķīlāšana

Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.”.

Atbalstīt

191.pants. Daļas ieķīlāšana

Daļu var ieķīlāt pēc komercķīlas noteikumiem, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana.

197.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem.

(2) Tiesas nolēmums par mantojuma sadalīšanu ir pamats ieraksta izdarīšanai dalībnieku reģistrā.

(3) Ja likumā noteiktajā termiņā uz mirušā dalībnieka daļām nav pieteikušies mantinieki, tās iegūst sabiedrība.

384.

 

 

 

 

385.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 197.panta trešo daļu ar vārdiem “saskaņā ar tiesas nolēmumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 197.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamats mantinieka ierakstīšanai dalībnieku reģistrā ir tiesas nolēmums.

(3) Ja likuma notektajā termiņā mantinieki nav pieteikuši mantojumu uz mirušā dalībnieka daļām, tās piekrīt valstij.”.

Atbalstīt daļēji

(iestrādāts komisijas

redakcijā)

Atbalstīt

192.pants. Daļas mantošana

(1) Dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošā daļa pāriet mantojumā viņa mantiniekiem.

(2) Pamats mantinieka ierakstīšanai sabiedrības dalībnieku reģistrā ir tiesas nolēmums.

(3) Ja likumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikuši mantojumu uz mirušā dalībnieka daļām, tās piekrīt valstij.

 

198.pants. Savas daļas iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savu daļu, ja likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedrība savu daļu iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam atsakoties no daļas un izstājoties no sabiedrības;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka – fiziskās personas – nāves gadījumā, ja uz viņa daļu nav pieteikušies mantinieki.

(3) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību.

386.

Juridiskā komisija

Izteikt 198.panta otrās daļas 5 apakšpunktu šādā redakcijā:

“5) dalībnieka - juridiskās personas izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļa nav pieprasīta.”.

Atbalstīt

193.pants. Savas daļas iegūšana

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt savu daļu, ja likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedrība savu daļu iegūst:

1) mantošanas ceļā;

2) dalībniekam atsakoties no daļas un izstājoties no sabiedrības;

3) dalībniekam zaudējot tiesības uz neapmaksātu daļu;

4) ja dalībnieks tiek izslēgts no sabiedrības;

5) dalībnieka - juridiskās personas izbeigšanās gadījumā, ja juridiskās personas daļa nav pieprasīta.

(3) Ja sabiedrība iegūst savu daļu, tai nav nekādu dalībnieka tiesību.

199.pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, šo daļu anulē, attiecīgi samazinot pamatkapitālu.

387.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 199.panta otro daļu pēc vārda “pamatkapitālu” ar vārdiem “ievērojot šī likuma prasības attiecībā uz pamatkapitāla samazināšanu”.

Atbalstīt

194.pants. Savu daļu atsavināšana

(1) Sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas.

(2) Ja sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, šo daļu anulē, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla samazināšanu.

200.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

(1) Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

(2) Valde var atteikties sniegt informāciju un ļaut iepazīties ar sabiedrības dokumentiem, kas satur komercnoslēpumu.

388.

Juridiskā komisija

Izslēgt 200.panta otro daļu.

Atbalstīt

195.pants. Dalībnieka tiesības uz informāciju

Dalībniekiem ir tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību un iepazīties ar sabiedrības dokumentiem.

201.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieks ir zaudējis tiesības uz visām tam piederošajām daļām, tas zaudē dalībnieka statusu ar šo tiesību zaudēšanas brīdi.

(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības pieteikumu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.

(3) Prasību tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu.

389.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 201.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības pieteikumu, ja viņš bez attainojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.”

Atbalstīt

196.pants. Dalībnieka izslēgšana

(1) Ja dalībnieks ir zaudējis tiesības uz visām tam piederošajām daļām, tas zaudē dalībnieka statusu ar šo tiesību zaudēšanas brīdi.

(2) Tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attainojoša iemesla nepilda savas saistības vai citādi nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, vai nav izpildījis saistības, vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas no sabiedrības.

(3) Prasību tiesā var iesniegt dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Dalībnieka izslēgšanas gadījumā viņa daļas pāriet sabiedrībai, kurai ir pienākums izmaksāt izslēgtajam dalībniekam viņa ieguldījumu.

 

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

     

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla izmaiņas

202.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas nosacījumi saskaņā ar šā likuma 204.pantu, vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 221.pantā minētajos gadījumos – ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Vienlaikus ar lēmuma par pamatkapitāla izmaiņām pieņemšanu jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos, izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 212.panta otrajā daļā.

390.

Juridiskā komisija

Izslēgt 202.panta pirmajā daļā vārdus “vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos”.

 

197.pants. Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi saskaņā ar šā likuma 204.pantu.

(2) Lēmums par pamatkapitāla izmaiņām ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu vai šā likuma 215.pantā minētajos gadījumos – ne mazāk par divām trešdaļām balsu no visiem dalībniekiem, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos.

 

203.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības īpašuma daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad ir pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 161.panta otro daļu, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

391.

Juridiskais birojs

Aizstāt 203.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “īpašuma daļu” ar vārdiem “mantas aktīvu daļu”.

Atbalstīt

198.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) esošajiem dalībniekiem vai uzņemtajiem jaunajiem dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu;

2) palielinot esošo daļu nominālvērtību, pamatkapitālā ieskaitot to sabiedrības mantas aktīvu daļu, kura saskaņā ar apstiprināto sabiedrības gada bilanci vai ārkārtas bilanci pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru. Šādā gadījumā palielinās arī sabiedrībai piederošo savu daļu nominālvērtība.

(2) Pamatkapitālu drīkst palielināt tikai tad, kad ir pilnībā apmaksātas visas esošās daļas.

(3) Ja daļas tiek iegūtas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību saskaņā ar šā likuma 155.panta otro daļu, starpība starp iegūšanas cenu un iegūtās daļas nominālvērtību netiek ieskaitīta pamatkapitālā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.

 

204.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību (ja tā tikusi palielināta);

5) daļas cenu (ja tā noteikta pēc paaugstināta kursa);

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai;

8) jauno daļu apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus nosacījumus, kas nav pretrunā ar likumu.

392.

Juridiskā komisija

Aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “nosacījumi” ar vārdu “noteikumi”(attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

199.pants. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumi

Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas noteikumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas veidu;

2) palielinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas palielināts;

3) jauno daļu skaitu;

4) daļas nominālvērtību (ja tā tikusi palielināta);

5) daļas cenu (ja tā noteikta pēc paaugstināta kursa);

6) daļu apmaksas veidu;

7) termiņu, kādā trešās personas iesniedz pieteikumus daļu iegūšanai;

8) jauno daļu apmaksas termiņu, kurš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

9) termiņu, no kura jaunās daļas dod tiesības uz dividendi;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

 

 

393.

Juridiskā komisija

Papildināt ar jaunu 204.1pantu šādā redakcijā:

“.204.1.pants Pieteikums komercreģistram par pamatkapitāla palielielināšanu

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un statūtu precizēto tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 221.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu.”.

Atbalstīt

200.pants. Pieteikums komercreģistram par pamatkapitāla palielielināšanu

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un precizēto statūtu tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu.

205.pants. Dalībnieka pirmtiesība

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesība proporcionāli viņam piederošajām daļām iegūt jaunās daļas, kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesību uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesību, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

.

   

201.pants. Dalībnieka pirmtiesības

(1) Dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības proporcionāli viņam piederošajām daļām iegūt jaunās daļas, kuras tiek izlaistas pamatkapitāla palielināšanas gadījumā.

(2) Ja dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības uz jauno daļu iegūšanu, 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām tās var iegūt tie dalībnieki, kuri ir izmantojuši šā panta pirmajā daļā minētās pirmtiesības.

(3) Ja daļas, uz kurām dalībnieks nav izmantojis pirmtiesības, vēlas iegūt divi vai vairāki citi dalībnieki, tās sadalāmas proporcionāli šiem dalībniekiem piederošajām daļām.

(4) Ja dalībnieki nav izmantojuši šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas.

206.pants. Pieteikums daļu iegādei

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, tas šā likuma 205.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) iegūstamo daļu skaitu;

4) tā ieguldījuma kopējo apmēru un veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu.

     

202.pants. Pieteikums daļu iegādei

(1) Ja dalībnieks vēlas iegūt jaunās daļas, tas šā likuma 200.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz sabiedrībai pieteikumu par daļu iegādi.

(2) Trešā persona iesniedz pieteikumu lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā.

(3) Pieteikums ir saistošs personai, kura to iesniegusi.

(4) Pieteikumā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) piedāvājumu iegūt sabiedrības daļas;

3) iegūstamo daļu skaitu;

4) tā ieguldījuma kopējo apmēru un veidu, ar kuru iegūtās daļas tiks apmaksātas;

5) mantiskā ieguldījuma priekšmetu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

6) ieguldījuma izdarīšanas termiņu.

207.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošana un izmaiņas dalībnieku reģistrā

(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojams šā likuma 157., 158., 159. un 160.pants, ja šī apakšnodaļa nenosaka citādi.

(2) Izmaiņas dalībnieku reģistrā izdara pēc daļu pilnīgas apmaksas.

394.

 

 

 

 

395.

Juridiskā komisija

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“207.pants Pamatkapitāla apmaksas kārtība”.

Juridiskā komisija

Izslēgt panta otro daļu

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

203.pants. Pamatkapitāla apmaksas kārtība

(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā piemērojams šā likuma 151., 152., 153. un 164.pants, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi.

 

 

208.pants.  Pieteikuma par pamatkapitāla palielināšanu iesniegšana Komercreģistrā

(1) Piecu dienu laikā pēc jaunā ieraksta izdarīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanas reģistrāciju.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un statūtu precizēto tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 221.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu;

4) dalībnieku un trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai;

5) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, – bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu;

6) mantiska ieguldījuma izdarīšanas gadījumā – dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu. Ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama lieta, pieteikumam pievieno izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad palielināšana reģistrēta Komercreģistrā.

396.

Juridiskā komisija

Pārvietots un izteikts kā 204.1 pants

Atbalstīt

 

 

209.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktā daļu apmaksas termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā dalībnieku reģistra izrakstu, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

397.

Juridiskā komisija

Izteikt pantu šādā redakcijā:

“209.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

(1) Pēc pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktā daļu apmaksas termiņa beigām vai dienas, kad viss palielinātais pamatkapitāls ir apmaksāts, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, – bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;

2) mantiska ieguldījuma izdarīšanas gadījumā – dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu. Ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama lieta, pieteikumam pievieno izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra;

.3)izrakstu no dalībnieku reģistra, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par pamatkapitāla palielināšanu.

 

Atablstīt

204.pants. Pamatkapitāla palielinājuma apliecinājums

(1)Pēc pamatkapitāla palielināšanas noteikuma paredzētā daļu apmaksas termiņa beigām vai dienas, kad viss palielinātais pamatkapitāls ir apmaksāts, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem, – bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;

2) mantiska ieguldījuma izdarīšanas gadījumā – dokumentus, kas apliecina ieguldījuma vērtību un tā nodošanu. Ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama lieta, pieteikumam pievieno izziņu no zemesgrāmatas vai attiecīgā kustamās mantas reģistra;

3)izrakstu no sabiedrības dalībnieku reģistra, kurā atspoguļots daļu apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar dienu, kad komercreģistrā reģistrēti statūtu grozījumi par pamatkapitāla palielināšanu.

 

 

 

210.pants. Lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu spēkā neesamība

(1) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, ja daļas netiek apmaksātas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā.

(2) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, spēku zaudē arī visi citi dalībnieku un valdes lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

398.

 

 

399.

Juridiskā komisija

Papildināt 210.pantā otajā daļā pēc vārda “dalībnieku” ar vārdu “sapulces”.

Juridiskā komisija

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, valde par to rakstveidā paziņo komercreģistra iestādei.”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

205.pants. Lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu spēkā neesamība

(1) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, ja daļas netiek apmaksātas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā.

(2) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, spēku zaudē arī visi citi dalībnieku sapulces un valdes lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Ja lēmums par pamatkapitāla palielināšanu nav spēkā, valde par to rakstveidā paziņo komercreģistra iestādei.

211.pants. Pamatkapitāla samazināšanas nosacījumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību, ja tā tikusi samazināta.

     

206.pants. Pamatkapitāla samazināšanas nosacījumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas noteikumi:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas veidu un kārtību;

3) samazinātā pamatkapitāla lielumu un apmēru, par kādu tas samazināts;

4) daļas nominālvērtību, ja tā tikusi samazināta.

 

212.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

(1) Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 190.pantā noteiktajam apmēram.

(2) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja vienlaikus ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu ne mazāk kā līdz šā likuma 190.pantā noteiktajam apmēram.

400.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 212.panta otro daļu.

Atbalstīt

207.pants. Pamatkapitāla samazināšanas apmērs

Pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.

213.pants. Kreditoru informēšana

(1) 15 dienu laikā pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas valde nosūta rakstisku paziņojumu par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu publicē divas reizes ar laika intervālu, kurš nav mazāks par 15 dienām. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina termiņā pieteikto kreditoru (izņemot nodrošinātos kreditorus) prasījumus. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai nodrošinājums ir nepietiekams, kreditors var prasīt apmierināt prasījumu.

     

208.pants. Kreditoru informēšana

(1) 15 dienu laikā pēc lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas valde nosūta rakstveida paziņojumu par jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Paziņojumu par pieņemto lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu valde publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumu publicē divas reizes ar laika intervālu, kas nav mazāks par 15 dienām. Paziņojumā norāda kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina termiņā pieteikto kreditoru (izņemot nodrošinātos kreditorus) prasījumus. Ja ir iestājies saistību izpildes termiņš vai nodrošinājums ir nepietiekams, kreditors var prasīt prasījuma apmierināšanu.

 

214.pants. Pieteikuma par pamatkapitāla samazināšanu iesniegšana Komercreģistrā

(1) Pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu valde iesniedz Komercreģistrā ne agrāk par trim mēnešiem no pēdējā paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas dienas. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un statūtu precizēto tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 221.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz ne vēlāk par sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad tas reģistrēts Komercreģistrā.

     

209.pants. Pieteikums komercreģistrā par pamatkapitāla samazināšanu

(1) Pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu valde iesniedz komercreģistra iestādei ne agrāk pēc trim mēnešiem no dienas, kad publicēts pēdējais paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu;

2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un precizēto statūtu tekstu;

3) dalībnieku sapulces protokolu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – balsošanas protokolu.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad reģistrēti komercreģistrā statūtu grozījumipar pamatkapitāla samazināšanu.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pārvalde

     

3.apakšnodaļa

Sabiedrības pārvalde

215.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda izveidota).

401.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 215.pantu šādā redakcijā:

“Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce, direktors, valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota.”

Neatbalstīt

210.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda izveidota).

216.pants. Dalībnieku kompetence

(1) Dalībnieku kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) ja sabiedrībai nav padomes – valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī lēmumu pieņemšana par darījumiem ar valdes locekļiem un sabiedrības pārstāvja iecelšana šiem darījumiem;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta ievēlēšana;

7) prokūras izsniegšana un atsaukšana;

8) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai un lietas izskatīšanai;

9) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli un, gadījumos, ja sabiedrībai nav izveidota padome, – ar valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

10) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju;

11) citi jautājumi, kurus likums vai statūti nodod dalībnieku kompetencē.

(2) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē.

402.

 

 

 

403.

 

 

 

 

 

404.

 

 

 

 

 

405.

 

 

 

406.

 

 

 

407.

Juridiskā komisija

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“216.pants Dalībnieku sapulces kompetence”.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 216.panta pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) direktora ievēlēšana un atsaukšana. Dalībnieku sapulcei ievēlot direktoru, tiek noteiktas direktora pilnvaras.”

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 216.pantu pēc vārda “Dalībnieku” ar vārdu “sapulces”.

Aizstāt 216.panta otrajā daļā vārdu “Dalībniekiem” ar vārdiem “Dalībnieku sapulcei”.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 216.panta pirmās daļas 10.punktu pēc vārda “izbeigšana” ar vārdu “turpināšana”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 216.panta pirmās daļas 4.apakšpunktā vārdus “ja sabiedrībai nav padomes”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 216.panta pirmās daļas 7.apakšpunktu.

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

211.pants. Dalībnieku sapulces kompetence

(1) Dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana statūtos;

2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;

3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;

4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana, kā arī lēmumu pieņemšana par darījumiem ar valdes locekļiem un sabiedrības pārstāvja iecelšana šiem darījumiem;

5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;

6) revidenta ievēlēšana;

7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai un lietas izskatīšanai;

8) lēmuma pieņemšana par darījuma apstiprināšanu starp sabiedrību un padomes locekli un gadījumos, kad sabiedrībai nav izveidota padome, – starp sabiedrību un valdes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu darījuma slēgšanai;

9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

10) citi jautājumi, kurus likums vai statūti nodod dalībnieku sapulces kompetencē.

(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē.

217.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Katra pilnībā apmaksātā daļa dod dalībniekam vienu balsi, ja statūti nenosaka citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

     

212.pants. Dalībnieka balsstiesības

(1) Katra pilnībā apmaksātā daļa dod dalībniekam vienu balsi, ja statūti nenosaka citādi.

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības, prasības celšanu pret viņu vai darījuma slēgšanu starp viņu un sabiedrību. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

 

218.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludinātā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga pārstāvības normas trūkuma dēļ, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties sapulcē personiski vai ar rakstiski pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

408.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 218.panta otro daļu pēc vārdiem “lemttiesīga” šādā redakcijā:

“ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā 25% no balsstiesīgā pamatkapitāla.”

Neatbalstīt

213.pants. Dalībnieku sapulce

(1) Dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludinātā dalībnieku sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā nav pārstāvības normās noteiktā kvoruma, atkārtoti sasauktā sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita.

(3) Dalībnieks var piedalīties sapulcē personiski vai ar rakstveidāi pilnvarota pārstāvja starpniecību.

(4) Dalībnieku sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja dalībnieki neievēlē citu sapulces vadītāju.

 

219.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Dalībnieku sapulci sasauc valde:

1) gada pārskata apstiprināšanai un lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai;

2) sabiedrības valdes un padomes (ja statūti paredz padomi), kā arī revidenta ievēlēšanai;

3) ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība (bilances aktīvu kopsumma, atskaitot uzkrājumu un parādu kopsummu) ir mazāka par pusi no šā likuma 190.pantā noteiktā sabiedrības pamatkapitāla;

4) ja to pieprasa padome;

5) ja to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(2) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki.

(3) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 218.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, 15 dienu laikā sasaucama atkārtota sapulce.

(4) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināms šā likuma 289.pants.

409.

Juridiskais birojs

Aizstāt 219.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “par 10 procentiem” ar vārdiem “kā vienu desmito daļu”.

Atablstīt

214.pants. Dalībnieku sapulces sasaukšana

(1) Dalībnieku sapulci sasauc valde:

1) gada pārskata apstiprināšanai un lēmuma par peļņas sadali pieņemšanai;

2) sabiedrības valdes un padomes (ja statūti paredz padomi), kā arī revidenta ievēlēšanai;

3) ja sabiedrības aktīvu vērtība (bilances aktīvu kopsumma, atskaitot uzkrājumu un parādu kopsummu) ir mazāka par pusi no šā likuma 185.pantā noteiktā sabiedrības pamatkapitāla;

4) ja to pieprasa padome;

5) ja to pieprasa dalībnieki, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla.

(2) Ja valde nesasauc dalībnieku sapulci mēneša laikā no padomes vai dalībnieku pieprasījuma saņemšanas dienas, sapulci sasauc attiecīgi padome vai dalībnieki.

(3) Ja dalībnieku sapulce nav notikusi šā likuma 212.panta otrajā daļā minētā iemesla dēļ, 15 dienu laikā sasaucama atkārtota sapulce.

(4) Dalībnieku sapulces gaita tiek protokolēta. Uz to attiecināms šā likuma 285.pants.

 

220.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces noturēšanas vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un noturēšanai.

410.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 220.panta pirmo daļu ar jaunu 3.teikumu šādā redakcijā:

“Paziņojums uzskatāms par nosūtītu, ja to apstiprina pasta kvīts vai telegrāfa vai faksa ziņojuma apstiprinājums.”

Neatbastīt

215.pants. Paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu

(1) Paziņojumu par sapulces dalībnieku sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām adresēm. Statūti var paredzēt citu paziņošanas kārtību.

(2) Paziņojumā norāda dalībnieku sapulces norises vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme sapulces sasaukšanai un norisei.

221.pants. Lēmuma pieņemšana bez sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde izsūta rakstiski noformētu lēmuma projektu visiem dalībniekiem, norādot termiņu, kurā dalībniekam jāpauž attieksme pret lēmuma projektu. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nepauž savu attieksmi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde noformē balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un atrašanās vietu;

2) protokola noformētāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus par tiem;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu – šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

411.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 221.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “atrašanās vietu” ar vārdiem “juridisko adresi”.

Atbalstīt

216.pants. Lēmuma pieņemšana bez dalībnieku sapulces sasaukšanas

(1) Dalībniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, ja vien likums vai statūti nenosaka to, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai dalībnieku sapulcē.

(2) Valde izsūta rakstveida lēmuma projektu visiem dalībniekiem, norādot termiņu, kurā dalībniekam jāpauž attieksme pret lēmuma projektu. Ja dalībnieks noteiktajā termiņā nepauž savu attieksmi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde noformē balsošanas protokolu un nekavējoties nosūta to visiem dalībniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) protokola noformētāja vārdu un uzvārdu;

3) pieņemtos lēmumus un ar tiem saistītās balsošanas rezultātus;

4) pēc dalībnieka pieprasījuma par atšķirīga viedokļa paušanu – šā viedokļa saturu;

5) citas balsojumam būtiskas ziņas.

222.pants. Dalībnieku lēmums

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums noformējams rakstiski, un to paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.

(4) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

     

217.pants. Dalībnieku lēmums

(1) Dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par pusi no visām dalībnieku balsīm, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Dalībnieku sapulces lēmums noformējams rakstveidā, un to paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs.

(4) Dalībnieku lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un dalībniekiem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

 

223.pants. Dalībnieku lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes vai padomes pieteikumu, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem. Noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par šā lēmuma pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

     

218.pants. Dalībnieku lēmuma pārsūdzēšana

(1) Tiesa, pamatojoties uz dalībnieka, valdes vai padomes pieteikumu, var atzīt dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums ir pretrunā ar likumu vai statūtiem. Noilguma termiņš pieteikuma iesniegšanai ir trīs mēneši no lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru, uz šā pamata lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki.

224.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 221.pantā minētajā gadījumā – ne mazāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Statūtu grozījumus piesaka reģistrācijai Komercreģistrā, pievienojot dalībnieku lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dalībnieku sapulces protokolu vai balsošanas protokolu un statūtu precizēto tekstu.

     

219.pants. Lēmuma pieņemšana par grozījumu izdarīšanu statūtos

(1) Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos uzskatāms par pieņemtu, ja par to nodotas ne mazāk par divām trešdaļām sapulcē pārstāvēto balsu vai šā likuma 215.pantā minētajā gadījumā – ne mazāk par divām trešdaļām no visu dalībnieku balsīm, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Statūtu grozījumus piesaka reģistrācijai komercreģistrā, pievienojot dalībnieku lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, dalībnieku sapulces protokolu vai balsošanas protokolu un precizēto statūtu tekstu.

 

225.pants. Mantas samazināšanās

Ja sabiedrības tīro aktīvu vērtība ir mazāka par pusi no pamatkapitāla vai mazāka par šā likuma 190.pantā noteikto pamatkapitāla lielumu, dalībnieki pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības pārtraukšanu, likvidāciju, reorganizāciju vai formas maiņu;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

     

220.pants. Mantas samazināšanās

Ja sabiedrības aktīvu vērtība ir mazāka par pusi no pamatkapitāla vai mazāka par šā likuma 185.pantā noteikto pamatkapitāla lielumu, dalībnieki pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu, likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

226.pants. Padome

(1) Sabiedrība izveido padomi, ja tās pamatkapitāls pārsniedz 20000 latu un tās valdes sastāvā ietilpst vairāk par trim locekļiem vai ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojams šā likuma 295., 296., 297., 298., 299., 300., 301., 302., 303. un 304.pants.

412.

 

413.

 

 

 

414.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 226.panta pirmo daļu.

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 226.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrība var izveidot padomi.”

Juridiskā komisija

Izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedtrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos.”.

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt daļēji

 

 

Atbalstīt

221.pants. Padome

(1) Sabiedtrība izveido padomi, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Padomes darbībai un kompetencei piemērojams šā likuma 291., 292., 293., 294., 295., 296., 297., 298., 299. un 300.pants.

 

227.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura pārstāv sabiedrību un vada tās darbību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai, pamatojoties uz likumu, atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību. Statūtos var tikt noteikti arī citi ierobežojumi.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes likumīgos norādījumus. Darījumus, kuri iziet ārpus statūtos noteiktajiem sabiedrības darbības virzieniem, drīkst slēgt tikai ar padomes piekrišanu.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir vairāk par diviem locekļiem, tie no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

(9) Detalizētāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

415.

 

 

 

 

 

 

 

416.

 

 

 

 

 

417.

 

 

418.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 227.panta ceturtajā daļā vārdus “kurai, pamatojoties uz likumu, atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību” ar vārdiem “kurai ar tiesas spriedumu aizliegts veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību.”

Juridiskā komisija

Izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarību.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 227.panta piektajā daļā vārdu “likumīgos” un otro teikumu.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 227.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Valde pieņem lēmumus ar vienkāršo balsu vairākumu, j statūtos nav noteikts lielāks nepieciešmo balsu vairākums.”

 

Atbalstī daļēji

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

222.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura pārstāv sabiedrību un vada tās darbību.

(2) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(3) Par valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

(4) Par valdes locekli nevar būt padomes loceklis vai persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīga veida vai visu veidu komercdarību.

(5) Ja sabiedrībai ir padome, valde savā rīcībā ievēro padomes norādījumus.

(6) Valdei ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī iesniegt padomei pārskatu par sabiedrības darbību un finansiālo stāvokli, kā arī nekavējoties ziņot padomei par sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos vai citiem ar sabiedrības komercdarbību saistītiem būtiskiem apstākļiem.

(7) Ja valdē ir vairāk par diviem locekļiem, tie no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu. Ja sabiedrībai ir padome, statūtos var paredzēt, ka valdes priekšsēdētāju ieceļ padome.

