Likumprojekts

Šā likuma mērķis ir noteikt to personu tiesisko statusu, kurām saskaņā ar likumiem nav nevienas valsts piederības (turpmāk - bezvalstnieki).

(1) Bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā var iegūt personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi un kuru statusu nenosaka likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" un likums "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā", un kas legāli ieceļojušas Latvijas Republikā.

(2) Bezvalstnieki, kuriem citā valstī izsniegts bezvalstnieka statusu apliecinošs dokuments, Latvijā var iegūt bezvalstnieka statusu tikai tad, ja viņi Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(3) Bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā nevar iegūt personas, ja ir pamatotas aizdomas, ka tās:

1) ir izdarījušas noziegumus pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci, arī genocīda noziegumus tādā izpratnē, kādā tie formulēti starptautiskajos tiesību aktos, kas pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) ir izdarījušas smagu noziegumu;

3) ir vainīgas tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.

(1) Bezvalstniekam tiek izsniegts bezvalstnieka personu apliecinošs dokuments, kas vienlaikus ir arī bezvalstnieka ceļošanas dokuments.

(2) Bezvalstnieka personu apliecinoša dokumenta paraugu un tā izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Persona, kas zaudējusi bezvalstnieka statusu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod bezvalstnieka personu apliecinošo dokumentu.

(1) Uz bezvalstnieku attiecināmas ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi, kas ir noteikti konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" trešajā nodaļā.

(2) Papildus šī panta pirmajā daļā minētajām tiesībām bezvalstniekam ir tiesības:

1) brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā;

2) likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos laulāto, kā arī savus un laulātā apgādībā esošos nepilngadīgos bērnus;

3) saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar likumiem;

4) saņemt tulka palīdzību tiesvedībā, kā arī saziņai valsts varas un pārvaldes iestādēs izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(1) Bezvalstnieks zaudē savu tiesisko statusu Latvijas Republikā, ja viņš:

1) ieguvis Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību;

2) saņēmis bezvalstnieka statusu apliecinošu dokumentu citā valstī.

(2) Personai var atņemt bezvalstnieka statusu ar tiesas spriedumu, ja tā ieguvusi bezvalstnieka statusu, sniedzot apzināti nepatiesas ziņas.