(8) Valdes loceklim var maksāt atlīdzību, kura atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu.

(9) Detalizētāku valdes darba kārtības regulējumu var paredzēt statūtos vai valdes reglamentā.

(10) Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējs dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

228.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli (neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi).

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

419.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420.

Juridiskā komisija

Izteikt 228.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien sattūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešājām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 228.panta trešajā daļā vārdu “pilnsapulces” ar vārdiem “dalībnieku sapulces”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

223.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešājām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, dalībnieku pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

 

229.pants. Grāmatvedības uzskaite

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām.

421.

 

 

 

 

 

422.

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 229.pantu šādā redakcijā:

“229.pants. Grāmatvedība

Valde organizē grāmatvedību saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību.””

Juridiskā komisija

Izteikt pantu šādā redakcijā:

“229.pants Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atablstīt

224.pants Valdes kompetence

Valde organizē sabiedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likuma noteikumiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci.

230.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc dalībnieki. Pieteikumam Komercreģistram par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu jāpievieno dalībnieku sapulces vai padomes lēmums un attiecīgais protokols.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstiska piekrišana. Rakstiskajā piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu (neatkarīgi no iemesla). Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Ja valdes loceklis tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskata pienākumu neizpildi, nespēju vadīt sabiedrību vai būtisku kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojams šā likuma 79.pants.

     

225.pants. Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Valdes locekļus ievēlē un atsauc dalībnieki. Iesniedzot komercreģistram Pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces vai padomes lēmums un attiecīgais protokols.

(2) Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Tajā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē uz trim gadiem, ja statūti nenosaka īsāku termiņu.

(4) Valdes locekli var atsaukt ar dalībnieku lēmumu (neatkarīgi no iemesla). Ja sabiedrībai ir padome, tā var atstādināt valdes locekli no amata līdz dalībnieku sapulcei, bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem.

(5) Ja valdes loceklis tiek atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām bez attaisnojoša iemesla, viņam ir tiesības prasīt viņam nodarīto zaudējumu atlīdzību.

(6) Statūtos var paredzēt, ka valdes locekli var atsaukt tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Par šādu iemeslu jebkurā gadījumā uzskata pienākumu neizpildi, nespēju vadīt sabiedrību vai būtisku kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm.

(7) Valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību izbeidzas ar brīdi, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu. Attiecībā uz trešajām personām piemērojams šā likuma 79.pants.

 

 

XIII nodaļa

Akciju sabiedrība

     

XIII nodaļa

Akciju sabiedrība

1.apakšnodaļa

Sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

     

1.apakšnodaļa

Sabiedrības kapitāli un vērtspapīri

231.pants. Sabiedrības pamatkapitāls

(1) Sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25000 latu. Atsevišķu komercdarbības veidu veikšanai likums var noteikt augstāku sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

423.

Juridiskais birojs

Aizstāt 231.panta pirmajā daļā vārdus “likums var noteikt” ar vārdiem “likumā var būt noteikts”.

Atbalstīt

226.pants. Sabiedrības pamatkapitāls

(1) Sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu. Atsevišķu komercdarbības veidu veikšanai likumā var noteikt augstāku sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu.

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no sabiedrības reģistrācijas dienas.

232.pants. Akcija

(1) Akcija apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Akcija ir vērtspapīrs.

424.

 

 

 

 

 

 

425.

Deputāts M.Segliņš

Papildināt 232.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) No akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras valdījumā ir šī akcija un kura kā šīs akcijas īpašnieks ir ierakstīta akciju reģistrā.”

Juridiskais birojs

Papildināt 232.panta pirmo daļu pēc vārda “tiesības” ar vārdiem “atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

227.pants. Akcija

(1) Akcija apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Akcija ir vērtspapīrs.

233.pants. Akciju veidi

(1) Akcijās var tikt nostiprinātas dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprinātas vienāds tiesību apjoms, ir viena veida akcijas.

426.

Juridiskā komisija

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“233.pants. Akciju kategorijas”

Atbalstīt

228.pants. Akciju kategorijas

(1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;

2) likvidācijas kvotas saņemšanu;

3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir viena veida akcijas.

 

234.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā šīs akcijas īpašnieks ir ierakstīta akciju reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras valdījumā ir šī akcija, ja likumā noteiktajā kārtībā nav pierādīts pretējais.

(4) Akcionārs var pieprasīt sabiedrībai konvertēt viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti neparedz citādi.

427.

 

428.

 

 

429.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 234.pantu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 234.panta otrajā daļā vārdus “kā šīs akcijas īpašnieks” ar vārdiem “kā akcionārs”

Juridiskā komisija

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras turējumā ir šī akcija.”

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

229.pants. Vārda akcija un uzrādītāja akcija

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akciju reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras turējumā ir šī akcija.

(4) Akcionārs var pieprasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūti neparedz citādi.

235.pants. Akciju forma un izlaišana

(1) Akcijas izlaiž dematerializētā formā saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija nosacījumiem.

(2) Akciju izlaišana atļauta tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

430.

 

 

 

 

 

 

431.

 

 

 

 

432.

Deputāts M.Segliņš

Izteikt 235.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akcijas var būt materializētas vai dematerializētas formas. Dematerializētas akcijas izlaiž saskaņā ar Latvijas centrālā depozitārija noteikumiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 235.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akcijas var būt materializētā vai dematerializētā formā.”

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 235.pantā vārdus “Centrālā depozitārija noteikumiem” ar vārdiem “likumu “Par vērtspapīriem””.

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

230.pants. Akciju forma un izlaišana

(1) Akcijas var būt materializētas vai dematerializētas.

(2) Akciju izlaišana atļauta tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā.

 

236.pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti un pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

(2) Minimālā akcijas nominālvērtība ir viens lats. Nosakot augstāku akcijas nominālvērtību, to izsaka veselos skaitļos, un tai jādalās ar sabiedrības mazāko akcijas nominālvērtību bez atlikuma.

(3) Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība ir zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.

(4) Vienā sabiedrībā visām viena veida akcijām ir vienāda nominālvērtība.

433.

 

434.

 

 

 

435.

 

436.

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 236.panta pirmo un trešo daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti.”

Juridiskā komisija

Izslēgt trešo daļu.

Juridiskā komisija

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “viena veida” ar vārdiem “vienas kategorijas”

 

Atbalstīt daļēji

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

231.pants. Akciju nominālvērtība

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūti.

(2) Minimālā akcijas nominālvērtība ir viens lats. Nosakot augstāku akcijas nominālvērtību, to izsaka veselos skaitļos, un tai jādalās ar sabiedrības mazāko akcijas nominālvērtību bez atlikuma.

(3) Vienā sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir vienāda nominālvērtība.

237.pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija ir akcijas veids, kas dod tās īpašniekam īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

437.

Juridiskā komisija

Izteikt 237.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.”

Atbalstīt

232.pants. Priekšrocību akcijas

(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības dividendes, likvidācijas kvotas vai dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanā.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts tās statūtos.

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas.

 

238.pants. Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības

(1) Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akciju īpašniekam nav balsstiesību.

(3) Ja priekšrocību akciju īpašnieks par diviem pārskata gadiem pēc kārtas nesaņem dividendes vai saņem daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības uz vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo akciju nominālvērtību summai, un šo akcionāru balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijas.

(5) Priekšrocību akciju īpašnieks zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš nesaņemtās dividendes.

438.

Juridiskā komisija

Izteikt 238.pantu šādā redakcijā:

“238.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod tiesības balsot.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocības akcijas par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības uz vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai, un šā akcionāra balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijas.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizņemtās dividendes.

Atbalstīt

233.pants. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod tiesības balsot.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, viņš nākamajā pārskata gadā iegūst balsstiesības atbilstoši vispārīgiem nosacījumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai, un šā akcionāra balsis ņem vērā, nosakot akcionāru sapulces kvorumu.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes un likumiskos procentus, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizņemtās dividendes.

 

239.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kas izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, kad par tā apstiprināšanu nobalsojušo priekšrocību akciju īpašnieku balsu skaits nav mazāks par trim ceturtdaļām balsu no priekšrocību akcionāru balsu kopskaita un kad izdarīti attiecīgi grozījumi statūtos.

(3) Šā panta otrā daļa par priekšrocību akciju īpašnieku piekrišanu attiecināma arī uz gadījumu, ja tiek pieņemts lēmums par jaunu priekšrocību akciju izlaidi, kurām ir lielākas vai vienādas privilēģijas, salīdzinot ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta trešā daļa nav piemērojama jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja statūti paredz priekšrocību akciju īpašniekiem pirmpirkuma tiesības uz jaunizlaižamajām priekšrocību akcijām;

2) ja, izlaižot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos ir tieši atrunāts, ka šā panta trešā daļa nav piemērojama.

439.

Juridiskā komisija

Aizstāt 239.panta otrajā, trešajā daļā, ceturtās daļas 1.punktā vārdus “akciju īpašnieks” ar vārdiem “akcionārs” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

234.pants. Priekšrocību grozīšana, ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalsojušo priekšrocību akcionāru balsu skaits nav mazāks par trim ceturtdaļām balsu no priekšrocību akcionāru balsu kopskaita un ja ir izdarīti attiecīgi grozījumi statūtos.

(3) Šā panta otrā daļa par priekšrocību akcionāra piekrišanu attiecināma arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas privilēģijas salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta trešā daļa nav piemērojama jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja statūti paredz priekšrocību akcionāra pirmpirkuma tiesības uz jaunizlaižamajām priekšrocību akcijām;

2) ja, izlaižot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos ir tieši norādīts, ka šā panta trešā daļa nav piemērojama.

 

240.pants. Akciju reģistrs

(1) Vārda akciju un to īpašnieku uzskaitei iekārto akciju reģistru.

(2) Ierakstus akciju reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar saviem parakstiem apliecina valdes pilnvarota persona.

     

235.pants. Akciju reģistrs

(1) Vārda akciju un to īpašnieku uzskaitei iekārto akciju reģistru.

(2) Ierakstus akciju reģistrā izdara un ierakstu pareizību ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarota persona.

241.pants. Akciju reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akciju reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi,< /P>

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas veidu, nominālvērtību, sērijas numuru un no tās izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, – akciju apmaksas termiņu;

4) ziņas par akciju apgrūtināšanu.

(2) Sākotnējie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi trīs dienu laikā pēc notikušajām izmaiņām akcionāru sastāvā vai īpašuma tiesībās uz akcijām.

(4) Par izmaiņām akciju reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas ziņo Komercreģistram, iesniedzot precizētu akciju reģistra izrakstu.

440.

Juridiskā komisija

Izteikt 241.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi trīs dienu laikā no brīža, kad valde ir saņēmusi informāciju par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.”

 

Atbalstīt

236.pants. Akciju reģistrā ierakstāmās ziņas

(1) Akciju reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas veidu, nominālvērtību, sērijas numuru un no tās izrietošo balsu skaitu;

3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, – akciju apmaksas termiņu;

4) ziņas par akciju apgrūtināšanu.

(2) Sākotnējie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akciju reģistrā izdarāmi triju dienu laikā no dienas, kad valde ir saņēmusi informāciju par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.

(4) Par izmaiņām akciju reģistra ierakstos valde piecu dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas paziņo komercreģistram, iesniedzot precizētu akciju reģistra izrakstu.

 

242.pants. Tiesības iepazīties ar akciju reģistru

(1) Ar akciju reģistru ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļi, zvērināts revidents, kurš veic gada pārskata pārbaudi, kompetentas valsts iestādes, kā arī citas personas, kurām ir pamatota interese.

(2) šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības saņemt akciju reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apstiprina valde.

441.

 

 

442.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 242.panta otrajā daļā vārdu “apstiprina” ar vārdu “apliecina”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 242.panta otrajā daļā vārdu “apstiprina” ar vārdu “apliecina”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

237.pants. Tiesības iepazīties ar akciju reģistru

(1) Ar akciju reģistru ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļi, zvērināts revidents, kurš veic gada pārskata pārbaudi, kompetentas valsts iestādes, kā arī citas personas, kurām ir pamatota interese.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības saņemt akciju reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valde.

243.pants. Akciju apmaksa

(1) Akcionārs apmaksā akcijas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņos.

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām.

(4) Par pamatkapitāla pilnīgu apmaksu valde piecu dienu laikā ziņo Komercreģistram.

     

238.pants. Akciju apmaksa

(1) Akcionārs apmaksā akcijas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņos.

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām.

(4) Par pamatkapitāla pilnīgu apmaksu valde piecu dienu laikā paziņo komercreģistram.

 

244.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas, ja likums vai statūti nenosaka citādi.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai pilnsapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šī piekrišana var tikt atteikta, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrībai.

(3) Akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un tam pievienotu vērtspapīru konta turētāja izziņu, un par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar šā likuma 241.pantu.

(5) Jaunu slēgtās emisijas akciju ieguvēji nedrīkst tās atsavināt agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām. Jaunu publiskās emisijas akciju ieguvēji drīkst tās atsavināt bez ierobežojumiem tikai pēc pilnas akciju vērtības samaksāšanas.

443.

 

 

 

 

 

 

444.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

445.

Juridiskais birojs

Aizstāt 244.panta otrajā daļā vārdu “pilnsapulce” ar vārdiem “akcionāru sapulce” un aizstāt vārdus “divus mēnešus” ar vārdiem “vienu mēnesi”.

Juridiskā komisija

Izslēgt piekto daļu.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

239.pants. Akcijas atsavināšana

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas, ja likums vai statūti nenosaka citādi.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad paziņojums par atsavināšanu iesniegts sabiedrībai.

(3) Akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.

(4) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un tam pievienotu vērtspapīru konta turētāja izziņu, un par to tiek izdarīts ieraksts akciju reģistrā saskaņā ar šā likuma 241.pantu.

 

 

245.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Meitas sabiedrība nedrīkst parakstīties uz mātes sabiedrības akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās meitas sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona parakstījusies uz akciju uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

446.

Juridiskā komisija

Izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja valdošais uzņēmums ir akciju sabiedrība, tad tās atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.”

Atbalstīt

240.pants. Aizliegums sabiedrībai parakstīties uz savām akcijām

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Ja valdošais uzņēmums ir akciju sabiedrība, tad tās atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

246.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas otrreizējā apgrozībā, izņemot šādus gadījumus:

1) ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) ja sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) ja sabiedrība iegūst savas akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem piešķiramas sabiedrības darbiniekiem;

4) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot kompensāciju šā likuma 357. un 416.pantā noteiktajā kārtībā;

5) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu (universālsukcesijas ceļā);

6) ja sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) ja sabiedrība savas akcijas iegūst mantojuma ceļā;

8) ja sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) ja sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktajā termiņā;

10) ja sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kas radušās, aizstājot sabiedrības valsts vai pašvaldības budžeta parādus ar sabiedrības akcijām.

(2) šā panta pirmās daļas 2. un 6.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) To sabiedrības īpašumā esošo savu akciju nominālvērtību kopsumma, kuras iegūtas šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kopā ar to akciju kopsummu, kuras līdz šai iegūšanai jau ir piederējušas sabiedrībai, nedrīkst pārsniegt vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, un tās jāiegūst par sabiedrības uzkrāto kapitālu, kas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, kura tās ieguvusi otrreizējā apgrozībā savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas pretrunā ar šo pantu, vainīgie valdes locekļi atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības tīro aktīvu vērtība nedrīkst kļūt mazāka par šā likuma 187.panta trešajā daļā noteikto lielumu.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

447.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

448.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 5.punktā vārdus “(universālsukcesijas ceļā)”.

Juridiskais birojs

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība savas akcijas var iegūt ar nosacījumu, ka iegūto un jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un akcijas tiek iegūtas par sabiedrības kapitāla daļu, kas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

241.pants. Savu akciju iegūšanas aizliegums

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas otrreizējā apgrozībā, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem piešķiramas sabiedrības darbiniekiem;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot kompensāciju šā likuma 357. un 416.pantā noteiktajā kārtībā;

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantojuma ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kas radušās, aizstājot sabiedrības parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 6.punktā minētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt tikai pilnībā apmaksātas akcijas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība savas akcijas drīkst iegūt ar nosacījumu, ka iegūto un jau piederošo akciju nominālvērtību kopsumma nepārsniedz vienu desmito daļu no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un akcijas tiek iegūtas par sabiedrības kapitāla daļu, kas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi otrreizējā apgrozībā savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likums nenosaka citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild par pretlikumīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības tīro aktīvu vērtība nedrīkst kļūt mazāka par šā likuma 187.panta trešajā daļā noteikto lielumu.

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

247.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem pienākas šīs sabiedrības darbiniekiem.

449.

Juridiskā komisija

Aizstāt pirmajā daļā vārdu “kredītu” ar vārdu “aizdevumu”.

Atbalstīt

242.pants. Aizliegums finansēt savu akciju iegādi

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz:

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;

2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem pienākas šīs sabiedrības darbiniekiem.

 

248.pants.  Sabiedrības īpašumā esošo savu akciju atsavināšana un anulēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 246.pantu, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā un 246.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas pretrunā ar šā likuma 246.pantu, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrības īpašumā esošās savas akcijas, kuras iegūtas šā likuma 246.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas anulējamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 266., 267., 268. un 269.pantu.

500.

Juridiskais birojs

Aizstāt 248.panta nosaukumā un trešajā daļā vārdus “sabiedrības īpašumā esošo savu akciju” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “sabiedrībai piederošo savu akciju”.

 

Atbalstīt

243.pants.  Sabiedrībai piederošo savu akciju

atsavināšana un anulēšana

(1) Ja sabiedrība ieguvusi pati savas akcijas saskaņā ar šā likuma 246.pantu, šīs akcijas atsavināmas gada laikā no to iegūšanas dienas, izņemot šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā un 246.panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 246.panta noteikumus, pretlikumīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(3) Sabiedrībai piederošās akcijas, kuras iegūtas šā likuma 246.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos, nododamas darbiniekiem sešu mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 246.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas anulējamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 266., 267., 268. un 269.pantu.

 

249.pants. Nosacījumi, ar kādiem sabiedrība pieņem ķīlā pati savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā savas akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāptas šajā pantā minētās prasības, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

     

244.pants. Nosacījumi, ar kādiem sabiedrība pieņem ķīlā savas akcijas

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā savas akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpta šā panta pirmajā daļā minētā prasība, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

250.pants. Obligācijas

(1) Sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts statūtos.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Jaunu akciju izlaides gadījumā obligacionāram ir priekšrocības tiesības iegādāties šīs akcijas viņam piederošo obligāciju nominālvērtību summas apmērā, ja tas paredzēts obligāciju izlaides nosacījumos.

(4) Akcionāru sapulce drīkst pieņemt lēmumu par obligāciju apmaiņu pret akcijām tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz esošo pamatkapitālu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību, ko veido samaksāto obligāciju nominālvērtību kopsumma.

501.

 

 

502.

Deputāts I.Godmanis

Iekļaut 250.pantā termina “obligācija” skaidrojumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 250.pantu šādā redakcijā:

“250. pants. Obligācijas

(1) Obligācijas ir vērtspapīrs, kas dod obligacionāram tiesības katru gadu saņemt no emitenta garantētu ienākumu iepriekš fiksētas procentu likmes apjomā, bet pēc zināmā laika-obligācijas nominālvērtību.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Sabiedrība var emitēt obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām (konvertējamās obligācijas). Obligācija uzskatāma par konvertējamu tikai tad, ja tās apmaiņa ir paredzēta attiecīgajos obligāciju izlaišanas noteikumos.”

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

245.pants. Obligācijas

(1) Obligācijas ir vērtspapīrs, kas dod obligacionāram tiesības katru gadu saņemt no emitenta garantētu ienākumu iepriekš fiksētas procentu likmes apjomā, bet pēc zināmā laika-obligācijas nominālvērtību.

(2) Obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Sabiedrība var emitēt obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām (konvertējamās obligācijas). Obligācija uzskatāma par konvertējamu tikai tad, ja tās apmaiņa ir paredzēta attiecīgajos obligāciju izlaišanas noteikumos.

 

251.pants. Obligāciju izlaišana

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas Komercreģistrā.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

(3) Ar lēmumu par obligāciju izlaišanu apstiprina obligāciju izlaišanas nosacījumus.

(4) Lēmums par obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk par trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(5) Obligacionārs saņem obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams reģistrācijai Komercreģistrā ne vēlāk kā mēnesi līdz obligāciju izlaišanas sākumam.

503.

Juridiskā komisija

Izteikt 251.pantu šādā redakcijā:

251. pants. Obligāciju izlaišana

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

  1. Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu. Lēmums par konvertējamo obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Lēmumā par obligāciju izlaišanu apstiprina arī obligāciju izlaišanas noteikumus, kuros norāda:

  1. izlaicamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
  2. obligācijas cenu;
  3. obligāciju dzēšanas termiņu;
  4. procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus;
  5. obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
  6. konvertējamo obligāciju gadījumā – noteikumus, ar kādiem obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
  7. obligacionāru tiesības.

(5) Obligacionārs iegūst obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams komercreģistram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

Atbalstīt

246.pants. Obligāciju izlaišana

(1) Obligācijas drīkst izlaist tikai pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

(2) Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem akcionāru sapulce.

  1. Lēmumu par obligāciju izlaišanu pieņem ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Lēmums par konvertējamo obligāciju izlaišanu ir pieņemts, ja par to nobalso klātesošie akcionāri ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(4) Lēmumā par obligāciju izlaišanu apstiprina arī obligāciju izlaišanas noteikumus, kuros norāda:

  1. izlaicamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
  2. obligācijas cenu;
  3. obligāciju dzēšanas termiņu;
  4. procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus;
  5. obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
  6. konvertējamo obligāciju gadījumā – noteikumus, ar kādiem obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
  7. obligacionāru tiesības.

(5) Obligacionārs iegūst obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(6) Lēmums par obligāciju izlaišanu iesniedzams komercreģistram ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas.

 

504.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 252.pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“252. pants. Pirmpirkuma tiesības

(1) Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs obligācijas.

(2) Jaunu akciju izlaides gadījumā personai, kurai pieder konvertējamās obligācijas, ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs akcijas proporcionāli tai piederošo obligāciju skaitam, ja tas paredzēts attiecīgo akciju izlaides noteikumos.

 

Atbalstīt

247. pants. Pirmpirkuma tiesības

(1) Konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs obligācijas.

(2) Jaunu akciju izlaides gadījumā personai, kurai pieder konvertējamās obligācijas, ir pirmpirkuma tiesības iegādāties šīs akcijas proporcionāli tai piederošo obligāciju skaitam, ja tas paredzēts attiecīgo akciju izlaides noteikumos.

252.pants. Obligāciju reģistrs

(1) Vārda obligācijas reģistrējamas obligāciju reģistrā, kurā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi,

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numurus;

3) ziņas par obligāciju apgrūtināšanu.

(2) Uzrādītāja obli gāciju izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums "Par vērtspapīriem" un Latvijas Centrālā depozitārija nosacījumi.

505.

 

 

506.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 252.panta otrajā daļā vārdus “un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumi”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 252.panta otrajā daļā vārdus “un Latvijas Centrālā depozitārija nosacījumi”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

248.pants. Obligāciju reģistrs

(1) Vārda obligācijas reģistrējamas obligāciju reģistrā, kurā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

b) juridiskajai personai norāda nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numurus;

3) ziņas par obligāciju apgrūtināšanu.

(2) Uzrādītāja obligāciju izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums "Par vērtspapīriem".

 

253.pants. Obligacionāru tiesības

(1) Obligacionāru tiesības nosaka šis likums, statūti un obligāciju izlaišanas nosacījumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

     

249.pants. Obligacionāru tiesības

(1) Obligacionāru tiesības nosaka šis likums, statūti un obligāciju izlaišanas nosacījumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

     

2.apakšnodaļa

Pamatkapitāla palielināšana un samazināšana

254.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas nosacījumi, un vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 288.panta otro daļu.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētajām balsīm.

     

250.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, kurā tiek noteikti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas nosacījumi, un vienlaikus pieņemot lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 288.panta otro daļu.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētajām balsīm.

 

255.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, izlaižot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā apmaksāts. Ja nesamaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā samaksāts.

(3) Ja jaunā laidiena akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 160.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

     

251.pants. Pamatkapitāla palielināšana

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, izlaižot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā apmaksāts. Ja neapmaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā apmaksāts.

(3) Ja jaunā laidiena akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 160.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai tad, ja to paredz pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi.

 

256.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida akcijas, citu veidu akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad īstenotas tā veida akciju īpašnieku tiesības, pie kuras pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās akcijas vismaz nedēļas laikā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

     

252.pants. Akcionāra pirmpirkuma tiesības

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida akcijas, citu veidu akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad īstenotas tā veida akciju īpašnieku tiesības, pie kura pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās akcijas vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.

257.pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām tiek izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā izsludināšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) izsludināto akciju veidus, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai vārda akciju gadījumā – no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

     

253.pants. Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām

(1) Paziņojums par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sabiedrība ierakstītās vēstulēs nosūta visiem vārda akciju īpašniekiem paziņojumu par viņu pirmpirkuma tiesībām uz jaunā laidiena akcijām.

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūti nenosaka citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) izsludināto akciju veidus, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai - vārda akciju gadījumā – no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

258.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst tikt ierobežotas vai atceltas statūtos, bet var tikt ierobežotas vai atceltas ar akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu, valde sniedz pamatojumu par šo tiesību ierobežošanas vai atcelšanas nepieciešamību un par jaunā laidiena akciju izvēlēto pārdošanas cenu.

(3) Lēmuma daļa par akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā mēnesi pirms akciju laidiena sākuma.

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 264.panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

     

254.pants. Akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošana vai atcelšana

(1) Akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt statūtos, bet var ierobežot vai atcelt ar akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu, valde sniedz pamatojumu par šo tiesību ierobežošanas vai atcelšanas nepieciešamību un par jaunā laidiena akciju pārdošanas cenu.

(3) Lēmuma daļa par akcionāru pirmpirkuma tiesību ierobežošanu vai atcelšanu publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā mēnesi pirms akciju laidiena sākuma.

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 264.panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīs institūcijas nodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesības.

 

259.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita tos sabiedrības brīvos līdzekļus, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(2) šajā gadījumā sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju nominālvērtību summai. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu (izdarot attiecīgus grozījumus statūtos).

(3) Pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā nedrīkst palielināt, ja tā rezultātā katram akcionāram neiznāk vismaz viena mazākās nominālvērtības akcija.

     

255.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita tos sabiedrības brīvos līdzekļus, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla un rezerves kapitāla kopējo apmēru.

(2) Šajā gadījumā sabiedrība izlaiž jaunas akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju nominālvērtību summai. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu (izdarot attiecīgus grozījumus statūtos).

(3) Pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā nedrīkst palielināt, ja tā rezultātā katram akcionāram neiznāk vismaz viena mazākās nominālvērtības akcija.

 

260.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstisku piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(2) šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(3) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā nedrīkst, ja sabiedrības saistības pret kreditoriem vairāk par piecām reizēm pārsniedz sabiedrības pašas kapitālu.

(4) Sabiedrības pašas kapitāla bilancei pēc pamatkapitāla palielināšanas jābūt pozitīvai.

     

256.pants.  Pamatkapitāla palielināšana, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām

(1) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(3) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā nedrīkst, ja sabiedrības saistības pret kreditoriem vairāk par piecām reizēm pārsniedz sabiedrības pašas kapitālu.

(4) Sabiedrības pašas kapitāla bilancei pēc pamatkapitāla palielināšanas jābūt pozitīvai.

 

507.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 260.1.pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“260.1 pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1)Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

  1. jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;
  2. jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;
  3. atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šo akciju apmaiņas koeficientu.

(4) Ja akcijas tiek emitētas ar mērķi apmainīt tās pret konvertējamām obligācijām, jauno akciju nominālvērtību kopsummai jāatbilst apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsummai.

(5) Izlaist akcijas apmaiņai pret konvertējamām obligācijām drīkst tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz summu, ko veido esošais pamatkapitāls, paredzētais pamatkapitāla palielinājums, kuru veidos apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsumma, un rezerves kapitāls.

Atbalstīt

257.pants. Pamatkapitāla palielināšana ar īpašu mērķi

(1) Pamatkapitālu var palielināt, nosakot, ka jaunās akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kas tiek norādīts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

  1. jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;
  2. jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;
  3. atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās akcijas, kā arī šo akciju apmaiņas koeficientu.

(4) Ja akcijas tiek emitētas ar mērķi apmainīt tās pret konvertējamām obligācijām, jauno akciju nominālvērtību kopsummai jāatbilst apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsummai.

(5) Izlaist akcijas apmaiņai pret konvertējamām obligācijām drīkst tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz summu, ko veido esošais pamatkapitāls, paredzētais pamatkapitāla palielinājums, kuru veidos apmaiņai paredzēto obligāciju nominālvērtību kopsumma, un rezerves kapitāls.

 

261.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju veidus, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunā laidiena akciju veidu vai veidus, kā arī tiesības, kas izriet no šo veidu akcijām, un akciju skaitu;

5) izlaicamo akciju nominālvērtību, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju veidu, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunā laidiena akcijām, ja viņiem šādas tiesības ir;

10) datumu, ar kuru jaunie akcionāri sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

11) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu vai izlaistās obligācijas - par akcijām, vai aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. un 10.punktā noteiktās ziņas.

508.

Juridiskā komisija

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām vai palielinot pamatkapitālu ar īpašu nosacījumu, pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. un 10.punktā noteiktās ziņas.

Atbalstīt

258.pants. Pamatkapitāla palielināšanas nosacījumi

(1) Lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu norāda šādus pamatkapitāla palielināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju veidus, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunā laidiena akciju veidu vai veidus, kā arī tiesības, kas izriet no šo veidu akcijām, un akciju skaitu;

5) izlaicamo akciju nominālvērtību, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām;

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

7) to akciju veidu, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunā laidiena akcijām, ja viņiem šādas tiesības ir;

10) datumu, ar kuru jaunie akcionāri sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

11) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Ja pamatkapitālu palielina, izdarot mantisko ieguldījumu, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām vai palielinot pamatkapitālu ar īpašu nosacījumu, pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos nav jānorāda šā panta pirmās daļas 8. un 10.punktā noteiktās ziņas.

262.pants. Emisijas prospekts

(1) Lai emitētu akcijas, sabiedrībai jāsagatavo un jāizsūta katram akcionāram emisijas prospekts, izņemot šā likuma 261.panta otrajā daļā minētos gadījumus. Prospektā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) galvenos sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītājus;

3) šā likuma 263.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas;

4) padomes un valdes locekļu, kā arī revidentu vārdus, uzvārdus un amatus.

(2) Emisijas prospektā ietveramas ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(3) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

509.

 

 

 

 

 

 

510.

Juridiskā komisija

Izteikt 262.pantu šādā redakcijā:

“262.pants. Emisijas prospekts

(1) Sabiedrība sagatavo emisijas prospektu, kurā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) galvenos sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītājus;

3) šā likuma 263.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas;

4) padomes un valdes locekļu, kā arī revidentu vārdus, uzvārdus un amatus;

5) ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(2) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

(3) Emisijas prospektu nesagatavo šā likuma 261.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

(4) Emisijas prospektu sabiedrība izsūta visiem akciju reģistrā reģistrētajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir izlaidusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par emisijas prospektu publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku un vietu, kur var iepazīties ar emisijas prospektu.

Atbalstīt

259.pants. Emisijas prospekts

(1) Sabiedrība sagatavo emisijas prospektu, kurā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) galvenos sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītājus;

3) šā likuma 263.panta pirmajā daļā noteiktās ziņas;

4) padomes un valdes locekļu, kā arī revidentu vārdus, uzvārdus un amatus;

5) ziņas, kas norādītas pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(2) Emisijas prospektam pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri realizētu savas pirmpirkuma tiesības.

(3) Emisijas prospektu nesagatavo šā likuma 261.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

(4) Emisijas prospektu sabiedrība izsūta visiem akciju reģistrā reģistrētajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir izlaidusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par emisijas prospektu publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku un vietu, kur var iepazīties ar emisijas prospektu.

 

263.pants. Jaunā laidiena akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos, ievērojot šā likuma 236.pantā minētās prasības.

(2) Par katru jaunā laidiena akciju tās parakstītājs samaksā šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā – arī no papildmaksas. Akciju pārdošanas cenu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajās robežās, bet, ja tādas nav noteiktas, - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros.

(3) Ja sabiedrības rezerves kapitāls ir uzkrāts pilnā statūtos paredzētajā apmērā, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Papildmaksu par akcijām nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

511.

Deputāts I.Godmanis

Papildināt 263.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja akciju sabiedrība izlaiž akcijas slēgtā emisijā, to pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par bilances vērtību vai 90% no tirgus vērtības.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

260.pants. Jaunā laidiena akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

(1) Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos, ievērojot šā likuma 236.pantā minētās prasības.

(2) Par katru jaunā laidiena akciju tās parakstītājs samaksā šīs akcijas pārdošanas cenu, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un - šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā – arī no papildmaksas. Akciju pārdošanas cenu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajās robežās, bet, ja tādas nav noteiktas, - Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros.

(3) Ja sabiedrības rezerves kapitāls uzkrāts pilnā statūtos paredzētajā apmērā, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Papildmaksu par akcijām nosaka pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

 

264.pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai, pamatojoties uz līgumu, uzticēt tās organizēšanu bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai.

(2) Parakstoties uz jaunā laidiena vārda akcijām, akciju parakstītājs apmaksā visu emisijas uzcenojumu un vismaz 25 procentus no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksu, bet pārējo daļu samaksā pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Par visām parakstītajām uzrādītāja akcijām samaksājama pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, ja tas ir paredzēts pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos.

(5) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(6) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

512.

Juridiskā komisija

Izteikt 264.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par notikušu parakstīto akciju vērtībā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.”

Atbalstīt

261.pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai, pamatojoties uz līgumu, uzticēt tās organizēšanu bankai, brokeru sabiedrībai vai biržai.

(2) Parakstoties uz jaunā laidiena vārda akcijām, akciju parakstītājs apmaksā visu emisijas uzcenojumu un vismaz 25 procentus no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksu, bet pārējo daļu samaksā pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad komercreģistrā reģistrēts akcionāru sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Par visām parakstītajām uzrādītāja akcijām samaksājama pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju laidiens uzskatāms par notikušu parakstīto akciju vērtībā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.

(5) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(6) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.

265.pants. Pamatkapitāla palielināšanas reģistrācija Komercreģistrā

(1) Mēneša laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā paziņojumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Paziņojumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu;

3) bankas izziņu par akciju apmaksu (ja apmaksa veikta naudā);

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu);

5) izziņu no zemesgrāmatas vai kustamās mantas reģistra, ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts Komercreģistrā.

513.

Juridiskā komisija

Izteikt 265.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;”.

Atbalstīt

262.pants. Pamatkapitāla palielināšanas reģistrācija komercreģistrā

(1) Mēneša laikā pēc pamatkapitāla palielināšanas nosacījumos noteiktā parakstīšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistram paziņojumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(2) Paziņojumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu;

3) bankas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina daļas apmaksu;

4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu);

5) izziņu no zemesgrāmatas vai kustamās mantas reģistra, ja mantiskā ieguldījuma priekšmets ir nekustama vai reģistrējama kustama lieta.

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

 

266.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu var samazināt:

1) apvienojot akcijas;

2) samazinot akciju nominālvērtību;

3) nopērkot daļu akciju no akcionāriem un tās anulējot.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 231.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrības īpašumā esošo savu akciju rēķina.

(4) Samazināt pamatkapitālu uz priekšrocību akciju rēķina drīkst tikai pēc visu saistību nokārtošanas ar šo akciju īpašniekiem.

514

 

 

515.

Juridiskā komisija

Izslēgt 266.panta pirmo daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 266.panta trešajā daļā vārdus “uz sabiedrības īpašumā esošo” ar vārdiem “uz sabiedrībai piederošo”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 266.panta ceturtajā daļā vārdus “šo akciju īpašniekiem” ar vārdiem “šiem akcionāriem”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

263.pants. Pamatkapitāla samazināšana

(1) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 231.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(2) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(3) Samazināt pamatkapitālu uz priekšrocību akciju rēķina drīkst tikai pēc tam, kad nokārtotas visas saistības ar šiem akcionāriem.

267.pants. Pamatkapitāla samazināšanas nosacījumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) anulējamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts izmaksāt daļu pamatkapitāla atpakaļ akcionāriem, – izmaksas nosacījumi.

     

264.pants. Pamatkapitāla samazināšanas nosacījumi

Lēmumā par pamatkapitāla samazināšanu norāda šādus pamatkapitāla samazināšanas nosacījumus:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslus;

2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;

3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;

4) anulējamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;

5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;

6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, – tā izmaksas nosacījumus.

268.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Sabiedrības kreditoram, kuram ir bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienai un kurš iebilst pret pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesības prasīt no sabiedrības saistību izpildes nodrošinājumu. Ja sabiedrība nevar šādu nodrošinājumu sniegt, kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi.

(2) Nodrošinātajam kreditoram nav šā panta pirmajā daļā minēto tiesību.

(3) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienas valde izsludina pamatkapitāla samazināšanu, nosūta katram zināmajam sabiedrības kreditoram rakstisku paziņojumu un publicē šo paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) jauno pamatkapitāla lielumu;

3) kreditoru pieteikšanās termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

 

 

 

265.pants. Kreditoru aizsardzība pamatkapitāla samazināšanas gadījumā

(1) Sabiedrības kreditoram, kuram ir bijušas prasījuma tiesības pret sabiedrību līdz lēmuma par pamatkapitāla samazināšanu pieņemšanas dienai un kurš iebilst pret pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesības prasīt no sabiedrības saistību izpildes nodrošinājumu. Ja sabiedrība nevar šādu nodrošinājumu sniegt, kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi.

(2) Nodrošinātajam kreditoram nav šā panta pirmajā daļā minēto tiesību.

(3) Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde izsludina pamatkapitāla samazināšanu, nosūta katram zināmajam sabiedrības kreditoram rakstveida paziņojumu un publicē šo paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) jauno pamatkapitāla lielumu;

3) kreditoru pieteikšanās termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

 

269.pants. Pamatkapitāla samazināšanas reģistrācija

(1) Ne agrāk par kreditoru pieteikšanās termiņa beigām valde iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā valde apliecina, ka ir nodrošināti termiņā pieteiktie to kreditoru prasījumi, kuri iebilduši pret pamatkapitāla samazināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu.

516.

Juridiskais birojs

Aizstāt 269.panta otrajā daļā vārdu “nodrošināti” ar vārdiem “nodrošināti vai apmierināti”.

Atbalstīt

266.pants. Pamatkapitāla samazināšanas reģistrācija

(1) Ne agrāk par kreditoru pieteikšanās termiņa beigām valde iesniedz komercreģistram pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā valde apliecina, ka ir nodrošināti vai apmierināti termiņā pieteiktie to kreditoru prasījumi, kuri iebilduši pret pamatkapitāla samazināšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajam pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un šīs sapulces protokolu;

2) akcionāru sapulces lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un statūtu precizēto tekstu.

3.apakšnodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

     

3.apakšnodaļa

Sabiedrības organizatoriskā struktūra

270.pants. Sabiedrības institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai.

     

267.pants. Sabiedrības institūcijas

(1) Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(2) Akcionāru sapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai.

271.pants. Akcionāru sapulce

(1) Akcionāru sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija, kurā akcionāri īsteno savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

     

268.pants. Akcionāru sapulce

(1) Akcionāru sapulce ir sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija, kurā akcionāri īsteno savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

272.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu un sabiedrības padomes un valdes ziņojumu apstiprināšanu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes un valdes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atcelšanu;

4) prasību vai sūdzību celšanu pret valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļiem vai par atteikšanos no prasības vai sūdzības pret tiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības vai sūdzības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atalgojuma noteikšanu padomes un kontroles institūcijas locekļiem;

10) pastāvīgo vai pagaidu komisiju izveidošanu atsevišķu jautājumu risināšanai vai kontrolēšanai;

11) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Pieņemt lēmumus jautājumos, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē, akcionāru sapulce drīkst tikai tad, ja to pieprasa attiecīgi valde vai padome.

(3) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja to paredz likums vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.

517

 

 

 

518.

 

 

 

519.

 

520.

 

 

521.

 

 

522.

 

.

 

 

 

 

 

 

523.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 272.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “apstiprināšanu” ar vārdu “pieņemšanu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 272.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un sabiedrības padomes un valdes ziņojumu apstiprināšanu;”

Juridiskā komisija

Izslēgt 272.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “un valdes” un 4.punktā vārdus “vai sūdzību”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 272.panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “padomes un kontroles institūcijas locekļiem” ar vārdiem “padomes locekļiem un revidentiem”.

Juridiskā komisija

Izslēgt pirmās daļas 10.punktu.

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 272.panta otro un trešo daļu kā jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Akcionāru sapulce drīkst pieņemt lēmumus citos - pirmajā daļā neminētos - jautājumos, kas ietilpst valdes un padomes kompetencē tad, ja šāda akcionāru sapulces tiesība ir noteikta sabiedrības statūtos.”

Juridiskā komisija

Izslēgt otro daļu.

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

269.pants. Akcionāru sapulces kompetence

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atcelšanu;

4) prasību celšanu pret valdes, padomes un kontroles institūcijas locekļiem vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli;

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atalgojuma noteikšanu padomes locekļiem un revidentiem;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju.

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja to paredz likums vai ja to izskatīšana neietilpst citu sabiedrības institūciju kompetencē.

273.pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībā, kuras darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībā, kura ir koncerna mātes sabiedrība, - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) Komercreģistra turētājs;

3) likvidatori.

(4) Komercreģistra turētājs sasauc akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

524.

Juridiskā komisija

Aizstāt 273.panta trešās daļas 2.punktā un ceturtajā daļā vārdus “komercreģistra turētājs” ar vārdiem “komercreģistra iestāde”.

Atbalstīt

270.pants. Kārtējā akcionāru sapulce

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci valde sasauc katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet sabiedrībā, kuras darbības apjoms pārsniedz likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, un sabiedrībā, kura ir koncerna mātes sabiedrība, - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;

2) komercreģistra iestāde;

3) likvidatori.

(4) komercreģistra iestāde sasauc akcionāru sapulci pēc viena akcionāra vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.

 

274.pants. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par pieciem procentiem no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un ieteikto darba kārtība. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

525.

 

 

 

 

 

 

526.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 274.panta pirmajā daļā vārdu “pieciem” ar vārdu “divdesmit”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 274.panta pirmajā daļā vārdus “ne mazāk par pieciem procentiem” ar vārdiem “ne mazāk kā vienu divdesmito daļu”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

271.pants. Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšana

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, sabiedrības revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ja statūti neparedz zemāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un ieteikto darba kārtība. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un informē par to revidentus.

(3) Valde sasauc ārkārtas akcionāru sapulci mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.

 

275.pants.  Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja pēc sabiedrības pārskata gada noslēgšanas izrādās, ka sabiedrības tīro aktīvu vērtība ir mazāka par divām trešdaļām no parakstītā pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi faktiski maksātnespējīga, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās izbeigšanu.

527.

Juridiskais birojs

Izslēgt 275.panta vārdu “tīro”.

Atbalstīt.

272.pants.  Akcionāru sapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

Ja pēc sabiedrības pārskata gada noslēgšanas izrādās, ka sabiedrības aktīvu vērtība ir mazāka par divām trešdaļām no parakstītā pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi faktiski maksātnespējīga, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās izbeigšanu.

276.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

     

273.pants. Akcionāru sapulču sasaukšanas izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

277.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot vārda akciju īpašniekiem rakstiskus paziņojumus ar ierakstītām vēstulēm vai ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) statūtu nosacījumus par darbībām, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai tie varētu piedalīties un balsot (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

6) statūtu nosacījumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta vārda akciju īpašniekiem, norāda šā panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības lēmumu projektu kopijas saņemt bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

528.

 

 

 

529.

 

 

530.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 277.panta trešās daļas 5.punktā vārdus “statūtu noteikumus par darbībām” ar vārdu “darbības”.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 277.panta ceturtajā daļā vārdu “otrās” ar vārdiem “šā panta trešās”.

Juridiskā komisija

Papildināt 277.panta trešās daļas 8.punktu ar vārdiem:

“kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

274.pants. Akcionāru sapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, – publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā;

2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, – nosūtot vārda akciju īpašniekiem rakstveida paziņojumus ierakstītās vēstulēs vai ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) sapulces vietu un laiku;

3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);

4) institūciju, kura sasauc sapulci;

5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

6) statūtu nosacījumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);

7) darba kārtību;

8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta vārda akciju īpašniekiem, norāda šā panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(5) Akcionāriem ir tiesības lēmumu projektu kopijas saņemt bez maksas.

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

 

278.pants. Sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Papildinājumus sapulces darba kārtībā izsludina tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu.

531.

 

 

 

532.

 

 

 

533..

Juridiskais birojs

Aizstāt 278.panta otrajā daļā vārdus “piecus procentus” ar vārdiem “vienu divdesmito daļu”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 278.panta trešajā daļā vārdu “papildinājumus” ar vārdiem “paziņojumu par papildinājumiem”.

Juridiskā komisija

Papildināt trešo daļu ar vārdiem “ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sapulces”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

275.pants. Akcionāru sapulces darba kārtība

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības desmit dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Paziņojumu par papildinājumiem akcionāru sapulces darba kārtībā izsludina tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sapulces.

279.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

     

276.pants. Akcionāru sapulces tiesīgums

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.

 

280.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(2) Atkārtotajā akcionāru sapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti paziņojumā par sākotnējo sapulci.

(3) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes, valdes un kontroles institūcijas locekļu vai zvērināta revidenta atsaukšana (ar nosacījumu, ka šajā pašā sapulcē jāievēlē jaunas amatpersonas atsaukto vietā);

2) prasības celšana pret padomes, valdes vai kontroles institūcijas locekļiem, ja šajā pašā sapulcē ticis izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas sapulces sasaukšana.

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstisku pieprasījumu, valdei jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

534.

 

 

536.

 

 

537.

 

 

 

 

 

538.

 

 

 

 

539.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts M.Segliņš

Izslēgt 280.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdus iekavās.

Deputāts I.Godmanis

280.panta pirmajā daļā dot atsauci uz panta ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Atkārtotā sapulce izsludināma 273.pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms šīs sapulces.”

Juridiskā komisija

Izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) jaunas vai atkārtotas sapulces sasaukšana;”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 280.panta piektajā daļā vārdus “ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums” ar vārdiem “ja ir šā likuma 287.panta otrajā daļā paredzētie pamati”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

277.pants. Akcionāru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(2) Atkārtotajā akcionāru sapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri bija iekļauti paziņojumā par sākotnējo sapulci. Atkārtotā sapulce izsludināma 273.pantā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms šīs sapulces.

(3) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes, valdes un kontroles institūcijas locekļu vai zvērināta revidenta atsaukšana;

2) prasības celšana pret padomes, valdes vai kontroles institūcijas locekļiem, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;

3) jaunas vai atkārtotas sapulces sasaukšana.

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 287.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.

281.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstiski un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam, ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu.

(2) Akcionāra pilnvarnieka pilnvara ir spēkā tikai tajā sapulcē, uz kuru tā ir izsniegta, kā arī uz atkārtotajām sapulcēm ar to pašu darba kārtību, ja iepriekšējā sapulce nav bijusi tiesīga.

(3) Sabiedrības padomes, valdes, kontroles institūcijas locekļi un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt akcionāra pilnvarnieki sapulcē.

(4) Sabiedrība, kurā ir liels akcionāru skaits, savos statūtos var paredzēt nevis visu akcionāru personisku piedalīšanos akcionāru sapulcē, bet gan akcionāru grupu pilnvarnieku piedalīšanos. Šādā gadījumā statūtos jāparedz, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, kā arī pilnvarnieku iecelšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība un katra pilnvarnieka balsu skaits. Nosakot, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, jānodrošina, lai katram akciju veidam būtu vismaz viens pilnvarnieks. Šādam pilnvarojumam nav piemērojama šā panta otrā daļa.

(5) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru sapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro kā savu pilnvarnieku.

(6) Valdes un padomes locekļiem, kā arī kontroles institūcijas locekļiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

540.

 

 

541.

 

 

 

 

 

 

542.

 

 

 

543.

 

 

 

544.

 

 

545.

Deputāts I.Godmanis

281.pantu izteikt citā redakcijā, izslēdzot vārdus “akcionāru grupas pilnvarnieki.

Juridiskā komisija

Papildināt 281.panta pirmo daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina viņu pilnvaru.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 281.panta otrajā daļā vārdus “iepriekšējā sapulce nav bijusi tiesīga” ar vārdiem “sākotnējā sapulce nav notikusi”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 281.panta trešajā daļā vārdus “kontroles institūcijas” un papildināt pēc vārda “locekļi” ar vārdu “revidenti”

Juridiskā komisija

Izslēgt 281.panta ceturto daļu.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 281.panta sestajā daļā vārdus “kontroles institūcijas locekļiem” ar vārdu “revidentiem”.

Atbalstīt

daļēji

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

278.pants. Piedalīšanās akcionāru sapulcē

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pilnvarnieku starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam, ja statūti nenosaka agrāku pilnvaras iesniegšanas termiņu. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina viņu pilnvaru.

(2) Akcionāra pilnvarnieka pilnvara ir spēkā tikai tajā akcionāru sapulcē, uz kuru tā ir izsniegta, kā arī uz atkārtotajām sapulcēm ar to pašu darba kārtību, ja sākotnējā sapulce nav notikusi.

(3) Sabiedrības padomes un valdes locekļi, revidenti un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt akcionāra pilnvarnieki sapulcē.

(4) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru sapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro par savu pilnvarnieku.

(5) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentiem ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.

282.pants. Akcionāru saraksts, kuri piedalās sapulcē

(1) Līdz akcionāru sapulces atklāšanai valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi;

2) akcionāram piederošo akciju veidu, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Valdes locekļi paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

     

279.pants. Akcionāru saraksts, kuri piedalās sapulcē

(1) Līdz akcionāru sapulces atklāšanai valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) akcionāram piederošo akciju veidu, skaitu un nominālvērtību;

3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Valdes locekļi paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.

 

 

283.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija sapulcē dod tiesības uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību, ja šie jautājumi skar viņu intereses.

546.

 

547.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 283.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Aizstāt trešajā daļā vārdus “to akciju īpašniekiem, kurām” ar vārdiem akcionāriem, kuriem”.

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

280.pants. Akcionāru balsstiesības

(1) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību.

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozījumiem, tiesības balsot ir arī akcionāriem, kuriem nav balsstiesību, ja šie jautājumi skar viņu intereses.

284.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Balsstiesību nav akcionāram, kurš nav apmaksājis akcijas dibināšanas līgumā vai lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu paredzētajā termiņā.

(2) Statūti var paredzēt, ka balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas vai ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai.

(3) Akcionāram nav balsstiesību:

1) ja viņš ir padomes, valdes, kontroles institūcijas loceklis vai likvidators, – pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, saukšanu pie atbildības vai par viņa parakstīto dokumentu apstiprināšanu;

2) ja tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) ja tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(4) Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma "Par vērtspapīriem" 64. un 65.pantā minētās prasības.

     

281.pants. Balsstiesību ierobežojumi

(1) Balsstiesību nav akcionāram, kurš nav apmaksājis akcijas dibināšanas līgumā vai lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu paredzētajā termiņā.

(2) Statūti var paredzēt, ka balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksātas akcijas vai ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, vai noteikt akcionāra balsstiesības proporcionāli viņa apmaksātajai akciju daļai.

(3) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes, valdes, kontroles institūcijas loceklis vai likvidators, – pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, saukšanu pie atbildības vai par viņa parakstīto dokumentu apstiprināšanu;

2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;

4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību.

(4) Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma "Par vērtspapīriem" 64. un 65.pantā minētās prasības.

285.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr sekot sabiedrības vai tās institūciju norādījumiem;

2) vienmēr apstiprināt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

     

282.pants. Akcionāra saistību spēkā neesamība

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus;

2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;

3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

 

286.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai Komercreģistru pārzinošās institūcijas amatpersona šā likuma 273.panta trešās daļas 3.punktā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri no akcionāru vidus ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no sava vidus ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz piecus procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce no akcionāru vidus ievēlē sapulces sekretāru (protokolistu).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no balsstiesīgā pamatkapitāla.

548.

 

 

 

 

 

549.

550

 

551.

 

 

552.

 

 

553.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 286.panta sestajā daļā ciparu “10” ar vārdu “divdesmit”.

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 286.panta trešajā daļā vārdus “no sava vidus”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 286.panta pirmajā daļā vārdus “3.punktā” ar vārdiem “2.punktā”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 286.panta trešajā daļā vārdus “piecus procentus” ar vārdiem “vienu desmito daļu”;

Juridiskais birojs

Aizstāt 286.panta sestajā daļā vārdus “10 procentus” ar vārdiem “vienu desmito daļu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 286.panta otrajā daļā un ceturtajā daļā vārdus “no akcionāru vidus”

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

283.pants. Akcionāru sapulces norise

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistru pārzinošās institūcijas amatpersona šā likuma 273.panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri no akcionāru vidus ievēlē sapulces vadītāju.

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolistu).

(5) Akcionāru sapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās sapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmito daļu no balsstiesīgā pamatkapitāla.

 

287.pants. Sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdei pēc akcionāru pieprasījuma sapulcei jāsniedz ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt nopietnus zaudējumus sabiedrībai;

2) sabiedrība ir uzņēmusies saistības neizpaust šīs ziņas vai šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izskata tiesa.

554.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

555.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 287.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valdei pēc akcionāru pieprasījuma spulcei jāsniedz visas ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli.

(2) Valde nesniedz ziņas tikai tad, ja:

1) tās izpaušana varētu radīt nopietnus zaudējumus sabiedrībai;

2) tās nav izpaužamas saskaņā ar likumu.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 287.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “nopietnus” ar vārdu “būtiskus”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

284.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei z ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde var atteikt ziņu sniegšanu tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai;

2) sabiedrība ir uzņēmusies saistības neizpaust šīs ziņas vai šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;

2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izskata tiesa.

 

288.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairāki akciju veidi, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgā akciju veida īpašnieku intereses, ir pieņemts, ja par to nobalso katra attiecīgā akciju veida akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu katrā šādu akcionāru grupā.

(3) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

556.

Juridiskā komisija

Izteikt 288.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru intereses, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.”

Atbalstīt

285.pants. Akcionāru sapulces lēmumu pieņemšana

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums vai statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(2) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru intereses, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.

(3) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

289.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces vietu un laiku;

3) sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu, balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu, statūtos paredzētos balsstiesību ierobežojumus;

5) citu to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

6) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju – vārdu un uzvārdu;

7) sapulces darba kārtību;

8) svarīgākos izteikumus un darbības, kā arī sapulces laikā iesniegtos priekšlikumus;

9) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par", "pret" un atturējušos balsu skaitu;

10) padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļa, likvidatora vai akcionāra protestus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē saskaņā ar šā likuma 282.pantu, un dokumentus, kas attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem doku mentiem un bez maksas saņemt tā kopiju, norakstu vai izrakstu.

557

 

 

 

558.

 

.

Juridiskā komisija

Izslēgt 289.panta pirmās daļas 10.punktā vārdus “revīzijas komisijas” un papildināt pēc vārda “locekļa” ar vārdu “revidenta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 289.panta trešajā daļā vārdus “kuri piedalās sapulcē” ar vārdiem “kurš sastādīts”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

286.pants. Akcionāru sapulces protokols

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) akcionāru sapulces vietu un laiku;

3) sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;

4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu, balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu, statūtos paredzētos balsstiesību ierobežojumus;

5) citu to personu vārdu, uzvārdu un amatu, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

6) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru - protokola pareizības apliecinātāju – vārdu un uzvārdu;

7) sapulces darba kārtību;

8) svarīgākos izteikumus un darbības, kā arī sapulces laikā iesniegtos priekšlikumus;

9) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto "par", "pret" un atturējušos balsu skaitu;

10) padomes, valdes locekļa, revidenta, likvidatora vai akcionāra protestus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri - protokola pareizības apliecinātāji.

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 282.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju, norakstu vai izrakstu.

 

290.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm;

2) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

3) pārkāptas likuma normas vai statūtu nosacījumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

4) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

6) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmējis viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

7) sapulcē nav ievēroti balsošanas nosacījumi un ar to ir būtiski ietekmēts balsošanas rezultāts vai nav ievērotas likuma normas vai statūtu nosacījumi attiecībā uz sapulces kvorumu un nodoto balsu skaitu;

8) nav ievērotas šā likuma 288.panta otrajā daļā minētās prasības.

559.

 

 

 

 

 

560.

 

 

 

 

561.

 

 

 

 

562.

 

563.

 

 

 

564.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izteikt 290.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) tas ir pretrunā ar sabiedrības dibināšanas mērķiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 290.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;”

Juridiskā komisija

Papildināt 290.pantu ar jaunu 2.punktu (mainot turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

“2) tās aizskar ar likumu aizsargātās trešo personu tiesības;”

Deputāts I.Godmanis

Izslēgt 290.panta 5.punktu.

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 290.panta 7.punktā vārdu “kvorums” ar vārdu “tiesīgums”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 290.panta 7.punktā vārdus “sapulces kvorumu un”.

Atbalstīt daļēji

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt daļēji

 

 

Atbalstīt

 

 

287.pants. Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;

2) tas aizskar ar likumu aizsargātās trešo personu tiesības;

3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;

4) pārkāptas likuma normas vai statūtu nosacījumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;

5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;

6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;

7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;

8) sapulcē nav ievēroti balsošanas nosacījumi un ar to ir būtiski ietekmēts balsošanas rezultāts vai nav ievērotas likuma normas vai statūtu nosacījumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;

9) nav ievērotas šā likuma 288.panta otrajā daļā minētās prasības.

 

291.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību tiesā

Iesniegt tiesā prasību par sapulces lēmuma atcelšanu var:

1) padome, valde un revīzijas institūcija vai atsevišķi to locekļi;

2) jebkurš akcionārs – šā likuma 290.panta 2.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, – šā likuma 290.panta 3. un 4.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, – šā likuma 290.panta 5.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja jautājums par ziņu nesniegšanu izskatīts tiesā un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, - šā likuma 290.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, – šā likuma 71.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs – šā likuma 290.panta 8.punktā minētajā gadījumā.

565.

 

 

 

566.

 

 

567.

 

 

568.

 

569.

 

 

 

 

 

570.

 

 

571.

 

 

572.

Juridiskā komisija

Izteikt 291.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 291.panta 2.punktā vārdus “2.punktā” ar vārdiem “1.,2. un 3.punktā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 291.panta 3.punktā vārdus “3. un 4.punktā” ar vārdiem “4. un 5.punktā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 291.panta 4.punktā vārdus “5.punktā” ar vārdiem “6.punktā”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 291.panta 5.punktā vārdus “ja jautājums par ziņu nesniegšanu izskatīts tiesā un” un aizstāt vārdus “6.punktā” ar vārdiem “7.punktā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 6.punktā vārdus “71.panta 7.punktā” ar vārdiem “290.panta 8.punktā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 291.panta 7.punktā vārdus “8.punktā” ar vārdiem “9.punktā”.

Juridiskā komisija

Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 4.,5. un 6.punktā paredzētajā gadījumā akcionāram ir prasījuma tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.”

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

288.pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt prasību tiesā

Iesniegt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

2) jebkurš akcionārs – šā likuma 290.panta 1.,2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, – šā likuma 290.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, – šā likuma 290.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, - šā likuma 290.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, – šā likuma 290.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs – šā likuma 290.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.,5. un 6.punktā paredzētajā gadījumā akcionāram ir prasījuma tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu.

292.pants. Prasības iesniegšana

(1) Termiņš prasības par sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanai ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kurš nav piedalījies sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzinājis vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde, sabiedrību tiesā pārstāv padome, bet, ja sapulce savus pārstāvjus nav ievēlējusi, - no akcionāru vidus Komercreģistra iecelts pārstāvis, kas ir piedalījies sapulcē, kuras lēmums tiek apstrīdēts, un balsojis par pieņemto lēmumu.

(5) Ja prasību ceļ padome vai kontroles institūcija, sabiedrību tiesā pārstāv valde.

573.

 

 

 

 

574.

Juridiskais birojs

Izteikt 292.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 292.panta piektajā daļā vārdus “kontroles institūcija” ar vārdu “revidents”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

289.pants. Prasības iesniegšana

(1) Termiņš prasības iesniegšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir trīs mēneši no sapulces dienas.

(2) Ja prasību iesniedz akcionārs, kas nav piedalījies akcionāru sapulcē, prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas.

(3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atcelšanu ceļama pret sabiedrību.

(4) Ja prasību ceļ valde vai valdes loceklis, sabiedrību tiesā pārstāv padome.

(5) Ja prasību ceļ padome vai revidents, sabiedrību tiesā pārstāv valde.

293.pants. Tiesas nolēmuma par sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu publicēšana

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu tiesa pēc tā spēkā stāšanās nosūta Komercreģistram.

(2) Sabiedrībai ir pienākums publicēt tiesas nolēmumu par sapulces lēmuma atzīšanu par neesošu.

(3) Tiesas nolēmums ir saistošs trešajām personām ar šā nolēmuma publicēšanas dienu. Šī prasība nav piemērojama attiecībā uz personu sešpadsmit dienu laikā pēc nolēmuma publicēšanas, ja attiecīgā persona pierāda, ka tai nav bijis iespējams uzzināt šīs ziņas.

575.

 

 

 

 

576.

 

 

 

 

577.

Juridiskā komisija

Izteikt 293.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums paziņojumu par to publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 293.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “nolēmumu” ar vārdiem “panta otrajā daļā paredzētā paziņojuma”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 293.panta trešās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

290.pants. Tiesas nolēmuma par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu publicēšana

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma spēkā stāšanās nosūta komercreģistram.

(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums paziņojumu par to publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Tiesas nolēmums ir saistošs trešajām personām ar šā panta otrajā daļā paredzētā paziņojuma publicēšanas dienu.

294.pants. Atbildība par nepamatotu sapulces lēmuma apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies sapulču lēmumu nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

     

291.pants. Atbildība par nepamatotu akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanu

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

295.pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

578.

Juridiskā komisija

Aizstāt 295.pantā vārdu “kontrolē” ar vārdu “uzrauga”.

Atbalstīt

292.pants. Padome

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

296.pants. Padomes uzdevumi

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir:

1) pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un raudzīties, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

2) pārbaudīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali un kopā ar savu atzinumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

3) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

4) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes vai kontroles institūcijas locekli;

5) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstiski, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

579.

 

 

 

 

580.

 

 

 

 

 

 

581.

 

 

 

 

 

582.

 

 

583.

 

 

584.

 

 

 

 

585.

 

586.

Juridiskā komisija

Izteikt 296.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ievēlēt un atcelt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;”

Juridiskā komisija

Papildināt 296.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu (mainot turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

“2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;”.

Deputāts I.Godmanis

Izteikt 296.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un sagatavot ziņojumu saskaņā ar šī likuma 180.panta prasībām;”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 296.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “atzinumu” ar vārdu “ziņojumu”;

Juridiskā komisija

Aizstāt 296.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “pārbaudīt” ar vārdu ”izskatīt”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 296.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “vai kontroles institūcijas” un papildināt pēc vārda “locekli” ar vārdiem “vai revidentu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt otrajā daļā vārdus “10 procentiem” ar vārdiem “vienu desmito daļu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 296.panta otrajā daļā vārdus “darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā” ar vārdu “darbību”.

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

293.pants. Padomes uzdevumi

(1) Sabiedrības padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atcelt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;

2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;

3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu.

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

297.pants. Sabiedrības padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

587.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 297.panta piekto daļu ar vārdiem “ja to neparedz sabiedrības statūti.”

 

Neatbalstīt

294.pants. Sabiedrības padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

298.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma slēgšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

7) tādu kredītu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

8) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

9) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Šo faktu var izmantot pret trešo personu, ja sabiedrība pierāda, ka šī persona zināja vai tai vajadzēja zināt par šo faktu. Minētā fakta izsludināšana vai statūtu normas nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai.

588

 

 

 

588.1

 

588.2

Juridiskais birojs

Aizstāt 298.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “apgrūtināšana” ar vārdiem “apgrūtināšana ar lietu tiesībām”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 298.panta trešajā daļā vārdus “otrajā daļā” ar vārdiem “pirmajā un otrajā daļā”.

Juridiskais birojs

Izteikt 298.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Šo faktu var izmantot pret trešo personu, ja sabiedrība pierāda, ka šī persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

295.pants. Padomes piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana vir s akcionāru sapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma slēgšana virs akcionāru sapulces noteiktajām summām;

7) tādu kredītu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;

8) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;

9) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Šo faktu var izmantot pret trešo personu, ja sabiedrība pierāda, ka šī persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota. Minētā fakta izsludināšana vai statūtu normas nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai.

299.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes vai kontroles institūcijas loceklis, kā arī zvērināts revidents;

2) šīs sabiedrības meitas sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt meitas sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit viens.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, kuri aizvieto atsaukto vai amatu atstājušo padomes locekli, un vienlaikus noteikt to skaitu. Padomes locekļu kandidātu ievēlē tāpat kā padomes locekli, un uz viņu attiecas visi padomes loceklim noteiktie ierobežojumi.

589.

 

 

 

 

 

 

 

590.

 

 

 

 

 

591.

 

 

591.1

Juridiskā komisija

Izteikt 299.panta otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) šīs sabiedrības valdes institūcijas loceklis vai revidents;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;”.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 299.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “sešas” ar vārdu “trīs”.

Juridiskā komisija

Papildināt 299.panta ceturto daļu ar vārdiem “bet, ja sabiedrības akcijas tiek kotētas biržā, - minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 299.panta piektajā daļā vārdus “divdesmit viens” ar vārdu “divdesmit”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

296.pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes institūcijas loceklis vai revidents;

2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību;

3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās.

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas tiek kotētas biržā, - minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(7) Statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, kuri aizvieto atsaukto vai amatu atstājušo padomes locekli, un vienlaikus noteikt viņu skaitu. Padomes locekļa kandidātu ievēlē tāpat kā padomes locekli, un uz viņu attiecas visi padomes loceklim noteiktie ierobežojumi.

300.pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padomes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstiskajā piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(5) Ja padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts (ja tāds ir ievēlēts).

(6) Par pārmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo Komercreģistram, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo pilnsapulces lēmumu.

592.

Juridiskā komisija

Izteikt 300.pantu šādā redakcijā:

300.pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padomes locekļus ievēl akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda, ka viņam nav likumā un statūtos noteikto šķēršļu šāda amata ieņemšanai.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

  1. Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus pārstāvjus ar tādu aprēķinu, lai šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo pārstāvju skaitu, katram no pārstāvjiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais pārstāvis tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem pārstāvjiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto padomes locekļu maksimālo skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tā rezultātā nevar noteikt, kuri no tiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem, un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja padomes loceklis tiek atsaukts vai atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

 

Atbalstīt

297. pants. Padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana

(1) Padomes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda, ka viņam nav likumā un statūtos noteikto šķēršļu šāda amata ieņemšanai.

(3) Padomes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Padomes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

  1. Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus pārstāvjus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo pārstāvju skaitu, katram no pārstāvjiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais pārstāvis tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem pārstāvjiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto padomes locekļu maksimālo skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tā rezultātā nevar noteikt, kuri no tiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem, un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu. Padomes locekļa atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.

(9) Ja padomes loceklis tiek atsaukts vai atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru sapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.

301.pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai vai ja padomes priekšsēdētājs devis tādu uzdevumu.

     

298pants. Padomes vadība

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājam ir šķēršļi viņa pienākumu pildīšanai vai ja padomes priekšsēdētājs devis tādu uzdevumu.

302.pants. Padomes sasaukšana

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

     

299.pants. Padomes sēžu sasaukšana

(1) Sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

 

303.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no padomes locekļiem, bet ne mazāk par trim. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstiski, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens padomes loceklis pret to neiebilst.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada personas sēdi.

593.

 

 

594.

Juridiskā komisija

Papildināt 303.panta otro daļu pirms vārdiem “balsu vairākumu” ar vārdu “klātesošo”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 303.panta sestajā daļā vārdus “personas sēdi” ar vārdiem “padomes sēdi”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

300.pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no padomes locekļiem, bet ne mazāk par trim. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja neviens padomes loceklis pret to neiebilst.

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) padomes sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes priekšsēdētājs vai persona, kura vada padomes sēdi.

 

304.pants. Sabiedrības padomes locekļu atalgojums

Padomes locekļu, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļu un padomes pieaicināto ekspertu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.

     

301.pants. Sabiedrības padomes locekļu atalgojums

Padomes locekļu, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļu un padomes pieaicināto ekspertu atalgojumu nosaka akcionāru sapulce.

305.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulču lēmumiem.

595.

 

 

Deputāts I.Godmanis

Aizstāt 305.pantā vārdu “sapulču” ar vārdu “sapulces”.

 

Atbalstīt

302.pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

306.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

(1) Ja valdes sastāvā ietilpst vairāki locekļi, tie vada sabiedrību tikai kopīgi (ja statūtos nav noteikts citādi).

(2) Valde var apstiprināt valdes reglamentu, ja statūti neparedz, ka valdes reglamentu apstiprina padome. Ja valdes reglamentu apstiprina valde, tas ir apstiprināts, ja par to nobalso visi valdes locekļi. Valdes reglaments ir sabiedrības iekšējais dokuments, un tas nav saistošs trešajām personām.

596.

Juridiskā komisija

Izslēgt 306.panta otro daļu.

Atbalstīt

303.pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Ja valdes sastāvā ir vairāki locekļi, viņi vada sabiedrību tikai kopīgi (ja statūtos nav noteikts citādi).

 

 

307.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kopīgi vairāki vai visi valdes locekļi. Kopīgā pārstāvība ir saistoša trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta Komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas akts uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli (neatkarīgi no tā, vai šim valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi).

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar tikt ierobežotas. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, pilnsapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

597.

.

Juridiskā komisija

Izteikt 307.pantu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā pret trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

Atbalstīt

304.pants. Valdes pārstāvības tiesības

(1) Sabiedrību valdes locekļi pārstāv kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā pret trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.

(2) Trešās personas gribas izteikums uzskatāms par paustu pret sabiedrību, ja tas ir pausts pret jebkuru valdes locekli.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Attiecībās ar sabiedrību valdei jāievēro ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos un valdes reglamentā. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

 

 

308.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību.

(4) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus, kas attiecināmi uz valdes locekļiem.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

     

305.pants. Valdes sastāvs

(1) Valdes sastāvā var būt viens loceklis vai vairāki locekļi.

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par sabiedrības valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;

2) šīs sabiedrības revidents;

3) persona, kurai atņemtas tiesības nodarboties ar komercdarbību.

(4) Statūti var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

309.pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē akcionāru sapulce.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstiskas piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstiskajā piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 176. un 313.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Ja valde sastāv no diviem vai vairākiem locekļiem, padome no viņu vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Akcionāru sapulce ievēlē vienu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kas attiecas uz valdes locekļiem.

599.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600.

Juridiskā komisija

Izteikt 309.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valdes locekļus ievēlē padome.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda, ka viņam nav likumā un statūtos noteikto šķēršļu šāda amata ieņemšanai.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 309.panta piektajā daļā vārdus “Akcionāru sapulce” ar vārdiem “Ja tas paredzēts sabiedrības statūtos, padome”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

306.pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekļus ievēlē padome.

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda, ka viņam nav likumā un statūtos noteikto šķēršļu šāda amata ieņemšanai.

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.

(4) Ja valde sastāv no diviem vai vairākiem locekļiem, padome no viņu vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.

(5) Ja tas paredzēts sabiedrības statūtos, padome ievēlē vienu valdes locekļa kandidātu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kuri attiecas uz valdes locekļiem.

310.pants. Valdes locekļa atstādināšana no amata un atsaukšana

(1) Valdes locekli ar padomes lēmumu var atstādināt no amata uz laiku līdz akcionāru sapulcei, kura lemj par tā atsaukšanu, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.

(2) Valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir nopietns pamats. Par nopietnu pamatu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana vai neatbilstība kritērijiem, kurus likums vai statūti nosaka valdes locekļiem.

(3) Valdes locekļa atstādināšana vai atsaukšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar atstādināšanu vai atsaukšanu nodarītos zaudējumus, ja atsaukšana bijusi nepamatota.

(4) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no valdes locekļa amata.

601.

Juridiskā komisija

Izteikt 310.pantu šādā redakcijā:

“(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.”

Atbalstīt

307.pants. Valdes locekļu atsaukšana

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.

 

 

311.pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Par izmaiņām valdes sastāvā valde piecu dienu laikā ziņo Komercreģistram, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu.

602.

Juridiskā komisija

Izteikt 311.pantu šādā redakcijā:

“Par izmaiņām valdes sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

Atbalstīt

308.pants. Valdes sastāva izmaiņu izsludināšana

Par izmaiņām valdes sastāvā valde paziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.

312.pants. Valdes locekļu atalgojums

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka padome.

     

309.pants. Valdes locekļu atalgojums

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.

(2) Valdes locekļa atalgojuma veidu un apmēru nosaka padome.

313.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus šā likuma 176.pantā minētajām normām akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis šā panta pirmo daļu neievēro, sabiedrība var pieprasīt no viņa sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

603.

Juridiskais birojs

Izteikt 313.panta otrās daļas pirmā teikuma palīgteikumu šādā redakcijā: “Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus”.

Atbalstīt

310.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem

(1) Papildus šā likuma 176.pantā minētajām normām akcionāru sapulce var noteikt, ka sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var pieprasīt no viņa tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

 

314.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Valdes loceklis, kurš nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstiski, iesniedzot to citam valdes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citiem līdzekļiem drīkst tikai tad, ja neviens valdes loceklis pret to neiebilst.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs vai persona, kura vada sēdi.

604.

 

 

 

605.

Juridiskais birojs

Precizēt 314.panta otrajā daļā balsu vairākumu – no klātesošajiem.

Juridiskā komisija

Aizstāt 314.panta trešajā daļā vārdus “padomes sēdē” ar vārdiem “valdes sēdē”.

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

311.pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā noteikts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

(3) Valdes loceklis, kas nepiedalās valdes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam valdes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja neviens valdes loceklis pret to neiebilst.

(4) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;

2) sēdes vietu un laiku;

3) sēdes dalībniekus;

4) darba kārtības jautājumus;

5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;

6) balsošanas rezultātus;

7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(6) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs vai persona, kura vada valdes sēdi.

 

315.pants. Valdes ziņojums

(1) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstisks ziņojums par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kam var būt ietekme uz sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

     

312.pants. Valdes ziņojums

(1) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās - akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;

2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;

3) apstākļus, kam var būt ietekme uz sabiedrības saimniecisko stāvokli;

4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

XIV nodaļa

Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

 

   

XIV nodaļa

Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

316.pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

     

313.pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

317.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(4) Saimnieciskās darbības pārskatā jānorāda termiņš, kura laikā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

     

314.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar ne mazāk par divām trešdaļām balsu, ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu.

(3) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(4) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

318.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz likumā paredzētās atklātībā nododamās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) valdes pilnvaru termiņš ir izbeidzies vairāk nekā divus gadus iepriekš un jauna valde nav ievēlēta;

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, Komercreģistra turētājs, kā arī citas likumā noteiktas personas.

(3) Komercreģistra turētājs var iesniegt pieteikumu tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstiska brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz nolēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņemšanai tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats darbības izbeigšanai.

606.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

607.

 

 

 

 

608.

 

 

 

609.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Papildināt 318.pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesas nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu neatbrīvo dalībnieku no iemaksu izdarīšanas pamatkapitālā, kuru tie vienojušies parakstīt, bet kas nav iemaksāts tādā apjomā, kādā to prasa saistības pret kreditoriem.

(6) Kreditori un citas trešās personas, kuru intereses skartas ar tiesas nolēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, ir tiesīgas šo lēmumu pārsūdzēt.”

Juridiskā komisija

Izteikt 318.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja ilgāk par trijiem mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (307. pants, 309.panta trešā daļa);”

Juridiskais birojs

Aizstāt 318.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “prasību”

Juridiskā komisija

Aizstāt 318.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “Komercreģistra turētājs” ar vārdiem “komercreģistra iestāde”.

Atbalstīt daļēji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

315.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;

3) sabiedrība neiesniedz likumā paredzētās atklātībā nododamās ziņas vai dokumentus;

4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;

5) ilgāk par trijiem mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (307. pants, 309.panta trešā daļa);

6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Prasību tiesā var iesniegt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās personas.

(3) Komercreģistra iestāde var iesniegt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.

(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.

319.pants. Darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Sabiedrības darbības izbeigšanas kārtību bankrota gadījumā regulē likums par maksātnespēju.

610.

Juridiskā komisija

Aizstāt 319.pantā vārdus “regulē likums par maksātnespēju” ar vārdiem “regulē atsevišķs likums”.

Atbalstīt

316.pants. Sabiedrības darbības izbeigšana bankrota gadījumā

Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

320.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu, reorganizāciju vai formas maiņu un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

611.

Juridiskais birojs

Izslēgt 320.pantā vārdus “vai formas maiņu”.

Atbalstīt

317.pants. Sabiedrības darbības turpināšana pēc darbības termiņa beigām vai mērķa sasniegšanas

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu, reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

321.pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likums nenosaka citādi.

     

318.pants. Likvidācija

Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likums nenosaka citādi.

 

322.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatoru pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens vai vairāki likvidatori.

     

319.pants. Likvidatoru iecelšana

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūti, dalībnieku sapulces lēmums vai tiesas nolēmums nenosaka citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmito daļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un tā pakalpojumu apmaksas apmēru un kārtību nosaka tiesa.

(4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

323.pants. Prasības likvidatoram

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Vismaz vienam likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

     

320.pants. Likvidatoram izvirzāmās prasības

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Vismaz vienam likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā.

324.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz reģistrēšanai Komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokolu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu atzīmes izdarīšanai Komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz Komercreģistra turētājam šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

612.

Juridiskā komisija

Aizstāt 324.panta otrajā daļā vārdus “Komercreģistra turētājam” ar vārdiem “komercreģistra iestādei”.

Atbalstīt

321.pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz reģistrēšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokolu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

(2) Ja sabiedrības darbības izbeigšana notiek, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu atzīmes izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.

325.pants. Likvidatoru atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu valde iesniedz Komercreģistrā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

     

322.pants. Likvidatoru atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu valde iesniedz komercreģistram triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

326.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pilnvaru ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas gaitā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

613.

 

 

 

 

 

614.

Juridiskā komisija

Papildināt otro daļu pēc vārda “parādus” ar vārdiem “ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām”

Juridiskais birojs

Aizstāt 326.panta sestajā daļā vārdu “gaitā” ar vārdu “laikā”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

323.pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators izbeidz sabiedrības darbību, piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pilnvaru ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.

(6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

327.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus likumīgos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

     

324.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus likumīgos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

 

328.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Uzsākot likvidāciju, likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

     

325.pants. Likvidācijas sākuma bilance

Uzsākot likvidāciju, likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma bilanci.

329.pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra turētājs uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā jāuzaicina sabiedrības kreditori pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

     

326.pants. Kreditoru informēšana

(1) Komercreģistra turētājs uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Likvidators nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.

330.pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditoriem noteiktajā termiņā jāiesniedz likvidatoram savi prasījumi pret sabiedrību. Prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu un apmēru un tam pievieno prasījumu pamatojošos dokumentus.

     

327.pants. Prasījumu pieteikšana

Kreditori noteiktā termiņā iesniedz likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

 

331.pants. Prasījumu apmierināšana

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

(2) Ja nav iestājies saistību izpildes termiņš vai ja kreditors nepieņem izpildījumu, viņam pienākošās summas tiek deponētas.

615.

Juridiskā komisija

Izteikt 331.pantu šādā redakcijā:

“331.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, kreditors nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, kreditoram pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgam kreditoram ir dots nodrošinājums.”

Atbalstīt

328.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, kreditors nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, kreditoram pienākošās summas tiek deponētas tiesā.

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgam kreditoram ir dots nodrošinājums.

332.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un tiem paredzētās naudas deponēšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Revidentam jāatbilst prasībām, kuras likums nosaka katra sabiedrības veida gada pārskata pārbaudei. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēta sabiedrības gada pārskatu revidenta pārbaude vai ja to nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nodod likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu sabiedrības juridiskajā adresē un paziņo visiem dalībniekiem par iespēju iepazīties ar šiem dokumentiem. Paziņojums uzrādītāja akciju īpašniekiem par iespēju iepazīties ar likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētas personas pieteikumu, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai, bet, ja likums prasa paziņojuma publikāciju, – divi mēneši no publicēšanas dienas.

616.

 

 

 

617.

 

 

 

618.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

619.

 

 

 

 

620.

Juridiskā komisija

Papildināt 332.panta pirmo daļu pēc vārda “deponēšanas” ar vārdiem “un likvidācijas izdevumu segšanas”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 332.panta otrās daļas otro teikumu.

Juridiskais birojs

Izteikt 332.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kurā ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns..”;

Juridiskā komisija

Aizstāt 332.panta ceturtajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “prasību”.

Juridiskā komisija

Izteikt 332.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Prasības iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem – divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

329.pants. Slēguma bilance un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un viņiem paredzētās naudas, kā arī deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kurā ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības iesniegšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem – divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

 

 

621.

 

 

622.

Juridiskā komisija

Mainīt pantu kārtību un likumprojekta 335.pantu izteikt kā 333.pantu.

Juridiskā komisija

Izteikt 335.panta tekstu šādā redakcijā:

“Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

330.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

333.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības manta, kas atlikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un kreditoriem paredzētās naudas deponēšanas, tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma par sabiedrības darbības izbeigšanu publicēšanas un divus mēnešus no dienas, kad slēguma bilance un mantas sadales plāns ir nodots sabiedrībai vai paziņojums par iespējām iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

623.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

624.

Juridiskā komisija

Izteikt 333.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 333.panta otrajā daļā vārdus “nodots sabiedrībai” ar vārdiem “nosūtīts dalībniekiem”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

331.pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumenti nenosaka citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).

(3) Tiesa var atļaut veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūti neparedz citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja to nosaka lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu.

334.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem nosacījumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, reorganizāciju vai formas maiņu. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz paziņojumu par darbības turpināšanu Komercreģistrā. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

625.

Juridiskais birojs

Izslēgt 334.panta pirmajā daļā vārdus “vai formas maiņu”.

Atbalstīt

332.pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrības likvidācija notiek, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem nosacījumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulcei lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(3) Likvidators iesniedz komercreģistram paziņojumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc reģistrācijas komercreģistrā.

 

335.pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Sabiedrības dokumentus likvidators nodod glabāšanā arhīvā saskaņā ar likumu.

626.

Juridiskā komisija

Pārcelt 335.pantu un izteikt kā 333.pantu.

Atbalstīt

 

336.pants. Izslēgšana no Komercreģistra un papildu likvidācija

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno slēguma bilanci un mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) slēguma bilance un mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tam paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

(3) Ja pēc sabiedrības izslēgšanas no Komercreģistra rodas nepieciešamība veikt papildu likvidācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, atjauno bijušo likvidatoru pilnvaras vai ieceļ jaunus likvidatorus.

     

333.pants. Izslēgšana no komercreģistra un papildu likvidācija

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

(3) Ja pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra rodas nepieciešamība veikt papildu likvidācijas pasākumus, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, atjauno bijušo likvidatoru pilnvaras vai ieceļ jaunus likvidatorus.

337.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, tad visi likvidatori par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

     

334.pants. Likvidatoru atbildība

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi visi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

 

 

Ceturtā sadaļa

Sabiedrību reorganizācija

     

Ceturtā sadaļa

Sabiedrību reorganizācija

XV nodaļa

Reorganizācijas vispārīgie jautājumi

     

XV nodaļa

Reorganizācijas vispārīgie jautājumi

338.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt vienas vai dažādu formu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

     

335.pants. Reorganizācijas jēdziens un veidi

(1) Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

(2) Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var būt vienas formas vai dažādu formu sabiedrības, ja likumā nav noteikts citādi.

339.pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procedūru.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

     

336.pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība).

(4) Apvienošanās gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt, bez likvidācijas procesa.

(5) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(6) Apvienošanās gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

 

340.pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procesu.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

623..

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 340.panta otrajā daļā vārdu “procesu” ar vārdu “procedūru”.

Neatbalstīt

337.pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod savu mantu vienai vai vairākām citām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt, neveicot likvidācijas procesu.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošo sabiedrību dalībniekiem.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai iegūstošajai sabiedrībai vai vairākām šādām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem vai par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst sadalāmā sabiedrība.

(6) Iegūstošā sabiedrība var būt jau esoša vai jaundibināma sabiedrība.

 

341.pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā vienas formas sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par citas formas sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Kooperatīva pārveidošana par komercsabiedrību vai komercsabiedrības pārveidošana par kooperatīvu nav atļauta.

(3) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas.

     

338.pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā vienas formas sabiedrība (pārveidojamā sabiedrība) tiek pārveidota par citas formas sabiedrību (iegūstošā sabiedrība).

(2) Kooperatīva pārveidošana par komercsabiedrību vai komercsabiedrības pārveidošana par kooperatīvu nav atļauta.

(3) Pārveidošanas gadījumā visas pārveidojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem.

(5) Pārveidošanās gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

XVI nodaļa

Reorganizācijas kārtība

     

XVI nodaļa

Reorganizācijas kārtība

342.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums).

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību daļu apmaiņas koeficientu un piemaksas (ja tāda paredzēta) apmēru;

3) iegūstošās sabiedrības daļu nodošanas nosacījumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

4) laiku, no kura nodotās daļas dod tiesības saņemt dividendes iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos nosacījumus (ja tādi paredzēti);

5) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un citiem pievienojamās sabiedrības vērtspapīru (izņemot akcijas) īpašniekiem;

6) īpašas priekšrocības (ja tādas ir noteiktas) to sabiedrību pārraudzības un izpildinstitūciju locekļiem un līguma pārbaudi veicošajiem revidentiem, kuras piedalās reorganizācijas procesā;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) ja reorganizācija notiek sadalīšanas ceļā, – mantas sarakstu, kura tiek nodota katrai iegūstošajai sabiedrībai;

9) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darbiniekiem.

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Līgums notariāli jāapliecina.

(5) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma slēgšanas dienas, sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, brīdinot par to pārējās līgumslēdzējas puses ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku brīdināšanas termiņu.

(6) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz pieteikumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu reģistrēšanai Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

624.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

625.

 

 

 

 

626.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 342. panta otrās daļas 5. punktā vārdu “īpašniekiem” ar vārdu “turētājiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt piektajā daļā vārdu “sabiedrība” ar vārdiem “katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt piektajā daļā vārdus “brīdinot par to pārējās līgumslēdzējas puses ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku brīdināšanas termiņu” ar vārdiem “paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

339.pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas sabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums).

(2) Līgumā norāda:

1) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) sabiedrību daļu apmaiņas koeficientu un piemaksas (ja tāda paredzēta) lielumu;

3) iegūstošās sabiedrības daļu nodošanas nosacījumus pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem;

4) laiku, no kura nodotās daļas dod tiesības saņemt dividendes iegūstošajā sabiedrībā, un šo laiku ietekmējošos nosacījumus (ja tādi paredzēti);

5) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, kuriem pieder priekšrocību akcijas, un citiem pievienojamās sabiedrības vērtspapīru (izņemot akcijas) turētājiem;

6) īpašas priekšrocības (ja tādas ir noteiktas) to sabiedrību pārraudzības un izpildinstitūciju locekļiem un līguma pārbaudi veicošajiem revidentiem, kuras piedalās reorganizācijas procesā;

7) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

8) ja reorganizācija notiek sadalīšanas ceļā, – tās mantas sarakstu, kura tiek nodota katrai iegūstošajai sabiedrībai;

9) reorganizācijas sekas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabie drības darbiniekiem.

(3) Ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, līgumā nenorāda šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Līgums ir notariāli apliecināms.

(5) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma slēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējam pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.

(6) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz pieteikumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu reģistrēšanai komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

343.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstiski sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta nosacījumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) daļu apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

4) metodes, kuras tikušas izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

     

340.pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta nosacījumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) daļu apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu;

4) metodes, kuras izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, kā arī problēmas, kuras rodas, izmantojot šīs metodes.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu.

 

344.pants. Revidenta pārbaude

(1) Katra sabiedrība, kura piedalās reorganizācijas procesā, ieceļ revidentu, kurš pārbauda līguma projektu. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt tiesu (Komercreģistru) iecelt vienu revidentu visām sabiedrībām.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 367. un 372.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanai.

     

341.pants. Revidenta pārbaude

(1) Katra sabiedrība, kas piedalās reorganizācijas procesā, ieceļ revidentu, kurš pārbauda līguma projektu. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var kopīgi prasīt tiesai (komercreģistram), lai visām sabiedrībām tiek iecelts viens revidents.

(2) Par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi.

(3) Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā vai sadalāmajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai, kā arī šā likuma 367. un 372.pantā minētajos gadījumos.

(4) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

 

345.pants. Revidenta ziņojums

(1) Par līguma pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(2) Ziņojumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līgumā norādītais kapitāla daļu apmaiņas koeficients un piemaksu apmērs ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras tikušas izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir adekvātas;

5) problēmas, kuras rodas, pielietojot izraudzītās vērtēšanas metodes.

627.

 

 

628.

Juridiskai birojs

Aizstāt 345. panta pirmajā daļā vārdu “ziņojumu” ar vārdu “atzinumu”,

Juridiskai birojs

Aizstāt 345. panta pirmajā daļā un otrās daļas 2. punktā vārdu “līguma” ar vārdiem “līguma projekta” (attiecīgajā locījumā).

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

342.pants. Revidenta ziņojums

(1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(2) Ziņojumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līguma projektā norādītais daļu apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras izmantotas daļu apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir adekvātas;

5) problēmas, kuras rodas, izmantojot izraudzītās vērtēšanas metodes.

346.pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

     

343.pants. Revidenta atbildība

Revidents atbild par zaudējumiem, kas, veicot pārbaudi, radušies viņa vainas dēļ.

 

347.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju jāizdara kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmuma par reorganizāciju pieņemšanu.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līgumu;

2) prospektu;

3) revidenta ziņojumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un starpbilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz līguma projekta reģistrēšanai Komercreģistrā (ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk kā sešus mēnešus pirms šīs reģistrācijas);

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un starpbilance jāsastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu norakstus, kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līgumu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju jānoformē rakstiski kā sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izraksts.

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats līguma parakstīšanai no attiecīgās sabiedrības puses. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas visas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības.

(9) Lēmumam par reorganizāciju jāpievieno to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri iebilst pret reorganizāciju un ir balsojuši pret lēmumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

629.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

630.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 347. pantā trešās daļas 1. punktā un sestajā daļā vārdu “līgumu” ar vārdiem “līguma projektu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt devītajā daļā vārdu “iebilst” ar vārdiem “dalībnieku sapulcē iebilduši”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

344.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma grozījumi, lēmumu par to pieņem vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju.

(3) Ne mazāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta dalībnieku sapulce par līguma apstiprināšanu, visiem dalībniekiem jādod iespēja sabiedrības juridiskajā adresē iepazīties ar:

1) līguma projektu;

2) prospektu;

3) revidenta ziņojumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu un starpbilanci, kas sastādīti ne agrāk kā trīs mēnešus līdz līguma projekta reģistrēšanai komercreģistrā (ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms šīs reģistrācijas);

(4) Šā panta trešās daļas 5.punktā minētais sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats un starpbilance jāsastāda saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(5) Dalībniekam ir tiesības bez maksas saņemt šā panta trešajā daļā minēto dokumentu norakstus, kopijas vai izrakstus.

(6) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē sabiedrības valdei pēc dalībnieku pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(7) Lēmums par reorganizāciju noformējams rakstveidā kā sabiedrības dalībnieku sapulces protokola izraksts.

(8) Lēmums par reorganizāciju ir pamats tam, ka attiecīgā sabiedrība paraksta līgumu. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas visas reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības.

(9) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to dalībnieku saraksts (ar viņu parakstiem), kuri dalībnieku sapulcē iebilduši pret reorganizāciju un ir balsojuši pret lēmumu.

348.pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdei jāziņo pilnsapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

     

345.pants. Paziņošanas pienākums

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valdes pienākums ir paziņot pilnsapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

349.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstiski informē visus savus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas brīdim ir bijušas likumīgas prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas faktu;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks kā trīs mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrība nodrošina kreditora prasību, ja viņš to prasa un ja tā pieteikta šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Ja ir iestājies saistības izpildes termiņš vai ja prasībai nav pietiekama nodrošinājuma, kreditors var prasīt saistības izpildi.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savas prasības nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi tikai tad, ja tas pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasības apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

 

 

 

 

631.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

632.

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 349. pantā pirmajā daļā vārdu “likumīgas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 349. pantā trešajā daļā vārdu “Sabiedrība” ar vārdiem “Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

346.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

(1) Piecpadsmit dienu laikā no dienas , kad pieņemts lēmums par reorganizāciju katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus savus zināmos kreditorus, kuriem līdz brīdim, kas tiks pieņemts lēmums par reorganizāciju, bija prasījuma tiesības pret sabiedrību.

(2) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) faktu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju;

5) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasību, ja viņš to prasa un ja tā pieteikta šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā. Ja ir iestājies saistību izpildes termiņš vai ja prasībai nav pietiekama nodrošinājuma, kreditors var prasīt saistības izpildi.

(4) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savas prasības nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasības apmierināšanu.

(5) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

350.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa pieteikumu, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu, ja šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai ja tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 349.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju ir atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksas apmērs.

(6) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu izmaksu.

(7) No brīža, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par reorganizācijas pabeigšanu, iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par dalībniekiem neizdarītajām izmaksām.

633.

 

 

 

634.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

635.

Juridiskais birojs

Aizstāt 350. pantā pirmajā un otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdiem “prasību” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskais birojs

Izteikt 350. pantā pirmajā daļā palīgteikumus šādā redakcijā: “ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 350. panta septīto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

347.pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu, kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 349.panta otrajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras dalībnieku sapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.

(6) Ja noteikts pārāk zems daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu izmaksu.

351.pants. Pieteikums komercreģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Komercreģistrā pieteikumu, lai izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Iesniegumam pievieno:

1) līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) lēmumu par reorganizāciju vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri iebilst pret reorganizāciju;

4) dalībnieku sapulces protokolu, ja lēmums par reorganizāciju ticis pieņemts dalībnieku sapulcē;

5) likumā noteiktajos gadījumos – reorganizācijas atļauju;

6) prospektu (ja likums paredz prospekta sagatavošanu);

7) revidenta ziņojumu (ja likums paredz revidenta pārbaudi);

8) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

9) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

10) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un to notariāli apliecinātus parakstu paraugus, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

11) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošinātas vai apmierinātas to kreditoru prasības, kuri iesnieguši savas prasības noteiktajā termiņā un iebilduši pret reorganizāciju, un ka lēmums par reorganizāciju nav ticis apstrīdēts tiesā vai ka prasība nav apmierināta.

     

348.pants. Pieteikums komercreģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistram pieteikumu, lai izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Iesniegumam pievieno:

1) līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) lēmumu par reorganizāciju vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

3) to dalībnieku sarakstu, kuri iebilst pret reorganizāciju;

4) dalībnieku sapulces protokolu, ja lēmums par reorganizāciju pieņemts dalībnieku sapulcē;

5) likumā noteiktajos gadījumos – reorganizācijas atļauju;

6) prospektu (ja likums paredz prospekta sagatavošanu);

7) revidenta ziņojumu (ja li kums paredz revidenta pārbaudi);

8) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma bilanci (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

9) iegūstošās kapitālsabiedrības statūtus vai personālsabiedrības līgumu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota);

10) iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un to notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus, ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota;

11) iegūstošās kapitālsabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka ir nodrošinātas vai apmierinātas to kreditoru prasības, kuri iesnieguši savas prasības noteiktā termiņā un iebilduši pret reorganizāciju, un ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība nav apmierināta.

 

352.pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu. Firmā nedrīkst tikt izmantoti papildinājumi, kas norāda uz pārveidotās sabiedrības formu.

(4) Ja par pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieku bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot šīs personas vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstisku piekrišanu.

     

349.pants. Iegūstošās sabiedrības firma

(1) Ja ir viena iegūstošā sabiedrība, tā drīkst izmantot pievienotās sabiedrības firmu.

(2) Sadalāmās sabiedrības firmas turpmākās izmantošanas kārtību un nosacījumus paredz līgumā.

(3) Iegūstošā sabiedrība var izmantot pārveidojamās sabiedrības firmu. Firmā nedrīkst izmantot papildinājumus, kuri norāda uz pārveidotās sabiedrības formu.

(4) Ja pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks ir bijusi fiziskā persona, kura nav iegūstošās sabiedrības dalībnieks, iegūstošā sabiedrība drīkst izmantot tās vārdu firmā tikai ar šīs personas vai tās mantinieku rakstveida piekrišanu.

353.pants. Reorganizācijas reģistrācija

(1) Komercreģistrā ieraksts pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības lietā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti visu iegūstošo sabiedrību lietās.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas tajā tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas sadalāmās sabiedrības lietā iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no Komercreģistra.

(4) Iegūstošā sabiedrība var tikt reģistrēta pēc tam, kad Komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par pārveidošanu pārveidojamās sabiedrības lietā.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

636.

Juridiskā komisija

Aizstāt piektajā daļā skaitli “78.” ar skaitli “11.”.

Atbalstīt

350.pants. Reorganizācijas reģistrācija

(1) Komercreģistrā ieraksts pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības lietā tiek izdarīts pēc tam, kad izdarīti ieraksti visu iegūstošo sabiedrību lietās.

(2) Pievienojamās sabiedrības lieta pēc ieraksta izdarīšanas tajā tiek pievienota iegūstošās sabiedrības lietai, un pievienotā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas sadalāmās sabiedrības lietā iegūstošo sabiedrību lietām tiek pievienoti izraksti no sadalāmās sabiedrības lietas, un gadījumos, kad sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra.

(4) Iegūstošo sabiedrību var reģistrēt pēc tam, kad komercreģistrā pārveidojamās sabiedrības lietā ir izdarīts ieraksts par pārveidošanu.

(5) Komercreģistra ieraksts par reorganizāciju izsludināms šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

354.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad izdarīti ieraksti visu reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību lietās.

(2) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa pievienojamās sabiedrības manta pāriet iegūstošās sabiedrības īpašumā.

(3) Ar brīdi, kad Komercreģistrā iegūstošās sabiedrības lietā izdarīta atzīme par reorganizāciju, visa sadalāmās sabiedrības manta pāriet iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu. Ja sadalīšanās notiek nodalīšanas ceļā, iegūstošo sabiedrību īpašumā saskaņā ar līgumu pāriet sadalāmās sabiedrības mantas daļa.

(4) Par mantas pāreju iegūstošās sabiedrības īpašumā Komercreģistrā tiek izdarītas atzīmes, pamatojoties uz iegūstošās sabiedrības pieteikumu.

(5) Ar sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(6) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un to daļas tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības daļām proporcionāli viņu īpašumā bijušajām daļām. Šī norma netiek piemērota, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(7) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības daļām saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības daļām.

(8) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas, kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā bet attiecīgi uz pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības rēķina, netiek apmainītas un zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(9) Reorganizācija pēc tās stāšanās spēkā nevar tikt apstrīdēta.

 

 

 

 

637.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

638.

 

 

639.

 

 

640.

 

 

 

641.

.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 354. pantā otrajo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības mantas uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā, atbilstoši līgumam.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 354.panta trešo daļu attiecīgi mainot tālako daļu numerāciju.

Juridiskā komisija

Izslēgt 254.panta ceturto daļu attiecīgi mainot tālako daļu numerāciju.

Juridiskā komisija

Aizstāt panta sestajā daļā vārdus “viņu īpašumā bijušajām daļām” ar vārdiem “viņiem piederošajām daļām”.

Juridiskā komisija

Aizstāt astotajā daļā vārdus “zaudē spēku” ar vārdu “anulējamas”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atablstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

351.pants. Komercreģistra ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad izdarīti ieraksti visu reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību lietās.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā atbilstoši līgumam.

(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no kmercreģistra šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, un viņu daļas tiek apmainītas pret iegūstošās sabiedrības daļām proporcionāli viņiem piederošajām daļām. Šī norma netiek piemērota, ja par vienīgo iegūstošās sabiedrības dalībnieku kļūst nodalīšanas ceļā sadalāmā sabiedrība.

(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības daļām saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības daļām.

(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas, kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi uz pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un anulējamas, izņemot gadījumus, kad sadalāmā sabiedrība nodalīšanas gadījumā kļūst par iegūstošās sabiedrības vienīgo dalībnieku.

(7) Reorganizācija pēc tās stāšanās spēkā nevar tikt apstrīdēta.

355.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāms tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

642.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 355.panta trešajā daļā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

352.pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, solidāri atbild visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas reorganizācijas līgumā.

(3) Ja sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

356.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir solidāri atbildīgas par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ reorganizācijas gaitā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Nodalīšanas ceļā sadalītās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas atbild tāpat kā iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas.

(3) No šā panta pirmās un otrās daļas izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

643

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 356.panta trešajā daļā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

353.pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir solidāri atbildīgas par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ reorganizācijas gaitā nodarīti sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem.

(2) Nodalīšanas ceļā sadalītās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas atbild tāpat kā iegūstošās sabiedrības padomes un valdes locekļi vai pilnvarotās personas.

(3) No šā panta pirmās un otrās daļas izrietošas prasības noilguma termiņš ir pieci gadi no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

357.pants. Kompensācija

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, tad pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (kompensāciju).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 347.panta devītajā daļā minētajā sarakstā.

(3) Kompensācijas apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(4) Attiecībā uz kompensāciju netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt īpašumā savas daļas.

(5) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām kompensāciju izmaksām.

(6) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa kompensāciju, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

     

354.pants. Kompensācija

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās dažādu formu sabiedrības, tad pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība atpērk viņa daļas par naudu (kompensāciju).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav dalībniekam, kurš nav ierakstīts šā likuma 347.panta devītajā daļā minētajā sarakstā.

(3) Kompensācijas apmēram jābūt vienādam ar summu, kuru dalībnieks iegūtu, sadalot pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantu likvidācijas gadījumā, ja tāda notiktu brīdī, kad tika pieņemts lēmums par reorganizāciju.

(4) Attiecībā uz kompensāciju netiek piemēroti likumā noteiktie ierobežojumi par kārtību, kādā sabiedrība var iegūt īpašumā savas daļas.

(5) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām kompensāciju izmaksām.

(6) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, nepieprasa kompensāciju, viņš divu mēnešu laikā var atsavināt savas daļas neatkarīgi no lēmumā, statūtos vai likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

XVII nodaļa

Atsevišķu reorganizācijas veidu īpašie noteikumi

     

XVII nodaļa

Atsevišķu reorganizācijas veidu īpašie noteikumi

1.apakšnodaļa

Apvienošanas īpašie noteikumi

     

1.apakšnodaļa

Apvienošanas īpašie noteikumi

358.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība – par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību, tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas pievienojamās sabiedrības.

(3) Apvienošanās stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ierakstu izdarīšanu visu pievienojamo sabiedrību lietās.

(4) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.panta otrās daļas prasībām jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par apvienošanos.

(5) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības reģistrēšanu Komercreģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

644.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 358.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

355.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Sabiedrības, kuras apvienojas saplūšanas ceļā, uzskatāmas par pievienojamajām sabiedrībām un jaundibināmā sabiedrība – par iegūstošo sabiedrību.

(2) Veidojot jauno sabiedrību, tiek ievēroti attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi.

(3) Apvienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad iegūstošā sabiedrība reģistrēta komercreģistrā un izdarīts ieraksts visu pievienojamo sabiedrību lietās.

(4) Reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.panta otrās daļas prasībām norādama iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir līgumsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par apvienošanos.

(5) Pievienojamās sabiedrības iesniedz kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības reģistrēšanu komercreģistrā.

2.apakšnodaļa

Sadalīšanas īpašie noteikumi

     

2.apakšnodaļa

Sadalīšanas īpašie noteikumi

359.pants. Sadalīšana ar jaunas sabiedrības dibināšanu

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi. Par dibinātāju tiek uzskatīta sadalāmā sabiedrība.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, sadalāmā sabiedrība noformē lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 342.pantā minēto līgumu. Sadalīšanas plānā papildus šā likuma 342.panta pirmajā daļā minētajām ziņām jānorāda iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Sadalīšanas plānam jāpievieno iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai gadījumos, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar lēmumu par sadalīšanos.

(4) Sadalāmā sabiedrība iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par iegūstošās sabiedrības reģistrāciju.

(5) Sadalīšana stājas spēkā ar iegūstošās sabiedrības reģistrācijas brīdi Komercreģistrā un ieraksta izdarīšanu sadalāmās sabiedrības lietā.

     

356.pants. Jaunas sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties

(1) Jaundibināmā sabiedrība uzskatāma par iegūstošo sabiedrību.

(2) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā jāievēro attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi, ja šajā apakšnodaļā nav noteikts citādi. Par dibinātāju tiek uzskatīta sadalāmā sabiedrība.

(3) Ja, sabiedrībai sadaloties, tiek dibināta jauna iegūstošā sabiedrība, sadalāmā sabiedrība noformē lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 342.pantā minēto līgumu. Sadalīšanas plānā papildus šā likuma 342.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Sadalīšanas plānam pievienojams iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai - gadījumos, kad iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar lēmumu par sadalīšanos.

(4) Sadalāmā sabiedrība iesniedz Komercreģistrā pieteikumu par iegūstošās sabiedrības reģistrāciju.

(5) Sadalīšana stājas spēkā ar brīdi, kad iegūstošā sabiedrība reģistrēta komercreģistrā un izdarīts ieraksts sadalāmās sabiedrības lietā.

360.pants. Līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanās gadījumā manta, kuras sadalījums nav atrunāts līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar līgumu.

     

357.pants. Līgumā neatrunātās mantas sadalīšana

Sašķelšanas gadījumā manta, kuras sadalījums nav atrunāts līgumā, tiek sadalīta starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar līgumu.

3.apakšnodaļa

Pārveidošanas īpašie noteikumi

     

3.apakšnodaļa

Pārveidošanas īpašie noteikumi

361.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā jānorāda šā likuma 342.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības formu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 342.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināms šā likuma 342., 343., 344., 345., 346. un 347.pants.

(4) Ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda paredzēta.

 

 

 

358.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmumā norādāmas šā likuma 342.panta otrajā daļā minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības formu.

(2) Lēmuma projektam kā pielikums tiek pievienoti iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projekts.

(3) Lēmums aizstāj šā likuma 342.pantā minēto reorganizācijas līgumu, un uz to attiecināms šā likuma 342., 343., 344., 345., 346. un 347.pants.

(4) Līdz ar lēmumu par pārveidošanu tiek apstiprināti iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība.

(5) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu tiek ievēlēta iegūstošās sabiedrības valde un padome, ja tāda paredzēta.

362.pants. Dibināšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās formas sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

     

359.pants. Dibināšanas noteikumu pemērošanas kārtība

(1) Pārveidošanas procesā piemērojami attiecīgās formas sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Par iegūstošās sabiedrības dibinātājiem tiek uzskatīti tie pārveidojamās sabiedrības dalībnieki, kuri nobalsojuši par sabiedrības pārveidošanu.

 

363.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

Šā likuma 349.panta trešā daļa nav piemērojama, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

     

360.pants. Kreditoru interešu aizsardzība

Šā likuma 349.panta trešā daļa nav piemērojama, ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību.

364.pants. Īpašuma novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Īpašuma novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz Komercreģistrā kopā ar iesniegumu par pārveidošanu.

645.

Juridiskais birojs

Aizstāt 364. panta nosaukumā un otrajā daļā vārdu “īpašuma” ar vārdu “mantas”.

Atbalstīt

361.pants. Mantas novērtēšana

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību, nepieciešams veikt mantisko ieguldījumu novērtēšanu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Mantas novērtēšanu veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz komercreģistram kopā ar iesniegumu par pārveidošanu.

XVIII nodaļa

Atsevišķu sabiedrību formu reorganizācijas īpašie noteikumi

646.

Juridiskā komisija

Izteikt XVIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Sabiedrības reorganizācijas īpašie noteikumi”

Atbalstīt

XVIII nodaļa

Sabiedrības reorganizācijas īpašie noteikumi

1.apakšnodaļa

Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

     

1.apakšnodaļa

Personālsabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

365.pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.pantā minētajām ziņām jānorāda katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārais dalībnieks vai komandits), kā arī viņa daļas apmērs.

     

362.pants. Reorganizācijas līguma saturs

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus šā likuma 342.pantā minētajām ziņām norādams katra pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārais dalībnieks vai komandits), kā arī viņa daļas apmērs.

 

366.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības dalībnieki ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai ja visi dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

     

363.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijas prospekts nav jāsagatavo, ja visi personālsabiedrības dalībnieki ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai ja visi dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

367.pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

     

364.pants. Revidenta pārbaude

Personālsabiedrībā līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

368.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām dalībnieku.

     

365.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso visi dalībnieki.

(2) Sabiedrības līgumā var paredzēt, ka lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku.

369.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, kompensāciju var pieprasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

     

366.pants. Dalībnieku mazākuma aizsardzība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieks, kurš nepiekrīt reorganizācijai, kļūst par iegūstošās sabiedrības komanditu.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, kompensāciju var pieprasīt dalībnieks, kurš izstājas no sabiedrības.

 

370.pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

647.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 370.panta pirmajā daļā vārdu “pieci” ar vārdu “trīs”.

Neatbalstīt

367.pants. Dalībnieka atbildība

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir komanditsabiedrība vai kapitālsabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks atbild attiecīgi par pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības saistībām, kuru izpildes termiņš ir iestājies vai iestāsies piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(2) Ja pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības komplementārais dalībnieks kļūst par iegūstošās sabiedrības komplementāro dalībnieku, šā panta pirmajā daļā noteiktais noilgums netiek piemērots.

2.apakšnodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

     

2.apakšnodaļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

371.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

     

368.pants. Reorganizācijas prospekts

Reorganizācijā iesaistītā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesagatavot prospektu, ja visi tās dalībnieki piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots.

372.pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

     

369.pants. Revidenta pārbaude

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību līguma revidenta pārbaude nav jāveic, ja vien to nepieprasa vismaz viens dalībnieks.

 

373.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

     

370.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas dalībnieku sapulcē klātesošo dalībnieku (ja statūti neparedz, ka lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits).

(2) Nosakot pārstāvības normu, netiek ņemtas vērā daļas, ko ieguvusi pati sabiedrība.

374.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 208.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

     

371.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā, palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās dalībniekiem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 208.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

 

375.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

     

372.pants. Daļu nodošana reorganizācijas gadījumā

(1) Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod tai piederošās savas daļas.

(2) Iegūstošās sabiedrības daļas netiek apmainītas pret pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļām, ja:

1) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet iegūstošās sabiedrības labā;

2) pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības daļas pieder pašai pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai vai trešajai personai, kura rīkojas savā vārdā, bet pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības labā.

376.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstisku pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

     

373.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, veicams katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

3.apakšnodaļa

Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

     

3.apakšnodaļa

Akciju sabiedrība kā reorganizācijā iesaistītā sabiedrība

377.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru (ja statūti lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai neparedz lielāku balsu skaitu).

(2) Ja sabiedrībai ir vairāki akciju veidi, lēmumu pieņem šā likuma 288.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

648.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 377.panta trešajā daļā vārdus “priekšrocību akciju īpašnieki” ar vārdiem “akcionāri, kuriem pieder priekšrocības akcijas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

374.pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Lēmums par reorganizāciju ir pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru (ja statūti neparedz, ka lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits).

(2) Ja sabiedrībai ir vairāki akciju veidi, lēmumu pieņem šā likuma 288.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, akcionāri, kuriem pieder priekšrocības akcijas, un obligacionāri piedalās pārstāvības normas noteikšanā un balsošanā ar tādām pašām tiesībām kā pārējie akcionāri.

 

378.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 265.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami Komercreģistrā sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

     

375.pants.  Iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšana apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā

(1) Apvienošanas vai sadalīšanas procesa rezultātā palielinot iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu, tās akcionāriem nav daļu iegūšanas pirmtiesību.

(2) Papildus šā likuma 265.pantā noteiktajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistram sakarā ar pamatkapitāla palielināšanu, pieteikumam pievieno reorganizācijas līgumu un katras reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu par reorganizāciju vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

379.pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod sevis iegūtās daļas.

     

376.pants. Daļu nodošana apvienošanas gadījumā

Iegūstošā sabiedrība pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības dalībniekiem apmaiņai pirmām kārtām nodod pašas iegūtās daļas.

380.pants. Piemaksu apmērs

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apmērs, kuras iegūstošā publiskā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

     

377.pants. Piemaksu apmērs

(1) Līgumā paredzētais piemaksu apmērs, kuras iegūstošā publiskā akciju sabiedrība izmaksā pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībniekiem, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no apmaiņai piedāvāto akciju nominālvērtību summas.

(2) Ja noteikts pārāk zems kapitāla daļu apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības dalībnieks var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju izmaksu, kas var pārsniegt šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

381.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstisku pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams Komercreģistrā iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

     

378.pants. Mantiskā ieguldījuma novērtēšana

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai kura tiek dibināta kā jauna sabiedrība, jāveic katras pievienojamās sabiedrības mantas vai sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas novērtējums, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai.

(2) Novērtēšanu veic un rakstveida pārskatu sastāda persona, kura pārbaudījusi līgumu attiecīgajā sabiedrībā.

(3) Visiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem, kā arī iegūstošās sabiedrības dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar pārskatu par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu šā likuma 347.panta trešajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Pārskats pievienojams komercreģistram iesniedzamajam pieteikumam par reorganizāciju.

 

382.pants. Anonīmie akcionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un par pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā Komercreģistram šo akcionāru vārdu vietā norāda akciju kārtas numurus un to nominālvērtību.

(2) Ja vēlāk šo akcionāru vārdi kļūst zināmi, tie tiek ierakstīti dalībnieku sarakstā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – Komercreģistrā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmā un otrā daļa attiecināma arī uz:

1) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem, kuriem ir uzrādītāja akcijas un kuri nav zināmi;

2) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības obligacionāriem, kuri nav zināmi.

     

379.pants. Anonīmie akcionāri

(1) Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību un par pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem un obligacionāriem nav ziņu, reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistram šo akcionāru vārdu vietā norāda akciju kārtas numurus un to nominālvērtību.

(2) Ja vēlāk šo akcionāru vārdi kļūst zināmi, tos ierakstīta dalībnieku sarakstā, bet, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, – komercreģistrā.

(3) Ja iegūstošā sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmā un otrā daļa attiecināma arī uz:

1) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības akcionāriem, kuriem ir uzrādītāja akcijas un kuri nav zināmi;

2) pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības obligacionāriem, kuri nav zināmi.

 

383.pants. Priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju īpašnieki un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Privileģēto akciju īpašnieki un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar šā likuma 357.pantu.

649.

Juridiskā komisija

Aizstāt 383.panta nosaukumā, pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “akciju īpašnieku” ar vārdiem “akciju turētāju” (attiecīgajā locījumā).

 

 

Atablstīt

380.pants. Priekšrocību akciju īpašnieku un obligacionāru interešu aizsardzība

(1) Iegūstošajā akciju sabiedrībā tiek saglabātas pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāju un obligacionāru tiesības.

(2) Ja iegūstošā sabiedrība nav akciju sabiedrība, pievienojamās vai sadalāmās akciju sabiedrības priekšrocību akciju turētāji un obligacionāri iegūst iegūstošās sabiedrības daļas, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības akcionāri.

(3) Privileģēto akciju turētāji un obligacionāri, kuri nepiekrīt lēmumam par reorganizāciju, var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar šā likuma 357.pantu.

 

 

Piektā sadaļa

Koncerni

650.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta piekto, sesto un septīto sadaļu

Atablstīt

 

XIX nodaļa

Vispārīgie jautājumi

       

384.pants. Koncerns un koncernsabiedrības

(1) Koncerns ir sabiedrību grupa, kura sastāv no sabiedrībām, kuras atrodas izšķirošās ietekmes attiecībās (turpmāk – koncernsabiedrības) saskaņā ar šā likuma 387.pantu.

(2) Koncerns pastāv arī tad, ja fiziskajai personai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās. Šādā gadījumā par koncernu uzskatāma to sabiedrību grupa, kurās šai personai ir izšķirošā ietekme.

(3) Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kurai ir izšķirošā ietekme citā sabiedrībā.

(4) Koncerna meitas sabiedrība ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta sabiedrība, kura atrodas mātes sabiedrības izšķirošajā ietekmē. Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos visas koncernsabiedrības uzskatāmas par meitas sabiedrībām, ja vien fiziskā persona nerealizē netiešo ietekmi saskaņā ar šā likuma 385.panta ceturto daļu.

(5) Koncerns nav juridiska persona.

       

385.pants. Izšķirošā ietekme

(1) Izšķirošā ietekme var izpausties kā:

1) kontrole pār lēmumu pieņemšanu sabiedrības pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās;

2) tāda sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaita iecelšana, kurš nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.

(2) Izšķirošā ietekme var būt tieša vai netieša.

(3) Tiešā ietekme ir ietekme meitas sabiedrībā bez citas meitas sabiedrības izšķirošās ietekmes izmantošanas.

(4) Netiešā ietekme ir ietekme meitas sabiedrībā ar vienas vai vairāku citu meitas sabiedrību izšķirošās ietekmes izmantošanu.

(5) Izšķirošā ietekme nepastāv, ja personai ir līdzdalība sabiedrībā, taču šīs sabiedrības statūti paredz tādus ierobežojumus, kā rezultātā izšķirošo ietekmi nevar realizēt, vai ja pastāv citi šķēršļi izšķirošās ietekmes realizēšanai.

       

386.pants. Izšķirošā ietekme savstarpējās līdzdalības gadījumos

(1) Ja sabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā sabiedrībā un to starpā pastāv savstarpējā līdzdalība, meitas sabiedrība zaudē tiesības izmantot balsstiesības, kuras izriet no tās īpašumā esošajām mātes sabiedrības daļām.

(2) Ja sabiedrības savstarpējas līdzdalības gadījumā izšķirošo ietekmi iegūst vienlaikus, tām jāslēdz koncerna līgums saskaņā ar šā likuma 396.pantu.

       

387.pants. Izšķirošās ietekmes reģistrācija

(1) Par izšķirošās ietekmes iegūšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no diena s, kad tā ir iegūta, jāiesniedz pieteikums izšķirošās ietekmes reģistrācijai Komercreģistrā.

(2) Pieteikumu iesniedz katra koncernsabiedrība, kā arī fiziskā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi sabiedrībā.

(3) Pieteikumā norāda:

1) koncerna mātes sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrībā;

2) visu koncerna meitas sabiedrību firmas, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) faktu, ka ir nodibināta izšķirošā ietekme, un tās pamatu;

4) mātes sabiedrības vai fiziskās personas līdzdalības apmēru latos un procentos un no tās izrietošo balsstiesību skaitu katrā meitas sabiedrībā.

(4) Ja izšķirošā ietekme nodibināta, pamatojoties uz līgumu, pieteikumam pievieno:

1) parakstīto koncerna līgumu vai tā notariāli apliecinātu norakstu vai kopiju;

2) koncerna līgumu parakstījušo sabiedrību pilnsapulču protokolus vai to notariāli apliecinātus norakstus vai kopijas.

(5) Līdz reģistrācijai Komercreģistrā persona, kura ieguvusi izšķirošo ietekmi, nav tiesīga izmantot no savas līdzdalības izrietošās balsstiesības.

(6) Lēmumi, kuri pieņemti, izmantojot izšķirošo ietekmi pirms tās reģistrācijas Komercreģistrā, nav spēkā no to pieņemšanas brīža.

       

388.pants. Izšķirošās ietekmes izsludināšana

(1) Komercreģistrs izsludina izšķirošās ietekmes nodibināšanu šā likuma 78.panta kārtībā.

(2) Paziņojumā norāda izšķirošās ietekmes reģistrācijas datumu un šā likuma 387.panta trešajā daļā minētās ziņas.

       

389.pants. Izmaiņas ziņās par izšķirošo ietekmi

(1) Jebkuras izmaiņas šā likuma 387.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajās ziņās un koncerna līgumā paziņojamas Komercreģistram ne vēlāk kā mēneša laikā no šo izmaiņu rašanās dienas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina šīs izmaiņas.

(2) Komercreģistrs šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsludina izmaiņas tam iesniegtajās ziņās un koncerna līgumā, ja likums paredz šo ziņu izsludināšanu.

       

390.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšanās

(1) Izšķirošā ietekme izbeidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) izbeidzas šā likuma 385.panta pirmajā daļā minētie apstākļi, kuri nodrošina izšķirošo ietekmi;

2) mātes sabiedrība vai fiziskā persona, kura ir ieguvusi izšķirošo ietekmi, rakstiski apņemas to neizmantot, paziņojot par to meitas sabiedrībai un reģistrējot attiecīgo lēmumu Komercreģistrā;

3) meitas sabiedrībai ir iecelts administrators tās maksātnespējas procesā;

4) meitas sabiedrībai ir iecelts likvidators.

(2) Ja iestājas šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētie apstākļi, bet meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi, kuri ievēlēti, izmantojot izšķirošo ietekmi, turpina darboties, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme turpinās. Ja šie paši pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi tiek ievēlēti amatos atkārtoti bez izšķirošās ietekmes realizēšanas, uzskatāms, ka izšķirošā ietekme izbeidzas ar atkārtotās ievēlēšanas dienu.

       

391.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšanās reģistrācija un izsludināšana

(1) Izšķirošās ietekmes izbeigšanos reģistrē Komercreģistrā. Pieteikumu Komercreģistrā iesniedz visas sabiedrības, kā arī fiziskā persona šā likuma 384.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, pievienojot dokumentus, kas apliecina izšķirošās ietekmes izbeigšanos.

(2) Komercreģistrs šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsludina izšķirošās ietekmes izbeigšanos, norādot izšķirošās ietekmes izbeigšanās pamatu.

       

XX nodaļa

Izšķirošā ietekme, pamatojoties uz līdzdalību

       

392.pants. Dalībnieka paziņojums par daļu iegūšanu vai atsavināšanu

(1) a persona iegūst vairāk par 10 procentiem no sabiedrības daļām, tai divu nedēļu laikā no iegūšanas dienas rakstiski jāpaziņo šai sabiedrībai to iegūto daļu apmērs un ar to saistītās balsstiesības, kas pārsniedz 10 procentus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums attiecas arī uz katru turpmāko sabiedrības daļu iegūšanu, kas palielina līdzdalību virs katriem nākamajiem 5 procentiem no šīs sabiedrības daļām.

(3) Pienākums paziņot attiecas arī uz gadījumiem, kad līdzdalība samazinās zem 10 procentiem vai zem katriem 5 procentiem (šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos).

(4) Daļas, kuras tur trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, uzskatāmas par šai citai personai piederošām. Ja šī cita persona ir sabiedrība, tad daļas, kuras pieder šīs sabiedrības meitas sabiedrībai vai kuras tur trešā persona savā vārdā vai šīs meitas sabiedrības labā, uzskatāmas par sabiedrībai piederošām.

(5) Ja daļas iegūst trešā persona savā vārdā, bet citas personas labā, šī trešā persona šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos paziņojumos norāda personu, kuras labā daļas tiek vai tikušas turētas.

       

393.pants. Ar daļām saistītās tiesības

(1) Tiesības, kuras izriet no daļām, par kurām jāsniedz paziņojums saskaņā ar šā likuma 394.panta pirmo, otro un trešo daļu, nav spēkā līdz šāda paziņojuma sniegšanai.

(2) Ja pretrunā ar šā panta pirmo daļu šādas balsstiesības tikušas izmantotas un tas ir ietekmējis lēmuma pieņemšanu, šāds lēmums atzīstams par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

(3) Tiesības iesniegt tiesā prasību par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir jebkuram sabiedrības dalībniekam ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas vai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tas uzzinājis vai tam vajadzēja uzzināt par paziņojuma neizdarīšanu.

(4) Lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neietekmē trešo personu iegūtās tiesības, ja šīs personas rīkojušās labā ticībā.

(5) Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt saņemtās dividendes, uz kurām personai nebija tiesību saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

       

394.pants. Sabiedrības paziņojums par līdzdalību

(1) Sabiedrībai ir pienākums pēc šā likuma 392.pantā noteiktā paziņojuma saņemšanas atspoguļot šo līdzdalību gada pārskata pielikumā.

(2) Gada pārskata pielikumā un paziņojumā norāda attiecīgā dalībnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, tam piederošo daļu skaitu un no tām izrietošo balsu skaitu.

       

395.pants. Pārvaldes tiesības

(1) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi meitas sabiedrībā.

(2) Ja mātes sabiedrība dod meitas sabiedrībai zaudējumus nesošu norādījumu, mātes sabiedrībai ir pienākums segt šos zaudējumus pilnā apmērā. Šādā gadījumā mātes sabiedrība pilnā apmērā atbild par meitas sabiedrībai un tās kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu, izņemot gadījumus, ja mātes sabiedrība pierāda, ka zaudējumi nav saistīti ar dotā norādījuma izpildi.

(3) Mātes sabiedrība norādījumus noformē rakstiski, pretējā gadījumā tie nav saistoši.

(4) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidēšanu tiesas ceļā.

(5) Šajā pantā paredzētās normas par mātes sabiedrību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

       

XXI nodaļa

Izšķirošā ietekme, pamatojoties uz līgumu

       

396.pants. Koncerna līgums

(1) Sabiedrība var noslēgt līgumu ar citu sabiedrību, kurš paredz tās vadības nodošanu šai citai sabiedrībai (koncerna līgums).

(2) Ja ir noslēgts līgums par daļēju meitas sabiedrības vadības nodošanu mātes sabiedrībai, tas uzskatāms par koncerna līgumu, ja vien mātes sabiedrība nepierāda, ka nodotā daļējā vadība nav pietiekama izšķirošās ietekmes realizēšanai.

(3) Koncerna līgums noformējams rakstiski.

(4) Koncerna līguma minimālais termiņš ir kalendāra gads, un tas nedrīkst izbeigties citādi kā pārskata gada beigās, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Koncerna līgumu nedrīkst slēgt ar atpakaļejošu spēku. Ja līgums paredz peļņas nodošanu, tajā var paredzēt meitas sabiedrības peļņas pārdali ar atpakaļejošu datumu, bet tikai tā pārskata gada ietvaros, kurā līgums ir noslēgts.

       

397.pants. Koncerna līguma saturs

(1) Koncerna līgumā norāda:

1) šādas ziņas par koncernsabiedrībām (norādot, kura no tām ir mātes sabiedrība un kura - meitas sabiedrība):

a) sabiedrības nosaukumu;

b) sabiedrības reģistrācijas datumu un numuru Komercreģistrā;

c) sabiedrības juridisko adresi un izpildinstitūcijas atrašanās vietu (ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

2) ziņas par līgumslēdzēju pušu savstarpējo līdzdalību un līdzdalību citās sabiedrībās (ja tāda pastāv) un šīs līdzdalības apmēru (latos un procentos);

3) koncerna līguma termiņu (ja koncerns tiek veidots uz noteiktu laiku);

4) koncerna izveidošanas mērķi (ja koncerns tiek veidots noteikta mērķa sasniegšanai);

5) kompetences un pilnvaru sadale starp koncernsabiedrībām;

6) lēmumu pieņemšanas kārtību koncernā;

7) meitas sabiedrības zaudējumu kompensācijas nosacījumus un kārtību;

8) šā likuma 415.pantā minētajos gadījumos - izlīdzinājuma mazākumakcionāriem nosacījumus, apmēru un kārtību;

9) šā likuma 416.pantā minētajos gadījumos – kompensācijas mazākumakcionāriem nosacījumus, apmēru un kārtību (ja mazākumakcionāri izlīdzinājuma vietā pieprasa kompensāciju);

10) strīdu izšķiršanas kārtību koncernsabiedrību starpā;

11) ja tiek paredzēta peļņas vai tās daļas nodošana, – šādas nodošanas principus un kārtību;

12) kārtību, kādā tiek izbeigts koncerna līgums.

(2) Koncerna līgumā var iekļaut arī citus koncerna darbības jautājumus (arī tos, kuri netiek regulēti šajā likumā).

(3) Koncerna līgumā jāievēro arī citos likumos noteiktās prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Koncerna līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Pretrunu gadījumā spēkā ir šā likuma normas.

       

398.pants. Koncerna līguma projekta pārbaude

(1) Katra līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība ieceļ revidentu koncerna līguma projekta pārbaudei.

(2) Zvērināta revidenta pārbaude nav jāveic sabiedrībā, kura nav publiska akciju sabiedrība, ja neviens dalībnieks nepieprasa pārbaudi.

(3) Līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības var iecelt vienu zvērinātu revidentu visām sabiedrībām.

(4) Pēc pārbaudes veikšanas zvērināts revidents noformē rakstisku ziņojumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir iecelts viens zvērināts revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz ziņojumu visām sabiedrībām.

(5) Ziņojumā norāda:

1) vai piedāvātais izlīdzinājums vai kompensācija mazākumakcionāriem ir taisnīga un pamatota;

2) metodes, kuras izmantotas, lai noteiktu daļu vērtību, daļu apmaiņas koeficientu, izlīdzinājuma un kompensācijas apmēru, un to, vai šīs metodes ir adekvātas;

3) problēmas, kuras rodas, pielietojot šīs daļas 2.punktā minētās vērtēšanas metodes.

(6) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no līgumu slēdzošajām sabiedrībām visus dokumentus un ziņas, kas tam nepieciešami likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(7) Visiem dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar zvērināta revidenta ziņojumu.

(8) Zvērināta revidenta ziņojums pievienojams pilnsapulcē izskatāmajam līguma projektam un Komercreģistrā iesniedzamajam noslēgtajam koncerna līgumam.

       

399.pants. Koncerna līguma prospekts

(1) Katra koncerna līguma slēgšanā iesaistītā sabiedrība sagatavo rakstisku prospektu, kurā detalizēti izskaidro koncerna līguma slēgšanas iemeslus un tā noslēgšanas iespējamās sekas.

(2) Prospektā atspoguļo arī zvērināta revidenta viedokli par koncerna līguma projektu.

       

400.pants. Paziņojums par nodomu slēgt koncerna līgumu

(1) Katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcijai statūtos paredzētajā kārtībā jāpaziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un lemts par koncerna līguma parakstīšanu.

(2) Paziņojumā dalībniekam norāda:

1) visas sabiedrības, kuras slēgs koncerna līgumu;

2) kuras no sabiedrībām būs mātes sabiedrības un kuras – meitas sabiedrības;

3) ziņas par iespējām iepazīties ar līguma projektu un koncerna līguma prospektu, norādot vietu un laiku.

(3) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības pilnsapulces, kurā tiks izskatīts koncerna līguma projekts un pieņemts lēmums par koncerna līguma parakstīšanu, katra sabiedrība laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievieto paziņojumu par līguma slēgšanu. Paziņojumā norāda šā panta otrajā daļā minētās ziņas.

(4) Katras sabiedrības izpildinstitūcijai jānodrošina koncerna līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma pieejamība paziņojumā norādītajā laikā un vietā un pēc dalībnieka pieprasījuma jāizsniedz viņam līguma projekta, koncerna līguma prospekta un zvērināta revidenta ziņojuma kopija. Ja par kopiju tiek pieprasīta samaksa, tā nedrīkst pārsniegt kopijas izgatavošanas pašizmaksu.

       

401.pants. Lēmuma pieņemšana par koncerna līguma parakstīšanu

(1) Lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu pieņem katras līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības dalībnieku sapulce.

(2) Pēc dalībnieku pieprasījuma sabiedrības izpildinstitūcija sniedz dalībnieku sapulcei ziņas par pārējiem koncernu veidojošajiem uzņēmumiem.

(3) Lēmums par koncerna līguma parakstīšanu ir pieņemts dalībnieku sapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma par sabiedrības reorganizāciju pieņemšanai.

       

402.pants. Koncerna līguma parakstīšana un reģistrācija

(1) Koncerna līgumu paraksta personas, kuras ir pilnvarotas to darīt saskaņā ar sabiedrības statūtiem, ja pilnsapulce uz līguma parakstīšanu nav pilnvarojusi citas personas.

(2) Parakstītais koncerna līgums iesniedzams Komercreģistrā šā likuma 387.pantā noteiktajā kārtībā.

       

403.pants. Koncerna līguma grozījumi

(1) Grozījumi koncerna līgumā tiek izdarīti tādā pašā kārtībā kā koncerna līguma slēgšana.

(2) Līguma grozījumus, kuri skar jautājumus par izlīdzinājumu vai kompensāciju mazākumakcionāriem, var izdarīt tikai ar mazākumakcionāru piekrišanu. Mazākumakcionāru piekrišana uzskatāma par dotu, ja par to nobalso ne mazāk par divām trešdaļām no visiem mazākumakcionāriem (ja statūti nenosaka lielāku balsu skaitu).

(3) Koncerna līguma grozījumus reģistrē Komercreģistrā saskaņā ar šā likuma 389.pantu.

(4) Koncerna līgums nav jāgroza, ja mainās šā likuma 397.panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas.

       

404.pants. Koncerna līguma izbeigšanās

(1) Koncerna līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties koncerna līgumā noteiktajam termiņam, ja tāds ir paredzēts līgumā un līguma puses nav izdarījušas grozījumus līgumā par termiņa pagarināšanu;

2) sasniedzot koncerna līgumā noteikto mērķi, ja tāds ir paredzēts līgumā un līguma puses nav izdarījušas attiecīgus grozījumus līgumā;

3) ar līguma pušu savstarpēju vienošanos;

4) vienam no koncernuzņēmumiem vienpusēji atkāpjoties no līguma šajā likumā vai koncerna līgumā noteiktajos gadījumos;

5) ja likumā noteiktajos gadījumos tiesa ar savu nolēmumu atzīst koncerna līgumu par spēkā neesošu vai atceļ to.

(2) Koncerna līgums nedrīkst izbeigties citādi, kā tikai attiecīgā pārskata gada beigās, izņemot šā panta pirmās daļas 5.punktā minētos gadījumus.

(3) Līguma puses var savstarpēji vienoties par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ievērojot šā panta otro daļu. Lēmumu par līguma izbeigšanu pieņem visu koncernsabiedrību pilnsapulcēs, ievērojot šā likuma normas attiecībā uz koncerna līguma noslēgšanu un koncerna līguma noteikumus.

(4) Līguma izbeigšanos reģistrē un paziņojumu par to publicē saskaņā ar šā likuma 391.pantu.

       

405.pants. Koncerna līguma atcelšana

(1) Koncernsabiedrība, meitas sabiedrības dalībnieks, valdes vai padomes loceklis var prasīt atcelt koncerna līgumu tiesas ceļā šādos gadījumos:

1) ja līgums noslēgts, pārkāpjot likumu un līgumslēdzējas puses nav novērsušas konstatētos pārkāpumus;

2) ja līgums noslēgts svarīgas maldības, viltus vai spaidu ietekmē;

3) ja cita koncerna līguma puse nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pildīt savas līgumā noteiktās saistības;

4) ja cita līguma puse pārkāpj koncerna līgumu vai likumu;

5) ja ir cits svarīgs iemesls, kura dēļ līguma turpmākā izpilde nav iespējama.

(2) Par maldības iemeslu nevar būt ziņu par citām koncernsabiedrībām trūkums vai nepatiesums, ja vien šīs ziņas netika slēptas vai apzināti sagrozītas.

(3) Koncerna līguma atcelšana neatbrīvo koncernuzņēmumus no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies tā darbības rezultātā.

       

406.pants. Pārvaldes tiesības

(1) Mātes sabiedrībai ir tiesības dot meitas sabiedrībai norādījumus attiecībā uz meitas sabiedrības pārvaldīšanu.

(2) Mātes sabiedrības norādījumus noformē rakstiski, pretējā gadījumā tie nav saistoši.

(3) Mātes sabiedrība var realizēt zaudējumus nesošu ietekmi meitas sabiedrībā, ja tie kalpo mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm un ja koncerna līgumā tas nav nepārprotami aizliegts.

(4) Mātes sabiedrības norādījumi nedrīkst nodarīt tādus zaudējumus meitas sabiedrībai, kuri ir nesamērīgi lieli attiecībā pret mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību ieguvumu šo norādījumu izpildes rezultātā.

(5) Mātes sabiedrība nedrīkst dot norādījumus meitas sabiedrībai attiecībā uz noslēgto koncerna līgumu, tā grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu.

(6) Mātes sabiedrība nedrīkst dot tādus norādījumus, kuru izpilde var izraisīt meitas sabiedrības maksātnespēju, darbības apturēšanu administratīvā kārtā vai likvidāciju tiesas ceļā.

(7) Meitas sabiedrībai nav tiesību atteikties pildīt mātes sabiedrības norādījumus, aizbildinoties ar to, ka tie, pēc meitas sabiedrības domām, nekalpo mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm (ja vien šie norādījumi nav pretlikumīgi), acīmredzami nekalpo šīm interesēm vai nodara zaudējumus, kas ir nesamērīgi lieli attiecībā pret mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību ieguvumu šo norādījumu izpildes rezultātā.

(8) Ja meitas sabiedrība atsakās pildīt mātes sabiedrības norādījumus, meitas sabiedrība nekavējoties ziņo par to mātes sabiedrībai, norādot atteikšanās motīvus.

(9) Ja meitas sabiedrībai jāpilda mātes sabiedrības norādījumi, kuru veikšanai saskaņā ar meitas sabiedrības statūtiem vai koncerna līgumu nepieciešama meitas sabiedrības pilnsapulces vai pārraudzības institūcijas piekrišana, un šī piekrišana netiek dota, meitas sabiedrība par to nekavējoties ziņo mātes sabiedrībai. Ja mātes sabiedrība šos norādījumus sniedz atkārtoti, meitas sabiedrības pilnsapulces vai pārraudzības institūcijas piekrišana nav nepieciešama. Ja mātes sabiedrībai ir pārraudzības institūcija, norādījumi var tikt atkārtoti tikai ar tās piekrišanu.

       

XXII nodaļa

Atbildība un kontrole koncernā

       

407.pants. Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildība

(1) Mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, jārīkojas ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību.

(2) Ja mātes sabiedrība, dodot norādījumus meitas sabiedrībai, pārkāpj likumus vai pārsniedz savas likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļi par meitas sabiedrībai, tās dalībniekiem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Ja pastāv strīds par to, vai mātes sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(3) Prasību tiesā var celt meitas sabiedrība, tās dalībnieks un kreditors. Meitas sabiedrība nevar celt prasību, ja tā zināja vai tai vajadzēja zināt par attiecīgo norādījumu nelikumību vai pilnvaru pārsniegšanu no mātes sabiedrības puses.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet, ja šī rīcība bijusi slēpta, – no tās atklāšanas brīža.

(5) Šajā pantā paredzētās normas par mātes sabiedrības pārvaldes institūciju locekļu atbildību attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

       

408.pants. Koncerna meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļu atbildība

(1) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija pārkāpj likumus un likumos vai koncerna līgumā noteiktās pilnvaras, vainīgie attiecīgās institūcijas locekļi solidāri atbild par šīs rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ja pastāv strīds par to, vai meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, šiem pārvaldes institūciju locekļiem jānodrošina pierādījumi.

(2) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas akcepts izpildinstitūcijas lēmumiem neizslēdz izpildinstitūcijas locekļu atbildību.

(3) Meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas un izpildinstitūcijas locekļi neatbild, ja zaudējums nodarīts, pildot mātes sabiedrības norādījumus, izņemot gadījumus, ja izpildītie mātes sabiedrības norādījumi bijuši pretlikumīgi vai acīmredzami pretrunā ar mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, ko attiecīgie meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt.

(4) Ja meitas sabiedrības pārraudzības institūcija vai izpildinstitūcija ir izpildījusi mātes sabiedrības norādījumu, kas ir pretlikumīgs vai pretrunā ar mātes sabiedrības, visa koncerna vai atsevišķu koncernsabiedrību interesēm, par ko meitas sabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļi zināja vai tiem vajadzēja zināt, tie ir solidāri atbildīgi kopā ar mātes sabiedrības attiecīgo institūciju locekļiem, kuri šo rīkojumu ir devuši.

(5) Prasību pret meitas sabiedrības pārraudzības un izpildinstitūcijas locekļiem tiesā var celt meitas sabiedrības dalībnieks un kreditors.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības noilguma termiņš ir trīs gadi no tās rīcības brīža, ar kuru ticis nodarīts zaudējums, bet, ja šī rīcība bijusi slēpta, – no tās atklāšanas brīža.

       

409.pants. Koncerna meitas sabiedrības atkarības pārskats

(1) Koncerna meitas sabiedrība sastāda atkarības pārskatu par pārskata gadu. Atkarības pārskats sastādāms termiņos, kas noteikti gada pārskata sastādīšanai, un apstiprināms kopā ar gada pārskatu.

(2) Atkarības pārskatam jāsniedz vispārējs priekšstats par koncernsabiedrību savstarpējām attiecībām.

(3) Atkarības pārskatā atspoguļo:

1) meitas sabiedrības darījumus, kurus attiecīgajā laikposmā sabiedrība slēgusi ar citām koncernsabiedrībām, to interesēs vai pēc to iniciatīvas, atsevišķi norādot darījumus, kas saistīti ar īpašu risku meitas sabiedrībai vai atšķiras no tās parastās darbības;

2) pretpakalpojumus no citu koncernsabiedrību puses;

3) meitas sabiedrības zaudējumus, kas saistīti ar izšķirošās ietekmes realizāciju;

4) attiecīgajā laikposmā veiktos zaudējumu segšanas pasākumus un to apjomu;

5) izšķirošās ietekmes rezultātā nodarīto nesegto zaudējumu apmēru.

(4) Atkarības pārskatu pārbauda zvērināts revidents.

(5) Atkarības pārskats un revidenta ziņojums par to pievienojams meitas sabiedrības gada pārskatam, kurš iesniedzams Komercreģistrā.

       

410.pants. Zvērināta revidenta iecelšana īpašos gadījumos

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka meitas sabiedrība izšķirošās ietekmes rezultātā ir cietusi nepamatotus zaudējumus, meitas sabiedrības dalībnieki un kreditori, kuri nevar apmierināt savus prasījumus, var prasīt Komercreģistram iecelt vienu vai vairākus zvērinātus revidentus īpašas pārbaudes veikšanai.

(2) Zvērināts revidents pārbauda:

1) zaudējumu rašanās faktu;

2) zaudējumu apmēru;

3) zaudējumu rašanās iemeslus, īpašu vērību pievēršot tam, vai ir tikusi realizēta izšķirošā ietekme;

4) zaudējumu kompensācijas faktu;

5) zaudējumu kompensācijas veidu un apmēru.

(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības saņemt no koncernsabiedrībām vai iesaistītajām trešajām personām visas ziņas un dokumentus, kas tam nepieciešami šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

(4) Zvērināts revidents sagatavo rakstisku pārskatu, kuru iesniedz meitas sabiedrībai. Meitas sabiedrības izpildinstitūcijai ir pienākums mēneša laikā no zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas iesniegt tā kopsavilkumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Revīzijas izdevumi tiek segti no meitas sabiedrības līdzekļiem.

       

411.pants. Atbildība par pieteikumu un paziņojumu nesniegšanu

(1) Sabiedrība, kura nav iesniegusi Komercreģistrā šajā likumā noteiktos pieteikumus un paziņojumus, maksā soda naudu 100 latu apmērā par katru nokavēto dienu.

(2) Soda naudu iekasē Komercreģistrs, un tā ieskaitāma valsts budžetā.

 

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Izslēgt 411.pantu, jo šos jautājumus regulē 82.pants.

Neatbalstīt

 

XXIII nodaļa

Meitas sabiedrības, tās mazākumakcionāru un kreditoru aizsardzība

       

412.pants. Koncerna meitas sabiedrības nododamās peļņas mak simālais apmērs

Ja koncerna līgums paredz peļņas vai tās daļas nodošanu, tad neatkarīgi no līguma nosacījumiem koncerna meitas sabiedrība var nodot mātes sabiedrībai tikai to peļņas daļu, kura nepārsniedz meitas sabiedrības attiecīgā pārskata gada peļņu, kura samazināta par:

1) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu apmēru, ja mātes sabiedrība šos zaudējumus nav kompensējusi;

2) summu, kura saskaņā ar likumu, statūtiem un/vai koncerna līgumu attiecīgajā pārskata gadā jāieskaita meitas sabiedrības rezerves kapitālā.

       

413.pants. Zaudējumu atlīdzināšana, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi

(1) Koncerna mātes sabiedrībai jāsedz meitas sabiedrības zaudējumi, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi, ja to segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums.

(2) Koncerna mātes sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus sedz tajā pārskata gadā, kurā šie zaudējumi nodarīti.

(3) Ja meitas sabiedrības zaudējumi netiek segti tā pārskata gada laikā, kurā šie zaudējumi nodarīti, mātes sabiedrība un meitas sabiedrība rakstiski vienojas par šo zaudējumu segšanas termiņiem un kārtību.

(4) Ja koncerna mātes sabiedrība nokārto meitas sabiedrības saistības ar kreditoriem, par to nekavējoties informē meitas sabiedrību.

(5) Koncerna meitas sabiedrībai ir tiesības celt tiesā prasību pret mātes sabiedrību, ja mātes sabiedrība nepilda šā panta otrajā un trešajā daļā minētos nosacījumus.

(6) Vienošanās, kas paredz koncerna mātes sabiedrības atbildības par meitas sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem samazināšanu vai atteikšanos no tās, nav spēkā no šādas vienošanās noslēgšanas brīža.

(7) Ja koncerna mātes sabiedrība nesedz meitas sabiedrības zaudējumus, kas meitas sabiedrībai nodarīti ar mātes sabiedrības zaudējumus nesošo ietekmi un kuru segšanu paredz šis likums vai koncerna līgums, mātes sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi par šiem zaudējumiem atbild solidāri pilnā apmērā.

(8) Šajā pantā noteiktais mātes sabiedrības pienākums atlīdzināt meitas sabiedrības zaudējumus attiecas arī uz fizisku personu, kurai ir izšķirošā ietekme vismaz divās sabiedrībās.

       

414.pants. Meitas sabiedrības mazākumakcionāri

(1) Par mazākumakcionāriem uzskatāmi meitas sabiedrības dalībnieki, izņemot:

1) personas, kuras sabiedrības pilnsapulcē, kurā pieņemts lēmums par koncerna līguma parakstīšanu, ir balsojušas par to;

2) personas, kuras vienlaikus ir arī mātes sabiedrības dalībnieki;

3) koncernsabiedrības, kuras ir vienā koncernā ar mātes sabiedrību.

(2) Mazākumakcionāra statuss nav atkarīgs no daļu iegūšanas laika.

(3) Visi meitas sabiedrības dalībnieki, kuru šā panta pirmajā daļā minētais statuss ir neskaidrs, uzskatāmi par mazākumakcionāriem.

       

415.pants. Izlīdzinājums mazākumakcionāriem

(1) Koncerna līgumā jābūt paredzētam mātes sabiedrības pienākumam veikt izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem garantētas dividendes veidā, līgumā nosakot garantētās dividendes minimālo apmēru. Garantētās dividendes maksimālā apmēra noteikšana koncerna līgumā nav pieļaujama.

(2) Izlīdzinājums meitas sabiedrības mazākumakcionāriem koncerna līgumā nav jānosaka tikai tad, ja koncerna līguma parakstīšanas laikā meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra.

(3) Izlīdzinājumu meitas sabiedrības mazākumakcionāriem nosaka, ņemot vērā meitas sabiedrības peļņu līdz koncerna līguma parakstīšanai un turpmākās meitas sabiedrības peļņas izredzes, ja meitas sabiedrība neparakstītu koncerna līgumu.

(4) Koncerna mātes sabiedrība var piedāvāt meitas sabiedrības mazākumakcionāriem izvēlēties izlīdzinājumu, kas noteikts atbilstoši koncerna mātes sabiedrības peļņai līdz koncerna līguma parakstīšanai un koncerna mātes sabiedrības turpmākās peļņas izredzēm.

(5) Sabiedrību daļu apmaiņas koeficients nosakāms pēc metodēm, ko pielieto sabiedrību apvienošanas gadījumā.

(6) Nosakot peļņu šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, peļņas atskaitījumi īpašās rezervēs vai fondos, kuru izveidi nenosaka likums, jāņem vērā, ciktāl tas atbilst parastai komercdarbības praksei.

(7) Izlīdzinājuma nosacījumi, kuri ir paredzēti koncerna līgumā, ir spēkā tikai līguma darbības laikā.

(8) Par izlīdzinājuma samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses.

(9) Mazākumakcionāru prasības par izlīdzinājuma izmaksu noilguma termiņš ir trīs gadi no dienas, kad izlīdzinājums bija jāizmaksā.

       

416.pants. Kompensācija mazākumakcionāriem

(1) Ja meitas sabiedrības mazākumakcionāri to pieprasa, koncerna līgumā jāparedz kompensācija meitas sabiedrības mazākumakcionāriem.

(2) Kompensācija var notikt kā:

1) mazākumakcionāram piederošo meitas sabiedrības daļu apmaiņa pret koncerna mātes sabiedrības daļām (kompensācija ar mātes sabiedrības daļām);

2) mazākumakcionāram piederošo meitas sabiedrības daļu iegāde par samaksu naudā (kompensācija naudā).

(3) Kompensāciju naudā koncerna līgumā var paredzēt, ja tam piekrīt vai to pieprasa mazākumakcionāri.

(4) Ja tiek piemērota kompensācija ar mātes sabiedrības daļām, šādai daļu apmaiņai jākompensē mazākumakcionāra daļas tādā attiecībā, kādā šo sabiedrību apvienošanas gadījumā viena meitas sabiedrības daļa tiktu apmainīta pret mātes sabiedrības daļām.

(5) Ņemot vērā meitas sabiedrības mantas vērtību un ienākumu stāvokli uz dienu, kad tās pilnsapulce pieņēma lēmumu par koncerna līguma parakstīšanu, daļu apmaiņa var tikt papildināta ar piemaksām naudā. Piemaksu apmēru nosaka šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Koncerna līgumā var paredzēt kompensācijas termiņu. Šis termiņš nevar iestāties ātrāk kā triju mēnešu laikā no šā likuma 388.panta vai 389.panta otrajā daļā minētās publicēšanas dienas. Ja kompensāciju nosaka tiesa, koncerna līgumā noteiktā termiņa tecējums sākas no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(7) Par kompensācijas naudā samaksu solidāri atbild visas koncerna līguma puses. Par kompensāciju ar mātes sabiedrības daļām atbild mātes sabiedrība.

       

417.pants.  Mazākumakcionāru tiesības celt prasību par izlīdzinājumu un kompensāciju

(1) Mazākumakcionāram ir tiesības divu mēnešu laikā no pēdējā paziņojuma par koncerna līguma slēgšanu vai grozīšanu publicēšanas dienas celt tiesā prasību, ja:

1) koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija (ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju);

2) koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst šā likuma normām vai koncernsabiedrību faktiskajam stāvoklim.

(2) Ja koncerna līgumā nav noteikts izlīdzinājums vai kompensācija (ja mazākumakcionārs ir pieprasījis kompensāciju), tiesa var atzīt koncerna līgumu par spēkā neesošu vai noteikt izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(3) Ja koncerna līgumā noteiktais izlīdzinājuma vai kompensācijas apmērs neatbilst attiecīgi šā likuma 415. vai 416.pantā minētajam apmēram, tiesa var noteikt citu izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru.

(4) Sabiedrība, pret kuru bija celta prasība, tiesas nolēmumu iesniedz Komercreģistrā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas un publicē šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Tiesa var noteikt zvērināta revidenta pārbaudi uz sabiedrības rēķina.

       

418.pants. Mātes sabiedrības tiesības atkāpties no līguma

(1) Ja tiesa nosaka lielāku izlīdzinājuma vai kompensācijas apmēru, nekā tas bija paredzēts koncerna līgumā, mātes sabiedrībai ir tiesības mēneša laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas vienpusēji atkāpties no koncerna līguma bez iepriekšēja brīdinājuma.

(2) Atkāpjoties no koncerna līguma, mātes sabiedrībai jāizpilda tās saistības pret meitas sabiedrības mazākumakcionāriem, kuras ir spēkā līdz atkāpšanās paziņošanas dienai.

       

419.pants. Nākotnes mazākumakcionāru aizsardzība

(1) Ja koncerna līgums noslēgts situācijā, kad meitas sabiedrībā nav neviena mazākumakcionāra un tādēļ līgumā nav paredzēts izlīdzinājums un/vai kompensācija, tad koncerna līgums izbeidzas ne vēlāk kā tā pārskata gada beigās, kura laikā koncerna meitas sabiedrības daļas ieguvis mazākumakcionārs, ja viņš nav zinājis un nevarēja zināt, ka sabiedrība, kura daļas viņš ieguvis, ir koncerna meitas sabiedrība.

(2) Koncerna līgums neizbeidzas, ja pēc tam, kad mazākumakcionārs ir ieguvis meitas sabiedrības daļas, koncerna līgums grozīts, papildinot to ar nosacījumiem par izlīdzinājumu un/vai kompensāciju.

       

420.pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Koncerna mātes sabiedrībai ir pienākums sniegt nodrošinājumu meitas sabiedrības kreditoram, vienlaikus pastāvot šādiem nosacījumiem:

1) saistība, uz kuru pamatojoties tiek celta prasība, radusies pirms izšķirošās ietekmes izbeigšanās izsludināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) meitas sabiedrība nespēj vai ir pamatotas bažas, ka tā nespēs izpildīt šo saistību;

3) kreditors prasa nodrošinājumu sešu mēnešu laikā pēc izšķirošās ietekmes izbeigšanās izsludināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nodrošinājumu nevar prasīt meitas sabiedrības nodrošinātie kreditori nodrošinātā prasījuma apmērā saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nosacījumiem.

       

XXIV nodaļa

Daļu piespiedu atpirkšana

       

421.pants. Lēmums par daļu piespiedu atpirkšanu

(1) Ja personai pieder ne mazāk par 90 procentiem meitas sabiedrības daļu, šī persona var pieņemt lēmumu par mazākumakcionāriem piederošo daļu piespiedu atpirkšanu.

(2) Šā panta izpratnē par personai piederošām daļām nav uzskatāmas meitas sabiedrības daļas, kuras pieder citai šā koncerna koncernsabiedrībai.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir sabiedrība, lēmums jāpieņem akcionāru pilnsapulcē. Pilnsapulces darba kārtība jāpaziņo visiem tās dalībniekiem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sapulces noturēšanas dienas. Darba kārtībai pievieno šīs sabiedrības paziņojumu par kompensāciju mazākumakcionāriem ar mātes sabiedrības daļām vai naudā.

(4) Lēmums ir pieņemts pilnsapulcē, ja par to nobalso dalībnieki ar tādu balsu vairākumu, kāds paredzēts statūtos lēmuma pieņemšanai par sabiedrības reorganizāciju.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona ir fiziskā persona, tā lēmumu par daļu piespiedu atpirkšanu noformē rakstiski.

(6) Pieņemto lēmumu 10 dienu laikā nosūta meitas sabiedrībai.

(7) Meitas sabiedrība saņemto lēmumu mēneša laikā iesniedz Komercreģistrā un publicē šā likuma 388.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(8) Ar publicēšanas dienu visas meitas sabiedrības daļas, kuras līdz tam nebija mātes sabiedrības īpašumā, pāriet tās personas īpašumā, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, bet izslēgtie dalībnieki iegūst tiesības uz kompensāciju.

(9) Personai, kura pieņēmusi lēmumu par kapitāla daļu piespiedu atpirkšanu, ir pienākums nodrošināt kompensāciju izslēgtajiem dalībniekiem. Kompensācijas forma, apmērs un piemaksas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 416.panta ceturto un piekto daļu.

(10) Izslēgtajiem dalībniekiem ir tiesības iesniegt prasību tiesā par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, ja nav vienošanās par kompensācijas formu, apmēru un/vai piemaksām vai ja piedāvātā kompensācija netiek realizēta, vai ja kompensācijas apmērs nav pamatots.

       

422.pants. Mātes sabiedrības dalībnieku tiesības saņemt ziņas

Mātes sabiedrības dalībniekiem ir tiesības saņemt visas ziņas par meitas sabiedrību, kādas tiem ir tiesības saņemt par sabiedrību, kuras dalībnieki tie ir.

       

423.pants. Paziņojums par daļu atsavināšanu

Ja visas meitas sabiedrības daļas vairāk nav vienas personas īpašumā, šai personai ir pienākums par to nekavējoties rakstiski ziņot meitas sabiedrībai.

       

 

 

Sestā sadaļa

Komercķīla

       

XXV nodaļa

Vispārīgie jautājumi

       

424.pants. Komercķīla

(1) Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Ķīlu reģistrā, kuru kārto ar likumu pilnvarota institūcija (ķīlu reģistra turētājs).

(2) Komercķīlai ir prioritāte attiecībā pret nereģistrētu ķīlu (arī pret rokas ķīlu) neatkarīgi no nodibināšanas pamata un datuma.

(3) Komercķīlai piemērojami Civillikuma ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

       

425.pants. Komercķīlas priekšmets

(1) Par komercķīlas priekšmetu var būt:

1) komersantam piederoša kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta;

2) 1.punktā minēto lietu kopība;

3) uzņēmums šā likuma 11.panta izpratnē;

(2) Lidmašīnas un sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtas emisijas akcijas un obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi no tā, kam šīs lietas pieder.

(3) Ķīlas tiesība, kuras priekšmets ir lietu kopība, aptver gan šīs kopības jau esošās sastāvdaļas, gan arī nākamās, ja vien nav skaidri redzams, ka komercķīlas devēja nodoms bijis ieķīlāt šīs lietu kopības sastāvu, kāds tas bijis ķīlas tiesības nodibināšanas laikā.

       

 

426.pants. Lietas, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu

(1) Par komercķīlas priekšmetu nevar būt saistību dokumenti, kurus var pārvest uz citu personu ar pārvedu uzrakstu (indosamentu), un nekustamais īpašums.

(2) Ja uzņēmums ir ieķīlāts kā lietu kopība, šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un nekustamais īpašums uzskatāmi par izslēgtiem no lietu kopības. Pušu vienošanās, kas ir pretrunā ar šo daļu, nav spēkā.

       

427.pants. Komercķīlas devējs

(1) Komercķīlas devējs ir persona, kas piešķir komercķīlas tiesību.

(2) Ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas devēja īpašuma tiesība uz ieķīlāto lietu. Ja puses nav vienojušās par citu, komercķīlas devējs ieķīlāto lietu var valdīt un lietot, kā arī patērēt savām vajadzībām vispārpieņemto normu ietvaros, kamēr labprātīgi nenodod to valdīt komercķīlas ņēmējam vai kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā.

       

428.pants. Komercķīlas ņēmējs

Komercķīlas ņēmējs ir persona, kas pieņem komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai.

       

429.pants. Ar komercķīlu nodrošinātais prasījums

(1) Ja nav norunāts pretējais, komercķīla nodrošina ne tikai galveno prasījumu, bet arī blakus prasījumus.

(2)Ja ir pielīgta nodrošināta prasījuma maksimālā summa un prasījums pārsniedz šo summu, tad prasījuma daļa, kas pārsniedz maksimālo summu, uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un apmierināma vispārējā kārtībā.

(3) Kad komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs vienojas par nodrošināta prasījuma summas (ja tāda bija pielīgta) vai ieķīlātās mantas apmēra palielināšanu, šāds palielinājums uzskatāms par jaunu ieķīlājumu, kas nodibināms un reģistrējams atbilstoši šā likuma normām.

       

430.pants. Komercķīlas tiesība un apdrošināšanas atlīdzība

Ja komercķīlas priekšmets ir apdrošināts, komercķīla ietver arī prasījuma tiesību uz apdrošināšanas atlīdzību.

       

XXVI nodaļa

Komercķīlas nodibināšana

       

431.pants. Komercķīlas nodibināšana

(1) Komercķīlu nodibina, pamatojoties uz līgumu, un reģistrē Ķīlu reģistrā atbilstoši šā likuma normām.

(2) Ja puses ir noslēgušas līgumu par komercķīlas nodibināšanu, bet komercķīla nav reģistrēta, komercķīlas ņēmējs nevar izmantot savu tiesību, un komercķīla nav spēkā pret trešajām personām, bet komercķīlas līgums tādēļ nezaudē savu spēku. Komercķīlas ņēmējs var celt personīgu prasību pret komercķīlas devēju. Prasības priekšmets, kad visā citā ziņā līgums par komercķīlas nodibināšanu galīgi noslēgts, ir reģistrācija, un neviena no pusēm nevar bez otras puses piekrišanas atkāpties no saistības tā iemesla dēļ, ka komercķīlas nodibināšana nav reģistrēta. Pirmtiesība šādai komercķīlai tiek noteikta no reģistrācijas brīža.

       

432.pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saturs

(1) Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam (turpmāk – pieteikums) jāsatur šādas ziņas:

1) komercķīlas devēja, parādnieka (ja tas nav komercķīlas devējs) un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām - vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un personas kods, bet, ja tāda nav, - personu apliecinošā dokumenta dati);

2) ieķīlātās mantas apraksts un raksturojums.

(2) Pieteikumā iekļauj arī šādu informāciju:

1) komercķīlas pārvaldnieka (ja tāds ir iecelts) identifikācijas dati;

2) komercķīlas ņēmēja tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles (ja komercķīlas devējs šādas tiesības viņam ir piešķīris);

3) aizliegums izvest ieķīlāto sauszemes transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas (ja šāds aizliegums ir noteikts);

4) nodrošināta prasījuma maksimālā summa latos (ja tāda ir pielīgta).

(3) Ja tiek ieķīlāta lietu kopība un tajā ietilpst lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, pieteikumā šādas lietas jānorāda atsevišķi. Ja kāda no minētajām lietām nav iekļauta pieteikumā, tā uzskatāma par izslēgtu no ieķīlātās lietu kopības.

(4) Īpašumtiesību reģistrs šā likuma izpratnē ir institūcija, kura reģistrē īpašumtiesības uz noteiktām lietu kategorijām. Lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, šā likuma izpratnē ir uzņēmumi, nekustamais īpašums, kuģi, lidmašīnas, sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas.

(5) Pieteikumā papildus var iekļaut arī citu informāciju.

       

433.pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma forma

(1) Pieteikumu noformē uz īpašas veidlapas.

(2) Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets. Dažādām lietu kategorijām var noteikt dažādas pieteikuma veidlapas paraugus.

       

434.pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma parakstīšana

(1) Pieteikumu paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs.

(2) Parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli. Ja parakstītājs iesniedz pieteikumu Ķīlu reģistrā personīgi, paraksta notariāla apliecināšana nav nepieciešama. Šādā gadījumā iesniedzēja personību pārbauda Ķīlu reģistra turētāja atbildīgais darbinieks, par ko izdara attiecīgu atzīmi uz pieteikuma.

(3) Ja vairāki komercķīlas devēji ieķīlā vienu nedalītu lietu, kas ir viņu kopīpašums, pieteikumu paraksta visi komercķīlas devēji vai viņu īpaši šim gadījumam pilnvarotais pārstāvis, ievērojot šajā pantā minētās prasības.

       

 

435.pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, kā arī (divos eksemplāros) dokumentu, uz kuru pamatojoties tiek nodibināta komercķīla, un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums.

(2) Ja komercķīlu piesaka reģistrācijai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, šā likuma 431.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, reģistrācijas pieteikumam pievieno arī šā nolēmuma tiesas apliecinātu norakstu divos eksemplāros.

       

436.pants. Pieteikuma iesniegšana reģistrācijai

Pieteikumu reģistrācijai iesniedz tā parakstītājs, viņa pārstāvis vai arī nosūta pa pastu.

       

437.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Saņemtos pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs reģistrē speciālā žurnālā to iesniegšanas secībā, katram pieteikumam piešķirot numuru. Žurnālā un pieteikumā Ķīlu reģistra turētājs ieraksta pieteikuma iesniegšanas datumu, laiku un numuru.

(2) Pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs izlemj iesniegšanas secībā vienas darbdienas laikā, neieskaitot iesniegšanas dienu.

(3) Izskatot pieteikumu, Ķīlu reģistra turētājs pārliecinās tikai par to, vai:

1) pieteikums noformēts atbilstoši šā likuma prasībām;

2) cits Ķīlu reģistrā reģistrētais fakts nav par juridisku šķērsli komercķīlas reģistrācijai;

3) ir samaksāta valsts nodeva.

       

438.pants. Komercķīlas reģistrācija

(1) Ja pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav šā likuma 437.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu, par ko tiek izdarīts ieraksts Ķīlu reģistrā un pieteikumā.

(2) Ķīlu reģistrā ieraksta visas pieteikumā iekļautās ziņas. Ķīlu reģistrā un pieteikumā norāda komercķīlas reģistrācijas numuru, datumu, laiku un komercķīlas ņēmēja kārtu.

(3) Komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam pēc reģistrācijas katram vienā eksemplārā izsniedz Ķīlu reģistra turētāja apliecinātu caurauklotu un cauršūtu komercķīlas reģistrācijas aktu. Pēc puses lūguma aktu var nosūtīt pa pastu ar ierakstītu vēstuli.

       

439.pants. Atteikums reģistrēt komercķīlu

(1) Ja reģistrācija ir atteikta, Ķīlu reģistra turētājs rakstiski informē iesniedzēju par atteikuma iemesliem un nosūta atpakaļ dokumentus, kas bija pievienoti pieteikumam. Pēc iesniedzēja lūguma minētie dokumenti var tikt nosūtīti pa pastu.

(2) Reģistrācijas atteikumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā Latvijas civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.

652.

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, B.Rastopirkins, P.Maksimovs, I.Solovjovs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs

Aizstāt 439.panta otrajā daļā vārdu “kodeksā” ar vārdu “likumā”.

Neatbalstīt

 

440.pants. Komercķīlas reģistrācijas papildu noteikumi, ja tiek ieķīlāta lieta, īpašumtiesības uz kuru ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā

(1) Ja pieteikumā saskaņā ar šā likuma 432.panta trešo daļu ir norādītas lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, un pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav šā likuma 437.panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienā nosūta attiecīgajam īpašumtiesību reģistram pieteikuma norakstu atzīmes par komercķīlu izdarīšanai.

(2) Pamatojoties uz saņemto pieteikuma norakstu, attiecīgais īpašumtiesību reģistrs divu dienu laikā izdara atzīmi par komercķīlu katrai no tām lietām, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrētas šajā reģistrā.

(3) Par atzīmes izdarīšanu vai par atteikumu izdarīt atzīmi īpašumtiesību reģistrs nekavējoties paziņo Ķīlu reģistra turētājam.

(4) Īpašumtiesību reģistrs atsaka izdarīt atzīmi, ja pastāv juridiski šķērsļi ķīlas tiesības reģistrācijai.

(5) Pēc paziņojumu par atzīmju izdarīšanu saņemšanas no īpašumtiesību reģistriem Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu. Ja īpašumtiesību reģistrs atsaka atzīmes izdarīšanu juridisku šķēršļu dēļ, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlu reģistrē, bet no ieķīlātās mantas izslēdz lietu, atzīme uz kuru atteikta. Par lietas izslēgšanu no ieķīlātās mantas tiek izdarīts ieraksts reģistrācijas pieteikumā.

(6) Komercķīlas tiesību atzīmē pilnā apjomā katrai lietai.

(7) Atzīme nenodibina atsevišķu ķīlas tiesību, bet nodibina komercķīlas ņēmēja pirmtiesību pret nākamajiem ķīlas ņēmējiem saņemt apmierinājumu no komercķīlas.

(8) Ja tiek ieķīlāts sauszemes transportlīdzeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas nodibināšanu un tās nodibināšanas datumu. Ja komercķīlas devējam ir noteikts aizliegums izvest šo transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, apliecībā izdara ierakstu arī par to.

(9) Ja manta ir ieķīlāta kā lietu kopība un tai pievienojas jaunā lieta, kura saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo daļu ir atsevišķi jānorāda reģistrācijas pieteikumā, komercķīlas devējam piecu dienu laikā no īpašumtiesību iegūšanas dienas jāpiesaka šis grozījums pieteikumā iekļautajās ziņās Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas devējs noteiktajā termiņā grozījumus nav pieteicis, komercķīlas ņēmējs var prasīt šo grozījumu reģistrāciju tiesas ceļā.

       

441.pants. Komercķīlas reģistrācijas akts

(1) Komercķīlas reģistrācijas akts sastāv no šādiem dokumentiem:

1) izraksts no Ķīlu reģistra;

2) pieteikuma noraksts;

3) pieteikumam pievienotie dokumenti.

(2) Reģistrācijas aktā neiekļauj dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

       

442.pants.  Komercķīlas pārjaunojums un komercķīlas noteikumu grozījumi

(1) Komercķīlas pārjaunojuma gadījumā jaunā komercķīla reģistrē jama atbilstoši šā likuma normām, bet atceltā komercķīla tiek dzēsta.

(2) Ja puses izmaina Ķīlu reģistrā ierakstītās ziņas, šie grozījumi jāpiesaka reģistrācijai Ķīlu reģistrā.

(3) Ja grozījumi skar īpašumtiesību reģistros ierakstītās ziņas, Ķīlu reģistra turētājs ziņu izmaiņu dienā par izdarītajiem grozījumiem informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru.

       

443.pants. Ierakstu spēkā stāšanās

Ieraksti Ķīlu reģistrā ir spēkā ar to izdarīšanas brīdi.

       

444.pants. Ieraksta labošana

(1) Ja Ķīlu reģistra ierakstos tiek konstatēta pārrakstīšanās kļūda vai neatbilstība reģistrācijas pieteikumam, kļūdu izlabo pēc Ķīlu reģistra turētāja vai ieinteresētās personas iniciatīvas. Ķīlu reģistra turētājs par konstatēto kļūdu informē komercķīlas devēju un visus komercķīlas ņēmējus un nosaka termiņu atsauksmes iesniegšanai.

(2) Pēc šā termiņa notecēšanas Ķīlu reģistra turētājs izlemj jautājumu par ieraksta izlabošanu. Atbildes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

(3) Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot pieteikumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

       

445.pants. Valsts nodeva

(1) Par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par tiesībām iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, par rakstiskās informācijas saņemšanu no Ķīlu reģistra, kā arī par komercķīlas noteikumu grozījumu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva.

(2) Valsts nodevas apmērus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt to personu loku, kas pilnīgi vai daļēji ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.

       

446.pants. Attiesāšana un trūkumi

Ja lietu, ko komercķīlas ņēmējs saņēmis par komercķīlu labticīgi, trešā persona attiesā vai lietā izrādās tādi būtiski trūkumi, kuri tās vērtību samazina tiktāl, ka šī vērtība nesasniedz ar to nodrošināmā prasījuma apmēru, tad komercķīlas ņēmējam ir tiesība visu viņam no tā radušos zaudējumu atlīdzību prasīt no komercķīlas devēja.

       

447.pants. Komercķīlas ņēmēja tiesības un pienākumi, ja komercķīlas priekšmets nodots viņa valdījumā

(1) Komercķīlas ņēmējam visu to laiku, kamēr ieķīlātā lieta atrodas viņa valdījumā (tieši vai caur komercķīlas pārvaldnieku), jārūpējas par to kā gādīgam saimniekam.

(2) Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi bojā komercķīlas ņēmēja vai komercķīlas pārvaldnieka vainas vai nepietiekošas rūpības, vai rupjas neuzmanības, vai ļauna nolūka dēļ, tad komercķīlas ņēmējam jāatlīdzina komercķīlas devējam zaudējumi.

(3) Ja ieķīlātās lietas bojājas vai iet bojā noziedzīga nodarījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, tad komercķīlas ņēmējs par to neatbild, un zaudējumus cieš lietas īpašnieks.

(4) Komercķīlas ņēmējs nedrīkst viņam ieķīlāto lietu lietot, ja vien tas viņam nav noteikti atļauts.

(5) Ja komercķīlas ņēmējs izlieto ieķīlāto lietu pretrunā ar norunu un tā rezultātā lietu bojā vai iznīcina, tad komercķīlas ņēmējs atbild par radušos zaudējumu arī tad, kad tas rodas nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā.

(6) Ja komercķīlas ņēmēja prasījums ir kaut kādā kārtā nolīdzināts vai viņa komercķīlas tiesība kā citādi izbeigusies, tad viņam ieķīlāta lieta nekavējoties jāatdod komercķīlas devējam, ja vien komercķīlas ņēmējam nav bijusi tiesība arī pēc tam lietu aizturēt vai ja viņš pats nav kļuvis par tās īpašnieku un var to pierādīt.

(7) Komercķīlas ņēmējs var aizturēt komercķīlas priekšmetu arī par visiem saviem pārējiem (arī par personiskiem) prasījumiem pret komercķīlas devēju, bet šī tiesība viņam ir tikai pret pašu komercķīlas devēju un tā mantiniekiem, nevis pret trešajām personām. Turklāt tiesība aizturēt lietu neaptver tiesību to pārdot cita prasījuma nolīdzināšanai.

       

448.pants. Svešas lietas ieķīlāšanas sekas

(1) Ja kāds labticīgi pieņem par komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai tādu kustamu lietu, kuru īpašnieks labprātīgi uzticējis komercķīlas devējam un īpašumtiesības uz šādu lietu nav reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, tad komercķīlas tiesība paliek spēkā.

(2) Ja ir ieķīlāta noziedzīgā ceļā dabūta lieta, tad komercķīlas tiesība ir spēkā, iekams īpašnieks šo lietu nav atprasījis. Atprasīšanas gadījumā komercķīlas tiesība izbeidzas, un komercķīlas ņēmējs savu prasījumu, kā arī prasību par izdevumu un zaudējumu atlīdzību var vērst tikai pret komercķīlas devēju.

       

 

449.pants. Komercķīlas ņēmēju pirmtiesība

(1) Komercķīlas devējs uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu var piešķirt vairāk par vienu komercķīlu.

(2) Pirmtiesība starp komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesība uz vienu un to pašu ieķīlāto mantu, tiek noteikta pēc komercķīlas reģistrācijas laika: pirmtiesība ir tam komercķīlas ņēmējam, kura komercķīlas tiesība reģistrēta agrāk.

(3) Ar rakstisku vienošanos starp komercķīlas ņēmējiem var mainīt komercķīlu ņēmēju pirmtiesību.

(4) Pirmtiesības maiņu reģistrē Ķīlu reģistrā. Vienošanās aktā pilnvarota persona paraksta pieteikumu reģistrācijai un pievieno tam visu to komercķīlas ņēmēju notariāli apliecinātu piekrišanu, kuriem šādas maiņas rezultātā izmainās komercķīlas pirmtiesība vai kuru intereses tiek aizskartas.

       

XXVII nodaļa

Komercķīlas pārvaldnieks

       

450.pants. Komercķīlas pārvaldnieks

(1) Komercķīlai komercķīlas ņēmējs jebkurā brīdī var iecelt komercķīlas pārvaldnieku. Par komercķīlas pārvaldnieku var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona.

(2) Komercķīlas pārvaldnieks rīkojas kā komercķīlas ņēmēja pilnvarnieks atbilstoši Civillikumā paredzētiem pilnvarojuma noteikumiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Samaksu par komercķīlas pārvaldnieka funkciju veikšanu nosaka, komercķīlas ņēmējam un komercķīlas pārvaldniekam savstarpēji vienojoties.

       

451.pants. Komercķīlas pārvaldnieka iecelšana

(1) Komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vienlaikus ar komercķīlas nodibināšanu, ziņas par pārvaldnieku iekļauj komercķīlas reģistrācijas pieteikumā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vēlāk, to reģistrē, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Šādā gadījumā pirms komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam par iecelšanu rakstiski jāinformē komercķīlas devējs.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem dažādas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku var iecelt vai atcelt pirmais komercķīlas ņēmējs. Ja viņš nevēlas realizēt šīs savas tiesības, viņš var nodot šīs tiesības citam komercķīlas ņēmējam, ievērojot komercķīlas ņēmēju pirmtiesības.

(3) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem vienas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku viņi var iecelt vai atcelt, vai atteikties par labu citam komercķīlas ņēmējam no savām tiesībām iecelt komercķīlas pārvaldnieku tikai savstarpēji vienojoties.

       

 

452.pants. Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras

(1) Komercķīlas pārvaldniekam ir tiesības darboties komercķīlas ņēmēja vārdā visās attiecībās, kas izriet no likuma un komercķīlas līguma, tomēr izdarīt pārjaunojumus vai atteikties no kādām tiesībām komercķīlas pārvaldnieks drīkst tikai, pamatojoties uz īpaša komercķīlas ņēmēja rakstisku pilnvarojumu. Citi pilnvaru ierobežojumi ir spēkā pret trešajām personām tikai tad, ja šīs personas ir zinājušas vai tām bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

(2) Ja persona ir reģistrēta kā komercķīlas pārvaldnieks saskaņā ar šo likumu, jebkura šās personas rīcība pilnvaru robežās ir saistoša komercķīlas ņēmējam.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nodrošināto prasījumu nodod citai personai, komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras saglabājas, un komercķīlas pārvaldnieks rīkojas jaunā komercķīlas ņēmēja vārdā, ja pie nodošanas puses nav vienojušās par citu. Arī komercķīlas ņēmēja - fiziskās personas – nāve un komercķīlas ņēmēja - juridiskās personas – izbeigšanās neizbeidz komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras: tās paliek spēkā, un, ieķīlātai mantai pārejot jaunieguvējam, komercķīlas pārvaldnieka rīcība kļūst saistoša jaunieguvējam.

       

 

453.pants. Komercķīlas pārvaldnieka atcelšana un pilnvaru izbeigšanās

(1) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras izbeidzas ar komercķīlas tiesības izbeigšanos.

(2) Iecelto komercķīlas pārvaldnieku komercķīlas ņēmējs var jebkurā brīdī atcelt.

(3) Ja tam ir dibināts iemesls, komercķīlas pārvaldnieks var atteikties no komercķīlas pārvaldnieka pienākumu pildīšanas, divus mēnešus iepriekš paziņojot par to komercķīlas ņēmējam. Komercķīlas līgumā puses var paredzēt arī īsāku paziņošanas termiņu.

(4) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanos reģistrē Ķīlu reģistrā, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Pirms komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanās reģistrācijas komercķīlas ņēmējs par to rakstiski informē komercķīlas devēju.

       

XXVIII nodaļa

Trešās personas

       

454.pants. Ķīlu reģistra ierakstu saistošais spēks

(1) Ieraksti Ķīlu reģistrā ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

(2) Apstākļi, kas nav reģistrēti Ķīlu reģistrā, ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja trešā persona zināja vai tai bija jāzina par šiem apstākļiem.

(3) Ķīlu reģistra ieraksti attiecībā uz trešajām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešajām personām nav pienākuma pārbaudīt Ķīlu reģistra ierakstu atbilstību likumam.

       

455.pants. Ķīlu reģistra ierakstu publiskums

Ķīlu reģistram ir publisks raksturs, un jebkura persona, samaksājot valsts nodevu, var iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem un iesniegtajiem komercķīlas reģistrācijas pieteikumiem, kā arī saņemt to izrakstus.

       

456.pants. Komercķīlas devēja tiesības atsavināt ieķīlāto mantu

(1) Komercķīlas devējs drīkst ieķīlāto mantu atsavināt tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstisku atļauju. Atsavinājuma gadījumā komercķīlas tiesība pāriet uz tiesībām uz saņemto atlīdzību.

(2) Ja atsavina lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, slēgtās emisijas akcijas un obligācijas vai ja ārpusbiržas tirgū atsavina publiskajā apgrozībā esošos vērtspapīrus, vai ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atsavina lietu, kas acīmredzami nav viņa parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, vai ja parasti ražojamās vai parasti pārdodamās lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, tad ieguvējam jāpārliecinās, vai lietas nav ieķīlātas, un, ja ir ieķīlātas, - jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts.

(3) Atļauta atsavinājuma gadījumā ķīlas tiesība uz atsavināto lietu izbeidzas, ja vien ar ieguvēju nav panākta cita vienošanās.

(4) Ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto lietu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto lietu:

1) pāriet ieguvējam atsavinātās lietas vērtības apmērā, ja viņš zinājis vai viņam bija jāzina, ka lieta ir ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts (ļaunticīgs ieguvums);

2) izbeidzas, ja ieguvējs ir labticīgs.

       

457.pants. Nodrošinātā prasījuma cesija

(1) Cedējot nodrošināto prasījumu, cesionāram tiek nodotas arī visas komercķīlas ņēmēja tiesības, ja vien cedenta un cesionāra vienošanās nav noteikts citādi.

(2) Cesiju reģistrē Ķīlu reģistrā, pamatojoties uz komercķīlas ņēmēja rakstisku pieteikumu. Pēc cesijas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam rakstiski par to jāinformē komercķīlas devējs.

       

XXIX nodaļa

Komercķīlas tiesības izmantošana un izbeigšanās

       

458.pants. Komercķīlas tiesības izmantošana

(1) Ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek termiņā izpildīts, bet prasījuma izpilde ir sadalīta vairākos termiņos, tad, tiklīdz pagājis kāds no šiem termiņiem, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot ieķīlāto mantu izsolē.

(2) Mantas izsoli komercķīlas ņēmējs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles datuma.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nav pārņēmis ieķīlāto mantu savā valdījumā, viņš Latvijas civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā var lūgt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs bez ievērojama iemesla vilcinās pārdot komercķīlas priekšmetu, tad kreditori, kas vērsuši piedziņas uz pārpalikumu, var lūgt tiesu, lai komercķīlas ņēmējam noteic laiku komercķīlas pārdošanai.

(5) Ja komercķīlas devējs tiek atzīts par maksātnespējīgu, komercķīlas ņēmēja tiesības izmantot komercķīlas tiesību var tikt ierobežotas likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

       

459.pants. Tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles

(1) Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šīs tiesības ir reģistrētas Ķīlu reģistrā. Šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji vienojoties.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem komercķīlas ņēmējiem, tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles var tikt piešķirta tikai visiem komercķīlas ņēmējiem. Ja šāda tiesība tika piešķirta, nodibinot pirmo komercķīlu, uzskatāms, ka šāda tiesība tiek piešķirta arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem. Pēc otrās komercķīlas nodibināšanas šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam vienojoties ar visiem komercķīlas ņēmējiem.

       

 

460.pants.  Komercķīlas tiesības izmantošana, ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība

Ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība, komercķīlas ņēmējs var izmantot komercķīlas tiesību tikai tiesas ceļā, Latvijas civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā lūdzot saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

       

461.pants. Komercķīla un aizturējuma tiesība

Ja kādai personai saskaņā ar Civillikuma 1734., 1735., 1736., 1737., 1738., 1739. un 1740.pantu ir aizturējuma tiesība attiecībā uz komercķīlas priekšmetu, šī persona nevar izmantot savu aizturējuma tiesību pret komercķīlas ņēmēju, un aizturēta manta nekavējoties jāizdod komercķīlas ņēmējam pēc paziņojuma par komercķīlas tiesības izmantošanu iesniegšanas Ķīlu reģistrā.